		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 86

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	62. gadagājums 2019. gada 7. marts

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Reģionu komiteja
	RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.
2019/C 86/01	Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par Eiropas Komisijas darba programmu 2019. gadam	1
	ATZINUMI
	Reģionu komiteja
	RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.
2019/C 86/02	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Paplašināšanās tiesību aktu kopums 2018	8
2019/C 86/03	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Nodokļi digitālajā ekonomikā	14
2019/C 86/04	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana	24
2019/C 86/05	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Modeļi vietējai līdzatbildībai enerģētikas jomā un vietējo energokopienu loma enerģētikas pārkārtošanā Eiropā	36

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	REĢIONU KOMITEJA
	RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.
2019/C 86/06	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Kopīgo noteikumu regula	41
2019/C 86/07	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas Sociālais fonds Plus	84
2019/C 86/08	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds	115
2019/C 86/09	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas teritoriālā sadarbība	137
2019/C 86/10	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Pārrobežu mehānisms	165
2019/C 86/11	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu KLP reforma	173
2019/C 86/12	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds	239
2019/C 86/13	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Vienotā tirgus programma	259
2019/C 86/14	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Digitālās Eiropas programma 2021.–2027. gadam	272
2019/C 86/15	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Eiropas Solidaritātes korpuss un jaunā ES jaunatnes stratēģija	282
2019/C 86/16	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Kaimiņvalstis un pasaule	295
2019/C 86/17	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu InvestEU programma	310
2019/C 86/18	Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Reformu atbalsta programma un Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija	335
2019/C 86/19	Reģionu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām	353
2019/C 86/20	Reģionu komitejas atzinums par tematu Eiropas Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra	365

I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

REZOLŪCIJAS

Reģionu komiteja

RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/1

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par Eiropas Komisijas darba programmu 2019. gadam

(2019/C 86/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

ņemot vērā

—	Eiropas Komisijas 2019. gada darba programmu (1);

—	2012. gada februāra Protokolu par sadarbību ar Eiropas Komisiju;

—	Kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā;

uzsver, ka 2019. gads Eiropas Savienības nākotnei būs izšķirošs, jo tiek apšaubīti paši tās pamati; tādēļ uzsver, ka ir obligāti nepieciešams iedzīvotājiem tuvāko līmeni sasaistīt ar Eiropas līmeni un iesaistīt vietējos un reģionālos pārstāvjus un Eiropas iedzīvotājus ES rīcībpolitiku veidošanā un īstenošanā, it īpaši, atbilstīgi piemērojot aktīvu subsidiaritāti un īstenojot daudzlīmeņu pārvaldības principu;

aicina laikus vienoties par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā, lai nodrošinātu jauno ES programmu savlaicīgu uzsākšanu, un atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu, ka nākamajai DFS vajadzētu atbilst vismaz 1,3 % no ES 27 valstu NKI;

pauž nožēlu, ka Komisijas ierosinātajā daudzgadu budžetā nav skaidra dzimumu līdztiesības elementa. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu dzimumu līdztiesība Savienībai ir jāņem vērā visās politikas jomās un visās savās darbības, lai sekmētu vīriešu un sieviešu vienlīdzību. Turklāt dzimumu līdztiesības ievērošana budžeta plānošanā būtu jāpadara visaptverošāka, plašāka un sistemātiskāka;

pauž cerību, ka Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste laikus panāks vienošanos par AK nodomu izstādies no ES, saglabājot četras pārvietošanās brīvības. RK sagaida, ka Komisija to iesaistīs sarunās par AK un ES turpmāko sadarbību pēc 2019. gada 30. marta, lai varētu sniegt reģionālo un vietējo pašvaldību ieguldījumu produktīvās un ilgtspējīgās turpmākajās attiecībās;

Pilsoniskums, pārvaldība un labāks regulējums

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu nozīmes stiprināšanu, kurā atbalstīta Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupas ieteikumu īstenošana; šajā saistībā aicina Eiropas Parlamentu un Komisiju sadarbībā ar RK īstenot darba grupas ieteikumus un tādējādi palīdzēt Eiropā popularizēt aktīvu subsidiaritāti un jaunu darba stilu; apņemas turpināt dot ieguldījumu šajā īstenošanā, apkopojot Eiropas reģionu un pilsētu zināšanas un pieredzi, it īpaši ar subsidiaritātes uzraudzības tīkla, reģionālo centru (hubs) un REGPEX platformas starpniecību;

pauž šaubas par to, vai priekšlikums atcelt laika maiņu divreiz gadā atbilst darba grupas ierosinātajām Eiropas pievienotās vērtības un koordinācijas prasībām, un brīdina par negatīvām sekām vietējām un reģionālajām pašvaldībām (it īpaši pierobežas reģionos);

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izmantot pārejas klauzulu, lai it īpaši nodokļu jomā varētu piemērot kvalificēta vairākuma balsošanu, kas atvieglotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pavērtu iespēju ieviest taisnīgākas nodokļu sistēmas;

Darbvietas, izaugsme, ieguldījumi un kohēzijas politika

kopā ar #CohesionAlliance partneriem aicina nekavējoties vienoties par tiesību aktu kopumu attiecībā uz kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam, kurai arī turpmāk būtu jābalstās uz partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem. RK atgādina, ka kohēzijas politika ir Eiropas Savienības galvenā ieguldījumu politika, kuras mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Eiropas Savienībā. Lai mazinātu dažādu reģionu attīstības līmeņu atšķirības un mazāk attīstīto reģionu atpalicību, Komiteja aicina īpašu uzmanību pievērst lauku rajoniem un reģioniem, ko skārusi rūpniecības restrukturizācija vai kas cieš no nopietniem pastāvīgiem un nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem vai demogrāfiskajiem apstākļiem, tādiem kā, piemēram, salas, pārrobežu un kalnu reģioni;

vērš uzmanību uz to, ka Komisijas 2019. gada darba programmā vispār nav norādīts uz tālākajiem reģioniem un ka to vajadzētu darīt vismaz saistībā ar 2017. gadā publicētā paziņojuma “Stiprāka un atjaunināta stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” īstenošanu. RK pauž cerību, ka Komisija turpinās veikt vajadzīgos pasākumus, lai veidotu jaunu pieeju tālākajiem reģioniem;

10.

saistībā ar centieniem uzlabot subsidiaritātes pārbaudi un stiprināt saikni starp labāku regulējumu un ES pilsētprogrammu ierosina izmantot pieredzi, kas gūta no Pilsētprogrammas partnerībām, kuras devušas pozitīvus rezultātus daudzlīmeņu pārvaldības pasākumu jomā; uzskata, ka 2018. gada novembrī pieņemtais rīcības plāns Pilsētprogrammas partnerībai mājokļu jomā pavērs ceļu Eiropas mājokļu programmai;

11.

ar bažām konstatē, ka publiskie ieguldījumi Eiropas Savienībā joprojām ir pārāk mazi un sadalīti nevienmērīgi, un par to liecina Komisijas centieni 2019. gada Eiropas pusgada ciklā īpašu uzmanību veltīt ilgtermiņa ieguldījumiem; tāpēc uzsver, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) iekļautā vienošanās par elastīguma iespējām jātransponē primārajos tiesību aktos; atkārtoti aicina veikt papildu pasākumus publisko ieguldījumu veicināšanai, piemēram, no SIP aprēķiniem izslēdzot valsts, reģionālo vai vietējo līdzfinansējumu ESI fondu finansētiem projektiem, kā tas jau ir paredzēts attiecībā uz līdzfinansējumu no ESIF;

12.

aicina Komisiju pēc apspriešanās ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp EIB, pieņemt pragmatisku pieeju attiecībā uz programmas InvestEU pārvaldības aspektiem;

13.

uzsver, ka lielu Eiropas pievienoto vērtību rada jaunatnei veltītas rīcībpolitikas un tādas programmas kā Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un DiscoverEU, un norāda, ka tās jāpadara pieejamākas un jānodrošina vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste to īstenošanā. Būtu jāparedz prēmēšanas sistēma projektiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, proti, kuros paredzēta jauniešu ar invaliditāti iesaiste un reģionālās un vietējās dimensijas izcelšana, jo īpaši lauku apvidos, bēgļu uzņemšanas zonās, ES tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Atbilstīgi jaunajai Jaunatnes stratēģijai RK atkārtoti aicina sākt RK un ierosinātā ES jaunatnes koordinatora strukturētu sadarbību;

14.

uzver: lai ES varētu maksimāli atraisīt savu pētniecības un inovācijas potenciālu, Komisijai un dalībvalstīm jānovērš reģionu atšķirības inovācijas jomā, un ierosina stiprināt saiknes starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijām (S3);

15.

gaida, ka tiks publicēts paredzētais Koordinētais plāns mākslīgā intelekta attīstībai Eiropā, kuram būtu jāaptver arī vietējā un reģionālā līmeņa publiskais sektors, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi un iesaistīšanos ieguldījumu un mākslīgā intelekta ekosistēmas veicināšanā savās teritorijās;

Ekonomikas politika un ES sociālā dimensija

16.

uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķus būtu jācenšas sasniegt, uzskatot, ka tie ir vispārējs ES politikas pamatprincipu kopums, un tas konkrēti nozīmē, ka stratēģija “Eiropa 2020” būtu jānomaina ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem kā Eiropas pusgada ilgtermiņa mērķiem;

17.

vēlreiz pauž atbalstu centieniem izveidot eurozonas budžeta kapacitāti, kuras mērķis ir palielināt eurozonas noturību un panākt konverģenci ar nākamajām eurozonas dalībvalstīm. Tomēr šī budžeta kapacitāte ir jāfinansē no pašu resursiem, kas ir nošķirti no tiem, kuri paredzēti Eiropas Savienības budžeta finansēšanai, un lai nepieļautu, ka šīs kapacitātes veidošana ietekmē 27 dalībvalstīm pieejamās ES programmas. Turklāt šī kapacitāte nebūtu jāņem vērā, kad tiek aprēķināts ES budžeta maksimālais apmērs;

18.

uzsver, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu zemie īstenošanas rādītāji saistīti ar līdzatbildības, finansējuma un administratīvo spēju trūkumu visos līmeņos, un tāpēc atkārtoti izvirza priekšlikumu izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti Eiropas pusgadā;

19.

pauž bažas par to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības nav guvušas pietiekamu labumu no ES finansētajiem spēju veidošanas pasākumiem pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt vienotu pamatnostādņu kopumu, lai koordinētu visus ES finansētos spēju veidošanas pasākumus;

20.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt noteikumus, kas paredz aplikt ar nodokļiem peļņu, kuru starptautiskas korporācijas guvušas digitālajā ekonomikā; uzsver arī, ka vajadzīga juridiska Eiropas definīcija jēdzienam “digitālo uzņēmumu virtuāla pastāvīga darījumdarbības vieta”;

21.

aicina Komisiju cieši uzraudzīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un pauž bažas par attiecīgo budžeta līdzekļu samazinājumu; uzskata, ka šajā saistībā ir svarīgi atzīt spēcīgo teritoriālo komponentu, kas piemīt pīlāra īstenošanai; mudina Komisiju un Eiropas likumdevēju paātrināt Eiropas Darba iestādes izveides procesu un iekļaut tās valdē dalībvalstu reģionālo pašvaldību pārstāvi;

22.

atzinīgi vērtē ekspertu grupas “Sociālā ekonomika un sociālie uzņēmumi”, kurā ir pārstāvēta arī RK, neseno izveidi, un mudina Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesisku regulējumu, kurā būtu ietvertas kopējas definīcijas, kas attiektos uz dažādiem Eiropas sociālās ekonomikas dalībnieku veidiem, piemēram, kooperatīviem, savstarpējām sabiedrībām, apvienībām un nodibinājumiem;

23.

ierosina izveidot Eiropas bērnu garantiju, kas būtu Eiropas sociālo tiesību pīlāra 11. principa īstenošanas instruments un kas pavērtu iespēju uzlabot dramatiskos bērnu nabadzības un atstumtības rādītājus Eiropas Savienībā (26,4 % 2017. gadā). Minētajai garantijai būtu jākļūst par ESF+ neatņemamu sastāvdaļu;

Vienotā tirgus stratēģija, MVU, konkurence, rūpniecība un digitālais vienotais tirgus

24.

norāda, ka ir svarīgi izstrādāt integrētu rūpniecības stratēģiju un atkārtoti apstiprina apņemšanos panākt, ka šajā stratēģijā tiek ņemta vērā vietējo un reģionālo pašvaldību loma;

25.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par Mazās uzņēmējdarbības akta (“Small Business Act”) atjaunināšanu; it īpaši attiecībā uz MVU testu Komiteja aicina Komisiju ņemt vērā dažādas pārbaudāmo tiesību aktu, jo īpaši likumprojektu, īpatnības un veikt korektīvus pasākumus saskaņā ar REFIT;

26.

atkārtoti pauž apņemšanos sniegt atsauksmes par 2014. gadā pieņemto publiskā iepirkuma direktīvu īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī, ņemot vērā pašvaldību īpatsvaru publiskā iepirkuma jomā un ar mērķi novērtēt sociālo un vides kritēriju piemērošanu;

27.

aicina Komisiju 2019. gadā sākt pārskatīt valsts atbalsta tiesisko regulējumu, it īpaši Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR), de minimis regulu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu regulējumu, un censties visas attiecīgās ieinteresētās personas laikus iesaistītu konstruktīvā dialogā par reformu būtību;

28.

aicina Komisiju atvieglot platjoslas infrastruktūras izvēršanu, īpašu uzmanību pievēršot mazapdzīvotiem lauku apgabaliem ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kuros platjosla ir būtisks līdzeklis, lai sniegtu efektīvus sabiedriskos pakalpojumus, piesaistītu gados jaunus iedzīvotājus un veidotu jaunus uzņēmumus; tie ir apgabali, kuros uzņēmējiem nav komerciālu interešu un kuros līdz ar to tirgus nedarbojas. Tas palīdzētu likvidēt ES digitālo plaisu un izveidot saskaņotu Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu;

29.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kā risināt ar sadarbīgo un digitālo ekonomiku saistītus regulējuma jautājumus; jo īpaši aicina izstrādāt ES direktīvu par platformu darbu, pamatojoties uz LESD 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, lai noteiktu minimālos standartus taisnīgiem darba apstākļiem digitālajā ekonomikā;

Lauksaimniecība un mežsaimniecība, sabiedrības veselība un patērētāju aizsardzība

30.

aicina pilnveidot KLP, lai tā kļūtu par lauksaimniecības politiku, kas ir vienkāršāka, taisnīga, ilgtspējīga un solidāra un kas dod labumu lauksaimniekiem, reģioniem, patērētājiem un iedzīvotājiem, un aicina nodrošināt tiešo maksājumu lielāku iekšējo un ārējo konverģenci, ieviest efektīvus krīzes pārvaldības instrumentus lauksaimnieku ienākumu stabilizēšanai un vairāk izmantot daudzlīmeņu pārvaldību nacionālo stratēģisko plānu izstrādē un īstenošanā;

31.

pievienojas Eiropas Parlamenta (2) aicinājumam izstrādāt Lauku, kalnu un attāliem apvidiem paredzētu ES programmu, kas veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību, ekonomikas izaugsmi un dažādošanu, sociālo labklājību, dabas aizsardzību, kā arī sadarbību un savstarpējus savienojumus ar pilsētu teritorijām, lai stiprinātu kohēziju un nepieļautu teritoriālu sadrumstalotību;

32.

aicina arī izstrādāt ES stratēģiju demogrāfisko pārmaiņu skartajiem reģioniem, lai šis jautājums tiktu vairāk ņemts vērā visās ES politikās – kohēzijas, inovācijas, transporta, veselības, sociālajā, nodarbinātības, IKT, lauku attīstības, migrācijas politikā u. c. Stratēģijā būtu jāiekļauj izmaksu analīze un prognozes valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā tas norādīts RK atzinumā “ES risinājumi demogrāfijas problēmai”;

33.

uzsver, ka inovācijas un digitālie risinājumi ir īpaši svarīgi viedo ciematu attīstībai, pilsētu centru un lauku apvidu revitalizācijai; aicina Komisiju apzināt situāciju un veikt turpmākus pasākumus pēc darbībām, kas īstenotas saskaņā ar ES viedo ciematu rīcības plānu;

34.

plāno paust viedokli par ES meža stratēģijas vidusposma pārskatīšanu, kas paredzēta 2018. gada decembrī, un norāda, cik svarīgi ir novērst mežu izciršanu, kā arī veicināt mežu atjaunošanu un pārveidošanu;

35.

atzinīgi vērtē to, ka EJZF turpinās darbību, būdams īpašs un vienkāršots fonds, kura budžets paredzēts jūras nozaru izaugsmei un kurš ļauj veikt transversālas darbības saistībā ar citām Eiropas programmām; aicina, lai EJZF budžets un dalītās pārvaldības īpatsvars paliktu iepriekšējās programmas līmenī. ES ekskluzīvās zvejas un akvakultūras zonas, jūras nozaru ekonomikas attīstība, atbalsts ostām, vides jautājumi un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana saskarsies ar ievērojamiem izaicinājumiem laikposmā pēc 2020. gada, un tāpēc tie būtu jāatbalsta ar EJZF. RK aicina atcelt pienākumu izmantot EJZF paredzētos finanšu instrumentus, lai atbalstītu akvakultūru un produktu pārstrādi;

36.

pauž nožēlu par to, ka pēc ES veselības programmas iekļaušanas ESF+ ir samazināti finanšu līdzekļi ES finansētām veselības jomas iniciatīvām, un aicina veikt pasākumus un piešķirt finansējumu šā samazinājuma kompensēšanai;

37.

aicina Komisiju izvērtēt esošās pārtikas marķēšanas sistēmas un ierosināt obligātu, vienotu Eiropas krāsu marķējuma sistēmu, ko izmantotu visā ES, lai pārtikas produktu iepakojuma priekšpusē sniegtu patērētājiem skaidru informāciju par 100 gramiem attiecīgā produkta un tādējādi veicinātu veselīgākus ēšanas paradumus. Tāpat būtu jāievieš īpaši kritēriji produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm;

38.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas elektronisko pacienta medicīnisko karti, lai uzlabotu pacientu ārstēšanu visos reģionos un dalībvalstīs; aicina Komisiju minētajā priekšlikumā rūpīgi izvērtēt datu aizsardzības un sadarbspējas jautājumus;

Tūrisms un kultūra

39.

atkārtoti aicina Komisiju rūpīgi pārskatīt 2010. gada tūrisma stratēģiju, izstrādājot skaidri formulētu daudzgadu darba programmu;

40.

aicina turpināt darbu pēc Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) un izstrādāt jaunu Eiropas rīcības plānu attiecībā uz kultūras mantojumu;

Enerģētikas savienība, klimata politika un vide

41.

iestājas par daudzlīmeņu pārvaldības mehānisma izveidi, lai efektīvi īstenotu tiesību aktu kopumu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, nodrošinot, ka nacionālie enerģētikas un klimata plāni tiek sagatavoti ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un paredz izstrādāt vietējā un reģionālā līmenī noteikta devuma sistēmu, kas papildinātu Parīzes nolīgumā iekļauto nacionāli noteikto devumu (NND);

42.

saistībā ar ceturto ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli uzsver, ka ir svarīgi veicināt taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kurus šāda pārkārtošana skars visvairāk, piemēram, reģioniem, kas ir īpaši atkarīgi no fosilā kurināmā rūpniecības, un salām, īpaši tām, kuras nav savstarpēji savienotas, piemēram, tālākajos reģionos. Šajā saistībā RK atzinīgi vērtē jau sāktos enerģētiskās nabadzības novēršanas pasākumus un uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību lielo nozīmi to īstenošanā;

43.

aicina Komisiju uzraudzīt jaunā elektroenerģijas tirgus modeļa sociāli ekonomisko ietekmi uz visām ES dalībvalstīm un reģioniem;

44.

atzinīgi vērtē nesen publicēto paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, kurā paredzēts, ka ES līdz 2050. gadam kļūs klimatneitrāla, un atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību centrālā loma; uzsver, ka šīs stratēģijas īstenošanas pasākumos jāievēro daudzlīmeņu pārvaldības princips, oficiāli jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības, jo īpaši integrējot vietējā un reģionālā līmenī noteikto devumu sistēmu nacionālajos klimata un enerģētikas plānos, un minētās stratēģijas pamatā jābūt tādām iniciatīvām kā Pilsētas mēru pakts; uzsver, ka šie centieni ir cieši jāsaista ar aprites ekonomikas stratēģiju un Enerģētikas savienību, pārliecinoties, ka sociālekonomiskās sekas, ko rada nepieciešamās pārejas, ir taisnīgi sadalītas, lai panāktu taisnīgu pāreju;

45.

aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar RK sagatavot stratēģisku un integrētu 8. vides rīcības programmu un apņemas aktīvi darboties Tehniskajā vides jomas sadarbības platformā. RK arī aicina iesaistīt pašvaldības ES vides politikas īstenošanas pārskata otrajā ciklā;

46.

aicina Eiropas Komisiju ierosināt visaptverošu plānu, kā līdz 2020. gadam uzlabot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanu, sniedzot stratēģiskas norādes ES dalībvalstīm, un jo īpaši, formāli atzīstot vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu; sagaida turpmāku ciešu sadarbību ar Eiropas Komisiju, lai proaktīvi sagatavotu politikas satvaru laikposmam pēc 2020. gada, gaidot COP15, kas 2020. gadā notiks Pekinā. Tam būs nepieciešama stingra apņemšanās ne tikai apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izzušanu, bet arī tās atjaunot, kā arī vērienīgs, iekļaujošs bioloģiskās daudzveidības politikas satvars līdz 2030. gadam, kas spētu panākt KBD redzējumu 2050. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķu kontekstā;

47.

aicina Komisiju noturības pret katastrofām principus labāk iekļaut visās ES rīcībpolitikās un fondos, lai palielinātu dalībvalstu un pašvaldību spēju novērst gan dabas, gan cilvēka izraisītas katastrofas, kā arī tām sagatavoties, reaģēt uz tām un no tām atgūties; to varētu veikt, vairojot izpratni par risku, arī ieviešot viennozīmīgu riska analīzes metodi un veicot mērķtiecīgus un aizvien precīzākus pētījumus, lai ne tikai izprastu konkrētu teritoriju neaizsargātību, bet arī izvērtētu tiešus un netiešus ekonomisko zaudējumus, kurus kāda teritorija var ciest, ja to skar ekstremāla dabas parādība;

48.

atkārtoti aicina izstrādāt ES ceļvedi velotransporta jomā, lai ņemtu vērā pieaugošo pieprasījumu pēc saskaņotas rīcības ES līmenī;

Tiesiskums, drošība, pamattiesības un migrācija

49.

atkārtoti aicina Komisiju atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību centienus risināt radikalizācijas problēmu un tāpēc sagatavot vietējām un reģionālajām pašvaldībām domātas vadlīnijas par preventīvu stratēģiju izstrādi radikalizācijas novēršanai;

50.

aicina stiprināt demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības procedūras un mehānismus, kurus varētu iekļaut Savienības paktā;

51.

atzinīgi vērtē ierosināto ANO globālo paktu par migrāciju un mudina visas ES dalībvalstis to parakstīt 10. un 11. decembrī Marrākešā notiekošajā sanāksmē un to ratificēt; uzsver, ka šis pakts ir būtiska daļa no tādas daudzpusējās un daudzlīmeņu pieejas migrācijas jomā, kādu atbalsta RK;

52.

uzsver, ka ES ārējo robežu efektīva un humāna pārvaldība, visaptverošas migrācijas politikas izstrāde, kā arī kopēja ES sistēma ar kopīgiem augstiem standartiem ir ļoti svarīgas visām pašvaldībām, pilsētām un reģioniem, it īpaši tiem, kas uzņem bēgļus, un tiem, kuri atrodas pie robežām un kurus visvairāk skar liels migrantu pieplūdums;

53.

lūdz Komisijai ierosināt drošus un pieejamus likumīgus papildu ceļus migrācijai uz Eiropas Savienību, piemēram, humanitārās vīzas un privātas sponsorēšanas programmas, un aicina dalībvalstis nekavējoties vienoties un ieviest jaunu ES pārmitināšanas sistēmu ar vērienīgiem mērķiem attiecībā uz aizsardzības nosacījumiem un labumguvēju skaitu; aicina Komisiju arī mudināt dalībvalstis izrādīt konkrētu solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kuras ir visvairāk pakļautas migrācijas plūsmām, jo tas atbilst LESD 80. pantam un tajā nostiprinātajam solidaritātes principam un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma principam;

54.

mudina Komisiju vēl vairāk vienkāršot un paātrināt finansēšanas procedūras un atvieglot reģionu un pilsētu tiešu piekļuvi finanšu resursiem, kas paredzēti humanitāru krīžu pārvarēšanai un bēgļu integrācijai; ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko tieši piešķir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras sakaras ar lielu migrācijas spiedienu, jo īpaši tām, kuras ir atbildīgas par nepavadītu nepilngadīgo migrantu uzņemšanu un integrāciju; aicina Komisiju arī pastiprināt centienus, lai atvieglotu Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību paraugprakses apmaiņu migrantu integrācijas jomā, un īpaši pievērsties vidējām un mazām pilsētām;

55.

par paraugu ņemot ES atbalstu bēgļu integrācijai un trešām valstīm paredzētās humānās palīdzības darbības, mudina Komisiju atbalstīt to cilvēku ar Eiropas pilsonību integrāciju, kuri ir spiesti pamest savas uzņemošās valstis politisku, ekonomisku vai humanitāru krīžu dēļ un kuri pretējā gadījumā, neraugoties uz to, ka viņi ir ES pilsoņi, izrādītos pilnīgi neaizsargāti;

Ārpolitika

56.

aicina Eiropas Komisiju pilnībā ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu un RK apvienoto konsultatīvo komiteju un darba grupu darbu, it īpaši tās 2019. gada progresa ziņojumus par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, un atkārtoti norāda, ka esošās ES finansēšanas shēmas, it īpaši TAIEX un mērķsadarbības programmas, būtu vairāk jāpielāgo vietējā un reģionālā līmeņa ieinteresēto personu vajadzībām;

57.

atbalsta jaunu Eiropas teritoriālās sadarbības programmu, kas dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām pavērtu iespējas cieši sadarboties ar kandidātvalstu, potenciālo kandidātvalstu un kaimiņvalstu pašvaldībām; šajā saistībā aicina Komisiju atbalstīt ES pašreizējās makroreģionālās stratēģijas, kā arī jaunu stratēģiju izstrādi; mudina Komisiju arī atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu sadarbības procesus, tostarp Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) veidā;

58.

paziņo par nodomu, it īpaši ar CORLEAP, RK darba grupas Ukrainas jautājumos un ES un Ukrainas līdzinieku partnerību starpniecību sniegt ieguldījumu stratēģiskajās debatēs par Austrumu partnerības iniciatīvas nākotni tās pastāvēšanas 10. gadadienā, ko atzīmēs 2019. gadā;

59.

aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā darbu, ko RK, darbodamās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejā (ARLEM), veikusi dienvidu kaimiņreģiona stabilizācijā, un it īpaši Nikosijas iniciatīvu Lībijas pašvaldību atbalstam, kas palīdz uzlabot vietējā līmeņa publiskos pakalpojumus Lībijā un atjaunot šo pašvaldību saikni ar starptautisko kopienu, izmantojot jau īstenoto paraugpraksi un paredzot pienācīgu finansējumu operatīvu iniciatīvu atbalstam;

60.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pievērsties tīšai dezinformācijai tiešsaistē gan Eiropas Savienībā, gan partnervalstīs, un pauž gatavību atbalstīt šos centienus;

61.

norāda, ka izpildes grupas, kura īsteno ES un ASV 2018. gada jūlija kopīgo deklarāciju, veiktais darbs ir galvenokārt vērsts uz sadarbību regulējuma jautājumos, un aicina saglabāt ES standartus, it īpaši augstus sanitāros, pārtikas un vides standartus; šajā saistībā uzsver: Komisijai jānodrošina, ka spēkā esošie darba tiesību standarti, kā arī juridiskie standarti produktu drošuma, datu, patērētāju un veselības un vides aizsardzības jomā netiek pazemināti ar mērķi apkarot tirdzniecības protekcionismu un panākt ASV sankciju atcelšanu;

62.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Austrijai, Rumānijai un Somijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) COM(2018) 800 final.

(2) Sk. EP 2018. gada 3. oktobra rezolūciju par lauku, kalnu un attālu apvidu īpašo vajadzību ņemšanu vērā.

ATZINUMI

Reģionu komiteja

RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/8

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Paplašināšanās tiesību aktu kopums 2018”

(2019/C 86/02)

Ziņotājs:

Franco IACOP (IT/PSE), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionālās padomes loceklis

Atsauces dokuments:

2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

COM(2018) 450 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievadpiezīmes

ar ieinteresētību raugās uz Komisijas atjaunoto apņemšanos ES paplašināšanās jomā, kas atspoguļojas ne tikai izskatāmajā paziņojumā COM(2018) 450 final, bet arī 2018. gada februāra stratēģiskajā dokumentā par Rietumbalkānu valstīm (sk. atzinumu COR 2018/00065) un lēmumā nevilcinoties sākt tiesību aktu pārbaudes ar Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pēc tam, kad Padome pozitīvi reaģēja uz iespēju, balstoties uz Eiropas Komisijas sagatavoto novērtējuma ziņojumu un ar nosacījumu, ka ir nodrošināts vajadzīgais progress, pieņemt lēmumu par sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā;

uzsver, ka paplašināšanās procesam arī turpmāk ir jābūt ES prioritātei, un piekrīt Komisijai, ka šā procesa centrā ir jābūt tiesiskumam, taisnīgumam, pamattiesībām un minoritāšu tiesību ievērošanai un aizsardzībai;

atgādina, ka šajā procesā ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības (VRP), un aicina kandidātvalstis (Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju) un potenciālās kandidātvalstis (Bosniju un Hercegovinu un Kosovu (*1)) stiprināt administratīvās decentralizācijas stratēģijas saistībā ar subsidiaritātes principa piemērošanu praksē;

atzinīgi vērtē to, ka Padomes 2018. gada prezidentvalstis ir iekļāvušas Rietumbalkānu valstu jautājumus kā prioritātes attiecīgajā pusgadā, kā arī atzinīgi vērtē samita organizēšanu Sofijā un sagaida, ka tajā parakstītā deklarācija īsā laikā kļūs par konkrētām iniciatīvām;

pauž nožēlu saistībā ar novērojumu, ka Rietumbalkānos mazinās reformu īstenošanas aktivitāte, kas orientēta uz pievienošanos ES, un ka tas iedzīvotājos ir izraisījis šaubas un skepsi;

pauž nožēlu, ka situācijas attīstība Turcijā līdz vēlēšanām jūnijā un pēc tām ir radījusi pakāpenisku tiesiskuma vērtību un principu ievērošanas samazināšanos, tādēļ Rietumbalkānu valstu un Turcijas perspektīvas pievienoties ES tagad ir atšķirīgas;

ir pārliecināta, ka atjaunotais impulss, ko Rietumbalkāniem (un netieši arī Turcijai) var radīt Komisijas jaunā stratēģija, var atjaunot visu procesu;

pauž cerību, ka jaunā Eiropas teritoriālās sadarbības dinamika, kas izklāstīta nesenajos Komisijas tiesību aktu priekšlikumos kohēzijas (Interreg) un paplašināšanās (IPA III) jomā, var veicināt ciešu sadarbību dalībvalstu un kandidātvalstu, kā arī potenciālo kandidātvalstu VRP starpā;

atkārtoti uzsver, ka Kopenhāgenas kritēriju izpilde plašākajā nozīmē ir un tai arī turpmāk jābūt pamatrādītājam kandidātvalstu piemērotības novērtēšanā ES dalībvalstu statusam;

10.

apstiprina maksimālu gatavību sadarboties ar citām ES iestādēm, lai atbalstītu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sagatavošanos un turpmāko pievienošanās virzību;

11.

pauž pārliecību, ka jaunais, Strasbūrā 2018. gada 27. martā parakstītais sadarbības līgums starp RK un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu stiprinās abu iestāžu sadarbību un ļaus palielināt sinerģiju un novērst dublēšanos;

12.

norāda, ka viens no efektīvākajiem palīdzības veidiem, ko var sniegt valsts pārvaldes līmenī, ir salīdzinošās apmaiņas iniciatīvas; turklāt norāda, ka daudzām dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir pilnvaras, kas saistītas ar acquis piemērošanu un ko lietderīgi varētu plašāk koplietot ar līdzīgām kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu struktūrām;

13.

atgādina, ka valstīs, kas vēlas kļūt par ES dalībvalstīm, visai sabiedrībai ir jāiesaistās fundamentālas vērtību reformas īstenošanā un ka šajā saistībā būtiska nozīme ir VRP, jo tieši ar tām iedzīvotāji saskaras savā ikdienas dzīvē;

14.

atkārtoti norāda, ka tikai VRP, ņemot vērā to tiešo saikni ar iedzīvotājiem, var efektīvi informēt par priekšrocībām no dalības ES un vērst uzmanību uz ieguvumiem un labumiem, ko ES nodrošina visu Eiropas, tostarp kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu, iedzīvotājiem;

15.

tāpēc pauž nožēlu, ka izskatāmā paplašināšanās tiesību aktu kopsavilkuma dokumentā nav iekļautas skaidras atsauces uz VRP situāciju, bet tikai nedaudz norādīts uz nepieciešamību panākt pareizu līdzsvaru starp centrālo un vietējo pārvaldi;

Gaidas, priekšlikumi un ieteikumi

16.

sagaida, ka Rietumbalkānu valstīs valdības atsāks virzību uz pievienošanos ES un spēs izprast pozitīvos signālus, kas liecina par būtisku attīstību reālā laika perspektīvā, turklāt pauž cerību, ka reģiona iedzīvotāji ar jaunu konkrētu apņēmību noraidīs nacionālismu, radikalizāciju un identitātē balstītu noslēgšanos un atbalstīs Eiropas ideālu;

17.

sagaida, ka Turcija atteiksies no ārkārtas pasākumu piemērošanas pieejas un atsāks virzību uz tuvināšanos ES, atceļot pasākumus, kas ir mazinājuši tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, un atjaunojot demokrātisko pilnvaru līdzsvaru visos līmeņos – centrālajā, reģionālajā un vietējā;

18.

aicina visas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis izlēmīgi turpināt administratīvo reformu, kā arī aktīvi īstenot reālus un vienlaikus vērienīgus decentralizācijas mērķus, budžetā paredzot atbilstošas dotācijas VRP;

19.

atgādina, ka ir jāveicina ekonomiskā izaugsme un kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošana, nodrošinot to, ka ietekme ir jūtama vietējā līmenī;

20.

atzīmē, ka ir jāsadarbojas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai varētu pārvaldīt migrācijas plūsmas; atgādina, ka atbalstam, ko ES nodrošina Rietumbalkāniem un Turcijai, lai palīdzētu pārvaldīt šīs plūsmas, būtu jāsasniedz arī vietējās un reģionālās pašvaldības, kas katru dienu veic darbu saistībā ar uzņemšanu un atbalsta sniegšanu;

21.

norāda, ka neviena sarunu sadaļa nav vērsta ne uz decentralizācijas procesu, ne uz publiskās pārvaldes un valdības reformu, tādēļ aicina Komisiju iekļaut šos jautājumus visās divpusējās sanāksmēs, kurās tiks izskatītas tās acquis sadaļas, uz kurām attiecas administratīvā decentralizācija, un mudina kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis nodrošināt VRP līdzdalību šajā pievienošanās sagatavošanās procesā;

22.

aicina Komisiju ieviest ad hoc operatīvas metodes, kas ļautu izmantot TAIEX un mērķsadarbības instrumentus sadarbībai starp dalībvalstu un kandidātvalstu, kā arī potenciālo kandidātvalstu VRP;

23.

aicina Komisiju apsvērt iespēju atjaunot Vietējās administrācijas atbalsta instrumentu un reģionālo mācību programmu, kas izmantoti iepriekšējās paplašināšanās procesā;

24.

aicina Komisiju izmēģināt kandidātvalstīs programmas “Sigma” intervences pasākumus VRP līmenī, lai noteiktu vietējās pārvaldības reformas modeļus ar mērķi piemērot acquis;

25.

aicina Komisiju īstenot kultūras un sporta iniciatīvas, kas it īpaši etniskā ziņā jauktās teritorijās tiešā veidā veicinātu visu vietējo iedzīvotāju un jo īpaši jauniešu iesaistīšanos, sekmējot viņu integrāciju un identitātes savstarpēju atzīšanu;

26.

aicina Komisiju uzraudzīt Rietumbalkānu reģiona kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu publisko pārstāvju rīcību dzimumu līdztiesības jomā, kā arī attiecībā uz etniskām un lingvistiskām minoritātēm un LGBI+ kopienu. Eiropas Savienība ir tolerances bākuguns pasaulē, tādēļ uzskatām, ka ikvienai valstij, kas turpmāk pievienosies ES, ir jānodrošina stingrs politisks atbalsts demokrātijas vērtībām gan personu brīvības, gan līdztiesības aizstāvības jomā;

27.

aicina Komisiju rīkoties un īstenot kopīgas iniciatīvas – tostarp arī Berlīnes procesa gaisotnē – ar organizācijām, kas pārzina kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu VRP faktisko situāciju un kas jau ar tām ir izmēģinājušas konkrētus sadarbības veidus, proti, izmantojot NALAS (Dienvidaustrumeiropas Vietējo pašvaldību apvienību tīklu), ALDA (Eiropas Vietējās demokrātijas asociāciju), CEI (Centrāleiropas iniciatīvu) un RSP (Reģionālās sadarbības padomi);

28.

visbeidzot, atgādina Komisijai par steidzamo aicinājumu turpmākajos pārskatos par paplašināšanās procesa virzību veltīt lielāku uzmanību situācijai VRP līmenī, novērtējot administratīvās reformas panākumus – vai panākumu trūkumu – tāpat kā attiecībā uz centrālajām iestādēm, kā arī nākt klajā ar tās analīzi;

Īpašas piezīmes par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm

Melnkalne

29.

atzinīgi vērtē Melnkalnes ievērojamos rezultātus virzībā uz eiroatlantisko integrāciju;

30.

norāda, ka ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai stiprinātu tiesiskumu un demokrātiskas iestādes un lai panāktu visu politisko spēku pilnīgu pārstāvību parlamentā;

31.

pauž bažas par situāciju vārda brīvības jomā, jo īpaši par daudzajiem žurnālistu iebiedēšanas un pret viņiem vērstas vardarbības gadījumiem;

32.

atzinīgi vērtē jaunos noteikumus, kuru mērķis ir ieviest uz nopelniem balstītus darbā pieņemšanas kritērijus gan centrālā un vietējā līmeņa administrācijās, un atzinīgi vērtē to, ka gandrīz visas pašvaldības ir pieņēmušas ētikas kodeksus gan saviem ierēdņiem, gan arī vietējiem ievēlētiem pārstāvjiem;

33.

aicina pārbaudīt ietekmi vietējā līmenī, ko rada jaunais teritoriālās plānošanas un civilās būvniecības likums, kas maina pilnvaru sadalījumu zemes izmantošanas regulējumā;

Serbija

34.

atzinīgi vērtē to, ka, tāpat kā attiecībā uz Melnkalni, Komisija ir norādījusi 2025. gadu kā iespējamu, lai arī optimistiski vērtējamu, pievienošanās termiņu ES;

35.

uzsver, ka šā mērķa sasniegšanai būs vajadzīga milzīga apņemšanās un centieni, jo īpaši, lai stiprinātu tiesiskumu un normalizētu attiecības ar Kosovu;

36.

atzinīgi vērtē sievietes iecelšanu par valdības vadītāju pirmo reizi valsts vēsturē, taču norāda, ka parlaments vēl nav pieņēmis likumu par dzimumu līdztiesību un ir vajadzīgi ievērojami centieni, lai uzlabotu romu, LGBTI personu, cilvēku ar invaliditāti un sociāli neaizsargāto grupu stāvokli;

37.

atzīst Serbijas apņemšanos pārvaldīt migrācijas plūsmas, kas šķērso tās teritoriju;

38.

uzsver, ka korupcijas apkarošana joprojām ir viens no valsts svarīgākajiem uzdevumiem, ka jaunais likums par korupcijas novēršanas aģentūru ir jāpieņem pēc iespējas ātri, bet uzmanība ir jāvelta arī korupcijas prevencijai VRP līmenī;

39.

ar bažām norāda, ka VRP administratīvajās spējās vērojamas nepilnības un ka cilvēkresursi un finanšu resursi, kas šīm iestādēm pieejami, ne vienmēr ir samērīgi ar veicamajiem uzdevumiem, tomēr atzinīgi vērtē 2017. gada beigās pieņemto likumu par darba algām VRP;

40.

mudina Serbiju īstenot konstitucionālos noteikumus par Vojvodinas autonomās provinces finansēšanu, pēc iespējas ātri pieņemot attiecīgos normatīvos aktus; turklāt mudina valdību respektēt vietējo vēlēto pārstāvju neatkarību neatkarīgi no viņu politiskās piederības;

41.

atgādina, ka NVO var būt nozīmīga loma arī vietējā līmenī, un sagaida, ka drīz tiks noteikti kritēriji piekļuvei valsts finansējumam nolūkā nodrošināt efektivitāti un pārredzamību; pauž cerību, ka vienmēr tiks nodrošināta vārda brīvība un ka žurnālistiem adresēti draudi un iebiedēšana tiks nekavējoties nosodīti un apspiesti;

Turcija

42.

atzīst, ka Turcija ir nozīmīga ES partnere, bet nosoda stingros personas brīvības ierobežojumus ar desmitiem tūkstošu cilvēku arestiem un apcietināšanu un ierēdņu masveida atlaišanu, kas ir pretrunā vērtībām un principiem, uz kuriem ir balstīta ES un jo īpaši Eiropas Pamattiesību harta;

43.

atgādina, ka konstitūcijas grozījumus, kuru mērķis bija ieviest prezidentālu sistēmu un kas ir nesen stājušies spēkā, Venēcijas komisija ir novērtējusi negatīvi, jo īpaši attiecībā uz pilnvaru nodalīšanu; turklāt atgādina, ka tiek sagaidīts, ka katra kandidātvalsts ievēros visaugstākos demokrātijas, tiesiskuma un pamatbrīvību standartus, kā arī nodrošinās tiesu sistēmas neatkarību un netraucētu darbību;

44.

pauž nopietnas bažas par vairāk nekā simts demokrātiski ievēlētu pilsētu mēru nepamatotu atbrīvošanu no amata un dažos gadījumos apcietināšanu, kurus valdības iestādes aizstājušas ar uzticības personām, kā arī par spiedienu uz mēriem daudzās citās pilsētās, kas izdarīts, lai viņi atkāptos no amata;

45.

sagaida, ka vietējās vēlēšanas, kas norisināsies līdz 2019. gada martam, tiks organizētas, nodrošinot pilnīgu demokrātijas principu ievērošanu un radot iespēju atjaunot vietējo pašvaldību demokrātisku pārstāvību;

46.

atzīst Turcijas centienus atbalstīt bēgļus un pārvietotās personas savā teritorijā, un uzsver ES finansiālās saistības padarīt šos centienus mazāk apgrūtinošus; sagaida, ka pietiekama ES piešķirto līdzekļu daļa tiks piešķirta tām VRP, kuras ir tieši iesaistītas bēgļu un pārvietoto personu pārvaldībā;

47.

pauž nožēlu, ka Turcija joprojām nepilda asociācijas nolīguma ar ES papildprotokola noteikumus un neatzīst Kipras Republiku; mudina rast taisnīgu, visaptverošu un noturīgu Kipras jautājuma atrisinājumu, balstoties uz attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un ES acquis, un aicina Turciju ievērot saistības un sekmēt šādu risinājumu; atzinīgi vērtē gan progresu, kas panākts centienos rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, gan arī ANO pūliņus nodrošināt sarunu atsākšanu;

48.

aicina Turciju nepārprotami apņemties veidot labas kaimiņattiecības ar visām kaimiņvalstīm; uzsver, ka ir jārespektē ikvienas dalībvalsts tiesības slēgt divpusējus nolīgumus, kā arī izpētīt un izmantot dabas resursus saskaņā ar ES acquis un starptautiskajām tiesībām; uzsver arī to, ka ir jārespektē dalībvalstu suverenitāte un suverēnās tiesības uz savu EEZ, teritoriālajiem ūdeņiem un gaisa telpu;

49.

aicina Turciju sākt karaspēka izvešanu no Kipras un nodalīto Famagustas sektoru nodot ANO saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 550 (1984); uzsver, ka šādi uzticības veidošanas pasākumi abām kopienām pavērtu ekonomiskās, sociālās un reģionālās izaugsmes iespēju; norāda, ka vienošanos var sekmēt vietējo kopienu pilsoniskās sabiedrības dialogs;

50.

atgādina, ka Turcija ir kandidātvalsts kopš 1999. gada un ka pievienošanās sarunas tika sāktas 2005. gadā; norāda, ka pēdējos gados tuvināšanās Eiropas Savienībai process ir zaudējis dinamiku un tika konstatēts nopietns regress attiecībā uz tiesiskuma, pamattiesību un brīvību ievērošanu; uzskata, ka tagad ir Turcijas kārta vērtēt, vai un kādā veidā tā plāno turpināt virzību, kas tika sākta 1987. gadā ar pievienošanās lūgumu;

Albānija

51.

atzinīgi vērtē Padomes 2018. gada jūnija secinājumus un mudina Albāniju veltīt vairāk pūļu, lai nodrošinātu pozitīvu Padomes lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā;

52.

atkārtoti uzsver, ka valstij ir jāturpina stiprināt tiesiskumu, jo īpaši piecās galvenajās prioritātēs (valsts pārvaldes reforma, tieslietas, cīņa pret korupciju, cīņa pret organizēto noziedzību, cilvēktiesību, tai skaitā minoritātēm piederīgu personu tiesību un īpašuma tiesību, veicināšana un ievērošana);

53.

atzinīgi vērtē tiesnešu un prokuroru atkārtotas vērtēšanas procesu, kas jau ir devis taustāmus rezultātus;

54.

atzīst, ka politisko spēku vairākums un opozīcija apliecināja spēju nodrošināt 2017. gada vēlēšanu pienācīgu norisi, taču uzsver, ka EDSO joprojām ir konstatējusi nepilnības; sagaida, ka saistībā ar 2019. gada vietējām vēlēšanām tiks veikti atbilstoši grozījumi vēlēšanu likumā;

55.

atzinīgi vērtē centienus reformēt tiesību aktus par VRP, taču pauž nožēlu, ka bieži vien šīs iestādes nepieņem uz nopelniem balstītas atlases metodes un ka likums par civildienestu kopumā netiek atbilstīgi piemērots vietējā līmenī;

56.

pauž nožēlu, ka pamattiesību jomā ir aizkavējusies jaunā tiesībsarga biroja galveno līdzstrādnieku iecelšana, turpretī joprojām ir gadījumi, kas saistīti ar asinsatriebību un paražu sodiem, un nepieļaujamu vardarbības līmeni ģimenē;

57.

pauž cerību, ka valsts turpinās īstenot reformas svarīgākajās prioritārajās jomās un ar maksimālu apņēmību risinās nākotnes uzdevumus, kad sāksies tiesību aktu analītiskā pārbaude (screening) saistībā ar acquis;

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

58.

atzinīgi vērtē Padomes 2018. gada jūnija secinājumus un mudina bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku veltīt vairāk pūļu, lai nodrošinātu pozitīvu Padomes lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā;

59.

atzinīgi vērtē politisko drosmi, ko apliecinājusi pēc Pržino nolīguma un vēlēšanām 2016. gada beigās izveidotā jaunā valdība un kas ļāva panākt kompromisu ar Grieķiju attiecībā uz valsts oficiālo nosaukumu; sagaida, ka nepieciešamais konstitūcijas reformas process tiks pabeigts ātri;

60.

atzinīgi vērtē arī atvērtību dialogam ar citām reģiona valstīm un jo īpaši ar Bulgāriju;

61.

atzinīgi vērtē 2017. gada oktobrī notikušās vietējā līmeņa vēlēšanas un to, ka tās notikušas vispārēji atbilstīgā veidā;

62.

atgādina, ka 2001. gadā Ohridas pamatnolīgumā tika paredzēts decentralizācijas process, kas turpmākajos gados tomēr netika pabeigts; tāpēc atzinīgi vērtē lēmumu palielināt apropriācijas VRP, lai iedzīvotājiem nodrošinātu labāku pakalpojumu piedāvājumu;

63.

atzīmē, ka, neskatoties uz to, ka etniskās attiecības šķiet ne tik saspringtas kā nesenā pagātnē, Ohridas pamatnolīguma attiecīgie noteikumi ir jāīsteno pilnībā;

64.

pauž cerību, ka valsts turpinās īstenot reformas, kas vērstas uz pievienošanos ES un ar maksimālu apņēmību risinās nākotnes uzdevumus, kad sāksies tiesību aktu analītiskā pārbaude (screening) saistībā ar acquis;

Bosnija un Hercegovina

65.

atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada februārī valsts ir beidzot iesniegusi Komisijai atbildes uz tās veikto aptauju;

66.

tomēr norāda, ka kopumā nav panākts būtisks progress reformu īstenošanā, kas vajadzīgas, lai atsāktu valsts attīstību un tās Eiropas perspektīvu;

67.

pauž nožēlu un bažas par politisko vadītāju nespēju pirms valsts līmeņa vēlēšanu rīkošanas panākt vienošanos par jaunu vēlēšanu likumu un par ilgstošo strupceļu vēl joprojām neatrisinātajā Mostaras pašvaldības jautājumā;

68.

atgādina par nepieciešamību precizēt pilnvaru sadalījumu starp vietējām pašvaldībām, kantoniem un reģionālajām pašvaldībām, lai mazinātu konfliktus un veicinātu sadarbību;

69.

atzīst valsts centienus cīņā pret terorismu un radikalizāciju, kā arī aicina turpināt to novēršanu un apkarošanu; norāda, ka ir svarīgi iesaistīt vietējās pašvaldības situācijas uzraudzībā un bijušo radikālo kaujinieku reintegrācijas veicināšanā;

Kosova

70.

konstatē, ka, neraugoties uz iekšējām un ārējām grūtībām, tehniskā un politiskā līmenī turpinās ES veicinātais dialogs ar Serbiju, bet uzsver, ka ir vajadzīga pārliecinātāka un mērķtiecīgāka apņēmība;

71.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzskata, ka visas vīzu režīma liberalizācijas prasības ir izpildītas;

72.

atzinīgi vērtē vietējo vēlēšanu atbilstīgu organizēšanu 2017. gada beigās un vairāk nekā divsimt mēru iecelšanu amatos visā Kosovas teritorijā;

73.

norāda, ka politisko spēku attiecības dažkārt norisinās nepieņemamā formā un veidā, un aicina visas iesaistītās puses sargāt demokrātisko iestāžu prestižu un nodrošināt to darbību;

74.

mudina varas iestādes rīkoties, lai stabilizācijas un asociācijas nolīguma reāla īstenošana sniegtu labumu iedzīvotājiem un veicinātu virzību uz pievienošanos ES.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes (DP) Rezolūcijai Nr. 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/14

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Nodokļi digitālajā ekonomikā”

(2019/C 86/03)

Ziņotājs:

Jean-Luc VANRAES (BE/ALDE), Ukles komūnas domes deputāts

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā

COM(2018) 147 final

Priekšlikums Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana

COM(2018) 148 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana

1. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

DPN būtu jāpiemēro tikai ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana . Digitālajiem pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kas lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un attiecībā uz kuriem atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā. Ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko iegūst no lietotāju ieguldījuma apstrādes, nevis pati lietotāju līdzdalība.

DPN būtu jāpiemēro ieņēmumiem, ko rada tādu digitālo pakalpojumu sniegšana , kuri lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības , ienākumus radošas lietotāju datu nosūtīšanas un uzņēmumu spējas veikt darbības un sniegt pakalpojumus attālināti, bez fiziskas klātbūtnes. Šādos gadījumos atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā.

Pamatojums

DPN piemērošanas ierobežošana, to attiecinot tikai uz lietotāja ieguldījumu, ir juridiski apšaubāma.

2. grozījums

10. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); kā arī iii) tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Ja no šādu pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.

Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); kā arī iii) tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas rada ienākumus un ir ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Ja no šādu pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.

Pamatojums

DPN piemērošanas ierobežošana, to attiecinot tikai uz lietotāja ieguldījumu, ir juridiski apšaubāma.

3. grozījums

3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ar nodokli apliekamie ieņēmumi

1. Šīs direktīvas nolūkā ieņēmumi, ko rada turpmāk uzskaitīto pakalpojumu sniegšana, ko veic vienība, ir kvalificējami kā “ar nodokli apliekamie ieņēmumi”:

a)	tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem;

a)	tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem;

b)	daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšana lietotājiem, kas tiem ļauj atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem;

b)	daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšana lietotājiem, kas tiem ļauj atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem;

c)	tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.

c)	tādu par lietotājiem savākto datu nosūtīšana, kas rada ienākumus un ir ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.

Pamatojums

Pašsaprotams.

4. grozījums

10. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
10. pants	10. pants
Identifikācija	Identifikācija
(..)	(..)
2. Paziņošanu veic elektroniski ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc tam, kad beidzies pirmais taksācijas periods, par kuru nodokļa maksātājam ir jāmaksā DPN saskaņā ar šo direktīvu (“pirmais iekasēšanas periods”).	2. Paziņošanu veic elektroniski pirmā mēneša laikā pēc tam, kad beidzies pirmais taksācijas periods, par kuru nodokļa maksātājam ir jāmaksā DPN saskaņā ar šo direktīvu (“pirmais iekasēšanas periods”).

Pamatojums

Desmit darbdienu termiņš ir pārāk īss.

5. grozījums

11. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
11. pants	11. pants
Identifikācijas numurs	Identifikācijas numurs
1. Identifikācijas dalībvalsts nodokļa maksātājam piešķir individuālu identifikācijas numuru DPN nolūkā un par šo numuru paziņo nodokļa maksātājam elektroniski 10 darba dienu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums saskaņā ar 10. pantu.	1. Identifikācijas dalībvalsts nodokļa maksātājam piešķir individuālu identifikācijas numuru DPN nolūkā un par šo numuru paziņo nodokļa maksātājam elektroniski 10 kalendāro dienu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums saskaņā ar 10. pantu.

Pamatojums

Ņemot vērā dalībvalstīs vai pat reģionos pastāvošās ikgadējo atvaļinājumu variācijas, vēlams runāt par kalendārajām nevis darba dienām. Tas attiecas arī uz 12. panta 2. punktu, 14. pantu, 16. panta 2. punktu, 20. panta 1. un 3. punktu, 21. panta 1. punktu un 22. panta 1. punktu.

6. grozījums

12. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
12. pants	12. pants
Svītrošana no identifikācijas reģistra	Svītrošana no identifikācijas reģistra
(..)	(..)
2. Identifikācijas dalībvalsts svītro nodokļa maksātāju no identifikācijas reģistra 60 darba dienu perioda beigās pēc tā taksācijas perioda beigām, kura laikā tika paziņota 1. punktā minētā informācija.	2. Identifikācijas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrāciju identifikācijas reģistrā nosaka par nederīgu 60 kalendāro dienu perioda beigās pēc tā taksācijas perioda beigām, kura laikā tika paziņota 1. punktā minētā informācija.

Pamatojums

Ņemot vērā pašreizējos termiņus un nepieciešamību saglabāt pierādījumus, nodokļu maksātāju kontus pēc 60 dienām svītrot nevajag. Saistībā ar darba dienām skatīt iepriekšējā grozījuma pamatojumu.

7. grozījums

26. pantā iekļaut otro daļu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Šī direktīva tiks atcelta, kad Padomes direktīva, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā, būs pieņemta un stāsies spēkā pēc transponēšanas.

Pamatojums

Nodokļu uzlikšana digitālajiem pakalpojumiem ir izstrādāta kā pagaidu, nevis pastāvīgs pasākums. Ja nodokļu uzlikšana digitālajiem pakalpojumiem joprojām būs spēkā laikā, kad stāsies spēkā direktīva par nozīmīgu digitālu klātbūtni, pastāv risks, ka uzņēmumiem nodokļi varētu tikt uzlikti divreiz.

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā

8. grozījums

4. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4. pants

Nozīmīga digitāla klātbūtne

(..)

3. Uzskatāms, ka dalībvalstī taksācijas periodā “nozīmīga digitāla klātbūtne” pastāv tad, ja darījumdarbība, kas veikta ar tās palīdzību, pilnībā vai daļēji ir digitālu pakalpojumu sniegšana, izmantojot digitālu saskarni, un ja attiecībā uz minēto pakalpojumu sniegšanu, ko veic vienība, kura veic minēto darījumdarbību, un jebkādu šādu pakalpojumu sniegšanu, izmantojot digitālo saskarni, ko veic katrs minētās vienības saistītais uzņēmums, kopā ņemot, izpildās viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)	kopējo ieņēmumu daļa, kas gūta minētajā taksācijas periodā un ko radījusi minēto digitālo pakalpojumu sniegšana lietotājiem, kuri atrodas minētajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, pārsniedz EUR 7 000 000

a)	kopējo ieņēmumu daļa, kas gūta minētajā taksācijas periodā un ko radījusi minēto digitālo pakalpojumu sniegšana lietotājiem, kuri atrodas minētajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, pārsniedz EUR 10 000 000

b)	viena vai vairāku šādu digitālo pakalpojumu lietotāju, kuri atrodas minētajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, skaits pārsniedz 100 000 .

b)	viena vai vairāku šādu digitālo pakalpojumu lietotāju, kuri atrodas minētajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, skaits pārsniedz 100 000 .

c)	komerclīgumu skaits par jebkāda šāda digitāla pakalpojuma sniegšanu, ko minētajā taksācijas periodā ir noslēguši lietotāji, kuri atrodas minētajā dalībvalstī, pārsniedz 3 000 .

c)	komerclīgumu skaits par jebkāda šāda digitāla pakalpojuma sniegšanu, ko minētajā taksācijas periodā ir noslēguši lietotāji, kuri atrodas minētajā dalībvalstī, pārsniedz 3 000 .

(..)

Pamatojums

Jaunajā regulējumā stabila uzņēmuma izveidei paredzēts piemērot 7 000 000 EUR robežlīmeni, bet tas ir jāpalielina. Tik zems līmenis varētu kļūt par digitalizācijas šķērsli. Turklāt arī 3 000 komerclīgumu robežlīmenis dažās nozarēs kā, piemēram, uzturēšanas līgumu gadījumā, varētu tikt strauji pārsniegts. Tāpēc par nozīmīgu digitālo klātbūtni var runāt tikai tad, ja vismaz divi no šiem nosacījumiem ir izpildījušies.

9. grozījums

5. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
5. pants	5. pants
Peļņa, kas ir attiecināma uz nozīmīgu digitālu klātbūtni vai saistībā ar to	Peļņa, kas ir attiecināma uz nozīmīgu digitālu klātbūtni vai saistībā ar to
1. Peļņa, kas ir attiecināma uz nozīmīgu digitālu klātbūtni dalībvalstī vai saistībā ar to, ir apliekama vienīgi ar konkrētās dalībvalsts uzņēmumu nodokli.	1. Peļņa, kas ir attiecināma uz nozīmīgu digitālu klātbūtni dalībvalstī vai saistībā ar to, ir apliekama ar konkrētās dalībvalsts uzņēmumu nodokli.

Pamatojums

Vārds “vienīgi” ir jāsvītro. Ja tas netiktu darīts, tas nozīmētu, ka tiktu piemērota kredīta sistēma. Dalībvalstis, kurās pastāv uzņēmumu ienākumu nodoklis, tādējādi būtu spiestas ieviest kredīta sistēmu.

Ieteikums 10. grozījumam

II PIELIKUMS

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīvas 3. panta 5. punkta f) apakšpunktā minētie pakalpojumi

a)	tīmekļa vietnes un lapu virtuālā mitināšana;

a)	tīmekļa vietnes un lapu virtuālā mitināšana;

b)	automātiska tiešsaistes programmu uzturēšana no attāluma;

b)	automātiska tiešsaistes programmu uzturēšana no attāluma;

c)	tālvadāmo sistēmu vadība;

c)	tālvadāmo sistēmu vadība;

d)	tiešsaistes datu uzglabāšana, kur specifiskos datus uzglabā un atjauno elektroniski;

d)	tiešsaistes datu uzglabāšana, kur specifiskos datus uzglabā un atjauno elektroniski;

e)	izsaukuma prasības diska vietas piegāde tiešsaistē;

e)	izsaukuma prasības diska vietas piegāde tiešsaistē;

f)	piekļuve programmatūrai vai tās lejupielāde, tostarp apgādes/uzskaites programmas, pretvīrusu programmatūra, un atjauninājumi;

f)	piekļuve programmatūrai vai tās lejupielāde, tostarp apgādes/uzskaites programmas, pretvīrusu programmatūra, un atjauninājumi;

g)	programmatūra, lai bloķētu reklāmkarogu parādīšanos, kas ir citādi zināma kā Bannerblockers;

g)	programmatūra, lai bloķētu reklāmkarogu parādīšanos, kas ir citādi zināma kā Bannerblockers;

h)	draiveru, piemēram, programmatūru, kas savieno personālo datoru ar ārējo ierīci, piemēram, printeri, lejupielāde;

h)	draiveru, piemēram, programmatūru, kas savieno personālo datoru ar ārējo ierīci, piemēram, printeri, lejupielāde;

i)	tiešsaistes automatizēta filtru uzstādīšana tīmekļa vietnēs;

i)	tiešsaistes automatizēta filtru uzstādīšana tīmekļa vietnēs;

j)	tiešsaistes automatizēta ugunsmūru uzstādīšana;

j)	tiešsaistes automatizēta ugunsmūru uzstādīšana;

k)	piekļuve ekrāna attēliem vai to lejupielāde;

k)	piekļuve ekrāna attēliem vai to lejupielāde;

l)	piekļuve fotogrāfijām, attēliem vai ekrānsaudzētājiem vai to lejupielāde;

l)	piekļuve fotogrāfijām, attēliem vai ekrānsaudzētājiem vai to lejupielāde;

m)	digitalizēts grāmatu un citu elektronisko izdevumu saturs;

m)	tīmekļa žurnālu un vietņu statistika;

n)	parakstīšanās uz tiešsaistes laikrakstiem un žurnāliem;

n)	tiešsaistes informācija, ko programmatūra ģenerē automātiski, reaģējot uz klienta specifisko datu ievietošanu, piemēram, tādi dati kā juridiskie un finanšu dati, tostarp pastāvīgi atjaunojami biržas dati;

o)	tīmekļa žurnālu un vietņu statistika;

o)	reklāmas telpas piešķiršana, tostarp reklāmkarogiem tīmekļa vietnēs/lapās;

p)	tiešsaistes ziņas, informācija par satiksmi un laika prognoze;

p)	meklētājprogrammu un interneta direktoriju izmantošana;

q)	tiešsaistes informācija, ko programmatūra ģenerē automātiski, reaģējot uz klienta specifisko datu ievietošanu, piemēram, tādi dati kā juridiskie un finanšu dati, tostarp pastāvīgi atjaunojami biržas dati;

q)	piekļuve mūzikai vai tās lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

r)	reklāmas telpas piešķiršana, tostarp reklāmkarogiem tīmekļa vietnēs/lapās;

r)	piekļuve džingliem, izvilkumiem, skaņas signāliem vai citām skaņām vai to lejupielāde;

s)	meklētājprogrammu un interneta direktoriju izmantošana;

s)	piekļuve filmām vai to lejupielāde;

t)	piekļuve mūzikai vai tās lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

t)	spēļu lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

u)	piekļuve džingliem, izvilkumiem, skaņas signāliem vai citām skaņām vai to lejupielāde;

u)	piekļuve automatizētajām tiešsaistes spēlēm internetā vai līdzīgos elektroniskajos tīklos, kur spēlētāji ir attālu viens no otra;

v)	piekļuve filmām vai to lejupielāde;

v)	automatizēta tālmācība internetā vai līdzīgā elektroniskā tīklā, kas darbojas ar nelielu cilvēka iesaistīšanos vai bez tās, tostarp virtuālās klases, izņemot tur, kur internets vai līdzīgs elektroniskais tīkls tiek izmantots tikai kā instruments saziņai starp skolotāju un to, kas mācās;

w)	spēļu lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

w)	skolēni aizpilda darba burtnīcas tīklā, un tās automātiski novērtē bez cilvēka iesaistīšanās.

x)	piekļuve automatizētajām tiešsaistes spēlēm internetā vai līdzīgos elektroniskajos tīklos, kur spēlētāji ir attālu viens no otra;

y)	automatizēta tālmācība internetā vai līdzīgā elektroniskā tīklā, kas darbojas ar nelielu cilvēka iesaistīšanos vai bez tās, tostarp virtuālās klases, izņemot tur, kur internets vai līdzīgs elektroniskais tīkls tiek izmantots tikai kā instruments saziņai starp skolotāju un to, kas mācās;

z)	skolēni aizpilda darba burtnīcas tīklā, un tās automātiski novērtē bez cilvēka iesaistīšanās.

Pamatojums

Digitalizēts grāmatu un citu elektronisko izdevumu saturs būtiski neatšķiras no papīra formātā piedāvāta satura.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

uzsver, ka digitālā vienotā tirgus potenciāla īstenošanas nolūkā ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovāciju, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem;

pauž nožēlu, ka dažiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kuri darbojas galvenokārt digitālās ekonomikas jomā, nodokļi ir pārmērīgi mazi. Runājot par uzņēmumu nodokli, ir svarīgi, lai konkurences nosacījumi būtu godīgi un lai visu dalībnieku ieguldījums būtu samērīgs un taisnīgs;

uzsver, ka tradicionālie uzņēmumi, kas galvenokārt ir mazie un vidējie uzņēmumi, cieš no negodīgas nodokļu konkurences. Šīs smagās nodokļu konkurences dēļ lielai daļai uzņēmumu ir grūti turpināt darbību;

uzskata, ka pašreizējās nodokļu sistēmas vairs nav piemērotas pašreizējam ekonomikas kontekstam, ko raksturo globalizācija, mobilitāte, digitālās tehnoloģijas, jauni darījumdarbības modeļi un kompleksas uzņēmumu struktūras. Vecie 20. gadsimtā piemērotie principi vairs nav piemēroti. 21. gadsimta sabiedrībai ir nepieciešami jauni modeļi. Darboties kā līdz šim nav iespējams;

ar gandarījumu konstatē, ka Komisija uzņemas iniciatīvu digitālo pakalpojumu nodokļu jomā un ka tā ar skaidru aprakstu par to, kā būtu iespējams pārveidot šajā jomā pašlaik pastāvošos principus, dod jaunu impulsu starptautiskajām sarunām. Dažādas dalībvalstu vai reģionu iniciatīvas var smagi satricināt vienoto tirgu;

atzīst, ka nodokļi reti ir populāri, bet vēl jo vairāk tad, ja tie ir jauni, taču tie ir ļoti vajadzīgi, lai būtu iespējams nodrošināt publisko finanšu stabilitāti. Digitālie pakalpojumi pašlaik ar nodokļiem tiek aplikti minimālā apjomā vai pat nemaz, tāpēc atbilstīgu nodokļu ieviešana un ar to saistītā nodokļu bāzes paplašināšana dod attiecīgajām pārvaldes iestādēm iespēju noteikt saprātīgas nominālās nodokļu likmes nodarbinātībai un ekonomiskai darbībai vai pat piešķirt nodokļu atlaides, īpaši jauniem uzņēmumiem un MVU;

ir pārliecināta, ka pilnīgi noteikti ir nepieciešams globāla mēroga risinājums, lai būtu iespējams labāk izmantot globalizācijas priekšrocības, un tā pārvaldībai un noteikumiem arī ir jābūt globāla rakstura. Atzinīgi vērtējama ir ciešā sadarbība starp Komisiju, dalībvalstīm un ESAO ar mērķi atbalstīt virzību uz starptautiska risinājuma izstrādi;

atzinīgi vērtē ESAO darbu saistībā ar 2018. gada 16. martā publicēto starpposma ziņojumu Tax Challenges Arising from Digitalisation – Interim Report 2018 (Digitalizācijas radītās nodokļu problēmas – 2018. gada starpposma ziņojums). Šis ziņojums aptver 110 valstis;

uzskata, ka, kamēr ESAO nav izstrādājusi globālu risinājumu, kuru, diemžēl, visticamāk nebūs iespējams nedz apstiprināt, nedz īstenot īstermiņā, Komisijai ir nepieciešams pagaidu risinājums. Ierosinātās robežvērtības nedrīkstētu negatīvi ietekmēt nedz mikrouzņēmumus, nedz MVU;

10.

uzskata, ka ikviens apmaksāts pakalpojums, neraugoties uz to, vai tas ir digitāls vai nav, ir pienācīgi jāapliek ar nodokļiem. Svarīgi būs noteikt aptuvenu ienākumu maksimumu, virs kura var piemērot nodokli, lai nerastos negatīvas sekas mikrouzņēmumiem un MVU. Vēl viens svarīgs uzdevums būs noteikt, kurā vietā uzņēmumi, kas ir aktīvi digitālajā ekonomikā, rada savus ieņēmumus. Uzmanība jāpievērš sekojošiem jautājumiem: kā šīm summām uzlikt nodokļus un vienlaikus izvairīties no dubultas nodokļu uzlikšanas, kā novērst izvairīšanos no šiem nodokļiem un kā taisnīgi sadalīt šos starptautiskā mērogā saņemtos nodokļu ieņēmumus, lai visas dalībvalstis gūtu labumu;

Digitālo pakalpojumu nodoklis

11.

vēlas, lai digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanas joma tiktu definēta ļoti uzmanīgi. Lai panāktu definīciju efektivitāti, tās nedrīkst būtu ne mazākā mērā interpretējamas. Visefektīvākās ir vienkāršas, pārredzamas un nepārprotamas nodokļu sistēmas;

12.

konstatē, ka Komisija ierosina digitālo pakalpojumu nodokli iekasēt nevis no uzņēmuma peļņas, bet no apgrozījuma, un tas varētu nozīmēt, ka nodoklis varētu tikt uzlikts arī uzņēmumiem, kas peļņu negūst. RK aicina pievērst uzmanību tam, ka šāda pieeja atšķiras no pasaulē pastāvošās uzņēmumu nodokļu sistēmas, kas balstīta uz peļņas taksāciju. Fakts ir tāds, ka daudzi digitālo uzņēmumu modeļi darbības sākuma posmā paredz zaudējumus;

13.

raizējas, ka šāda nodokļu pārnese tomēr varētu būt izdevīga lielām valstīm, kuru patērētāju skaits ir liels un kuru attiecīgie uzņēmumi var atskaitīt savus zaudējumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes, un negatīvi ietekmēt mazākas eksportētājvalstis. Komiteja uzsver, ka jebkura darījumdarbības modeļa nodokļu risinājumam ir jādod visām ES ekonomikām taisnīgs un vienlīdzīgs ekonomiskais rezultāts;

14.

pauž nožēlu, ka nav turpināmības klauzulas vai kāda cita mehānisma, kas nodrošinātu pagaidu nodokļu pasākuma atcelšanu tad, kad būs rasts ilgtermiņa risinājums;

Nozīmīga digitāla klātbūtne

15.

uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem valsts, kurā prece ir pārdota, nevar uzlikt nodokli saņemtajai summai, ja to saņēmis digitālais uzņēmums, kas fiziski attiecīgajā teritorijā neatrodas. Tāpēc Komiteja ir gandarīta, ka nodokļa bāzes aprēķināšanas pamatā ir “nozīmīga digitālā klātbūtne”;

16.

uzsver, ka pašreizējo pasaules nodokļu sistēmu pamatā ir tās uzņēmumu peļņas novērtējums, kas attiecināma uz katru konkrēto jurisdikciju. Nodokļi tiek uzlikti vietā, kurā vērtība tiek radīta. Ņemot vērā, ka ir grūti noteikt, kurā vērtību ķēdes posmā peļņa rodas, ir jāizveido universāli principi, kas ļautu novērtēt, kur rodas vērtība;

17.

uzsver, ka ir svarīgi, lai citas uzņēmumu nodokļu jomas izmaiņas tiktu pielāgotas atbilstoši rezultātiem, kas jau gūti nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā (BEPS). Viens no BEPS principiem paredz attiecināt peļņu uz valstīm atbilstīgi tur radītajai vērtībai;

18.

uzskata, ka 7 000 000 EUR robežlīmenis, ko jaunajā regulējumā paredzēts piemērot stabila uzņēmuma izveidei, ir jāpalielina. Tik zems līmenis varētu kļūt par digitalizācijas šķērsli;

Vietējā un reģionālā dimensija

19.

ir pārliecināta: lai gan nodoklis, ko paredzēts piemērot digitālajiem pakalpojumiem vai uzņēmumiem, kuriem ir nozīmīga digitāla klātbūtne, nav tieši saistīts ar vietējiem un reģionālajiem nodokļiem, šāda nodokļa ieviešana varētu ietekmēt vietējo un reģionālo pašvaldību nodokļu ieņēmumus. Dažās dalībvalstīs vietējie vai reģionālie nodokļi tiešām tiek iekasēti, balstoties uz valsts nodokļu bāzi un/vai vietējās un reģionālās pašvaldības saņem daļu no uzņēmumu nodokļu valsts līmeņa ieņēmumiem;

20.

neatlaidīgi mudina dalībvalstis daļu no digitālo pakalpojumu nodokļa ieņēmumiem piešķirt vietējām un reģionālajām pašvaldībām proporcionāli to uzņēmumu ienākuma nodokļa daļai konkrētajā dalībvalstī;

Digitālo pakalpojumu nodokļa un citu jaunāko pasākumu ietekme

21.

pauž nožēlu, ka ietekmes novērtējums nav pietiekami vispusīgs. Komisija nav analizējusi pagaidu pasākuma ietekmi uz ieguldījumiem, jaunuzņēmumiem, darbvietām un izaugsmi. Ietekmes novērtējumā nav arī minēta šo priekšlikumu ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, īpaši budžeta jomā;

22.

tāpēc vēlas, lai Komisija papildina ietekmes novērtējumu un tajā izanalizē arī to, kāda varētu būt šā pagaidu pasākuma ietekme šajā saistībā. Jāizskata arī ietekme uz mazu un lielu dalībvalstu ienākumiem, kā arī sekas, ko var radīt ar BEPS projektu saistīto pasākumu īstenošana vairākās dalībvalstīs un ar ASV nodokļu reformu.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/24

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”

(2019/C 86/04)

Ziņotājs:

Tilo GUNDLACK (DE/PSE), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga deputāts

Atsauces dokumenti:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”

COM(2018) 97 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai

COM(2018) 353 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

COM(2018) 354 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem

COM(2018) 355 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai

(COM(2018) 353 final)

1. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības klasifikācijai ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām būtu jāļauj izstrādāt Savienības nākotnes politiku, tajā skaitā Savienības mēroga standartus ekoloģiski ilgtspējīgiem finanšu produktiem, un visbeidzot arī marķējumu izveidi, kas oficiāli atzīst atbilstību šiem standartiem visā Savienībā. Vienotas juridiskās prasības, kā uzskatīt ieguldījumus par ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, balstoties uz vienotiem kritērijiem ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, ir nepieciešamas kā atsauce Savienības nākamiem tiesību aktiem, kas ļauj sekmēt šos ieguldījumus. Vienotas juridiski saistošas prasības, ko piemēro attiecībā uz investoru un uzņēmumu rūpības pienākumu ievērot ilgtspējas kritērijus, jāattiecina arī uz pārrobežu saimniecisko darbību un visām tās vērtības ķēdēm, lai tādējādi mēģinātu panākt to iekļaušanu spēkā esošos ESAO standartos (ESAO starpvalstu uzņēmumu vadlīnijas).

Pamatojums

Topošie ES ilgtspējas standarti varētu attiekties uz pārrobežu saimniecisko darbību, un tie varētu kļūt par ESAO standartiem. Tie varētu aptvert ārzonas darījumus, kas nav tieši iekļauti ES regulējuma darbības jomā.

2. grozījums

35. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šīs regulas piemērošana būtu regulāri jāpārskata, lai novērtētu progresu, kā tiek izstrādāti tehniskās pārbaudes kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām, ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma definīcijas izmantošana un to, vai atbilstības pienākumiem nodrošināšanai nepieciešama pārbaudes mehānisma izveidošana. Pārskatā būtu jāiekļauj arī novērtējums par to, vai šīs regulas darbības joma būtu jāpaplašina , lai iekļautu arī sociālās ilgtspējas mērķus.

Šīs regulas piemērošana būs regulāri jāpārskata, lai novērtētu progresu, kā tiek izstrādāti tehniskās pārbaudes kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām, ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma definīcijas izmantošana un to, vai atbilstības pienākumiem nodrošināšanai nepieciešama pārbaudes mehānisma izveidošana. Pirmajā pārskatā līdz 2021. gada 31. decembrim būs iekļauts arī novērtējums par to, kādā mērā un kad šīs regulas darbības jomu varētu paplašināt , lai iekļautu arī mērķus , kuri saistīti ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sociālajiem aspektiem un kuriem jākļūst par ES jauno ilgtermiņa attīstības stratēģiju .

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt saskaņotību ar pārskatīšanas klauzulu, kas noteikta Komisijas priekšlikuma 17. pantā.

3. grozījums

13. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulas 3. panta c) punktā minētie obligātie aizsargpasākumi ir procedūras, ko īsteno saimniecisko darbību veicošais uzņēmums, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti astoņās pamatkonvencijās noteiktie principi un tiesības, kuras identificētas Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamattiesībām un pamatprincipiem darbā, proti, tiesības nebūt pakļautam piespiedu darbam, biedrošanās brīvība, strādnieku tiesības apvienoties, tiesības uz koplīguma slēgšanu, vienlīdzīga atlīdzība vīriešiem un sievietēm par vienādas vērtības darbu, iespēju un attieksmes nediskriminācija attiecībā uz nodarbinātību un profesiju, kā arī tiesības nebūt pakļautam bērnu darbam.

Regulas 3. panta c) punktā minētie obligātie aizsargpasākumi ir procedūras, ko īsteno saimniecisko darbību veicošais uzņēmums, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti Eiropas Sociālo tiesību pīlārā un astoņās pamatkonvencijās noteiktie principi un tiesības, kuras identificētas Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamattiesībām un pamatprincipiem darbā, proti, tiesības nebūt pakļautam piespiedu darbam, biedrošanās brīvība, strādnieku tiesības apvienoties, tiesības uz koplīguma slēgšanu, vienlīdzīga atlīdzība vīriešiem un sievietēm par vienādas vērtības darbu, iespēju un attieksmes nediskriminācija attiecībā uz nodarbinātību un profesiju, kā arī tiesības nebūt pakļautam bērnu darbam.

Pamatojums

Saskaņošana ar Komisijas priekšlikuma 21. apsvērumā teikto.

4. grozījums

14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Prasības tehniskās pārbaudes kritērijiem

(1) Tehniskās pārbaudes kritēriji, kas pieņemti saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 2. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu:

a)	nosaka atbilstošākos potenciālos ieguldījumus konkrētā vides mērķī, ņemot vērā konkrētās saimnieciskās darbības ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa ietekmi;

a)	nosaka atbilstošākos potenciālos ieguldījumus konkrētā vides mērķī, ņemot vērā konkrētās saimnieciskās darbības ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa ietekmi ilgtspējas ziņā ;

b)	precizē obligātās prasības, kas jāizpilda, lai izvairītos no ievērojama kaitējuma kādam no attiecīgajiem vides mērķiem;

b)	precizē obligātās prasības, kas jāizpilda, lai izvairītos no ievērojama kaitējuma kādam no attiecīgajiem vides mērķiem;

c)	ir kvalitatīvi vai kvantitatīvi, vai abējādi, un iespēju robežās tiem ir limiti;

c)	ir kvalitatīvi vai kvantitatīvi, vai abējādi, un iespēju robežās tiem ir limiti;

d)	attiecīgā gadījumā tie veido pamatu Savienības marķēšanas un sertifikācijas shēmām, Savienības metodikai vides pēdas nospieduma novērtēšanai un Savienības statiskās klasifikācijas sistēmām, un tajos ņemti vērā visi attiecīgie spēkā esošie Savienības tiesību akti;

d)	attiecīgā gadījumā tie veido pamatu Savienības marķēšanas un sertifikācijas shēmām, Savienības metodikai vides pēdas nospieduma novērtēšanai un Savienības statiskās klasifikācijas sistēmām, un tajos ņemti vērā visi attiecīgie spēkā esošie Savienības tiesību akti;

e)	balstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, un attiecīgos gadījumos tajos ņemts vērā LESD 191. pantā nostiprinātais piesardzības princips;

e)	balstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, un attiecīgos gadījumos tajos ņemts vērā LESD 191. pantā nostiprinātais piesardzības princips;

f)	tajos ņemta vērā pašas saimnieciskās darbības, kā arī šīs saimnieciskās darbības radīto produktu un pakalpojumu ietekme uz vidi, jo īpaši attiecībā uz to ražošanu, izmantošanu un ekspluatācijas laika beigām;

f)	tajos ņemta vērā pašas saimnieciskās darbības, kā arī šīs saimnieciskās darbības radīto produktu un pakalpojumu ietekme uz vidi, jo īpaši attiecībā uz to ražošanu, izmantošanu un ekspluatācijas laika beigām;

g)	tajos ņemts vērā saimnieciskās darbības raksturs un mērogs;

g)	tajos ņemts vērā saimnieciskās darbības raksturs un mērogs;

h)	tajos ņemta vērā iespējamā ietekme uz tirgus likviditāti, risks atsevišķiem aktīviem kļūt par balastu, jo pārejas uz ilgtspējīgāku ekonomiku dēļ tie zaudēs vērtību, kā arī nekonsekventu stimulu radīšanas risks;

h)	lai izvairītos no tirgus konkurences izkropļošanas, aptver visas konkrētās nozares attiecīgās saimnieciskās darbības un nodrošina, ka šīs darbības ir vienlīdzīgā situācijā, ja tās vienlīdz sekmē vienu vai vairākus vides mērķus;

i)	lai izvairītos no tirgus konkurences izkropļošanas, aptver visas konkrētās nozares attiecīgās saimnieciskās darbības un nodrošina, ka šīs darbības ir vienlīdzīgā situācijā, ja tās vienlīdz sekmē vienu vai vairākus vides mērķus;

i)	iespēju robežās spēj atvieglot atbilstības pārbaudi šiem kritērijiem.

j)	iespēju robežās spēj atvieglot atbilstības pārbaudi šiem kritērijiem.

Pamatojums

i)	Komisijas priekšlikumā nav precizēts, kāda veida ietekmei tā pievēršas.

ii)	Būtu jāsvītro h) apakšpunkts, jo vides ilgtspējas koncepcija neattiecas uz tirgus likviditātes jēdzienu.

5. grozījums

15. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Platforma ilgtspējīgam finansējumam

(1) Komisija izveido platformu ilgtspējīgam finansējumam, kurā ir:

a)	pārstāvji no:

a)	pārstāvji no:

i)	Eiropas Vides aģentūras;

i)	Eiropas Vides aģentūras;

ii)	Eiropas Uzraudzības iestādēm;

ii)	Eiropas Uzraudzības iestādēm;

iii)	Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda;

iii)	Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda;

iv)	ES ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā ieinteresēto personu daudzpusējas platformas;

b)	eksperti, kas pārstāv attiecīgās privātās ieinteresētās personas;

b)	eksperti, kas pārstāv attiecīgās privātās ieinteresētās personas;

c)	privātpersonas statusā iecelti eksperti ar atzītām zināšanām un pieredzi šīs regulas darbības jomās.

c)	privātpersonas statusā iecelti eksperti ar atzītām zināšanām un pieredzi šīs regulas darbības jomās.

6. grozījums

17. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdz 2021. gada 31. decembrim un turpmāk reizi trijos gados Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Šajā ziņojumā izvērtē:

a)	šīs regulas īstenošanas progresu nolūkā izstrādāt tehniskās pārbaudes kritērijus ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām;

a)	šīs regulas īstenošanas progresu nolūkā izstrādāt tehniskās pārbaudes kritērijus ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām;

b)	iespējamo nepieciešamību pārskatīt šajā regulā noteiktos kritērijus, lai apsvērtu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga;

b)	iespējamo nepieciešamību pārskatīt šajā regulā noteiktos kritērijus, lai apsvērtu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga;

c)	šīs regulas darbības jomas paplašināšanas piemērotību, lai iekļautu citus ilgtspējas mērķus, jo īpaši sociālos mērķus;

c)	ekoloģiski ilgtspējīgu ieguldījumu definīcijas izmantošanu Savienības tiesību aktos un dalībvalstu līmenī, tajā skaitā atbilstības pārbaudes mehānisma izveidošanas piemērotību šajā regulā noteiktajiem kritērijiem;

d)	ekoloģiski ilgtspējīgu ieguldījumu definīcijas izmantošanu Savienības tiesību aktos un dalībvalstu līmenī, tajā skaitā atbilstības pārbaudes mehānisma izveidošanas piemērotību šajā regulā noteiktajiem kritērijiem.

d)	līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija ierosina priekšlikumu paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai ietvertu ilgtspējīgas attīstības mērķu sociālos aspektus .

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

(COM(2018) 354 final)

7. grozījums

Jauns apsvērums aiz 1. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vides, sociālo un pārvaldības faktoru iekļaušana ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā var būt izdevīga ne tikai finanšu tirgiem. Tādēļ ir būtiski, ka finanšu tirgus dalībnieki sniedz nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu ieguldījumu un apzinātu ieguldījumu izvēles salīdzināmību. Turklāt, lai pildītu ilgtspējas ietekmes un risku pienācīgas pārbaudes pienākumus un lai nodrošinātu individuālajiem ieguldītājiem jēgpilnu informāciju, finanšu tirgus dalībniekiem ir vajadzīga uzticama, salīdzināma un saskaņota informācija no ieguldījumu saņēmēju puses. Šis process var būt sekmīgs tikai tad, ja ir ieviestas juridiski saskaņotas definīcijas.

8. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu un to, ka finanšu tirgus dalībnieki pārredzami un konsekventi piemēro šajā regulā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus, ir jānosaka skaidra un saskaņota “ilgtspējīgu ieguldījumu” un “ilgtspējas risku” definīcija , izvairoties no jebkādas noteikumu dublēšanās, kas ir pretrunā labāka regulējuma un proporcionalitātes principiem. Ilgtspējīgu ieguldījumu definīcija nodrošina finanšu produktu un pakalpojumu konsekvences minimumu, kā arī gādā par to, ka šādi ieguldījumi kopumā pozitīvi ietekmē ilgtspēju. Ilgtspējas daudzšķautņainā rakstura dēļ – ņemot vērā ilgtspējas trīs dimensijas, proti, vides dimensiju, sociālo dimensiju un pārvaldības ilgtspējas dimensiju, – pozitīvo ietekmi vienā dimensijā ne vienmēr papildina pozitīva ietekme citā dimensijā, taču kopumā ilgtspējas līmenim, ko nosaka, izmantojot saskaņotus ilgtspējas rādītājus, vienmēr jābūt lielā mērā pozitīvam. Ilgtspējas risku definīcija ir nepieciešama, lai nodrošinātu regulējuma rezultātu konsekvenci, un tā ir arī paredzēta kā pastāvīgā attīstībā esošs dinamisks instruments, kas spēj integrēt radušos riskus. Definīcijā ir ietvertas finansiālās un nefinansiālās sekas, kas rodas vides, sociālo un pārvaldības risku neievērošanas dēļ. Ilgtspējas līmenis ir jānosaka, pamatojoties uz saskaņotiem ilgtspējas rādītājiem, ko Eiropas Komisija, ņemot vērā esošos Eiropas un starptautiskos uzņēmumus, nosaka steidzamības kārtā .

9. grozījums

2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(..)

s)	“apdrošināšanas konsultācijas” ir konsultācijas, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 15) apakšpunktā.

s)	“apdrošināšanas konsultācijas” ir konsultācijas, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;

“ilgtspējas riski” ir finanšu vai nefinanšu riski – materiāli vai tādi, kas var materializēties un kas saistīti ar vides, sociāliem un pārvaldības riskiem un faktoriem, ja tie attiecināmi uz konkrētu ieguldījumu pieeju; “ilgtspējas riski” ir šādi:

i)	tādi īstermiņa un/vai ilgtermiņa riski attiecībā uz atdevi no finanšu vai pensijas produkta, kuri rodas saistībā ar saimnieciskām darbībām, kas var radīt negatīvu ietekmi uz vidi vai negatīvu sociālu ietekmi, vai no produkta pakļautības tādiem ieguldījumu saņēmējiem, kuri veic sliktu pārvaldību;

ii)	īstermiņa un/vai ilgtermiņa risks, ka saimnieciskajām darbībām, kurām ir pakļauts finanšu vai pensijas produkts, ir negatīva ietekme uz dabisko vidi, darbaspēku un kopienām vai uz ieguldījumu saņēmēju pārvaldību arī tad, bet ne tikai, ja tas ir saistīts ar finanšu risku, kas minēts i) punktā.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

uzskata, ka ilgtspējīgs (1) finansējums veicina to, ka lēmumos par ieguldījumiem tiek ņemti vērā vides apsvērumi (klimata pārmaiņas, vides degradācija, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un resursu izsīkšana) līdztekus sociāliem apsvērumiem (piem., slikti darba apstākļi) un uzņēmuma vadības aspektiem (tā sauktie pārvaldības faktori);

atkārtoti apliecina savu apņemšanos palīdzēt klimata pārmaiņu radīto problēmu pārvarēšanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā atbilstīgi 2015. gadā pieņemtajai ANO programmai 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM);

uzskata, ka būtu jāapsver sintētiskie rādītāji attiecībā uz izaugsmi Eiropā, kas aptver pietiekami dažādus aspektus, kuri saistīti ar minēto izaugsmi, tostarp ilgtspēju. Šajā sakarā kā pamatu varētu izmantot reģionālo sociālā progresa indeksu, ko Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts jau ievieš attiecībā uz visiem ES reģioniem;

atkārtoti pauž viedokli, ka ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas un ilgtspējīgas attīstības jautājumu, un ka tos nevar segt tikai ar publisko finansējumu (2);

apzinās, ka klimata pārmaiņu jautājums sarežģī nepietiekamas banku kapitalizācijas un finanšu stabilitātes problēmu un rada papildu fiziskos un ar pāreju saistītos riskus finanšu sektorā;

tāpēc atzinīgi vērtē rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”, ko Komisija publicējusi 2018. gada 8. martā, un piekrīt tajā izklāstītajiem mērķiem un gatavībai dot iespēju finanšu sektoram un privātajiem investoriem tā, lai viņi sniegtu savu ieguldījumu tālejošu kopīgo mērķu sasniegšanā klimata pārmaiņu un ilgtspējas jomā;

aicina ES Komisiju tad, kad tā pārbaudīs, vai ar klimatu un citiem vides faktoriem saistītos riskus varētu iekļaut iestāžu riska pārvaldības stratēģijās un iespējamos banku kapitāla prasību precizējumus kā daļu no Kapitāla prasību regulas un Kapitāla prasību direktīvas, nodrošināt to, ka, ņemot vērā objektīvi pārbaudāmus kritērijus, nedrīkst noteikt zemākas kapitāla prasības tad, ja ar vidi vai sociālo atbildību saistītais ilgtspējas risks ir zems, taču ekonomiskais risks ir augsts;

aicina ES Komisiju precizēt, kā var panākt līdzsvaru starp daļēji konfliktējošiem rīcības plāna mērķiem un vienlaicīgi saglabāt finanšu stabilitāti; norāda, ka ilgtspējīga finansējuma veicināšana nedrīkst notikt uz finanšu tirgu stabilitātes rēķina;

uzskata, ka minētais rīcības plāns un tā īstenošana jāskata saistībā gan ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kurus Apvienoto Nāciju Organizācija, raugoties uz 2030. gada perspektīvu, pieņēma 2015. gadā, gan arī ES pausto gatavību īstenot šos mērķus;

10.

tāpēc norāda, ka RK šajā sakarā aktīvi iesaistās augsta līmeņa daudzpusējā ieinteresēto personu platformā, kas sniedz padomus un atbalstu Komisijai tādā jautājumā kā efektīvākais ES ilgtspējas mērķu īstenošanas veids; norāda, ka no minētās platformas ieteikumiem kļūst skaidrs, cik svarīgi ir ilgtspējas mērķu sasniegšanas nolūkā piesaistīt atbilstīgu finansējumu, un ka platformas ieteikumos šajā sakarā ir minēti konkrēti priekšlikumi;

11.

pauž bažas par klimata pārmaiņu sekām ES teritorijā un pasaulē, un atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības bieži vien ir tās, kas uzņemas galveno atbildību par aizvien bīstamāku dabas parādību radītā kaitējuma mazināšanu un ieguldījumu veikšanu pielāgošanās pasākumos (3);

12.

uzsver, ka klimata pārmaiņu izraisīto dabas katastrofu sekas (4) tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības un ka minētās pašvaldības gūst arī labumu no ES ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanas ilgtermiņā, kā arī no jaunām un ilgtspējīgākām ieguldījumu un nodarbinātības iespējām;

13.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības atbild par lielu daļu no ieguldījumiem transporta, telesakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, kam ir īpaši svarīga loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā plašākā nozīmē; tāpēc Komiteja uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma pasākumos, kuru mērķis ir veidot noturību pret nelabvēlīgām ar klimatu saistītām dabas parādībām, kas vērojamas aizvien biežāk;

14.

atbalsta to, ka Komisijas pieeju, kas paredz, pamatojoties uz Investīciju plānu Eiropai, paplašināt tehnisko un finansiālo atbalstu ilgtspējīgiem projektiem, šim nolūkam izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un Eiropas Investīciju konsultāciju centru, kā arī ES portālam, kurš nodrošina konsultācijas par ieguldījumiem un kurš, pateicoties labākām konsultāciju sniegšanas spējām vides aizsardzības un sociālajā jomā, dotu labumu vietējam un reģionālajam līmenim; atzinīgi vērtē to, ka ES ārējo investīciju plāna ietvaros, izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), ir paredzēts paralēli atbalstīt ilgtspējīgus projektus partnervalstīs, sākot ar Āfriku un ES kaimiņvalstīm, un tas ļaus atbalstīt, piemēram, ilgtspējīgu lauksaimniecību, savienojamību un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu;

15.

vērš uzmanību uz to, ka pastāv saikne starp ES iedzīvotāju dzīves un izglītības standartiem un viņu izpratni par ilgtspējīgas finanšu sistēmas nepieciešamību un par tās sniegtajām izredzēm un iespējām tajā iesaistīties, veicot ieguldījumus ilgtspējīgos finanšu produktos. Lai sekmētu Eiropas iedzīvotāju informētību par dažādajiem ilgtspējīgas attīstības aspektiem, jebkurā gadījumā ir jāuzlabo šajā saistībā pieejamā informācija;

16.

uzskata, ka, īstenojot rīcības plānu, būtu vairāk jāveicina ekonomiskās darbības orientēšanās uz ilgtermiņa mērķiem, ņemot vērā ekonomiskās darbības radītas iespējamās sociālās sekas Eiropā un visā pasaulē;

17.

tādēļ aicina Komisiju vēl vairāk censties ierobežot finanšu tirgiem raksturīgo īstermiņa skatījumu un norāda, ka šāds skatījums nepārprotami un negatīvi ietekmē gan lielu, biržā kotētu uzņēmumu, gan arī mazu uzņēmumu pārvaldību un stratēģiju;

18.

atzinīgi vērtē to, ka rīcības plāna īstenošana tika ātri uzsākta ar trim tiesību aktu priekšlikumiem, kas publicēti 2018. gada 24. maijā (priekšlikums regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, priekšlikums regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem, priekšlikums regulai attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem), kā arī sabiedrisko apspriešanu par ilgtspējas aspekta iekļaušanu piemērotības pārbaudēs;

19.

norāda, ka MVU un ģimenes uzņēmumiem ir tiešāka saikne ar sava uzņēmuma radīto vides un sociālo ietekmi un līdz ar to savādāka attieksme pret tās ilgtspējas un pārvaldības aspektiem; tomēr šie uzņēmumi bieži saskaras ar augstākām kapitāla izmaksām un lielākām grūtībām piekļūt finanšu tirgum;

20.

aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumus par pārējo rīcības plāna mērķu īstenošanu;

21.

pauž bažas par to, ka Komisijas rīcības plānā, kurā teikts, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) paredzētais vienīgais investīciju fonds varētu sniegt šādu atbalstu, nav ņemts vērā augsta līmeņa grupas ieteikums izveidot “Ilgtspējīgu infrastruktūru Eiropā”, proti, struktūru, kas visās dalībvalstīs veicinātu ilgtspējīgus infrastruktūras projektus, kuri būtu vērtīgi jo īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

22.

uzsver, ka dažas vietējās un reģionālās pašvaldības pašas laiž apgrozībā ilgtspējīgus finanšu produktus, piemēram, vietējās vai reģionālās “zaļās” obligācijas, kā arī sociālas vai ilgtspējīgas ietekmes obligācijas; turklāt uzsver, ka ir svarīgi šādas iniciatīvas atbalstīt, izveidojot kopīgas obligāciju procedūras un sadarbības ceļā uzlabojot emitentu finansiālo stabilitāti, piemēram, izmantojot kopīgus garantiju līgumus u. tml.;

23.

norāda uz piemēru no Basku zemes, kur nesen ir izveidots satvars ilgtspējīgas ietekmes obligācijām (5), no kuru pārdošanas gūtos ieņēmumus var izmantot, lai finansētu izmaksu ziņā pieejamus mājokļus, piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, atjaunojamās enerģijas veicināšanas projektus, vides piesārņojuma novēršanu un daudzus citus ilgtspējīgus ieguldījumus dažādās nozarēs, kas minētas satvarā. Vēl viens labs piemērs ir 2017. gada publicētā vienotā sistēma ziņošanai, ko veic Ziemeļvalstu publiskā sektora zaļo obligāciju emitenti – šī iniciatīva ir guvusi panākumus tirgū (6);

24.

atkārtoti pauž atbalstu tam, ka Eiropas Savienībā ievieš finanšu darījuma nodokli (7), kam būtu plaša piemērošanas joma; uzsver, ka šāds nodoklis, ja tas tiks pareizi izstrādāts, varētu veicināt ilgtermiņa skatījuma iesakņošanos finanšu tirgos;

25.

uzsver, ka finanšu darījuma nodoklis līdztekus citām priekšrocībām radītu arī iespēju kapitāla plūsmas novirzīt uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem; to būtu iespējams panākt, ja ar ilgtspējīgākajiem ieguldījumiem saistītus darījumus atbrīvotu no darījuma nodokļa vai tiem piemērotu zemākas likmes, kā teikts ES regulējumā par nodokļu atvieglojumiem ilgtspējīgu ieguldījumu jomā;

26.

atzinīgi vērtē to, ka jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros 2018. gada 6. jūnijā Komisijas ierosinātās programmas InvestEU mērķis ir arī sniegt ieguldījumu ilgtspējīgas finanšu sistēmas izveidē Eiropas Savienībā un palīdzēt pārorientēt privāto kapitālu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, un šim nolūkam aptuveni 30 % no ierosinātās InvestEU budžeta garantijas 38 mljrd. euro apmērā ir paredzēts piešķirt ilgtspējīgai infrastruktūrai;

27.

atzinīgi vērtē arī to, ka, pamatojoties uz ilgtspējas pārbaudi saskaņā ar ieguldījumu pamatnostādnēm, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar īstenošanas partneriem programmas InvestEU ietvaros, un izmantojot kritērijus, kuri jānosaka saskaņā ar ierosināto regulu par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, Komisijas priekšlikumā ir paredzēts noteikt, cik lielu ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā dod programma InvestEU;

28.

tā kā MVU ir visgrūtāk pārveidot savu saimniecisko darbību, padarot to ilgtspējīgāku, Komiteja uzskata, ka šīs pārveides atbalsta nolūkā InvestEU programmas MVU politikas sadaļā būtu jāiekļauj spēcīgi stimuli;

29.

uzsver, ka ilgtspējīga attīstība, kas attiecas ne tikai uz finanšu tirgiem, prasa visā tautsaimnieciskās darbības spektrā radīt pareizus stimulus; apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirgus, kas ir efektīvs un ko regulē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), varētu būt izšķirošs faktors, kurš radītu pareizos stimulus klimata pārmaiņu apkarošanai, ja vien tos īstenotu kopā ar tālejošu politiku energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā; tāpēc ir norūpējusies par to, ka ETS tās pašreizējā veidolā sniedz neiepriecinošus rezultātus un emisiju kvotu cenas vēl aizvien ir zemas; norāda uz savu prasību, ka minimāla procentuālā daļa no ETS izsolēs gūtajiem ienākumiem būtu tieši jāpārvalda vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai veiktu ieguldījumus vietējās izturētspējas uzlabošanā (8);

30.

turklāt aicina ES iestādes, dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās pašvaldības pilnībā pievērsties ilgtspējīgai attīstībai un nodrošināt to, ka starptautiskā līmenī ES ieņem vadošu lomu šajā jomā un pilnībā izmanto inovācijas un attīstības iespējas, ko sniedz pakāpeniska pāreja uz jaunu ekonomikas un finanšu modeli;

Komisijas priekšlikums regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai

31.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, jo tas ļauj izveidot ES līmenī saskaņotu regulējumu attiecībā uz ilgtspējas novērtēšanu un ir viens no priekšnosacījumiem vairāku konkrētāku Komisijas mērķu sasniegšanai atbilstīgi rīcības plānam. Balstoties uz ierosināto regulu, RK mudina Komisiju izstrādāt ES “ekomarķējumu” ilgtspējīgiem finanšu produktiem;

32.

atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā Komisija ir paudusi nodomu 2019. gadā nākt klajā ar priekšlikumiem par ES “zaļo obligāciju”, pamatojoties uz pamatregulā noteiktajiem kritērijiem, jo šāds standarts varētu veicināt informētību un uzlabot ieguldītāju uzticību un tādējādi ļautu izveidot padziļinātu un likvīdu tirgu ilgtspējīgiem finanšu aktīviem;

33.

tomēr pauž neapmierinātību ar to, ka Komisijas rīcības plānā, it īpaši pamatpriekšlikumā, vienpusējs uzsvars ir likts uz ekoloģiskajiem ilgtspējas aspektiem; norāda, ka sociālie jautājumi, tāpat kā ekoloģiskie aspekti, ir ilgtspējas sastāvdaļa un pārvaldības jautājumiem ir tikpat liela nozīme, it īpaši saistībā ar investīcijām;

34.

dotu priekšroku īstenošanai īsākā laika posmā un tāpēc aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk, taču vēlākais pirmajā ziņojumā par to, kā tiek piemērota regula par regulējumu ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, precizēt, kad un kādā veidā tā ierosinās paplašināt šīs regulas piemērošanas jomu, lai tajā iekļautu definīcijas un kritērijus, kurus investori varētu izmantot, lai novērtētu, vai ekonomiskā darbība ir ilgtspējīga saskaņā ar visiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

35.

aicina Komisiju ziņot arī par to, ko viņa ir darījusi, lai panāktu, ka finanšu sistēmas pārvaldības metodes, kuras orientētas uz ilgtspēju, kļūst par ESAO standartiem;

36.

prasa noteikt, ka ieguldītājiem un uzņēmumiem ir juridiski saistošs rūpības pienākums ievērot cilvēktiesības arī ārvalstu koncernu darbībās un visās vērtības radīšanas ķēdēs;

37.

piekrīt 36. apsvērumā izklāstītajam Komisijas viedoklim, ka Eiropas Savienības pievienotā vērtība ir tā, ka ES līmenī tiek ieviesta vienota ES klasifikācijas sistēma attiecībā uz kritērijiem, kuri ļauj noteikt, kādam nolūkam kalpo ieguldījums ilgtspējīgā darbībā, un tādējādi tiek ņemtas vērā ES vides un klimata politikas saistības un mērķi un novērsta tirgus sadrumstalotība, kas rada ļoti augstas izmaksas. Tādējādi regulas priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam LES 5. panta nozīmē;

38.

konstatē, ka regulas priekšlikums ir saderīgs ar proporcionalitātes principu;

Priekšlikums par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem

39.

pauž viedokli, ka samērīguma un proporcionalitātes principam ir ļoti liela nozīme, kad ir jānosaka uz ilgtspējas mērķiem orientēts regulējums, kur runa ir par pārredzamību un informācijas atklāšanu, un vienlaikus jāņem vērā to kredītiestāžu intereses, kas ir īpaši svarīgas vietējiem uzņēmumiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām un mazām un vidējām iestādēm, piemēram, krājbankām un kooperatīvajām bankām, un uzsver, ka tas ir jāņem vērā;

40.

uzskata, ka priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes un proporcionalitātes princips;

Mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni

41.

uzskata, ka priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) Saskaņā ar Bruntlandes komisiju ilgtspējas jēdzienu var definēt kā attīstību, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspēja saistībā ar izaugsmi Eiropas Savienībā ir vispārīgs pamatprincips, kurā ir apvienota ekoloģija, ekonomika un sociālā atbildība.

(2) RK atzinums “Finansējums klimata pārmaiņu jomā – būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai”, COR-2017-02108.

(3) RK atzinums “Finansējums klimata pārmaiņu jomā – būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai”, COR-2017-02108.

(4) Rīcības plānā teikts, ka laikposmā no 2007. gada līdz 2016. gadam ar laikapstākļiem saistīto dabas katastrofu skaits palielinājies par 46 % gadā; ekonomiskie zaudējumi šajā sakarā palielinājušies par 86 % (117 mljrd. EUR 2016. gadā).

(5) http://www.euskadi.eus/contenidos/informacion/7071/es_2333/Basque%20Government%20Sustainability%20Bond%20Framework_2018.pdf.

(6) Nordic Public Sector Issuers: Position Paper on Green Bonds Impact Reporting;

https://www.munifin.fi/recents/news/2017/ 10/24/nordic-issuers-release-guide- on-green-bonds-impact-reporting

(7) Sk. RK 2012. gada februāra atzinumu “Kopīga finanšu darījuma nodokļa sistēma”. CdR 332/2011 fin. (OV C 113, 18.4.2012., 7. lpp.).

(8) RK atzinums “Finansējums klimata pārmaiņu jomā – būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai”, COR-2017-02108.

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/36

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Modeļi vietējai līdzatbildībai enerģētikas jomā un vietējo energokopienu loma enerģētikas pārkārtošanā Eiropā”

(2019/C 86/05)

Ziņotāja:	Mariana GÂJU (RO/PSE), Cumpăna vietējās pašvaldības mēre (Konstancas žudecs)
Atsauces dokuments:	Prezidentvalsts Austrijas pieprasījuma vēstule

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Galvenie konstatējumi

atzīst, ka enerģētikas nozarei ir būtiska nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā un ka attiecīgās valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ekonomikas izaugsmi un ekonomikas konkurētspēju var nodrošināt tikai tad, ja šai valstij ir pieejama enerģija par pieņemamām cenām un ar minimālu ietekmi uz vidi;

atkārtoti apstiprina, ka vietējo kopienu ekonomikā enerģija ir svarīgs faktors, jo tā veido daļu no ražošanas un pakalpojumu izmaksām vietējā līmenī, kā arī ietekmē mājsaimniecību pirktspēju; faktiski energopakalpojumi ļauj apmierināt vajadzības pēc siltumapgādes, siltā ūdens, gaisa kondicionēšanas, pārtikas produktu gatavošanas un saglabāšanas, piekļuves informācijai utt.;

uzsver, ka kopienu iniciatīvas, kuru pamatā ir vietējie sadarbības risinājumi, var radīt fiziskas personas vai fizisku personu grupas, mazi uzņēmumi vai vietējās pašvaldības, vai arī mājsaimniecības, kas var darboties neatkarīgi vai kādas organizācijas ietvaros; vietējām energokopienām var būt svarīga loma enerģētikas pārkārtošanā un tās var stimulēt ilgtspējīgu vietējām kopienām un visai Savienības teritorijai izdevīgu enerģētikas tehnoloģiju attīstību;

norāda, ka energosistēmu pāreja, pat daļēja, administratīvo teritoriālo vienību pārraudzībā notiek, īstenojot administratīvo un teritoriālo reorganizāciju (remunicipalizāciju), pakalpojumu decentralizāciju un līdzdalīgu pārvaldību enerģētikas partnerību vai sertificētu kooperatīvu veidā, šajā nolūkā stiprinot pilsoņu iniciatīvas enerģētikas jomā;

norāda, ka kopienu enerģētikas iniciatīvu organizatoriskajai struktūrai var būt vairāki juridiskie veidi, piemēram, partnerības ar vietējām pašvaldībām [tostarp publiskā un privātā sektora partnerības (PPP)], kooperatīvi, kopienu fondi, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bezpeļņas uzņēmumi, kurus vada klienti, nekustamā īpašuma apvienības vai pašvaldības īpašumi;

uzsver, ka šāda vietējā energokopiena var nodrošināt efektīvu enerģijas pārvaldību kopienas līmenī: elektroenerģijas ražošanu, sadali un patēriņu vai visu, kas saistīts ar (centralizētu) siltumapgādi un aukstumapgādi ar savienojumu/pieslēgumu vietējām sadales sistēmām vai bez tā;

uzskata, ka enerģētikas kopienām var būt sviras, kas ļauj iesaistīt iedzīvotājus enerģētikas pārkārtošanā un netieši arī ilgtspējīgā ekonomikā, proti, atvieglot ilgtspējīgu enerģētikas tehnoloģiju ieviešanu, kas sniedz ieguvumu vietējām kopienām un liek uzņemties līdzatbildību saistībā ar oglekļa dioksīda pēdu;

atgādina, ka vietējā līdzatbildība enerģētikas jomā atbilst politiskajām saistībām veikt enerģētikas pārkārtošanu ar tādu konkrētu politikas virzienu sistēmas palīdzību, kas paredzēta atjaunojamo energoresursu izvēršanai visos pārvaldības līmeņos;

atzinīgi vērtē to, ka normatīvais regulējums, ar ko nosaka vietējo energokopienu izveidi un darbību, kā arī to piekļuvi enerģijas tirgum, veidots ES līmenī; atgādina, ka ir svarīgi gādāt par to, ka skaidras definīcijas un noteikumi nodrošina noteiktību, tādējādi panākot, ka vietējās energokopienas var pozitīvi ietekmēt taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, un aicina dalībvalstis pilnībā izmantot to iespējas. Tas nozīmē, ka vietējām energokopienām ir vajadzīga piekļuve finanšu instrumentiem un/vai partnerības shēmām, jo ir noteikts mērķis samazināt ar vietējās energokopienās veicamiem ieguldījumiem saistīto risku, un ir jāmaina negatīvā nostāja pret tām;

10.

norāda, ka enerģētikas kooperatīvs (organizatoriskās struktūras juridiskā forma – kopienas iniciatīva), kas no ekonomiskā un juridiskā viedokļa ir unikāls īpašuma modelis, ir vērsts uz to, lai nodrošinātu priekšrocības vietējā līmenī. Šādi kooperatīvi spēj sniegt tādus enerģētikas pakalpojumus kā enerģijas ražošana no pašu/ārējiem atjaunojamajiem energoresursiem pašu patēriņam vai pārdošanai, tie var būt uzglabāšanas sistēmu, mikrotīklu un sadales infrastruktūru īpašnieki un to izmantotāji, kā arī energoefektivitātes pasākumu īstenotāji;

11.

uzskata, ka enerģētikas kooperatīvi var veicināt enerģētikas sistēmu decentralizāciju, atvēršanu un demokratizāciju, tādējādi pozitīvi ietekmējot vietējās sociālās un ekonomiskās attīstības ilgtspēju un vienlaikus var palīdzēt risināt enerģētiskās nabadzības problēmu un stimulēt darbvietu izveidi kopienā;

12.

norāda, ka lielākajā daļā dalībvalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanu stimulē atbalsta shēmas, kas vērstas uz vietējām un reģionālajām īpatnībām. Dažas dalībvalstis ir atļāvušas atjaunojamo energoresursu enerģiju tīkliem pievadīt prioritārā kārtā, savukārt citas nodrošina piekļuvi ar atbilstošiem nosacījumiem. Turklāt pastāv dažādas iespējas, kā atbalstīt un vienkāršot administratīvo procedūru, ar kuru valsts un reģionālās plānošanas ietvaros tiek piešķirta atļauja atjaunojamo energoresursu mazjaudas iekārtām;

13.

iesaka racionalizēt dažādas valsts atbalsta shēmas Eiropas līmenī, ciktāl tas nepieciešams, lai šīs shēmas palīdzētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes nolīguma mērķus un Eiropas enerģētikas savienības mērķus;

14.

atzīst, ka ir jāizstrādā stingrāka politika, lai palielinātu biomasas efektīvu izmantošanu, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas; iesaka stimulēt visu ekonomikas un sociālo sektoru radīto biomasas atkritumu optimālu izmantošanu enerģijas ražošanas nolūkā vidējā termiņā un ilgākā termiņā;

15.

iesaka turpināt pilnveidot politikas un leģislatīvo satvaru un veidot to savstarpējo mijiedarbību enerģētikas infrastruktūras pārveidei, kas nodrošinātu plašākus starpsavienojumus vietējā, reģionālajā un pārrobežu līmenī, lielāku enerģijas uzglabāšanas potenciālu un viedos energotīklus energoapgādes pieprasījumu pārvaldībai sistēmā, kas ietver ievērojamu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru;

Secinājumi un ieteikumi

16.

mudina nodrošināt, ka vietējā līdzatbildība enerģētikas jomā kļūst par realitāti, pateicoties atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas īstenošanai šajā jomā un enerģētikas pārkārtošanai, kā arī paredzot finanšu atbalsta mehānismus atjaunojamiem energoresursiem;

17.

aicina ciešāk koordinēt ES un dalībvalstu reģionālo un enerģētikas politiku, lai reģionālās attīstības ilgtspēja varētu izmantot ievērojamo labumu, ko var dot pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, tostarp energosistēmu decentralizācija un atkarības samazināšana no [galvenokārt importēta] fosilā kurināmā.

18.

aicina ieviest noteikumus, kas vietējām energokopienām nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi tirgiem, ar mērķi minētās kopienas popularizēt ar politiskiem līdzekļiem un tiesību aktiem, kuros ir atzīta to loma un īpašās vajadzības, izstrādāt politiku/noteikumus, kas rosinātu vietējo/reģionālo sadarbību, pieņemt vienkāršotas un samērīgas regulatīvās un administratīvās procedūras, kā arī atvieglot piekļuvi tehniskai un ekonomiskajai informācijai, vadlīnijām un finansējumam;

19.

aicina ES dalībvalstis ierosināt un ieviest dažādus kopīgus veidus vietējai līdzatbildībai enerģētikas jomā, jo dažās dalībvalstīs vietējās energokopienas skar problēmas, kas saistītas ar darbību un rezultātu sasniegšanu vietējā līmenī. Daži no šo problēmu piemēriem ir tirgus tendencēm neatbilstoši un neviendabīgi noteikumi, nepilnīgas valstu stratēģijas un programmas vietējo vai reģionālo energokopienu atbalstam, kā arī administratīvā un tiesiskā regulējuma sarežģītība jauniem enerģētikas tirgus dalībniekiem;

A. Ieteikumi lēmumu pieņēmējiem ES līmenī

20.

atzīst, ka ar Eiropas tiesību aktiem vajadzētu ieviest vienlīdzīgus apstākļus un minimālās prasības, ar ko veicināt vietējās energokopienas tā, lai ES varētu kļūt par paraugu šajā jomā;

21.

iesaka ES līmeņa politikas instrumentus un valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē/papildina ES tiesību aktus, izstrādāt tā, lai radītu pozitīvu ietekmi uz vietējo energokopienu, tostarp enerģētikas kooperatīvu attīstību;

22.

iesaka nodrošināt, lai dalībvalstīs “atjaunojamo energoresursu energokopienas” un “vietējās energokopienas” definīciju un citu funkcionālu apzīmējumu, piemēram, vietējais energoapgādes uzņēmums, kooperatīvs, apvienība utt., transponēšana noritētu konstruktīvi un efektīvi un līdz ar to šīm organizācijām tiktu garantēta piekļuve enerģijas tirgum un tiktu pienācīgi ņemtas vērā to vajadzības (piemēram, dažām no tām var būtu nepieciešams atbalsts un papildu stimuli);

Uzturēt stabilu politisko vidi, lai veicinātu atjaunojamos energoresursus

23.

konstatē, ka vietējā energokopiena bieži vien ir saistīta ar atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, piegādi, sadali un patēriņu;

24.

norāda: lai atrastu finansējumu un pārvaldītu ar darbību saistītos riskus, vietējās energokopienas sistemātiski izmanto atjaunojamo energoresursu publiskos atbalsta mehānismus; taču ES lēmumu pieņēmēji ir norādījuši, ka atbalsta mehānismi, kuru pamatā nav prēmijas un kuri ir neatkarīgi no tirgus (piemēram, vienotas likmes), tiks atcelti;

25.

apzinās, ka pāreja uz atbalsta un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus shēmām, kuru pamatā ir tirgus, varētu samazināt vietējo energokopienu rīcībā esošos finanšu resursus vai pat izslēgt tās no tirgus, ja konkursa procedūrās tiktu ieviestas sarežģītas prasības;

26.

uzskata par vēlamu, ka īpašu atbalsta mehānismu ieviešanai ir jāpaliek katras dalībvalsts kompetencē un ka ES tiesību aktos un politikā atbalstam, kas dalībvalstīs tiek sniegts no atjaunojamiem energoresursiem ražotai enerģijai, nav jāaprobežojas ar finanšu pasākumiem neatkarīgi no tā, vai tie būtu balstīti tirgū, vai nesaistīti ar to;

Ieviest enerģijas tirgus noteikumus, kas spēj atbalstīt pāreju visos enerģētikas sistēmas aspektos

27.

uzstājīgi prasa panākt elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgu dinamikas un konkurētspējas palielināšanos un uzsver: lai enerģijas patērētāji varētu gūt labumu no enerģijas tirgus liberalizācijas un lai vietējās energokopienas varētu piedalīties pārejā uz diversificētāku un elastīgāku tirgu, ir svarīgi uzraudzīt elektroenerģijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgu koncentrācijas pakāpi un kontrolēt gan dažādu tirgus dalībnieku ekonomisko un finanšu varu, gan to ietekmi;

28.

ir gandarīta, ka saistībā ar uzlabojumiem, kas tiek ieviesti pašreizējā ES tiesiskajā regulējumā ar priekšlikumiem par jaunu tiesību aktu paketi par tīru enerģiju, tostarp ar priekšlikumiem par jauno iekšējā enerģijas tirgus direktīvu, tiks atzīta vietējo energokopienu kā enerģijas ražotāju, piegādātāju un patērētāju loma un līdzdalība energosistēmas darbībā. Turklāt noteikumi tiks attiecināti arī uz visiem vietējo energokopienu sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, uz energoefektivitāti, enerģijas uzglabāšanu, vietējo sadales tīklu pārvaldību un energosistēmas balansēšanas pakalpojumiem;

29.

iesaka vienkāršot administratīvos noteikumus un procedūras, ko piemēro maziem atjaunojamo energoresursu ražotājiem un vietējām energokopienām, lai administratīvais slogs un tiešās vai netiešās izmaksas nediskriminētu šos tirgus dalībniekus, kas parasti ir citāda rakstura enerģētikas uzņēmumi;

30.

uzskata: mazo atjaunojamās enerģijas ražotāju vai vietējo energokopienu gadījumā normas un noteikumi nedrīkst ierobežot iespējas grupēt ražošanu un piegādāt enerģiju pēc specializēto uzņēmumu parauga, tostarp īstenojot novatoriskas iniciatīvas, piemēram, virtuālās elektrostacijas;

Nodrošināt dažādu politikas jomu konsekvenci un saskaņotību

31.

aicina dažādos ES tiesību aktu noteikumos pievērsties vietējo energokopienu jautājumam un tās sistemātiski atbalstīt, ņemot vērā konceptus “vietējā energokopiena” un “atjaunojamo energoresursu energokopiena”;

B. Ieteikumi lēmumu pieņēmējiem valsts līmenī

32.

visnotaļ mudina ātri transponēt ES tiesību aktus un īstenot kopēju enerģētikas politiku un aicina valsts līmeņa lēmumu pieņēmējus noteikt valsts mērķus un īpašus stimulus vietējām energokopienām;

Atzīt vietējo energokopienu lomu un īpašās vajadzības attiecīgajos valsts tiesību aktos un politikas jomās

33.

konstatē, ka tiesību aktu paketes priekšlikumos par enerģiju kopumā un tīru enerģiju jo īpaši ir uzsvērti pasākumi, kuru mērķis ir panākt, lai tiktu atzīta vietējo energokopienu loma enerģētikas pārkārtošanā ES līmenī, un norāda, ka šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jāpieņem līdzīgi noteikumi attiecībā uz minētajām kopienām, bet tajos būtu jāievēro valstu īpašās vajadzības;

Izstrādāt politiku un noteikumus, kas veicinātu vietējās energokopienas un vietējo sadarbību

34.

uzstājīgi prasa, lai valsts līmeņa lēmumu pieņēmēji izstrādā pieejamu politiku/noteikumus vietējo energokopienu popularizēšanai. Šie noteikumi varētu:

a)	nodrošināt, lai mazajiem enerģijas ražotājiem būtu garantēta piekļuve enerģijas tirgum un speciālajai infrastruktūrai;

b)	vietējā līmenī nodrošināt atbalstu mazo vietējo/reģionālo ražotāju enerģētikas projektiem;

35.

norāda, ka būtu vēlams izstrādāt noteikumus par iespējamajiem ieguvumiem, lai nodrošinātu, ka šos ieguvumus izmanto vietējā kopiena un ka tie drīzāk veicina kopienas sociālo un ekonomisko attīstību, nevis nāk par labu projektu akcionāriem;

36.

atzīst, ka ar valsts politikas starpniecību ir iespējams sekmēt kopienas enerģētikas projektu ilgtspējību un vides aspektus, ja šajā nolūkā tiek sniegti finanšu stimuli (piemēram, atbrīvojumi no nodokļiem, ieguldījumu atbalsts) vai ja tiek samazināti rēķini par enerģiju. Iespējams arī paredzēt papildu stimulus autonomiem projektiem vai projektiem, kas piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus un priekšrocības

Pieņemt regulatīvās un administratīvās procedūras, kas būtu vienkāršotas un proporcionālas vietējām energokopienām

37.

atbalsta prasību ieviešanu attiecībā uz vienas pieturas aģentūras izveidi sertifikācijas un atļauju piešķiršanas procedūrām projektiem, kas ierosināti jaunajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kura nodrošina dalībvalstīm pienācīgu satvaru tādiem risinājumiem, kas būtu pielāgoti valsts un vietējam kontekstam;

Nodrošināt vietējām energokopienām piekļuvi tehniskajai informācijai, vadlīnijām un finansējumam

38.

atzīst, ka vietējo energokopienu un enerģētikas kooperatīvu projekti ir izmantojuši finansēšanas iespējas, kas ir pieejamas publisko atbalsta shēmu, ES iniciatīvu fondu vai arī komercbanku ietvaros;

39.

iesaka nacionālā līmenī izveidot īpašas finansiālā atbalsta shēmas, kas paredzētas vietējām energokopienām, jo īpaši projektu plānošanas un uzsākšanas posmā (piemēram, subsīdiju pārvēršanu par aizdevumu, garantijas vai aizņēmumu iespējas par pazeminātu cenu utt.), un vienkāršot piekļuvi tehniskajai informācijai un pamatnostādnēm par kopienu projektu uzsākšanu, finansēšanu un īstenošanu;

C. Ieteikumi reģionālajām un vietējām pašvaldībām

Pieņemt vietējo politiku vietējo energokopienu attīstībai

40.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var papildināt ES un dalībvalstu politiku, pieņemot papildu mērķus par vietējo energokopienu ieguldījumu vietējo mērķu īstenošanā enerģētikas jomā. Piemēram, daudzas pilsētas piedalās Pilsētas mēru pakta iniciatīvā, kuras ietvaros ir noteikti vietējie plāni ilgtspējīgai darbībai enerģētikas un klimata jomā;

41.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības apzināt tās vietējās/reģionālās energokopienas, kas var sniegt ieguldījumu vietējo enerģētikas un sociālās politikas mērķu sasniegšanā, kā arī noteikt mehānismus to attīstības atbalstam un, ja tas ir nepieciešams un iespējams nediskriminējošā veidā, konsultāciju pakalpojumus;

Analizēt iespējas slēgt partnerības ar vietējām energokopienām vai izveidot vietējo energokopienu

42.

uzskata: lai stiprinātu vietējo energokopienu devumu vietējo politikas mērķu sasniegšanā, vietējās un reģionālās pašvaldības var slēgt partnerības ar esošajām kopienām vai veidot jaunas kopienas sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem;

43.

uzsver, ka vietējās energokopienas un vietējās un reģionālās pašvaldības ir partneri, kas papildina viens otru; faktiski vietējās un reģionālās pašvaldības nodrošina satvaru projektiem, kas paredz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, administratīvu atbalstu un preferenciālus tarifus, bet vietējā energokopiena ir atbildīga par tehniskajām zināšanām un ekonomisko un finansiālo atbalstu projektu īstenošanai;

44.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir liela nozīme enerģētikas pārkārtošanā, jo tās uzņemas atbildību par vietējiem enerģijas sadales tīkliem, ir to īpašnieces vai tos apsaimnieko, izmantojot uzņēmumus, kas ir specializējušies sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā enerģētikas jomā. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme savu iedzīvotāju izpratnes veidošanā par iespējam vietējā līmenī iesaistīties enerģētikas sektorā, kā arī ar to saistītās informācijas izplatīšanā.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

III Sagatavošanā esoši tiesību akti

REĢIONU KOMITEJA

RK 132. plenārā sesija, 5.12.2018.–6.12.2018.

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/41

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Kopīgo noteikumu regula”

(2019/C 86/06)

Līdzziņotāji:

Catiuscia MARINI (IT/PSE), Umbrijas reģiona priekšsēdētāja

Michael SCHNEIDER (DE/PPE), Saksijas-Anhaltes federālās zemes valsts sekretārs un pilnvarotais pārstāvis federālajā valdībā

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu

COM(2018) 375 – final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Jauns apsvērums pēc 3. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) būtu jānorāda, ka jāsaglabā spēcīga sinerģija un saikne starp Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un KLP otro pīlāru (Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai – ELFLA). Lai saglabātu ciešo saikni starp ELFLA un dalībvalstīs jau izveidotajām struktūrām, kas nodrošina struktūrfondu apgūšanu, no šīs Vispārīgo noteikumu regulas nedrīkst izņemt Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai.

Pamatojums

Svarīgi ir saglabāt spēcīgu sinerģiju starp ELGF un ELFLA, lai nodrošinātu ELFLA iekļaušanu KNR. Tādēļ ELFLA jāsaglabā kā daļa no Kopīgo noteikumu regulas, un tāpēc būtu vajadzīgas attiecīgās izmaiņas turpmāk minētajās teksta daļās, jo īpaši 2. un 23. apsvērumā, kā arī 17., 31., 48. un 58. pantā.

2. grozījums

Jauns apsvērums pēc 4. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Īpaša uzmanība ir jāveltī lauku apvidiem, rūpniecības pārkārtošanas skartajiem apvidiem, kā arī reģioniem, kurus skar būtiski un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiskas problēmas.

Pamatojums

Lai pievērstos LESD 174. panta mērķiem, ir vajadzīga īpaša atsauce uz reģioniem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un demogrāfiskām problēmām.

3. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu , kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā būtu jāintegrē visos attiecīgo fondu īstenošanas posmos – no plānošanas līdz ziņošanai, tostarp izmantojot ar dzimumu saistītus rādītājus un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanu. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, lai fondu īstenošanā tiktu ņemts vērā arī dzimumu līdztiesības aspekts, nodrošinot līdztiesību visās jomās, ko ietekmē fondi, un veicinot iekļaujošas sabiedrības veidošanu.

4. grozījums

10. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs] (“Finanšu regula”). Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas norādīti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija.

Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai jāīsteno dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs] (“Finanšu regula”). Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas norādīti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija. Dalībvalstīm attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un dalībvalstu šajā nolūkā izraudzītajām struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par programmu sagatavošanu un īstenošanu.

Pamatojums

KNR skaidri jāuzsver nepieciešamība, vienlaikus pilnīgi ievērojot subsidiaritātes principu, iesaistīt piemērotu teritoriālo līmeni, lai nodrošinātu attiecīgajai teritorijai pielāgotu pieeju.

5. grozījums

11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fondu apguvē galvenais elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanos. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, būtu jāturpina piemērot Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/2014 [13].

Fondu apguvē galvenais elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina reģionālo un vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanos. Tas dod iespēju panākt ieinteresēto personu iesaisti un ieinteresētību un tuvina Eiropai tās iedzīvotājus. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, būtu jāturpina piemērot Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 [13].

Pamatojums

Reģionālās un vietējās pašvaldības ir skaidri jānorāda visos regulas apsvērumos un pantos par kopējiem noteikumiem saistībā ar partnerības principu un daudzlīmeņu pārvaldību.

6. grozījums

12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības mērogā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir pamats, kas nosaka valstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Dalībvalstis izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, kas atbalsta minētās reformu prioritātes. Minētās stratēģijas līdz ar ikgada valsts reformu programmām būtu jāiesniedz , lai izklāstītu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas jāatbalsta ar valsts un Savienības finansējumu. Tām arī vajadzētu kalpot tam, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jāsaņem jo īpaši no fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un InvestEU.

Savienības mērogā reformēts Eiropas pusgads , kas ietver daudzlīmeņu pārvaldību un ir saskaņots ar jaunu ilgtermiņa ES stratēģiju ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai, ir pamats, kas nosaka valstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Dalībvalstis izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, kas atbalsta minētās reformu prioritātes. Minētās stratēģijas būtu jāizstrādā sadarbībā ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un jāiesniedz plānošanas perioda sākumā un gatavojoties tā vidusposma pārskatīšanai līdz ar valsts reformu programmām, lai izklāstītu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas jāatbalsta ar valsts un Savienības finansējumu. Tām arī vajadzētu kalpot tam, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jāsaņem jo īpaši no fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un InvestEU.

Pamatojums

Plānošanas perioda sākumā un gatavojoties tā vidusposma pārskatīšanai, reformēto Eiropas pusgada ciklu varētu izmantot, lai šo pusgada ciklu labāk saskaņotu ar kohēzijas politikas daudzgadu investīciju prioritātēm.

7. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jānosaka, kā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu (“KVAI”), tiek ņemti vērā plānošanas dokumentu izstrādē. 2021.–2027. gada plānošanas periodā (“plānošanas periods”) dalībvalstīm uzraudzība komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta KVAI. Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, ņemot vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.

Dalībvalstīm būtu jānosaka, kā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un atbilst fondu piemērošanas jomām un to uzdevumiem, attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu (“KVAI”), un pilnīgs teritoriālais novērtējums, kurā ņemta vērā teritoriāla dimensija un reģionālo pašvaldību pienākumi valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, tiek ņemti vērā plānošanas dokumentu izstrādē. 2021.–2027. gada plānošanas periodā (“plānošanas periods”) dalībvalstīm uzraudzības komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta KVAI , kuri atbilst fondu piemērošanas jomām un to uzdevumiem . Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu ciešā sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, ņemot vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.

Pamatojums

Ir jāstiprina Eiropas pusgada teritoriālā dimensija, kurai būtu jāietver pilnīgs teritoriālais novērtējums, kas būtu īstenots, ņemot vērā reģionālo dimensiju un reģionālo pašvaldību pienākumus KVAI īstenošanā.

8. grozījums

Jauns apsvērums pēc 19. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Gaidāms, ka strādājošo skaita samazināšanās, vienlaikus palielinoties pensionāru īpatsvaram sabiedrībā, kā arī problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju skaita izmaiņām, turpinās radīt spiedienu citstarp uz izglītības un sociālā atbalsta struktūrām un arī ietekmēs ekonomikas konkurētspēju. Pielāgošanās šādām demogrāfiskajām pārmaiņām būs viens no galvenajiem vietējo un reģionālo pašvaldību uzdevumiem turpmākajos gados, tādēļ tai jāpievērš īpaša uzmanība reģionos, kurus demogrāfiskās pārmaiņas skārušas visvairāk.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā to teritoriju īpašā situācija, kuras saskaras ar demogrāfiskām pārmaiņām.

9. grozījums

40. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, t. sk. reformu īstenošanas instrumentu . Šī sinerģija būtu jāsasniedz, izmantojot galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no programmas “Apvārsnis Eiropa” par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.

Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, izstrādājot viegli izmantojamus mehānismus, veicinot daudzlīmeņu pārvaldības risinājumus un spēcīgu politikas koordinēšanu atbilstīgi subsidiaritātes principam . Šī sinerģija būtu jāsasniedz, izmantojot galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no programmas “Apvārsnis Eiropa” par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.

Pamatojums

RK ļoti apšauba reformu īstenošanas instrumenta lietderību un pamatojumu.

Sinerģijām ar citām ES programmām jābūt viegli izmantojamām, un to pamatā jābūt daudzlīmeņu pārvaldības risinājumu veicināšanai un spēcīgai politikas koordinēšanai.

10. grozījums

46. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.	Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības un citu administratīvās un kontroles sistēmas daļu saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.

Pamatojums

Iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības saglabāšana ir jāpaplašina, iekļaujot arī citas administratīvās un kontroles sistēmas jomas.

11. grozījums

49. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai optimizētu sinerģiju starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, būtu jāveicina atbalsta sniegšana darbībām, kas jau ir saņēmušas izcilības zīmoga sertifikātu.

Lai optimizētu sinerģiju starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, ir vajadzīga īpaša rīcība, lai no ERAF, ELFLA un ESF+ labāk izveidotu attiecīgajai teritorijai pielāgotu pieeju. Īpaši būtu jāveicina un jāpilnveido izcilības zīmoga sertifikātu piešķiršana un attiecīgu projektu finansēšana no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) saskaņā ar vadošo iestāžu noteiktajām prioritātēm, lai atbalstītu inovāciju ekosistēmas un nodrošinātu labāku saikni starp pētniecības un izstrādes finansējumu un pārdomātas specializācijas stratēģijām valsts un reģionālā līmenī .

Pamatojums

ES instrumentu saskaņošana nav tikai vienvirziena ceļš. Lai veicinātu sinerģiju ar programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu, izcilības zīmoga sertifikātā jāietver arī labāka saikne ar inovāciju ekosistēmām programmas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanā.

12. grozījums

61. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (1), kura grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 868/2014 (2).

Pamatojums

Nepieciešama atsauce uz jaunāko NUTS saraksta versiju, kuras izveidei NUTS II līmenī Eurostat var sniegt vajadzīgos datus par trim gadiem pēc kārtas.

13. grozījums

64. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Noteikta līdzekļu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.	Noteikta līdzekļu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, lai sekmētu ES pilsētprogrammas turpmāko izstrādi, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā vai arī dalītā pārvaldībā .

Pamatojums

Jaunajai Eiropas pilsētiniciatīvai vajadzētu būt nozīmīgai arī ES pilsētprogrammas turpmākajā izstrādē. Iespēja izmantot dalītās pārvaldības pieeju palielina elastību.

14. grozījums

2. panta 8. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“saņēmējs” ir:

(..)

c)	valsts atbalsta shēmu kontekstā – atbalstu saņemošais uzņēmums ;

“saņēmējs” ir:

(..)

c)	valsts atbalsta shēmu kontekstā – atbalstu saņemošā struktūra, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka saņēmējs ir struktūra, kas piešķir atbalstu ;

Pamatojums

Saņēmēja definīcijai valsts atbalsta shēmu kontekstā jābūt pamatotai uz definīciju, kas patlaban ir spēkā saistībā ar Omnibus regulu. Tādējādi tā aptvertu atkārtotas dotēšanas modeli darbības programmās.

15. grozījums

4. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un EJZF atbalsta šādus politikas mērķus:

a)	viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas;

a)	1. politikas mērķis (1. PM) – viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas , piemēram, atbalstot MVU un tūrismu ;

b)	zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību;

b)	2. politikas mērķis (2. PM) – zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās , “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību;

c)	ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību;

c)	3. politikas mērķis (3. PM) – ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību;

d)	sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

d)	4. politikas mērķis (4. PM) – sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

e)	iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību.

e)	5. horizontālais politikas mērķis (5. PM) – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību.

Pamatojums

KNR nav ietverta konkrēta atsauce uz MVU un tūrismu. Turklāt 5. PM jābūt transversālam, un tas jāīsteno, lai sasniegtu 1.–4. PM.

16. grozījums

4. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem.

Dalībvalstis katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija pamatojas uz jau spēkā esošajiem ES tiesību aktiem vides jomā un ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ELFLA, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem.

Pamatojums

Prasība izstrādāt metodoloģiju, lai partnerattiecību nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā ņemtu vērā vides apsvērumus, pamatojas uz spēkā esošajiem ES vides tiesību aktiem.

17. grozījums

4. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk., reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā.

Saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās iestādes un Komisija , pamatojoties uz 6. pantā nostiprināto partnerības principu, subsidiaritāti un daudzlīmeņu pārvaldību, nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem , tostarp ELFLA, un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk. tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka jaunajā KNR nav vienota stratēģiskā satvara, ir svarīgi pilnīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības fondu koordinēšanā.

18. grozījums

6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm.

Katra dalībvalsts saskaņā ar tās iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm.

Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

a)	pilsētu un citas publiskā sektora iestādes;

a)	pilsētu un citas publiskā sektora iestādes;

b)	ekonomiskie un sociālie partneri;

b)	ekonomiskie un sociālie partneri;

c)	attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, vides partnerus, un struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

c)	attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, vides partnerus, un struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

(..)

4. Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu.

4. Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu. Partneru un ieinteresēto personu ieteikumi ir publiski pieejami.

(..)

Pamatojums

Jāiekļauj arī reģionālie parlamenti un asamblejas saskaņā ar izveidotajām daudzlīmeņu pārvaldības sistēmām.

19. grozījums

6. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 (1)	Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 240/2014] (1), kas vietējās un reģionālās pašvaldības atzīst par pilntiesīgām partnerēm .

Pamatojums

Rīcības kodekss attiecībā uz partnerību patlaban ir deleģētais akts attiecībā uz spēkā esošo KNR. Lai palielinātu rīcības kodeksa redzamību, tas jāpievieno KNR kā pielikums. Tiesību akts ir jāatjaunina neatkarīgi no tā juridiskās formas! Šajā nolūkā jāveic attiecīgas izmaiņas Kopīgo noteikumu regulas turpmākajās teksta daļās, jo īpaši 11. apsvērumā, kā arī 11. un 21. pantā.

20. grozījums

8. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Partnerības nolīgumā iekļauj šādus elementus:

(..)

Partnerības nolīgumā iekļauj šādus elementus:

(..)

iii)	papildināmība starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, t. sk. LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem;

iii)	papildināmība un sinerģija starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas partnerībām programmas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanā un ar LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem;

(..)

h)	attiecīgā gadījumā integrēta pieeja, lai risinātu reģionu demogrāfiskās problēmas vai to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus skar būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, kā minēts LESD 174. pantā.

(..)

Pamatojums

Lai nodrošinātu labāku savstarpējo papildināmību un sinerģiju ar kohēzijas politikas fondiem, būtiska nozīme ir ciešai saiknei ar Eiropas partnerību programmas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanā. Lai nodrošinātu atbilstību 174. panta prasībām, jāietver īpaša norāde uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kurus skar būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība.

21. grozījums

9. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.	Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus , ja tie nepārprotami iekļauti valstu reformu programmās pēc sarunām ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām saskaņā ar šīs regulas 6. pantu .

Pamatojums

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir pieņemami, ja tie izstrādāti, pamatojoties uz partnerības principu.

22. grozījums

10. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt summu, kas no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF jāiemaksā InvestEU un jāīsteno, izmantojot budžeta garantijas. Summa, kas jāiemaksā InvestEU, nepārsniedz 5 % no katra fonda kopējā piešķīruma, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Šādas iemaksas nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu atbilstoši 21. pantam.

Pienācīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu dalībvalstis partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt summu, kas no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF jāiemaksā InvestEU un jāīsteno, izmantojot budžeta garantijas. Summa, kas jāiemaksā InvestEU, nepārsniedz 5 % no katra fonda kopējā piešķīruma, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus , nevājinot fondu ietvaros attiecīgajai teritorijai pielāgoto pieeju . Šādas iemaksas nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu atbilstoši 21. pantam.

Pamatojums

Resursu brīvprātīga nodošana InvestEU nedrīkst vājināt nedz kohēzijas politikas fondu ietvaros attiecīgajai teritorijai pielāgoto pieeju, nedz arī izveidotās daudzlīmeņu pārvaldības sistēmas.

23. grozījums

11. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai (“veicinošie nosacījumi”).	Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai (“veicinošie nosacījumi”).
	Veicinošie nosacījumi ir piemērojami tikai tādā mērā un ar nosacījumu, ka tie palīdz sasniegt konkrētus mērķus, kas izvirzīti, īstenojot programmas prioritātes, un ka tos var ietekmēt par programmām atbildīgās personas.
III pielikumā izklāstīti horizontālie veicinošie nosacījumi, kas piemērojami visiem konkrētajiem mērķiem, un kritēriji to izpildes novērtēšanai.	Ņemot vērā iepriekš minēto, III pielikumā izklāstīti horizontālie veicinošie nosacījumi, kas piemērojami visiem konkrētajiem mērķiem, un kritēriji to izpildes novērtēšanai.
IV pielikumā izklāstīti tematiskie veicinošie nosacījumi attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu un ESF+ un kritēriji to izpildes novērtēšanai.	IV pielikumā izklāstīti tematiskie veicinošie nosacījumi attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu , ELFLA un ESF+ un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

Pamatojums

Lai gan noteikumi par ex ante nosacījumu ievērošanu ir vienkāršoti, ir svarīgi arī uzsvērt, ka veicinošajiem nosacījumiem jābūt cieši saistītiem ar Līgumā noteiktajiem kohēzijas politikas fondu mērķiem.

24. grozījums

11. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, nevar iekļaut maksājuma pieteikumos, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam.	Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, arī var iekļaut maksājuma pieteikumos, pirms Komisija ir informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam , neskarot izdevumu atlīdzināšanas apturēšanu līdz nosacījuma izpildei .
(..)	(..)

Pamatojums

Lai gan noteikumi par ex ante nosacījumu ievērošanu ir vienkāršoti, ir svarīgi novērst kavējumus programmu īstenošanā.

25. grozījums

12. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalsts izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā.	Dalībvalsts – ciešā sadarbībā ar attiecīgo vadošo iestādi un pilnīgi ievērojot rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību – izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā.
(..)	(..)

Pamatojums

Vadošā iestāde, kura ir atbildīga par programmas sagatavošanu, izveido programmas veikuma satvaru.

26. grozījums

14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:

1. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+, ELFLA un Kohēzijas fonda, dalībvalsts veic vidusposma pārskatīšanu . Dalībvalsts un teritoriālais līmenis, kas atbildīgs par programmu, pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:

a)	problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;

a)	problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;

b)	attiecīgās dalībvalsts vai reģiona sociāli ekonomiskā situācija;

b)	attiecīgās dalībvalsts un/ vai reģiona sociāli ekonomiskā situācija un vajadzības ;

c)	progress starpposma mērķrādītāju sasniegšanā;

c)	progress starpposma mērķrādītāju sasniegšanā;

d)	attiecīgā gadījumā tehniskās korekcijas iznākums, kā izklāstīts 104. panta 2. punktā.

d)	attiecīgā gadījumā tehniskās korekcijas iznākums, kā izklāstīts 104. panta 2. punktā.

2. Dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem.

2. Dalībvalsts līdz 2025. gada 30. jūnijam attiecīgā gadījumā iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem.

Pārskatītajā programmā iekļauj:

a)	finanšu resursu piešķīrumus pa prioritātēm, t. sk. summas 2026. un 2027. gadam;

a)	finanšu resursu piešķīrumu pārskatīšanu pa prioritātēm, t. sk. provizoriskas summas 2026. un 2027. gadam;

b)	pārskatītos vai jaunos mērķrādītājus;

b)	pārskatītos vai jaunos mērķrādītājus;

c)	attiecīgā gadījumā finanšu resursu pārskatītos piešķīrumus, kas izriet no 104. panta 2. punktā norādītās tehniskās korekcijas, t. sk. summas par 2025., 2026. un 2027. gadu.

c)	attiecīgā gadījumā finanšu resursu pārskatītos piešķīrumus, kas izriet no 104. panta 2. punktā norādītās tehniskās korekcijas, t. sk. summas par 2025., 2026. un 2027. gadu.

3. Ja pārskatīšanas rezultātā tiek iesniegta jauna programma, finansēšanas plāns, kas minēts 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, aptver kopējās finanšu apropriācijas katram fondam, sākot no programmas apstiprināšanas gada.

Pamatojums

Vidusposma pārskatīšanas pamatā jābūt saistībām, ko uzņēmusies katra dalībvalsts attiecībā uz fondiem visā to darbības laikā, lai nodrošinātu to prognozējamību. Grozījumu iesniegšanas termiņš ir pārāk agrs, lai nodrošinātu, ka 2024. gada rezultātus var pienācīgi ņemt vērā. Turklāt lūgumu par programmas grozīšanu iesniedz tikai tad, ja tas šķiet vajadzīgs.

27. grozījums

15. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus tajās, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus.

Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus tajās, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus, kas ir piemēroti, lai sasniegtu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus .

Šādam pieprasījumam var būt šādi mērķi:

a)	atbalstīt attiecīga konkrētai valstij adresēta ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīga Padomes ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un adresēts attiecīgajai dalībvalstij, īstenošanu;

atbalstīt attiecīgu Padomes ieteikumu, kas adresēti attiecīgai dalībvalstij un pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 [1] īstenošanu, ar noteikumu, ka šos grozījumus uzskata par vajadzīgiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai (1).

Šādu pieprasījumu var iesniegt, lai atbalstītu attiecīga konkrētai valstij adresēta ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīga Padomes ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un adresēts attiecīgajai dalībvalstij, īstenošanu;

Pamatojums

Jānodrošina, ka programmu grozījumi, kuru pamatā ir KVAI, ir piemēroti, lai sasniegtu Līguma mērķus attiecībā uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. RK neatbalsta makroekonomiskos nosacījumus kohēzijas politikai.

28. grozījums

15. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pieprasījumu dalībvalstij saskaņā ar 1. punktu Komisija pamato, norādot nepieciešamību sekmēt attiecīgo ieteikumu īstenošanu, un tajā norāda programmas vai prioritātes, kuras Komisija uzskata par pielāgojamām, un gaidāmo grozījumu būtību. Šādu pieprasījumu neveic pirms 2022. gada vai pēc 2026. gada, nedz arī attiecībā uz vienu un to pašu programmu divus gadus pēc kārtas.

Pamatojums

Jaunajā KNR jāiekļauj arī laika ierobežojums izmaiņām, kas ir līdzīgas pašreizējās KNR formulējumam.

29. grozījums

15. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija Padomei iesniedz priekšlikumu pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalsts programmām šādos gadījumos:

a)	ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu nolemj, ka dalībvalsts nav konstruktīvi rīkojusies, lai novērstu savu pārmērīgo budžeta deficītu;

b)	ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 3. punktu, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu;

c)	ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus;

d)	ja Komisija secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kā norādīts Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002, un rezultātā nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij;

e)	ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

Par prioritāti vajadzētu izvirzīt saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neizpildes gadījumos. Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājuma pieteikumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.

Pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem vai pēc attiecīgās dalībvalsts Komisijai adresēta pamatota pieprasījuma 10 dienu laikā no iepriekšējā daļā minētā lēmuma vai ieteikuma pieņemšanas, Komisija var ieteikt Padomei atcelt minētajā daļā norādīto apturēšanu.

Pamatojums

KVAI neatbalsta makroekonomiskos nosacījumus kohēzijas politikai. 7. punkta svītrojums jāatspoguļo ar attiecīgiem grozījumiem šā panta turpmākajos punktos (8. un 10. punkta svītrojums, 9. un 11. punkta grozījums).

30. grozījums

15. panta 12. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja dalībvalsts izpilda kādu no 7. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un sniedz sīku informāciju par fondiem un programmām, uz ko varētu attiekties saistību apturēšana.	Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu.
Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.	Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu. Eiropas Parlaments var aicināt Eiropas Reģionu komiteju sniegt atzinumu par šo jautājumu.
Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta priekšlikumu par saistību apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu.	Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta priekšlikumu par saistību apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu tūlīt pēc tā pieņemšanas . Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus .

Pamatojums

Strukturēto dialogu starp Komisiju un EP varētu izmantot arī reģionālās ietekmes novērtēšanai. Tādējādi EP varētu aicināt RK piedalīties šajās debatēs. Lai izvairītos no nevajadzīgiem kavējumiem, Komisija nekavējoties pārsūta lēmumu.

31. grozījums

16. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalstis sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.	Dalībvalstis vai attiecīgās vadošās iestādes sadarbībā ar partneriem, kas minēti 6. pantā, sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Programmas izstrādā saskaņā ar rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību.

Pamatojums

Skaidrāks formulējums.

32. grozījums

17. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

3. Katrā programmā izklāsta šādus elementus:

(..)

katra konkrētā mērķa:

i)	saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

katra konkrētā mērķa:

i)	saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību indikatīvs saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;

(..)

iv)	konkrētās mērķteritorijas, t. sk. plānotais integrētu teritoriālo investīciju, sabiedrības virzītas vietējās attīstības vai citu teritoriālo rīku izmantojums;

iv)	konkrētās mērķteritorijas, pamatojoties uz stratēģiskiem dokumentiem, kas sagatavoti valsts vai reģionālā līmenī, t. sk. plānotais integrētu teritoriālo investīciju, sabiedrības virzītas vietējās attīstības vai citu teritoriālo rīku izmantojums;

(..)

g)	veiktās darbības, lai 6. pantā minētos attiecīgos partnerus iesaistītu programmas sagatavošanā, un minēto partneru nozīme programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;

g)	veiktās darbības, lai 6. pantā minētos attiecīgos partnerus iesaistītu programmas sagatavošanā, un minēto partneru nozīme programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principiem un Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību ;

(..)

7. Dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām 3. punkta j) apakšpunktā norādītajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

7. Attiecīgā vadošā iestāde paziņo Komisijai par jebkurām tām izmaiņām 3. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā plānoto stratēģiski svarīgo darbību indikatīvajā sarakstā, kā arī 3. punkta d) apakšpunkta iii), vii) un j) apakšpunktā norādītajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

Pamatojums

Lai palielinātu elastību, programmas sākumā sarakstiem nevajadzētu būt izsmeļošiem. Ja vēlamies stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību un novērst kavēšanos programmu īstenošanā, būtu jāparedz, ka vadošās iestādes, kam uzticēta fondu apguve, pēc uzraudzības komitejas apstiprinājuma saņemšanas var ziņot Eiropas Komisijai par izmaiņām dažās programmas daļās.

33. grozījums

17. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.– 2025. gad am paredzētās summas.	Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj 2021.– 2027. gad am paredzētās summas , taču summas 2026.–2027. gadam ir tikai aptuvenas, līdz būs zināmi 14. pantā minētās vidusposma pārskatīšanas rezultāti .

Pamatojums

Lai vienlaikus nodrošinātu gan iespēju pārdalīt līdzekļus programmās pēc vidusposma pārskatīšanas, gan saglabāt piešķīrumu visam periodam, tiek ierosināts skaidri norādīt, ka piešķīrums 2026.–2027. gadam ir aptuvens.

34. grozījums

18. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.	1. Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus , ja vien tie ir saistīti ar fondu mērķiem .
2. Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.	2. Komisija , pamatojoties uz visu lietderīgo informāciju, var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.
3. Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.	3. Dalībvalsts pārskata programmu saskaņā gan ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, gan ar daudzlīmeņu pārvaldības principu , ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

Pamatojums

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir pieņemami, ja tie izstrādāti, pamatojoties uz partnerības principu.

35. grozījums

19. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalsts var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.	Dalībvalsts pēc apspriešanās ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām un atbilstoši 6. pantam var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.

Pamatojums

Vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista programmas pārskatīšanā.

36. grozījums

19. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.	Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus viena mēneša laikā no grozītās programmas iesniegšanas. Dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju.

Pamatojums

DP grozīšanas procesā arī jāparedz, ka dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo informāciju.

37. grozījums

19. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalsts pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.	Dalībvalsts pārskata grozīto programmu , ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

Pamatojums

Komisijas sagatavotie apsvērumi, pirms tie tiek ņemti vērā, tiek apspriesti, jo šādi apsvērumi nav saistoši.

38. grozījums

19. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.	Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

Pamatojums

Apstiprināšanas laiks ir jāsaīsina, lai paātrinātu procesu.

39. grozījums

19. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF un ESF+, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģionu kategorijā.	Plānošanas periodā dalībvalsts , pilnīgi ievērojot Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, var pārvietot summu līdz 10 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 5 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei.
(..)	(..)

Pamatojums

Robežvērtības palielināšana līdz 5 % veicinātu elastību. ERAF un ESF+ pārvietojumi attiecas tikai uz to pašu reģionu kategoriju (minēta sākotnējā EK priekšlikumā).

40. grozījums

20. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds var kopīgi sniegt atbalstu programmām, uz ko attiecas mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.	1. ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un ELFLA, ja atbalsts tiek sniegts SVVA un ITI, var kopīgi sniegt atbalstu programmām, uz ko attiecas mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.
2. ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 10 % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai.	2. ERAF, ESF+ un ELFLA, ja atbalsts tiek sniegts SVVA un ITI, savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 10 % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai.

Pamatojums

Lai gan uz ELFLA vairs neattiecas ESI fondu satvars, integrēta teritoriālā attīstība, tostarp ar ELFLA atbalstu, būtu jāturpina visas ITI un SVVA jomā.

41. grozījums

21. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz jebkuru citu dalīti pārvaldīto fondu vai uz jebkuru instrumentu, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība .

Lai varētu īstenot kohēzijai nozīmīgus projektus, dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu, vienojoties ar vadošo iestādi un pilnīgi ievērojot Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz jebkuru citu tieši, netieši vai dalīti pārvaldīto fondu , izņemot Reformu atbalsta programmu .

Pamatojums

Ņemot vērā kohēzijas politikas resursu vispārējo samazinājumu, dalībvalstis nevajadzētu mudināt no kohēzijas politikas projektiem izņemt vēl vairāk līdzekļu programmām, kurām, lai gan tās var būt vieglāk pārvaldīt, nav saistības ar kohēziju.

42. grozījums

22. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, īstenojot teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas jebkurā no šādiem veidiem:

Dalībvalsts atbalsta integrētu teritoriālo attīstību – kam jāizmanto visi fondi (tostarp ELFLA) – , īstenojot teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas jebkurā no šādiem veidiem:

a)	integrētas teritoriālās investīcijas;

a)	integrētas teritoriālās investīcijas;

b)	sabiedrības virzīta vietējā attīstība;

b)	sabiedrības virzīta vietējā attīstība;

c)	citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF atbilstoši 4. panta 1. punkt a e) apakšpunktā minētajam politikas mērķim .

c)	citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta programmu vadošo iestāžu izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas atbilstoši visiem 4. panta 1. punkt ā minētajiem politikas mērķiem .

Pamatojums

Pašreizējā plānošanas periodā teritoriālos rīkus izstrādā arī vadošās iestādes, tostarp reģionālā līmenī. Minēto rīku pamatā ir stratēģiskie dokumenti, un tie ir efektīvi pielāgoti vajadzībām reģionālā un vietējā līmenī.

Lai teritoriālos rīkus efektīvi īstenotu, ir jāizmanto dažādi fondi (ne tikai ERAF) nolūkā palielināt sinerģiju un uzlabot koordinēšanu.

43. grozījums

23. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Teritoriālajās stratēģijās, kas īstenotas saskaņā ar 22. panta a) vai c) punktu, ir šādi elementi:

1. Vadošā iestāde nodrošina, ka teritoriālajās stratēģijās, kas īstenotas saskaņā ar 22. panta a) vai c) punktu, ir šādi elementi:

a)	stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija;

a)	stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija;

b)	teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze;

b)	teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze;

c)	apraksts par integrētu pieeju, kā risināt apzinātās attīstības vajadzības un potenciālu;

c)	apraksts par integrētu pieeju, kā risināt apzinātās attīstības vajadzības un potenciālu;

d)	apraksts par partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar 6. pantu.

d)	apraksts par partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar 6. pantu.

Tajās var būt iekļauts arī atbalstāmo darbību saraksts.

2. Teritoriālās stratēģijas izstrādā attiecīgo pilsētas, vietējo vai citu teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā.

2. Teritoriālās stratēģijas izstrādā attiecīgo pilsētas, vietējo , reģionālo vai citu teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā.

3. Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās pilsētas, vietējās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras.

Atlasītās darbības atbilst teritoriālajai stratēģijai.

3. Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās pilsētas, vietējās , reģionālās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras.

Atlasītās darbības atbilst teritoriālajai stratēģijai.

4. Ja pilsētas, vietējā vai cita teritoriālā iestāde vai struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.

4. Sagatavojot teritoriālās stratēģijas, 23. panta 2. punktā minētās struktūras sadarbojas ar attiecīgajām vadošajām iestādēm to darbību jomās, kas jāatbalsta saskaņā ar attiecīgo programmu.

5 . Atbalstu var piešķirt teritoriālo stratēģiju sagatavošanai un izstrādei.

5 . Ja pilsētas, vietējā , reģionālā vai cita teritoriālā iestāde vai struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.

6 . Atbalstu var piešķirt teritoriālo stratēģiju sagatavošanai un izstrādei.

Pamatojums

Teritoriālās attīstības stratēģiju – kas ir instruments DP mērķu sasniegšanai – izstrādāšanas procesā jānorāda un jāpalielina vadošās iestādes nozīme, jo tā ir struktūra, kas atbildīga par DP īstenošanu.

Saskaņā ar RK atzinumu COTER-VI/031, kurā tiek uzskatīts, ka viens no galvenajiem šķēršļiem ITI īstenošanā ir tas, ka īstenošanas procesā nav pietiekami ņemti vērā par darbību atlasi atbildīgo struktūru uzdevumi un pilnvaras, dokumentā būtu jāsniedz norāde arī uz reģionālajām pašvaldībām.

Izstrādājot teritoriālās stratēģijas, jānorāda un jāpalielina vadošās iestādes nozīme. Tajā īpaši vajadzētu ietvert prasību izstrādāt stratēģijas sadarbībai ar attiecīgo vadošo iestādi un piešķirt vadošajai iestādei pilnvaras saskaņot šīs stratēģijas ar DP.

44. grozījums

25. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
ERAF, ESF+ un EJZF var atbalstīt sabiedrības virzītu vietējo attīstību.	ERAF, ESF+, ELFLA, kas ir paredzēts kā LEADER, un EJZF var atbalstīt sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

Pamatojums

ELFLA jāiekļauj arī tāpēc, lai atbalstītu sabiedrības virzītu vietējo attīstību un LEADER darbības.

45. grozījums

27. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.	Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.

Pamatojums

Pieredze liecina, ka vadošajai iestādei ir grūti izvēlēties vadošo partneri, ja vietējā rīcības grupa neizvirza kopīgu juridisku personu. Ņemot vērā to, ka vietējām rīcības grupām ir augsts atbildības līmenis un tādēļ arī tās ir atbildīgas par iespējamām kļūdām, būtu jānosaka pienākums šīm grupām dibināt likumīgi izveidotu struktūru.

46. grozījums

31. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes ir šādas:

a)	ERAF atbalstam atbilstoši mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un Kohēzijas fonda atbalstam: 2,5 % ;

a)	ERAF atbalstam atbilstoši mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un Kohēzijas fonda atbalstam: 5 % ;

b)	ESF+ atbalstam: 4 % un programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts: 5 %;

b)	ESF+ atbalstam: 5 %;

c)	EJZF atbalstam: 6 %;

c)	ELFLA atbalstam: 5 %;

d)	AMIF, IDF un BMVI atbalstam: 6 %.

d)	EJZF atbalstam: 6 %;

e)	AMIF, IDF un BMVI atbalstam: 6 %.

Pamatojums

Vienotā likme (5 %) tehniskajai palīdzībai arī būtu jāietver ESF+.

47. grozījums

33. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalsts izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai (“uzraudzības komiteja”) trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.	Dalībvalsts – pēc vienošanās ar attiecīgo vadošo iestādi – izveido komiteju saskaņā ar rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību un tās institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu programmas īstenošanas uzraudzībai (“uzraudzības komiteja”) trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.
(..)	(..)

Pamatojums

Lai nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību un ieinteresēto personu pienācīgu iesaistīšanu, ir vajadzīga atsauce uz dalībvalstu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un rīcības kodeksu. Tā kā uzraudzības komiteja tiek veidota, lai uzraudzītu noteiktu programmu, būtu jāparedz, ka par komitejas izveidi ir atbildīga vadošā iestāde.

48. grozījums

33. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalsts publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus uzraudzības komitejai paziņotos datus un informāciju 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.	Vadošā iestāde publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus datus un informāciju , kas attiecas uz uzraudzības komitejas darbu, 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

Pamatojums

Visus datus un informāciju attiecībā uz uzraudzības komitejām pašreizējā plānošanas periodā publicē attiecīgajās tīmekļa vietnēs, kas izveidotas šajā nolūkā. Šo labo praksi vajadzētu turpināt 2021.–2027. gadā.

49. grozījums

35. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

(..)

f)	komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu;

f)	komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu , kā paredzēts komunikācijas stratēģijā ;

(..)

Pamatojums

Tiek ierosināts saglabāt komunikācijas stratēģiju un tās apstiprināšanu un grozīšanu darbības programmu uzraudzības komitejas pārziņā.

50. grozījums

35. panta 1. punkts, jauns punkts aiz i) apakšpunkta

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

(..)

j)	metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, neskarot 27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

Pamatojums

Attiecībā uz metodoloģijas un atlases kritērijiem nevajadzētu prasīt uzraudzības komitejas apstiprinājumu, jo tas aizkavētu vadošās iestādes darbu.

51. grozījums

35. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Uzraudzības komiteja apstiprina:

a)	metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc apspriešanās ar Komisiju saskaņā ar 67. panta 2. punktu, neskarot 27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

a)	gada veikuma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, kā arī galīgo veikuma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda;

b)	gada veikuma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, kā arī galīgo veikuma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda;

b)	izvērtēšanas plānu un visus tā grozījumus;

c)	izvērtēšanas plānu un visus tā grozījumus;

c)	jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu grozīt programmu, izņemot pārvietojumus atbilstoši 19. panta 5. punktam un 21. pantam;

d)	jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu grozīt programmu, tostarp saistībā ar pārvietojumiem atbilstoši 19. panta 5. punktam un 21. pantam.

d)	izmaiņas 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta i) punktā minētajā plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstā un 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta iii), vii) un j) punktā minētajā informācijā;

e)	darbības programmas komunikācijas stratēģiju un jebkurus stratēģijas grozījumus.

Pamatojums

Uzraudzības komitejas apstiprinājums nav vajadzīgs, lai veiktu programmas izmaiņas attiecībā uz pāreju starp prioritārajiem virzieniem ar 5 % (vai 10 %) elastību, jo pretējā gadījumā vadošajai iestādei būtu liegta iespēja laikus veikt korekcijas. Elastības shēma tādējādi zaudētu efektivitāti.

52. grozījums

37. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par katru programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam , 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim saskaņā ar VII pielikumā norādīto paraugu.	Vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par katru programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. jūlijam un 31. oktobrim saskaņā ar VII pielikumā norādīto paraugu.
Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās – 2030. gada 31. janvāris.	Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās – 2030. gada 31. janvāris.
Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts, datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim.	Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts, datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim.

Pamatojums

Datu pārsūtīšana 6 reizes gadā rada ievērojamu administratīvo slogu, un to vajadzētu samazināt līdz 3 reizēm gadā, kā tas bija pašreizējās KNR gadījumā.

53. grozījums

43. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

Komunikācijas koordinators redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēs iesaista šādas struktūras:

a)	Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta biroji dalībvalstīs; kā arī Europe Direct informācijas centri un citi tīkli; izglītības un pētniecības iestādes;

a)	Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta biroji dalībvalstīs; kā arī Europe Direct informācijas centri un citi tīkli; izglītības un pētniecības iestādes;

b)	citi attiecīgie partneri un struktūras.

b)	vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir iesaistītas programmu īstenošanā;

c)	citi attiecīgie partneri un struktūras.

Pamatojums

KNR jāveicina programmu īstenošanā un paziņošanā visu iesaistīto valdības līmeņu sadarbība.

54. grozījums

43. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru katrai programmai (“programmas komunikācijas koordinators” ).	Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru vienai vai vairākām programmām (“programmas komunikācijas koordinatori” ).

Pamatojums

Lai atbalstītu fondu integrāciju ar mērķi panākt visaptverošu pieeju, kuras pamatā ir labāka sinerģija, jābūt iespējai iecelt vienu amatpersonu vairākām programmām. Turklāt tādējādi varētu nodrošināt saskaņotāku saziņu starp fondiem.

55. grozījums

43. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Komisija vada tīklu, kurā ietilpst komunikācijas koordinatori, programmu komunikācijas koordinatori un Komisijas pārstāvji, kas apmainās ar informāciju par redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm.	Komisija vada tīklu, kurā ietilpst komunikācijas koordinatori, programmu komunikācijas koordinatori , Eiropas Reģionu komitejas pārstāvji un Komisijas pārstāvji, kas apmainās ar informāciju par redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm.

Pamatojums

Komisijai tiek uzticēts izveidot ziņotāju tīklu, kurā būtu jāiesaista arī RK, lai nodrošinātu sinerģiju un sadarbību.

56. grozījums

44. pants, pēc 1. punkta pievienot jaunu punktu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vadošās iestādes izstrādā komunikācijas stratēģiju katrai darbības programmai. Vairākām darbības programmām var izstrādāt kopēju komunikācijas stratēģiju. Komunikācijas stratēģijā ņem vērā darbības programmas vai attiecīgo programmu apjomu atbilstīgi proporcionalitātes principam.

Komunikācijas stratēģijā iekļauj VIII pielikumā noteiktos elementus.

Dalībvalsts un vadošā iestāde nodrošina, ka informācijas un komunikācijas pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar komunikācijas stratēģiju nolūkā uzlabot redzamību un mijiedarbību ar iedzīvotājiem un ka minētie pasākumi pēc iespējas plašāk tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos.

Pamatojums

Mēs vēlamies uzsvērt, ka komunikācijas stratēģija ir izšķiroši svarīga, lai veiktu redzamības un komunikācijas koncepcijas izstrādi un tās īstenošanu. Tās pilnīga atcelšana radītu zināmu nenoteiktību šo pasākumu īstenošanā un iespēju, ka nebūs nodrošināts minimālais vienveidības līmenis starp dažādām struktūrām un organizācijām, kuras ir iesaistītas šo pasākumu īstenošanā.

57. grozījums

44. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Vadošā iestāde ne vēlāk kā vienu mēnesi, pirms tiek izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē īsu kopsavilkumu par plānotajiem un publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, norādot šādu informāciju:	Vadošā iestāde 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē īsu kopsavilkumu par plānotajiem un publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, norādot šādu informāciju:
(..)	(..)

Pamatojums

Noteikumi saskaņā ar 44. panta 2. punktu varētu radīt kavējumus īstenošanā, vienlaikus ierobežojot vadošo iestāžu elastību.

Tāpēc tiek ierosināts atcelt šo noteikumu, atsaucoties uz vienoto administrāciju novērtējumu, un izvēlēties vispiemērotākos instrumentus, lai nodrošinātu visplašāko finansēšanas iespēju redzamību.

Alternatīvi, ja tiek uzskatīts, ka ir jāsaglabā iepriekšminētais noteikums, ir svarīgi paredzēt, ka publikācijas laiks nav iepriekš noteikts, bet gan paliek vadošo iestāžu ziņā, lai nodrošinātu atbilstību īstenošanas plānam.

58. grozījums

Jauns pants pēc 44. panta

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	1. Komunikācijas stratēģiju, ko izstrādā vadošā iestāde, iesniedz uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 35. panta 2. punkta e) apakšpunktu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgās darbības programmas vai programmu pieņemšanas.
	Ja vairākām darbības programmām ir izstrādāta kopēja komunikācijas stratēģija un tā attiecas uz vairākām uzraudzības komitejām, dalībvalsts, iepriekš apspriežoties ar pārējām attiecīgām uzraudzības komitejām, var noteikt vienu uzraudzības komiteju, kas ir atbildīga par kopējās komunikācijas stratēģijas apstiprināšanu un par jebkādu turpmāku minētās stratēģijas grozījumu apstiprināšanu.
	Vajadzības gadījumā plānošanas perioda laikā dalībvalsts vai vadošās iestādes var grozīt komunikācijas stratēģiju. Vadošā iestāde iesniedz grozīto komunikācijas stratēģiju uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 35. panta 2. punkta e) apakšpunktu.
	2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta trešās daļas, vadošā iestāde vismaz reizi gadā informē uzraudzības komiteju vai atbildīgās uzraudzības komitejas par progresu komunikācijas stratēģijas īstenošanā, kā minēts 35. panta 1. punkta f) apakšpunktā, un par tās veikto piemērošanas rezultātu analīzi, kā arī par nākamajā gadā plānotajām informācijas un komunikācijas darbībām un pasākumiem, ar ko tiks vairota fondu publicitāte. Uzraudzības komiteja sniedz atzinumu par nākamajā gadā plānotajiem pasākumiem un darbībām, tostarp par to, kā palielināt sabiedrībai paredzēto komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Pamatojums

Tiek ierosināts saglabāt komunikācijas stratēģijas apstiprināšanas, grozīšanas un uzraudzības procedūru, ņemot vērā tās labos rezultātus laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, jo tā arī ļautu nodrošināt, lai Komisijas veiktās kontroles pamatā būtu strukturēts, pieejams dokuments, tādējādi atvieglojot tās uzraudzību.

59. grozījums

50. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas dalot ar attiecīgās personas mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas minēts darba līgumā.	jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas dalot ar attiecīgās personas mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem , kas minēts darba līgumā.

Pamatojums

Norāde uz darba līguma pamatu.

60. grozījums

52. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai jaunām investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem.	Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no pieejamiem tirgus avotiem.

Pamatojums

Finanšu instrumenti būtu jāizmanto ne tikai jaunām investīcijām, bet arī investīcijām kopumā, kas ir finansiāli dzīvotspējīgas, un gadījumos, kad pieejamie tirgus avoti nevar nodrošināt finansējumu.

61. grozījums

52. pants, pēc 6. punkta pievienots jauns punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja no finanšu instrumentiem sniedz atbalstu uzņēmumu, tostarp MVU, finansēšanai, ar šādu atbalstu veicina jaunu uzņēmumu izveidi, palīdz veidot darījumdarbības agrīnā posma kapitālu, t. i., sagatavošanas kapitālu un sākuma kapitālu, attīstības kapitālu, kapitālu, kas paredzēts uzņēmuma pamatdarbību nostiprināšanai un jaunu projektu īstenošanai, kā arī veicina pašreizējo uzņēmumu jaunu tirgu vai jaunu attīstības virzienu apguvi, neskarot piemērojamos Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumus un saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem. Šāds atbalsts var ietvert investīcijas gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī apgrozāmajā kapitālā, ievērojot piemērojamo Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumu robežas. Tā mērķis ir stimulēt privāto sektoru kā uzņēmumu finansētāju. Tas var ietvert arī uzņēmumu īpašumtiesību nodošanas izmaksas ar noteikumu, ka šāda nodošana notiek starp neatkarīgiem investoriem.

Pamatojums

Jaunajā KNR būtu jāatsaucas arī uz plašu investīciju definīciju, kā tas ir pašreizējā KNR.

62. grozījums

53. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts Finanšu instrumentu, ko pārvalda vadošās iestādes atbildībā, var izveidot kā vienu no šādiem:

a)	programmas līdzekļu investīcijas juridiskās personas kapitālā;

b)	atsevišķi finanšu vai fiduciāro kontu bloki iestādē.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts Finanšu instrumentu, ko pārvalda vadošās iestādes atbildībā, var izveidot kā vienu no šādiem:

a)	programmas līdzekļu investīcijas juridiskās personas kapitālā;

b)	atsevišķi finanšu vai fiduciāro kontu bloki iestādē.

Vadošā iestāde izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu.

Vadošā iestāde izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu saskaņā ar 67. pantu .

Ja struktūra, ko izraudzījusies vadošā iestāde, īsteno līdzdalības fondu, minētā struktūra var papildus izraudzīties citas struktūras īpaša fonda īstenošanai.

Pamatojums

Lai nodrošinātu finanšu instrumentu īstenošanu atbilstīgi tirgus prasībām un mazinātu revīzijas riskus saistībā ar tās struktūras izvēli, kas īsteno finanšu instrumentu, ir svarīgi panākt atbilstību 67. pantam. Saskaņā ar šo grozījumu jāveic grozījumi arī preambulas 44. apsvērumā, 62. panta 3. punktā un 67. panta 4. punktā.

63. grozījums

53. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Valsts līdzfinansējumu programmai var nodrošināt vai nu vadošā iestāde, vai līdzdalības fondu līmenī, vai īpašo fondu līmenī, vai ar investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem. Ja valsts līdzfinansējums tiek nodrošināts ar investīcijām galasaņēmēju līmenī, struktūra, kas īsteno finanšu instrumentus, glabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina pamatā esošo izdevumu attiecināmību.

Valsts līdzfinansējumu programmai var nodrošināt vai nu vadošā iestāde, vai līdzdalības fondi, īpašie fondi, privātie investori vai galasaņēmēji saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem. Ja valsts līdzfinansējums tiek nodrošināts ar investīcijām galasaņēmēju līmenī, struktūra, kas īsteno finanšu instrumentus, glabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina pamatā esošo izdevumu attiecināmību.

Pamatojums

Nav pamatojuma izslēgt galasaņēmēju ieguldījumu no attiecināmā valsts līdzfinansējuma, ja ieguldījuma mērķis ir finansēt vienu un to pašu ieguldījumu. Šāda izslēgšana nepamatoti sašaurina attiecināmības nosacījumus salīdzinājumā ar dotācijām.

64. grozījums

59. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.	Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro programmas ieguldījumiem finanšu instrumentos vai no finanšu instrumentiem un nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.

Pamatojums

Finanšu instrumentu darbības būtu skaidri jāizslēdz no noteikumu par darbības ilgumu piemērošanas jomas. Šāds izņēmums tika ieviests attiecībā uz 2007.–2013. gadu un 2014.–2020. gadu.

65. grozījums

63. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek , izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu.	Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzības gadījumā informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm var notikt , izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu.
(..)	(..)

Pamatojums

Prasība nodrošināt visu datu elektronisku apmaiņu radītu nevajadzīgu slogu.

66. grozījums

64. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

c)	Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;

c)	Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus vismaz vienā no attiecīgās dalībvalsts valodām;

d)	Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.

d)	Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu vismaz vienā no attiecīgās dalībvalsts valodām.

(..)

Pamatojums

Tam vajadzētu paātrināt īstenošanu, jo attiecīgajām iestādēm nav jāgaida papildu tulkojumi, ja tādi būtu nepieciešami.

67. grozījums

67. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde apspriežas ar Komisiju un tās apsvērumus ņem vērā pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai un pirms jebkādām turpmākām šo kritēriju izmaiņām.

Pamatojums

Nav skaidri nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija var lūgt apspriesties par atlases kritērijiem. Tas traucē vadošās iestādes autonomijai un lēmumu pieņemšanas procesam.

68. grozījums

84. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja ir pieejams finansējums, priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:

a)	2021: 0,5 % ;

b)	2022: 0,5 % ;

c)	2023: 0,5 % ;

d)	2024: 0,5 % ;

e)	2025: 0,5 % ;

f)	2026: 0,5 % .

Ja ir pieejams finansējums, priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:

a)	2021: 2 % ;

b)	2022: 2 % ;

c)	2023: 2 % ;

d)	2024: 2 % ;

e)	2025: 2 % ;

f)	2026: 2 % .

Ja programma pieņemta pēc 2021. gada 1. jūlija, agrākos gada maksājumus izmaksā pieņemšanas gadā.

Pamatojums

Salīdzinājumā ar pašreizējo KNR ikgadējais priekšfinansējuma apjoms ir pārāk strauji samazināts jaunajā KNR.

69. grozījums

85. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atkāpjoties no 3. punkta a) apakšpunkta, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta a) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas pamatotas ar nosacījumu izpildē vai rezultātu sasniegšanā gūtajiem panākumiem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto lēmumu;

a)	ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta a) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas pamatotas ar nosacījumu izpildē vai rezultātu sasniegšanā gūtajiem panākumiem saskaņā ar 89. panta 2. punktā minēto lēmumu;

b)	ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta c), d) un e) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas noteiktas saskaņā ar 88. panta 3. punktā minēto lēmumu;

b)	ja Savienības iemaksa veikta saskaņā ar 46. panta c), d) un e) punktu, maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir summas, kas noteiktas saskaņā ar 88. panta 3. punktā minēto lēmumu;

c)	attiecībā uz 48. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajiem dotāciju veidiem maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz piemērojamo bāzi.

c)	attiecībā uz 48. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajiem dotāciju veidiem maksājuma pieteikumā ietvertās summas ir izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz piemērojamo bāzi;

d)	valsts atbalsta gadījumā maksājuma pieteikumā var ietvert avansa maksājumus, ko atbalsta saņēmējam izmaksā struktūra, kura piešķir atbalstu, ar nosacījumu, ka šie avansi nepārsniedz 40 % no kopējās atbalsta summas, kas jāpiešķir saņēmējam konkrētajai darbībai .

Pamatojums

Pašreizējās KNR 131. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēta iespēja izmaksāt avansu līdz 40 % apmērā. Šī iespēja būtu jāsaglabā jaunajā KNR.

70. grozījums

86. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

2. Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 3. punkt u, maksājuma pieteikumus, kuros ietverti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

pirmajā maksājuma pieteikumā ietvertā summa ir izmaksāta finanšu instrumentiem un var būt līdz 25 % apmērā no programmas iemaksu kopējās summas, kas paredzēta finanšu instrumentiem saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, attiecīgā gadījumā atbilstīgi attiecīgajai prioritātei un reģiona kategorijai;

b)	nākamajos attiecināmības perioda laikā iesniegtajos maksājuma pieteikumos ietvertā summa iekļauj 62. panta 1. punktā minētos attiecināmos izdevumus.

2. Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 2. punkt u, maksājuma pieteikumos, ietver izdevumus par finanšu instrumentu izveidi vai ieguldījumu tajos .

3. Summu, kas ietverta pirmajā maksājuma pieteikumā, kurš minēts 2. punkta a) apakšpunktā, pilnībā dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā .

To maksājuma pieteikumos uzrāda atsevišķi .

Pamatojums

Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam programmas ieguldījums finanšu instrumentos ierobežo izveidoto instrumentu elastīgumu un iespēju vienlaikus atvērt vairākus finanšu produktus. Grozījuma pamatā ir laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam īstenotā paraugprakse.

71. grozījums

88. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

c)	noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām un fiksētas summas maksājumiem, kas Savienības politikas virzienos ir piemērojami līdzīga veida darbībai;

c)	noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm , kas Savienības politikas virzienos ir piemērojamas līdzīga veida darbībai;

d)	noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām un fiksētas summas maksājumiem, kas piemērojami saskaņā ar dotāciju shēmām, ko pilnībā finansē dalībvalsts, līdzīga veida darbībai.

d)	noteikumiem par atbilstošajām vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm , kas piemērojamas saskaņā ar dotāciju shēmām, ko pilnībā finansē dalībvalsts, līdzīga veida darbībai.

Pamatojums

Panta saskanības nodrošināšanai.

72. grozījums

99. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija atceļ saistības attiecībā uz jebkuru programmas summu, kura līdz 26. decembr im otrajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 84. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 85. un 86. pantu, par 2021.–2026. gadu.

Komisija atceļ saistības attiecībā uz jebkuru programmas summu, kura līdz 31. decembr im trešajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 84. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 85. un 86. pantu, par 2021.–2026. gadu.

Gadījumā, ja maksājums tiek apturēts likumīgu iemeslu dēļ vai piesardzības nolūkā, piemēro arī pagarinājumu.

Pamatojums

Atcelšanas noteikumus nevajadzētu saīsināt, bet saglabāt n+3 līmenī, ņemot vērā to, ka daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām pašreiz ir grūtības nodrošināt pietiekamu līdzfinansējumu. Par termiņu būtu jānosaka gada beigas.

73. grozījums

103. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, ar ko nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā reģionu kategorijā kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar XXII pielikumā noteikto metodiku.	Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, ar ko nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā reģionu kategorijā kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar XXII pielikumā noteikto metodiku.
Lēmumā arī nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).	Lēmumā arī nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).
	Tādējādi minimālais kopējais piešķīrums no fondiem gan valsts, gan reģionālā līmenī ir vienāds ar 76 % no budžeta, kas 2014.–2020. gada periodā piešķirts katrai dalībvalstij vai reģionam.

Pamatojums

Drošības tīkls, ko Komisija nodrošina valsts līmenī, nenovērš atsevišķu atbalstāmo reģionu skaita nesamērīgu samazināšanu, ko nevarētu pamatot ar kohēzijas politiku.

74. grozījums

104. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi ir 2,5 % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2021.–2027. gada laikposmam (t. i., kopā 8 430 000 000 EUR ).	Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi ir 3,3 % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2021.–2027. gada laikposmam (t. i., kopā XX XXX XXX XXX EUR).

Pamatojums

Komisijas priekšlikums radītu nozīmīgus budžeta samazinājumus teritoriālās sadarbības pasākumiem neatkarīgi no jaunu pasākumu iekļaušanas ETS regulas projektā. Tādēļ RK ierosina palielināt Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa līdzekļus līdz 3,3 % no kopējiem kohēzijas politikas resursiem: tas nodrošinātu pašreizējo pārrobežu sadarbības programmu, kā arī starpreģionu sadarbības un attālāko reģionu sadarbības īstenošanu. Ir jāsaglabā pašreizējā piešķīruma metode Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īstenošanai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 VII pielikumā, ņemot vērā to, ka ierosinātā jaunā piešķīruma metode Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa īstenošanai varētu diskriminēt dalībvalstis un reģionus ar zemu iedzīvotāju blīvumu valsts pierobežā (jo īpaši jaunais 25 kilometru kritērijs).

75. grozījums

105. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija var apstiprināt priekšlikumu, ko dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīguma vai vidusposma pārskatīšanas kontekstā un ar ko ierosina pārvietot:

a)	ne vairāk kā 15 % no kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, uz pārejas reģioniem vai vairāk attīstītiem reģioniem un no pārejas reģioniem uz vairāk attīstītiem reģioniem;

b)	no piešķīrumiem, kas paredzēti vairāk attīstītiem reģioniem vai pārejas reģioniem, uz mazāk attīstītiem reģioniem.

Komisija var apstiprināt priekšlikumu, ko dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīguma vai vidusposma pārskatīšanas kontekstā un ar ko ierosina pārvietot ne vairāk kā 15 % no kopējiem piešķīrumiem.

Pamatojums

Jābūt iespējām veikt pārvietojumus starp visām reģionu kategorijām.

76. grozījums

106. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo summu atbalstam no fondiem katrai prioritātei.	Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka maksimālo summu atbalstam no fondiem katrai prioritātei un līdzfinansējuma likmi attiecībā uz programmu .

Pamatojums

Maksimālās līdzfinansējuma likmes noteikšana DP līmenī (nevis maksimālās likmes noteikšana katrai prioritātei) nodrošina lielāku elastīgumu īstenošanas procesā. Tas ļaus dažādot līdzfinansējumu prioritātēm, ņemot vērā intervences veidu.

77. grozījums

106. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdzfinansējuma likme mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katras prioritātes līmenī nepārsniedz:

a)	70 % mazāk attīstītiem reģioniem;

b)	55 % pārejas reģioniem;

c)	40 % vairāk attīstītiem reģioniem.

Līdzfinansējuma likme mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katras prioritātes līmenī nepārsniedz:

a)	85 % mazāk attīstītiem reģioniem;

b)	70 % pārejas reģioniem;

c)	50 % vairāk attīstītiem reģioniem.

Līdzfinansējuma likmes, kas noteiktas a) apakšpunktā, attiecas arī uz tālākiem reģioniem.

Līdzfinansējuma likme Kohēzijas fondam katras prioritātes līmenī nepārsniedz 70 % .

Līdzfinansējuma likme Kohēzijas fondam katras prioritātes līmenī nepārsniedz 85 % .

ESF+ regulā var noteikt augstākas līdzfinansējuma likmes prioritātēm, ar ko atbalsta inovatīvas darbības saskaņā ar minētās regulas [14]. pantu.

Pamatojums

Līdzfinansējuma likmes būtu jāsaglabā pašreizējā līmenī.

78. grozījums

106. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Līdzfinansējuma likme Interreg programmām nepārsniedz 70 % .	Līdzfinansējuma likme Interreg programmām nepārsniedz 85 % .
(..)	(..)

Pamatojums

Līdzfinansējuma likme ETS būtu jāsaglabā 85 % līmenī.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

atbalsta Komisijas galvenos mērķus saistībā ar jauno Kopīgo noteikumu regulu (KNR), jo īpaši, lai modernizētu kohēzijas politiku, padarot to vienkāršāku, elastīgāku un efektīvāku, kā arī būtiski samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu saņēmējiem un vadošajām iestādēm;

atzinīgi vērtē faktu, ka kohēzijas politika joprojām ir pieejama visiem Eiropas Savienības reģioniem; tā bija viena no galvenajām Eiropas Reģionu komitejas prioritātēm, kuru tā pauda iepriekšējos atzinumos šajā jautājumā, kā arī galvenā ideja iniciatīvā #CohesionAlliance;

atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināta dalītās pārvaldības pieeja, taču norāda, ka pasākumi jāturpina īstenot “vispiemērotākajā teritoriālajā līmenī”, stiprinot vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi programmu vadīšanā, cik vien iespējams, tuvāk iedzīvotājiem saskaņā ar subsidiaritātes, daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principiem;

aicina turpināt vienkāršošanu, piemēram, samazināt administratīvo slogu, kas izriet no valsts atbalsta noteikumiem;

Mērķi un vispārēji atbalsta noteikumi

atbalsta piecus jaunus politikas mērķus, ņemot vērā to, ka tie, no vienas puses, lielā mērā atbilst iepriekšējiem tematiskajiem mērķiem un, no otras puses, nodrošina lielāku elastību to plašāku definīciju dēļ;

uzskata, ka ELFLA neiekļaušana Kopīgo noteikumu regulā rada nopietnu pamatu bažām, jo tas var apdraudēt strukturālo un investīciju fondu integrēto pieeju lauku apvidos, ņemot vērā to, ka lauku attīstība ir kohēzijas politikas mērķu pamatelements. Lai palielinātu sinerģiju ar lauku attīstību, Komiteja aicina atkārtoti iekļaut ELFLA Kopīgo noteikumu regulā (sk. RK atzinumu NAT-VI/034 par KLP); tomēr pauž atzinību par to, ka priekšlikumā Regulai par KLP stratēģiskajiem plāniem (2. pants) attiecībā uz dažām tēmām ir ietverta atsauce uz jauno KNR, jo īpaši attiecībā uz integrētiem teritoriālās attīstības jautājumiem;

atgādina, ka kohēzijas politikā ir jāsaglabā Eiropas Sociālais fonds, jo tas ir galvenais ES instruments ieguldījumiem cilvēkos un cilvēkkapitālā, sociālās iekļautības un vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanai un miljoniem Eiropas iedzīvotāju dzīves uzlabošanai;

uzsver partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu nozīmi un aicina iekļaut pašreizējo rīcības kodeksu kā regulas projekta pielikumu; aicina pilnīgi īstenot rīcības kodeksu, lai nodrošinātu, ka vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība veido pilntiesīgu partnerību;

Stratēģiskā pieeja

pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikums nav iekļauts atjaunotajā ilgtermiņa stratēģijā, kas ir nākamā pēc stratēģijas “Eiropa 2020”; gaida, ka Komisija iepazīstinās ar šādu jaunu ilgtermiņa ES stratēģiju ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai, kuras pamatā ir reformēta pārvaldība, kas pilnīgi veidota uz daudzlīmeņu pārvaldības bāzes;

10.

atzinīgi vērtē jauno partnerattiecību nolīgumu kā vienkāršāku un mazāk apjomīgu dokumentu;

11.

uzstāj, ka jebkuram pārskaitījumam starp fondiem vai no fondiem uz InvestEU programmu vai citiem Savienības instrumentiem, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība, ir pilnīgi jāatbilst subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principiem un tie nedrīkst vājināt fondu īstenoto attiecīgajai teritorijai pielāgotu pieeju;

12.

atzinīgi vērtē faktu, ka ir samazināts veicinošo nosacījumu skaits un ka tematiskie veicinošie nosacījumi tagad ir skaidrāk saistīti ar konkrētu jomu stratēģiskām politikas pamatnostādnēm;

13.

tomēr pauž bažas par faktu, ka maksājumi nav iespējami, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošo nosacījumu izpildi, jo tas varētu radīt kavējumus programmu īstenošanā;

14.

pieprasa jau jaunajā plānošanas sistēmā noteikt piešķīrumus visiem plānošanas perioda gadiem, tostarp indikatīvos piešķīrumus 2026. un 2027. gadam, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp papildu elastību, no vienas puses, un kohēzijas politikas rīcībspēju, no otras puses; uzsver, cik svarīgi ir saglabāt kohēzijas politikas ilgtermiņa stratēģisko ieguldījumu pieeju, kuras pamatā ir viss 7 gadu finansēšanas periods;

15.

atkārtoti norāda, ka RK stingri iebilst pret makroekonomisko nosacījumu negatīvo koncepciju, kuras rezultātā ESI fondu un ekonomikas pārvaldības savstarpējās saiknes dēļ pilsētas un reģioni kļūtu par valstu valdību politikas neveiksmju “ķīlniekiem”. Kohēzijas politikā, īstenojot mērķus, kuriem ir maz saistības ar makroekonomisko pārvaldību, nedrīkst piemērot nosacījumus, kurus nevar ietekmēt vietējās un reģionālās pašvaldības un citi saņēmēji. Tādēļ galasaņēmējiem vai saņēmējiem piešķirtos maksājumus nedrīkst ietekmēt nepareiza makroekonomisko nosacījumu piemērošana attiecīgajā dalībvalstī;

16.

no otras puses, norāda uz nepietiekamu analīzi par darbības procedūrām Eiropas pusgada savienošanai ar kohēzijas politiku un uz skaidrības trūkumu par kohēzijas politikas intervenču un Reformu atbalsta programmas pasākumu koordinēšanas kārtību, kā arī uzstāj, ka vienmēr ir jāievēro kohēzijas politikas konkrētie mērķi, lai palielinātu Eiropas pusgada reģionālo dimensiju;

17.

uzskata, ka veicinošo nosacījumu mehānismam jau tagad ir pozitīva ietekme kohēzijas politikai nozīmīgās reformu jomās;

18.

atzinīgi vērtē tādu integrētu teritoriālo instrumentu statusa nostiprināšanu, kuri ir unikāls rīks augšupējas pieejas atbalstam; uzsver, ka tomēr vairāk jārespektē par darbību atlasi atbildīgo struktūru uzdevumi un pilnvaras;

Programmu plānošana

19.

aicina racionalizēt struktūru programmām, kas salīdzinājumā ar pašreizējo periodu tās nav kļuvušas vienkāršākas. Uzskata, ka izmaiņu apstiprināšanai paredzētais laiks ir pārāk ilgs, jo tas ir tāds pats, kāds ir paredzēts programmas apstiprināšanai;

20.

uzskata, ka ierosinātā vienotā likme 2,5 % apmērā tehniskās palīdzības sniegšanai ERAF un Kohēzijas fondam joprojām ir nepietiekama, un šajā ziņā ierosina noteikt vienotu likmi 5 % apmērā tehniskās palīdzības sniegšanai, ņemot vērā arī to, ka jaunajā regulā nav iekļauts īpašs mērķis attiecībā uz kapacitātes palielināšanu;

Uzraudzība, izvērtēšana, komunikācija un redzamība

21.

atzinīgi vērtē jaunās KNR nodomu pastiprināt fondu līdzekļu īstenošanas pārredzamību un redzamību un atgādina par RK aicinājumu veikt precīzākus pasākumus, lai stiprinātu reģionālo un vietējo pašvaldību pārskatatbildību un ESI fondu redzamību konkrētajā teritorijā un, izmantojot atbilstošas komunikācijas darbības, gādātu par to, lai kohēzijas politikas pasākumi, kas nenoliedzami ir viena no ES integrācijas priekšrocībām, būtu daudz vairāk pamanāmi iedzīvotājiem uz vietas;

22.

tomēr ierosina, ka vadošajām iestādēm būtu jāļauj identificēt vienu komunikācijas vadītāju vairākām programmām, lai palielinātu saskaņotību;

Finansiālais atbalsts

23.

atbalsta jaunos noteikumus, kuru mērķis ir palielināt vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, kā arī jaunos noteikumus, kuru mērķis ir racionalizēt finanšu instrumentu izmantošanu un labāku integrēšanu plānošanas un īstenošanas procesā;

Pārvaldība un kontrole

24.

uzskata, ka iestāžu izraudzīšanas procedūru atcelšana un sertificēšanas iestāžu noteikšana un lielāka paļaušanās uz valstu pārvaldības sistēmām ir atzinīgi vērtējams administratīvā sloga samazinājums iestādēm, kas ir atbildīgas par ESI fondu īstenošanu;

25.

atzinīgi vērtē revīzijas noteikumu vienkāršošanu ierosinātajā KNR, jo īpaši jaunos noteikumus, kas stiprina vienotās revīzijas principu, kurš ne tikai ievērojami samazina administratīvo slogu programmas iestādēm un saņēmējiem, bet arī veicina samērīgumu;

26.

atzinīgi vērtē arī iespēju uzlabot samērīgus pasākumus programmām ar labi funkcionējošu vadības un kontroles sistēmu un labiem rezultātiem;

Finanšu pārvaldība

27.

pauž bažas par to, ka priekšfinansējuma līmenis ir krasi samazināts līdz ikgadējam maksājumam 0,5 % apmērā no katra fonda kopējā atbalsta un aicina palielināt priekšfinansējumu vidēji vismaz 2 % apmērā;

28.

norāda, ka “n+2” noteikuma atjaunošana radītu pašreizējā plānošanas perioda slēgšanas pārklāšanos ar jaunā noteikuma pirmo n+2 mērķi, kas uzliek lielu administratīvo slogu programmu īstenošanā. Šajā saistībā aicina saglabāt pašreizējo “n+3” noteikumu;

Finanšu shēma

29.

atzinīgi vērtē to, ka jaunā KNR saglabā NUTS II līmenī trīs reģionu kategorijas (mazāk attīstīti reģioni, pārejas reģioni, vairāk attīstīti reģioni) un atbalsta robežvērtības pārvirzi no pārejas reģioniem uz vairāk attīstītajiem reģioniem no 90 % no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līdz 100 %, ņemot vērā to, ka tas atspoguļo 7. ziņojuma par Kohēzijas fondu novērojumus par reģioniem ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir tuvu ES vidējam rādītājam, kurš, šķiet, ir iestrēdzis “vidēja ienākumu līmeņa lamatās” ar ievērojami zemākiem izaugsmes rādītājiem nekā ES vidējais rādītājs;

30.

aicina saglabāt pašreizējo līdzfinansējuma likmi 85 % apmērā mazāk attīstītajiem reģioniem, attālākajiem reģioniem, kā arī Kohēzijas fondam un ETS mērķim, 70 % apmērā pārejas reģioniem un 50 % apmērā attīstītākajiem reģioniem, ņemot vērā to, ka vispārējs samazinājums varētu radīt risku, ka tiks atcelts finansējums, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos, kā arī samazinātu kohēzijas politikas pievilcīgumu, jo īpaši attīstītākajos reģionos;

31.

uzskata, ka PVN maksimālā apmēra noteikšana par attiecināmiem izdevumiem (5 000 000 EUR) var mazināt programmu pievilcīgumu pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši attiecībā uz svarīgiem infrastruktūras projektiem;

32.

aicina Komisiju atjaunināt regulas pielikumus saskaņā ar šajā atzinumā ierosinātajiem grozījumiem, īpašu uzmanību veltot:

—	zināšanu novērtēšanai un pasākumiem, kuru mērķis ir jaunuzņēmumu un MVU iesaiste pārdomātas specializācijas iniciatīvās,

—	sīki izklāstītām prasībām attiecībā uz komunikācijas stratēģijām,

—	NUTS 3. līmeņa un NUTS 2. līmeņa pierobežas reģionu iedzīvotāju daļas un katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaita daļas svērtās kopsummas atkārtotai izvērtēšanai, kas jāveic saistībā ar pārrobežu sadarbības un transnacionālās sadarbības programmām,

—	nepieciešamībai ņemt vērā reģionālo ietekmi, ko dalībvalstij rada maksimālais kopējais piešķīrums, kuru tā saņem no fondiem.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(2) Komisijas 2014. gada 8. augusta Regula (ES) Nr. 868/2014, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 241, 13.8.2014., 1. lpp.).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(1) Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/84

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Sociālais fonds Plus”

(2019/C 86/07)

Ziņotāja:

Susana DÍAZ PACHECO (ES/PSE), Andalūzijas reģiona priekšsēdētāja

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

COM(2018) 382 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Preambula, pirmā atsauce

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164. pantu, 168. panta 5. punktu, 175. panta 3. punktu un 349. pantu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 9. pantu, 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164. pantu, 168. panta 5. punktu, 174. pantu, 175. panta 3. punktu un 349. pantu,

Pamatojums

Ņemot vērā ESF+ darbības jomu, šķiet lietderīgi minēt LESD 9. pantu. No otras puses, ir jāpievērš lielāka uzmanība reģionālās politikas mērķim saskaņā ar ierosinātās Kopīgo noteikumu regulas 4. panta 2. punktu, kurā ir teikts, ka ESF+ atbalstīs Savienības darbības, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

2. grozījums

Preambulā aiz piektās atsauces pievienot jaunu atsauci:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	ņemot vērā iestāžu kopīgo proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (2017/C 428/09),

3. grozījums

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana , tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu .

(1)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu un atbalstītu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ ir jāveicina ieguldījumi iedzīvotājos un nodarbinātības, izglītības un sociālās integrācijas nozaru politikas sistēmās.

Pamatojums

Neietekmējot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, ir jāpiešķir lielāka nozīme reģionālās politikas mērķim.

4. grozījums

2. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(2)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.

(2)

Savienības līmenī ilgtermiņa attīstības stratēģija, kas būs stratēģijas “Eiropa 2020” pēctece un īstenos ilgtspējīgas attīstības mērķus, nodrošinās stratēģisku satvaru jaunajam plānošanas periodam, kas sāksies 2021. gadā. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizstrādā sadarbībā ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.

5. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, pāreja uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks , kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos, jo īpaši MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar darbaspēka mobilitāti.

(5)

Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, taisnīga pāreja uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība , tostarp digitālā pārveide, un strauji novecojoši Eiropas iedzīvotāji , kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos, jo īpaši MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, veicinot iekļaujošāku izaugsmi , jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, un uzlabojot izglītības, apmācības, nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar darbaspēka mobilitāti.

Pamatojums

Būtu jālieto tehnoloģiski neitrāli un jau ieviesti termini.

6. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(6)

Regula (ES) Nr. […] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.

(6)

Regula (ES) Nr. […] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un kā tas tiks koordinēts ar citiem fondiem , kā arī jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.

7. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8)

Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.

(8)

Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu , darbību raksturojumu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.

Ņemot to vērā, ir svarīgi turpināt vienkāršošanas pasākumus, lai samazinātu fondu pārvaldības slogu un tādējādi palielinātu fondu pievienoto vērtību, atpazīstamību un efektivitāti, par prioritātēm nosakot centienus un cilvēkresursus politisko mērķu īstenošanā.

Pamatojums

Paskaidrojums “darbību raksturojums” tiek ieviests, lai paaugstinātu vienkāršošanas prasības attiecībā uz tādām darbībām, kas skar vistrūcīgākās personas. Izmaksu un procedūru vienkāršošana veicina politisko mērķu īstenošanu, jo tā visu uzmanību virza uz darbību efektivitāti, sekmējot mazo līdzekļu saņēmēju piekļuvi fondiem.

8. grozījums

Jauns apsvērums pēc 8. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8.a)

Atbalsts saskaņā ar ieguldījumu prioritāti attiecībā uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību var veicināt visus šajā regulā noteiktos tematiskos mērķus. ESF+ atbalstītajām sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām jābūt iekļaujošām attiecībā uz vistrūcīgākajām personām konkrētajā teritorijā gan vietējās attīstības grupu pārvaldības, gan stratēģijas satura ziņā.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka ir jāatspoguļo uzlabota ESF+ reģionālā un vietējā pieeja/saskaņošana pēc 2020. gada, ir vajadzīga skaidra norāde uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

9. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(14)

ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

(14)

Tā kā ESF+ ir galvenais ES instruments, ar kuru tiek veikti ieguldījumi cilvēkkapitālā un prasmēs, tam ir izšķiroši svarīga loma sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

Pamatojums

ESF teritoriālā dimensija ir jāsaglabā.

10. grozījums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(15)

ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem , jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām , sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģija ar programmu Erasmus jo īpaši nolūkā sekmēt nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.

(15)

ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem , un kura arī sekmē sociālo iekļaušanu un kurā tiek ņemtas vērā nelabvēlīgā situācijā esošas grupas , sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, īpašu uzmanību veltot bērniem, kas nāk no nelabvēlīgām sociālajām grupām, piemēram, institucionālajā aprūpē esošiem un bezpajumptniekiem bērniem , un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību un īpašu uzmanību veltot iekļaušanai atpakaļ izglītības sistēmā , kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi novēršot nabadzības nodošanu no paaudzes uz paaudzi, veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un sociālo atstumtību , uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Šajā kontekstā būtu jāveido sinerģija ar programmu Erasmus, lai pietiekami un aktīvi sasniegtu nelabvēlīgā situācijā esošus izglītojamos un viņus sagatavotu mobilitātes pieredzei ārzemēs un palielinātu viņu līdzdalību pārrobežu mācību mobilitātē.

Pamatojums

Kā norādīts vispārīgās daļas 1. apsvērumā, ESF būtu “jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana”; atbalstam izglītības jomā nevajadzētu būt atkarīgam no sociālās iekļaušanas jautājuma, bet jāīsteno līdztekus.

11. grozījums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(18)

ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

(18)

ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus visos pārvaldības līmeņos, tostarp reģionālajā un vietējā līmenī, apkarot nabadzību, tostarp enerģētisko nabadzību, kā paredzēts jaunajos apstiprinātajos noteikumos par Enerģētikas savienības pārvaldību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību sociālajā un veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni proaktīvu un reaktīvu politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem , saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 11. principu , sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem , cilvēkiem ar invaliditāti, bezpajumtniekiem, trešo valstu valstspiedarīgajiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, tostarp sniedzot īpaši paredzētu atbalstu sociālajai un uz solidaritāti balstītai ekonomikai . ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas vai izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem , kā arī pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi piemērotam sociālam mājoklim vai izmaksu ziņā pieejamam mājoklim . ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

12. grozījums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(19)

ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

(19)

ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu un reģionālās shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

13. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(20)

Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un taisnīgiem kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālo un ekonomisko integrāciju, līdztekus Patvēruma un migrācijas fonda , Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētām un saskaņotām darbībām , kā arī to fondu darbībām, kas var pozitīvi ietekmēt trešo valstu valstspiederīgo integrāciju . Dalībvalstīm būtu jānodod atbilstoši ESF + resursi vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai segtu vajadzības, kas saistītas ar trešo valstu valstspiederīgo integrāciju vietējā līmenī.

Pamatojums

Ir jānovērš jebkāda veida pārklāšanās starp ESF+ un Patvēruma un imigrācijas fondu, lai no tiem finansētās darbības būtu ne tikai savstarpēji papildinošas, bet arī saskaņotas.

14. grozījums

21. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(21)

ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu . Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

(21)

ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu un sociālo rezultātu pārskata konstatētām problēmām Eiropas pusgadā un valstu ziņojumos . Šos ziņojumus sagatavo ciešā sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm. Dalībvalstis atbilstīgi katra reģiona īpatnībām atvēl tādu attiecīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus , kas, saskaņojot ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, ir būtiski no ESF+ darbības jomas un uzdevuma viedokļa, ņemot vērā dažādo politikas jomu kompetenču pārvaldību un nepieciešamo finansējumu . Komisijai, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajam pašvaldībām būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, saglabājot ESF+ autonomiju, ciktāl tas ir tikai instruments Eiropas pusgada finansēšanai, ja tiek īstenoti vieni un tie paši mērķi, izvairoties no ESF+ nepareizas izmantošanas ārpus tā mērķiem. . Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

Pamatojums

Saiknē starp ESF+ un Eiropas pusgada finansēšanu būtu jāņem vērā ne tikai sociālās grāmatzīmes, bet arī valstu ziņojumi, kas sagatavoti ciešā sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm un kuri jāsagatavo pēc apspriešanās ar reģionālajām un vietējām struktūrām. Ņemot vērā ciešo saikni starp ESF+ un Eiropas pusgadā iekļautajām nodarbinātības pamatnostādnēm, ESF+ var būt Eiropas pusgada finansēšanas instruments tajās darbībās, uz kurām attiecas kāds no fonda mērķiem.

15. grozījums

Jauns apsvērums aiz 22. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(22.a)

ņemot vērā Eiropas Savienībā pastāvīgi augsto bērnu nabadzības līmeni un viņu sociālo atstumtību (26,4 % 2017. gadā), kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un nelabvēlīgas vides izcelsmes bērniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem, kas veicina vienlīdzīgas iespējas, dalībvalstīm, piemērojot dalītas pārvaldības principu, būtu jāpiešķir atbilstoši ESF + līdzekļi Eiropas Bērnu garantiju shēmai, lai izskaustu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Savlaicīgi ieguldījumi bērnos sniedz nozīmīgu atdevi bērniem pašiem un sabiedrībai kopumā. Palīdzot bērniem pilnveidot prasmes un spējas, viņiem kā jauniem cilvēkiem paveras iespējas pilnībā attīstīt savu potenciālu, kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem un palielināt izredzes darba tirgū.

16. grozījums

23. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(23)

Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, šīm dalībvalstīm un reģioniem jāturpina ieguldīt pietiekamus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.– 2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni . Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem. Tāpēc attiecīgajām dalībvalstīm vismaz 10 % no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu jauniešu piemērotību darba tirgum.

(23)

Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos , kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, šīm dalībvalstīm un reģioniem jāturpina ieguldīt pietiekamus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.– 2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm un reģioniem arī turpmāk būtu jāveicina jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tostarp jaunatnes nodarbinātībai . Turklāt dalībvalstīm un reģioniem būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem. Tāpēc dalībvalstīm , kurās ir reģioni ar augstu jauniešu bezdarba līmeni un lielu skaitu ekonomiski neaktīvu jauniešu, vismaz 15 % no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu attiecīgo reģionu jauniešu piemērotību darba tirgum.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. No otras puses, augsts jauniešu bezdarba līmenis un liels skaits ekonomiski neaktīvu jauniešu ietekmē dažādas dalībvalstis, lai gan reģionālie rādītāji vienā valstī var būt ļoti atšķirīgi. Tādēļ aprēķini ir jāveic, pamatojoties uz dažādām reģionālajām realitātēm, un resursu piešķiršana un izpilde ir jāveic jutīgākajās konstatētajās jomās.

17. grozījums

24. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(24)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina šo fondu atbalstīto darbību koordinācija un papildināmība.

(24)	Dalībvalstīm , pilnībā ievērojot partnerības, subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 6. pantu, būtu jānodrošina šo fondu atbalstīto darbību koordinācija un papildināmība.

Pamatojums

ESF+ pamatā esošajai teritoriālajai pieejai būtu jāparedz arī cieša sadarbība starp visiem valdības līmeņiem un citām struktūrām, kas noteiktas Kopējo noteikumu regulas 6. pantā, lai nodrošinātu koordināciju un papildināmību.

18. grozījums

Jauns apsvērums aiz 25. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(25.a)

Turklāt ir jāņem vērā LESD 174. panta trešā daļa, kurā noteikts, ka īpaša uzmanība ir jāveltī reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, piemēram, salām, pārrobežu un kalnu reģioniem.

19. grozījums

26. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(26)

Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis mudinātu sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību iesaistīties dalīti pārvaldīta ESF+ īstenošanā.

(26)

Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem dalībniekiem, sevišķi un konkrēti reģionālā un vietējā līmenī, un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem , pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis , kā arī reģionālās un vietējās pašvaldības mudinātu sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību iesaistīties dalīti pārvaldīta ESF+ īstenošanā.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

20. grozījums

28. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(28)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

(28)

Dalībvalstu pārvaldes iestādēm valsts un reģionālā līmenī un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

21. grozījums

30. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(30)	Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno šīs regulas ietvaros, valstu datu pārziņiem šīs regulas nolūkiem savi pienākumi būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679.

(30)

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno šīs regulas ietvaros, valstu un reģionālajiem datu pārziņiem šīs regulas nolūkiem savi pienākumi būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679. Turklāt dalībvalstīm un reģioniem būtu jānodrošina piekļuve minētajiem datiem, izmantojot līdzekļus, kas ļauj ievērot konkrēto rādītāju nosūtīšanas termiņus.

22. grozījums

31. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(31)	Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka veiksmīgas idejas iespējams īstenot plašākā mērogā vai citos kontekstos ar finansiālu atbalstu no ESF+ vai no citiem avotiem.

(31)

Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka ir iespējams novērtēt veiksmīgu ideju kvalitāti un tās piemērot plašākā mērogā vai citos kontekstos dažādos reģionos vai dalībvalstīs ar finansiālu atbalstu no ESF+ vai apvienojumā ar citiem avotiem.

Pamatojums

Lai sekmētu īstenojamu ideju nodošanu, starptautiskajai sadarbībai nevajadzētu aprobežoties ar dalībvalstu uzlabotajām inovācijām, bet to vajadzētu attiecināt arī uz pārbaudītu inovāciju izmēģinājuma testiem no pilsētas uz pilsētu.

23. grozījums

Aiz 31. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(31.a)

ESF + aptver pārrobežu partnerības starp reģionālajiem valsts nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un to darbībām, kuru mērķis ir veicināt brīvprātīgu un taisnīgu mobilitāti, kā arī pārrobežu darba tirgus pārredzamību un integrāciju, izmantojot informāciju, konsultācijas un darbā iekārtošanu. Daudzos pierobežas reģionos tām ir būtiska nozīme patiesa Eiropas darba tirgus attīstībā.

24. grozījums

32. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(32)

ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem nodarbinātības dienestiem un Komisiju. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības.

(32)

ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem un reģionālajiem nodarbinātības dienestiem un Komisiju. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

25. grozījums

36. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(36)

Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.

(36)

Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs jo īpaši centienus mazināt nevienlīdzību veselības jomā un pieejā veselības aprūpei un profilaksei , sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.

26. grozījums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(46)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula integrēs rīcību klimata politikas jomā Savienības politikas virzienos un ļaus sasniegt kopējo mērķi 25 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu izpildei. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.

(46)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula integrēs rīcību klimata politikas jomā Savienības politikas virzienos , lai nodrošinātu sociāli pieņemamu un taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, un ļaus sasniegt kopējo mērķi 30 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu izpildei. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.

Pamatojums

Saskaņošana ar atzinumu 2389/2018 par DFS. Tiesību aktu kopums 2021.–2027. gadam.

27. grozījums

2. panta 1. punkta 3. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(3)	“minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces un mācībām nepieciešamie priekšmeti;

(3)	“minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces un mācībām nepieciešamie priekšmeti , atbilstoša pārtika, pienācīgs mājoklis un veselības aprūpe ;

28. grozījums

2. panta 1. punkts

Aiz 7. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	“pārrobežu partnerība” nodarbinātības un sociālās inovācijas jomā ir struktūra sadarbībai starp valsts nodarbinātības dienestiem un sociālajiem partneriem pierobežas apgabalos vismaz divās valstīs;

29. grozījums

2. panta 1. punkta 10. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(10)

“tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;

(10)

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

30. grozījums

2. panta 1. punkta 16. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(16)

“sociālās inovācijas” ir darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;

(16)

“sociālās inovācijas” ir kolektīvas darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu preču, pakalpojumu, modeļu vai metožu (kombināciju) izstrādi , izmēģināšanu, validēšanu, īstenošanu un plašu izvēršanu , kuras apmierina sociālās vajadzības un risina sociālās problēmas un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes starp publiskajām, privātajām un trešā sektora organizācijām , tādējādi stiprinot pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iespējas un veicinot to spēju rīkoties;

31. grozījums

2. panta 1. punkta 17. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(17)

“sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši ;

(17)

“sociālās politikas eksperimenti” ir izmēģināt un salīdzinoši novērtēt inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai, ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citos ģeogrāfiskajos vai nozaru apstākļos vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos labāki salīdzinājumā ar pašreizējo praksi ;

32. grozījums

3. panta pirmā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm to dažādajos centrālajos, reģionālajos un vietējos līmeņos panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši kohēzijas politikas principiem samazināt atšķirības un palielināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu, principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija , un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu, ņemot vērā vajadzību izstrādāt integrētus pasākumus, kas atspoguļotu konkrēto stāvokli valstī.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

33. grozījums

3. panta otrā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.	ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu un to vietējā līmeņa iestāžu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

34. grozījums

4. panta 1. punkta i) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

i)	uzlabot darbvietu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem un ekonomiski neaktīvajām personām, un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku ;

uzlabot darbvietu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un personām ar invaliditāti , un veicināt pašnodarbinātību , palielināt ekonomikas dalībnieku un sociālās ekonomikas dalībnieku nodarbinātību, kā arī sekmēt pārrobežu darbaspēka mobilitāti ;

Pamatojums

Īpaši tiek minētas personas ar invaliditāti un pārrobežu darbaspēka mobilitātes veicināšana, ņemot vērā to nozīmi, lai ekonomiski, sociāli un teritoriāli panāktu vienotāku Eiropu. Nodarbinātības palielināšana būtu jāattiecina uz visiem ekonomikas dalībniekiem.

35. grozījums

4. panta 1. punkta ii) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ii)	modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas individuāli pielāgots darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;

ii)	modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas individuāli pielāgots darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti un uzlabot darba kvalitāti visos aspektos ;

Pamatojums

Īpaši tiek minēta darba kvalitātes uzlabošana visos aspektos, ņemot vērā tās nozīmi, lai ekonomiski, sociāli un teritoriāli panāktu iekļaujošāku un vienotāku Eiropu.

36. grozījums

4. panta 1. punkta iv) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

iv)	uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi;

iv)	uzlabot izglītības un apmācības , kā arī augstākās izglītības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi;

Pamatojums

Arī turpmāk jābūt iespējai izmantot izglītības potenciālu, lai atbalstītu reģionu inovācijas spēju uzlabošanu un nodrošinātu, ka augstāka kvalifikācija uzlabo nodarbinātības izredzes zinātnē un tautsaimniecībā. Augstākās izglītības atbalstīšanai ir būtiska nozīme šā mērķa sasniegšanā.

37. grozījums

4. panta 1. punkta v) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošajiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, tostarp mācīšanās mobilitāti visiem;

Pamatojums

38. grozījums

Pēc 4. panta 1. punkta xi) apakšpunkta pievienot jaunu punktu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

xii)	stiprināt iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un veicināt efektīvu publisko pārvaldi.

Pamatojums

Mērķis ir no jauna iekļaut pašreizējā ESI fondu plānošanas perioda 11. tematisko mērķi laikposmam pēc 2020. gada, ņemot vērā, ka ir aizkavējusies institucionālo spēju un vietējo pārvaldes iestāžu stiprināšana.

39. grozījums

4. panta 2. punkta 1. apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku un pasniedzēju apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

Pamatojums

Bezdarbnieku apmācība ir ļoti vērsta uz nodarbinātības sasniegšanu, un, lai to nodrošinātu, pasniedzējiem ir jābūt kvalificētiem.

40. grozījums

5. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 100 000 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 88 646 194 590 EUR 2018. gada cenās, no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā , un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2. Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 100 000 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 88 646 194 590 EUR 2018. gada cenās, no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā. Finansējuma sadalījumā īpašu uzmanību pievērš mazāk attīstītiem reģioniem, kā arī citiem reģioniem, kas minēti LESD 174. panta trešajā daļā, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Turklāt papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Pamatojums

Ciktāl ESF+ veicina Eiropas Savienības darbības, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu, ir nepieciešams, lai, piešķirot finansējumu, īpaša uzmanība tiktu pievērsta mazāk attīstītajiem reģioniem, kā arī citiem reģioniem, kas minēti LESD 174. panta trešajā daļā, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

41. grozījums

5. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
5. Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.	5. Šā panta 2., 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Pamatojums

Ir jānodrošina tehniskā palīdzība 2. punktam, proti, dalītās pārvaldības līdzekļi.

42. grozījums

7. panta 1. punkta pirmā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Dalībvalstis ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno , ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu , un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus .

1. Dalībvalstu pārvaldes iestādes valsts un reģionālajā līmenī, ņemot vērā katra reģiona īpatnības, piešķir atbilstošu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem , ievērojot dalītās pārvaldības principu, intervences pasākumiem, kas veicinās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības, kā arī palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā, attiecīgajos ziņojumos par valstīm un konkrētai valstij paredzētajos sociālās politikas ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu , kā arī saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ANO ilgstpējīgas attīstības mērķiem. Dalībvalstis atbalsta saņēmējiem papildu pienākumus var noteikt tikai tad, ja tie ir pamatoti, lai virzītos uz ESF + mērķiem un to īstenošanu.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

43. grozījums

7. panta 1. punkta otrā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu, gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par programmu īstenošanu, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

1. Dalībvalstu pārvaldes iestādes valsts un reģionālā līmenī un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem fondiem, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, programmām un instrumentiem, piemēram, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu un Strukturālo reformu atbalsta programmu gan plānošanas, gan īstenošanas posmā , neskarot Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 3. un 4. pantā noteiktos mērķus . Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par programmu īstenošanu, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā. No otras puses, nav vajadzīgs iekļaut koordināciju ar šiem diviem jaunajiem instrumentiem: reformu īstenošanas instruments un tehniskā atbalsta instruments. Koordinācijai jānotiek ar ESIF un tiem instrumentiem, kas iekļauti teksta normatīvajā daļā, ņemot vērā ESF+ galveno mērķi. Tāpat ir īpaši jāmin Ilgtspējīgas attīstības stratēģija.

44. grozījums

7. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Dalībvalstis piešķir pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā.

2. Dalībvalstis , saskaņojot ar reģioniem un ņemot vērā dažādo politiku kompetenču pārvaldību un tai nepieciešamo finansējumu, piešķir pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas , ņemot vērā reģionālās īpatnības, apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā , ņemot vērā arī Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un tiesības, kā arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi .

Pamatojums

Šo prasību izpilde var būt atkarīga tikai no tā, vai Eiropas Savienības ekonomiskā un sociālā kohēzija tiek veicināta tā, lai piešķiramo summu sadalījumā tiktu ievērota reģionālo un vietējo struktūru vadības kapacitāte un kompetenču jomas saistībā ar problēmām, ko tās risina.

45. grozījums

7. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
5. Dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, kas atbalstīta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija jauniešiem īstenošanas sakarā.	5. Dalībvalstis, kurās ir reģioni, kur 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, kas atbalstīta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija jauniešiem īstenošanas sakarā reģionālā un vietējā līmenī .
Vidējā termiņā plānojot ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām piešķir vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.	Vidējā termiņā plānojot ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām piešķir vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
Attālākie reģioni, kuri atbilst pirmās un otrās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā.	Attālākie reģioni, kuri atbilst pirmās un otrās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā.
Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.	Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus. Dalībvalstis, piemērojot dalītas pārvaldības principu, atbilstošu daļu no saviem ESF + līdzekļiem piešķir Eiropas Bērnu garantiju shēmas īstenošanai, lai nodrošinātu bērniem vienlīdzīgas iespējas piekļūt bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un pilnvērtīgam uzturam.

Pamatojums

Augsts jauniešu bezdarba līmenis un liels skaits ekonomiski neaktīvu jauniešu ietekmē dažādas dalībvalstis, lai gan reģionālie rādītāji vienā valstī var būt ļoti atšķirīgi. Tādēļ aprēķini ir jāveic, pamatojoties uz dažādām reģionālajām realitātēm, un resursu piešķiršana un izpilde ir jāveic jutīgākajās konstatētajās jomās. Jauniešu nodarbinātības atbalstam jābūt vienam no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina ar ESF+ palīdzību, it īpaši tajās valstīs, kurās ir reģioni, kur bezdarba līmenis pārsniedz vidējo rādītāju, un ir jānodrošina, ka šis atbalsts ir vismaz 15 %, lai tas būtu pietiekams.

46. grozījums

8. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Katra dalībvalsts nodrošina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu dalību to nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības politikas virzienu īstenošanā, kas tiek atbalstīti ESF+ sadaļā, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu.

1. Dalībvalstu pārvaldes iestādes valsts un reģionālā līmenī nodrošina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu dalību to nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības politikas virzienu īstenošanā, kas tiek atbalstīti ESF+ sadaļā, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu saskaņā ar Rīcības kodeksa par partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību noteikumiem .

Pamatojums

Ir jāuzsver reģionālo un vietējo iestāžu lielā nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā.

47. grozījums

11. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno, ņemot vērā vienu vai vairākas prioritātes. Pārvaldes iestādes līmenī nodrošina pietiekamu elastīgumu, lai noteiktu ESF+ ieguldījumu prioritātes un jomas saskaņā ar īpašām vietējām vai reģionālajām problēmām.

Pamatojums

Darbības, kas saistītas ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (KVAI) attiecībā uz dažādām tematiskajām jomām, kuras iekļautas dažādos konkrētos mērķos, nevajadzētu iekļaut vienā vai vairākās konkrētajās prioritātēs. Darbībām, kas saistītas ar KVAI, būtu jāiekļaujas vienā vai vairākās prioritātēs atbilstoši attiecīgajai tematiskajai jomai.

48. grozījums

13. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālās politikas eksperimentu darbības vai stiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

1. Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālās politikas eksperimentu darbības un/ vai stiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās valsts, reģionālā un vietējā līmenī iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors , sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

Pamatojums

Lauku attīstības grupas un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas ESF+ ietvaros ir jāuzskata kā vispārējs instruments ESF+ pamatā ietvertās pieejas stiprināšanai. Tādēļ tā nozīmei ir jābūt plašākai, un tam ir jākļūst par novatorisku darbību rīku.

49. grozījums

13. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4. Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Šīm prioritātēm maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti un tiks apgūti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. ESF+ valsts piešķīruma minimālais piešķīrums dalītajā pārvaldībā būtu jāpiešķir, lai atbalstītu sociālās politikas eksperimentu un sociālās inovācijas darbības. Šādu darbību revīzijas noteikumiem jābūt pietiekami elastīgiem, lai pieļautu risku uzņemšanos un radošumu. Ir nodrošināts atbalsts starptautiskai sadarbībai, lai nodotu inovācijas, kas pārbaudītas citos apstākļos vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.

Pamatojums

2014.–2017. gadā gūtie pierādījumi liecina, ka ESF var veicināt sociālo inovāciju vietējā līmenī, taču pārāk stingrs revīzijas režīms kavē tās potenciālu. Tāpat ir svarīgi, lai noteikumi būtu pietiekami elastīgi, ļaujot uzņemties riskus un izlemt nekavējoties. Lai sekmētu veiksmīgu sociālo inovāciju nodošanu, starptautiskajai sadarbībai nevajadzētu aprobežoties ar dalībvalstu uzlabotajām inovācijām, bet to vajadzētu attiecināt arī uz pārbaudītu inovāciju izmēģinājuma testiem no pilsētas uz pilsētu.

50. grozījums

14. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Papildus [gaidāmās KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:

a)	par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras nodrošināšanu un

a)	par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras nodrošināšanu un

b)	par mēbeļu, iekārtu un transportlīdzekļu iegādi, izņemot gadījumus, kad šāda iegāde vajadzīga, lai izpildītu darbības mērķi, vai šādi priekšmeti ir pilnībā nolietoti, vai šādu priekšmetu iegāde ir visekonomiskākais risinājums.

Pamatojums

apakšpunkts ir jāsvītro, jo tajā ietverts nevajadzīgs izdevumu ierobežojums.

51. grozījums

15. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5. Tad, ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstis ļauj vadošajām iestādēm un citām struktūrām, kurām uzticēta tādu datu vākšana, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu un novērtētu vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, iegūt šādus datus no datu reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu.

Pamatojums

Pilnvaras iegūt datus no administratīviem reģistriem vien nenodrošina šī punkta mērķa atbilstību 15. panta noteikumiem, proti, izmantot dalībnieku individuālos datus, neiegūstot tos tieši no viņiem, protams, lai nosūtītu rādītāju vērtības, kas no tiem aprēķinātas noteiktajos termiņos. Šim nolūkam ir svarīgi nodrošināt pastāvīgus un elastīgus informācijas apmaiņas kanālus.

52. grozījums

21. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4. Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka modeli, kas izmantojams galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma sagatavošanā, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Apsekojumā pieprasītā informācija aprobežojas ar svarīgākajiem mainīgajiem lielumiem attiecībā uz ESF+ atbalsta progresa uzraudzību un novērtēšanu cīņā pret materiālo trūkumu.

Pamatojums

Uz mājsaimniecībām vērstu apsekojumu izstrāde ir dārga un var radīt apgrūtinošu slogu iedzīvotājiem pretēji tam, kas atzīts Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, kurā ir noteikts izmaksu lietderības princips. Apsekojumā pieprasāmā informācija būtu jāierobežo, tādējādi novēršot tādu mainīgo lielumu iekļaušanu, kas nav īsti nepieciešami vai kuru iegūšanas grūtības ir nesamērīgas salīdzinājumā ar ieguvumiem, ko varētu nodrošināt to pieejamība.

53. grozījums

23. panta h) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

h)	sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras (tostarp mājokļu, bērnu aprūpes un izglītības un apmācības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes) izveidošanai, kāda vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;

sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras (tostarp mājokļu, bērnu aprūpes un izglītības un apmācības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes un sabiedrības virzītas attīstības stratēģiju ) izveidošanai, kāda vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ;

54. grozījums

II pielikums – 2. punkts “Kopējie rezultātu rādītāji”

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Galīgie pārtikas atbalsta saņēmēji:	Galīgie pārtikas atbalsta saņēmēji:
bērni līdz 18 gadu vecumam,	bērni līdz 18 gadu vecumam,

Pamatojums

Rādītāja nosaukums spāņu valodā attiecas uz vecuma grupu (no 0 līdz 18 gadiem), kuras galējā robeža pārklājas ar grupu, uz kuru attiecas šāds rādītājs sarakstā: 18 līdz 29 gadus veci jaunieši. [Tulkotāja piezīme: šis grozījums neskar tekstu latviešu valodā.] Tas rada neskaidrības, jo abās grupās ir iekļautas 18 gadus vecas personas.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Eiropas Sociālā fonda nozīme

apliecina, ka Eiropas Sociālais fonds ir kļuvis par galveno instrumentu ieguldījumiem cilvēkos, veicinot vīriešu un sieviešu līdztiesību un uzlabojot dzīvi miljoniem Eiropas iedzīvotāju, un atzinīgi vērtē Eiropas Sociālā fonda labvēlīgo ietekmi laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam;

apstiprina, ka tradicionālie Eiropas Sociālā fonda mērķi – uzlabot darba tirgu darbības efektivitāti un veicināt piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, kā arī uzlabot izglītības un apmācības pieejamību – ir papildināti ar jauniem mērķiem, piemēram, jauniešu nodarbinātību, sociālās iekļaušanas, veselības un samazinātas nabadzības aktīvāku veicināšanu;

uzskata, ka Eiropas Sociālajam fondam vajadzētu kļūt par instrumentu, kas ļauj palielināt IKP un ražīgumu, kā arī risināt ar pienācīgas un kvalitatīvas nodarbinātības pieejamību saistītas problēmas, palīdzot paātrināt krīzes un lēnas ekonomikas un sociālās atveseļošanās skarto ekonomiskās un sociālās konverģences procesu Eiropas Savienībā tā, lai saglabātu kohēzijas politikas un ilgtermiņa izaugsmes būtisku pīlāru, koncentrējot centienus uz ES cilvēkkapitāla uzlabošanu, uzlabojot tā piekļuves nosacījumus un progresu attiecībā uz vairāk un labākām darbavietām, kā arī pievēršoties tām personām un nozarēm, kas vairāk ir cietušas no ekonomikas krīzes un kurām vēl nav izdevies pilnībā atgūties;

apgalvo, ka laba ESF+ izstrāde un īstenošana var veicināt iedzīvotāju pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību, sekmējot Eiropas Savienības centienu redzamību attiecībā uz vistrūcīgāko personu aprūpi;

Kohēzijas politika

pauž gandarījumu par saikni ar ES sociālo tiesību pīlāru, kas minēta ESF+ regulas priekšlikumā, lai gan trūkst skaidrākas saiknes ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi, jo abi elementi ir savstarpēji papildinoši un saistīti;

uzskata, ka regulas priekšlikumā ESF+ ir jāuzskata par kohēzijas politikas pamatelementu un jānovērš tā pārveide par Eiropas nozaru politikas instrumentu;

atgādina, ka ESF+ pievienotā vērtība, salīdzinot ar dalībvalstu rīcību, ir saistīta ar teritoriālajām vajadzībām un integrāciju ar citiem kohēzijas politikas fondiem, lai īstenotu saskaņotas un visaptverošas iniciatīvas vietējā līmenī. Tādēļ pauž nožēlu, ka ESF+ ir finansiāli nošķirts no ERAF un Kohēzijas fonda, jo tas var nozīmēt kohēzijas politikas iespējamo sadalīšanos daudzgadu finanšu shēmā pēc 2027. gada, kā tas nesen notika ar ELFLA;

Decentralizācija, dalītā pārvaldība un līdzfinansējums

neatbalsta reģionālo un vietējo struktūru ierobežoto redzamību regulas priekšlikumā un atgādina Komisijai par to, cik liela nozīme fonda pārvaldībā ir šīm iestādēm, un to pamato plaša pieredze;

neatbalsta dalībvalstu valsts iestādēm piešķirto vadošo nozīmi, tādējādi kaitējot reģionālajām un vietējām iestādēm, jo uzskata, ka šāda centralizācija var izrietēt tikai no attiecīgās dalībvalsts institucionālās kārtības;

10.

atgādina par pierādījumiem, ka decentralizācija ir veicinājusi konkrētai vietai pielāgotas pieejas labāku īstenošanu un finansējuma efektīvāku sadali, tādēļ aicina regulas priekšlikumā skaidri norādīt, ka fonda pārvaldībā, kā arī tā sadalē, fonda pārvaldības struktūru pielāgojot dalībvalstu organizatoriskajai struktūrai, lielāka nozīme ir reģionālajām un vietējām iestādēm tajās dalībvalstīs, kurās ir augsts politiskās un administratīvās decentralizācijas līmenis, jo īpaši tajās ar augstāko decentralizācijas līmeni;

11.

uzskata, ka regulas priekšlikumā, kaut arī nedroši, ietvertais ierosinājums iekļaut tiešo pārvaldības modeli veido precedentu turpmākām pamatnostādnēm, kurām jebkurā gadījumā būtu jāaptver tikai tās darbības, kas ir piemērotas ESF+ piemērošanas jomai un misijai;

12.

ļoti negatīvi vērtē Kopīgo noteikumu regulas priekšlikumā atkal iekļauto n+2, kā arī līdzfinansējuma likmes un priekšfinansējuma summu samazinājumu, kas kopā ar iespējamo samazinājumu līdzekļiem, kuri nepieciešami valsts darījumu partneriem saistībā ar budžeta politikas konsolidāciju, ļoti nelabvēlīgi ietekmēs fonda pārvaldību, neļaujot īstenot plānotos mērķus. Tādēļ pieprasa, lai 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodu līdzfinansējuma likmes tiktu paaugstinātas vai saglabātas vismaz tādā apmērā, lai sociālās iekļaušanas un sociālo tiesību pīlāra īstenošanu neaizkavētu mazāks Eiropas Savienības finansiālais atbalsts. Atgādina, ka ir noteikti nosacījumi, kuru ievērošana nav vietējo un reģionālo iestāžu kompetencē, tāpēc ierosina sodīt tikai tad, ja reģionālās vai vietējās iestādes ir piedalījušās sarunās par minētajiem nosacījumiem un tādējādi savā ziņā ir uzņēmušās atbildību;

Budžets

13.

ļoti atzinīgi vērtē gan pārredzamību, ko Eiropas Komisija pirmo reizi īstenoja, ESF+ piešķirot precīzu finansējumu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, gan arī to, ka Komisijas priekšlikumā ir ņemti vērā iepriekšējie Reģionu komitejas atzinumi, un ierosināts līdzekļu sadalē starp dalībvalstīm izmantot arī sociālos rādītājus, kas nav IKP, mudinot Komisiju nākotnē ņemt vērā ar trešo valstu valstspiederīgo integrāciju saistītus rādītājus plašāk, ne tikai ārējās migrācijas saldo;

14.

pauž nožēlu par to, ka ir svītrota kohēzijas politikas minimālā kvota 23,1 % apmērā, lai to piešķirtu ESF+, kā arī par samazinājumu, kas izriet no Komisijas priekšlikuma par kohēzijas politiku attiecībā uz ESF, samazinājumu, kas ne tikai samazina kopējos nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai paredzētos līdzekļus, bet arī norāda, ka vietējām un reģionālajām iestādēm ir mazāka nozīme ESF+ plānošanā un pārvaldībā;

15.

pauž bažas par finansējuma samazināšanu priekšlikumā, kurā iekļauti jauni ESF+ papildu mērķi, jo tas nozīmē nepieciešamību piešķirt mazāk līdzekļu, lai sasniegtu vairāk mērķu;

16.

uzsver, ka ESF īpašais uzdevums ir atbalstīt projektus, kas atvieglo uz esošo cilvēkkapitālu balstītā vietējā un reģionālā potenciāla pielāgošanu darba tirgus vajadzībām. Tas ir vienīgais veids, kā ierobežot izmaksas saistībā ar minētā kapitāla migrāciju un turpmāko tā vērtības zudumu (tostarp intelektuālā darbaspēka emigrācijas rezultātā). Tādēļ būtiski ir atbalstīt darbības, kas piedāvājumu izglītības jomā sasaista ar darba tirgus tendencēm, lai attiecīgajās teritorijās varētu piesaistīt un saglabāt talantus, vienlaikus radot darba vietas.

17.

aicina Eiropas Komisiju, piešķirot līdzekļus dalībvalstīm, ņemt vērā reģionu īpatnības, jo īpaši, mazāk attīstīto reģionu īpatnības. Tāpat ir jāņem vērā tālāko reģionu un NUTS 2 reģionu, kuri atbilst kritērijiem, kas izklāstīti 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā, un, saskaņā ar LESD 174. pantā noteiktajām pilnvarām, reģionu ar pastāvīgi nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskajiem apstākļiem īpašais stāvoklis;

Vienkāršošana

18.

pauž gandarījumu par apņemšanos panākt lielāku vienkāršošanu, kas izriet no priekšlikuma, un mudina Eiropas Komisiju pieņemt tādus papildu vienkāršošanas pasākumus gan pārvaldes iestādēm, gan instrumentu līdzekļu saņēmējiem, kuri jāpieņem regulas izstrādē, jo ir būtiski novērst apgrūtinošas prasības un administratīvos šķēršļus darbību atlases procesa sākumā;

19.

atzinīgi vērtē Kopīgo noteikumu regulā iekļautā maksas par rezultātu instrumenta paplašināšanu, kā arī kopīgus rīcības plānus un vienkāršotu izmaksu iespējas un paļaujas uz to, ka dalībvalstis neparedzēs papildu noteikumus tiem, kurus jau noteikusi Eiropas Komisija;

20.

atgādina, ka darbības un rezultātu rādītāju izstrāde prasa darbu un laiku, tāpēc uzskata, ka, lai novērstu pārmērīgu darba slodzi un rādītāju sistēmas dzīvotspējas un kvalitātes apdraudēšanu, datu nosūtīšanu vajadzētu veikt divas reizes gadā, nevis reizi divos mēnešos, kā norādīts priekšlikumā, un būtu jāparedz vadošo iestāžu gatavošanās gadskārtējām pārrunām ar Komisiju;

Saskaņotība ar citām stratēģijām

21.

ļoti atzinīgi vērtē ierosinātās regulas noteikumus, kas veicina dzimumu līdztiesības un iespēju nodrošināšanas principu konsolidēšanu, pastiprinot to transversālo būtību, kas jāņem vērā visos programmu posmos;

22.

atzinīgi vērtē ESF+ intervences pamatmērķu saglabāšanu, pārstrukturēšanu un paplašināšanu, taču norāda, ka ir svarīgi, lai vistrūcīgāko personu sociālā iekļaušana un aprūpe veicinātu vispārīgākas, elastīgākas un atklātākas darbības, kuras var piemērot pašreizējā plānošanas periodā;

23.

atzinīgi vērtē ESF+ daudzsološo atvēršanu sociālās inovācijas jomai, taču uzskata, ka ir jāizveido instrumenti un mehānismi dalībnieku spēju stiprināšanai, izstrādājot, izpildot un novērtējot šāda veida programmas. Komisijai vajadzētu veltīt daļu no saviem centieniem atbalsta tīkla stiprināšanai attiecībā uz izpratnes veidošanu, apmācību un palīdzību sociālās inovācijas iniciatīvu plānošanā un īstenošanā, saskaņojot to ar InvestEU iniciatīvu;

24.

norāda, ka ESF+ var un tam ir aktīvi jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, jo tas tieši ietekmē daudzus no tiem un netieši ietekmē gandrīz visus;

25.

uzskata, ka ar ESF+ būtu jāuzlabo koordinācija un jāveicina sinerģija ar pielāgošanas iniciatīvām un tām, kuras veicina reaģēšanu uz digitālās revolūcijas problēmām;

26.

uzskata, ka ar ESF+ būtu jāuzlabo koordinācija un jāveicina sinerģija ar iniciatīvām, kas saistītas ar veselības aspektiem gan no profilakses, gan aprūpes perspektīvas.

27.

uzskata, ka ESF+ būtu jāpalīdz radīt vienlīdzīgāku sabiedrību, uzmanības centrā par prioritāti izvirzot cilvēkus; tāpēc atzinīgi vērtē tiešo saikni starp ESF+ mērķiem un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tomēr RK piesardzīgi vērtē saikni starp ESF+ un Eiropas pusgadā pieņemtajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem. Šajā saistībā uzskata, ka ESF+ būtu pienācīgi jāsaskaņo ar Eiropas ekonomikas pārvaldības procesu, bet jāsaglabā tā autonomija, nevis jāpieļauj tā pakļaušana procesam. RK vērš uzmanību uz to, ka ESF+ ieguldījumu prioritātes jāintegrē jaunā ilgtermiņa ES stratēģijā ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai un atzīst, ka Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

28.

uzskata, ka neatbilstīgs risinājums ir vienā vai vairākās atsevišķās prioritātēs mākslīgi iekļaut ar konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanu saistītas darbības, kas parasti attiecas uz ļoti dažādām tematiskajām jomām (izglītību, iesaistīšanu darba tirgū, bērnu aprūpes iestāžu veidošanu un daudzām citām jomām), bet kas vienlaikus ESF regulā ir iekļautas dažādos konkrētajos mērķos. Pareizi būtu, ja darbības, kas saistītas ar KVAI īstenošanu, būtu iekļautas vienā vai vairākās prioritātēs atbilstoši to tematiskajām jomām (nodarbinātība, izglītība, sociālā integrācija). Uzmanība jāvērš arī uz faktu, ka KVAI vajadzētu būt saistītiem ar prioritātēm, kas ieplānotas ilgtermiņa finanšu perspektīvā;

29.

negatīvi vērtē to, ka netiek precizēta procentuālā izteiksme, kādā dalībvalstīm ir jāpiešķir savi līdzekļi, lai risinātu problēmas, kas noteiktas Eiropas pusgadā ekonomikas politikas koordinēšanai, valsts reformu programmām un konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, un aicina Eiropas iestādes skaidrāk noteikt saikni ar Eiropas pusgadu, nemainot fonda vadības un pārvaldības modeli un jo īpaši neparedzot to līdzekļu samazinājumu, kurus pārvalda reģionālās iestādes ļoti decentralizētajās dalībvalstīs;

30.

atzinīgi vērtē imigrantu sociāli ekonomiskās integrācijas ietveršanu sociālās iekļaušanas stratēģiskajā jomā kā daļu no Eiropas reaģēšanas šajā jautājumā, un reaģēšanai jābūt sakārtotai, visaptverošai, atbildīgai, cieņu izrādošai pret cilvēkiem un neiecietīgai pret jebkuru diskrimināciju;

31.

atgādina par empīriskajiem pierādījumiem, kas apliecina, ka strādājošo imigrantu pakāpeniska integrācija var būt nozīmīga iespēja ekonomiskās dinamikas un nodarbinātības veicināšanā. Turklāt šo ietekmi pastiprina kvalificētu imigrantu darbaspēks;

32.

mudina imigrantu, it sevišķi, nepavadītu nepilngadīgo un jauniešu, sociāli ekonomiskajā integrācijā atzīt reģionālo un vietējo pašvaldību nozīmīgo darbību, jo īpaši to, kurām ir ārējās robežas, un prasa iespēju paredzēt lielāku papildināmību ar Patvēruma un migrācijas fondu, lai novērstu abu instrumentu pārklāšanos un uzlabotu saskaņotību starp imigrantu aprūpes un integrācijas politikas nostādnēm un sociālās un nodarbinātības veicināšanas un iekļaušanas politikas nostādnēm, reģioniem ar lielākajām vajadzībām palīdzot ar īpašu papildu finansējumu;

33.

pieprasa pieņemt nepieciešamos mehānismus, lai nodrošinātu, ka vismaz 10 % ESF+ līdzekļu tiek piešķirti jaunatnes nodarbinātības pasākumu atbalstam, lai nodrošinātu to efektivitāti, kā arī lai novērstu jaunatnes nodarbinātības garantiju sistēmas marginalizāciju jaunajā ESF+, un prasa, lai šajos pasākumos tiktu ņemtas vērā reģionālās un vietējās atšķirības, kādas var būt arī vienā dalībvalstī. Tāpēc ir svarīgi, lai, 2019. gadā aprēķinot Eiropas Savienības vidējo rādītāju attiecībā uz jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās un neiegūst augstāko izglītību, tiktu izmantoti Eurostat dati reģionu, nevis valsts līmenī.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/115

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds”

(2019/C 86/08)

Ziņotājs:

Michiel RIJSBERMAN (NL/ALDE), Flevolandes provinces reģionālais ministrs

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

COM(2018) 372 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.	Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru , ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu atzīt, ka saskaņā ar UNESCO Vispārējo deklarāciju par kultūras daudzveidību kultūrai ir svarīga loma sociālās kohēzijas veidošanā Eiropā, kā arī to, ka kultūra un radošās industrijas var mazināt spriedzi sabiedrībā.
	ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā , it īpaši ņemot vērā Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Pamatojums

—

2. grozījums

Jauns apsvērums aiz 5. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu noteikumu pievienošanas, kuri saņēmējam apgrūtina ERAF un Kohēzijas fonda izmantošanu.

3. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Sagaidāms, ka ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma.

Šīs procentuālās likmes būtu jāievēro visa plānošanas perioda laikā.

Tādēļ šo fondu sagatavošanas un īstenošanas laikā tiks apzinātas attiecīgas darbības, un tās tiks pārskatītas attiecīgajās novērtēšanas un pārskatīšanas procedūrās. Šīs darbības un finanšu piešķīrums, kas rezervēts to īstenošanai, jāiekļauj integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] IV pielikumu un jāpievieno darbības programmām.

Pamatojums

Parīzes nolīgumā noteikto mērķu īstenošana Eiropai būs sarežģīts uzdevums. Iepriekšējos atzinumos RK ir izvirzījusi ļoti vērienīgus mērķus klimata jomā un norāda, ka ERAF un Kohēzijas fonds ir galvenais finanšu instruments ES budžetā, kuru mērķis ir veicināt klimata mērķu īstenošanu. ES ir apņēmusies sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus. Ņemot vērā neprognozējamību, ko izraisa dažādiem politikas mērķiem paredzēto piešķīrumu elastīgums, kohēzijas politikas horizontāli veicinošajos nosacījumos būtu ietver prasība dalībvalstīm savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos pildīt pienākumus, kas izriet no Parīzes nolīguma mērķiem; visā plānošanas periodā tas vismaz būtu cieši jāuzrauga, lai pārliecinātos, ka ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā joprojām ir vērsts pareizajā virzienā.

4. grozījums

Jauns apsvērums pēc 14. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	ERAF ir jāstiprina tiešais atbalsts pašvaldībām, nodrošinot lielāku finansējumu un pielāgotus teritoriālās attīstības instrumentus, tādējādi veicinot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu uz vietas.

Pamatojums

Apsvērumos ir minēti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi tikai attiecībā uz klimata pārmaiņu problēmu risināšanu. Šis grozījums nodrošina lielāku saskaņotību ar ES Padomes secinājumiem “ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam – ilgtspējīga Eiropas nākotne”, lai veicinātu visu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu uz vietas.

5. grozījums

17. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām , kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma . Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk reģionālā līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs reģionu kategorijām , kas izveidotas pēc reģionu iekšzemes kopprodukta . Lai veicinātu elastību starp reģioniem, dalībvalstis pēc attiecīgo reģionu pieprasījuma var prasīt, lai tematiskā koncentrācija tiktu aprēķināta reģionu kombinācijai. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika reģionu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir nodrošināt 17. apsvēruma atbilstību 7. grozījumam par 3. pantu saistībā ar tematisko koncentrāciju.

Ierosinātais centralizētais piešķīrumu mehānisms radīja bažas vairumam reģionālo ieinteresēto personu (RK, Eiropas Reģionu asamblejai, CPMR, CEMR). Piemēram, saskaņā ar valstu tematiskās koncentrācijas noteikumiem uz pārejas reģioniem (reģioniem ar nacionālo kopienākumu, kas ir vienāds vai lielāks par 75 % un mazāks par 100 % no ES vidējā līmeņa (2. grupa)) varētu kļūdaini attiecināt stingrākus noteikumus, ja šie reģioni atrodas dalībvalstī ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir vienāds vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (1. grupa).

Tas neatbilst kohēzijas politikas vietējai pieejai un tās paredzētajai elastībai, padarot priekšlikumu neproduktīvu. Tādēļ RK ierosina atgriezties pie pašreizējās reģionālās piešķīrumu sistēmas, taču vienlaikus nodrošināt elastību, lai tematisko koncentrāciju noteiktu atkarībā no reģionu vajadzībām un iespējām.

6. grozījums

18. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.	Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm un saskaņā ar sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas izklāstīti 174. pantā , būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

7. grozījums

2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] noteiktajiem politikas mērķiem ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:

a)	“viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):

a)	“viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):

i)	uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,

i)	uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu;

ii)	izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,

ii)	izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām;

iii)	kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,

iii)	kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,

iv)	attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;

iv)	attīstīt prasmes un atbalstīt darbības pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;

b)	“zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

b)	“zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās , “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

i)	veicināt energoefektivitātes pasākumus,

i)	veicināt energoefektivitātes pasākumus , ņemot vērā, ka nedrīkstētu palielināties enerģētiskā nabadzība ,

ii)	veicināt atjaunojamo energoresursu enerģiju,

ii)	veicināt atjaunojamo energoresursu enerģiju,

iii)	vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,

iii)	vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,

iv)	veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,

iv)	veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu , tostarp seismisko risku novēršanu, un veicināt noturību pret katastrofām un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem ,

v)	veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

v)	veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

vi)	veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

vi)	veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

vii)	uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;

vii)	uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un lauku vidē un samazināt piesārņojumu;

viii)

veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās;

c)	“ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):

c)	“ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):

i)	uzlabot digitālo savienotību,

i)	uzlabot digitālo savienotību,

ii)	izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,

ii)	izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,

iii)	attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,

iii)	attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot velotransportu un uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,

iv)	veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

d)	“sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):

d)	“sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):

i)	uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,

i)	uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,

ii)	uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītībā, apmācībās un mūžizglītībā, attīstot infrastruktūru,

ii)	uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītībā, apmācībās un mūžizglītībā, attīstot infrastruktūru,

iii)	palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

iii)	palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

iv)	nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;

iv)	nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru un veselības aprūpes aktīvus ;

v)	sniegt atbalstu tādu trūcīgu pilsētu un lauku kopienu fiziskai, ekonomiskai un sociālai atjaunošanai, kas saskaras ar demogrāfiskām un ģeogrāfiskām problēmām;

e)	“iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību” (PM Nr. 5):

e)	“iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību” (PM Nr. 5):

i)	veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,

i)	veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kā arī kultūru, ieskaitot kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās , tostarp funkcionālās pilsētu teritorijās ,

ii)	veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

ii)

veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku apvidos, kalnu reģionos, mazapdzīvotos apgabalos, salās un piekrastes teritorijās , tālākajos reģionos kā arī citu veidu teritorijās , mērķtiecīgi izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību,

iii)	atbalstīt vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu spēju veidošanu, lai lokalizētu ilgtspējīgas attīstības mērķus, nodrošinot pielāgotus teritoriālās attīstības instrumentus un veicinot īstenošanu uz vietas,

iv)

paredzēt integrētu teritoriālās attīstības atbalstu teritorijām ar augstiem novecošanas, lauku teritoriju un iedzīvotāju aizplūšanas rādītājiem, lai uzlabotu to transporta un telekomunikāciju infrastruktūru, pārvarētu digitālo plaisu (arī starp paaudzēm) un uzlabotu sabiedriskos pakalpojumus, tostarp e-mācības un e-veselību.

2. No Kohēzijas fonda atbalsta PM Nr. 2 un 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii) un iv) punktā noteiktos PM Nr. 3 konkrētos mērķus.

3. Attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. punktā, attiecīgi no ERAF vai Kohēzijas fonda drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ja ar tām:

a)	uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai

a)	uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai

i)	spēju veidošanas pasākumi, kas vērsti uz valsts pārvaldes iestāžu modernizāciju, var saņemt papildu finansējumu no reformu atbalsta programmas, kā noteikts Regulā (ES) 2018/xxx [Reformu atbalsta programma],

(ii)	spēju veidošanas pasākumi var saņemt papildu līdzfinansējumu no Regulas (ES) 2018/xxx [ELFLA] un var tikt īstenoti kopīgi ar Eiropas Lauku attīstības tīklu (ELAT), jo īpaši attiecībā uz pilsētu un lauku savstarpējām saiknēm un projektiem, kas atbalsta pilsētu un funkcionālo teritoriju attīstību;

b)	uzlabo sadarbību ar partneriem kādā dalībvalstī vai ārpus tās.

b)	uzlabo sadarbību ar partneriem kādā dalībvalstī vai ārpus tās.

Sadarbība, kas minēta b) apakšpunktā, ietver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.

Pamatojums

Pēdējos gados ESI fondu līdzekļi ir novirzīti mazapjoma infrastruktūras izveidei, kas nodrošina atpūtas pakalpojumus, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību lauku un pilsētu teritorijās. Turklāt nākamajā ERAF regulā būtu jāturpina skaidri norādīt uz nepieciešamību ieguldīt fiziskajā infrastruktūrā, piemēram, sporta infrastruktūrā, lai atjaunotu trūcīgas kopienas.

Turklāt PM Nr. 5 teritoriālajā aspektā būtu jāiekļauj visi teritoriju veidi (tostarp apakšreģioni un funkcionālās teritorijas), kā arī visas teritorijas ar ģeogrāfiskām īpatnībām.

No otras puses, ERAF ir jāstiprina tiešais atbalsts pašvaldībām, nodrošinot lielāku finansējumu un pielāgotus teritoriālās attīstības instrumentus, tādējādi veicinot ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu uz vietas. Šajā saistībā jāņem vērā tas, ka IAM lokalizācija ir politisks process, kas ietver iespēju piešķirt pašvaldībām pilnvaras rīkoties. Attiecīgi vietējās pārvaldes spēju stiprināšana IAM īstenošanā būtu jāatbalsta, izmantojot ERAF tehniskās palīdzības budžetu, kas piešķirts PM Nr. 5.

8. grozījums

Pēc 2. panta pievienot jaunu pantu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [6.] pantu katra dalībvalsts nodrošina kompetentu vietējo un reģionālo pašvaldību pienācīgu līdzdalību partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī ERAF un Kohēzijas fonda atbalstīto programmu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai partnerības princips un daudzlīmeņu pārvaldība tiktu aptverti un nodrošināti visās kohēzijas politikas jomās, jo īpaši, ņemot vērā vietējo un reģionālo ieinteresēto personu bažas par kohēzijas politikas centralizāciju.

Šā grozījuma mērķis ir nostiprināt partnerības principu, iekļaujot to ERAF un Kohēzijas fonda regulā, tādējādi saskaņojot to ar Regulas (ES) 2018/xxx [ESF+] [8.] pantu un Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [6.] pantu.

9. grozījums

3. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kopējos ERAF līdzekļus katrā dalībvalstī koncentrē valsts līmenī saskaņā ar 3. un 4. punktu .

1. Attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kopējos ERAF līdzekļus katrā dalībvalstī koncentrē reģionālā līmenī saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 102. panta 2. punktu šādi:

a)	vairāk attīstītajos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

b)	pārejas reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

c)	mazāk attīstītajos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

2. Attiecībā uz tā atbalsta tematisko koncentrāciju, kas piešķirts dalībvalstīm, kuru sastāvā ietilpst tālākie reģioni, ERAF līdzekļus, kas konkrēti piešķirti tālāko reģionu programmām, un visiem pārējiem reģioniem piešķirtos līdzekļus administrē atsevišķi .

2. Attiecībā uz mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmām tālākos reģionus uzskata par mazāk attīstītiem reģioniem .

3. Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:

3. Tematiskās koncentrācijas prasības, kas izklāstītas 1. punkt ā, ievēro visā plānošanas periodā, tostarp, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām un starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 14. pantu.

a)	dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),

b)	dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),

c)	dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).

Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā .

4. Dalībvalstis ievēro šādas tematiskās koncentrācijas prasības:

4. Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2 vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 2. punkt ā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.

a)	1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;

b)	2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

c)	3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

4.a Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, apspriežoties ar attiecīgajiem reģioniem, var pieprasīt, lai tematiskā koncentrācija reģionu kategoriju līmenī tiktu samazināta līdz 10 % robežvērtībai.

5. Tematiskās koncentrācijas prasības, kas izklāstītas 4. punkt ā, ievēro visā plānošanas periodā, tostarp, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām un starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 14. pantu.

6. Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2 vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 4. punkt ā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.

Pamatojums

1.	Centralizētais piešķīrumu mehānisms radīja bažas vairumam reģionālo ieinteresēto personu (RK, Eiropas Reģionu asamblejai, CPMR, CEMR). Tas ir pretrunā kohēzijas politikas vietējai pieejai.

2.	Tālākie reģioni jāuzskata par mazāk attīstītiem reģioniem, ņemot vērā īpašās problēmas, kas tiem ir jārisina.

3.	Tematiskās koncentrācijas sistēmā būtu jāparedz arī zināma rīcības brīvība attiecībā uz valstu un reģionālajām īpatnībām, lai izvairītos no tā, ka līdzīgu kategoriju Eiropas reģioniem ir atšķirīgi jākoncentrē līdzekļi tādēļ, ka attiecīgajām dalībvalstīm ir atšķirīgs NKI.

10. grozījums

4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. No ERAF atbalsta:

a)	investīcijas infrastruktūrā,

a)	investīcijas infrastruktūrā,

b)	investīcijas piekļuvē pakalpojumiem,

b)	investīcijas piekļuvē pakalpojumiem,

c)	produktīvas investīcijas MVU,

c)	produktīvas investīcijas MVU,

d)	aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus,

d)	aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus,

e)	informāciju, komunikāciju, pētījumus, tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar kopām,

e)	informāciju, komunikāciju, pētījumus, tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar kopām,

f)	tehnisko palīdzību.

f)	tehnisko palīdzību.

Papildus drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU , ja tās ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

Drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu , vai arī uzņēmējdarbības infrastruktūrā, kura dod labumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ..

Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.

2. Saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) no ERAF drīkst atbalstīt arī:

a)	iekārtu un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu,

a)	iekārtu un cilvēkresursu , kā arī visu veidu infrastruktūras kopīgu izmantošanu pāri robežām visos reģionos ;

b)	saistītās nemateriālās investīcijas un citas darbības, kas saistītas ar PM Nr. 4 un ko paredz Eiropas Sociālais fonds Plus, kā noteikts Regulā (ES) 2018/xxxx [jaunais ESF+].

b)	saistītās nemateriālās investīcijas un citas darbības, kas saistītas ar PM Nr. 4 un ko paredz Eiropas Sociālais fonds Plus, kā noteikts Regulā (ES) 2018/xxxx [jaunais ESF+].

Pamatojums

Būtu jānorāda, ka atļauja politikas mērķī Nr. 1 iekļaut produktīvas investīcijas un atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūrai tikai MVU sektorā (vai sadarbībā ar MVU) ir pārāk ierobežojoša. Tas nav pamatoti, it īpaši ņemot vērā kohēzijas politikas prioritāšu augsto koncentrēšanu uz atbalstu pētniecībai un inovācijai, kā arī moderno tehnoloģiju izmantošanai, ja saņēmēju/labumguvēju katalogā jābūt struktūrai, kurai ir liela uzņēmuma statuss (arī tā sauktie spin-off uzņēmumi).

11. grozījums

6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. No ERAF un Kohēzijas fonda neatbalsta:

a)	kodolelektrostaciju dezekspluatāciju vai būvniecību,

a)	kodolelektrostaciju dezekspluatāciju vai būvniecību,

b)	investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām,

b)	investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām,

c)	tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi un reklāmu,

c)	tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi un reklāmu,

d)	grūtībās nonākušus uzņēmumus, kas definēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā,

d)	grūtībās nonākušus uzņēmumus, kas definēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā,

e)	investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,

e)	investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot gadījumus, kad tās ir saistītas ar vides aizsardzību vai ja tām pievienoti ieguldījumi, kas vajadzīgi, lai samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi, un izņemot tālākajos reģionos,

f)	investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos,

f)	investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos,

g)	investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās,

g)	investīcijas tādu (ne dalīti savāktu, jauktu) atkritumu atliku galīgās apstrādes iekārtās , kuri neatbilst atkritumu hierarhijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/851 4. pantu , izņemot tālākajos reģionos dažos pienācīgi pamatotos gadījumos ,

h)	investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK 4. pantā,

h)	investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK 4. pantā,

i)	investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli,

i)	investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli,

j)	finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:

j)	finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:

i)	sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,

i)	sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,

ii)	dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].

ii)	dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula],

k)	darbības, kas veicina jebkāda veida sociālo atstumtību vai diskrimināciju.

2. Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

3. Aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF vai Kohēzijas fonda, taču tās drīkst piedalīties Interreg programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2018/xxxx [ETS (Interreg)].

Pamatojums

Par 1. (e) RK ierosina ņemt vērā lidostu infrastruktūras klimata un vides aspektus, kā izklāstīts pašreizējā Regulā (ES) Nr. 1301/2013 [ERAF].

Par 1. (g) Atkritumu atliku jēdziena precizējums.

Par 1. (k) ERAF regulas 5. apsvērumā ir izklāstīti principi, tostarp līdztiesības princips un nediskriminācijas princips, kas jāievēro, īstenojot ERAF un Kohēzijas fondu. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Tomēr atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda šis princips vairs nav iekļauts regulas pantos. RK vēlas nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro šīs saistības.

12. grozījums

8. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. No ERAF drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.	1. No ERAF drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.
2. Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta no ERAF, dalībvalstis īsteno, izmantojot vienīgi Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā minētos veidus.	2. Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta no ERAF, dalībvalstis īsteno, izmantojot arī Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā minētos veidus. Tas var notikt, piemērojot arī vairākus fondus aptverošu pieeju kopā ar ESF+ un attiecīgā gadījumā – ar ELFLA un EJZF.

Pamatojums

Dažas dalībvalstis agrāk ir veiksmīgi īstenojušas arī citus integrētas teritoriālās attīstības veidus. Nav skaidrs, kāpēc šo veidu turpmāka izmantošana būtu jāizslēdz.

13. grozījums

9. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).	1. Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).
2. Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.	2. Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.
	Šie vismaz 6 %, kas paredzēti ilgtspējīgai pilsētattīstībai, būtu jānosaka ar darbībām no PM Nr. 5, kā arī no konkrētiem politikas mērķiem Nr. 1–4, kā norādīts 1. pielikumā.
Attiecīgā programma vai programmas šim nolūkam plānotās summas norāda saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta vii) punktu.	Attiecīgā programma vai programmas šim nolūkam plānotās summas norāda saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta vii) punktu.
3. Ilgtspējīgai pilsētattīstībai saskaņā ar 2. punktu piešķirto līdzekļu procentuālo daļu ievēro visā plānošanas periodā, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām, tostarp starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [14.] pantu.	3. Ilgtspējīgai pilsētattīstībai saskaņā ar 2. punktu piešķirto līdzekļu procentuālo daļu ievēro visā plānošanas periodā, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām, tostarp starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [14.] pantu.
4. Ja ERAF piešķīrumus samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 2. punktam.	4. Ja ERAF piešķīrumus samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 2. punktam.

Pamatojums

Precizējums. Šis punkts jau ir minēts regulas 1. pielikuma zemsvītras piezīmē, bet tas ir skaidrāk jānorāda normatīvajā daļā.

14. grozījums

10. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu, ko tiešā un netiešā pārvaldībā īsteno Komisija.

1. No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu, ko tiešā un dalītā pārvaldībā īsteno Komisija.

Šī iniciatīva aptver visas pilsētu teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammu .

Šī iniciatīva aptver visas pilsētu teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammas partnerības un organizatoriskās izmaksas .

2. Eiropas pilsētiniciatīvai ir trīs virzieni, kuri visi attiecas uz ilgtspējīgu pilsētattīstību:

a)	atbalsts spēju veidošanai,

a)	atbalsts spēju veidošanai, tostarp vietējo pārstāvju apmaiņas programmai (Erasmus vietējiem un reģionālajiem pārstāvjiem),

b)	atbalsts inovatīvām darbībām,

b)	atbalsts inovatīvām darbībām,

c)	atbalsts zināšanām, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

c)	atbalsts zināšanām, teritoriālās ietekmes novērtējumiem, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos.

Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos , piemēram, pamatprincipu ietvarstruktūru ilgtspējīgām pilsētām, ES Teritoriālās attīstības programmu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu lokalizāciju .

Pamatojums

Ir aizvien vairāk tādu vietējo, pilsētu un apakšreģionu attīstības, inovāciju un spēju veidošanas shēmu, kuras ļoti bieži savā starpā ir nesaistītas vai netiek pietiekami finansētas. Apvienojot tās vienuviet un savienojot ar saistītām iniciatīvām ārpus ESI fondu tiesiskā regulējuma, tiks nodrošināta lielāka konsekvence, izvairoties no pārklāšanās un nodrošinot savstarpēju papildināmību. Turklāt ir būtiski nodrošināt, lai galīgie saņēmēji (vietējās iestādes) tiešām saņemtu lielāko daļu spēju veidošanas finansējuma atšķirībā no pašreizējās situācijas ar TM Nr. 9 un tehnisko palīdzību.

15. grozījums

11. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

2. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem atbalsta:

a)	darbības, kas ietilpst 4. pantā noteiktajā darbības jomā,

a)	darbības, kas ietilpst 4. pantā noteiktajā darbības jomā,

b)	atkāpjoties no 4. panta, pasākumus, ar ko sedz darbības izmaksas, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras tālākajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

b)	atkāpjoties no 4. panta, pasākumus, ar ko sedz darbības izmaksas, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras tālākajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

No 1. punktā minētajiem līdzekļiem drīkst atbalstīt arī izdevumus, kas sedz kompensāciju, kura piešķirta par sabiedrisko pakalpojumu saistību un līgumu izpildi tālākajos reģionos.

3. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem neatbalsta:

a)	darbības, kas saistītas ar LESD I pielikumā uzskatītajiem produktiem,

a)	darbības, kas saistītas ar LESD I pielikumā uzskatītajiem produktiem,

b)	atbalstu pasažieru pārvadājumiem, kas atļauts saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

b)	atbalstu pasažieru pārvadājumiem, kas atļauts saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

c)	atbrīvojumus no nodokļiem un atbrīvojumus no sociālajiem maksājumiem,

c)	atbrīvojumus no nodokļiem un atbrīvojumus no sociālajiem maksājumiem,

d)	sabiedrisko pakalpojumu saistības, ja tās neizpilda uzņēmumi un ja valsts rīkojas, īstenojot valsts varu.

d)	sabiedrisko pakalpojumu saistības, ja tās neizpilda uzņēmumi un ja valsts rīkojas, īstenojot valsts varu.

4. Atkāpjoties no 4. punkta noteikumiem, no ERAF var atbalstīt produktīvas investīcijas tālāko reģionu uzņēmumos neatkarīgi no minēto uzņēmumu lieluma.

Pamatojums

Ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības, atbalstam, kas veicina tikai MVU, var būt tikai ierobežots sviras efekts.

16. grozījums

Aiz 11. panta iekļaut jaunu pantu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Teritorijas ar nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskajiem apstākļiem

ERAF līdzfinansētajās programmās tādās teritorijās, kurās ir būtiski un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, uz kuriem norādīts LESD 174. pantā, īpašu uzmanību pievērš šo teritoriju specifisko grūtību pārvarēšanai.

It īpaši NUTS III apgabalos, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz km2 vai kuros gada vidējais iedzīvotāju skaita samazinājums ir lielāks par - 1 % kopš 2007. gada, piemēro īpašus reģionālus un valsts plānus, lai reģionam piesaistītu vairāk cilvēku un rosinātu viņus tur palikt, palielinātu ieguldījumus darījumdarbībā, kā arī veicinātu digitālo un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, tostarp īpašu finansējumu kā daļu no partnerības nolīguma.

Pamatojums

Šis jaunais pants aptver gan mazapdzīvotos apgabalus, gan, vispārīgāk, visas pārējās ES 27 dalībvalstu apakšreģionu teritorijas, uz kurām attiecas 174. pants. Tomēr ir jānosaka finansiāli pārvaldāmi ERAF piešķīrumi, kas nepārklājas ar tiem, kurus daži reģioni jau saņem.

Tātad ierosinātā formula paredzēta, lai noteiktu atbilstību

—	klasificēšanai kā NUTS III (jo tā bieži ir apakšreģionāla, nevis reģionāla NUTS II problēma, un pašreizējās kartes to neuzrāda) –

—	ar vai nu 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru (piemēram, ziemeļu perifērijas apgabalos),

—	vai ar neto iedzīvotāju skaita samazināšanos (t. i., saistībā ar iedzīvotāju aizplūšanu un vietējo iedzīvotāju nāvi) kopš 2007. gada, jo tas ir aptuvenais finanšu krīzes sākums un arī iepriekšējā plānošanas perioda sākums.

Šis priekšlikums nosaka Komisijai pienākumu iekļaut to kā vienu no saviem priekšlikumiem attiecīgajām dalībvalstīm nostājas dokumentos, ar kuriem sāk sarunas ar katru dalībvalsti par partnerattiecību nolīgumiem.

Dati un karte no Vācijas Federālās ministrijas Būvniecības un telpiskās plānošanas (BBR) biroja

https://bit.ly/2KItBya.

17. grozījums

I PIELIKUMS

Kopīgie ERAF un Kohēzijas fonda izlaides un rezultātu rādītāji – 7. panta 1. punkts

1. tabula. Kopīgie ERAF (Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei un Interreg) un Kohēzijas fonda izlaides un rezultātu rādītāji**

Pievienot jaunus rezultātu kopīgos rādītājus (RKR)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
RKR 26 – Gada enerģijas galapatēriņš (tai skaitā: dzīvojamajās, privātajās nedzīvojamajās un publiskajās nedzīvojamajās ēkās)	RKR 26 – % no ikgadējā enerģijas ietaupījuma visam ēku fondam (salīdzinājumā ar bāzes līniju) saskaņā ar mērķi izveidot ļoti efektīvu un dekarbonizētu ēku fondu, kā noteikts valsts ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijā, lai atbalstītu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku nacionālā fonda atjaunošanu
RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte	RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte , sasniedzot vismaz 60 % enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar rādītājiem pirms renovācijas (EK noteiktā pilnīgas renovācijas definīcija)
RKR 28 – Ēkas ar uzlabotu energoefektivitātes klasi (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)	RKR 28 – Ēkas ar uzlabotu energoefektivitātes klasi (tai skaitā: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas), pēc renovācijas sasniedzot B energoefektivitātes sertifikātu
	RKR […] – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte, sasniedzot gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) standarta līmeni pēc renovācijas
RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas*	RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas*
RKR 30 – Uzņēmumi ar uzlabotu energoefektivitāti	RKR 30 – Uzņēmumi ar uzlabotu energoefektivitāti
RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija) RKR 32 – Atjaunojamā enerģija: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*	RKR […] – Enerģētiskās nabadzības skarto/neaizsargāto enerģijas patērētāju skaits, kuri saņem atbalstu sava mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai RKR […] – Kopējais galīgais atjaunojamu energoresursu patēriņš un patēriņš uz nozari (siltumapgāde un aukstumapgāde, transports, elektrība) RKR […] – Kopējo saražoto atjaunojamo energoresursu daļa RKR […] – Neatjaunojamo energoresursu ikgadējā importa samazināšana RKR […] – Atjaunojami energoresursi: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)*

Pamatojums

Ir jāpaplašina attiecīgo energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu rādītāju kopums.

No pašreizējā finansēšanas perioda ir jāgūst skaidras atziņas: kvantitatīvs mērķis bez a priori saistībām, kvalitātes kontroles vai stabilas izsekošanas un uzraudzības metodoloģijas var zaudēt ticamību klimata jomā.

Eiropas Komisijas ierosinātie klimata rādītāji ir nepilnīgi un reizēm vienkāršoti: ja attiecīgo mērķvērtību neizvērtēs no tehniskās iespējamības un finansiālās lietderības viedokļa, daži rādītāji vienkārši ietvers saņēmēju uzskaiti. Piemēram, viens ERAF izlaides rādītājs “RKI 18 – Mājsaimniecības, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai mājoklī” tiek mērīts pēc rezultāta rādītāja “RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte”. Lai gan abi rādītāji norāda mājsaimniecību kopējo skaitu, kuras gūst labumu no pasākuma, tie neuzrāda energoefektivitātes uzlabojuma līmeni, kas galu galā varētu būt augsts vai nebūtisks. Tas nozīmē, ka mērķus, iespējams, var noteikt zemus un izpildes sistēma nespēj novērtēt attiecīgā pasākuma vērienīguma līmeni.

18. grozījums

I PIELIKUMS

Kopīgie ERAF un Kohēzijas fonda izlaides un rezultātu rādītāji – 7. panta 1. punkts

1. tabula. Kopīgie ERAF (Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei un Interreg) un Kohēzijas fonda izlaides un rezultātu rādītāji **

Pievienot jaunus rezultātu kopīgos rādītājus (RKR) pēc RKR 65

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	RKR […] Vairāk nekā 6 mēnešus neaizpildītas vakances

Pamatojums

Kopīgā izlaides rādītāja “RKI 61 – Bezdarbnieki gadā, kurus apkalpo uzlaboti nodarbinātības dienesti (kapacitāte)” pirmajā daļā ir rezultāta kopīgais rādītājs “RKR 65 – Darba meklētāji, kuri gadā izmanto atbalstīto nodarbinātības dienestu pakalpojumus”. Šķiet, ka trūkst otrās daļas rādītāja.

19. grozījums

II PIELIKUMS

7. panta 3. punktā minētie ERAF un Kohēzijas fonda veikuma pamatrādītāji

Politikas mērķis: 2 Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību

Iekļaut jaunu kopīgo izlaides rādītāju (PKI) aiz PKI 09

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	PKI […] – Pastiprināta pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska pastiprināta novēršana, tostarp seismisko risku novēršana, un labāka noturība pret katastrofām un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.

Pamatojums

Jauns kopīgais izlaides rādītājs (PKI), kas, šķiet, līdz šim ir trūcis, tiek pievienots PM Nr. 2 īpašajam mērķim – veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu, tostarp seismisko risku novēršanu, un veicināt noturību pret katastrofām un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri vienkāršot noteikumus 2021.–2027. gada plānošanas periodam un pieņem zināšanai, ka uz ERAF un Kohēzijas fondi ir apvienoti vienā regulā, kurā ir izklāstīti abiem fondiem piemērojamie noteikumi. Jaunais regulas priekšlikums ir īsāks, jo KNR attiecas uz daudzām kopīgām daļām;

atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas politika joprojām attiecas uz visiem ES reģioniem un lielākā daļa tās līdzekļu ir paredzēti visneaizsargātākajām teritorijām; atzinīgi vērtē to, ka izskatāmais Eiropas Komisijas leģislatīvā akta priekšlikums, kas ietilpst dalītās kompetences jomā, atbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam;

ar bažām konstatē, ka Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu paredzēts krasi samazināt Kohēzijas fonda budžetu par 46 % un saglabāt stabilu ERAF budžetu (+ 1 %); pauž nožēlu par Eiropas teritoriālās sadarbības budžeta samazinājumu par 12 %, lai gan tā ir atzīta par vienu no politikas jomām, kurām ir visjūtamākā ES pievienotā vērtība;

atgādina, ka Kohēzijas fonds pastāvīgi ir pierādījis savu augsto Eiropas pievienoto vērtību un ka tas uzlabo ES tēlu iedzīvotāju acīs. Kohēzijas fonds atspoguļo turīgāko dalībvalstu solidaritāti ar trūcīgākajām dalībvalstīm attiecībā uz galvenās infrastruktūras izveidi, kā arī skaidras un pierādītas priekšrocības tām dalībvalstīm, kuras visvairāk iegulda ES budžetā. Ierosinātie samazinājumi, visticamāk, kavēs Līgumā noteikto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu;

konstatē, ka Eiropas Komisija ierosina noteikt mērķi ar klimatu saistītu izdevumu segšanai 25 % apmērā no kopējā DFS apjoma 2021.–2027. gadam. Tomēr šis kvantitatīvais mērķis ir daudz zemāks, nekā iespējams un nepieciešams, lai pilnībā izpildītu ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Salīdzinājumā ar citiem fondiem kohēzijas politikā tiek piemērota visai sarežģīta klimata pasākumu uzraudzības sistēma: ERAF jāīsteno 30 % pasākumu klimata jomā, Kohēzijas fondam – 37 %;

pauž bažas par to, ka Parīzē noteikto mērķu īstenošana Eiropai būs sarežģīts uzdevums. RK jau sen mudina īstenot vērienīgus mērķus klimata jomā, un, tā kā ERAF un Kohēzijas fonds ir galvenie finanšu instrumenti ES budžetā, ar kuriem veicina klimata mērķu sasniegšanu, kohēzijas politikas horizontālajos veicinošajos nosacījumos būtu jāietver prasība dalībvalstīm pildīt saistības, kas izriet no Parīzes nolīguma mērķiem; turklāt tās būtu cieši jāuzrauga visā plānošanas periodā, lai pārliecinātos, ka ieguldījumi klimata mērķu sasniegšanā joprojām ir vērsti pareizajā virzienā;

atzinīgi vērtē to, ka ERAF un Kohēzijas fonds ir kļuvuši “zaļāki” un ka piesārņojošas darbības tiks izslēgtas no regulas darbības jomas;

atzinīgi vērtē jauno īpašo Interreg komponentu novatoriskiem starpreģionāliem ieguldījumiem, ar ko atbalstīt tādu dalībnieku kopumu, kuri ir iesaistīti pārdomātas specializācijas stratēģijās visā Eiropā, un jauno komponentu tālākajiem reģioniem; aicina Eiropas Komisiju palielināt kopējo Eiropas teritoriālās sadarbības budžetu, lai saglabātu reāli pamatotu Interreg Europe un pārrobežu sadarbības budžetu, vienlaikus ieguldot jaunos sadarbības veidos;

aicina visos īstenošanas posmos no plānošanas līdz ziņošanai veicināt nediskriminācijas principu, kā arī ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

10.

iebilst priekšlikumā minētajam, ka ERAF tematiskajā koncentrācijā galvenā uzmanība pievēršama valsts līmenim; šis centralizētais piešķiršanas mehānisms neatbilst kohēzijas politikas vietējai pieejai un daudzlīmeņu pārvaldības principam;

11.

norāda uz fondu aizvien stingrāko nodalīšanu un īpaši pauž nožēlu par to, ka ELFLA ir izņemts no Kopīgo noteikumu regulas, kurā ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem;

12.

uzsver, ka ERAF un ESF+ ir vajadzīga stingra savstarpējā papildināmība, lai īstenotu integrētas un visaptverošas iniciatīvas vietējā līmenī;

13.

pieņem zināšanai, ka dalībvalstis tiek mudinātas pārnest 5 % no ERAF vai Kohēzijas fonda līdzekļiem uz jauno InvestEU instrumentu, kā arī pārnest vēl 5 % no sava ERAF piešķīruma uz EK pārvaldītajām ES programmām. Tomēr ir pierādījies, ka dalītās pārvaldības pieeja ietekmē Eiropas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Par jebkuru dalībvalsts veiktu pārnesumu lēmums būtu jāpieņem, iesaistot vietējos un reģionālos partnerus saskaņā ar partnerības principu un daudzlīmeņu pārvaldības principu;

14.

atbalsta pastiprināto pievēršanos ilgtspējīgai pilsētattīstībai, atvēlot šai jomai 6 % no ERAF līdzekļiem valsts līmenī;

15.

norāda, ka attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu būtu jādefinē viennozīmīgi interpretējami produktivitātes un rezultātu rādītāji, pirmām kārtām ietverot I un II pielikumā minētās mērvienības, un tiem jābūt tādiem, ko var piesaistīt no projektu līmeņa līdz darbības programmu līmenim un kohēzijas politikas mērķiem, un to mērīšanai nevajadzētu radīt pārmērīgu slogu saņēmējiem.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/137

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas teritoriālā sadarbība”

(2019/C 86/09)

Ziņotāja:

Marie-Antoinette MAUPERTUIS (FR/EA), Korsikas teritoriālās pašvaldības izpildpadomes locekle

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

COM(2018) 374 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot atsevišķām reģionu kategorijām, kuru starpā nepārprotami minēti pārrobežu reģioni.

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucējoši faktori, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, salas, pārrobežu un kalnu reģioni.

Pamatojums

Tā kā Eiropas teritoriālās sadarbības jomā ERAF galvenais mērķis ir atrisināt mazāk labvēlīgo reģionu problēmas, uzskatām, ka ierosinātajā formulējumā nav pietiekami skaidri norādītas visas šo teritoriju īpašās iezīmes.

2. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(3)	Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg).

(3)

Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta sauszemes un jūrlietu pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg). Ir arī jānostiprina daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principi.

Pamatojums

Regulas priekšlikumā bija svītrota atsauce uz abiem minētajiem principiem.

3. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(4)

Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” (1)(“Pierobežas reģionu paziņojums”). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie sauszemes robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā .

(4)	Pārrobežu sadarbībā , kas ietver gan sauszemes, gan jūras robežas, būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” (1) (“Pierobežas reģionu paziņojums”).

Pamatojums

Reģionu komiteja neatbalsta pārrobežu jūrlietu sadarbības pārcelšanu no 1. elementa “pārrobežu sadarbība” uz 2. elementu “transnacionālā sadarbība”. Lai arī to papildina transnacionālā budžeta pieaugums, pastāv liels risks, ka pārrobežu jūrlietu sadarbība tiks vājināta plašākā transnacionālās sadarbības kontekstā. Būtu jāierosina pārrobežu jūrlietu sadarbības un tās budžeta daļas atgriešana 1. elementā.

4. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(6)

Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm , un tam būtu jāietver arī pārrobežu jūrlietu sadarbība . Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā, savukārt jūrlietu sadarbībai vajadzētu aptvert teritorijas ap jūras baseiniem un ietvert arī 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārrobežu sadarbību pie jūras robežām . Būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka elastība, lai iepriekšējā pārrobežu jūrlietu sadarbība turpinātos plašākā jūrlietu sadarbības satvarā, un jo īpaši būtu jādefinē aptvertā teritorija, šādas sadarbības konkrētie mērķi, prasības projektu partnerībām, kā arī būtu jāizveido apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas.

(6)

Sadarbībai transnacionālajā jomā, kā arī jūrlietu sadarbībai būs jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā, savukārt jūrlietu sadarbībai vajadzētu aptvert teritorijas ap jūras baseiniem. Būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka elastība, lai 2014.–2020. gada plānošanas periodā paredzētā pārrobežu jūrlietu sadarbība turpinātos plašākā jūrlietu sadarbības satvarā, un jo īpaši būtu jādefinē aptvertā teritorija, šādas sadarbības konkrētie mērķi, prasības projektu partnerībām, kā arī būtu jāizveido apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas.

Pamatojums

5. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8)

Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām – vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana , inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 [24], un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai .

(8)

Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Šim elementam būtu jāturpina finansēt visa veida pieredzes uzkrāšanu , inovatīvas pieejas un spēju veidošanu programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmēt Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 [24], un turpināt atbalstīt un veicināt attīstības tendenču analīzi .

Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” [25] īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā enerģētika, rūpnieciskā modernizācija un lauksaimnieciskā pārtikas ražošana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā – “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis.

Projektbāzētai sadarbībai visā Savienībā būtu jāturpina veicināt starpreģionālo sadarbību starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai rastu kopējus risinājumus kohēzijas politikas sekmēšanai un izveidotu ilgtspējīgas partnerības . Tāpēc būtu jāsaglabā esošās programmas, jo īpaši sadarbības veicināšana katrā projektā.

Jaunās starpreģionālās investīcijas inovācijā būs cieši piesaistītas Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” [25] īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas.

Eiropas teritoriālajai sadarbībai būtu jāļauj turpināt atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību 4. elementā. Starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis.

Pamatojums

Reģionu komiteja atbalsta visu pašreizējo starpreģionālās sadarbības darbību saglabāšanu 4. elementā, pievienojot sadarbību projektos, kas saistīti ar inovatīvu risinājumu attīstīšanu, izvēršanu un pārnesamību uz vairākiem reģioniem, kurus skar tādi paši nelabvēlīgi strukturālie apstākļi.

Savā 4. elementā ETS ir jāturpina atbalstīt 4. elementā iekļauto integrēto teritoriālo attīstību pretēji Komisijas priekšlikumam atstāt šo iespēju tikai instrumentam “Eiropas pilsētiniciatīva”, kas paredzēts ERAF regulā.

Komiteja ļoti atzinīgi vērtē tādas jaunas iniciatīvas izveidi starpreģionālām investīcijām inovācijas jomā, kas turpina iniciatīvu “Vanguard” un jo īpaši būs paredzēta reģioniem, kuru lielums, attīstības potenciāls un tehnoloģiski ekonomiskās spējas pārsniedz lielāko daļu Eiropas reģionu.

6. grozījums

Jauns apsvērums pēc 24. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(24.a)

Saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu Komisijai, dalībvalstīm un reģioniem būs cieši jāsadarbojas, lai vienkāršotu valsts atbalsta pārvaldību un paziņošanu par valsts atbalstu. Būtu arī jāpārbauda, vai vismaz pasākumus starpreģionālās sadarbības jomā kopumā nevar atbrīvot no ES tiesību aktu prasībām attiecībā uz valsts atbalstu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu fondu vienkāršāku pārvaldību, plānošanas un pārvaldības posmā ir jāizmanto fondu pārvaldības vienkāršošanas process, kas tika sākts pēdējos gados un rezultējas jaunajos regulas priekšlikumos.

7. grozījums

Jauns apsvērums pēc 35. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(35.a)

Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) veicināšana bija viena no ES kohēzijas politikas galvenajām prioritātēm daudzu gadu laikā. Īpaši noteikumi par reģionālo atbalstu jebkāda lieluma uzņēmumu veiktajām investīcijām arī ir iekļauti pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu 2014.–2020. gada periodā un VGAR reģionālā atbalsta iedaļā. Tā kā atbalsts ETS būtu saderīgs ar vienoto tirgu, tas būtu jāizslēdz no LESD 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas pienākuma.

Pamatojums

Teritoriālā sadarbība nostiprina vienoto tirgu. Pilnībā likvidējot paziņošanas pienākumus, kas vēl tiek prasīti dažiem valsts atbalsta veidiem, tiktu panākta papildu vienkāršošana.

8. grozījums

1. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. pants	1. pants
Priekšmets un darbības joma	Priekšmets un darbības joma
1. Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm Savienībā un starp dalībvalstīm un blakusesošām trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).	1. Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm Savienībā un starp dalībvalstīm un blakusesošām trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) un trešo valstu grupu, kas apvienojusies kādā reģionālā organizācijā .

Pamatojums

Tā kā tālākie reģioni atrodas tālu no Eiropas kontinenta, tie sadarbojas ar trešām valstīm ārpus ES vai reģionālajām organizācijām; šī sadarbība neaprobežojas vienīgi ar kaimiņvalstīm.

9. grozījums

2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] 2. panta definīcijas. Ir piemērojamas arī šādas definīcijas:

1)	“IPA saņēmējs” ir Regulas (ES) [IPA III] I pielikumā uzskaitīta valsts vai teritorija;

1)	“IPA saņēmējs” ir Regulas (ES) [IPA III] I pielikumā uzskaitīta valsts vai teritorija;

2)	“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts un nesaņem atbalstu no Interreg fondiem;

2)	“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts un nesaņem atbalstu no Interreg fondiem;

3)	“partnervalsts” ir IPA saņēmējs vai valsts vai teritorija, kas ietilpst “Kaimiņattiecību ģeogrāfiskajā apgabalā”, kas norādīts Regulas (ES) [KASSI] I pielikumā, un Krievijas Federācija, un kas saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem;

3)	“partnervalsts” ir IPA saņēmējs vai valsts vai teritorija, kas ietilpst “Kaimiņattiecību ģeogrāfiskajā apgabalā”, kas norādīts Regulas (ES) [KASSI] I pielikumā, un Krievijas Federācija, un kas saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem;

4)	“pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

“pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, tostarp eiroreģions vai cita dažādu reģionālo vai vietējo pašvaldību apvienība , kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.

2. Ja Regulas (ES) [jaunā KNR] noteikumos ir atsauce uz “dalībvalsti”, tad šajā regulā to saprot kā “dalībvalsti, kurā atrodas vadošā iestāde”, savukārt, ja noteikumos ir atsauce uz “katru dalībvalsti” vai “dalībvalstīm”, tas jāsaprot kā “dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās attiecīgajā Interreg programmā”.

Ja Regulas (ES) [jaunā KNR] noteikumos ir atsauce uz “fondiem”, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai uz “ERAF”, šajā regulā to attiecina to saprot arī kā attiecīgos Savienības ārējās finansēšanas instrumentus.

Pamatojums

Šajā kontekstā ir jāiekļauj eiroreģioni, kā arī citas dažādu vietējo vai reģionālo pašvaldību apvienības.

10. grozījums

3. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. pants

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) elementi

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis (Interreg), ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenti atbalsta šādus elementus:

1)	pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem nolūkā veicināt integrētu reģionālo attīstību (1. elements):

1)	sauszemes vai jūrlietu pārrobežu sadarbība starp pierobežas reģioniem nolūkā veicināt integrētu reģionālo attīstību (1. elements):

a)	pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem;

a)	pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu pierobežas reģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu pierobežas reģioniem; vai

b)	ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes pierobežas blakusreģioniem:

b)	ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību pierobežas reģioniem:

i)	IPA saņēmēji vai

ii)	KASSI atbalstu saņemošas partnervalstis, vai

iii)	Krievijas Federācija, lai tā varētu piedalīties pārrobežu sadarbībā, kas saņem atbalstu arī no KASSI;

i)	IPA saņēmēji vai

ii)	KASSI atbalstu saņemošas partnervalstis, vai

iii)	Krievijas Federācija, lai tā varētu piedalīties pārrobežu sadarbībā, kas saņem atbalstu arī no KASSI;

transnacionālā sadarbība un jūrlietu sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements” ; ja attiecas tikai uz transnacionālo sadarbību – “2.A elements”; ja attiecas tikai uz jūrlietu sadarbību – “2.B elements” );

2)	transnacionālā sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”);

3)	tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju savā apkārtnē (“3. elements”);

3)	tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm , vai ar trešo valstu grupu, kas apvienojušās kādā reģionālā organizācijā, vai AZT, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju savā apkārtnē (“3. elements”).

4)	starpreģionālā sadarbība nolūkā stiprināt kohēzijas politikas efektivitāti (“4. elements”), veicinot:

4)	starpreģionālā sadarbība nolūkā stiprināt kohēzijas politikas efektivitāti (“4. elements”), veicinot:

a)	pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu:

a)	pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu:

i)	Interreg programmu īstenošanā;

i)	Interreg programmu īstenošanā;

ii)	ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” saistīto programmu īstenošanā , jo īpaši attiecībā uz starpreģionāliem un transnacionāliem pasākumiem, kur saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;

ii)

spēju attīstībā starp partneriem visā ES saistībā ar:

—	mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmu īstenošanu , jo īpaši attiecībā uz starpreģionāliem un transnacionāliem pasākumiem, kur saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī,

—	labas prakses noteikšanu, izplatīšanu un nodošanu reģionālās attīstības politikā un jo īpaši darbības programmās saistībā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”,

—	labās prakses noteikšanu, izplatīšanu un pārnešanu attiecībā uz pilsētvides ilgtspējīgu attīstību, iekļaujot saikni starp pilsētām un laukiem;

iii)	Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) izveidē, darbībā un izmantošanā;

iii)	Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) izveidē, darbībā un izmantošanā;

b)	attīstības tendenču izvērtēšana saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem;

b)	attīstības tendenču izvērtēšana saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem.

5)	starpreģionālas investīcijas inovācijā, pateicoties tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību (“5. elements”).

Pamatojums

RK atbalsta pārrobežu jūrlietu sadarbības atgriešanu 1. elementā un citu elementu stiprināšanu. Tiek ierosināts 1. punktā svītrot “blakusreģions”. Tā kā pārrobežu sadarbība ietvers NUTS 3. līmeņa reģionus, tas var traucēt dažu pārrobežu programmu pašreizējai ģeogrāfijai un mazināt to teritoriju, aptverot tikai NUTS 3. līmeņa blakusreģionus.

11. grozījums

4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
4. pants	4. pants
Pārrobežu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums	Pārrobežu un jūrlietu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums
1. Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm.	1. Pārrobežu sauszemes un jūrlietu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm , neskarot iespējamus pielāgojumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu 2014.–2020. gada plānošanas periodam noteikto sadarbības programmas jomu konsekvenci un nepārtrauktību .
2. Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko caur jūru saista pastāvīgi savienojumi.	2. Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko saista jūras, dzelzceļa, gaisa vai ceļu satiksmes savienojumi.
3. Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru un Monako.	3. Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru , Sanmarīno un Monako.
4. Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.	4. Attiecībā uz pārrobežu jūrlietu sadarbību 2014.–2020. gada plānošanas periodam pielāgojumi 18 pārrobežu sadarbības programmām, kas pastāv minētajā plānošanas periodā (Divas jūras, Botnija–Atlantija, Baltijas jūras centrālā daļa, Igaunija–Latvija, Lamanšs, Gvadelupa–Martinika–EESO, Majota/Komoru Salas/Madagaskara, Vācija–Dānija, Grieķija–Kipra, Grieķija–Itālija, Īrija–Velsa, Itālija–Horvātija, Francija–Itālija–Maritimo, Itālija–Malta, Madeira–Azoru salas–Kanāriju salas (MAK), Ziemeļīrija–Īrija–Skotija, Ēresunds–Kategats–Skageraks, Baltijas jūras dienvidu daļa), tiks veikti, savstarpēji vienojoties ar attiecīgajām valstīm, reģioniem un citām iesaistītajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
	5. Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.

Pamatojums

RK atbalsta pārrobežu jūrlietu sadarbības atgriešanu 1. elementā. RK arī ierosina svītrot patvaļīgo kritēriju par tilta esamību, lai īstenotu pārrobežu jūrlietu sadarbību. Atsaucoties uz subsidiaritātes principu, pārrobežu sadarbības zonu noteikšana ir jāveic saskaņoti ar attiecīgajām dalībvalstīm, reģioniem un citām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai nodrošinātu nepārtrauktību un konsekvenci ar pašreizējām programmām.

12. grozījums

7. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
7. pants	7. pants
Starpreģionālās sadarbības un starpreģionālo investīciju inovācijā ģeogrāfiskais tvērums	Starpreģionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums
1. Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu vai attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbilstīgi 5. elementam , atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija.	1. Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija.
2. Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.	2. Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Trešās valstis var veikt iemaksas elementa finansējumā ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

Pamatojums

Uz visām starpreģionālajām investīcijām inovācijā (SII) attiecas īpaša nodaļa šajā regulā. Grozījums nodrošina lielāku skaidrību par to, ka trešās valstis var piedalīties 4. elementā, veicot iemaksu tā finansējumā ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. RK atbalsta, ka 4. elementā (starpreģionālā sadarbība) un 5. elementā (starpreģionālās investīcijas inovācijā) tiek iekļautas Apvienotās Karalistes finanšu iemaksas, ko īsteno ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, un ka trešo valstu teritoriālo iestāžu dalība tiek turpināta tādā pašā veidā.

13. grozījums

9. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

9. pants

ERAF resursi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg)

1. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto ERAF resursu apmērs ir 8 430 000 000 EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 102. panta 1. punktā.

1. 3 % no vispārējiem resursiem, kas pieejami fonda budžeta saistībām 2021.–2027. gada periodā (t. i., kopā 10 000 000 000 EUR), tiks iegūti no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 102. panta 1. punktā , lai finansētu 1.–4. elementu .

2. Šā panta 1. punktā minētos resursus sadala šādi:

a)	52,7 % (t. i., kopā 4 440 000 000 EUR ) pārrobežu sadarbībai (1. elements);

a)	72,3 % (t. i., kopā 7 236 000 000 EUR ) pārrobežu sauszemes un jūrlietu sadarbībai (1. elements);

b)	31,4 % (t. i., kopā 2 649 900 000 EUR ) transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai (2. elements);

b)	19,2 % (t. i., kopā 1 929 000 000 EUR ) transnacionālajai sadarbībai (2. elements);

c)	3,2 % (t. i., kopā 270 100 000 EUR) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);

c)	2,9 % (t. i., kopā 272 000 000 EUR ) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);

d)	1,2 % (t. i., kopā 100 000 000 EUR ) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements);

d)	5,6 % (t. i., kopā 563 000 000 EUR ) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements).

e)	11,5 % (t. i., kopā 970 000 000 EUR) starpreģionālām investīcijām inovācijā (5. elements).

3. Komisija katru dalībvalsti informē par tai paredzēto daļu no 1., 2. un 3. elementam domātajām kopējām summām, norādot sadalījumu pa gadiem.

Par kritēriju sadalījumam starp dalībvalstīm izmanto iedzīvotāju skaitu šādos reģionos:

a)	1. elements – NUTS 3. līmeņa reģioni; 2.B elements – tie NUTS 3. līmeņa reģioni , kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

a)	1. elements – NUTS 3. līmeņa reģioni, kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

b)	2.A un 3. elements – NUTS 2. līmeņa reģioni.

b)	2. un 3. elements – NUTS 2. līmeņa reģioni.

4. Katra dalībvalsts līdz 15 % no tai paredzētā finansiālā piešķīruma 1., 2. un 3. elementam var pārvietot no viena minētā elementa uz citu vai citiem.

Pārrobežu un jūrlietu sadarbības programmām, kurām samazināti 2021.–2027. gada periodam paredzētie līdzekļi, attiecīgajām dalībvalstīm ir jāparedz ERAF līdzekļi no sava valsts finansējuma, lai nodrošinātu, ka šādas programmas turpina saņemt vismaz 2/3 no līdzekļiem, kas piešķirti 2014.–2020. gada periodam.

5. Pamatojoties uz saskaņā ar 3. punktu paziņotajām summām, katra dalībvalsts informē Komisiju par to, vai un kādā veidā tā ir izmantojusi 4. punktā paredzēto pārvietošanas iespēju, un par to, kā galu galā tai piekritīgā daļa ir sadalīta starp Interreg programmām, kurās šī dalībvalsts piedalās.

5. Pamatojoties uz saskaņā ar 3. punktu paziņotajām summām, katra dalībvalsts pēc konsultēšanās ar vietējām un reģionālajam pašvaldībām informē Komisiju par to, vai un kādā veidā tā ir izmantojusi 4. punktā paredzēto pārvietošanas iespēju, un par to, kā galu galā tai piekritīgā daļa ir sadalīta starp Interreg programmām, kurās šī dalībvalsts piedalās.

Pamatojums

Atbilstoši budžeta palielinājumam, ko KNR ziņotāji ierosināja jaunās KNR (ES) regulas 104. panta 7. punktā, lai mainītu vispārējos budžeta saistībām pieejamos resursus no 2,5 % līdz 3,3 % nolūkā finansēt regulā paredzētās sadarbības darbības. No minētajiem 3,3 % ierosinām piešķirt 3 % ETS tradicionālajām darbībām (t. i., 1., 2. un 4. elementam) un jaunajam 3. elementam. Ierosinām saglabāt pašreizējā plānošanas periodā esošo sadalījumu, t. i., aptuveni 75 % pārrobežu sadarbībai, iekļaujot pārrobežu jūrlietu sadarbību, 20 % – transnacionālajai sadarbībai un aptuveni 5 % – paplašinātai starpreģionālajai sadarbībai.

Atlikušie 0,3 % tiktu piešķirti starpreģionālajām investīcijām inovācijā (SII), taču būtu jāņem vērā īpašās iezīmes, kas piemīt šai jaunajai iniciatīvai, kurai, mūsuprāt, regulā būtu vajadzīga atsevišķa nodaļa.

14. grozījums

11. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
11. pants	11. pants
Saraksts ar Interreg programmu resursiem	Saraksts ar Interreg programmu resursiem
1. Pamatojoties uz dalībvalstu saskaņā ar 9. panta 5. punktu sniegto informāciju, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā ir iekļauts visu Interreg programmu saraksts un norādīta kopējā ERAF atbalsta summa un attiecīgā gadījumā arī kopējais atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	1. Pamatojoties uz dalībvalstu saskaņā ar 9. panta 5. punktu sniegto informāciju, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā ir iekļauts visu Interreg programmu saraksts un norādīta kopējā ERAF atbalsta summa un attiecīgā gadījumā arī kopējais atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Šajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu ar summām, kas pārvietotas saskaņā ar 9. panta 5. punktu, un summas iedala pēc dalībvalstīm un pēc Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.	2. Šajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu ar summām, kas pārvietotas saskaņā ar 9. panta 5. punktu, un summas iedala pēc dalībvalstīm un pēc Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.
	3. Dalībvalstis paziņo, kādā veidā tās saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 6. pantu “Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība” programmu izstrādē ir iesaistījušas vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī citas ieinteresētās personas.

15. grozījums

13. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
13. pants	13. pants
Līdzfinansēšanas likmes	Līdzfinansēšanas likmes
Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 70 %, izņemot gadījumus , kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.	Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 85 %, jo īpaši gadījumos , kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām , mazajiem projektiem, kas paredzēti 16.–26. pantā, attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.

Pamatojums

RK prasa saglabāt līdzfinansējuma līmeni 85 % apmērā visiem projektiem un vismaz mazākajiem starpreģionālajiem projektiem, jo īpaši mazajiem projektiem, kas minēti 16.–26. pantā.

16. grozījums

14. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4. Saistībā ar 1., 2. un 3. elementu ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”, jo īpaši šādiem pasākumiem:

a)	Interreg 1. un 2.B elementa programmas:

a)	Interreg 1. elementa programmas:

i)	stiprināt publisko iestāžu – īpaši to, kam uzticēts pārvaldīt konkrētu teritoriju – un ieinteresēto personu institucionālās spējas;

i)	stiprināt publisko iestāžu – īpaši to, kam uzticēts pārvaldīt konkrētu teritoriju – un ieinteresēto personu institucionālās spējas;

ii)	stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;

ii)

stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos , vairojot savstarpēju uzticēšanos, īpaši veicinot iedzīvotāju savstarpējās sadarbības pasākumus ;

b)	Interreg 1., 2. un 3. elementa programmas: stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas īstenot makroreģionālas stratēģijas un jūras baseina stratēģijas;

b)	Interreg 1., 2. un 3. elementa programmas: stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas īstenot makroreģionālas stratēģijas un jūras baseina stratēģijas;

ārējo pārrobežu programmas un Interreg 2. un 3. elementa programmas, ko atbalsta no Interreg līdzekļiem, papildus a) un b) apakšpunktā minētajām programmām: iedibināt savstarpēju uzticēšanos, proti, veicināt iedzīvotāju sadraudzības pasākumus, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktorus un to lomu reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos;

ārējo pārrobežu programmas un Interreg 2. un 3. elementa programmas, ko atbalsta no Interreg līdzekļiem, papildus a) un b) apakšpunktā minētajām programmām: iedibināt savstarpēju uzticēšanos, proti, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktorus un to lomu reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos;

Pamatojums

Iedibināt savstarpēju uzticēšanos un veicināt iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektus ir būtiski ne tikai ārējās, bet arī iekšējās pārrobežu sadarbības nodrošināšanai, tāpēc tas būtu īpaši jāatbalsta.

17. grozījums

15. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
15. pants	15. pants
Tematiskā koncentrācija	Tematiskā koncentrācija
1. Vismaz 60 % no ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, piešķir ne vairāk kā trim politikas mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā].	1. Ne vairāk kā 60 % no ERAF valsts un reģionālā līmenī un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, piešķir ne vairāk kā trim politikas mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā].
2. Vēl 15 % no ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība” vai Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”.	2. Ne vairāk kā vēl 15 % no ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, var piešķirt Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība” un/ vai Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”. Šī procentuālā daļa var būt lielāka par 15 %, ja sarunās par programmu iesaistītās puses to uzskata par vajadzīgu.
	Mērķa “Labāka Interreg pārvaldība” projekti var saņemt finansējumu arī saskaņā ar Regulu (ES) 2018/XXX [ar ko izveido Reformu atbalsta programmu]. Šajā gadījumā Regulai (ES) 2018/XXX [ETS] ir prioritāte.
3. Ja 2.A elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju, visu ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.	3. Ja 2. elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju, visu ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.
4. Ja 2.B elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, vismaz 70 % no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.	4. Ja 1. elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, vismaz 70 % no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vispārīgi paredz minētās stratēģijas mērķiem. Savstarpēji vienojoties ar Komisiju, var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
5. Attiecībā uz 4. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”.	5. Attiecībā uz 4. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”.

Pamatojums

Nav taisnīgi prasīt visiem Eiropas reģioniem papildus tehniskajai palīdzībai piešķirt vienādu noteiktu procentuālo daļu mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”.

Turklāt reģionos, kuri vēlētos izmantot ETS kā instrumentu, lai veicinātu labu pārvaldību un strukturālās reformas, arī turpmāk būtu jābūt iespējai saņemt papildu atbalstu no jaunās Reformu atbalsta programmas.

RK atbalsta makroreģionālu stratēģiju atbalstīšanu 1. un 2. elementā.

18. grozījums

Pēc II nodaļas pievienot jaunu nodaļu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

III NODAĻA

Starpreģionālas investīcijas inovācijā

15.a pants

Starpreģionālas investīcijas inovācijā

1. 0,3 % no kopējiem resursiem, kas pieejami fonda budžeta saistībām 2021.–2027. gada periodā (t. i., kopā 970 000 000 EUR), piešķir starpreģionālajām investīcijām inovācijā un izmanto tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un pastiprināšanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību. Papildu līdzekļus no programmas “Apvārsnis Eiropa” [priekšlikums Regulai (ES) 2018/XXX] var pārnest uz budžetu vai nu tieši, vai izmantojot galvenā fonda metodi.

2. SII ir paredzētas šādām darbībām:

a)	tādu kopēju inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kuri var sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību;

b)	valsts vai reģionālā līmenī izveidotajās pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistīto pētnieku, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un publiskās pārvaldes savešanai kopā;

c)	pilotprojektiem, ko īsteno, lai konstatētu vai pārbaudītu jaunus reģionālās un vietējās attīstības risinājumus, kuru pamatā ir pārdomātas specializācijas stratēģijas;

d)	pieredzes apmaiņai inovācijā ar mērķi izmantot reģionālās vai vietējās attīstības jomā iegūto pieredzi.

3. Attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija.

4. Starpreģionālo investīciju inovācijā sagatavošanu un iesniegšanu īsteno tiešā pārvaldībā.

5. Ievērojot Eiropas teritoriālās kohēzijas principu, reģioni, kuru Eiropas reģionālās konkurētspējas rādītājs 2013.–2016. gada periodā ir zem vidējā, reģioni, uz kuriem attiecas 174. pants, un tālākie reģioni SII shēmas ietvaros varēs izmantot ERAF paaugstinātu līdzfinansējuma likmi, kas var sasniegt 85 %–100 %. Šādam pamudinājumam veicināt starpreģionālās investīcijas inovācijā reģionos ar strukturāli nelabvēlīgiem apstākļiem ir:

a)	jāpalīdz šiem reģioniem kopīgi attīstīt inovatīvus investīciju projektus ar augstu potenciālu tos pārnest un atkārtot citās teritorijās, kuras skar tādi paši strukturāli nelabvēlīgi apstākļi;

jābūt vērstam uz inovācijas procesa stimulēšanu reģionālajās ekonomikās, kura skar ģeogrāfiskā un demogrāfiskā ziņā nelabvēlīgi strukturālie apstākļi, uz vietējo resursu vērtības palielināšanu, atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai, atkritumu apstrādi, ūdens resursu apsaimniekošanu, kultūras un dabas mantojuma popularizēšanu un aprites ekonomikas ieviešanu; ar “inovāciju” šeit saprot tehnoloģisko, organizatorisko, sociālo un vides inovāciju;

c)	jāļauj šiem reģioniem izmantot konkurētspējīgāku reģionu tehnoloģiju platformas, tādējādi nodrošinot tehnoloģiju un zināšanu nodošanu starp reģioniem un sekmējot ciešāku starpreģionālo integrāciju.

6. Trešās valstis var piedalīties ar nosacījumu, ka tās veic iemaksas finansējumā ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

Pamatojums

Lai arī starpreģionālo investīciju inovācijā (SII) radīšana ir viens no labākajiem jaunievedumiem jaunajā plānošanas periodā, tās joprojām ir instruments, kas ļoti atšķiras no Eiropas teritoriālās sadarbības. Šā iemesla dēļ un lai uzsvērtu tā īpašo nozīmīgumu, ierosinām sagatavot īpašu nodaļu un pantu attiecībā uz SII, apkopojot dažādos noteikumus, kas izkaisīti regulas priekšlikumā.

Ierosinām arī palielināt to budžetu ar īpašu 0,3 % rezervi no kohēzijas budžeta, atļaujot papildu pārvedumus. Visbeidzot, lai ievērotu Eiropas teritoriālās kohēzijas principu, daļa resursu būs jāparedz reģioniem, kuri vēl nav paši inovatīvākie ES.

Turklāt, lai nepalielinātu inovācijas un konkurētspējas atšķirības starp reģioniem, būtu jāveicina inovācija teritorijās, kuras ir pakļautas spēcīgiem ierobežojumiem un/vai kuru konkurētspēja ir zemāka par ES vidējiem rādītājiem.

Ar šo priekšlikumu ETS regulā tiek iekļauti Maupertuis (2017), Herrera Campo (2016), Osvald (2012), Karácsony (2018) un citu atzinumu ieteikumi.

19. grozījums

16. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
16. pants	16. pants
Interreg programmu sagatavošana un iesniegšana	Interreg programmu sagatavošana un iesniegšana
1. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā , un 5. elements, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā .	1. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.
2. Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.	2. Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
3. Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem. Iesaistītās trešās valstis vai partnervalstis, vai AZT attiecīgā gadījumā piesaista programmas partnerus, kas līdzvērtīgi tajā pantā minētajiem.	3. Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem. Iesaistītās trešās valstis vai partnervalstis, vai AZT attiecīgā gadījumā piesaista programmas partnerus, kas līdzvērtīgi tajā pantā minētajiem.
	Sagatavojot Interreg programmas, kas saistītas ar makroreģionālām vai jūras baseina stratēģijām, dalībvalstīm un programmas partneriem ir jāņem vērā makroreģionālo stratēģiju un jūras baseina stratēģiju tematiskās prioritātes un jāapspriežas ar attiecīgajiem dalībniekiem.
4. Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, Interreg programmu iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus deviņi mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT vārdā.	4. Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, vienu vai vairākas Interreg programmas pie attiecīgās sauszemes vai jūras robežas iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus deviņi mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT vārdā.
Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.	Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.
5. Pirms Interreg programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis, partnervalstis vai AZT rakstiski apstiprina savu piekrišanu Interreg programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistības nodrošināt Interreg programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistības sniegt finansiālu ieguldījumu.	5. Pirms Interreg programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis, partnervalstis vai AZT rakstiski apstiprina savu piekrišanu Interreg programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistības nodrošināt Interreg programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistības sniegt finansiālu ieguldījumu.
Atkāpjoties no pirmās daļas, tādu Interreg programmu gadījumā, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni un trešās valstis, partnervalstis vai AZT, attiecīgās dalībvalstis, pirms iesniedz Interreg programmas Komisijai, konsultējas ar attiecīgajām trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT. Tādā gadījumā piekrišanu Interreg programmu saturam un trešo valstu, partnervalstu vai AZT iespējamajam ieguldījumam var izteikt oficiāli apstiprinātos protokolos, kas sagatavoti pēc konsultatīvām sanāksmēm ar trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT vai pēc reģionālās sadarbības organizāciju apspriedēm .	Atkāpjoties no pirmās daļas, tādu Interreg programmu gadījumā, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni un trešās valstis, partnervalstis vai AZT, attiecīgās dalībvalstis, pirms iesniedz Interreg programmas Komisijai, konsultējas ar attiecīgajām trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT. Tādā gadījumā piekrišanu Interreg programmu saturam un trešo valstu, partnervalstu vai AZT iespējamajam ieguldījumam var izteikt oficiāli apstiprinātos protokolos, kas sagatavoti pēc konsultatīvām sanāksmēm ar trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT, vai vairākās Interreg programmās pie attiecīgās sauszemes vai jūras robežas .
6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 62. pantu, ar kuriem groza pielikumu, lai tā nebūtiskus elementus pielāgotu plānošanas periodā notikušām izmaiņām.	6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 62. pantu, ar kuriem groza pielikumu, lai tā nebūtiskus elementus pielāgotu plānošanas periodā notikušām izmaiņām.

Pamatojums

Ir jāievieš partnerības princips, lai nodrošinātu saskaņotību starp dažādām pārrobežu sadarbības darbībām. RK atbalsta pārrobežu jūrlietu sadarbības atgriešanu 1. elementā.

20. grozījums

19. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
19. pants	19. pants
Interreg programmu grozīšana	Interreg programmu grozīšana
1. Dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.	1. Dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde , pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un saskaņā ar KNR 6. pantu var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.
2. Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.	2. Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
3. Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.	3. Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
4. Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.	4. Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
5. Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.	5. Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un saskaņā ar KNR 6. pantu .
Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus.	Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus.
Tos uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par Interreg programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām. Vadošā iestāde iesniedz Komisijai pārskatīto tabulu, kas minēta 17. panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punktā.	Tos uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par Interreg programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām. Vadošā iestāde iesniedz Komisijai pārskatīto tabulu, kas minēta 17. panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punktā.
6. Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē Interreg programmas īstenošanu. Vadošā iestāde par šādiem labojumiem informē Komisiju.	6. Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē Interreg programmas īstenošanu. Vadošā iestāde par šādiem labojumiem informē Komisiju.

Pamatojums

Veicot izmaiņas programmās, ir jānodrošina partnerības principa ievērošana.

21. grozījums

24. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

24. pants

Mazo projektu fondi

1. Iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta mazo projektu fondā Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 000 000 EUR vai 15 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

Mazo projektu fonda līdzekļu galasaņēmēji saņem atbalstu no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem ar saņēmēja starpniecību un īsteno mazos projektus šā mazo projektu fonda ietvaros (“mazais projekts”).

2. Mazo projektu fonda saņēmējs ir pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG.

2. Mazo projektu fonda saņēmējs ir pārrobežu juridiskā struktūra, ETSG, eiroreģions, tālāko reģionu juridiskās struktūras vai kāda cita dažādu reģionālo vai vietējo pašvaldību apvienība .

3. Dokumentā, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem mazo projektu fonds var saņemt finansējumu, papildus 22. panta 6. punktā minētajiem elementiem norāda arī elementus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka saņēmējs:

a)	ievieš nediskriminējošu un pārredzamu atlases procedūru;

a)	ievieš nediskriminējošu un pārredzamu atlases procedūru;

b)	mazo projektu atlasē piemēro objektīvus kritērijus, ar ko novērš interešu konfliktus;

b)	mazo projektu atlasē piemēro objektīvus kritērijus, ar ko novērš interešu konfliktus;

c)	izvērtē atbalsta pieteikumus;

c)	izvērtē atbalsta pieteikumus;

d)	atlasa projektus un nosaka atbalsta summu katram mazajam projektam;

d)	atlasa projektus un nosaka atbalsta summu katram mazajam projektam;

e)	ir atbildīgs par darbības īstenošanu un no savas puses glabā visus apliecinošos dokumentus, kas nepieciešami revīzijas takai saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [XI] pielikumu;

e)	ir atbildīgs par darbības īstenošanu un no savas puses glabā visus apliecinošos dokumentus, kas nepieciešami revīzijas takai saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [XI] pielikumu;

f)	dara sabiedrībai pieejamu to galasaņēmēju sarakstu, kuri gūst labumu no darbības.

f)	dara sabiedrībai pieejamu to galasaņēmēju sarakstu, kuri gūst labumu no darbības.

Saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 35. pantā noteiktās prasības.

4. Mazo projektu atlase nenozīmē, ka vadošā iestāde deleģē uzdevumus starpniekstruktūrai, kā minēts Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktā].

5. Personāla un netiešās izmaksas, kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vadību, nepārsniedz 20 % no attiecīgā mazo projektu fonda kopējām attiecināmajām izmaksām.

6. Ja publiskā iemaksa mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā. Turklāt šāds vienkāršotu izmaksu princips būtu jāņem vērā, veicot papildu valsts kontroles un revīzijas, un no saņēmējiem nevajadzētu pieprasīt apliecinošus dokumentus, kas attiecas uz visām projekta izmaksām.

Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tad to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [48. panta 1. punkta a) apakšpunktu].

22. grozījums

26. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

26. pants

Tehniskā palīdzība

1. Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [85. panta 3. punkta] attiecīgi [a) vai c) apakšpunktu].

2. Procentuālā daļa no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, kas jāatmaksā par tehnisko palīdzību, ir šāda:

a)	iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 6 % ;

a)	iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 8 % ;

b)	ārējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no IPA-III PRS vai KASSI PRS: 10 %;

b)	ārējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no IPA-III PRS vai KASSI PRS: 10 %;

c)	2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 7 % .

c)	2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 8 % ;

d)	3. elemeta Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 10 %.

3. Interreg programmām, kam kopējais piešķīrums ir no 30 000 000 līdz 50 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai domāto summu, kas aprēķināta procentuāli, palielina vēl par 500 000 EUR. Šo summu Komisija pieskaita pirmajam starpposma maksājumam.

4. Interreg programmām, kam kopējais piešķīrums ir mazāks par 30 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai vajadzīgo summu, ko izsaka EUR, un attiecīgo procentuālo apjomu nosaka Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina attiecīgo Interreg programmu.

23. grozījums

45. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
45. pants	45. pants
Vadošās iestādes funkcijas	Vadošās iestādes funkcijas
1. Interreg programmas vadošā iestāde pilda Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [66]., [68]. un [69]. pantā noteiktās funkcijas, izņemot 66. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 67. pantā minēto darbību atlasi un 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos maksājumus saņēmējiem. Šīs funkcijas tiek pildītas visā programmas aptvertajā teritorijā, ievērojot šīs regulas VIII nodaļā noteiktās atkāpes.	1. Interreg programmas vadošā iestāde pilda Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [66]., [68]. un [69]. pantā noteiktās funkcijas, izņemot 66. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 67. pantā minēto darbību atlasi un 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos maksājumus saņēmējiem. Šīs funkcijas tiek pildītas visā programmas aptvertajā teritorijā, ievērojot šīs regulas VIII nodaļā noteiktās atkāpes.
2. Vadošā iestāde, apspriedusies ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, partnervalstīm un AZT, kas piedalās Interreg programmā, izveido kopīgu sekretariātu, kura darbinieku sastāvs atspoguļo programmas partnerību. Kopīgais sekretariāts palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai to attiecīgo funkciju izpildē. Kopīgais sekretariāts sniedz arī informāciju potenciāliem saņēmējiem par finansējuma iespējām no Interreg programmām un palīdz saņēmējiem un partneriem darbību īstenošanā.	2. Vadošā iestāde, apspriedusies ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, partnervalstīm un AZT, kas piedalās Interreg programmā, izveido kopīgu sekretariātu, kura darbinieku sastāvs atspoguļo programmas partnerību. Kopīgais sekretariāts palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai to attiecīgo funkciju izpildē. Kopīgais sekretariāts sniedz arī informāciju potenciāliem saņēmējiem par finansējuma iespējām no Interreg programmām un palīdz saņēmējiem un partneriem darbību īstenošanā.
3. Atkāpjoties no Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [70. panta 1. punkta], citā valūtā, nevis euro, maksātos izdevumus katrs partneris pārrēķina euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu tajā mēnesī, kurā minētie izdevumi tika iesniegti vadošajai iestādei verifikācijai saskaņā ar minētās regulas [68. panta 1. punkta a) apakšpunktu].	3. Ja vadošā iestāde neveic Regulas (ES) [jaunās KNR] 68. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās pārvaldības pārbaudes visā programmas teritorijā, tad katra dalībvalsts un attiecīgajos gadījumos trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, nozīmē struktūru vai personu (“kontrolieri”), kura atbild par to, ka tās teritorijā tiek veiktas šādas saņēmēju pārbaudes.
	4. Atkāpjoties no Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [70. panta 1. punkta], citā valūtā, nevis euro, maksātos izdevumus katrs partneris pārrēķina euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu tajā mēnesī, kurā minētie izdevumi tika iesniegti vadošajai iestādei verifikācijai saskaņā ar minētās regulas [68. panta 1. punkta a) apakšpunktu].

Pamatojums

Ja 44. panta 6. punkta svītrojums netiek pieņemts, šis ir alternatīvs risinājums jautājumam par kontrolieriem, lai nodrošinātu, ka nav jāatceļ pašreizējās pārvaldības pārbaužu sistēmas, kuras dažās programmās ir darbojušās trīs plānošanas periodus.

24. grozījums

49. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

49. pants

Maksājumi un priekšfinansējums

1. ERAF atbalstu un attiecīgā gadījumā atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem katrai Interreg programmai iemaksā vienā vienīgā kontā bez valstu apakškontiem saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

2. Ja ir pieejami līdzekļi, Komisija izmaksā priekšfinansējumu, pamatojoties uz kopējo atbalstu no katra Interreg fonda, kā noteikts katras Interreg programmas apstiprināšanas lēmumā, ko pieņem saskaņā ar 18. pantu; 2022.–2026. gadā priekšfinansējumu izmaksā kā gada maksājumus pirms 1. jūlija, bet apstiprināšanas lēmuma gadā ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas:

a)	2021: 1 % ;

a)	2021: 2 % ;

b)	2022: 1 % ;

b)	2022: 0,8 % ;

c)	2023: 1 % ;

c)	2023: 0,8 % ;

d)	2024: 1 % ;

d)	2024: 0,8 % ;

e)	2025: 1 % ;

e)	2025: 0,8 % ;

f)	2026: 1 % .

f)	2026: 0,8 % .

3. Ja ārējās pārrobežu Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS, priekšfinansējumu visiem fondiem, no kura saņem atbalstu šāda Interreg programma, maksā saskaņā ar Regulu (ES) [IPA III] vai [KASSI] vai ar kādu citu saskaņā ar tām pieņemtu aktu.

Priekšfinansējuma summu, ja vajadzīgs, var izmaksāt divās daļas atbilstoši budžeta vajadzībām.

Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieprasījums saistībā ar Interreg programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. Šāds atmaksājums ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi un nemazina atbalstu programmai no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS.

Pamatojums

RK ierosina divkāršot priekšfinansējuma procentuālo daļu plānošanas perioda pirmā gada laikā, lai palīdzētu sākt programmas. To kompensē attiecīgs samazinājums nākamajos gados.

25. grozījums

61. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
61. pants Starpreģionālas investīcijas inovācijā Pēc Komisijas iniciatīvas ERAF var atbalstīt starpreģionālas investīcijas inovācijā, kā noteikts 3. panta 5. punktā, kas saved kopā nacionālā vai reģionālā līmenī iedibinātās pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītos pētniekus, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību un publisko pārvaldi.

Pamatojums

Ņemot vērā SII nozīmīgumu un specifiku, tiek ierosināts tām veltīt īpašu nodaļu.

26. grozījums

Pēc 62. panta pievienot jaunu pantu

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	62.a pants Atbrīvojums no LESD 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas pienākuma Atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem izslēdz no valsts atbalsta kontroles un nepakļauj Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā paredzētajam paziņošanas pienākumam.

Pamatojums

Teritoriālā sadarbība nostiprina vienoto tirgu. Pilnībā likvidējot paziņošanas pienākumus, kas vēl tiek prasīti dažiem valsts atbalsta veidiem, tiktu panākta papildu vienkāršošana.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

ļoti atzinīgi vērtē Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) jaunās regulas 2021.–2027. gada plānošanas periodam iesniegšanu un redzamību, kas šai ES pamatā esošajai politikai nodrošināta ar īpašu regulu, lai arī to joprojām finansē ERAF;

atzinīgi vērtē arī to, ka nozīmīgu vienkāršošanas un sinerģijas centienu kontekstā ETS regulā ir iekļauti noteikumi, kas reglamentē ES nākamos ārējās finansēšanas instrumentus;

atbalsta jaunu mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā; uzskata, ka ETS būtu jāsniedz atbalsts (1) šim jaunajam mehānismam;

ļoti atzinīgi vērtē tālāko reģionu īpašo vajadzību atzīšanu jaunajā 3. elementā;

stingri atbalsta arī starpreģionālo investīciju inovācijā (SII) radīšanu, kas precizēta 5. elementā;

pauž nožēlu par Komisijas ierosināto ETS budžeta samazinājumu par 1 847 miljardiem EUR (salīdzināmās 2018. gada cenās), t. i., par 18 %; norāda, ka šāds samazinājums ir gandrīz divreiz lielāks nekā budžeta samazinājums pēc Brexit un maina ETS daļu kohēzijas budžetā no 2,75 % uz 2,5 %;

pauž nožēlu par to, ka 1. elements “pārrobežu sadarbība” (bez jūrlietu sadarbības) ir samazināts par 3 171 miljardu EUR (– 42 %) un ka klasiskais 4. elements “starpreģionālā sadarbība” (Interreg Europe, URBACT, ESPON, INTERACT) samazinās par 474 miljoniem EUR jeb par 83 %;

uzsver Interreg programmas lielo nozīmi, jo tā ir izrādījusies nepieciešama daudzām reģionālajām pašvaldībām gan pieredzes apmaiņai, gan paraugprakses apmaiņai attiecībā uz galvenajiem izaicinājumiem, kā arī cilvēcisko saikņu veidošanai starp reģionālajām pašvaldībām, tādējādi popularizējot Eiropas identitāti; norāda, ka pašreizējos priekšlikumos tas nav pietiekami atkārtots;

iebilst pret pārrobežu jūrlietu sadarbības pārcelšanu no 1. elementa “pārrobežu-sadarbība” uz 2. elementu “transnacionālā sadarbība”. Uzskata: lai arī šāda pārcelšana palielina 2. elementa transnacionālo budžetu par 558 miljoniem EUR (+ 27 %), pastāv liels risks, ka pārrobežu jūrlietu sadarbība tiks vājināta plašākā transnacionālās sadarbības kontekstā;

10.

uzskata par patvaļīgu KNR XXII pielikumā minēto Komisijas priekšlikumu dot priekšroku budžeta piešķīrumam tiem pierobežas reģioniem, kuros vismaz puse no iedzīvotāju skaita dzīvo mazāk nekā 25 km attālumā no robežas, un tādēļ Komiteja pilnībā noraida šo priekšlikumu;

11.

ļoti atzinīgi vērtē KNR ziņotāju priekšlikumu (2) mainīt KNR 104. panta 7. punktā paredzētos piešķīrumus, lai palielinātu budžetu klasiskajai teritoriālajai sadarbībai (1. un 4. elements) līdz 3 % no kohēzijas budžeta un veidotu īpašu papildu 0,3 % rezervi no kohēzijas budžeta starpreģionālajām investīcijām inovācijā. Šī pieeja ir līdzīga Parlamenta pieejai (3); Komiteja uzskata, ka piešķīrumu palielināšana būtu jāatspoguļo arī 3. elementā;

12.

uzskata, ka jaunā iniciatīva starpreģionālajām investīcijām inovācijā (SII), kas turpina ERAF kādreizējās inovatīvās darbības un iniciatīvu “Vanguard”, ir ar augstu pievienoto vērtību un, ņemot vērā tās atšķirības no tradicionālās ETS (1. un 4. elements), ir pelnījusi īpašu skatījumu regulā un īpašu budžeta piešķīrumu;

13.

uzskata, ka ir jānostiprina sinerģijas starp šīm investīcijām un “Apvārsnis Eiropa” (4);

14.

uzsver, ka ar SII ir prioritāri jāatbalsta izcilība, tomēr tām ir arī jāstiprina teritoriālā kohēzija, veicinot arī mazāk inovatīvu reģionu līdzdalību Eiropas starpreģionālās inovācijas dinamikā;

15.

atbilstoši prasībām, kas paustas vairākos RK atzinumos (5), ierosina izveidot iniciatīvu, lai LESD 174. pantā minētie neaizsargātākie reģioni varētu sadarbības režīmā attīstīt inovatīvus investīciju projektus ar spēcīgu potenciālu tos paplašināt, pārnest un atkārtot teritorijās, kuras skar tādi paši strukturālie ierobežojumi;

16.

aicina palielināt saskaņotību starp dažādām Eiropas teritoriālās sadarbības programmām. Vajadzības gadījumā transnacionālās sadarbības programmās, kas saistītas ar makroreģiona vai jūras baseina stratēģiju, būs jāpieņem prioritātes, kas ir saskaņotas un konverģējošas ar tās makroreģionālās vai jūras baseina stratēģijas prioritātēm, kura uz minētajām programmām attiecas;

17.

atzinīgi vērtē fondu pārvaldības vienkāršošanas pasākumus saskaņā ar Augsta līmeņa grupas un vairāku RK atzinumu (6) ieteikumiem;

18.

atzinīgi vērtē pielāgotas pārvaldības kārtības ieviešanu 16.–26. pantā minētajiem mazajiem projektiem un jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir iekļauts īpašs pants (24. pants) par mazo projektu fondu atbilstoši RK atzinumā par šo tematu ierosinātajam (7). Faktiski šie mazie projekti jeb iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projekti ir būtiski Eiropas integrācijai un redzamo un neredzamo robežu šķēršļu atcelšanai, kā arī palielina šīs shēmas Eiropas pievienoto vērtību. Turklāt Komiteja atbalsta to, ka šo mazo projektu fondu saņēmēji ir pārrobežu juridiska struktūra, ETSG, eiroreģions, tālāko reģionu juridiskās struktūras vai kāda cita vietējo un reģionālo pašvaldību apvienība;

19.

iebilst pret ES līdzfinansējuma līmeņa samazināšanu no 85 % līdz 70 %; uzskata, ka tas vēl vairāk sarežģīs to vietējo un reģionālo dalībnieku līdzdalību, kuriem ir ierobežotas finansiālās spējas;

20.

ierosina divkāršot priekšfinansējumam paredzēto procentuālo daļu pirmajā gadā, lai palīdzētu sākt programmas;

21.

ierosina palielināt tehniskajai palīdzībai paredzēto finansējumu līdz 8 % līmenim;

22.

ierosina mainīt tematiskās koncentrācijas līmeni 15. pantā, lai sasniegtu maksimālu 60 % līmeni ERAF piešķīrumiem valsts un reģionālā mērogā;

23.

uzskata, ka vienota 15 % rezerve labai pārvaldībai ne vienmēr ir taisnīga. Ne visiem reģioniem ir vienādas strukturālo reformu vajadzības. Komiteja uzskata, ka ETS būtu jāvar saņemt pārvedumus no jaunās Reformu atbalsta programmas (8);

24.

ļoti atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes vietējo un reģionālo pašvaldību iekļaušanu 1. un 2. elementā tāpat kā Norvēģijas vai Islandes gadījumā, kā RK prasīja (9). RK atbalsta ES pastāvīgo atbalstu miera procesam Ziemeļīrijā, izmantojot programmu PEACE PLUS;

25.

ierosina, lai 4. elementā (starpreģionālā sadarbība) un SII būtu iespējama arī trešo valstu līdzdalība, izmantojot ES budžeta ārējos piešķirtos ieņēmumus;

26.

norāda, ka Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) veicināšana bija viena no ES kohēzijas politikas galvenajām prioritātēm daudzu gadu laikā. Uz MVU paredzētajiem projektiem jau attiecas paziņošanas par valsts atbalstu pienākums saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR). Īpaši noteikumi par reģionālo atbalstu jebkāda lieluma uzņēmumu veiktajām investīcijām arī ir iekļauti pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu 2014.–2020. gada periodā un VGAR reģionālā atbalsta iedaļā. Tā kā atbalsts ETS būtu jāuzskata par saderīgu ar vienoto tirgu, tas būtu jāizslēdz no LESD 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas pienākuma;

27.

ierosina: lai mazinātu administratīvo slogu programmā iesaistītajām iestādēm un atbalsta saņēmējiem, valsts atbalsta ziņošanas prasības būtu vēl vairāk jāvienkāršo. Reģionu komiteja ņem vērā Komisijas priekšlikumu grozīt pilnvarojošo Regulu (ES) 2015/1588. Būtu arī jāpārbauda, vai vismaz pasākumus starpreģionālās sadarbības jomā kopumā nevar atbrīvot no ES tiesību aktu prasībām attiecībā uz valsts atbalstu.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.

(1) COM(2018) 373 final, Arends kga atzinuma projekts (COTER-VI/048).

(2) Schneider kga/Marini kdzes izstrādātais atzinuma projekts (COTER-VI/045).

(3) Arimont kga ziņojuma projekts, 2018/0199(COD).

(4) COM/2018/435 final

(5) Šajā priekšlikumā pārņemti Maupertuis kdzes (COTER-VI/22), Herrera Campo kga (SEDEC-VI/8), Osvald kga (COTER-V/21), Karácsony kga (COTER-VI/36) izstrādāto un citu atzinumu ieteikumi.

(6) Osvald kga atzinums (COTER-VI/012), Vlasák kga atzinums (COTER-VI/035).

(7) Branda kga atzinums par tematu “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās” (COTER-VI/023).

(8) Priekšlikums Regulai (ES) 2018/XXX par Reformu atbalsta programmas izveidi, COM(2018) 391 final.

(9) Rezolūcija par sekām, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības radīs ES vietējām un reģionālajām pašvaldībām, 129. plenārsesija, 2018. gada 17. maijā, RESOL-VI/031, 23. punkts.

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/165

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Pārrobežu mehānisms”

(2019/C 86/10)

Ziņotājs:

Bouke ARENDS (NL/PSE), Emmenas pašvaldības padomes loceklis

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā

COM(2018) 373 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Juridiskus šķēršļus galvenokārt izjūt personas, kas mijiedarbojas uz sauszemes robežām, jo cilvēki robežas šķērso katru dienu vai katru nedēļu. Lai šīs regulas ietekmi koncentrētu uz robežai vistuvākajiem reģioniem, kuros kaimiņos esošas dalībvalstis ir integrētas un mijiedarbojas visvairāk, šī regula būtu jāpiemēro pārrobežu reģioniem tādā nozīmē kā NUTS 3. līmeņa (1) reģiona teritorija , ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni. Tas nedrīkstētu atturēt dalībvalstis Mehānismu piemērot arī jūras robežām un ārējām robežām ar valstīm, kas nav EBTA valstis.

Lai šīs regulas ietekmi koncentrētu uz robežai vistuvākajiem reģioniem, kuros kaimiņos esošas dalībvalstis ir integrētas un mijiedarbojas visvairāk, šī regula būtu jāpiemēro NUTS 2. līmeņa un NUTS 3. līmeņa (1) reģionu teritorijām , ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni un pārrobežu reģioni ar jūras robežām . Tas nedrīkstētu atturēt dalībvalstis Mehānismu piemērot arī jūras robežām un ārējām robežām ar valstīm, kas nav EBTA valstis.

Pamatojums

Jāprecizē, ka regulu attiecina arī uz jūras robežām. Jāpievieno arī NUTS 2. līmeņa reģioni, lai varētu novērtēt, kurā NUTS reģionu līmenī varētu vislabāk noteikt mehānismu, kas ļauj likvidēt juridiskos/administratīvos šķēršļus pārrobežu kontekstā.

2. grozījums

3. pants – “Definīcijas”

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“pārrobežu reģions” ir NUTS 3. līmeņa reģionu teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni;

1)	“pārrobežu reģions” ir NUTS 3. līmeņa un NUTS 2. līmeņa reģionu teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs vai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai vienu vai vairākām trešām valstīm aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni vai pārrobežu reģioni ar jūras robežām ;

2)	“kopprojekts” ir jebkurš infrastruktūras elements, kas ietekmē kādu konkrētu pārrobežu reģionu, vai jebkurš vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts kādā konkrētā pārrobežu reģionā;

2)	“kopprojekts” ir jebkurš infrastruktūras elements, kas ietekmē kādu konkrētu pārrobežu reģionu, vai jebkurš vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts kādā konkrētā pārrobežu reģionā , neatkarīgi no tā, vai šī ietekme jūtama vienā vai abās robežas pusēs ;

3)	“tiesību norma” ir jebkura tiesību norma vai administratīva norma, noteikums vai administratīva prakse, kas attiecas uz kādu kopprojektu, neatkarīgi no tā, vai to pieņēmusi vai īsteno likumdevēja struktūra vai izpildvaras struktūra;

3)	“tiesību norma” ir jebkura tiesību norma vai administratīva norma, noteikums vai administratīva prakse, kas attiecas uz kādu kopprojektu, neatkarīgi no tā, vai to pieņēmusi vai īsteno likumdevēja struktūra vai izpildvaras struktūra;

4)	“juridisks šķērslis” ir jebkāda uz kopprojekta plānošanu, izstrādi, personālnodrošinājumu, finansēšanu vai darbību attiecināma tiesību norma, kas pārrobežu mijiedarbībā neļauj pilnvērtīgi izpausties kāda pierobežas reģiona potenciālam;

4)	“juridisks šķērslis” ir jebkāda uz kopprojekta plānošanu, izstrādi, personālnodrošinājumu, finansēšanu vai darbību attiecināma tiesību norma, kas pārrobežu mijiedarbībā neļauj pilnvērtīgi izpausties kāda pierobežas reģiona potenciālam;

5)	“iniciators” ir aktors, kurš apzina juridisko šķērsli un, iesniegdams iniciatīvas dokumentu, iedarbina Mehānismu;

5)	“iniciators” ir aktors, kurš apzina juridisko šķērsli un, iesniegdams iniciatīvas dokumentu, iedarbina Mehānismu;

6)	“iniciatīvas dokuments” ir dokuments, kuru Mehānisma iedarbināšanai sagatavojuši viens vai vairāki iniciatori;

6)	“iniciatīvas dokuments” ir dokuments, kuru Mehānisma iedarbināšanai sagatavojuši viens vai vairāki iniciatori;

“pārņēmējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz Eiropas pārrobežu saistībnolīguma (“saistībnolīgums”) vai Eiropas pārrobežu deklarācijas (“deklarācija”) pamata tiks piemērotas viena vai vairākas kādas pārnesējdalībvalsts tiesību normas vai kurā attiecīgas tiesību normas neesības dēļ tiks iedibināts ad hoc juridisks noregulējums;

8)	“pārnesējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras tiesību normas uz kāda konkrēta saistībnolīguma vai deklarācijas pamata tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī;

8)	“pārnesējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras tiesību normas uz kāda konkrēta saistībnolīguma vai deklarācijas pamata tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī;

“kompetentā pārņēmējiestāde” ir pārņēmējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir uz kāda konkrēta saistībnolīguma pamata pieņemt pārnesējdalībvalsts tiesību normu piemērošanu savā teritorijā vai – deklarācijas gadījumā – uzņemties saistības sākt likumdošanas procedūru, kas vajadzīga, lai taisītu tās iekšējo tiesību normu izņēmumu;

10)	“kompetentā pārnesējiestāde” ir pārnesējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir pieņemt tiesību normas, kas tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī, un tās piemērot savā teritorijā, vai arī abi šie elementi;

10)	“kompetentā pārnesējiestāde” ir pārnesējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir pieņemt tiesību normas, kas tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī, un tās piemērot savā teritorijā, vai arī abi šie elementi;

11)	“piemērošanas apgabals” ir tāds pārņēmējdalībvalsts apgabals, kur tiks piemērota pārnesējdalībvalsts tiesību norma vai kāds ad hoc juridisks noregulējums.

11)	“piemērošanas apgabals” ir tāds pārņēmējdalībvalsts apgabals, kur tiks piemērota pārnesējdalībvalsts tiesību norma vai kāds ad hoc juridisks noregulējums.

Pamatojums

Saskaņā ar regulas 4. pantu norādīts arī uz jūras robežām, lai precizētu ģeogrāfisko darbības jomu.

Jēdziens “kopprojekts” tiek definēts kā projekts, kas faktiski tiek īstenots attiecīgo NUTS 3 reģionu teritorijā, bet kopprojektu varētu arī izstrādāt tikai viena reģiona teritorijā vai vienā pašvaldībā.

3. grozījums

4. pants – “Dalībvalstu risinājumi attiecībā uz juridisku šķēršļu novēršanu”

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Lai novērstu juridiskus šķēršļus, kuri pārrobežu reģionos pie konkrētas robežas ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm kavē kāda kopprojekta īstenošanu, dalībvalsts izraugās vai nu Mehānismu, vai kādu jau esošu novēršanas veidu.	1. Lai novērstu juridiskus šķēršļus, kuri pārrobežu reģionos ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm kavē kāda kopprojekta īstenošanu, dalībvalsts kompetentā iestāde izraugās vai nu Mehānismu, vai kādu jau esošu novēršanas veidu.
2. Dalībvalsts var arī lemt, ka attiecībā uz konkrētu robežu ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm pievienosies kādam jau esošam rezultatīvam novēršanas veidam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis.	2. Dalībvalsts kompetentā iestāde var arī lemt, ka attiecībā uz pierobežas reģionu kopprojektu ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm pievienosies kādam jau esošam rezultatīvam novēršanas veidam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis.
3. Dalībvalstis šo Mehānismu var izmantot arī pārrobežu reģionos, kur ir jūras robežas, vai pārrobežu reģionos, kur robeža ir ar vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm vai vienu vai vairākām aizjūras zemēm un teritorijām.	3. Dalībvalstu kompetentās iestādes šo Mehānismu var izmantot arī pārrobežu reģionos, kur ir iekšējās vai ārējās jūras robežas . Dalībvalstis šo Mehānismu var izmantot arī pārrobežu reģionos, kur robeža ir ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, ar mērķi īstenot kopprojektu ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai vienu vai vairākām aizjūras zemēm un teritorijām.
4. Par lēmumiem, kas pieņemti uz šā panta pamata, dalībvalstis informē Komisiju.	4. Par lēmumiem, kas pieņemti uz šā panta pamata, dalībvalstis informē Komisiju.

Pamatojums

Vairākās valodu versijās 4. pants ir formulēts neskaidri. Dažās valodu versijās juridisko tekstu varētu interpretēt tā, ka viena dalībvalsts bez otras dalībvalsts līdzdalības nevar izmantot pārrobežu mehānismu projekta īstenošanai ar trešo valsti. Lai gan teksta versija angļu valodā ir pamats, būtu lietderīgi tekstu formulēt tā, lai visās valodās būtu skaidrs, ka ES dalībvalsts var izmantot pārrobežu mehānismu “viens pret vienu” projekta īstenošanai kopā ar kaimiņos esošu trešo valsti un otras ES dalībvalsts dalība nav vajadzīga.

Jāparedz, ka reģioni, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, var izveidot un piemērot Mehānismu neatkarīgi no dalībvalsts gribas, ja rodas juridiskie šķēršļi, kas ir saistīti ar reģionālā līmeņa likumdošanas pilnvaru jautājumiem.

Saistībā ar Mehānisma izmantošanu ir skaidri jānorāda uz iekšējām un ārējām jūras robežām.

4. grozījums

5. pants – “Pārrobežu koordinācijas punkti”

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Ja dalībvalsts izvēlas piemērot Mehānismu, tā iedibina vienu vai vairākus pārrobežu koordinācijas punktus vienā no šādiem veidiem:

1. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde izvēlas piemērot Mehānismu, tā iedibina vienu vai vairākus pārrobežu koordinācijas punktus vienā no šādiem veidiem:

a)	par pārrobežu koordinācijas punktu ieceļ atsevišķu nacionāla vai reģionāla līmeņa vai abu šo līmeņu struktūru;

a)	par pārrobežu koordinācijas punktu ieceļ atsevišķu nacionāla vai reģionāla līmeņa vai abu šo līmeņu struktūru;

b)	nacionāla vai reģionāla līmeņa pārrobežu koordinācijas punktu izveido jau esošā iestādē vai struktūrā;

b)	nacionāla vai reģionāla līmeņa pārrobežu koordinācijas punktu izveido jau esošā iestādē vai struktūrā;

c)	nacionālam vai reģionālam pārrobežu koordinācijas punktam piekritīgos papildu uzdevumus uztic attiecīgai iestādei vai struktūrai.

c)	nacionālam vai reģionālam pārrobežu koordinācijas punktam piekritīgos papildu uzdevumus uztic attiecīgai iestādei vai struktūrai.

2. Pārņēmējdalībvalstis un pārnesējdalībvalstis nosaka arī:

2. Pārņēmējdalībvalstu un pārnesējdalībvalstu kompetentās iestādes nosaka arī:

a)	to, vai noslēgt un parakstīt saistībnolīgumu un lemt, ka no minētā saistībnolīguma spēkā stāšanās brīža spēkā būs piemērojamā nacionālā tiesību akta izņēmums, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde;

a)	to, vai noslēgt un parakstīt saistībnolīgumu un lemt, ka no minētā saistībnolīguma spēkā stāšanās brīža spēkā būs piemērojamā nacionālā tiesību akta izņēmums, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde;

to, vai deklarāciju parakstīt un tajā oficiāli deklarēt, ka kompetentā pārņēmējiestāde līdz noteiktam termiņam izdarīs visu vajadzīgo, lai kompetentās likumdevējas iestādes minētajā dalībvalstī līdz noteiktam termiņam pieņemtu tiesību aktus vai citus normatīvus aktus, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde.

3. Par ieceltajiem pārrobežu koordinācijas punktiem dalībvalstis Komisiju informē līdz dienai, kad sākas šīs regulas piemērošana.

Pamatojums

Jāparedz, ka reģioni ar likumdošanas pilnvarām var izveidot un piemērot Mehānismu un ka reģionālos pārrobežu koordinācijas punktus izveido paši reģioni.

5. grozījums

7. pants – “Komisijai piekritīgie koordinācijas uzdevumi”

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Komisija pilda šādus koordinācijas uzdevumus:

a)	sadarbojas ar pārrobežu koordinācijas punktiem;

a)	sadarbojas ar pārrobežu koordinācijas punktiem;

b)	publicē visu nacionālo un reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu sarakstu un gādā par tā atjaunināšanu;

b)	publicē visu nacionālo un reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu sarakstu un gādā par tā atjaunināšanu;

c)	izveido un uztur visu saistībnolīgumu un deklarāciju datubāzi.

c)	izveido un uztur visu saistībnolīgumu un deklarāciju datubāzi.

d)	izstrādā komunikācijas stratēģiju, lai i) atbalstītu labas prakses apmaiņu, ii) sniegtu praktisku informāciju par regulas tematisko darbības jomu un iii) skaidrotu saistībnolīguma vai deklarācijas procedūru.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kas attiecas uz 1. punkta c) apakšpunktā minētās datubāzes darbību, un veidlapām, kuras jāizmanto, pārrobežu koordinācijas punktiem iesniedzot informāciju par Mehānisma īstenošanu un tā darbību. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pamatojums

Regulas īstenošana būtu jāpapildina ar skaidru un praktisku informācijas kampaņu, lai atvieglotu ieinteresēto personu centienus īstenot regulu.

6. grozījums

25. pants – “Ziņošana”

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
25. pants	25. pants
Ziņošana	Novērtēšana
Līdz dd mm gggg [t. i., pirmā diena mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā + pieci gadi; aizpilda Publikāciju birojs], Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu, kurā šīs regulas piemērošana novērtēta pēc tādiem rādītājiem kā tās rezultativitāte, efektivitāte, relevantums, Eiropas pievienotā vērtība un vienkāršošanas iespējas.	1. Līdz dd mm gggg [t. i., pirmā diena mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā + pieci gadi; aizpilda Publikāciju birojs], Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu, kurā šīs regulas piemērošana novērtēta pēc tādiem rādītājiem kā tās rezultativitāte, efektivitāte, relevantums, Eiropas pievienotā vērtība un vienkāršošanas iespējas. Ziņojumā īpaša uzmanība tiek veltīta regulas ģeogrāfiskai un tematiskai darbības jomai.
	2. Ziņojumu izstrādā pēc sabiedriskās apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Pamatojums

Komisija nolēmusi, ka regulas ģeogrāfiskā darbības joma būs NUTS 3 teritorija. Regulas efektivitāti varētu paaugstināt, paplašinot tās ģeogrāfisko darbības jomu. Tas ziņojumā būtu jāatspoguļo skaidrāk.

Izraugoties tematisko darbības jomu, Komisija priekšlikumā ierosina to attiecināt uz infrastruktūru un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Ziņojumā būtu jānovērtē, vai regulu būtu vai nebūtu vajadzīgs attiecināt uz citām politikas jomām.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas līdzšinējos centienus virzīties uz robežreģionu potenciāla labāku izmantošanu un sniegt ieguldījumu, kas paver iespējas izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai;

atzīmē, ka pašlaik nav vienotu Eiropas tiesību normu attiecībā uz juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanu pārrobežu kontekstā un darbojas tikai daži reģionāli mehānismi, piemēram, Beniluksa Savienība un Ziemeļvalstu Ministru padome; tāpēc atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, ar ko visām iekšējām un ārējām robežām tiek izveidots saprotams, papildinošs juridiskais instruments, ar kuru visā Eiropas Savienībā šķēršļus var novērst, izmantojot vienotu procedūru;

pateicas Komisijai par to, ka tā ņēmusi vērā ieteikumus, kas minēti iepriekšējos RK atzinumos par šķēršļiem pārrobežu kontekstā, it īpaši atzinumā “Kohēzijas un izaugsmes veicināšana ES pierobežas reģionos”;

norāda, ka Eiropas Savienībā ir 40 robežreģioni, kuriem ir iekšējas sauszemes robežas, un ka tie aptver 40 % ES teritorijas un tajos dzīvo gandrīz 30 % ES iedzīvotāju, un uzsver, ka juridiskie un administratīvie šķēršļi ir jālikvidē un autoceļu un dzelzceļa savienojumi ir jāuzlabo, lai varētu stiprināt sadarbību ES robežreģionos un Eiropas integrāciju un veicināt reģionu izaugsmi;

uzsver, ka dalībvalstu kompetencē esošajās politikas jomās pašlaik notiekošas pārmaiņas kavē vienotā tirgus brīvību radīto iespēju izmantošanu visā pilnībā; ja tiktu likvidēti tikai 20 % pastāvošo šķēršļu, IKP pieaugtu par 2 % un tiku radīts vairāk nekā miljons jaunu darbvietu;

uzskata, ka regulā ir svarīgi iekļaut arī jūras robežas, lai precizētu, ka ģeogrāfiskā darbības joma aptver ne tikai sauszemes robežu;

uzsver to, ka regulu ir lietderīgi attiecināt arī uz NUTS 2. līmeņa reģioniem, lai dažādos apstākļos varētu novērtēt, kurā NUTS reģionu līmenī varētu vislabāk noteikt mehānismu, kas ļauj likvidēt juridiskos un administratīvos šķēršļus pārrobežu kontekstā;

norāda, ka ir arī daudz reģionu ar ārējām sauszemes vai jūras robežām, kuros pārrobežu mehānisms var palīdzēt risināt problēmas, ar ko šie reģioni saskaras;

uzskata, ka instrumentam ir ļoti liela nozīme tādās jomās kā vietējā līmeņa sadarbības veicināšana pierobežas reģionos, šo robežreģionu sociālā un kultūras attīstība, Eiropas pilsoniskums un sabiedrības atbalsts Eiropas Savienībai. Tieši šajos reģionos visvairāk izpaužas eiropeisks redzējums un Eiropas kopējās vērtības. Pārrobežu mehānisms šīs izpausmes var stiprināt;

Augšupēja iniciatīva un brīvprātība

10.

atzinīgi vērtē to, ka mehānisms paver robežreģioniem iespēju uzņemties iniciatīvu un sākt dialogu un procedūru, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus, kas konstatēti tādu jautājumu risināšanā kā pārrobežu infrastruktūras būvniecība, tiesiskā regulējumu piemērošana pakalpojumu sniegšanas jomā un neatliekamās palīdzības dienestu darbība;

11.

pauž gandarījumu par to, ka priekšlikums kā augšupējs juridisks instruments var efektīvi atbalstīt pārrobežu sadarbības projektus un paver vietējām un reģionālajām pašvaldībām iespēju iepriekš noteiktā teritorijā un saistībā ar konkrētu projektu vienas dalībvalsts tiesību aktus piemērot citā kaimiņos esošā dalībvalstī;

12.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka jau izveidoti vairāki efektīvi mehānismi, piemēram, Ziemeļvalstu Ministru padome un Beniluksa Savienība, un uzskata, ka pārrobežu mehānisms ir piemērots jau izveidoto mehānismu un dalībvalstīs un to sadarbībā izraudzīto risinājumu papildinājums. Komiteja lūdz sniegt sīkāku informāciju par to, kā pārrobežu mehānismu var praktiski piemērot līdztekus esošajiem mehānismiem;

13.

uzskata, ka pievienoto vērtību rada tas, ka instrumentu var brīvprātīgi izmantot konkrēta projekta īstenošanai un tiek pavērta iespēja izraudzīties vispiemērotāko instrumentu – ES mehānismu vai kādu citu jau izveidotu divpusēju instrumentu – to juridisko šķēršļu novēršanai, kas kavē kopīga projekta īstenošanu pārrobežu kontekstā;

14.

aicina Komisiju paredzēt, ka reģioni, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, var izveidot un piemērot Mehānismu, lai pārņemtu juridiskos noteikumus no citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja rodas juridiskie šķēršļi, kas ietekmē reģionālā līmeņa likumdošanas pilnvaru jautājumus. Komiteja aicina arī paredzēt, ka jebkurā gadījumā reģionālos pārrobežu koordinācijas punktus izveido paši reģioni;

15.

vienlaikus mudina piemērot saskaņotus noteikumus, ko varētu izmantot, veidojot jaunus ES finanšu mehānismus pārrobežu reģionu sadarbības atbalstam;

Darbības joma

16.

piekrīt, ka ir jāierobežo jomas, uz kurām Komisijas regula attieksies, bet pauž bažas par to, ka darbības joma aprobežojas tikai ar NUTS 3 līmeņa reģioniem, un tādēļ aicina piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā novērtēt tā ģeogrāfisko un tematisko darbības jomu;

17.

lūdz Komisiju precizēt, uz kādiem kopprojektiem regula attieksies, un definēt jēdzienus “infrastruktūras projekts” un “vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi”; šajā saistībā norāda Komisijai uz to, ka vietējā un reģionālajā līmenī dažkārt trūkst skaidrības par to, kas ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi; ierosina, ka Komiteja sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm varētu, izmantojot konkrētus gadījumus un piemērus, analizēt regulas tematisko piemērošanu;

18.

pēc iepazīšanās ar regulas tekstu atzīmē, ka tas ne visās valodās ir konsekventi iztulkots un tādēļ rodas neskaidrība par dažu pantu piemērošanu (te it īpaši jānorāda uz 4. panta 3. punktu, kas attiecas uz regulas piemērošanu trešām valstīm). Komiteja uzskata, ka sadarbības ar trešām valstīm ierobežojums ir šķērslis, jo, kā šķiet, tiek norādīts uz divām ES dalībvalstīm. Komiteja arī uzskata, ka būtu skaidrāk jāformulē regulas priekšlikuma panti, kas attiecas uz iniciatīvas dokumenta sagatavošanu un iesniegšanu, kā arī ar to saistītie jautājumi, kas paredzēti 8.-12. pantā;

Īstenošana un darbība

19.

uzskata, ka ierosinātā procedūra ir visaptveroša. Tā kā ierosinātais mehānisms ir novatorisks, būs vajadzīgi skaidrojumi par darbībām, kas jāveic, gatavojoties saistībnolīgumam vai deklarācijai, un pastāv risks, ka dalībvalstīm un reģioniem tiks uzvelts administratīvs slogs. RK pilnībā atbalsta 25. pantā minēto ziņojumu, kurā tiks paredzēta arī regulas piemērošanas vienkāršošana. Komiteja turklāt mudina veltīt šim jautājumam vairāk uzmanības, lai valstu iestādes sāktu darbu, kura mērķis ir valstī spēkā esošo noteikumu vienkāršošana;

20.

uzsver, ka regula jāīsteno iespējami ātri un nepārprotami, un šajā saistībā aicina Komisiju ņemt vērā atziņas un pieredzi, kas tika gūtas regulas par ETSG īstenošanā, un mudināt dalībvalstis iespējami ātri mehānismu izmantot pārrobežu projektu īstenošanā; šajā saistībā uzskata, ka vajadzīgi papildu skaidrojumi par pārrobežu koordinācijas punktu lomu. Komiteja pauž cerību, ka tai (tāpat kā saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupām) tiks uzticēts reģistrēt Eiropas pārrobežu saistībnolīgumus un deklarācijas, lai tā varētu veicināt informācijas par gūto pieredzi sniegšanu un labas prakses piemēru apmaiņu;

21.

turklāt jāņem vērā, ka citas teritoriālās sadarbības struktūras, piemēram, darba kopienas, var būt noderīgas un papildināt Mehānismu;

22.

aicina Komitejas locekļus apmainīties ar piemēriem, tostarp tādiem, kas saistīti ar pārrobežu transporta savienojumiem un kopīgu neatliekamās palīdzības dienestu izmantošanu, uzņēmējdarbības parku attīstību utt.;

23.

aicina ES iestādes un dalībvalstis minētās regulas īstenošanu papildināt ar skaidru komunikācijas stratēģiju, kurā īpaša uzmanība pievērsta labas prakses piemēru apmaiņai un regulas tematiskajai darbības jomai;

24.

uzsver, ka pārrobežu mehānisms un ETSG instruments viens otru papildina un ka ETSG kā pārvalstiska un pašvaldību līmeņa struktūra būtu praktisks instruments, kas paver iespēju ierosināt un īstenot projektus, izmantojot jauno mehānismu. Būs vajadzīgs papildu darbs, lai skaidrotu, kā mehānisms un ETSG papildina viens otru;

25.

uzskata, ka mehānisms ir lietderīgs Interreg programmas papildinājums, jo dažās situācijās mehānisms var pavērt interesantas pieejas, kas varētu atvieglot pārrobežu projektu īstenošanu.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/173

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “KLP reforma”

(2019/C 86/11)

Galvenais ziņotājs:

Guillaume CROS (FR/PSE), Oksitānijas reģionālās padomes priekšsēdētāja vietnieks

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

COM(2018) 392 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013

COM(2018) 393 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām

COM(2018) 394 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

COM(2018) 392 final

1. grozījums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, ar nosacījumu, ka tie tiek iekļauti apstrādātajos zemesgabalos, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

Pamatojums

Ir jāveicina klimatam un videi labvēlīga agromežsaimniecības prakse, nevis veseli atvasāju zemesgabali, kas faktiski ir mežu, nevis lauksaimniecības platības.

2. grozījums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes , darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, lauksaimniecības ienākumu daļa , darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

Pamatojums

Vēlams ņemt vērā lauksaimniecības ienākumu daļu, nevis ienākumu kritēriju, kas varētu izslēgt mazās saimniecības.

3. grozījums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs, kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši klimata. enerģētikas un vides jomā.

KLP ir skaidri jāņem vērā Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politika, īpašu uzmanību pievēršot nepieciešamībai veicināt sieviešu līdzdalību lauku apvidu sociālekonomiskās struktūras attīstībā. Ar šo regulu būtu jāveicina sieviešu darba labāka redzamība; tāpēc tas jāņem vērā konkrētajos mērķos, kurus dalībvalstis ietver savos stratēģiskajos plānos.

Pamatojums

Ir būtiski veicināt sieviešu iespējas lauku apvidos.

4. grozījums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai spētu atbilst Savienības lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas sistēmu daudzfunkcionalitātei, KLP ir jākļūst gudrākai, modernākai un ilgtspējīgākai un, ieguldot spēkus tehnoloģiju izstrādē un digitalizācijā un uzlabojot piekļuvi objektīvām, pamatotām, būtiskām un jaunām zināšanām, jāizmanto pētniecības un inovācijas iespējas.

Lai spētu atbilst Savienības lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas sistēmu daudzfunkcionalitātei, KLP ir jākļūst gudrākai, modernākai un ilgtspējīgākai un, ieguldot spēkus tehnoloģiju izstrādē un digitalizācijā, un agroekoloģijas praksēs un uzlabojot piekļuvi objektīvām, pamatotām, būtiskām un jaunām zināšanām, jāizmanto pētniecības un inovācijas iespējas, ņemot vērā lauksaimnieku zināšanas un informācijas apmaiņu starp lauksaimniekiem .

Pamatojums

Tehnoloģiju izstrāde, digitalizācija, agroekoloģijas prakse un zināšanu apmaiņa starp lauksaimniekiem sekmēs gudrāku, modernāku un ilgtspējīgāku KLP.

5. grozījums

Jauns apsvērums pēc 12. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Digitālās plaisas mazināšana lauku teritorijās ir būtisks mērķis nolūkā saglabāt iedzīvotāju skaitu un ekonomikas attīstību, tostarp pakalpojumu sniegšanu, šādās teritorijās.

Lauksaimnieciskās ražošanas veidu digitalizācija rada būtiskas iespējas ražošanas, tirdzniecības, patērētāju aizsardzības, kā arī lauku teritoriju dabas un kultūras mantojuma aizsardzības jomā. Ir jānodrošina, ka šos ieguvumus var izmantot arī mazās lauku saimniecības, kuru piekļuve jaunām tehnoloģijām var būt ierobežota, un tehnoloģiskā attīstība nedrīkst mazināt lauksaimnieku autonomiju, kuriem ir jāsaglabā kontrole pār to saimniecībā vāktajiem digitālajiem datiem.

Pamatojums

Ir jānodrošina, ka visas lauku saimniecības var izmantot digitalizācijas radītās priekšrocības.

6. grozījums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai izkoptu lauksaimniecības dinamismu un izturētspēju un garantētu taisnīgu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem, savu lielo nozīmi saglabā tiešie maksājumi. Līdzīgā kārtā, lai uzlabotos lauksaimnieku saņemtā tirgus atlīdzība , ir jāinvestē lauku saimniecību pārstrukturēšanā, modernizācijā, inovācijā, dažādošanā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā.

Lai izkoptu lauksaimniecības dinamismu , ilgtspēju un izturētspēju visos reģionos un garantētu taisnīgu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem, savu lielo nozīmi saglabā tiešie maksājumi. Līdzīgā kārtā, lai uzlabotu lauku saimniecību izturētspēju un uzlabotos lauksaimnieku saņemtā tirgus atlīdzība , ir jāinvestē lauku saimniecību modernizācijā, inovācijā, dažādošanā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā.

Pamatojums

Ar tiešajiem maksājumiem ir jāveicina saimniecību pārstrukturēšana, lai panāktu lielāku izturētspēju un lauksaimnieku saņemto tirgus atlīdzību visos reģionos.

7. grozījums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina tirgu regulēšanu un pienācīgu riska novēršanu . Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

Pamatojums

Tā kā arvien vairāk ir risku, ar ko saskaras lauku saimniecības, ir vajadzīgs stabils riska novēršanas satvars.

8. grozījums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību , kā arī lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšana . KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, kādas ir, piemēram, teritorijām raksturīgajai tradicionālajai produkcijai, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam. Turklāt KLP būtu jāpalīdz īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) attiecībā uz pārtikas pieejamību.

Pamatojums

Eiropas Savienībā, par laimi, vēl ir saglabājies daudz tradicionālo produktu un lauksaimniecības ģenētisko resursu, un tie ir jāatbalsta.

9. grozījums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, dažu veidu intervences, kas paredzētas šajā regulā, arī turpmāk vajadzētu varēt paziņot kā t. s. zaļās grupas atbalstu, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, vai kā zilās grupas atbalstu, kas ir saistīts ar produkciju ierobežojošām programmām un tāpēc ir atbrīvots no samazināšanas pienākuma. Lai gan šīs regulas noteikumi par minēto veidu intervencēm jau tagad ir saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma prasībām par zaļo grupu vai ar tā paša nolīguma 6. panta 5. punkta prasībām par zilo grupu, būtu jānodrošina, lai minētajām prasībām atbilstu arī šo veidu intervences, ko savos KLP stratēģiskajos plānos ieplānojušas dalībvalstis.

10. grozījums

Jauns apsvērums pēc 20. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai ievērotu ANO pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 1. un 2. mērķi, un ES politikas saskaņotības attīstībai (PCD) nostādnes, KLP būtu jāveicina tāda ilgtspējīgas un plaukstošas ģimenes lauksaimniecības attīstība jaunattīstības valstīs, kas sekmē iedzīvotāju skaita saglabāšanos lauku apvidos un nodrošina to uzturdrošību. Šajā nolūkā vajadzētu nodrošināt, ka ES lauksaimniecības un pārtikas eksportu nevar veikt par cenām, kas ir zemākas nekā ES ražošanas izmaksas.

Pamatojums

Saskaņā ar RK perspektīvas atzinuma par KLP 54. punktu kopējā lauksaimniecības politika ir jāgroza, lai tiektos uz šo mērķi, kas ir jāizvirza par KLP desmito mērķi.

11. grozījums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju, jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību, dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus, kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības , tostarp lauksaimniecības ģenētisko resursu, aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju, jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, ikgadējās augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību, dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus, kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

Pamatojums

Efektivitātes nolūkā augsekai ir jābūt ikgadējai un elastīgai (skatīt LLVS 8, III pielikums). Ir jānovērš lauksaimniecības ģenētisko resursu izsīkšana.

12. grozījums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

Lai uzlabotu faktoru ražīgumu, ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

13. grozījums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Kad dalībvalstis atsaistīto tiešo atbalstu sniedz, pamatodamās uz maksājumtiesību sistēmu, tām būtu jāturpina pārvaldīt teritoriālām grupām izveidotu valsts rezervi vai rezerves. Šādas rezerves būtu prioritāri jāizmanto gados jauno lauksaimnieku un lauksaimniecisko darbību uzsākošo lauksaimnieku labā. Lai nodrošinātu netraucētu sistēmas darbību, ir vajadzīgi arī noteikumi par maksājumtiesību izmantošanu un nodošanu.

Pamatojums

Valsts subsīdiju tirdzniecība nav pieņemama.

14. grozījums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju visus pārējos tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu.

Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, kuri veicina nodarbinātību, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju visus pārējos tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu.

Pamatojums

Mazajām lauku saimniecībām ir būtiska nozīme dinamisma saglabāšanā un teritoriju uzturēšanā.

15. grozījums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Lai tie būtu stimulējoši, šāda veida maksājumiem vajadzētu segt vairāk nekā tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

Pamatojums

Lai veicinātu videi labvēlīgu praksi, tiek ierosināts neierobežot maksājumu tikai negūtās peļņas segšanas mērķim. Daudzgadu laikposms ir piemērotāks ietekmei uz vidi.

16. grozījums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu saistītos traucēkļus . Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis lauksaimniekiem piešķir atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir atlīdzināt saņēmējiem par Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu īstenošanu . Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

Pamatojums

Lauksaimniecības saglabāšana visās, tostarp problemātiskajās, teritorijās ir Eiropas mēroga nepieciešamība. Lai veicinātu videi labvēlīgu praksi, tiek ierosināts neierobežot maksājumu tikai negūtās peļņas segšanas mērķim.

17. grozījums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju – kā ienesīgu, tā neienesīgu – atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju – kā ienesīgu, tā neienesīgu – atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību , kā arī lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanu . Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts. Attiecībā uz šādām investīcijām ir noteikts maksimālais apmērs katrai saimniecībai. Šim instrumentam paredzētais finansējums ir ierobežots līdz 10 % no dalībvalsts ELFLA līdzekļiem.

Pamatojums

Nosakot ieguldījumu atbalsta maksimālo apmēru, var atbalstīt vairāk projektu. Finansējuma ierobežošana ļauj piešķirt vairāk līdzekļu citām ELFLA prioritātēm.

18. grozījums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi , kurus finansētu ELFLA . Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem.	Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem.

Pamatojums

Ja minētos maksājumus finansētu ELFLA, būtu atbilstoši jāpalielina tam piešķirtais finansējums.

19. grozījums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm , paredzot savu lauku attīstības plānu izstrādi vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī, būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un mazāk attīstītajiem reģioniem, kas norādīti LESD 174. panta trešajā daļā . Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

Pamatojums

Lai gan pastāv iespēja, ka atsevišķi stratēģisko plānu elementi varētu tikt izstrādāti reģionālajā līmenī, nav zināms, kādus apmērus var sasniegt šāda potenciālā reģionalizācija. Vismaz attiecībā uz tālākajiem reģioniem regulā vajadzētu noteikt, ka lauku attīstības programmas ir jāizstrādā piemērotā līmenī. Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus un plānojot intervences atbilstīgi īpašiem valsts un reģionālajiem apstākļiem, dalībvalstīm jāņem vērā LESD 174. pantā norādītie mazāk attīstītie reģioni, piemēram, salas, pārrobežu un kalnu reģioni.

20. grozījums

4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģiskajos plānos formulējamās definīcijas

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, īstens lauksaimnieks un gados jauns lauksaimnieks:

“lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu, gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai;

“lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu , tostarp kokvilnas audzēšanu un agromežsaimniecību , gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai;

b)	“lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

b)	“lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

“aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (1) 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (2) 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

ii)	“ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji;

ii)	“ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji , kas ir iekļauti kultūraugu audzēšanā ;

iii)

“ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kura piecus gadus vai ilgāk vairs nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā un kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot). Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt vai izmantot dzīvnieku barības ieguvei , ja vien tur dominē stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi . Tā var būt arī zeme, ko var izmantot noganīšanai un kas veido daļu no izveidotās vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās, vai arī zeme, ko var izmantot noganīšanai, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi ganību teritorijās nav dominējoši vai nav sastopami.

Tas attiecas arī uz mežainu ganību sistēmām, kur nedominē lopbarības zālaugi, bet kuras izmanto ganāmpulki, kā tas ir dehesu sistēmu un/vai krūmainu un mežainu ganību kalnu apvidos gadījumā;

Pamatojums

Tiek ierosināts saglabāt Omnibus regulas pašreizējo redakciju, kurā tiek ņemtas vērā tādas Vidusjūras reģiona ganību īpatnības kā dehesas un mežainas ganības kalnu apvidos.

21. grozījums

4. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“īstenu lauksaimnieku” definē tā, lai atbalstu nepiešķirtu personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības vai kuru galvenā darījumdarbība nav lauksaimnieciska, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ar lauksaimniecisko ražošanu saistītā ienākumu daļa, uzņēmējsabiedrības mērķis un/vai atrašanās reģistros, ļauj noteikt, kādus lauksaimniekus neuzskata par īsteniem; Definīcijā jebkurā gadījumā ir jāsaglabā tāds Eiropas Savienības ģimenes lauku saimniecības modelis ar individuālas vai kolektīvas saimniekošanas pazīmēm, kurā lauksaimnieks strādā un pārtiek tieši no lauksaimnieciskas darbības, un vajadzības gadījumā var ņemt vērā LESD 349. pantā definēto reģionu īpatnības.

Pamatojums

Attiecībā uz mazajiem lauksaimniekiem ienākumu ņemšana vērā varētu būt izslēdzoša. Lauksaimniecības ienākumu daļas ņemšana vērā ļauj labāk diferencēt īstenos lauksaimniekus. Ir jāapstiprina Eiropas ģimenes lauku saimniecības modelis.

22. grozījums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus:

a)	attīstīt gudru, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību;

a)	attīstīt gudru, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību;

b)	balstīt vidprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

b)	balstīt vidprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

c)	stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

c)	stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos, uzsvaru liekot uz pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanu lauku iedzīvotājiem atbilstīgi LESD 39. panta b) apakšpunktam un īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem ar nopietnām iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmām.

Šos mērķus papildina horizontālais mērķis – ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu. Jāsekmē arī attiecības starp dažādiem pārtikas vērtības veidošanas ķēdes dalībniekiem, nostiprinot to līgumattiecības un pārredzamību, kā arī izmantojot tādus instrumentus kā standartizēti cenu un ražošanas izmaksu novērošanas centri.

Pamatojums

Kopējā lauksaimniecības politikā ir jāievēro LESD 39. pants, īpaša uzmanība jāpievērš lauku apvidiem, kurus skar iedzīvotāju skaita samazināšanās, un jāuzlabo pārtikas piegādes ķēžu darbība.

23. grozījums

6.1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Konkrētie mērķi

1. Vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību:

a)	lai stiprinātu uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā;

a)	lai stiprinātu uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību , kas pielīdzināmi ekonomikā kopumā gūtajiem, un saimniecību izturētspēju visā ES teritorijā;

b)	pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju;

b)	pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot sociālo, vides, teritoriālo, ekonomikas konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju, kā arī agroekoloģiju, un ilgtspējīgu ražošanas veidu popularizēšanu ;

c)	uzlabot lauksaimnieku pozīcijas vērtības veidošanas ķēdē;

c)	uzlabot ražošanas faktoru ražīgumu, arī nolūkā samazināt lauksaimniecības nozarē saražoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas;

d)	dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;

d)	uzlabot lauksaimnieku pozīcijas vērtības veidošanas ķēdē;

e)	veicināt ilgtspējīgu attīstību un tādu dabas resursu – ūdens, augsne un gaisa – efektīvu apsaimniekošanu;

e)	dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;

f)	palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

f)	veicināt dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – un lauksaimniecības ģenētisko resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

g)	piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos;

g)	palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

h)	veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, kā arī veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

h)	piesaistīt gados jaunus un jaunus lauksaimniekus , jo īpaši mazāk apdzīvotajos reģionos, un veicināt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos;

i)	uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību.

i)	veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sieviešu līdzdalību lauku ekonomikā, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, kā arī veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

j)	uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību.

k)	veicināt ilgtspējīgas ģimenes lauksaimniecības attīstību jaunattīstības valstīs saskaņā ar 1. un 2. mērķi, kas ietverti ANO pieņemtajos ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM), kā arī ar ES politikas saskaņotību attīstībai (PCD).

24. grozījums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalstis, kad tās saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām nosaka šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.	Dalībvalstis un reģionu vadošās iestādes , kad tās saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām nosaka šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Pamatojums

Eiropas reģionu loma KLP pārvaldībā un īstenošanā ir jāsaglabā un jānostiprina, lai pielāgotu politiskās izvēles konkrētām teritoriālajām un nozaru iezīmēm.

25. grozījums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Ņemot vērā, ka kopējā lauksaimniecības politika ir lauksaimniecības pārtikas nozares ekonomikas un Savienības lauku vides ekonomiskās un sociālās struktūras pamats, s ava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis un reģionu vadošās iestādes veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem , jo īpaši subsidiaritātes principu .

Dalībvalstis nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, būtu saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļotu konkurenci.

Dalībvalstis izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Dalībvalstis nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, būtu saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļotu konkurenci.

Pamatojums

Ir jāiekļauj atsauce uz kopējās lauksaimniecības politikas pamatu un to, ka dalībvalstīm tā jāīsteno, ievērojot saderību ar iekšējo tirgu un neizkropļojot konkurenci.

26. grozījums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējus administratīvi soda tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

1.	klimats un vide;

2.	sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība;

3.	dzīvnieku labturība.

1.	klimats un vide;

2.	sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība;

3.	dzīvnieku labturība;

4.	sociālā joma – lauksaimniecībā nodarbināto darba ņēmēju tiesību ievērošana .

Pamatojums

Ir svarīgi, lai lauku saimniecības, kas saņem KLP publiskos līdzekļus, ievērotu tajās nodarbināto darba ņēmēju sociālās tiesības.

27. grozījums

12. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis izveido sistēmu, ar kuru ieinteresētajiem saņēmējiem nodrošina III pielikumā attiecībā uz barības vielām minēto Lauku saimniecības ilgtspējas rīku ar minimālo saturu un funkcijām, kas noteiktas minētajā pielikumā.

Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka un ar datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumu prasību izstrādi .

Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi. Datu glabāšanas, apstrādes un aizsardzības pakalpojumu prasībām ir jānodrošina, ka lauksaimnieks pārvalda barības vielas .

Pamatojums

Augsnes auglību vairāk nosaka labas agronomiskās prakses ievērošana, kas nodrošina labu augsnes bioloģisko stāvokli, nevis digitalizēta barības vielu reģistrācija. Lauksaimniekiem ir jāsaglabā kontrole pār barības vielām savā saimniecībā, ievērojot tiesību aktus.

28. grozījums

12. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumiem, tostarp noteikt III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) elementus, proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju, kā arī noteikt attiecībā uz barības vielām izstrādātā Lauku saimniecības ilgtspējas rīka formātu un šo rīku papildinošo elementu un funkciju minimumu.

Pamatojums

Labam lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim ir jābūt regulu, nevis deleģēto aktu darbības jomā.

29. grozījums

13. panta 4. punkts (d)

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
70. pantā minēto riska pārvaldību;	70. pantā minēto riska pārvaldību un riska novēršanu ;

Pamatojums

Riska novēršana, izmantojot agroekoloģijas praksi un saimniecību un teritoriju specializācijas atcelšanu, palielinās lauku saimniecību noturību pret klimata un sanitārajiem riskiem. Ar dārgu riska pārvaldību vien nepietiks, lai saimniecībām garantētu drošību.

30. grozījums

15. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai nodrošinātu līdzekļu pareizu sadali atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu pamatu, ko piemērot 1. punktā noteiktā maksājumu samazinājuma aprēķināšanā.

Pamatojums

Tiešo maksājumu sadalei ir jābūt regulu, nevis deleģēto aktu darbības jomā.

31. grozījums

24. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.	Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi īsteniem lauksaimniekiem un tās paliek saistītas ar zemi .

Pamatojums

Nav attaisnojams, ka var tirgot publisko subsīdiju tiesības bez saiknes ar lauksaimniecības zemju iegādi vai īri.

32. grozījums

25. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Maksājumus pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Maksājumus pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā, tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Šādas fiksētas summas apmēru nosaka pietiekamā līmenī, lai šādām saimniecībām nodrošinātu stabilitāti ilgtermiņā. Dalībvalstis paredz kritērijus mazo lauksaimnieku noteikšanai un atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Pamatojums

Tā dēvētajām mazajām lauku saimniecībām ir reāla nozīme nodarbinātības un dinamikas saglabāšanā un teritoriju uzturēšanā. Šim noteikumam jābūt obligātam arī dalībvalstīm.

33. grozījums

28. panta 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu kā

a)	maksājumus, kuri papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu, vai

a)	maksājumus, kuri papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu, vai

b)	maksājumus, ar kuriem saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensē 65. pantā noteikto apņemšanos rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

b)	maksājumus, ar kuriem saņēmējiem atlīdzina vairāk nekā 65. pantā noteikto apņemšanos rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

Pamatojums

Lai motivētu lauksaimniekus saglabāt vai izstrādāt videi labvēlīgas prakses, atbalstam ir jābūt lielākam par ražošanas papildizmaksām, kas saistītas ar videi labvēlīgām praksēm.

34. grozījums

29. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu īsteniem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

2. Dalībvalstu intervences 30. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produkcijai vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz tādā veidā, ka, uzlabojot konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti, ļauj tiem risināt aktuālās problēmas vai grūtības.

2. Dalībvalstu intervences 30. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produkcijai vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz , tiecoties uz šādiem mērķiem:

—	novērst lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu lauku apvidos un stiprināt ES pašpietiekamu pārtikas nodrošinājumu, vai

—	uzlabojot konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti, ļaut tiem risināt aktuālās problēmas vai grūtības.

3. Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā.

3. Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā , nosakot tā maksimumu .

Pamatojums

Saistītais atbalsts jāattiecina uz teritorijām, kurās ir problēmas un arī uz produkciju, kuras ražošanā rodas grūtības. Tam vairāk jābūt vērstam uz ražošanas saglabāšanu, nevis uz tās attīstīšanu, tāpēc arī maksimuma noteikšana katrai saimniecībai ir pamatota.

35. grozījums

30. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm, kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji un citas nepārtikas kultūras, kas nav kokaugi un ko izmanto tādas produkcijas ražošanai, ar kuru potenciāli varētu aizstāt fosilos materiālus .

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm, kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli: labība, eļļas augi, izņemot kultūras, kas paredzētas agrodegvielas ražošanai, proteīnaugi, pākšaugi, lopbarības pākšaugi vai lopbarības pākšaugu un zāles maisījums, zālāji, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, cūkgaļa, mājputni, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi un īscirtmeta atvasāji , kas iekļauti apstrādātajos zemesgabalos .

Pamatojums

Saistītais atbalsts jāpiešķir visiem pākšaugiem. Tas jāattiecina arī uz cūkgaļu un mājputniem, bet ne kultūrām, kas paredzētas agrodegvielas ražošanai.

36. grozījums

40. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Obligātās un fakultatīvās nozariskās intervences	Obligātās un fakultatīvās nozariskās intervences
1. Visām dalībvalstīm obligātas ir nozariskās intervences 39. panta a) punktā minētajā augļu un dārzeņu nozarē un 39. panta b) punktā minētajā biškopības produktu nozarē.	1. Visām dalībvalstīm obligātas ir nozariskās intervences 39. panta a) punktā minētajā augļu un dārzeņu nozarē un 39. panta b) punktā minētajā biškopības produktu nozarē.
2. Nozariskās intervences 39. panta c) punktā minētajā vīna nozarē obligātas ir V pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm.	2. Nozariskās intervences 39. panta c) punktā minētajā vīna nozarē obligātas ir V pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm.
3. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs.	3. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs.
4. 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts ar 39. panta f) punktu saistīto nozarisko intervenci attiecībā uz apiņu nozari drīkst īstenot tikai tad, ja šī dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā ir izvēlējusies neīstenot nozarisko intervenci 39. panta d) punktā minētajā nozarē.	4. 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts ar 39. panta f) punktu saistīto nozarisko intervenci attiecībā uz apiņu nozari drīkst īstenot tikai tad, ja šī dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā ir izvēlējusies neīstenot nozarisko intervenci 39. panta d) punktā minētajā nozarē.
5. 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis ar 39. panta f) punktu saistīto nozarisko intervenci attiecībā uz olīveļļas un galda olīvu nozari drīkst īstenot tikai tad, ja šīs dalībvalstis katra savā KLP stratēģiskajā plānā ir izvēlējušās neīstenot nozarisko intervenci 39. panta e) punktā minētajā nozarē.	5. 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis ar 39. panta f) punktu saistīto nozarisko intervenci attiecībā uz olīveļļas un galda olīvu nozari drīkst īstenot tikai tad, ja šīs dalībvalstis katra savā KLP stratēģiskajā plānā ir izvēlējušās neīstenot nozarisko intervenci 39. panta e) punktā minētajā nozarē.
	6. Dalībvalstis savos stratēģiskajos plānos var iekļaut intervences krīžu novēršanai un riska pārvaldībai jebkurā nozarē, lai novērstu un risinātu krīzes situācijas nozarē; šie mērķi atbilst 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā norādītajiem konkrētajiem mērķiem. Šīs intervences atvieglo ražotāju organizāciju, starpnozaru organizāciju un kooperatīvu dalību sistēmā.
	7. Izmantojot kopīgas pamatnostādnes, kas piemērojamas visā Eiropas Savienībā, dalībvalstis savos stratēģiskajos plānos paredz tādus instrumentus kā standartizēti cenu un ražošanas izmaksu novērošanas centri, kas ļauj iegūt informāciju par tirgu attīstību.

Pamatojums

Risku novēršanas un pārvaldības intervencēm ir jābūt pieejamām visās nozarēs. Tādu instrumentu kā, piemēram, standartizētu cenu un ražošanas izmaksu novērošanas centru, ieviešana vajadzības gadījumā ļaus saņemt brīdinājuma signālus par lauksaimniecības tirgu attīstību.

37. grozījums

43. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz 42. panta a)–h) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

a)	investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, īpaši vērstas uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu un atkritumu daudzuma samazināšanu;

a)	investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, īpaši vērstas uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu un atkritumu daudzuma samazināšanu;

pētniecība un eksperimentālā ražošana, īpaši vērsta uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu, kultūru noturību pret kaitēkļiem, pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšanu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanu un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšanu;

c)	bioloģiskā ražošana,

c)	bioloģiskā ražošana,

d)	integrētā ražošana;

d)	integrētā ražošana;

e)	augsni saglabājoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība;

e)	augsni saglabājoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība;

f)	bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgas dzīvotnes veidojoša vai uzturoša rīcība vai ainavu, tostarp ainavas vēsturisko vērtību saglabājoša rīcība;

f)	bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgas dzīvotnes veidojoša vai uzturoša rīcība vai ainavu, tostarp ainavas vēsturisko vērtību saglabājoša rīcība;

g)	energotaupīga, energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu palielinoša rīcība;

g)	energotaupīga, energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu palielinoša rīcība;

h)	kultūru noturību pret kaitēkļiem uzlabojoša rīcība;

h)	kultūru noturību pret kaitēkļiem uzlabojoša rīcība;

i)	ūdens resursu izmantošanu un apsaimniekošanu, tostarp ūdens ekonomiju un nosusināšanu uzlabojoša rīcība;

i)	ūdens resursu izmantošanu un apsaimniekošanu, tostarp ūdens ekonomiju un nosusināšanu uzlabojoša rīcība;

j)	atkritumu rašanos samazinoša un atkritumu apsaimniekošanu uzlabojoša rīcība un pasākumi;

j)	atkritumu rašanos samazinoša un atkritumu apsaimniekošanu uzlabojoša rīcība un pasākumi;

k)	augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

k)	augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

l)	klimata pārmaiņas mazinoša un pielāgošanos veicinoša un atjaunojamās enerģijas izmantošanu palielinoša rīcība;

l)	klimata pārmaiņas mazinoša un pielāgošanos veicinoša un atjaunojamās enerģijas izmantošanu palielinoša rīcība;

m)	Savienības un valstu kvalitātes shēmu īstenošana;

m)	Savienības un valstu kvalitātes shēmu īstenošana;

n)	noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus un informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

n)	noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus un informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

o)	konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu;

o)	konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu lietošanas samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu;

p)	apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

p)	apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu lietošanas samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu;

q)	darbības, kuru mērķis ir saglabāt augļu un dārzeņu ģenētisko resursu daudzveidību .

Pamatojums

Lauksaimnieku un iedzīvotāju veselības nolūkā ir būtiski jāsamazina pesticīdu izmantošana. Ģenētisko resursu daudzveidība ir izturētspējas ķīla.

38. grozījums

49. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Biškopības produktu nozariskās intervences veidi un Savienības finansiālā palīdzība (..)	Biškopības produktu nozariskās intervences veidi un Savienības finansiālā palīdzība (..)
2. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētus mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. (..)	2. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētus mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. (..)
4. Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no attiecīgajiem izdevumiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis. (..)	4. Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no attiecīgajiem izdevumiem. Izņēmums ir tālākie reģioni, kuros šī maksimālā robeža ir 85 %. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis. (..)

Pamatojums

Ja tālākajos reģionos salīdzinājumā ar iepriekšējiem plānošanas posmiem tiktu samazināts Eiropas Savienības nodrošinātais līdzfinansējuma līmenis, varētu tikt apdraudēta lauku attīstības programmu izpilde un būtu jādubulto pašu finansējums, kas tiem jāiegulda ES projektos.

39. grozījums

52. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vīna nozariskās intervences veidi

Attiecībā uz katru no 51. panta piedāvājuma izraudzīto mērķi dalībvalstis saviem KLP stratēģiskajiem plāniem atlasa vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

b)	pesticīdu lietošanas samazināšana.

Pamatojums

Vīnkopība ir viens no ražošanas veidiem, kas patērē visvairāk pesticīdu, un to lietošana ir steidzami jāsamazina.

40. grozījums

64. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lauku attīstības intervences

Šajā nodaļā paredzētās intervences aptver šādas jomas:

a)	vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības;

a)	vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības;

b)	dabiskie vai citi platībatkarīgie ierobežojumi;

b)	dabiskie vai citi platībatkarīgie ierobežojumi;

c)	platībatkarīgie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām;

c)	platībatkarīgie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām;

d)	investīcijas;

d)	investīcijas dzīves kvalitātes un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai laukos ;

e)	gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana;

e)	gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana;

f)	riska pārvaldības instrumenti;

f)	riska pārvaldības instrumenti;

g)	darbību saskaņā ar Programmu ietekmi uz sadarbību;

g)	darbību saskaņā ar Programmu ietekmi uz sadarbību;

h)	zināšanu apmaiņa un informēšana.

h)	zināšanu apmaiņa un informēšana.

41. grozījums

65. panta 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.	Dalībvalstis saņēmējiem kompensē vairāk nekā minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

Pamatojums

Lai veicinātu ražošanas sistēmu plašu pāreju uz izturētspējīgākiem ražošanas veidiem, ir vajadzīgs stimulējošs atbalsts, neierobežojot maksājumu par labu praksi tikai negūtās peļņas segšanai.

42. grozījums

68. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu.

Pamatojums

Publiskos līdzekļus nevar izmantot investīcijām, kas nelabvēlīgi ietekmētu vidi. Lai nepieļautu, ka saņēmējiem ir jāatmaksā līdzekļi, jo ir izrādījies, ka ietekme uz vidi ir lielāka, nekā sākotnēji bija paredzēts (ex post), nosacījumu sistēmu vajadzētu piemērot ex ante.

43. grozījums

68. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)	lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde;

a)	lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde;

b)	maksājumtiesību iegāde;

b)	maksājumtiesību iegāde;

c)	zemesgabalu iegāde, izņemot zemes pirkšanu vides saglabāšanas vajadzībām vai zemes pirkšanu, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību;

c)	zemesgabalu iegāde, izņemot zemes pirkšanu vides saglabāšanas vajadzībām vai zemes pirkšanu, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību;

d)	dzīvnieku iegāde, viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

d)	dzīvnieku iegāde, viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

e)	parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

e)	parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

f)	investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam, tostarp apūdeņošanas paplašināšana, kas ietekmē ūdensobjektus, kuru stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts par mazāk nekā labu;

f)	investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam, tostarp apūdeņošanas paplašināšana, kas ietekmē ūdensobjektus, kuru stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts par mazāk nekā labu;

g)	investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas;

g)	investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās un reģionālās attīstības stratēģijas;

h)	investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu.

h)	investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu.

Pamatojums

Ir svarīgi, ka attiecināmas ir arī investīcijas lielās infrastruktūrās, kas ir daļa no reģionālās attīstības stratēģijas.

44. grozījums

71. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

LEADER

1. Dalībvalstis piešķir atbalstu LEADER iniciatīvai, kas Regulas (ES) [KNR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Dalībvalstis, izmantojot ELFLA, var piešķirt atbalstu darbībām, kuras veicina viena vai vairāku 6. pantā noteikto mērķu īstenošanu pat ārpus IV nodaļas 1. iedaļā paredzētajām iespējām. Lēmums, ar ko apstiprina vietējās attīstības stratēģiju, attiecas arī uz tajā ietvertajām darbībām.

Pamatojums

Leader iniciatīvu, kurai piešķirti 5 % no ELFLA līdzekļiem, var efektīvāk īstenot, ja ir izstrādāti elastīgāki un autonomāki noteikumi, kas neietilpst valsts stratēģiskajā plānā (reģionālie darbības plāni).

45. grozījums

71. panta 1. un 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. (..)	1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas saukta par vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. (..)
5. Ja atbalstu izmaksā kā kopēju summu, dalībvalstis nodrošina, lai tiktu ievēroti Savienības noteikumi un prasības par līdzīga veida rīcību, kuru aptver cita veida intervences. Šo punktu nepiemēro attiecībā uz LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību.	5. Ja atbalstu izmaksā kā kopēju summu, dalībvalstis nodrošina, lai tiktu ievēroti Savienības noteikumi un prasības par līdzīga veida rīcību, kuru aptver cita veida intervences.

Pamatojums

46. grozījums

74. panta 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Finanšu instrumenta attiecināmie izdevumi ir KLP stratēģiskā plāna ieguldījuma kopsumma, kas ar finanšu instrumenta starpniecību attiecināmības perioda laikā izmaksāta vai – garantiju gadījumā – saskaņā ar garantijas līgumu rezervēta attiecībā uz:

a)	maksājumiem galasaņēmējiem vai maksājumiem galasaņēmēju labā aizdevumu, pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīciju gadījumā;

maksājumiem galasaņēmējiem vai maksājumiem galasaņēmēju labā aizdevumu, pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīciju gadījumā. Turklāt maksājumus galasaņēmējiem varēs piešķirt tikai apgrozāmā kapitāla vajadzībām gadījumos, kad lauksaimnieki ir cietuši no nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un/vai tirgus cenu krīzes ;

resursiem, kas saskaņā ar garantijas līgumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vēl nesamaksāti vai jau ir iestājies to samaksas termiņš, rezervēti, lai apmaksātu iespējamus garantijas prasījumus par zaudējumiem, un kas, izmantojot multiplikatora koeficientu, aprēķināti, aptverot bez atlikuma dalāmu summu, ko veido pamatā esošie jaunie izmaksātie aizdevumi vai līdzdalība galasaņēmēju kapitālā;

c)	maksājumiem galasaņēmējiem vai maksājumiem galasaņēmēju labā, ja finanšu instrumentus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu apvieno vienā finanšu instrumenta darbībā saskaņā ar Regulas (ES) [CPR] 52. panta 5. punktu;

c)	maksājumiem galasaņēmējiem vai maksājumiem galasaņēmēju labā, ja finanšu instrumentus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu apvieno vienā finanšu instrumenta darbībā saskaņā ar Regulas (ES) [CPR] 52. panta 5. punktu;

d)	to pārvaldības maksu maksājumiem un to pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai, kuras radušās finanšu instrumentu īstenojošajām struktūrām.

d)	to pārvaldības maksu maksājumiem un to pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai, kuras radušās finanšu instrumentu īstenojošajām struktūrām.

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām multiplikatora koeficientu nosaka piesardzīgā ex ante [provizoriskā] riska novērtējumā un saskaņo attiecīgajā finansēšanas nolīgumā. Ja tirgus apstākļu izmaiņas to prasa, multiplikatora koeficientu var pārskatīt. Šādai pārskatīšanai nav atpakaļejoša spēka.

Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārvaldības maksas tiek noteiktas, pamatojoties uz paveikto. Ja līdzdalības fondu un/vai īpašos fondus īstenojošās struktūras atbilstoši Regulas (ES) [CPR] 53. panta 3. punktam tiek izraudzītas līguma tiešas piešķiršanas kārtībā, šo struktūru pārvaldības izmaksu un tām maksāto pārvaldības maksu summas, kuras var deklarēt par attiecināmiem izdevumiem, nepārsniedz noteiktu slieksni, proti, drīkst būt [līdz 5 %] no KLP stratēģisko plānu iemaksu kopsummas, kas galasaņēmējiem izmaksāta aizdevumos, pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijās vai rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem.

Šo slieksni nepiemēro, ja finanšu instrumentus īstenojošās struktūras tiek izraudzītas piedāvājumu konkursa kārtībā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un piedāvājumu konkursā ir paredzēts, ka sagaidāmās pārvaldības izmaksas un maksas varētu būt lielākas.

Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to neuzrāda kā attiecināmos izdevumus.

Pamatojums

Ir jāparedz iespēja izmantot finanšu instrumentus, lai piesaistītu apgrozāmo kapitālu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai tirgus krīžu gadījumā.

47. grozījums

85. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ELFLA iemaksu maksimālā likme ir:

a)	70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē;

a)	85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē;

b)	70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

b)	75 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

c)	65 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu;

c)	75 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu;

d)	43 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

d)	53 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos;

e)	iepriekš minētās likmes palielina vēl vismaz par 10 procentpunktiem reģionos ar nopietnām iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmām .

ELFLA iemaksas minimālā likme ir 20 %.

Pamatojums

Ir jāsaglabā pašreizējās ELFLA līdzfinansējuma likmes. Turklāt ir jāparedz lielāks ELFLA finansējums reģioniem, kuros iedzīvotāju skaita samazināšanās rādītāji ir augstāki nekā Eiropas vidējais rādītājs.

48. grozījums

86. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences.	Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences , riska pārvaldības rīki (70. pants) un atbalsts investīcijām (68. pants) .

Pamatojums

Ir jāievēro vides un klimata mērķi.

49. grozījums

86. panta 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 10 % no VII pielikumā norādītajām summām.	Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 13 % no VII pielikumā norādītajām summām.
Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, drīkst saistītā ienākumu atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 10 % no VII pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu.	Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, drīkst saistītā atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 13 % no VII pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu.
Pirmajā daļā minēto procentuālo daudzumu var palielināt ne vairāk kā par 2 % ar noteikumu, ka minēto 10 % pārsniegumam atbilstošo summu iedala III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem.	Pirmajā daļā minēto procentuālo daudzumu var palielināt ne vairāk kā par 2 % ar noteikumu, ka minēto 13 % pārsniegumam atbilstošo summu iedala III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem , jo īpaši pākšaugiem .
Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautās summas, kuras izriet no pirmās un otrās daļas piemērošanas, ir saistošas.	Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautās summas, kuras izriet no pirmās un otrās daļas piemērošanas, ir saistošas.

50. grozījums

86. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..)

8. Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 26. pantā minētajām pārdalošā nodarbinātības atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi ir vismaz 30 % no VII pielikumā norādītajām summām.

9. Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 28. pantā minētajām klimata un vides programmu intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi ir vismaz 30 % no VII pielikumā norādītajām summām.

10. Ne vairāk kā 10 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti šīs regulas 70. pantā noteiktajiem riska pārvaldības instrumentiem.

11. Ne vairāk kā 10 % no ELFLA līdzekļiem stratēģiskajam plānam tiek rezervēti investīcijām (68. pants).

12. ELFLA finansējums paredz īpašu papildmaksājumu lauku apvidiem ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

Pamatojums

Papildus jautājumiem par problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, jāņem vērā arī viena no lielākajām problēmām lauku apvidos, proti, iedzīvotāju skaita samazināšanās.

51. grozījums

90. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Saistībā ar sava KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kas minēts 106. panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu:

a)	līdz 15 % no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2021.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā, pārvietot uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu ; vai

a)	līdz 15 % no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2021.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā, pārvietot uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu.

b)	līdz 15 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu pārvietot uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2021.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā .

Pamatojums

Kā norādīts iepriekšējos RK atzinumos, Komiteja iebilst pret šādu iespēju pārvietot piešķīrumus no otrā pīlāra uz pirmo pīlāru, jo tas ir pretrunā lauku teritoriju interesēm.

52. grozījums

91. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
KLP stratēģiskie plāni Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.	KLP stratēģiskie plāni Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.
Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.	Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.
Lai minētos mērķrādītājus sasniegtu, dalībvalstis, pamatodamās uz III sadaļā paredzētajiem intervenču veidiem, nosaka konkrētas intervences . Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.	Lai minētos mērķrādītājus sasniegtu, dalībvalstis, pamatodamās uz III sadaļā paredzētajiem intervenču veidiem, nosaka lauku attīstības programmas, kas vismaz tālāko reģionu gadījumā izstrādātas vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī . Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Pamatojums

Lai izstrādātu un pārvaldītu lauku attīstības programmas, ir jāstiprina reģionālā pieeja atbilstoši subsidiaritātes principam. Stratēģiskais plāns ir jāīsteno ar vispiemērotākajā ģeogrāfiskajā līmenī izstrādātu lauku attīstības plānu palīdzību.

53. grozījums

102. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Modernizācija

Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizēšanos, jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos lauksaimniecības nozares un KLP modernizēšanos atbalstošos elementus; aprakstā jo īpaši ietver:

Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizēšanos un agroekoloģisko pārkārtošanos , jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos lauksaimniecības nozares un KLP modernizēšanos atbalstošos elementus; aprakstā jo īpaši ietver:

a)	pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu, inovācijas un digitalizēšanas apgūšanu un kopīgošanu un to tālākās nodošanas sekmēšanu; minētajā pārskatā iekļauj:

a)	pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu, lauksaimniecības prasmju un tehniskās un sociālās inovācijas apgūšanu un kopīgošanu un to tālākās nodošanas sekmēšanu; minētajā pārskatā iekļauj:

i)	aprakstu par to, kāda organizatoriskā struktūra ir izvēlēta attiecībā uz AKIS, kas aptver organizatoriskos aspektus un zināšanu plūsmu starp cilvēkiem, organizācijām un iestādēm, kuras izmanto un rada zināšanas lauksaimniecībai un savstarpēji saistītām jomām;

i)	aprakstu par to, kāda organizatoriskā struktūra ir izvēlēta attiecībā uz AKIS, kas aptver organizatoriskos aspektus un zināšanu plūsmu starp cilvēkiem, organizācijām un iestādēm, kuras izmanto un rada zināšanas lauksaimniecībai un savstarpēji saistītām jomām;

ii)	aprakstu par to, kā 13. pantā minētie konsultēšanas pakalpojumi, pētniecība un KLP tīkli sadarbosies AKIS ietvaros un kā tiek sniegti konsultācijas un inovācijas atbalsta pakalpojumi;

ii)	aprakstu par to, kā 13. pantā minētie konsultēšanas pakalpojumi, pētniecība un KLP tīkli sadarbosies AKIS ietvaros un kā tiek sniegti konsultācijas un inovācijas atbalsta pakalpojumi;

b)	aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan arī šo tehnoloģiju izmantošanai, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti.

b)	aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan arī šo tehnoloģiju izmantošanai, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti.

Pamatojums

Lauku saimniecību modernizēšana ir jāveic agroekoloģiskās pārkārtošanās ietvaros, izmantojot tehnoloģisko un sociālo inovāciju.

54. grozījums

93. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī vai īsteno ar lauku attīstības reģionālajām programmām , dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

Pamatojums

Skatīt 24. grozījumu.

55. grozījums

95. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģiskā plāna daļas ir šādas:

a)	vajadzību novērtējums;

a)	vajadzību novērtējums;

b)	intervences stratēģija;

b)	intervences stratēģija;

c)	vairāku veidu intervencēm kopīgo elementu apraksts;

c)	vairāku veidu intervencēm kopīgo elementu apraksts;

d)	stratēģijā paredzēto tiešo maksājumu intervenču, nozarisko intervenču un lauku attīstības intervenču apraksts;

d)	stratēģijā paredzēto tiešo maksājumu intervenču, nozarisko intervenču un lauku attīstības intervenču apraksts;

e)	mērķrādītāju un finanšu plāni;

e)	mērķrādītāju un finanšu plāni;

f)	pārvaldības un koordinācijas sistēmas apraksts;

f)	pārvaldības un koordinācijas sistēmas apraksts;

g)	KLP modernizāciju nodrošinošo elementu apraksts;

g)	KLP modernizāciju nodrošinošo elementu apraksts;

h)	ar vienkāršošanu un galasaņēmēju administratīvā sloga mazināšanu saistīto elementu apraksts.

h)	ar vienkāršošanu un galasaņēmēju administratīvā sloga mazināšanu saistīto elementu apraksts;

i)	attiecīgā gadījumā lauku attīstības reģionālo programmu saraksts.

Pamatojums

Skatīt 24. grozījumu.

56. grozījums

106. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana	KLP stratēģiskā plāna un attiecīgā gadījumā lauku attīstības reģionālo programmu apstiprināšana
1. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija.	1. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija.
2. Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.	2. Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.
3. Atkarībā no 2. punktā minētā novērtējuma rezultātiem Komisija trīs mēnešu laikā no dienas, kad KLP stratēģiskais plāns ir iesniegts, var dalībvalstij izteikt piezīmes. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā pārskata ierosināto plānu.	3. Atkarībā no 2. punktā minētā novērtējuma rezultātiem Komisija trīs mēnešu laikā no dienas, kad KLP stratēģiskais plāns , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, ir iesniegts, var dalībvalstij izteikt piezīmes. Dalībvalsts un reģioni iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā pārskata ierosināto plānu.
4. Komisija apstiprina ierosināto KLP stratēģisko plānu, ja tikusi iesniegta visa vajadzīgā informācija un ja Komisija ir pārliecinājusies, ka plāns ir saderīgs ar Savienības tiesību vispārīgajiem principiem, šajā regulā noteiktajām prasībām un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) [HzR].	4. Komisija apstiprina ierosināto KLP stratēģisko plānu, kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, ja tikusi iesniegta visa vajadzīgā informācija un ja Komisija ir pārliecinājusies, ka plāns ir saderīgs ar Savienības tiesību vispārīgajiem principiem, šajā regulā noteiktajām prasībām un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) [HzR].
5. Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. Apstiprinājums neattiecas uz informāciju, kas minēta 101. panta c) apakšpunktā un KLP stratēģiskā plāna I–IV pielikumos, par kuriem ir runa 95. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts drīkst Komisijai lūgt apstiprināt KLP stratēģisko plānu, kurā nav ietverti visi vajadzīgie elementi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kādas KLP stratēģiskā plāna daļas trūkst, un, lai pierādītu kopējo plāna konsekvenci un saskaņotību, attiecībā uz visu KLP stratēģisko plānu sniedz indikatīvus mērķrādītājus un finanšu plānus, kā minēts 100. pantā. KLP stratēģiskā plāna trūkstoši elementi Komisijai tiek iesniegti kā plāna grozījumi saskaņā ar 107. pantu.	5. Katru KLP stratēģisko plānu , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, apstiprina ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. Apstiprinājums neattiecas uz informāciju, kas minēta 101. panta c) apakšpunktā un KLP stratēģiskā plāna I–IV pielikumos, par kuriem ir runa 95. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts drīkst Komisijai lūgt apstiprināt KLP stratēģisko plānu, kurā nav ietverti visi vajadzīgie elementi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kādas KLP stratēģiskā plāna daļas trūkst, un, lai pierādītu kopējo plāna konsekvenci un saskaņotību, attiecībā uz visu KLP stratēģisko plānu sniedz indikatīvus mērķrādītājus un finanšu plānus, kā minēts 100. pantā. KLP stratēģiskā plāna trūkstoši elementi Komisijai tiek iesniegti kā plāna grozījumi saskaņā ar 107. pantu.
6. Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru.	6. Katru KLP stratēģisko plānu , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru.
7. KLP stratēģisko plānu juridiskas sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija.	7. KLP stratēģisko plānu , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, juridiskas sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija.

Pamatojums

Skatīt 24. grozījumu.

57. grozījums

107. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
KLP stratēģiskā plāna grozīšana	KLP stratēģiskā plāna un attiecīgā gadījumā lauku attīstības reģionālo programmu grozīšana
1. Dalībvalstis drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus.	1. Dalībvalstis un reģioni drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas .
2. KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumus pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus.	2. KLP stratēģisko plānu , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, grozījuma pieprasījumus pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus.
3. Komisija novērtē grozījuma saskanību šo regulu, noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un Regulu (ES) [HzR], turklāt Komisija novērtē grozījuma faktisko ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanā.	3. Komisija novērtē grozījuma saskanību šo regulu, noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un Regulu (ES) [HzR], turklāt Komisija novērtē grozījuma faktisko ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanā.
4. Komisija apstiprina pieprasīto KLP stratēģiskā plāna grozījumu ar nosacījumu, ka tikusi iesniegta visa vajadzīgā informācija un ka Komisija ir pārliecinājusies, ka grozītais plāns ir saderīgs ar Savienības tiesību vispārīgajiem principiem, šajā regulā noteiktajām prasībām, saskaņā ar šo regulu pieņemtajiem noteikumiem un Regulu (ES) [HzR].	4. Komisija apstiprina pieprasīto KLP stratēģiskā plāna , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, grozījumu ar nosacījumu, ka tikusi iesniegta visa vajadzīgā informācija un ka Komisija ir pārliecinājusies, ka grozītais plāns ir saderīgs ar Savienības tiesību vispārīgajiem principiem, šajā regulā noteiktajām prasībām, saskaņā ar šo regulu pieņemtajiem noteikumiem un Regulu (ES) [HzR].
5. Komisija var paust apsvērumus 30 darba dienu laikā no KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījuma iesniegšanas. Dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju.	5. Komisija var paust apsvērumus 30 darba dienu laikā no KLP stratēģiskā plāna , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, grozījuma pieprasījuma iesniegšanas. Dalībvalsts sniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju.
6. KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu apstiprina ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi dalībvalsts, ar nosacījumu, ka visi Komisijas paustie apsvērumi tikuši pienācīgi ņemti vērā.	6. KLP stratēģiskā plāna , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, grozījuma pieprasījumu apstiprina ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi dalībvalsts, ar nosacījumu, ka visi Komisijas paustie apsvērumi tikuši pienācīgi ņemti vērā.
7. KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus.	7. KLP stratēģiskā plāna , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus.
8. Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru.	8. Katru KLP stratēģiskā plāna , kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru.
9. Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskas sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija.	9. Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskas sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija.
10. Pareizrakstības vai redakcionāli labojumi vai acīmredzamu kļūdu labojumi, kuri neietekmē rīcībpolitikas un intervenču īstenošanu, nav uzskatāmi par grozījumiem, kam nepieciešamas grozījuma pieprasījums. Par šādiem labojumiem dalībvalstis informē Komisiju.	10. Pareizrakstības vai redakcionāli labojumi vai acīmredzamu kļūdu labojumi, kuri neietekmē rīcībpolitikas un intervenču īstenošanu, nav uzskatāmi par grozījumiem, kam nepieciešamas grozījuma pieprasījums. Par šādiem labojumiem dalībvalstis un reģioni informē Komisiju.

Pamatojums

Skatīt 24. grozījumu.

58. grozījums

110. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Dalībvalstis KLP stratēģiskajiem plāniem izraugās vadošo iestādi .

1. Dalībvalstis KLP stratēģiskā plāna, kas attiecīgā gadījumā ietver lauku attīstības reģionālās programmas, īstenošanai izraugās vienu vai vairākas vadošās iestādes .

Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgās pārvaldības un kontroles sistēmas izveidē panāktu skaidru funkciju sadali un nošķīrumu starp vadošo iestādi un citām struktūrām. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai sistēma darbotos efektīvi visā KLP stratēģiskā plāna darbības laikā.

2. Vadošā iestāde ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību. Tā jo īpaši gādā par to,

2. Vadošās iestādes ir atbildīgas par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību. Tās jo īpaši gādā par to,

a)	lai tiktu nodrošināta piemērota droša elektroniskā sistēma, ar kuru reģistrē, saglabā, pārvalda un paziņo uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgo statistiku par plānu un tā īstenošanu, un jo īpaši informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu virzību uz noteiktajiem mērķu un mērķrādītāju izpildi;

a)	lai tiktu nodrošināta piemērota droša elektroniskā sistēma, ar kuru reģistrē, saglabā, pārvalda un paziņo uzraudzībai un novērtēšanai vajadzīgo statistiku par plānu un tā īstenošanu, un jo īpaši informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu virzību uz noteiktajiem mērķu un mērķrādītāju izpildi;

b)	lai intervenču īstenošanā iesaistītie atbalsta saņēmēji un citas struktūras:

b)	lai intervenču īstenošanā iesaistītie atbalsta saņēmēji un citas struktūras:

i)	tiktu informētas par saviem pienākumiem, ko uzliek piešķirtais atbalsts, un uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības uzskaites sistēmu, vai norāda piemērotu grāmatvedības kodu visiem darījumiem, kas saistīti ar attiecīgo darbību;

ii)	apzinās prasības, kas saistītas ar datu sniegšanu vadošajai iestādei un izlaides un rezultātu reģistrēšanu;

i)	tiktu informētas par saviem pienākumiem, ko uzliek piešķirtais atbalsts, un uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības uzskaites sistēmu, vai norāda piemērotu grāmatvedības kodu visiem darījumiem, kas saistīti ar attiecīgo darbību;

ii)	apzinās prasības, kas saistītas ar datu sniegšanu vadošajai iestādei un izlaides un rezultātu reģistrēšanu;

lai attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem tiktu nodrošināts (attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskus līdzekļus) saraksts, kurā izklāstītas tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa minimālie standarti, kas noteikti saskaņā ar III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu un kas jāpiemēro saimniecības līmenī, kā arī skaidra un precīza informāciju par šīm prasībām un standartiem;

d)	lai ex ante izvērtējums, kas minēts 125. pantā, atbilstu izvērtēšanas un uzraudzības sistēmai un tiktu akceptēts un iesniegts Komisijai;

d)	lai ex ante izvērtējums, kas minēts 125. pantā, atbilstu izvērtēšanas un uzraudzības sistēmai un tiktu akceptēts un iesniegts Komisijai;

lai tiktu izstrādāts 126. pantā minētais izvērtēšanas plāns un lai minētajā pantā norādītā ex post izvērtēšana tiktu veikta šajā regulā noteiktajos termiņos, nodrošinot to, lai šādi novērtējumi atbilstu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmai un tiktu iesniegti 111. pantā minētajai uzraudzības komitejai un Komisijai;

f)	lai uzraudzības komiteja tiktu nodrošināta ar informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, ņemot vērā tā konkrētos mērķus un prioritātes;

f)	lai uzraudzības komiteja tiktu nodrošināta ar informāciju un dokumentiem, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, ņemot vērā tā konkrētos mērķus un prioritātes;

g)	lai gada veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai;

g)	lai gada veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai;

h)	lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par gada veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi;

h)	lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par gada veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi;

i)	lai maksājumu aģentūra pirms maksājumu apstiprināšanas saņemtu visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par procedūrām un kontrolēm, kas veiktas attiecībā uz finansēšanai izraudzītajām intervencēm;

i)	lai maksājumu aģentūra pirms maksājumu apstiprināšanas saņemtu visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par procedūrām un kontrolēm, kas veiktas attiecībā uz finansēšanai izraudzītajām intervencēm;

lai saņēmēji, kuriem atbalsts sniegts saskaņā ar tādām ELGLA finansētajām intervencēm, kas nav platībbāzētās un dzīvniekbāzētās intervences, norādītu, ka saņēmuši finansiālo atbalstu, tai skaitā pareizā veidā izmantojot Savienības emblēmu saskaņā ar noteikumiem, ko Komisija paredzējusi atbilstīgi 5. punktam;

lai KLP stratēģiskajam plānam tiktu nodrošināta publicitāte (arī ar KLP valsts tīkla palīdzību), informējot iespējamos atbalsta saņēmējus, profesionālās organizācijas, ekonomiskos un sociālos partnerus, struktūras, kas iesaistītas vīriešu un sieviešu vienlīdzības veicināšanā, un attiecīgās nevalstiskās organizācijas, tostarp vides organizācijas, par iespējām, ko sniedz KLP stratēģiskais plāns, un noteikumiem par piekļuvi KLP stratēģiskā plāna finansējumam, kā arī informējot atbalsta saņēmējus un plašu sabiedrību par to, ka Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai tiek sniegts KLP stratēģiskā plāna ietvaros.

3. Lai pārvaldītu un īstenotu KLP stratēģiskā plāna intervences, dalībvalsts vai vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas.

3. Lai pārvaldītu un īstenotu KLP stratēģiskā plāna intervences, dalībvalsts vai vadošās iestādes var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas.

4. Kad daļa uzdevumu ir deleģēta citai struktūrai, vadošā iestāde uzņemas visu atbildību par attiecīgo uzdevumu pārvaldības un īstenošanas efektivitāti un pareizību. Vadošā iestāde nodrošina attiecīgu noteikumu ieviešanu, lai cita struktūra varētu iegūt visus minēto uzdevumu izpildei vajadzīgos datus un informāciju.

5. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību īstenošanai paredz sīki izstrādātus noteikumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Skatīt 24. grozījumu.

59. grozījums

111. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts pirms KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas izveido komiteju (turpmāk “uzraudzības komiteja”).	Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts un reģionālās vadošās iestādes pirms KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas izveido komiteju (turpmāk “uzraudzības komiteja”).

Pamatojums

Skatīt 24. grozījumu.

60. grozījums

114. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Īstenošanas efektivitātes uzraudzība 1. Dalībvalstis saskaņā ar KLP stratēģisko plānu var noteikt divgadu starpposma rezultātu mērķus, atkāpjoties no šīs regulas 115. panta 1. punkta b) apakšpunkta, un ziņojumos par īstenošanas efektivitāti tos uzraudzīt tikpat bieži kā mērķu īstenošanai paredzētos termiņus.

Pamatojums

Ir jāizvirza vismaz divgadu starpposma rezultātu rādītāju mērķi.

61. grozījums

Jauns 0. pielikums – Valstu stratēģisko plānu kopējo rezultātu mērķi

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.1.1.

Klimata pārmaiņas – dalībvalstu lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana par 30 %

Pamatojums

Ņemot vērā klimata problēmas, līdz 2027. gadam ir būtiski jāsamazina kultūraugu un lopkopības nozarē radītās emisijas. Skaitliskais rādītājs ir iekļauts pielikumā.

62. grozījums

Jauns 0. pielikums – Valstu stratēģisko plānu kopējo rezultātu mērķi

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Vide, pārtika – divas reizes salīdzinājumā ar 2017. gadu palielināt bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības dalībvalstī vai vismaz 30 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības dalībvalstī

Pamatojums

Lai risinātu vides, sabiedrības veselības un patērētāju pieprasījuma problēmas, kā arī lai samazinātu importa daļu, būtu ievērojami jāpalielina bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.

63. grozījums

Jauns 0. pielikums – Valstu stratēģisko plānu kopējo rezultātu mērķi

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Bioloģiskā daudzveidība, veselība – ķīmisko pesticīdu izmantošanas samazināšana dalībvalstīs par vismaz 30 % salīdzinājumā ar 2017. gadu

Pamatojums

Lai risinātu vides un sabiedrības veselības problēmas, līdz 2027. gadam ievērojami jāsamazina pesticīdu izmantošana.

64. grozījums

Jauns 0. pielikums – Valstu stratēģisko plānu kopējo rezultātu mērķi

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Ūdens – 100 % virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu dalībvalstīs bez izņēmumiem atbilst Nitrātu direktīvas prasībām

Pamatojums

Runa ir par sabiedrības veselību un dzeramā ūdens pieejamības izmaksām patērētājiem. 1991. gadā pieņemtā Nitrātu direktīva vēl ne visur tiek ievērota. Tas ir jāpanāk līdz 2027. gadam.

65. grozījums

Jauns 0. pielikums – Valstu stratēģisko plānu kopējo rezultātu mērķi

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Dzīvnieku labturība, veselība – pakāpeniski un plānoti samazināt dzīvnieku audzēšanu būros visā Eiropas Savienībā

Pamatojums

Lai risinātu dzīvnieku labturības, kā arī sabiedrības veselības problēmas (antibiotikas), līdz 2027. gadam ir jāpāriet uz ekstensīvākiem ražošanas veidiem ārpus būriem, kādi jau pastāv.

66. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.1

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju:

tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti

Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju:

Pamatojums

Resursu ilgtspējīga izmantošana ir svarīga labākai ekonomiskajai un vides produktivitātei vidējā termiņā un ilgtermiņā.

67. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.3

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju	Lauksaimniecības modernizēšana un digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju un ekoloģisko vai klimata pāreju

Pamatojums

Lauku saimniecību digitalizēšana un modernizēšana ir jāīsteno ņemot vērā ekoloģijas un klimata satvaru.

68. grozījums

I pielikums – ES konkrētie mērķi

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju	Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot ekonomikas, sociālo, vides un teritoriālo konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju , kā arī ilgtspējīgu ražošanas veidu popularizēšanu ;

Pamatojums

Vēlamajai konkurētspējai nav tikai ekonomisks raksturs.

69. grozījums

I pielikums – Ietekmes rādītāji I.6

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums	Saimniecību ražīguma , Eiropas uzturdrošības, pārtikas nekaitīguma, saimniecību izturētspējas un teritoriju kohēzijas palielināšana: kopējais faktoru ražīgums , iekļaujot papildu sekas

70. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.9

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā	Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanā

Pamatojums

Lauku saimniecību modernizācija jāīsteno uzlabojot ražošanas sistēmu ilgtspēju.

71. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.13a

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	R.13a. Kultūraugu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana: tādu lauku saimniecību īpatsvars, kuras ir samazinājušas savu sintētisko slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmantošanu vismaz par 50 %.

Pamatojums

Slāpekļa mēslošanas līdzekļu radītās N2O gāzes emisija ir būtisks emisiju avots (gandrīz 50 % no lauksaimniecībā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas). Turklāt sintētisko slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošana patērē ļoti daudz enerģijas.

72. grozījums

I pielikums – Ietekmes rādītāji R.14

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.)	Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.) , pākšaugu audzēšanas (atsevišķi vai jauktā veidā) platību palielināšanas līmenis

Pamatojums

Pākšaugu audzēšana ļauj efektīvi piesaistīt oglekļa dioksīdu augsnē, tostarp maisījumā ar zāli zālājos.

73. grozījums

I pielikums – ES konkrētie mērķi

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu	Veicināt dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – ilgtspējīgu pārvaldīšanu

Pamatojums

Izriet no teksta.

74. grozījums

I pielikums – Ietekmes rādītāji I.16

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī –

Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti virszemes ūdeņos un gruntsūdenī –

—	tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā

—	tādu virszemes ūdeņu un gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā

—	tādu virszemes ūdeņu un gruntsūdens īpatsvars, kas atbilst Nitrātu direktīvai

Pamatojums

Lai patiesi ņemtu vērā situāciju un tās attīstību, rādītājos ir jāiekļauj arī virszemes ūdeņi. Ir nekavējoties jānodrošina, ka Nitrātu direktīva tiek ievērota visur.

75. grozījums

I pielikums – Ietekmes rādītāji I.16a

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Minerālo un sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšana: minerālo un sintētisko mēslošanas līdzekļu pārdošana

Pamatojums

Lai atjaunotu augsnes dzīvīgumu, palielinot tajā organisko vielu līmeni, kas turklāt piesaista oglekļa dioksīdu, ir jādod priekšroka lauksaimniecības praksei, kas samazina minerālo un sintētisko mēslošanas līdzekļu ietekmi, kuri turklāt ir ļoti dārgi enerģijas ziņā un rada daudz siltumnīcefekta gāzu emisiju.

76. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.18

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Augsnes kvalitātes uzlabošana:

tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes pārvaldības nolūkā

Augsnes kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes uzlabošanas nolūkā

Pamatojums

Izriet no teksta un mērķa.

77. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.21

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība:

tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību

Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības attiecībā uz barības vielu ilgtspējīgu pārvaldību.

Pamatojums

Izriet no teksta.

78. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.21a

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	R.21a. Organisko, minerālo un sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas īpaši pasākumi, kas veicina mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšanu.

Pamatojums

Barības vielu ilgtspējīgā pārvaldībā ir jāiekļauj minerālo un sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšana.

79. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.25

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

R.25 Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana:

tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā

R.25 Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un ilgtspējīgas pārvaldības nolūkā

Pamatojums

Pārāk daudz mežu tiek pārvaldīti arvien intensīvāk, radot nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību.

80. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.37

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pesticīdu ilgtspējīga lietošana:

tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi

Pesticīdu ilgtspējīga lietošana:

tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi

81. grozījums

I pielikums – Rezultātu rādītāji R.37a

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	R.37a Bioloģisko saimniecību skaita palielināšana: to saimniecību skaits, kuras saņēmušas atbalstu pārejai uz bioloģisko lauksaimniecību

Pamatojums

Lai risinātu vides un sabiedrības veselības problēmas un reaģētu uz patērētāju pieprasījumu, kā arī samazinātu importa daļu, ir būtiski jāpalielina bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.

82. grozījums

3. pielikums – Prasības un standarti, LLVS 1

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Ilggadīgo zālāju uzturēšana , pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību	Ilggadīgo zālāju uzturēšana saimniecībā ar maksimālo pārejas līmeni no 5 līdz 10 % katrā saimniecībā, izņemot “sensitīvos” zālājus, kuros ir liela bioloģiskā daudzveidība)

Pamatojums

Lai mērķis tiktu sasniegts, noteikums ir jāpiemēro saimniecības mērogā ar ierosināto elastību, nevis reģionālajā līmenī, tādējādi novēršot arī pārāk augstu zālāju atgriešanu apakšreģionu līmenī.

83. grozījums

III pielikums – LLVS 5. standarta galvenais mērķis

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība

84. grozījums

III pielikums – Prasības un standarti, LLVS 7

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Nav pieļaujama kaila zeme visjutīgākajā(-ajos) periodā(-os)	Nav pieļaujama kaila zeme jutīgos periodos

Pamatojums

Lai aizsargātu augsni, gada laikā tai jābūt nosegtai ar augiem pēc iespējas ilgāk.

85. grozījums

III pielikums – Prasības un standarti, jauns LLVS

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Valsts sociālo tiesību attiecībā uz lauksaimniecībā nodarbināto tiesībām ievērošana lauku saimniecībās

Pamatojums

Izriet no teksta.

86. grozījums

XII pielikums – Mērķi O.13 un R.4

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu	Veicināt dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – ilgtspējīgu pārvaldīšanu

Pamatojums

Saskaņots ar 73. grozījumu.

COM(2018) 393 final

87. grozījums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP intervenču pieskaņošanu Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā un izveidotu un izstrādātu atbilstības un kontroles satvaru saņēmējiem.

KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm un reģioniem vajadzētu būt atbildīgiem par savu KLP intervenču pieskaņošanu Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā un izveidotu un izstrādātu atbilstības un kontroles satvaru saņēmējiem.

Pamatojums

Eiropas reģionu loma KLP pārvaldībā un īstenošanā ir jāsaglabā un jānostiprina, lai pielāgotu politiskās izvēles konkrētām teritoriālajām un nozaru iezīmēm.

88. grozījums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem kopējiem Eiropas mērķiem un mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.

Pamatojums

Lai samazinātu pēc iespējas zemāku standartu noteikšanas risku ekoloģiskajai pārejai un konkurences izkropļojumus, regulas pielikumā ir jānorāda stratēģiskajiem plāniem kopēji skaitliskie mērķi.

89. grozījums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī ar sabiedrības veselību un dzīvniekiem saistītiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumu sistēmas kontrolēm un sodiem būtu jāievieš Savienības līmenī.

Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī ar sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību, un lauksaimniecībā nodarbināto sociālajām tiesībām saistītiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumu sistēmas kontrolēm un sodiem būtu jāievieš Savienības līmenī.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai lauku saimniecības, kas saņem KLP publiskos līdzekļus, ievērotu savu algoto darbinieku sociālās tiesības.

90. grozījums

15. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Finanšu disciplīna	Finanšu disciplīna
1. Korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un Savienības finansiālajai iemaksai īpašajos pasākumos, kas minēta šīs regulas 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā un piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu (turpmāk “korekcijas likme”), Komisija nosaka tad, kad prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu finanšu gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts.	1. Korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un Savienības finansiālajai iemaksai īpašajos pasākumos, kas minēta šīs regulas 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā (turpmāk “korekcijas likme”), Komisija nosaka tad, kad prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu finanšu gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts.
Īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka korekcijas likmi, Komisija pieņem līdz tā kalendārā gada 30. jūnijam, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.	Īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka korekcijas likmi, Komisija pieņem līdz tā kalendārā gada 30. jūnijam, attiecībā uz kuru korekcijas likmi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pamatojums

Korekcijas likmē nebūtu jāiekļauj tiešie maksājumi, kas veikti atbilstoši attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmai (POSEI), jo Regulā Nr. 228/2013 tiem jau ierobežojums ir noteikts un līdz ar to gan no plānošanas, gan no izpildes viedokļa tie nevar izraisīt paredzēto izdevumu pārsniegšanu.

91. grozījums

32. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

KLP stratēģisko plānu saistību automātiska atcelšana

1. Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

1. Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.

2. Budžeta saistību daļa, kura joprojām ir pieejama Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 80. panta 3. punktā minētajā izdevumu attiecināmības pēdējā dienā un par kuru sešu mēnešu laikā pēc minētās dienas nav saņemta izdevumu deklarācija, tiek automātiski atcelta.

3. Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīt ar attiecīgajām rīcībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku ar noteikumu, ka Komisija līdz N+ 3. gad a 31. janvārim saņem pamatotu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.

3. Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīt ar attiecīgajām rīcībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku ar noteikumu, ka Komisija līdz N+ 4. gad a 31. janvārim saņem pamatotu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.

4. Aprēķinot summas, uz ko attiecas saistību automātiska atcelšana, neņem vērā:

a)	budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atlīdzinājumu Komisija N+ 2. gad a 31. decembrī ir samazinājusi vai uz laiku apturējusi;

a)	budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atlīdzinājumu Komisija N+ 3. gad a 31. decembrī ir samazinājusi vai uz laiku apturējusi;

Pamatojums

Programmas un iesaistīto iestāžu līmeņu sarežģītības dēļ ir jāatjauno N+3.

COM(2018) 394 final

92. grozījums

Jauns apsvērums pēc 38. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Tā kā ražotāju pozīcija pārtikas piegādes ķēdē aizvien pavājinās, ir jāparedz satvars, kas līdzsvaro KLP un konkurences politiku saskaņā ar Līguma 42. panta noteikumiem par KLP mērķu prioritāti.

Pamatojums

Jāņem vērā Līguma 42. pants.

93. grozījums

Jauns apsvērums pēc 38. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Saskaroties ar lauksaimniecības cenu augošo svārstīgumu, kā arī ņemot vērā iepriekšējās KLP reformās īstenoto instrumentu novērtējumu, ir jāpārskata pasākumi tirgus traucējumu novēršanai.

Pamatojums

Nozaru krīzes pārāk stipri ietekmē lauku saimniecības un ražošanas reģionus. Tās veicina lauku saimniecību skaita samazināšanos un nemotivē jauniešus uzsākt lauksaimniecisko darbību. Šī nepilnība ir jānovērš.

94. grozījums

Jauns apsvērums pēc 38. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ņemot vērā lauksaimniecības tirgu augošās svārstības un līdzsvara trūkumu starp ražotājiem, pārstrādātājiem un izplatītājiem pievienotās vērtības pārdalīšanā, ir labāk jāizprot un jāprognozē tirgu attīstība. Turpinot dažās nozarēs jau izveidoto kārtību, katrai nozarei ir izveidoti Eiropas līmeņa novērošanas centri. Tie analizē ražošanas, importa un eksporta apjomu, cenas, rezerves un ražošanas izmaksas. Tirgus traucējumu gadījumā šādi novērošanas centri brīdina Eiropas Komisiju, kura īsteno ražošanas regulēšanas pasākumus, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru, vienlaikus ievērojot saistības, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Pamatojums

Mērķis ir nodrošināt nepieciešamo informāciju, lai strauji un efektīvi reaģētu uz tirgus traucējumiem un samazinātu budžeta izdevumus, kas būtiski pieaug, ja ES rīkojas a posteriori, kā to kopš 2008. gada apliecināja piena nozare.

95. grozījums

1. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:

(..)

Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:

(..)

(4)	regulas II daļas I sadaļas II nodaļu groza šādi:

(4)	regulas II daļas I sadaļas II nodaļu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “II NODAĻA Atbalsts augļu un dārzeņu un piena un piena produktu piegādei izglītības iestādēs”;

b)	virsrakstu “1. iedaļa” un iedaļas nosaukumu svītro;

c)	regulas 23.a pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “II NODAĻA Atbalsts augļu un dārzeņu un piena un piena produktu piegādei izglītības iestādēs”;

b)	virsrakstu “1. iedaļa” un iedaļas nosaukumu svītro;

c)	regulas 23.a pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Neskarot šā panta 4. punktu, atbalsts, kuru saskaņā ar skolu apgādes programmu piešķir par produktu izplatīšanu, papildu izglītojošiem pasākumiem un saistītajām izmaksām, kas minētas 23. panta 1. punktā, nepārsniedz EUR 220 804 135 vienā mācību gadā.”

Minētā maksimālā ierobežojuma robežās, atbalsts nepārsniedz:

a)	par skolām paredzētiem augļiem un dārzeņiem – EUR 130 608 466 vienā mācību gadā;

b)	par skolām paredzētu pienu – EUR 90 195 669 vienā mācību gadā.”;

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

Minētā maksimālā ierobežojuma robežās, atbalsts nepārsniedz:

a)	par skolām paredzētiem augļiem un dārzeņiem – EUR 130 608 466 vienā mācību gadā;

b)	par skolām paredzētu pienu – EUR 90 195 669 vienā mācību gadā”;

ii)	panta 2. punkta trešās daļas pēdējo teikumu svītro;

ii)	panta 2. punkta trešās daļas pēdējo teikumu svītro;

iii)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Nepārsniedzot maksimālo ierobežojumu EUR 220 804 135 apmērā, kas noteikts 1. punktā, ikviena dalībvalsts var vienreiz mācību gadā pārdalīt līdz 20 % no tās viena vai otra indikatīvā piešķīruma.”;

iii)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Nepārsniedzot maksimālo ierobežojumu EUR 220 804 135 apmērā, kas noteikts 1. punktā, ikviena dalībvalsts var vienreiz mācību gadā pārdalīt līdz 20 % no tās viena vai otra indikatīvā piešķīruma. Šī procentuālā daļa var sasniegt 25 % dalībvalstīs, kurām ir tālākie reģioni atbilstoši LESD 349. pantam, un citos pienācīgi pamatotos gadījumos. ”

(..)

Pamatojums

Grozījumā ir pārņemts Regulas 2016/791 8. apsvērums: lielāku atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, Egejas jūras nelielajām salām un tālākiem reģioniem, ņemot vērā, ka tajos ir ierobežota lauksaimniecības dažādošana un bieži vien noteikti produkti attiecīgajā reģionā nav pieejami.

96. grozījums

119. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Obligātās norādes

1. To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:

a)	vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu;

a)	vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu;

vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:

i.	termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”,

ii.	aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:

i.	termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”,

ii.	aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

c)	faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;

c)	enerģētiskā vērtība uz 100 ml;

d)	norāde uz izcelsmi;

d)	sastāvdaļu saraksts, tostarp vīndarības starpposma sastāvdaļas. Šāds saraksts var būt pieejams, izmantojot svītrkodu;

e)	norāde uz pudeļu pildītāju vai – dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā – ražotāja vai pārdevēja nosaukums;

e)	faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;

f)	norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti; kā arī

f)	norāde uz izcelsmi;

g)	dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā – norāde uz cukura saturu.

g)	norāde uz pudeļu pildītāju vai – dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā – ražotāja vai pārdevēja nosaukums;

h)	norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti; kā arī

i)	dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā – norāde uz cukura saturu.

Pamatojums

Tāpat kā attiecībā uz citiem pārtikas produktiem, patērētājiem ir tiesības saņemt pilnīgāku marķējumu, jo īpaši attiecībā uz uzturvērtību un vīndarības veidiem.

97. grozījums

152.1.a pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ražotāju organizācija

Atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta, ražotāju organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, var plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumu slēgšanu savu biedru vārdā attiecībā uz visu to produkciju vai tās daļu.

Šā punkta pirmajā daļā minētās darbības var notikt:

Ražotāju organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, var plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumu slēgšanu savu biedru vārdā attiecībā uz visu to produkciju vai tās daļu.

Šā punkta pirmajā daļā minētās darbības var notikt:

a)	ar noteikumu, ka viena vai vairākas no darbībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta i–vii) punktā, ir patiesi īstenotas, tādējādi palīdzot sasniegt LESD 39. pantā noteiktos mērķus;

a)	ar noteikumu, ka viena vai vairākas no darbībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta i–vii) punktā, ir patiesi īstenotas, tādējādi palīdzot sasniegt LESD 39. pantā noteiktos mērķus;

b)	ar noteikumu, ka ražotāju organizācija koncentrē piegādi un laiž savu biedru produktus tirgū neatkarīgi no tā, vai ražotāji īpašumtiesības uz lauksaimniecības produktiem nodod ražotāju organizācijai;

b)	ar noteikumu, ka ražotāju organizācija koncentrē piegādi un laiž savu biedru produktus tirgū neatkarīgi no tā, vai ražotāji īpašumtiesības uz lauksaimniecības produktiem nodod ražotāju organizācijai;

Pamatojums

KLP definēto organizāciju uzdevumiem un mērķiem netiek piemērots LESD 101. pants (EKT, “cigoriņu lieta”). Tāpēc šādi sākt teikumu nav vajadzības.

98. grozījums

209. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Izņēmumi attiecībā uz KLP, lauksaimnieku un to apvienību mērķiem	Izņēmumi attiecībā uz KLP, lauksaimnieku un to apvienību mērķiem
LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 206.. pantā minētiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas vajadzīgas LESD 39. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.	LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 206.. pantā minētiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas vajadzīgas LESD 39. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.
LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 152. vai 161. pantu atzītu ražotāju organizāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 156. pantu atzītu ražotāju organizāciju apvienību nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai pārdošanu, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, ja vien netiek apdraudēta LESD 39. panta mērķu sasniegšana.	LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 152. vai 161. pantu atzītu ražotāju organizāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 156. pantu atzītu ražotāju organizāciju apvienību nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai pārdošanu, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, ja vien netiek apdraudēta LESD 39. panta mērķu sasniegšana.
Šo punktu nepiemēro nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras ietver pienākumu noteikt vienādu cenu vai ar ko tiek izslēgta konkurence.

Pamatojums

Saskaņā ar mērķi labāk pārdalīt pievienoto vērtību visā pārtikas piegādes ķēdē un šajā ziņā nostiprināt ražotāju un viņu apvienību spēju ir svarīgi, lai šo punktu varētu piemērot cenu noteikšanas sarunām.

99. grozījums

219. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas rada ievērojamus tirgus traucējumus vai šādu traucējumu draudus, ja paredzams, ka minētā situācija vai tās ietekme uz tirgu turpināsies vai pasliktināsies, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai risinātu minēto tirgus situāciju, vienlaikus ievērojot visas saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD, un ar noteikumu, ka visi citi šajā regulā paredzētie pasākumi izrādās nepietiekami.	Lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas rada ievērojamus tirgus traucējumus vai šādu traucējumu draudus, ja paredzams, ka minētā situācija vai tās ietekme uz tirgu turpināsies vai pasliktināsies, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai risinātu minēto tirgus situāciju, vienlaikus ievērojot visas saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD, un ar noteikumu, ka visi citi šajā regulā paredzētie pasākumi izrādās nepietiekami.
Ja ir radušies šā punkta pirmajā daļā minētie tirgus traucējumu draudi un tas vajadzīgs būtisku, steidzamu iemeslu dēļ, 228. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.	Ja ir radušies šā punkta pirmajā daļā minētie tirgus traucējumu draudi un tas vajadzīgs būtisku, steidzamu iemeslu dēļ, 228. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.
Minētie nenovēršamie steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai risinātu vai novērstu tirgus traucējumu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai efektīvi un iedarbīgi atrisinātu situāciju, vai arī ja ar tūlītēju rīcību varētu novērst, ka šādi tirgus traucējumu draudi īstenojas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās tūlītēji rīkoties radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būtu vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.	Minētie nenovēršamie steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai risinātu vai novērstu tirgus traucējumu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai efektīvi un iedarbīgi atrisinātu situāciju, vai arī ja ar tūlītēju rīcību varētu novērst, ka šādi tirgus traucējumu draudi īstenojas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās tūlītēji rīkoties radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būtu vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.
Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus vai paredzēt eksporta kompensācijas, vai pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu, vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu.	Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus vai pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu, vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu.

Pamatojums

Attiecībā uz trešām valstīm atbalsts eksportam nav pieņemams – tas nodokļu maksātājiem izmaksā vēl vairāk nekā krīžu novēršana.

100. grozījums

Jauns punkts pēc 219. panta 4. punkta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja tirgus cena nokrīt zem noteikta elastīga, atbilstīgi produkcijas ražošanas vidējām izmaksām indeksēta sliekšņa, ko nosaka attiecīgās nozares Eiropas tirgus novērošanas centrs, Eiropas Komisija, ņemot vērā stāvokli tirgū un attiecīgajā nozarē, īsteno atbalstu ražotājiem attiecīgajā nozarē, kuri noteikta perioda laikā brīvprātīgi samazina savas piegādes salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.

i)	Atbalstu piešķir, pamatojoties uz ražotāju pieteikumu, kas iesniegts dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar metodi, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

ii)

Lai nodrošinātu šādas sistēmas atbilstīgu īstenošanu praksē, Komisija, ņemot vērā attiecīgās nozares Eiropas tirgus novērošanas centra pārsūtītos datus, nosaka:

—	to piegāžu, kas samazināšanas sistēmas ietvaros jāsamazina ES līmenī, maksimālo kopapjomu vai maksimālo kopējo skaitu,

—	samazināšanas perioda ilgumu un, ja nepieciešams, tā pagarinājumu,

—	atbalsta summu atkarībā no piegāžu skaita vai apjoma samazinājuma un tā finansēšanas kārtību,

—	pieteikuma iesniedzēju un pieteikumu atbalsttiesīguma kritērijus,

—	īpašus nosacījumus sistēmas ieviešanai.

Pamatojums

ES ir vajadzīgi ātri iedarbīgi instrumenti, kas maz ietekmētu ES budžetu un kas regulētu ražošanas apjomu tirgus traucējumu gadījumā, lai ražotājiem vairs nebūtu jāpārdod ar zaudējumiem un viņi varētu nopelnīt sev iztiku, un tas palīdzēs piesaistīt jauniešus.

101. grozījums

226. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Veikuma satvars

1. Komisija nosaka veikuma satvaru, lai krīzes pārvaldības plāna īstenošanas laikā ziņotu par to, uzraudzītu un izvērtētu to.

2. Veikuma satvars ietver šādus elementus:

a)	visus kopīgos konteksta, panākumu, rezultātu un ietekmes rādītājus, kas ir pamats uzraudzībai, izvērtēšanai un gada veikuma ziņojumam;

b)	mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, kas atbilst rezultātu rādītājiem;

c)	datu vākšana, glabāšana un pārsūtīšana;

d)	gada ziņojumus par krīzes pārvaldības plāna veikumu katrā no gada laikā skartajām nozarēm;

e)	efektivitātes rezerves pasākumus ELGF izmantošanā kopumā.

3. Veikuma satvars ir paredzēts,

a)	lai novērtētu KLP iedarbību, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un pievienoto vērtību;

b)	lai ziņotu Eiropas Parlamentam un Padomei par Komisijai piešķirto pilnvaru izmantošanu krīzes novēršanas un pārvaldības ziņā;

c)	lai mainītu ELGF pašreizējo budžeta patēriņa loģiku;

d)	lai virzītos uz tādu lauksaimniecības tirgu un ieņēmumu pretcikliskas vadīšanas loģiku, kurā Komisija optimizē publisko līdzekļu izmantošanu atbilstīgi ekonomikas cikliem, notikumiem klimata jomā un ģeopolitiskajai spriedzei.

Pamatojums

Komisijai sava stratēģija krīžu gadījumā būtu jādefinē tā, lai tai būtu pienākums atskaitīties Parlamentam un Padomei. Komisijas stratēģijas precizēšana ir būtisks priekšnoteikums, lai dalībvalstis varētu attiecīgi noteikt savas prioritātes.

102. grozījums

226. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Krīzes pārvaldības plāns

1. Lai varētu sasniegt Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantā noteiktos mērķus, jo īpaši tirgus stabilizācijas mērķi, Komisija izstrādā krīzes pārvaldības plānu ar ELGF finansētā Savienības atbalsta īstenošanai.

2. Pamatojoties uz ziņojumu, kurā definēti 225. panta c) punktā minēto krīžu veidi, un izvērtēšanas darbu, kas veikts saistībā ar KLP 1. pīlāru, Komisija nosaka intervences stratēģiju katram krīzes veidam. Lai konstatētu iespējamās sinerģijas starp instrumentiem, par katru šajā regulā definēto tirgus pārvaldības instrumentu veic SVID analīzi.

3. Komisija saskaņā ar 227. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus kvantitatīvu mērķu un starpposma mērķrādītāju noteikšanai, lai šajā regulā minētie instrumenti veicinātu LESD 39. pantā paredzēto mērķu sasniegšanu. Komisija līdz 2020. gada 1. janvārim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz krīzes pārvaldības plāna projektu. Pamatojoties uz šo projektu, dalībvalstis Komisijai iesniedz savus KLP stratēģiskos plānus.

4. Krīzes pārvaldības plāns ietver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ar klauzulu par vidusposma pārskatīšanu 2024. gada 30. jūnijā, kad jāoptimizē tā vispārējā saskaņotība ar dalībvalstu stratēģiskajiem plāniem nolūkā efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus un palielināt Savienības pievienoto vērtību.

Pamatojums

103. grozījums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Grozījums Regulā (ES) Nr. 228/2013

Regulas 30. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Attiecībā uz katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot šādas maksimālās ikgadējās summas:

—	Francijas aizjūras departamentos: EUR 267 580 000 ,

—	Azoru salās un Madeirā: EUR 102 080 000 ,

—	Kanāriju salās: EUR 257 970 000 .

—	Francijas aizjūras departamentos: EUR 278 410 000 ,

—	Azoru salās un Madeirā: EUR 106 210 000 ,

—	Kanāriju salās: EUR 268 420 000 .

3. Summas, ko attiecībā uz katru finanšu gadu piešķir III nodaļā paredzētajiem pasākumiem, nedrīkst pārsniegt šādas summas:

—	Francijas aizjūras departamentos: EUR 25 900 000 ,

—	Azoru salās un Madeirā: EUR 20 400 000 ,

—	Kanāriju salās: EUR 69 900 000 .

—	Francijas aizjūras departamentos: EUR 26 900 000 ,

—	Azoru salās un Madeirā: EUR 21 200 000 ,

—	Kanāriju salās: EUR 72 700 000 .

(..)

Pamatojums

Nav pieņemams, ka šai programmai paredzētie līdzekļi tiek samazināti par 3,9 %, ņemot vērā attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) pozitīvos rezultātus un Eiropas Komisijas apņemšanos saglabāt finansējuma līmeni. Ir vismaz jāpanāk, lai tālāko reģionu budžeta apropriācija saglabātos tādā pašā apjomā kā pašreizējā plānošanas periodā.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

aicina ES rūpēties, lai KLP kļūtu par konkurētspējīgu, mūsdienīgu, taisnīgu, ilgtspējīgu un solidāru lauksaimniecības politiku, kas kalpotu lauksaimniekiem, teritorijām, patērētājiem un iedzīvotājiem;

uzsver, ka KLP ir vajadzīgs atbilstīgs finansējums, un tādēļ iebilst pret ES finansējuma samazināšanu KLP pēc 2020. gada; uzskata, ka arī KLP budžeta samazināšanas gadījumā to ir iespējams izmantot labāk, taisnīgāk pārdalot tiešos maksājumus;

noraida ierosināto 28 % samazinājumu lauku attīstības budžetā, jo tas ir pretrunā ES teritoriālās kohēzijas mērķim;

prasa vienotajā stratēģiskajā satvarā atkal iekļaut ELFLA;

atkārtoti norāda, ka ir jāpastiprina ERAF, ESF un ELFLA sinerģija nolūkā veicināt inovāciju un stimulēt inovatīvu ražošanas ķēžu izveidi lauksaimniecības nozarē;

iesaka pieņemt laukiem un piepilsētām paredzētu programmu un palielināt vispārējo finansējumu lauku attīstībai, lai visas Eiropas politikas jomas veicinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu; uzsver KLP nozīmi iedzīvotāju piesaistīšanā lauku teritorijām;

uzskata, ka pārmērīga pilnvaru nodošana dalībvalstīm, izmantojot valstu stratēģiskos plānus, nozīmētu KLP atkārtotu nacionalizāciju un radītu konkurences izkropļojumus; ir nepieciešams pietiekams elastīgums, lai nodrošinātu uz teritoriju virzītu pieeju, ņemot vērā lauksaimniecisko teritoriju konkrētās vajadzības un īpašās iezīmes;

prasa regulā iekļaut skaitliski izteiktus un izmērāmus kopējos Eiropas mērķus attiecībā uz valstu stratēģiskajiem plāniem;

prasa, lai reģioniem būtu vadoša loma stratēģisko plānu pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz 2. pīlāru;

10.

atgādina, ka tirgus regulēšana ir efektīvāka un lētāka nekā pasākumu veikšana a posteriori;

11.

prasa ieviest brīvprātīgus krīzes pārvaldības rīkus, kuru pamatā būtu ražošanas apjomu pārvaldība;

12.

prasa ieviest nozaru darbības programmas Eiropas, nevis dalībvalstu līmenī, lai nepieļautu izkropļojumus starp dalībvalstīm un nozarēm;

13.

prasa izstrādāt stingrus ES kritērijus aktīvo lauksaimnieku definēšanai dalībvalstīs;

14.

ierosina pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā, panākt tiešo maksājumu pilnīgu konverģenci starp dalībvalstīm;

15.

ierosina, lai valstīs un reģionos, kur iekšējā konverģence vēl nav īstenota, tā tiktu pakāpeniski palielināta, atbalstot nelabvēlīgā situācijā esošus reģionus, lai 2026. gadā tā būtu pilnīga;

16.

atbalsta priekšlikumu noteikt maksimumu tiešajiem maksājumiem un ierosina ņemt vērā ne vairāk kā 50 % tikai no algoto darbinieku izmaksām, lai sasaistītu maksimuma noteikšanas efektivitāti ar nodarbinātības kritērija ievērošanu;

17.

atbalsta obligāta pārdalošā maksājuma ieviešanu un ierosina palielināt to vismaz ar 30 % no 1. pīlāra līdzekļiem;

18.

ņemot vērā problēmas jauniešu piesaistīšanā lauksaimnieka profesijai, ierosina noteikt dalībvalstīm obligātu pienākumu atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus;

19.

ierosina saglabāt maksimumu 13 % apmērā (+ 2 % proteīnaugiem) no valsts finansējuma saistītajiem maksājumiem, lai nepieļautu lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu lauku teritorijās, stiprinātu ES pārtikas nodrošinājuma pašpietiekamību, piešķirtu to tikai ilgtspējīgai produkcijai un ražošanas veidiem, bet ne agrodegvielas un dažu citu produktu, kas nav prioritāri, ražošanai;

20.

ierosina noteikt, ka īpašais atbalsts mazajiem lauksaimniekiem ir dalībvalstīm obligāts, pielāgot mazā lauksaimnieka definīciju, atbalsta summu un finansējumu;

21.

atzinīgi vērtē nosacījumu paplašināšanu, attiecinot tos uz visiem pamatmaksājumiem, kultūraugu ikgadējo augseku ieskaitot;

22.

prasa paplašināt nosacījumu piemērošanu, attiecinot tos uz lauksaimniecībā nodarbināto tiesību ievērošanu un dzīvnieku labturības regulējumu;

23.

ierosina atjaunot prasību katrā saimniecībā paredzēt vismaz 7 % ar ražošanu nesaistītām ekoloģiski nozīmīgām teritorijām;

24.

atbalsta ekoloģisko mehānismu principu un ierosina tiem paredzēt vismaz 30 % no valsts finansētajiem maksājumiem;

25.

ierosina katrā valsts stratēģiskajā plānā sasniegt minimālo 40 % slieksni no KLP vispārējā finansējuma vides un klimata mērķiem;

26.

vēlas saglabāt pašreizējo līdzfinansējuma līmeni 2. pīlāram, paaugstinot to līdz 80 % četrās jomās: agrovides pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība, “Natura 2000” tīkls, kā arī sadarbības pasākumi;

27.

iebilst pret iespēju pārnest līdzekļus no otrā pīlāra uz pirmo pīlāru, jo tas ir pretrunā lauku teritoriju interesēm, un atbalsta līdzekļu pārnešanu no pirmā pīlāra uz otro pīlāru;

28.

aicina Komisiju ieviest pilnīgi funkcionālu uzraudzības sistēmu regulārai atjauninātu mērījumu datu vākšanai par pesticīdu atliekām vidē (jo īpaši augsnē un ūdenī), vadoties, piemēram, pēc veiksmīgās pieredzes, kas gūta saistībā ar Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojuma (LUCAS) augsnes uzraudzības sistēmu.

29.

uzskata, ka ienākumu apdrošināšana ir dārgs instruments, kas nav īsti piemērots mazajām un vidējām lauku saimniecībām un nevar aizstāt tirgu regulēšanu un atbalstu pārejai uz izturētspējīgākām un autonomākām ražošanas sistēmām;

30.

ierosina noteikt, ka subsīdiju piešķiršana ieguldījumiem, kas patērē lielu daļu otrā pīlāra budžeta, ir atkarīga no to ietekmes uz vidi novērtējuma un nepārsniedz 10 % no otrā pīlāra kopējā finansējuma;

31.

lai atbalstītu lauksaimniecības saglabāšanu nelabvēlīgās teritorijās, ierosina noteikt, ka nelabvēlīgu dabas apstākļu izraisīto zaudējumu kompensējošais pabalsts (ICHN) ir obligāts dalībvalstīs, kur tas piemērojams;

32.

atbalsta 5 % maksimālās robežvērtības saglabāšanu Leader programmām, kas ļauj izvērst vietējās teritoriālās iniciatīvas;

33.

ierosina noteikt dalībvalstīm pienākumu iekļaut lauku attīstības plānos pasākumus, ar kuriem atbalsta īsas piegādes ķēdes, bioloģisko un vietējo produktu izmantošanu kolektīvajā ēdināšanā, kvalitatīvas piegādes ķēdes, kalnu lauksaimniecību, apmācību bioloģiskās lauksaimniecības, agroekoloģijas un agromežsaimniecības jomā;

34.

ierosina pētniecības pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un nākamajā programmā par prioritāti lauksaimniecības jomā izvirzīt pētniecību saistībā ar agroekoloģiskās un agromežsaimniecības ražošanas metodēm, veicinot lauksaimnieku–pētnieku līdzdalību šajā procesā;

35.

iesaka sekmēt inovāciju sociālajā un ekonomikas jomā, atbalstot “viedos ciematus”.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

(2) Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/239

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds”

(2019/C 86/12)

Ziņotājs:

Ximo PUIG I FERRER (ES/PSE), Valensijas apgabala ministru prezidents

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)

COM(2018) 380 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Regulas nosaukums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu ( EGF ).	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Pārkārtošanas atbalsta fondu ( EPAF ).

Pamatojums

Regulas projekta 2. pantā ir skaidri paredzēts paplašināt fonda darbības jomu, aptverot ne tikai globalizāciju. Nosaukuma maiņa ir jāveic visā tekstā.

2. grozījums

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fondu īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”.

Fondu īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 9. un 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Saskaņā ar LESD 8. pantu dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”.

Pamatojums

Pievienotas svarīgas juridiskās atsauces.

3. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu (20) Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galvenajiem faktoriem, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Neraugoties uz kopējām milzīgajām priekšrocībām, ko rada atvērtāka tirdzniecība un pasaules valstu ekonomikas turpmāka integrācija, ir jānovērš šīs negatīvās blaknes. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības cilvēku vidū un starp reģioniem jau nav sadalītas vienlīdzīgi, būtiski iespaidojot nelabvēlīgi ietekmētos, pastāv risks, ka aizvien straujāka tehnoloģiju attīstība vēl vairāk palielinās šādu ietekmi. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējības principiem īpaši vajadzēs nodrošināt, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības būs taisnīgākas , saskaņojot ekonomisko atvērtību un tehnoloģisko progresu ar sociālo aizsardzību .

Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galvenajiem faktoriem, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Tāpēc, neraugoties uz priekšrocībām, ko rada atvērtāka tirdzniecība un pasaules valstu ekonomikas turpmāka integrācija, ir jānovērš negatīvās blaknes , kas jo īpaši ietekmē konkrētas uzņēmējdarbības jomas, noteiktus uzņēmumus, zināmas neaizsargātāko darba ņēmēju grupas un konkrētus reģionus . Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības cilvēku vidū un starp reģioniem jau nav sadalītas vienlīdzīgi, būtiski iespaidojot nelabvēlīgi ietekmētos, pastāv risks, ka tehniskās un ekoloģiskās pārkārtošanas procesi vēl vairāk palielinās šādu ietekmi. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējības principiem īpaši vajadzēs nodrošināt, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības ir taisnīgākas un ka kopējā negatīvā globalizācijas, kā arī tehniskās un ekoloģiskās pārkārtošanas procesu ietekme tiek plašāk prognozēta .

Pamatojums

Pašsaprotams.

4. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Kā jau norādīts, lai EGF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā pārskata periodā. Ņemot vērā starpposma novērtējuma konstatējumus, jānosaka 250 zaudētu darbvietu slieksnis četru mēnešu (vai konkrētās nozarēs – sešu mēnešu) pārskata periodā. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, jābūt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos apstākļos pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks.

Kā jau norādīts, lai EPAF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā pārskata periodā. Ņemot vērā starpposma novērtējuma konstatējumus, jānosaka 150 zaudētu darbvietu slieksnis deviņu mēnešu pārskata periodā. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, jābūt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos apstākļos (piemēram, ja runa ir par reģioniem, kuros jau pastāv augsts bezdarba līmenis) pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks.

Pamatojums

Saskaņošana ar grozījumiem attiecībā uz 5. pantu.

5. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai paustu Savienības solidaritāti ar darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, individualizētu pakalpojumu kopuma un tā īstenošanas izmaksu līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt vienādai ar ESF+ līdzfinansējuma likmi attiecīgajā dalībvalstī .

Lai paustu Savienības solidaritāti ar darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, individualizētu pakalpojumu kopuma un tā īstenošanas izmaksu līdzfinansējuma likmei nevajadzētu būt zemākai par 60 % . Šo minimālo procentlikmi var paaugstināt vēl par 5 %, ja ir paredzēti objektīvi un operatīvi pasākumi un instrumenti prognozēšanai un pārstrukturēšanai.

Pamatojums

Saskaņošana ar grozījumiem attiecībā uz 14. panta 2. punktu.

6. grozījums

19. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(19)

EGF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu ilgtspējīgā nodarbinātībā vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē. Pasākumos būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības . Tomēr visos attiecīgos gadījumos būtu jāatbalsta arī darbu zaudējušo darba ņēmēju mobilitāte, lai tiem palīdzētu atrast jaunu darbu citur. Īpašu uzmanību pievērš digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai. Finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo . Uzņēmumus varētu mudināt piedalīties EGF atbalstīto pasākumu valsts līdzfinansējumā.

(19)

EPAF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu ilgtspējīgā nodarbinātībā vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē. Pasākumos būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības , un tāpēc būtiska ir vietējo un/vai reģionālo pašvaldību aktīva līdzdalība. Teritoriālo spēju atjaunošanā galvenā uzmanība jāvērš uz vietējām īpatnībām, ņemot vērā teritoriju stiprās puses un iekšējos resursus. Kopu politika, zināšanu un inovāciju izplatīšana, kā arī tādu uzņēmumu izveide, kuri veicina nodarbinātību, radīs izaugsmei labvēlīgu vidi, kuras pamatā ir vienlīdzīgas iespējas personām neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Šādā pieejā prioritāte būs digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai.

Finansiālu pabalstu iekļaušanai saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā vienmēr būtu jāpapildina aktīvie pasākumi . Arī uzņēmumi ir jāmudina piedalīties ar EPAF saderīgo pasākumu valsts līdzfinansējumā.

Savukārt atbalstam darba ņēmēju mobilitātei, kas nozīmē pārvietošanu uz citām vietām, būtu jābūt galējas nepieciešamības līdzeklim, jo tas mazina stabilitāti un reģionu pievilcību.

Pamatojums

Ar pārstrukturēšanas politiku ir jāveicina nodarbinātībai un izaugsmei labvēlīga vide un jāpieņem pasākumi, kas ļauj darba ņēmējiem atgriezties aktīvajā darba dzīvē, paredzot arī ārkārtas palīdzību uz noteiktu laiku.

Reģionālajām pašvaldībām jābūt aktīvi iesaistītām šajā procesā, jo tās pārzina un pārvalda reālo situāciju.

7. grozījums

Jauns punkts aiz 19. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu Komisija atzīst globalizācijas nevienlīdzīgās teritoriālās ietekmes spēcīgo reģionālo dimensiju, jo jaunās darbvietas, kas rodas tirdzniecības un tehnoloģisko pārmaiņu rezultātā, ne vienmēr izveidojas tajās pašās vietās, kur to vairs nav, un skartajiem darba ņēmējiem ļoti bieži nav vajadzīgo prasmju, lai aizņemtu šīs jaunās vietas.

Tādēļ ES tirdzniecības nolīgumiem būtu jāpievieno teritoriālās ietekmes novērtējums kā instruments, kas ļauj kompetentajām iestādēm savlaicīgi noteikt un aprēķināt tirdzniecības nolīgumu iespējamo asimetrisko ietekmi, sagatavoties šai ietekmei, paredzēt pārmaiņas, kā arī pārvarēt iespējamo pārstrukturēšanu, izstrādājot stratēģijas, kuru pamatā ir politikas nostādņu un ES līdzekļu efektīvas izmantošanas pienācīgs apvienojums.

Pamatojums

RK atbalsta ES tirdzniecības politiku ar nosacījumu, ka tai ir pievienoti teritoriālās ietekmes novērtējumi, kuros noteiktas iespējamās sekas un kuri kalpo kā instruments pārredzamas un uz pamatotiem pierādījumiem balstītas tirdzniecības politikas veidošanai.

8. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(20)

Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabos atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits atbalsta saņēmēju, kuri piedalās šajos pasākumus, atrastu ilgtspējīgu darbu iespējami īsā laikā sešu mēnešu laikposmā, pirms ir jāiesniedz noslēguma ziņojums par finansiālā ieguldījuma īstenošanu.

(20)

Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabos atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits atbalsta saņēmēju, kuri piedalās šajos pasākumus, atrastu ilgtspējīgu darbu reģionālā un vietējā līmenī iespējami īsā laikā sešu mēnešu laikposmā, pirms ir jāiesniedz noslēguma ziņojums par finansiālā ieguldījuma īstenošanu.

Pamatojums

Par prioritāti jāizvirza darbvietu radīšana konkrētās teritorijās, kur notikusi atlaišana.

9. grozījums

23. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(23)	Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāinformē visi pieteikuma procesā iesaistītie dalībnieki par pieteikuma virzību.

(23)	Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāinformē visi pieteikuma procesā iesaistītie dalībnieki , jo īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības, par pieteikuma virzību.

Pamatojums

Lai uzsvērtu, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiedalās pieteikuma izskatīšanas gaitā.

10. grozījums

39. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(39)	Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts darbaspēka digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanai vajadzētu būt obligātam horizontālam elementam ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā,

(39)

Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts Eiropas iedzīvotāju un jo īpaši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanai vajadzētu būt obligātam horizontālam elementam ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā,

Pamatojums

Atsauce uz darbaspēku nešķiet piemērota, lai tiesību aktā atsauktos uz iedzīvotājiem vai strādājošajiem. Ir daudz rakstu, kuros atzīst un izprot sociālās un nodarbinātības dimensijas attiecināšanu uz darba ņēmējiem, tos uzskatot par ko vairāk nekā tikai par būtisku ražošanas faktoru.

11. grozījums

Jauns punkts aiz 39. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Valsts ieguldījumi prasmēs un cilvēkkapitālā ir labāk jāsaskaņo ar viedajām specializācijas stratēģijām, galveno uzmanību pievēršot teritorijas aspektam, ko izmanto, lai analizētu to, kā strukturālas pārmaiņas var radīt īpašas problēmas un uzdevumus reģionālajā un/vai vietējā ekonomikā. No otras puses, ņemot vērā vajadzību šīs prasmes pielāgot reģionālo nozaru vajadzībām, ekonomiskās attīstības stratēģijas ir jāsaskaņo ar izglītības un nodarbinātības politiku, lai attīstītu vietējās spējas.

Pamatojums

Lai uzsvērtu, ka valsts ieguldījumi prasmēs ir jāpielāgo konkrēta reģiona īpatnībām un ka reģionālā attīstība ir jāsaista ar izglītības un nodarbinātības politiku, tādējādi radot pēc iespējas lielāku ietekmi.

12. grozījums

2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

EGF sekmē labāku globalizācijas un tehnoloģisko sasniegumu sniegto ieguvumu sadalījumu, palīdzot darbu zaudējušiem darba ņēmējiem pielāgoties strukturālām pārmaiņām. EGF palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm.

EPAF atbalsta sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, kas ir globalizācijas , kā arī tehniskās un ekoloģiskās pārkārtošanas rezultāts, un tādējādi palīdz darba ņēmējiem , kuri saņem šādu atbalstu, pielāgoties strukturālām pārmaiņām. EPAF palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm.

Pamatojums

Šāda teksta redakcija ir iekļaujošāka: ir ņemti vērā darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kā arī šajā atzinumā ietvertais ierosinājums iekļaut “grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekus, kuriem draud atlaišana”.

13. grozījums

3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Programmas vispārīgais mērķis ir apliecināt solidaritāti un sniegt atbalstu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu laikā, kā minēts 5. pantā.	1. Programmas vispārīgais mērķis ir apliecināt solidaritāti un atbildību, sniedzot atbalstu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu laikā, kā arī grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem draud atlaišana, kā noteikts 5. pantā.

Pamatojums

Tirgu globalizācijas vai krīzes sekas var būt Komisijas politikas blakusietekme. ES solidaritātes fonds apliecina arī ES atbildību par saviem lēmumiem.

Formulējums “grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem draud atlaišana” atbilst šajā atzinumā ietvertajam ierosinājumam.

14. grozījums

3. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. EGF konkrētais mērķis ir piedāvāt palīdzību negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījušas ar globalizāciju saistītas problēmas, piemēram, izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, finanšu vai ekonomikas krīze, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vai kas notikuši digitalizācijas vai automatizācijas rezultātā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām.

2. EPAF konkrētais mērķis ir piedāvāt palīdzību negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījušas ar globalizāciju saistītas problēmas, piemēram, izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar ES tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, finanšu vai ekonomikas krīze, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vai kas notikuši digitalizācijas vai automatizācijas rezultātā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām , kas definētas 4. pantā .

Pamatojums

Darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmē antidempinga pasākumu nepiemērošana, vajadzētu spēt automātiski izmantot EPAF noteikumos ietvertās tiesības un gūt labumu no fonda pasākumiem.

Nobeiguma atsauce uz 4. pantu attiecas uz visnelabvēlīgākā situācijā esošo iedzīvotāju grupas definīcijas iekļaušanu.

15. grozījums

4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Definīcijas

Šajā regulā:

a)	“darbu zaudējis darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kura nodarbinātība tiek pārtraukta pirms laika, viņu atlaižot, vai kura līgums netiek atjaunots ekonomisku apsvērumu dēļ;

a)	“darbu zaudējis darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kura nodarbinātība tiek pārtraukta pirms laika, viņu atlaižot, vai kura līgums netiek atjaunots ekonomisku apsvērumu dēļ;

b)	“pašnodarbināta persona” ir persona, kas nodarbina mazāk nekā 10 darba ņēmējus;

b)	“pašnodarbināta persona” ir persona, kas nodarbina mazāk nekā 10 darba ņēmējus;

c)	“atbalsta saņēmējs” ir persona, kas piedalās EGF līdzfinansētos pasākumos;

“neaizsargāts darba ņēmējs” ir jebkura persona, kas uzskatāma par atbalsta saņēmēju, ja tā atbilst kādai no šādām pazīmēm vai apstākļiem:

—	ir vecāka par 54 gadiem,

—	ir jaunāka par 30 gadiem,

—	ir sieviete,

—	ir persona ar jebkāda veida invaliditāti (kustību, kognitīvs vai maņu orgānu traucējums),

—	no atbalsta saņēmēja finansiāli ir atkarīga viena vai vairākas personas,

—	nav kvalifikācijas vidējās vai augstākās profesionālās izglītības jomā (3 līmeņu starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija), vai

—	pieder dalībvalsts etniskajai minoritātei;

d)	“pārkāpums” ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts EGF īstenošanā, un kā rezultātā rodas vai varētu rasties kaitējums Savienības budžetam, prasot no šī budžeta segt nepamatotus izdevumus.

d)	“atbalsta saņēmējs” ir persona, kas piedalās EPAF līdzfinansētos pasākumos;

e)	“pārkāpums” ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts EPAF īstenošanā, un kā rezultātā rodas vai varētu rasties kaitējums Savienības budžetam, prasot no šī budžeta segt nepamatotus izdevumus.

Pamatojums

Būtu lietderīgi reglamentējošā aspektā konkretizēt regulas priekšlikumā ietvertās vispārīgās atsauces uz “nelabvēlīgā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem” un “visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām”. Tiek ierosināts arī pārskatīt jauniešu iekļaušanu un ieviest dzimumu līdztiesības un vienlīdzības perspektīvu.

16. grozījums

5. panta 1. un 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Intervences kritēriji

1. Dalībvalstis var iesniegt pieteikumu finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EGF pasākumiem, kas paredzēti darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

1. Dalībvalstis var iesniegt pieteikumu finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EPAF pasākumiem, kas paredzēti darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, kuras pārtraukušas savu darbību, un grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem draud atlaišana, saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

2. EGF finansiālo ieguldījumu sniedz saistībā ar lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, kas izraisījuši:

2. EPAF finansiālo ieguldījumu sniedz saistībā ar lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, kas izraisījuši:

a)	vairāk nekā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru mēnešu pārskata periodā kādā dalībvalsts uzņēmumā, tostarp tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

a)	vairāk nekā 150 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos deviņu mēnešu pārskata periodā kādā dalībvalsts uzņēmumā, tostarp tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

vairāk nekā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos sešu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, ja divos reģionos kopā skarti vairāk nekā 250 darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu;

vairāk nekā 150 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos deviņu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, ja divos reģionos kopā skarti vairāk nekā 150 darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu;

c)	vairāk nekā 250 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā vai dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kas definētas NACE 2. red. nodaļas līmenī, un atrodas vienā reģionā, kas definēts NUTS 2. līmenī.

c)	vairāk nekā 150 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos deviņu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā vai dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kas definētas NACE 2. red. nodaļas līmenī, un atrodas vienā reģionā, kas definēts NUTS 2. līmenī.

3. Nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts tos pienācīgi pamatojusi, finansiālā ieguldījuma pieteikumu saskaņā ar šo pantu var uzskatīt par pieņemamu, kaut arī 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska ietekme uz nodarbinātību un vietējo vai reģionālo ekonomiku. Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts precizē, kurš no 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem nav pilnībā izpildīts. Ārkārtas apstākļos veikto ieguldījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15 % no EGF gada maksimālās summas.

Pamatojums

Saskaņotība ar 3. panta teksta redakciju.

Ir paplašināta iespēja saņemt atbalstu mazākai atlaisto darbinieku grupai atbilstīgi uzņēmumu mazajam mērogam: atlaišana lielā mērogā notiek retāk.

Nav pamatoti atšķirīgie laika periodi. Tiek ierosināts laika periodus vienādot un pagarināt līdz deviņiem mēnešiem.

17. grozījums

5. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
4. EGF nevar izmantot gadījumos, kad darba ņēmēji tiek atlaisti sakarā ar dalībvalsts veiktiem budžeta samazinājumiem, kas skar nozares, kuras ir atkarīgas no valsts finansējuma.

Pamatojums

Atbalstam jābūt pieejamam visiem atlaistajiem darba ņēmējiem, arī nozarēs, kuras ir atkarīgas no valsts finansējuma. Turklāt attiecīgajām iestādēm varētu būt ļoti grūti noteikt, kuras nozares ir atkarīgas no valsts finansējuma un kuras nav.

18. grozījums

Jauns punkts 5. pantā

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4. (vai 5.) Dalībvalstis pieteikumos finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EPAF kā atbalsta saņēmējus var iekļaut grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekus, kuriem draud atlaišana – saskaņā ar šādu uzņēmumu definīciju Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2014/C 249/01) –, līdztekus pārējiem iepriekšējos punktos minētajiem atbalsta saņēmējiem, lai piedalītos vienīgi pielāgotos apmācības un pārkvalificēšanās pasākumos, tostarp informācijas tehnoloģiju un komunikācijas prasmju, kā arī citu digitālā laikmeta prasmju apgūšanā, ja šīs darbības nav iekļautas pasākumos, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai spēkā esošiem koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi.

Pamatojums

Lai īstenotu ekonomikas digitālo pārveidi, visiem Eiropas iedzīvotājiem ir vajadzīgs zināms digitālo prasmju līmenis, un darba ņēmējiem, kuriem draud atlaišana, ir jābūt prioritārajiem šādu individualizētu pakalpojumu saņēmējiem digitālo spēju attīstīšanai.

19. grozījums

Jauna pēdējā daļa 7. pantā

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Atbalsttiesīgi saņēmēji var būt arī grūtībās nonākušu uzņēmumu darbinieki, kuriem draud atlaišana, ņemot vērā 5. panta 4. punktā (vai 5. panta 5. punktā) noteiktos ierobežojumus.

Pamatojums

Ar iepriekšējā panta noteikumiem saskaņots un tos papildinošs formulējums.

20. grozījums

8. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atbalsttiesīgie pasākumi

1. Finansiālu ieguldījumu no EGF var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma un kas paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu atlaistu darba ņēmēju reintegrāciju nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā.

1. Finansiālu ieguldījumu no EPAF var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma un kas paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu atlaistu darba ņēmēju reintegrāciju nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā.

Digitālajā rūpniecības laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšana ir obligāts horizontāls elements ikvienā piedāvātajā individualizēto pakalpojumu kopumā. Apmācības līmeni pielāgo kvalifikācijām un attiecīgā atbalsta saņēmēja vajadzībām , īpašām problēmām, kas radušās reģionālajā un/vai vietējā ekonomikā, un jo īpaši to darba ņēmēju prasmēm, kuriem draud atlaišana .

Saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā jo īpaši var būt:

individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu digitālajā laikmetā nepieciešamu prasmju apgūšana, iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana, palīdzība darba meklēšanā, profesionālā orientācija, konsultāciju pakalpojumi, darbaudzināšana, pārcelšanas atbalsts, uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai, kā arī sadarbības pasākumi;

b)	īpaši pasākumi, kas ir ierobežoti laikā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, mobilitātes pabalsti, apmācības vai uzturēšanās pabalsti, tostarp pabalsti aprūpētājiem.

Saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā jo īpaši var būt:

b)	īpaši pasākumi, kas ir ierobežoti laikā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, mobilitātes pabalsti, apmācības vai uzturēšanās pabalsti, tostarp pabalsti aprūpētājiem.

Šā punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 35 % no šajā punktā minētā saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām.

Šā punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 35 % no šajā punktā minētā saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām , izņemot gadījumus, kad atbalsta saņēmēji tiek uzskatīti par neaizsargātiem, jo tad šādas izmaksas var sasniegt pat 50 % .

Ieguldījumi pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai vai darba ņēmēju pārņemšanai nedrīkst pārsniegt 20 000 EUR vienam darbu zaudējušam darba ņēmējam.

Šie ieguldījumi ir jāparedz projektiem, kas atbilst tehniskās, ekonomiskās un finansiālās dzīvotspējas nosacījumiem, un šajā nolūkā iestādes nodrošina papildu un apmācību pasākumus, kas nodrošina to dzīvotspēju.

Izstrādājot saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, ņem vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes. Saskaņotais pakalpojumu kopums ir saderīgs ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī pievērš uzmanību digitālās rūpniecības laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un ņem vērā pieprasījumu vietējā darba tirgū.

2. Par šādiem pasākumiem nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF :

2. Par šādiem pasākumiem nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no EPAF :

a)	īpaši laikā ierobežoti pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā un kuru īstenošana nav atkarīga no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

a)	īpaši laikā ierobežoti pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā un kuru īstenošana nav atkarīga no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

b)	pasākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir jāveic uzņēmumiem.

b)	pasākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir jāveic uzņēmumiem.

EGF atbalstītie pasākumi neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

EPAF atbalstītie pasākumi neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

3. Saskaņoto pakalpojumu kopumu izstrādā, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai to pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem.

3. Saskaņoto pakalpojumu kopumu izstrādā, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai to pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem , un ar reģionālo un vietējo pašvaldību aktīvu līdzdalību .

4. Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts iniciatīvas finansiālo ieguldījumu no EGF var piešķirt sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem.

4. Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts iniciatīvas finansiālo ieguldījumu no EPAF var piešķirt sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem , kā arī tādu reģionālo un/vai vietējo pašvaldību spēju palielināšanas pasākumiem, kuras ietekmē būtiska un negaidīta pārstrukturēšana .

Pamatojums

Strukturālās pārmaiņas rada īpašas problēmas teritorijās; ir vajadzīga reģionālo pašvaldību iesaistīšanās.

Lai nodrošinātu saskaņotību ar 4. pantu, tiek ierosināta labvēlīgāka attieksme pret neaizsargātiem darba ņēmējiem.

Jānodrošina konsultācijas par pašnodarbinātības projektu dzīvotspēju un jānovērš turpmākās neveiksmes.

21. grozījums

9. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.	Pieteikumā ietver šādu informāciju:

5.	Pieteikumā ietver šādu informāciju:

a)	izvērtējums par atlaišanas gadījumu skaitu saskaņā ar 6. pantu, tostarp aprēķināšanas metode;

a)	izvērtējums par atlaišanas gadījumu skaitu saskaņā ar 6. pantu, tostarp aprēķināšanas metode;

b)	apstiprinājums, ka gadījumā, ja uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, tas ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu;

b)	apstiprinājums, ka gadījumā, ja uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, tas ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu;

c)	īss to notikumu apraksts, kuri izraisīja darba ņēmēju atlaišanu;

c)	īss to notikumu apraksts, kuri izraisīja darba ņēmēju atlaišanu;

d)	attiecīgā gadījumā to uzņēmumu, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu un nozaru identifikācijai, kurās atlaisti darba ņēmēji, kā arī paredzēto atbalsta saņēmēju kategoriju identifikācija, tos iedalot pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa;

d)	attiecīgā gadījumā to uzņēmumu, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu un nozaru identifikācijai, kurās atlaisti darba ņēmēji, kā arī paredzēto atbalsta saņēmēju kategoriju identifikācija, tos iedalot pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa;

e)	paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī;

e)	paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī;

f)	saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma detalizēts apraksts un saistītie izdevumi, tostarp jo īpaši pasākumi, ar ko atbalsta nelabvēlīgākā situācijā esošiem, gados vecākiem un gados jauniem atbalsta saņēmējiem paredzētas nodarbinātības iniciatīvas;

saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma detalizēts apraksts un saistītie izdevumi, tostarp jo īpaši pasākumi, ar ko atbalsta nodarbinātības iniciatīvas attiecībā uz neaizsargātiem darba ņēmējiem 4. panta c) punkta izpratnē un attiecīgā gadījumā grūtībās nonākušu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem draud atlaišana un kuri tiks iekļauti apmācības pasākumos digitālo prasmju apguvei, ievērojot 5. panta 4. punktā (vai 5. panta 5. punktā) noteiktos ierobežojumus; un paskaidrojums par to, kā saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums papildina darbības, ko finansē no citiem valsts vai Savienības fondiem, tostarp informācija par pasākumiem, kas uzņēmumiem, kuri atlaiduši darba ņēmējus, ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ;

paskaidrojums par to, cik lielā mērā ir ņemti vērā ieteikumi, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, un kā saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums papildina darbības, ko finansē no citiem valsts vai Savienības fondiem, tostarp informācija par pasākumiem, kas attiecīgajiem uzņēmumiem, kuri atlaiduši darba ņēmējus, ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ;

paskaidrojums par to, cik lielā mērā ir ņemti vērā ieteikumi, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, tajā skaitā tie, kas saistīti ar to reģionu atjaunošanu, kurus ietekmē pārstrukturēšana un sadarbības veicināšana starp attiecīgajiem dalībniekiem, un vai ir paredzēti objektīvi un operatīvi prognozēšanas un pārstrukturēšanas pasākumi un instrumenti saskaņā ar 14. panta 2. punkta noteikumiem ;

h)	paredzamais budžets attiecībā uz katru no sastāvdaļām saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, ko sniedz paredzēto atbalsta saņēmēju atbalstam, un attiecībā uz sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem;

h)	paredzamais budžets attiecībā uz katru no sastāvdaļām saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, ko sniedz paredzēto atbalsta saņēmēju atbalstam, un attiecībā uz sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem;

i)	novērtēšanas nolūkos dalībvalsts noteikti, lietai raksturīgi orientējoši mērķrādītāji attiecībā uz darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām;

i)	novērtēšanas nolūkos pēc apspriešanās attiecīgās teritorijas reģionālajās un vietējās pašvaldībās dalībvalsts noteikti, lietai raksturīgi orientējoši mērķrādītāji attiecībā uz darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām;

j)	datumi, kuros sākts vai paredzēts sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un veikt EGF īstenošanas darbības, kā noteikts 8. pantā;

j)	datumi, kuros sākts vai paredzēts sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un veikt EPAF īstenošanas darbības, kā noteikts 8. pantā;

k)	procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālām iestādēm vai vajadzības gadījumā ar citām attiecīgām ar EPAF saistītām ieinteresētajām personām;

k)	procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālām iestādēm vai vajadzības gadījumā ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

paziņojums par pieprasītā EGF atbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, kurā izklāstīts, kāpēc saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums neaizstāj pasākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem jāveic uzņēmumiem;

paziņojums par pieprasītā EPAF atbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, kurā izklāstīts, kāpēc saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums neaizstāj pasākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem jāveic uzņēmumiem;

m)	valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti un attiecīgā gadījumā citi līdzfinansējuma avoti.

m)	valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti un attiecīgā gadījumā citi līdzfinansējuma avoti;

n)	vajadzības gadījumā ziņojums, kas pamato nepietiekamo administratīvo rīcībspēju, lai pārvaldītu šādus atbalstus, un vajadzību pēc papildu līdzekļiem tehniskai un administratīvai palīdzībai saistībā ar 12. panta 5. punkta noteikumiem.

Pamatojums

Reģionālajām pašvaldībām ir jāpiedalās mērķu noteikšanā, jo tās pārzina nodarbinātības iespējas attiecīgajā ekonomikā.

Pārējie jautājumi formulēti atbilstīgi priekšlikumiem, kas izteikti atzinuma iepriekšējos vai turpmākajos punktos (kvalitātes sistēma, papildu tehniskā palīdzība).

22. grozījums

12. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4. Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm par EGF izmantošanu, uzraudzību un izvērtēšanu. Komisija arī Eiropas un valstu sociālajiem partneriem sniedz informāciju un skaidrus norādījumus par EGF izmantošanu. Būtisku ekonomisku traucējumu gadījumā dalībvalstī virzības pasākumi var arī ietvert darba grupu izveidi.

4. Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm par EPAF izmantošanu, uzraudzību un izvērtēšanu. Komisija arī Eiropas un valstu sociālajiem partneriem sniedz informāciju un skaidrus norādījumus par EPAF izmantošanu. Būtisku ekonomisku traucējumu gadījumā dalībvalstī virzības pasākumi var arī ietvert darba grupu izveidi valsts vai reģionālā līmenī .

Pamatojums

Jāgādā par vietējo un reģionālo pašvaldību informētību.

23. grozījums

Jauns punkts 12. pantā

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5. Komisija līdztekus finansiālā ieguldījuma apstiprināšanai var mobilizēt līdzekļus no summas, kas paredzēta tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, par labu dalībvalstīm, kuras to pieprasa ar ziņojumu, kas pamato administratīvās rīcībspējas trūkumu tām noteikto sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas vai novērtēšanas darbību elastīgā un efektīvā pārvaldībā.

Pamatojums

Lai palielinātu reaģēšanas ātrumu un kompensētu reģionu pārvaldības spēju trūkumu, Komisija pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas var atļaut mobilizēt daļu no tehniskās palīdzības līdzekļiem, lai tos novirzītu sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuru izpilde attiecas uz reģioniem.

24. grozījums

14. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Piedāvāto pasākumu EGF līdzfinansēšanas likmi saskaņo ar augstāko ESF+ līdzfinansēšanas likmi attiecīgajā dalībvalstī.

2. Piedāvāto pasākumu EPAF līdzfinansēšanas likmi saskaņo ar augstāko ESF+ līdzfinansēšanas likmi attiecīgajā dalībvalstī , bet tā nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāka par 60 % . Šo zemāko likmi var palielināt par papildu 5 %, ja kā ex ante nosacījums ir noteikti objektīvi un operatīvi prognozēšanas un pārstrukturēšanas pasākumi un instrumenti jebkurā stratēģiskā un rīcības formā, vēlams, saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir vietējās īpatnības.

Pamatojums

Lai novērstu reģionālo resursu trūkumu attiecīgajiem darba ņēmējiem paredzētu solidaritātes pasākumu īstenošanā, tiek ierosināts vismaz 60 % jebkurā gadījumā.

Turklāt mēs aicinām palielināt līdzfinansējumu par 5 % pēc to dalībvalstu lūguma, kuras ir paredzējušas prognozēšanas pasākumus saskaņā ar kvalitātes sistēmas labas prakses piemēriem.

25. grozījums

17. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecīgajai dalībvalstij ir elastība līdzekļu pārdalē starp budžeta posteņiem, kā noteikts lēmumā par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Ja līdzekļu pārvietojums vienam vai vairākiem noteiktajiem budžeta posteņiem pārsniedz 20 % pieaugumu, dalībvalsts par to iepriekš paziņo Komisijai.

Attiecīgajai dalībvalstij pēc apspriešanās ar attiecīgo reģionu ir elastība līdzekļu pārdalē starp budžeta posteņiem, kā noteikts lēmumā par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Ja līdzekļu pārvietojums vienam vai vairākiem noteiktajiem budžeta posteņiem pārsniedz 20 % pieaugumu, dalībvalsts par to iepriekš paziņo Komisijai.

Pamatojums

Jāgādā par reģionālo pašvaldību informētību.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

Iepriekšēji apsvērumi un piezīmes

pauž pārliecību – Eiropai ir jāapzinās, ka viens no galvenajiem lielo strukturālo problēmu, kas galvenokārt saistītas ar ekonomiku atvēršanu, klimata pārmaiņām, tehnoloģiskajiem pielāgošanās procesiem, migrācijas plūsmu pastiprināšanos vai iedzīvotāju novecošanu, radītās ietekmes aspektiem būs jārisina turpmākajā darbā, tā izpildes nosacījumos un no tā izrietošajos aspektos personīgajā, ģimenes un reģionālajā līmenī;

pauž bažas un brīdina par sekām, kuras rada Eiropas sociālā modeļa pasliktināšanās, ko veicina jaunu nedrošu darba attiecību formu rašanās un izplatīšanās. To pamatā ir trūkums un ārkārtējos apstākļos nonākušu to personu vajadzības, kuras ir spiestas piekrist tādu lielu starptautisku uzņēmumu piedāvātajai atlīdzībai, kuri savukārt nodokļu nomaksu veic ārpus dalībvalstu robežām un ar savu dominējošo stāvokli tirgos aizstāj mazos vietējos uzņēmumus;

apgalvo, ka teritorija kā attiecību un sociālās struktūras telpa, kurā apvienojas vides, sociālie un kultūras, ekonomikas, organizatoriskie un cilvēkresursu aspekti, iegūst nozīmīgu vērtību vietējo kopienu attīstībā un progresā, ko var nopietni ietekmēt globalizācijas radītās reālās sekas un elementi, kā arī citi pārveides un pasliktināšanās procesi, jo tiek mainīti to iekšējie resursi un cilvēkkapitāls;

uzskata, ka informēta Eiropa ir pietiekami saprātīga un spēj, kā daudzkārt ir pierādīts, novērst saspīlējumu starp, no vienas puses, globālās ekonomikas konkurētspējas saglabāšanu un garantijām mūsu labklājības sistēmas aizsardzībai un veicināšanai kopumā un, no otras puses, nodarbinātību, apmācību un darba tiesību jomu, jo īpaši, lai reaģētu uz Eiropas Savienības iedzīvotāju cerībām un nodrošinātu reģionu vajadzības;

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda nozīmīgums

atzīst un atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 30. maija tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz jaunu regulas par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (turpmāk tekstā – “EGF”) redakciju, ņemot vērā fonda nozīmi kopš tā darbības sākuma 2007. gadā: 611 miljoni euro, 160 atbalsta pasākumi 147 000 darba ņēmējiem no dažādiem reģioniem un valstīm, tādējādi apliecinot Eiropas Savienības solidaritāti un atbildību saistībā ar lēmumiem, kas pieņemti vienotā tirgus ietvaros;

apliecina fonda kā noderīga instrumenta vērtību (1), kas izceļas ar lielisku efektivitāti (reintegrācija aptuveni 50 % apmērā), nodarbināmības pagaidu ilgtspēju, dalībnieku spēju uzlabošanu, kā arī ar tā lielo politisko atpazīstamību (2);

brīdina par Eiropas iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību un bažām par globālajām tendencēm jeb t. s. “neapmierinātības ģeogrāfiju”, kas veicina norobežošanās kustību; pauž viedokli, ka EGF pasākumu prasmīga īstenošana cita starpā var mazināt negaidītas lielas pārstrukturēšanas sekas, kuras ir jūtamas daudzos Eiropas reģionos to ekonomiskās specializācijas, darbaspēka izmaksu vai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izglītības līmeņa dēļ (3);

Politikas nostādņu un fondu papildināmība un efektīva saskaņošana

atzinīgi vērtē uzsvaru, kas likts uz vajadzīgo prasmju izplatīšanas nozīmi digitālajā rūpniecības laikmetā kā obligātu transversālu elementu jebkurā piedāvāto individualizēto pakalpojumu kopumā, lai gan iesaka veikt labāku saskaņošanu ar viedajām specializācijas stratēģijām un uz teritoriju vērstām pieejām, ņemot vērā reģionālās ekonomikas īpašās problēmas;

aicina reģionālās pašvaldības aktīvi piedalīties reģionālās ekonomikas attīstības stratēģijās, ņemot vērā vajadzību pielāgot kompetences un prasmes reģionālo nozaru vajadzībām, cieši sadarbojoties izglītības un apmācības nozarei, sociālajiem partneriem, arodbiedrībām un reģionālajiem uzņēmumiem;

10.

norāda, ka ir vajadzīga lielāka elastība un pielāgošanās starp fondu veiktajiem pasākumiem, lai atbalstītu plašāku ekonomiskās attīstības pasākumu klāstu, kas palīdz novērst plaisu starp īstermiņa pasākumiem un ilgāka termiņa pārejas stratēģijām, ko atbalsta kohēzijas politika (4);

11.

atbalsta savstarpējo papildināmību un saskaņotāku pieeju starp EGF kā amortizatoru, kas atbalsta tikai pēkšņus un neparedzētus apstākļus, un ESF+, kas atbalsta noturīgāku atbildes reakciju uz problēmām un kas ar strukturāliem, attīstošiem, pārveidojošiem un pārmaiņām sagatavojošiem pasākumiem atbalsta ilgtermiņa aktīvas nodarbinātības politiku, mācīšanos un kvalifikāciju, kā arī ieguldījumu bezdarba agrīnā novēršanā (5);

12.

norāda, ka ES ieguldījumu politika, izmantojot ERAF un Kohēzijas fondu, kļūst par galveno, nepieciešamo un solidāro instrumentu, kas palielina pievienoto vērtību valstu un reģionālajām darbībām, risinot daudzus galvenos uzdevumus (globalizācija, ekonomikas pārveide, pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, vides problēmas, demogrāfijas problēmas, migrācija un nabadzīgi rajoni pilsētās), kas arvien vairāk ietekmē daudzus reģionus visā ES, tostarp arī attīstītākos reģionus (6);

EGF darbības joma un uzdevums

13.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu fonda uzdevuma formulējumā attiecībā uz pielāgošanos strukturālajām pārmaiņām izmantot vispārīgāku nozīmi, ņemot vērā citus pielāgošanās avotus, kas radušies pieņemto ES politikas nostādņu un lēmumu rezultātā, kas ietekmē tirgus, tādējādi padarot to tehniski atbilstīgāku un taisnīgāku;

14.

norāda – lai gan uzdevums paredz, ka fonds palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm, šiem principiem ir jābūt iedarbīgiem un ar tiem ir jāturpina sasniegt mērķus sociālo rezultātu pārskatā;

Budžets

15.

atkārtoti pauž šaubas un vērš Komisijas uzmanību uz to, ka EGF tiek uzskatīts par īpašu instrumentu, kas neietilpst nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam maksimālajās robežās. Pat ņemot vērā fonda iespējamo būtību, nenoteiktība katra pieteikuma atsevišķā apstiprinājumā ir ļoti satraucoša, ņemot vērā to, ka vispārējā scenārijā tiek samazināti finanšu līdzekļi, kas DFS 2021.–2027. gadam paredzēti kohēzijas politikai;

16.

uzsver, ka saistībā ar darbības jomas paplašināšanu nākamajām Eiropas ekonomikas krīzēm būs nepieciešams vairāk pielāgot finansējumu, tāpēc ierosina palielināt pieprasījumu pēc finansējuma par kopējo pieejamo summu no 200 līdz 500 miljoniem euro gadā. Ir jāpalielina gan pasākumu skaits, iesaistot tajos mazos un vidējos uzņēmumus, gan līdzekļu apjoms nodarbinātības atbalstam;

Labvēlīgāki kritēriji un pasākumi, kā arī īpaša atsauce uz neaizsargātiem darba ņēmējiem

17.

atzinīgi vērtē atlaišanas sliekšņa samazināšanu neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz to pašu uzņēmumu vai noteiktām nozarēm, jo tas vairāk atbilst realitātei, un paļaujas uz to, ka šis samazinājums veicinās līdzekļu lielāku izmantošanu un mobilizāciju; tāpēc ierosina noteikt 150 darbvietu slieksni;

18.

pauž bažas par atšķirībām dažādu atskaites laikposmu noteikšanā attiecībā uz dažādām situācijām (četri vai seši mēneši) un, ja tas neatbilst nevienam statistikas pamatojumam, ierosina apsvērt vienotu plašāku laikposmu visos apstākļos;

19.

ierosina iekļaut un juridiski nostiprināt jaunu kategoriju, kas varētu gūt labumu vienīgi no kvalifikācijas pasākumiem un digitālā laikmeta jauno pārveides kompetenču apgūšanas: “Grūtībās nonākušu uzņēmumu darbinieki, kuriem draud atlaišana” (7);

20.

apgalvo – lai gan EGF līdzfinansējuma likme attiecībā uz piedāvāto pasākumu varētu būt lielāka, pielāgojot ESF+ augstākajai līdzfinansējuma likmei attiecīgajā dalībvalstī, varētu būt zemākas likmes par pašreizējiem 60 %, kas jebkurā gadījumā ir formulēta kā zemākā likme šādos gadījumos, ņemot vērā paredzamo līdzekļu trūkumu reģionos, kā arī šā fonda mobilizētā atbalsta īpašo un solidāro būtību;

21.

atzinīgi vērtē palielinājumu līdz 20 000 euro vienam darbu zaudējušam darba ņēmējam no ieguldījumiem pašnodarbinātībai, taču apgalvo, ka šim pasākumam vajadzētu ietvert konsultāciju pakalpojumus, darbaudzināšanu un papildu darbības, kas nepieciešamas projektu dzīvotspējas nodrošināšanai, kā arī lai novērstu neapmierinātību un lielāku vilšanos vidējā laikposmā;

22.

vērš uzmanību uz atlaisto darba ņēmēju mobilitātes resursu atbilstību mērķim palīdzēt viņiem atrast darbu citur, jo darbaspēka – labāk kvalificētu darba ņēmēju – aktīvāka emigrācija samazina reģionālā darba tirgus kvalitāti, kas savukārt mazina reģiona konkurētspēju (8);

23.

brīdina, ka ir iekļautas atsauces tikai uz “nelabvēlīgākā situācijā esošu atbalsta saņēmēju” stāvokli, bet nav skaidri noteikts neviens pasākums, kas vērsts uz šo atbalsta saņēmēju īpatnībām; šā iemesla dēļ ierosina priekšlikumā reglamentēt un apsvērt jēdzienu “neaizsargāts darba ņēmējs” EGF atbalsta vajadzībām. Tas pārtaptu par starppersonu solidaritātes elementu, kas tiktu uztverts arī kā skaidra norāde uz Eiropas pilsonības jēdzienu;

24.

mudina Komisiju, Eiropas iestādes un dalībvalstis, vēlams vienmēr, izvairīties no “ne, ne” jēdziena izmantošanas attiecībā uz jauniešiem, kuri “nestrādā, nemācās un neapgūst arodu”, jo tas ir drīzāk pazemojošs nekā aprakstošs, stigmatizē un neļauj jauniešus atzīt par to, kas viņi ir un ko viņi dara, bet uzskata viņus par to, ko viņi nedara, nenodrošinot vai nepiedāvājot viņiem iespējas strādāt vai saņemt apmācību;

Procedūras vienkāršošana un uzlabošana

25.

atbalsta centienus uzlabot un vienkāršot EGF darbību un novērtē samazināto administratīvo slogu, kas rodas dalībvalstij, iesniedzot pieteikumu, un Komisijai, pārbaudot atbilstību, jo vairs nebūs jāveic plaša analīze par atlaišanas gadījumiem un to cēloņiem; līdz ar to finansiālo ieguldījumu īstenošana būs ātrāka, jo EGF mobilizēšanai vairs nebūs vajadzīgs Komisijas priekšlikums (9);

Teritoriālo struktūru un dalībnieku nozīme: decentralizācija un dalīta pārvaldība

26.

uzskata, ka reģionālās un vietējās dimensijas ieviešana ir vērtīga, taču uzsver, ka reģionālās pašvaldības ir slikti pamanāmas un to potenciāls attiecībā uz dalību EGF un tā izmantošanu netiek novērtēts, un pieprasa, lai fonda pārvaldībā lielāku uzmanību pievērstu to dalībvalstu reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kuru organizatoriskā struktūra pieļauj decentralizāciju;

27.

aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī ar citām ieinteresētajām personām un jo īpaši ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu juridiskos, finanšu un organizatoriskos resursus, kas ļautu atsevišķi piedalīties un sadarboties, lai attīstītu šīs jomas;

Apsvērumi attiecībā uz prognozēšanas pasākumiem

28.

iesaka pieņemt dalībvalstu institucionālo spēju uzlabošanas mehānismus, lai ne tikai nekavējoties reaģētu un ieviestu pieteikumu iesniegšanas mehānismus, bet arī nodrošinātu pasākumu efektīvu un lietderīgu īstenošanu; ierosina turpmāk EGF ietvaros lielāku nozīmi piešķirt paredzēšanai un profilaksei;

29.

ierosina pastiprināt pašreizējo uzdevumu globalizācijas tendenču novērtēšanā un Eurofound izvietotā Eiropas Pārmaiņu novērošanas centra pārstrukturēšanā, kā arī paplašināt palīdzības sniegšanu Komisijai un dalībvalstīm, novērtējot teritoriālo ietekmi un ietekmi uz Eiropas reģioniem pirms jebkāda lēmuma vai tirdzniecības nolīguma pieņemšanas, kas varētu radīt būtiskas sekas šajā līmenī;

30.

uzsver nepieciešamību saskaņot EGF un nodrošināt plašāku darbības jomu, lielāku pragmatismu un spēku ieteikumiem, kas izklāstīti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, lai uzlabotu labas prakses piemērošanu un ieteikumus darba ņēmējiem, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un reģionālajām un valstu struktūrām;

31.

uzskata, ka ir jāstimulē tās dalībvalstis un reģioni, kuri kā ex ante nosacījumu ir paredzējuši objektīvus un efektīvus prognozēšanas un pārstrukturēšanas pasākumus jebkurā stratēģiskā un rīcības formā, vēlams, saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir vietējās īpatnības, vieda specializācija vai sociālās inovācijas veicināšana, kas papildina pāreju un strukturālās pārmaiņas (10).

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(20) https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-harnessing- globalisation_lv.

(1) Komisijas 2018. gada 16. maija ziņojums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) starpposma novērtējumu COM(2018) 297 final.

(2) EGF pārvaldībā iesaistītās ieinteresētās personas to apstiprināja apspriešanas procesa gaitā.

(3) Kā norādīts Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni.

(4) Iepriekš minētais ziņojums par starpposma novērtējumu.

(5) Komisijas ziņojums par EGF darbības novērtējumu 2015. un 2016. gadā, publicēts 2017. gada 31. oktobrī.

(6) Skatīt ietekmes novērtējumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu.

(7) Saskaņā ar šādu uzņēmumu definīciju Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2014/C 249/01)”.

(8) Kā novērojis Eurofound (Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds), atsaucoties uz ESAO ziņojumu.

(9) Par EGF programmām atbildīgo valstu iestāžu aptaujā tika konstatēts, ka iespējamie atturošie aspekti ir stingri atbilstības kritēriji, sarežģīts tiesiskais regulējums un ilga procedūra.

(10) Skatīt RK atzinumu “Eiropas rūpniecības stratēģija: vietējo un reģionālo pašvaldību loma un perspektīva” (CDR3214/2017; ziņotājs: Heinz Lehmann (DE/PPE), pieņemts 2018. gada 23. martā).

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/259

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Vienotā tirgus programma”

(2019/C 86/13)

Ziņotāja:

Deirdre FORDE (IE/PPE), Korkas grāfistes padomes locekle

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826

COM(2018) 441 final

Pielikumi dokumentam – Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 99/2013, Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014 un Regulu (ES) 2017/826

COM(2018) 441 final, 1.–4. pielikums

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tāpēc ir lietderīgi izveidot Iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu (“Programma”). Programma būtu jāsagatavo uz darbības laiku septiņi gadi, proti, no 2021. līdz 2027. gadam.

Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotā tirgus programmu iekšējā tirgus stiprināšanai un tā darbības uzlabošanai gan uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas , gan standartizācijas, patērētāju aizsardzības un Eiropas statistikas jomā (“Programma”). Programma būtu jāsagatavo uz darbības laiku septiņi gadi, proti, no 2021. līdz 2027. gadam.

2. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mūsdienīgs iekšējais tirgus veicina konkurenci un sniedz labumu patērētājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. Labāk izmantojot pastāvīgā attīstībā esošā iekšējā pakalpojumu tirgus potenciālu, Eiropas uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, kā arī lielākā klāstā piedāvāt pakalpojumus par labākām cenām, turklāt patērētājiem un darbiniekiem saglabājot augstus standartus. Lai to sasniegtu, Programmai būtu jāpalīdz novērst atlikušos šķēršļus un nodrošināt tādu tiesisko satvaru, kurā ir vieta jauniem inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem.

Mūsdienīgs iekšējais tirgus balstās uz taisnīguma un pārredzamības principiem, un tādā veidā tas veicina konkurenci un sniedz labumu patērētājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. Labāk izmantojot pastāvīgā attīstībā esošā iekšējā pakalpojumu tirgus potenciālu, Eiropas uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, kā arī lielākā klāstā piedāvāt pakalpojumus par labākām cenām, turklāt patērētājiem un darbiniekiem saglabājot augstus standartus. Lai to sasniegtu, Programmai būtu jāpalīdz labāk uzraudzīt iekšējā tirgus norises, tostarp jauno tehnoloģiju un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu ietekmi, apzināt un novērst atlikušos šķēršļus un nodrošināt tādu tiesisko satvaru, kurā ir vieta jauniem inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem , tai skaitā sociālajai uzņēmējdarbībai .

3. grozījums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Publisko iepirkumu publiskās iestādes izmanto, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgāku izmantošanu un palīdzētu veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku iekšējo tirgu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES[49], Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES[50] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES[51] publisko iestāžu, uzņēmumu, kā arī iedzīvotāju, tostarp patērētāju interesēs nosaka tiesisko satvaru attiecībā uz integrāciju un rezultatīvu publiskā iepirkuma tirgu darbību, kuri pārstāv 14 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina: stratēģiskā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, publiskā iepirkuma profesionalizāciju, labāku MVU piekļuvi iepirkuma tirgiem, caurredzamības, godprātības un labāku datu vairošanu, iepirkuma digitālās pārveides izvēršanu un kopīgu iepirkumu veicināšanu, kopā ar dalībvalstīm nostiprinot partnerības pieeju, tostarp ar īpašu IT rīku izstrādi uzlabojot datu vākšanu un datu analīzi, atbalstot apmaiņu ar pieredzi un labu praksi, sniedzot konsultācijas, cenšoties noslēgt izdevīgus tirdzniecības nolīgumus, stiprinot sadarbību starp valstu iestādēm un sākot pilotprojektus.

Publisko iepirkumu publiskās iestādes izmanto, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgāku izmantošanu un palīdzētu veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku iekšējo tirgu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES[49], Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES[50] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES[51] publisko iestāžu, uzņēmumu, kā arī iedzīvotāju, tostarp patērētāju interesēs nosaka tiesisko satvaru attiecībā uz integrāciju un rezultatīvu publiskā iepirkuma tirgu darbību, kuri pārstāv 14 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina: stratēģiskā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, publiskā iepirkuma profesionalizāciju, iepirkuma procesu racionalizēšanu un vienkāršošanu nolūkā uzlabot MVU spēju piekļūt iepirkuma tirgiem, caurredzamības, godprātības un labāku datu vairošanu, iepirkuma digitālās pārveides izvēršanu un kopīgu iepirkumu veicināšanu, kopā ar dalībvalstīm nostiprinot partnerības pieeju, tostarp ar īpašu IT rīku izstrādi uzlabojot datu vākšanu un datu analīzi, atbalstot apmaiņu ar pieredzi un labu praksi, sniedzot konsultācijas, tirdzniecības nolīgumiem piemērojot ar iepirkumu saistītus un savstarpīguma principam atbilstīgus noteikumus , stiprinot sadarbību starp valstu un – attiecīgā gadījumā – reģionālajām iestādēm un sākot pilotprojektus.

Pamatojums

Atsauce uz “(cenšanos noslēgt) izdevīgus tirdzniecības nolīgumus” ir formulēta neskaidri un nenorāda uz aplūkojamo jautājumu, proti, publisko iepirkumu.

4. grozījums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai sasniegtu Programmas mērķus un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi un uzņēmumu darbību, nepieciešams ieviest uz lietotāja vajadzībām orientētus augsti kvalitatīvus publiskos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāsāk izmantot jaunas metodes, jālikvidē barjeras starp dažādām to administrāciju daļām, un jāiesaistās šo publisko pakalpojumu līdzradīšanā kopā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bez tam nepārtrauktais un pastāvīgais pārrobežu aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū nozīmē, ka nepieciešams sagādāt atjauninātu informāciju par uzņēmumu un iedzīvotāju tiesībām, kā arī skaidrojumus par administratīvajām formalitātēm. Aizvien vajadzīgāk kļūst arī sniegt juridiskas konsultācijas un palīdzēt risināt pārrobežu problēmas. Turklāt ir nepieciešams veidot vienkāršas un efektīvas saiknes starp valstu administrācijām, kā arī izvērtēt, kā iekšējais tirgus faktiski darbojas. Tāpēc Programmai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un uzņēmumu spēju veikt pārrobežu tirdzniecību, būtu jāatbalsta šādi spēkā esoši iekšējā tirgus pārvaldības instrumenti: portāls “Tava Eiropa”, kam būtu jākļūst par topošās “Vienotās digitālās vārtejas” mugurkaulu, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Iekšējā tirgus informācijas pakalpojumu dienests un vienotā tirgus rezultātu tablo.

Pamatojums

Centieni vairāk un efektīvāk izmantot tādus iekšējā tirgus pārvaldības instrumentus kā uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem orientēti tiešsaistes portāli ir jāpapildina ar centieniem palielināt informētību par to pastāvēšanu un pieejamību. Šajos centienos galvenā nozīme ir izpratnes veicināšanai starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to ievēlētajiem pārstāvjiem, ņemot vērā to ikdienas darbu, kas veltīts uzņēmumiem un iedzīvotājiem un to atbalstīšanai.

5. grozījums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai saņemtu finansējumu, atrastu prasmīgu darbaspēku, atvieglotu administratīvo slogu, izmantotu radošumu un ieviestu inovācijas, piekļūtu tirgiem un veicinātu darbību internacionalizāciju, MVU sastopas ar kopīgiem izaicinājumiem, kas lielākus uzņēmumus neietekmē tādā pašā mērā. Šie izaicinājumi jo īpaši nozīmīgi ir lauku apvidu un/vai nomaļo, kā arī tālāko reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Programmai šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, veltot īpašu uzmanību pasākumiem, kas dod tiešu labumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumu tīkliem, un vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū.

Pamatojums

Ar 23. apsvērumā izklāstītajām problēmām saskaras visi MVU, tomēr lauku apvidu un/vai nomaļo reģionu mazie un vidējie uzņēmumi ziņo par lielākām grūtībām atrast kvalificētu darbaspēku un piekļūt infrastruktūrai, piemēram, platjoslai un cita veida savienojumiem, kas vajadzīgi, lai ieviestu inovācijas un veicinātu internacionalizācijas darbu.

6. grozījums

39. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Patērētāju centru tīkls palīdz patērētājiem gūt labumu no Savienības patērētāju tiesībām, tiešsaistē vai ceļojuma laikā pērkot preces un pakalpojumus, kas tiek piedāvāti pāri robežām iekšējā tirgū un Eiropas Ekonomikas zonā. 30 centrus apvienojošais tīkls, kuru jau vairāk nekā desmit gadus kopīgi finansē Savienības patērētāju tiesību aizsardzības programmas, ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, nostiprinot patērētāju un tirgotāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Šis tīkls saņem vairāk nekā 100 000 patērētāju pieprasījumu gadā un ar preses un tiešsaistes informatīvo pasākumu starpniecību uzrunā miljoniem iedzīvotāju. Tas ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju atbalsta tīkliem Savienībā; lielākā daļa tā centru ir arī kontaktpunkti tādu iekšējā tirgus tiesību aktu jautājumos kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (59), un šā tīkla izvērtējumā ir uzsvērts, ka svarīgi ir turpināt tā darbību. Ir arī nodoms, ka tīkls izstrādās vienošanās par savstarpīgumu ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs.

Ar Programmu būtu jāatbalsta arī Eiropas Patērētāju centru tīkls , kas palīdz patērētājiem gūt labumu no Savienības patērētāju tiesībām, tiešsaistē vai ceļojuma laikā pērkot preces un pakalpojumus, kas tiek piedāvāti pāri robežām iekšējā tirgū un Eiropas Ekonomikas zonā. 30 centrus apvienojošais tīkls, kuru jau vairāk nekā desmit gadus kopīgi finansē Savienības patērētāju tiesību aizsardzības programmas, ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, nostiprinot patērētāju un tirgotāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Šis tīkls saņem vairāk nekā 100 000 patērētāju pieprasījumu gadā un ar preses un tiešsaistes informatīvo pasākumu starpniecību uzrunā miljoniem iedzīvotāju. Tas ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju atbalsta tīkliem Savienībā; lielākā daļa tā centru ir arī kontaktpunkti tādu iekšējā tirgus tiesību aktu jautājumos kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (59), un šā tīkla izvērtējumā ir uzsvērts, ka svarīgi ir turpināt tā darbību. Eiropas Patērētāju centru tīkls var būt arī vērtīgs informācijas avots par izaicinājumiem un problēmām, ar ko patērētāji saskaras vietējā līmenī un kam ir nozīme Savienības politikas veidošanā un patērētāju interešu aizsardzībā. Tāpēc ar Programmu vajadzētu pavērt iespēju veidot un nostiprināt sinerģiju starp patērētāju pārstāvību vietējā un Savienības līmenī, lai stiprinātu patērētāju aizsardzību. Ir arī nodoms, ka tīkls izstrādās vienošanās par savstarpīgumu ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs.

Pamatojums

Pašsaprotams.

7. grozījums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Iedzīvotājus jo īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība. Tirgi ir būtisks iekšējā tirgus elements, un tiem vajadzīga stabils regulējuma un uzraudzības satvars, kurš ne tikai nodrošina finansiālu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomiku, bet arī augstā līmenī aizsargā patērētājus un citus finanšu pakalpojumu galalietotājus, tostarp privātos ieguldītājus, noguldītājus, apdrošināšanas polises turētājus, pensiju fondu dalībniekus un labumguvējus, individuālos akcionārus, aizņēmējus un MVU. Ir svarīgi palielināt to spēju līdzdarboties finanšu nozares politikas veidošanā.

Pamatojums

Centieni uzlabot patērētāju un galalietotāju līdzdalību finanšu nozares politikas veidošanā ir vērtējami atzinīgi. Tomēr, ņemot vērā iespēju, ka iedzīvotāju dzīvi var ietekmēt ļaunprātīga izmantošana vai nepienācīga finanšu nozares pārvaldība, īpaša uzmanība ir jāpievērš informētības palielināšanai par patērētāju aizsardzību šai jomā.

8. grozījums

58. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaņā ar iepriekšējām programmām un budžeta pozīcijām īstenotās darbības ir apliecinājušas, ka ir piemērotas un būtu jāsaglabā. Saskaņā ar Programmu ieviesto jauno pasākumu mērķis ir jo īpaši nostiprināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Lai Programmas izpildē nodrošinātu lielāku vienkāršību un elastību un tādējādi labāk sasniegtu tās mērķus, darbības būtu jādefinē tikai kopējo, vispārīgo kategoriju jomā. Programmā būtu jāiekļauj arī to indikatīvo aktivitāšu saraksts, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem konkurētspējas jomā, vai īpašas darbības, kas izriet no regulatīvām prasībām, piemēram, standartizācijas, pārtikas piegādes ķēdes regulējuma un Eiropai veltītas statistikas jomā.

Saskaņā ar iepriekšējām programmām un budžeta pozīcijām īstenotās darbības ir apliecinājušas, ka ir piemērotas un būtu jāsaglabā. Saskaņā ar Programmu ieviesto jauno pasākumu mērķis ir jo īpaši nostiprināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Lai Programmas izpildē nodrošinātu lielāku vienkāršību un elastību un tādējādi labāk sasniegtu tās mērķus, darbības būtu jādefinē tikai kopējo, vispārīgo kategoriju jomā. Programmā būtu jāiekļauj arī to indikatīvo aktivitāšu saraksts, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem konkurētspējas jomā, vai īpašas darbības, kas izriet no regulatīvām prasībām, piemēram, tirgus uzraudzības un produktu drošuma, patērētāju, standartizācijas, pārtikas piegādes ķēdes regulējuma un Eiropai veltītas statistikas jomā.

Pamatojums

Pašsaprotams.

9. grozījums

1. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Priekšmets	Priekšmets
Šī regula izveido programmu, kas paredz uzlabot iekšējā tirgus darbību un uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju un kas iedibina finansēšanas satvaru Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. panta nozīmē (“Programma”).	Šī regula izveido programmu, kas paredz uzlabot iekšējā tirgus darbību un uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un sociālo uzņēmumu , konkurētspēju, uzņēmumu tīklus, kā arī standartizāciju un patērētāju aizsardzību un kas iedibina finansēšanas satvaru Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. panta nozīmē (“Programma”).
Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

Pamatojums

Nodrošināt saskaņotību attiecībā uz programmas darbības jomu (sk. it īpaši 7. apsvēruma grozījumu).

10. grozījums

3. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

uzlabot iekšējā tirgus darbību un jo īpaši aizsargāt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus, jo īpaši mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un sniegt tiem rīcības iespējas, nodrošinot Savienības tiesību aktu izpildi, atvieglojot piekļuvi tirgum, nosakot standartus un veicinot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību; kā arī uzlabot sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu vidū un sadarbību starp šīm iestādēm, Komisiju un decentralizētajām Savienības aģentūrām;

radīt ilgtspējīgas darbvietas, novērst tirgus nepilnības, uzlabot iekšējā tirgus darbību un jo īpaši stiprināt vietējo ekonomiku un veicināt aprites ekonomiku, aizsargāt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus, jo īpaši mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un sniegt tiem rīcības iespējas, nodrošinot Savienības tiesību aktu izpildi, atvieglojot piekļuvi tirgum, nosakot standartus un veicinot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību; kā arī uzlabot sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu vidū un sadarbību starp šīm iestādēm, Komisiju un decentralizētajām Savienības aģentūrām;

Pamatojums

—

11. grozījums

3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

panākt iekšējā tirgus labāku darbību, atvieglināt šķēršļu novēršanu un likvidēšanu tādās jomās kā preču un pakalpojumu iekšējais tirgus, publiskais iepirkums, tirgus uzraudzība, kā arī uzņēmējdarbības tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, brīva kapitāla aprite, finanšu pakalpojumi, konkurences tiesības un arī pārvaldības instrumenti, un atbalstīt, ka minētajās jomās tiek izstrādāti, īstenoti un izpildīti Savienības tiesību akti;

panākt iekšējā tirgus labāku darbību, veicināt vietējās ekonomikas attīstību, atvieglināt šķēršļu novēršanu un likvidēšanu tādās jomās kā preču un pakalpojumu iekšējais tirgus, tostarp sociālā ekonomika, publiskais iepirkums, tirgus uzraudzība, kā arī uzņēmējdarbības tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, brīva kapitāla aprite, finanšu pakalpojumi, konkurences tiesības un arī pārvaldības instrumenti, un atbalstīt, ka minētajās jomās tiek izstrādāti, īstenoti un izpildīti Savienības tiesību akti;

Pamatojums

—

12. grozījums

8. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)	atbalstīt uzņēmumu konkurētspēju un visas ekonomikas nozares, atbalstīt MVU inovāciju ieviešanā un kopdarbībā dažādos vērtībķēdes posmos, stratēģiski savienojot ekosistēmas un klasterus, tostarp Kopīgo klasteru iniciatīvu;

atbalstīt uzņēmumu konkurētspēju un visas ekonomikas nozares, atbalstīt MVU inovāciju ieviešanā un it īpaši jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanā, tostarp saistībā ar sociālo ekonomiku un sadarbīgo ekonomiku, kā arī to dalību kopdarbībā dažādos vērtībķēdes posmos, stratēģiski savienojot ekosistēmas un klasterus, tostarp Kopīgo klasteru iniciatīvu;

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu vienotā tirgus programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam; programmas mērķis ir nostiprināt tā pārvaldību, atbalstīt MVU konkurētspēju, uzlabot patērētāju aizsardzību un patērētāju tiesību ievērošanu, veicinot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību, kā arī nodrošinot pienācīgu Eiropas statistikas sistēmu;

atzīst, ka iekšējais tirgus ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, taču tam ir jāturpina pielāgoties strauji mainīgajai videi, ko raksturo digitalizācija un globalizācija. Norāda, ka joprojām pastāv šķēršļi, kas ievērojami traucē iekšējam tirgum pareizi funkcionēt, turklāt parādās arī iepriekš nepieredzēti kavēkļi;

atzīst, ka pienācīgā iekšējā tirgus darbībā ārkārtīgi svarīga loma ir iedzīvotāju un uzņēmēju informēšanai par viņu tiesībām, valsts iestāžu zināšanām par to, kā noteikumus piemērot, un tiesu kompetencei un prasmei garantēt to ievērošanu; šajā saistībā ir svarīgi, lai pamatzināšanas par Eiropas Savienību tiktu iekļautas atsevišķu valstu izglītības sistēmās, lai visi gados jaunie iedzīvotāji pakāpeniski iepazītos ar savām tiesībām un labāk varētu izmantot iekšējā tirgus piedāvātās priekšrocības;

uzsver pastāvīgās MVU grūtības piekļūt finansējumam, nepārtraukto administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, grūtības izmantot internacionalizācijas piedāvātās iespējas un nespēju pilnā mērā gūt labumu no vienotā tirgus; tāpēc daudzās nozarēs un reģionos turpinās sadrumstalotība un tirgus anomālijas, kuru radītās izmaksas nākas segt gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; atzinīgi vērtē to, ka Komisija šai programmā likusi uzsvaru uz stingrāku atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

atzīst: lai iekšējais tirgus varētu darboties pareizi, milzīga nozīme ir informācijas instrumentu un apmācības programmu pilnveidošanai, turklāt to attīstības pamatā ir jābūt stabilai datu analīzei, pētījumiem un novērtējumiem, kurus veic ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

atzīst, ka programmai ir plaša darbības joma un ka tās mērķis ir racionalizēt centienus uzlabot iekšējā tirgus pārvaldības koordināciju, taču norāda, ka efektīva koordinācija prasīs daudz pūļu no pārraudzības viedokļa;

uzsver, ka programmai jābūt pietiekami elastīgai, lai spētu ātri un proaktīvi reaģēt uz jebkādiem iekšējā tirgus darbības traucējumiem vai MVU tirdzniecības pārrāvumiem, ko varētu izraisīt, piemēram, Brexit iespējamā negatīvā ietekme;

Vienotais tirgus

atzīst, ka vienotais tirgus ir viens no centrālajiem ES ekonomiskās un politiskās integrācijas elementiem, kas aptver 500 miljonus patērētāju un 21 miljonu uzņēmumu un ko atbalsta ievērojams daudzums tiesību aktu, kuri garantē personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti gan Eiropas Savienībā, gan visā Eiropas Ekonomikas zonā (1);

atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu Savienības iekšējā tirgus “darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību”;

10.

atzīst, ka Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

11.

atzīmē, ka konkurencei vienotajā tirgū vajadzētu palīdzēt sekmēt minēto mērķu sasniegšanu, cita starpā, nodrošinot patērētājiem un uzņēmumiem ekonomiski visizdevīgāko cenu, kas galvenokārt tiek panākta ar zemākām darījumu izmaksām un lielāku tirgu, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumus; stimulējot lielāku inovāciju un nodrošinot ātrāku reakciju uz patērētāju vajadzībām godīgas konkurences apstākļos un vienlaikus izvairoties no visiem dempinga veidiem. Tomēr Komiteja uzskata, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un citi ekonomikas dalībnieki ir labāk jāiepazīstina ar vienotā tirgus sniegtajām priekšrocībām, un atzīst, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma šā svarīgā vēstījuma sniegšanā;

12.

atzīst, ka vienotais tirgus ir nepārtraukts process, kurš vairākos svarīgos aspektos joprojām ir nepilnīgs, un ka vienotā tirgus darbības uzlabošana un atlikušo šķēršļu novēršana tirdzniecībā – galvenokārt tādās jomās kā pakalpojumu nozare un digitālais vienotais tirgus – ievērojami stimulētu ekonomikas izaugsmi;

Vienotais pakalpojumu tirgus

13.

pieņem zināšanai Komisijas centienus Eiropā vēl vairāk nostiprināt pakalpojumu sniegšanas brīvību, it īpaši saistībā ar t.s. pakalpojumu paketi (2), jo vēl ir daudz darāmā, kā norādīts Eiropas Komisijas veiktajā salīdzinošajā izvērtējumā par pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kurā apliecināts, ka joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, tostarp ierobežojumi attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību (3). Vienlaikus uzskata, ka ES līmenī ir vajadzīga lielāka normatīvā skaidrība attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar sadarbīgo ekonomiku;

14.

uzskata, ka ir svarīgi, lai jaunās programmas palīdzētu uzlabot iekšējā pakalpojumu tirgus darbību, un aicina pievērsties jautājumam par to, kā iekšējā tirgus instrumentus efektīvāk izmantot pakalpojumu tirgus integrācijas uzlabošanai;

Vienotais preču tirgus

15.

atzīst, ka joprojām pastāv nopietna problēma ar ES produktu noteikumu izpildi, jo tirgū ir pārāk daudz neatbilstīgu ražojumu. Ierosina steidzami ieviest skaidrību zīmolradē, nodrošināt redzamību un nepieļaut dublēšanos starp daudzajiem jau pastāvošajiem vai ierosinātajiem instrumentiem, lai garantētu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi izprot gan piemērojamos noteikumus, gan savas tiesības un pienākumus, kā arī ir informēti par kanāliem, kas tiem ir pieejami, ja tie uzskata, ka noteikumi tiek pārkāpti;

16.

norāda, ka visā Eiropā pastāv vairāk nekā 500 tirgus uzraudzības iestāžu, daudzas ar nepietiekamiem resursiem, un par maz ir faktoru, kas atturētu no spēkā esošo noteikumu pārkāpumiem. Norāda, ka līdzās sadarbības aktivizēšanai un ciešāk integrētu tīklu nodrošināšanai šajās jomās ir vajadzīgs arī lielāks tiešais finansējums. Stingri iesaka nodrošināt pienācīgus resursus valstu konkurences iestādēm, kam jābūt neatkarīgām no valdības, lai tās varētu efektīvi veikt savu darbu, kas stabili jāatbalsta arī dalībvalstu tieslietu sistēmām un tiesu iestādēm, taču vienlaikus ir jāievēro dažādās šādu iestāžu pilnvaras dalībvalstīs. Tā ir absolūta nepieciešamība, ja vēlamies panākt ES tiesību aktu efektīvu īstenošanu uz vietas;

Standarti

17.

atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgo apņemšanos 28 valstu standartus aizstāt ar vienu Eiropas standartu. Atzinīgi vērtē arī ierosmi plašāk izmantot IT sistēmas un procedūras, lai samazinātu administratīvo slogu un dalītos informācijā ar ieinteresētajām personām. Iesaka veikt piemērotus pasākumus, lai panāktu, ka MVU tiek pienācīgi iesaistīti standartu izstrādē, tādējādi nodrošinot pienācīgu pārredzamību un nepieļaujot, ka procesā ir iespējams dominēt lielajiem uzņēmumiem vai struktūrām;

Publiskais iepirkums

18.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīgi uzdevumi ES politikas un tiesību aktu īstenošanā, arī tādās jomās kā patērētāju labklājība (kur tās atrodas tuvu iedzīvotājiem) un publiskais iepirkums;

19.

piekrīt mērķim uzlabot gan valsts iestāžu, gan reģionālo un vietējo pašvaldību spējas labāk īstenot spēkā esošos noteikumus, tomēr uzskata, ka publiskā iepirkuma tiesību aktu sarežģītība var būt šķērslis lielākai MVU dalībai publiskā iepirkuma procesā;

20.

uzsver: ja mērķis ir panākt, lai iepirkuma tirgū valdītu konkurence un lai tas būtu atvērts un labi regulēts, Komisijai ir svarīgi sadarboties ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm. Tas ir būtiski, ja vēlamies panākt, ka publiskais finansējums tiek izmantots pēc iespējas labāk;

Vienotā tirgus pārvaldības instrumenti

21.

atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību nodrošināt pastāvīgus ieguldījumus jau izveidotajos iekšējā tirgus pārvaldības instrumentos, piemēram, portālā “Tava Eiropa” un tīklā SOLVIT; uzskata, ka vēl ir jāiegulda darbs, lai šos instrumentus popularizētu iedzīvotāju, patērētāju un dažādu līmeņu iestāžu vidū, nodrošinātu to sameklējamību tiešsaistē un pastiprinātu to spējas sniegt aktuālu informāciju; iesaka panākt daudz aktīvāku vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību šo pārvaldības instrumentu ieviešanā, tādējādi uzlabojot to darbību; vienlaikus norāda, ka minēto instrumentu uzlabošana nedrīkst palielināt finansiālo un administratīvo slogu vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

MVU un konkurētspēja

22.

atzīst, ka mazie un vidējie uzņēmumi, veidodami 99 % no visiem ES uzņēmumiem un pēdējos piecos gados nodrošinādami vairāk nekā 85 % no jaunajām darbvietām, ir Eiropas ekonomikas pamats un ka līdz ar uzņēmējdarbības garu tie ir ekonomikas izaugsmes, inovācijas un darbvietu radīšanas ķīla. Atbalsta aicinājumus rast stabilu ES satvaru laikposmam pēc 2020. gada, kā arī plašāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības uzņēmējdarbības vides atbalstīšanā un publiskā un privātā sektora partnerību pilnveidošanā (4);

23.

atzīst, ka būtiskākais ir panākt, ka dažādās ES programmas papildina dalībvalstu līmenī pieejamos uzņēmumu atbalsta pasākumus, nevis konkurē ar tiem. Tādēļ stingri iesaka gan vienotā tirgus programmā paredzētos, gan valstu un reģionālo struktūru piedāvātos MVU atbalsta pasākumus īstenot, izmantojot “vienas pieturas” pieeju;

24.

pieņem zināšanai priekšlikumu, ka aizdevumu garantiju mehānisms, kas pašlaik darbojas kā daļa no programmas COSME, nākamajā finansēšanas periodā būtu jāiekļauj fondā InvestEU. Šajā saistībā iesaka turpināt izmantot starpniekus, kuriem ir ilgstošas saiknes ar MVU, taču bažījas, ka ne visās dalībvalstīs ir valsts vai reģionālā līmeņa struktūras, kas var nodrošināt piekļuvi ar InvestEU saistītajiem garantiju fondiem. Ja starpniekstruktūras nav ērti sasniedzamas jebkurā dalībvalsts teritorijā, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem var būt grūti piekļūt InvestEU piedāvātajiem aizdevuma garantiju fondiem; turklāt Komiteja iesaka Eiropas iestādēm sadarboties ar valstīm, lai nodrošinātu, ka MVU var vienādā veidā piekļūt šim finansējumam visās dalībvalstīs;

25.

aicina ES gādāt, ka ar iniciatīvu InvestEU saistītajos garantiju fondos ir paredzēts arī reģionālā līdzsvara elements, jo tas īpaši interesēs vietējās un reģionālās pašvaldības, sevišķi tās, kas pārstāv mazāk attīstītos reģionus;

26.

prasa lielāku skaidrību attiecībā uz MVU garantijas budžetu, kas piešķirts saskaņā ar programmu COSME un būs pieejams garantiju fondā, kurš saistīts ar programmu InvestEU, un vēlas zināt, kā tas atbalstīs augsta riska MVU finansēšanu, it sevišķi attālos un nomaļos reģionos;

27.

visnotaļ uzsver, ka konkrēti ir jānorāda uz Mazās uzņēmējdarbības aktu Small Business Act, kas joprojām ir galvenais ES MVU politikas ietvardokuments. Tā pamatnostādnes būtu jāievēro, pieņemot gada darba programmas, kas nodrošina atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir norādīt uz MVU sūtņu tīklu, kas nodrošina visu to ES līmeņa politikas pasākumu saskaņošanu, kuri ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Komiteja uzsver, ka uz vienotā tirgus programmu, tāpat kā uz visām attiecīgajām jaunās daudzgadu finanšu shēmas programmām, ir jāattiecina princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, kurš nodrošina MVU interešu ņemšanu vērā jau pašos agrīnākajos politikas veidošanas posmos;

28.

pieprasa papildu informāciju gan par Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) turpmāko lomu un mērķiem, ņemot vērā MVU problēmas, ko Komisija izklāstījusi, gan par to, kā digitalizācijas un globalizācijas laikmetā tiek ierosināts tīklu pielāgot šo problēmu risināšanai, lai tas precīzāk atbilstu uzņēmumu vajadzībām un būtu saskaņots ar dalībvalstu sniegto atbalstu;

29.

atzinīgi vērtē to, ka paredzēts turpināt programmu, kas bija zināma ar nosaukumu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” (EYE), un atzīmē, ka tās nosaukums ir mainīts un to tagad dēvē par “jauno uzņēmēju mentorēšanas shēmu”, jo tā sniedz būtisku ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un uzņēmīgas domāšanas veida popularizēšanā. Komiteja visnotaļ atbalsta iespēju paplašināt programmas ģeogrāfisko darbības jomu, lai jauniem uzņēmējiem pavērtu vairāk iespēju;

30.

stingri atbalsta uzņēmējdarbības ekosistēmu tīklu un klasteru attīstību Eiropā, kā norādījusi jau iepriekš (5); tāpēc ir gandarīta par Komisijas apņemšanos turpināt pilnveidot Kopīgās klasteru iniciatīvas un atbalstīt kopīgu darbību īstenošanu, kā arī starpvalstu partnerību stratēģiju izstrādi, nodrošinot arī nepieciešamo saikni ar ES digitālās inovācijas centriem;

31.

norāda, ka ārkārtīgi svarīgi ir atvieglot finansējuma pieejamību visplašākajam MVU lokam, kuri darbojas dažādās teritorijās, un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām sadarbībā ar starpniecības iestādēm ir svarīga loma informācijas izplatīšanā un mērķtiecīgā komunikācijā ar saņēmējiem par dažādu instrumentu un atbalsta shēmu pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

32.

apzinās papildu problēmas, ar kurām saskaras lauku apvidu, un/vai nomaļo reģionu vai demogrāfisko pārmaiņu skarto reģionu mazie un vidējie uzņēmumi, piemēram, grūtības atrast kvalificētu darbaspēku un piekļūt tādai infrastruktūrai kā platjosla un cita veida savienojumi, kas vajadzīgi, lai ieviestu inovācijas un veicinātu internacionalizācijas darbu. Aicina Komisiju precīzāk paskaidrot, kā programma risinās šos būtiskos uzdevumus.

33.

atgādina par Eiropas Komisijas apņemšanos attiecībā uz tālākajiem reģioniem turpmākajos MVU atbalsta plānos ņemt vērā tālāko reģionu uzņēmumu īpašās vajadzības, lai uzlabotu šo reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos un atbalstītu to integrāciju ES iekšējā tirgū;

Konkurences politika

34.

atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgo apņemšanos nodrošināt godīgu konkurenci iekšējā tirgū, ieguldot līdzekļos un zināšanās, lai digitālajā ekonomikā varētu garantēt konkurences noteikumu ievērošanu. Plašākā nozīmē uzsver, ka Komisijai un valstu iestādēm ir vajadzīga nepārtraukta savstarpēja sadarbība un efektīva līdzdalība;

Statistika

35.

atzīst, ka ir svarīgi, lai būtu pieejami augstas kvalitātes statistikas dati, ar kuriem pamatot uz pierādījumiem balstītus lēmumus, un nav pārliecināta, ka Eiropas statistikas programma (ESP) būtu jāintegrē vienotā tirgus programmā, jo būtiska nozīme ir statistikas programmas pamanāmībai un neatkarībai. Norāda, ka vietējā un reģionālajā līmenī trūkst pietiekami detalizētu un savlaicīgu statistikas datu, un aicina Eurostat risināt šo jautājumu sadarbībā ar valstu statistikas institūtiem;

36.

iesaka topošo Eiropas statistikas programmu saglabāt tās pašreizējā juridiskajā formā, t. i., noteikt ar atsevišķu un neatkarīgu regulu;

37.

atzinīgi vērtē to, ka rādītāji par reģioniem, it īpaši tālākajiem reģioniem, ir iekļauti darbībās, kas var pretendēt uz Eiropas statistikas programmas finansējumu; aicina noteikt, lai līdztekus jau pieejamās informācijas sniegšanai uz programmas finansējumu varētu pretendēt arī tādu papildu datu vākšana un tādu jaunu, piemērotāku rādītāju izstrāde, kuri labāk raksturo tālāko reģionu apstākļus;

Patērētāji, patērētāju tiesību aizsardzība un pārtikas politika

38.

atzinīgi vērtē jaunajā programmā pausto apņemšanos panākt patērētāju tiesību ievērošanu un patērētājiem nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību, produktu drošumu un palīdzību problēmu gadījumā. Norāda, ka programmā aprakstītie instrumenti ļaus brīdināt patērētājus par bīstamiem produktiem un nodrošināt tiešsaistes patērētāju centrus, kas cilvēkiem palīdzēs risināt problēmas, taču aicina ņemt vērā, ka efektīva un spēcīga patērētāju pārstāvība, ko varētu radīt pienācīgs finansējums neatkarīgām struktūrām, palielinātu šo struktūru spēju efektīvi iesaistīties un risināt vienotā tirgus problēmas, kas skar patērētājus, tostarp tiesu iestāžu pieejamības jautājumu;

39.

pozitīvi vērtē atziņu, ka iedzīvotājus īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība, un uzsver, ka programmai ir jāspēj reāli atbalstīt patērētāju tiesības un informētības uzlabošanu šajā jomā. Atzīmē gan apņemšanos turpināt atbalstīt patērētāju aktīvāku iesaistīšanos Savienības finanšu pakalpojumu politikas veidošanā, gan pasākumus, ar kuriem uzlabot izpratni par finanšu nozari. Aicina Komisiju turpināt un papildināt šo darbu, sadarbojoties ar patērētāju organizācijām no visas ES;

40.

uzsver vajadzību arī nodrošināt pienācīgu finansējumu patērētāju organizācijām, lai tās varētu efektīvi aizstāvēt patērētāju intereses un kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūrās darboties kā kvalificēti tiesību subjekti. Vērš uzmanību uz to, ka patērētāju organizācijas, īpaši mazākajās dalībvalstīs, ir ļoti noraizējušās;

41.

atzinīgi vērtē to, ka jaunajā vienotā tirgus programmā ir ieviesta īpaša pārtikai veltīta sadaļa (Food strand). Pārtikas un dzērienu nozarei – lielākajai ražošanas nozarei Eiropas Savienībā – ir vajadzīga stingra, konkurētspējīga un ilgtspējīga piegādes ķēde, kuras pamatā ir stabils tiesiskais regulējums un labāk funkcionējoša savstarpējās atzīšanas sistēma nesaskaņotajās jomās;

42.

atkārtoti aicina īstenot politikas pasākumus, kas stimulētu un atbalstītu tādu pārtikas ražošanas un patēriņa sistēmu attīstību, kuras veicina ilgtspējīgu ražošanas praksi, tādējādi mazinot ietekmi uz vidi, palielinot pārtikas nekaitīgumu, uzlabojot produktu kvalitāti un nodrošinot samērīgas cenas, kā norādīts iepriekšējos atzinumos (6); vēlas vērst uzmanību uz faktu, ka pārtikas publiskais iepirkums var būt katalizators, kas pārtikas ražošanu virza uz lielāku ilgtspēju; tāpēc iesaka veikt pasākumus, kas atvieglotu par pārtikas publisko iepirkumu atbildīgo amatpersonu apmācību, un veidot atbalsta tīklus valsts, reģionu un vietējā līmeņa kompetentajām iestādēm;

Plānošanas pieeja

43.

atzīst, ka Komisijas ierosinātā jaunā plānošanas pieeja, domājams, palīdzēs uzlabot efektivitāti un ietaupīt izmaksas, nodrošinās zināmu elastīgumu, lai budžeta pozīcijas varētu reaģēt uz mainīgiem apstākļiem, un uzlabos izpildi un rezultātus; norāda, ka galvenokārt tas ir iekšējās administratīvās koordinācijas jautājums un ka nav skaidrs, vai vienotas programmas pieeja pati par sevi var radīt vajadzīgo sinerģiju un ieekonomēt līdzekļus;

44.

norāda, ka programmā ietvertās budžeta pozīcijas vienlaikus attiecas uz vairākiem ģenerāldirektorātiem, kas liek uzdot jautājumu, kā tas darbosies praksē. Pieļauj, ka budžeta pozīciju elastīguma nodrošināšana praksē varētu izrādīties grūti sasniedzama, jo vēl nav apzinātas tam nepieciešamās struktūras;

45.

uzsver, ka attiecībā uz budžeta pozīcijām trūkst pārredzamības, jo dažos gadījumos administratīvās izmaksas ir skaidri noteiktas, taču citos nav. Ierosina skaidrāk noteikt tehniskās palīdzības budžeta veidu, lai plānošanas izmaksas varētu nošķirt no tām, kas saistītas ar pasākumu faktisko īstenošanu.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(59) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(1) RK atzinums “Vienotā tirgus pilnīgošana” (ECON-VI/010).

(2) RK atzinums “Pakalpojumu pakete. Pakalpojumu ekonomika, kas darbojas Eiropas iedzīvotāju labā” (ECON-VI/022).

(3) http://ec.europa.eu/growth/single-market/services/services-directive/implementation/evaluation_lv

(4) RK atzinums “Programmas COSME nākotne pēc 2020. gada: reģionālā un vietējā perspektīva” (ECON-VI/027).

(5) RK atzinums “Atbalsts jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem Eiropā: vietējā un reģionālā perspektīva” (ECON-VI/021).

(6) RK atzinums “Virzībā uz ilgtspējīgu ES pārtikas politiku” (NAT-VI/014).

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/272

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Digitālās Eiropas programma 2021.–2027. gadam”

(2019/C 86/14)

Ziņotājs:

Markku MARKKULA (FI/PPE), Espo pilsētas domes loceklis

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

COM(2018) 434 final

Komisijas dienestu darba dokuments – Ietekmes novērtējuma kopsavilkums “Pavaddokuments dokumentam: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Digitālās Eiropas programmu”

SWD(2018) 306 final

Komisijas dienestu darba dokuments – Impact Assessment Accompanying the document Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council establishing the Digital Europe programme for the period 2021–2027 [nav pieejams latviešu valodā]

SWD(2018) 305 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

2. panta e) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi;

“digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts vai tiesību subjektu konsorcijs , kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi;

Pamatojums

Veidojot digitālās inovācijas centrus, ir svarīgi nodrošināt tos pietiekamā daudzumā visos reģionos; mērķis ir izveidot pa vienam centram katrā reģionā. Nodrošinot konsorcijam iespēju vadīt digitālās inovācijas centru, varētu nostiprināt tīkla pamatu, iesaistot vairākas ieinteresētās personas, piemēram, augstskolas, pētījumu centrus, inovāciju centrus u. c.

Novērtēšanas procedūrai būtu jānodrošina, ka tīkls saglabā līdzsvarotību gan reģionālā, gan tematiskā tvēruma ziņā un vienlaikus spēj nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus. Kandidātu atlases procedūra ir jāveic, ņemot vērā visu tīklu, lai rastos efektīva sinerģija starp digitālās inovācijas centriem. Šis ir vēl viens pamatots iemesls, kāpēc digitālās inovācijas centru vadīšanu būtu jāļauj veikt tiesību subjektu konsorcijam.

Prasība attiecībā uz tiesību subjektu rada nevajadzīgus ierobežojumus, tāpēc praksē ir jāpiešķir lielāka elastība. Struktūru vienkāršības labad koordināciju varētu piešķirt arī tiesību subjektam no konsorcija vai tiesību subjektu tīklam.

2. grozījums

3. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:

Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:

a)	stiprinās Eiropas spējas svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās un izvērsīs tās plašā mērogā,

a)	stiprinās Eiropas spējas svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās un izvērsīs tās plašā mērogā,

b)	paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā.

b)	paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā,

c)	paātrinās digitālo pārveidi, uzlabojot vietējo sadarbību un partnerības Eiropas līmenī.

Pamatojums

Pamatojoties uz subsidiaritātes principu, Digitālās Eiropas programmā (DEP) ir jāņem vērā daudzlīmeņu pārvaldība. Digitālās Eiropas programmas rezultātus var sasniegt, programmu efektīvi īstenojot pilsētu un reģionu līmenī, cieši sadarbojoties augstskolām, citām izglītības iestādēm un pētniecības iestādēm, kā arī sadarbojoties ar vietējiem uzņēmumiem. Daudzlīmeņu pārvaldībai ir liela nozīme Eiropas inovāciju plaisas novēršanā. Piemēram, ES mēroga augstas veiktspējas skaitļošanas ekosistēmas ar DEP starpniecību var tikt paplašinātas, lai aptvertu visus zinātnes un rūpniecības vērtības veidošanas ķēdes segmentus.

3. grozījums

5. panta d) punkts (jauns) un e) punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mākslīgais intelekts

Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2 “Mākslīgais intelekts” ir šādi darbības mērķi:

d)	uzlabot datu kvalitāti un apjomu, lai atbalstītu un paātrinātu digitālo pārveidi, radot digitālo platformu ekonomiku;

e)	palielināt tehnoloģiju izmantošanu, attīstīt novatoriskus uzņēmējdarbības modeļus, uzlabot lietotāju izpratni un saīsināt laiku no inovācijas līdz tirgum.

Pamatojums

Pārveide virzībā uz platformu ekonomiku ir digitalizācijas iznākums. Ir jārada labvēlīgi apstākļi šo un citu nozīmīgu sabiedrības problēmu risināšanai. Ir jāņem vērā pilsētu, iedzīvotāju un uzņēmējdarbības vides mainīgā loma.

Šajā attīstībā būtiska nozīme ir nepieciešamajai kvalitātei un datu apjomam. Pirmkārt, ir jānodrošina pareizie rādītāji, kas ļautu noteikt datu kvalitāti. Otrkārt, algoritmus var izstrādāt tā, lai novērtētu datu kvalitāti, noteiktu datu izlecošās vērtības, kuras nav jāiekļauj analīzē, un pareizu informāciju ar mērķi iegūt stabilākas atbildes no algoritmiem. Treškārt, datu kvalitāti var veicināt ar pasākumiem, uzlabojot tādu datu plūsmu pilnīgumu, salīdzināmību un grafikus, kas izmantojami uz mākslīgā intelekta balstītos digitālajos pakalpojumos valsts un pašvaldību pārvaldes līmenī.

Šie pasākumi nav skaidri minēti Digitālās Eiropas programmā, lai gan tekstā ir atsauce uz datu integritāti un datu konfidencialitāti, un ir norādes uz programmatūras un algoritmu bibliotēku vispārējo nozīmi.

Datu kvalitāte un datu integritāte turklāt ir jāpapildina ar pasākumiem, kas saglabā personas tiesību uz saviem datiem integritāti un nodrošina kvalitāti, proti, spēju saglabāt atbilstošu informācijas un personas datu drošības līmeni.

4. grozījums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās un atbilstīgi dzimumu līdztiesības principam , tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

a)	atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;

a)	atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;

b)	atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;

b)	atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;

c)	atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.

c)	atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, ka nākotnes digitālo prasmju apguves sistēmā tiek ņemts vērā arī dzimumu līdztiesības aspekts, nodrošinot iekļaujošu nākotnes digitālo sabiedrību.

5. grozījums

8. panta 1. punkta a), g) un j) apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja

Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi:

nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;

nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, pilsētplānošana, transports, enerģētika, dabas resursi, mežsaimniecība, pārtika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu , informācijas drošību un kiberdrošību, un piekļūt tām;

g)	Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu ;

g)	reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī kopīgi radīt jaunus digitalizētus risinājumus, kopīgot paraugpraksi un visās jomās integrēt salīdzinošas mācīšanās kultūru ;

j)	Digitālās Eiropas programmas izvēršanas darbības integrēt reģionālajās pārdomātas specializācijas stratēģijās, programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās nozīmīgās Eiropas iniciatīvās un partnerībās.

Pamatojums

Pilsētplānošana, mežsaimniecība un pārtika ir jāiekļauj a) apakšpunktā minētajā sarakstā, jo tās jomas ir svarīgas visas sabiedrības attīstībai. Viedi un ilgtspējīgi digitālie risinājumi pilsētattīstības, dabas resursu, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības ilgtspējīgas pārvaldības jomā ir stratēģiski nozīmīgi, jo tie ļauj risināt dažādas vides problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.

Kā RK ir norādījusi savās pašreizējā pilnvaru perioda (2015–2020) prioritātēs, pilnībā funkcionējoša digitālā vienotā tirgus ieviešanai ir nepieciešama augšupēja pieeja, uzņēmējdarbības domāšanas veids un mērķorientēti ieguldījumi.

6. grozījums

13. panta 3. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Sinerģijas ar citām Savienības programmām	Sinerģijas ar citām Savienības programmām
	3. Programma atbalstīs reģionālo un Eiropas sadarbību un partnerības, lai attīstītu novatoriskus digitālos risinājumus un nodrošinātu sinerģiju ar reģionālajām stratēģijām.

Pamatojums

RK norāda, ka ietekmes novērtējumā ir daudz atsauču uz ES politiku un programmām, piemēram, ERAF, ESF+, EISI u. c., kas ir būtiski DEP mērķu sasniegšanā. ES politikā tiek ļoti uzsvērta ES instrumentu un vietējo/reģionālo mehānismu un finansējuma sinerģiska izmantošana. Tomēr šajā DEP nav ietvertas skaidras procedūras un mehānismi, kas ļautu risināt jautājumu par to, kā organizēt šo instrumentu mijiedarbību visos pārvaldības līmeņos. Nav nevienas atsauces uz partnerību vai daudzlīmeņu pārvaldības noteikumiem. Tāpēc šajā pantā ir jānorāda uz reģionu lielo nozīmi. ES Komisija savā politikā uzsver reģionu pārdomātas specializācijas stratēģiju izšķirošo nozīmi, jo tās ir kā dabiski instrumenti reģionālās sadarbības un Eiropas partnerību uzlabošanai. Šis jautājums ir jāiekļauj Digitālās Eiropas programmā.

7. grozījums

16. panta 1., 2., 3. un 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Digitālās inovācijas centri

Eiropas digitālās inovācijas centri

1. Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju digitālās inovācijas centru tīklu.

1. Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu. Šā tīkla centriem ir liela reģionālā nozīme sadarbības uzlabošanai Eiropā.

2. Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)	digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences;

a)	digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences , tajā skaitā spējas un kompetences attiecībā uz pētniecību un izstrādi, infrastruktūru, datu aizsardzību, drošību un inovāciju ;

b)	atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra;

b)	atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra;

c)	operacionālie un juridiskie līdzekļi piemērot Savienības līmenī noteiktos administratīvos, līgumiskos un finanšu pārvaldības noteikumus;

c)	operacionālie un juridiskie līdzekļi piemērot Savienības līmenī noteiktos administratīvos, līgumiskos un finanšu pārvaldības noteikumus;

d)	atbilstošas finansiālās garantijas, ko, vēlams, izsniegusi publiska iestāde un kas atbilst Savienības finansējuma apmēram, kuru tam uzticēs pārvaldīt.

d)	atbilstošas finansiālās garantijas, ko, vēlams, izsniegusi publiska iestāde un kas atbilst Savienības finansējuma apmēram, kuru tam uzticēs pārvaldīt;

e)	saskaņotība ar reģionālajām stratēģijām.

3. Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:

a)	sākotnējā tīkla finansēšanai pieejamais budžets;

a)	sākotnējā tīkla finansēšanai pieejamais budžets;

b)	vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu.

b)	vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu visā Eiropas Savienībā un dalībvalstīs .

4. Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.

4. Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas reģionu ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES mazapdzīvotie apgabali un tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.

Pamatojums

Attiecībā uz digitālās pārveides paātrināšanu digitālās inovācijas centri ne tikai attīsta, bet arī piegādā un palīdz ierīkot novatoriskas tehnoloģijas valsts pārvaldē un privātajos uzņēmumos, kā arī atbalsta pilsētas un reģionus pārmaiņu apstākļos. Digitālās inovācijas centri varētu ne tikai nodrošināt piekļuvi šiem risinājumiem, bet arī palīdzēt izveidot dažādu dalībnieku grupām piemērotas spējas, lai viņu digitālajās platformās varētu ieviest novatoriskus tehniskos risinājumus, un, izmantojot datu analīzes pakalpojumus, atbalstīt īpašas digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi. Šo iemeslu dēļ ir jāuzsver digitālās inovācijas centru spēcīgais Eiropas raksturs, un šie centri ir jādēvē par Eiropas digitālajiem centriem.

Spēja un prasme izvērtēt tehnoloģijas un izmantot jaunākās zināšanas pētniecības un izstrādes jomā ir būtiski kritēriji, kas ļauj izvēlēties labāko struktūru no tām, kuras ir pieteikušās.

Ietekmes novērtējumā skaidri norādīts, ka digitālās inovācijas centriem ir jāiemieso spēcīga reģionālā dimensija (īpaši MVU gadījumā). Tomēr tas nav atspoguļots tiesību akta priekšlikumā. Digitālās inovācijas centru panākumu pamatā jābūt veiksmīgai reģionālai sadarbībai, kuras pamatā ir tādas reģionālās stratēģijas kā Viedās specializācijas stratēģija (RIS3).

Veidojot digitālās inovācijas centrus, ir svarīgi nodrošināt tos pietiekamā daudzumā visos reģionos; mērķis ir izveidot pa vienam centram katrā reģionā.

Novērtēšanas procedūrai būtu jānodrošina, ka tīkls saglabā līdzsvarotību gan reģionālā, gan tematiskā tvēruma ziņā un vienlaikus spēj nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus. Kandidātu atlases procedūra ir jāveic, raugoties no visa tīkla perspektīvas, lai rastos efektīva sinerģija starp digitālās inovācijas centriem.

8. grozījums

20. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Piešķiršanas kritēriji

Piešķiršanas kritērijus nosaka darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā vismaz šādus elementus:

a)	darbības gatavība projektu izstrādē;

a)	darbības gatavība projektu izstrādē;

b)	ierosinātā īstenošanas plāna pamatīgums;

b)	ierosinātā īstenošanas plāna pamatīgums;

c)	attiecīgā gadījumā – Savienības atbalsta stimulējošā ietekme uz publiskajām un privātajām investīcijām;

c)	attiecīgā gadījumā – Savienības atbalsta stimulējošā ietekme uz publiskajām un privātajām investīcijām;

d)	vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tirgus finansējuma trūkumu;

d)	sinerģiska dažādu finansēšanas instrumentu izmantošana un vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tirgus finansējuma trūkumu;

e)	attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība;

e)	attiecīgā gadījumā – projekta iekļaušana reģionālajās stratēģijās;

f)	attiecīgā gadījumā – Eiropas mēroga dimensija;

f)	attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība;

g)	attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus;

g)	attiecīgā gadījumā – Eiropas mēroga dimensija;

h)	attiecīgā gadījumā – ilgtermiņa ilgtspējas plāna esība.

h)	attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus;

i)	attiecīgā gadījumā – ilgtermiņa ilgtspējas plāna esība.

Pamatojums

RK norāda, ka 70 % ES tiesību aktu tiek īstenoti vietējā un reģionālajā līmenī, un uzsver sinerģiju starp dažādām ES programmām, finanšu instrumentiem un reģionālajām stratēģijām. Reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijas ir bijuši noderīgi un svarīgi instrumenti ekonomikas pārveidē un paraugprakses kopīgošanā, kas notikusi, izmantojot Eiropas partnerības.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikumu jaunai Digitālās Eiropas programmai (DEP). Šī ir pirmā reize, kad Komisija ir ierosinājusi kopumu, ar ko digitalizācija, pētniecība un inovācija tiek iekļauta visās galvenajās ES programmās un visas Eiropas sabiedrības attīstībā. Vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgā loma DEP ieviešanā jāņem vērā visos pasākumos, lai paātrinātu digitālā vienotā tirgus attīstību;

norāda uz to, ka cilvēkiem, uzņēmumiem un prasmēm ir būtiska nozīme, lai pēc iespējas vairāk palielinātu no digitālā vienotā tirgus gūstamās priekšrocības. Runājot par DEP īstenošanu, RK uzsver, ka ES digitālā vienotā tirgus pabeigšanai ir vajadzīga arī skaidra un stabila tiesiskā vide un labvēlīgi apstākļi, kas veicinātu inovāciju, novērstu tirgus sadrumstalotību un ļautu visiem dalībniekiem izmantot jauno tirgus dinamiku;

uzsver DEP izšķirošo lomu, jo tā ir stabila ieguldījumu un attīstības programma, kas izmanto nepieciešamās un radītās iespējas, lai īstenotu pilnībā funkcionējošu digitālo vienoto tirgu. Galvenais jautājums ir par to, kā padarīt DEP tik piesaistošu, lai pilsētas un reģioni – kopā ar uzņēmumiem, augstskolām un iedzīvotājiem –, būtiski palielinot valsts un privātos ieguldījumus cilvēku un fiziskajā kapitālā, paātrinātu digitālo un ekonomikas pārveidi visā Eiropā;

uzsver, ka ir svarīgi novērst regulatīvos šķēršļus, samazināt birokrātiju un modernizēt ES regulējumu; tie ir galvenie faktori, kas ļauj nodrošināt ļoti konkurētspējīgu Eiropas rūpniecību un līdztekus uzlabot valsts un privātā sektora gatavību īstenot digitālos jauninājumus;

atzinīgi vērtē DEP ieguldījumus modernā lieljaudas digitālajā infrastruktūrā, piemēram, 5G tīklos, kas ir nepieciešami, lai visā Eiropā varētu izmantot digitālos pakalpojumus un tehnoloģijas. Platjoslai ir liela nozīme novatorisku un konkurētspējīgu digitālo pakalpojumu attīstībā, tāpēc RK aicina ātri veikt 5G standartizāciju, lai nodrošinātu telekomunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību;

uzsver pilsētu un reģionu izšķirošo nozīmi digitālo pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, kā arī digitālās infrastruktūras, piemēram, datu radīšanas, izveidē un pārvaldībā. Digitālie pakalpojumi piedāvā iespējas sabiedrības inovācijai, uzņēmējdarbībai, kā arī darbvietu un uzņēmumu radīšanai;

pieprasa gādāt par to, ka DEP atspoguļo un nodrošina valsts pārvaldes iestāžu un pakalpojumu digitalizāciju, lai pilsētas varētu segt sabiedrības vajadzības. Tam nepieciešama sadarbspēja visā Eiropas Savienībā un piekļuve datiem, tehnoloģijām un zinātībai;

uzsver tādu datu kvalitātes un apjoma nozīmi, kas ir būtiski DEP mērķu īstenošanai. Iepriekšējos RK atzinumos ir uzsvērta pilsētu un reģionu nozīme datu saskaņošanas, apkopošanas, kvalitātes, pieejamības un izmantošanas ziņā, kā arī drošu un sadarbspējīgu digitālo infrastruktūru nodrošināšanā pārrobežu datu plūsmām digitālajā ekonomikā;

uzsver mākslīgā intelekta nozīmi, jo tas kā daudzsološa tehnoloģija ļauj veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un risināt sabiedrības problēmas. Tāpēc mākslīgais intelekts ir jānostiprina, nodrošinot datu kvalitāti un personas privātuma aizsardzību, vienlaikus pieļaujot anonīmu datu ieguvi, mašīnmācīšanos un paraugu atpazīšanas izveidi;

10.

atzīst, ka mākslīgā intelekta datu bibliotēkas sniedz būtisku ieguldījumu viedo sabiedrisko pakalpojumu izstrādē. Tomēr sliktas kvalitātes dati var ietekmēt pakalpojumu paredzēto ietekmi un efektivitāti, tādējādi samazinot iespējamo ieguvumu no mākslīgā intelekta. Augstas kvalitātes dati ir būtiski, lai valsts pārvaldes iestādes varētu izstrādāt, īstenot un uzraudzīt pašu pieņemto politikas pasākumu ietekmi, pamatojoties uz empīriskiem pierādījumiem un izmantojot datu analīzes iespējas. Tas stiprinātu valsts rīcības pārredzamību un pārskatatbildību un palīdzētu uzlabot politikas efektivitāti. Datiem būs milzīga ietekme uz tādas zināšanu kultūras izveidi, kurā pierādījumi kļūst par gudrākas un uz iedzīvotājiem orientētas pārvaldības un politikas veidošanas procesa pamatu;

11.

aicina Digitālās Eiropas programmā pienācīgi iekļaut vairākus līdzšinējos datu ekonomikas un uz datiem balstītas sabiedrības pasākumus. Šie jautājumi ir aplūkoti digitālā vienotā tirgus ietvaros dažādos datu kopumos: “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017) 9), satvars nepersonizētu datu brīvai apritei Eiropas Savienībā (2017/0228) un trešā datu pakete šogad. Minētajā paketē ietverts paziņojums “Ceļā uz vienotu datu telpas izveidi Eiropā”, kurā tiek risināts jautājums par piekļuvi privātā sektora datiem sabiedrības interesēs (ar galveno principu sarakstu attiecībā uz datu apmaiņu uzņēmumu darījumos ar valsts iestādēm jeb B2G) un kurš ietver privātā sektora datu apmaiņas ceļvedi. Vienlaikus Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu pārstrādāt Direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva);

12.

uzsver Komisijas ieinteresēto personu dialoga rezultātus saistībā ar paziņojumu par Eiropas datu ekonomikas izveidi, jo īpaši attiecībā uz spēcīgu atbalstu neregulatīviem pasākumiem, lai pēc iespējas vairāk palielinātu un organizētu piekļuvi datiem un to atkārtotu izmantošanu uzņēmumu darījumos ar uzņēmumiem (B2B). Piemēram, sabiedrības apspriešanā par digitālo pārveidi veselības aprūpes jomā tika pētīta vajadzība pēc politikas pasākumiem, kas veicinātu digitālo inovāciju, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti visā Eiropā (prasība, kurai Komiteja pievērš īpašu uzmanību);

13.

aicina DEP īstenošanā kā mehānismus izmantot kopuzņēmumus, EIT zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) un citas ES iniciatīvas, kā arī Eiropas partnerattiecības starp reģioniem. Pārdomātiem un ilgtspējīgiem digitālajiem risinājumiem ir galvenā nozīme, runājot par vietējā un reģionālā līmeņa mērķu īstenošanu ilgtspējīgas attīstības ziņā un tādu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā kā klimata pārmaiņas. Šiem risinājumiem ir vajadzīgi kvalitatīvi augstas veiktspējas skaitļošanas līdzekļi, uz mākslīgo intelektu balstīti risinājumi un kiberdrošība. Pilsētas un reģioni ir jāmudina kļūt par pašiem pirmajiem Digitālās Eiropas programmas dalībniekiem, piemēram, piedāvājot telpisko izmēģinājumu vietu jauniem lietojumiem. Piemēram, digitalizācijai pilsētplānošanā ir arvien lielāka nozīme, jo īpaši runājot par reģionālās informācijas modelēšanu;

14.

atzīmē, ka Eiropas līmenī pilnībā jāizmanto labumi, ko gūst no ieguldījumiem digitālajās tehnoloģijās un platformās. Ieguldījums talantīgos speciālistos ir vajadzīgs priekšnoteikums, lai gan tikai ar to nepietiek. Iedzīvotāji ir jāapmāca, lai viņiem būtu pienācīgas digitālās prasmes. Ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas speciālistiem palīdz pārkvalificēties, lai viņu īpašās prasmes piemērotu jauniem digitalizētiem uzdevumiem. Eiropas izglītības sistēmās jauno izglītojamo nodrošināšana ar mūsdienīgām digitālajām prasmēm ir obligāts ieguldījums, lai saglabātu Eiropas nākotnes darbaspēka kvalitāti. Ir acīmredzams, ka palielinās STEAM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas, matemātikas) priekšmetos iegūtās izglītības nozīme. Digitālās Eiropas programmas ieviešana ir jāīsteno sinerģijā ar Digitālās izglītības rīcības plānu;

15.

uzsver, cik svarīga ir pārveide uz digitālās platformas ekonomiku, nodrošinot, ka valsts un privāto pakalpojumu sniegšana ir vērsta uz lietotāju, digitāla un savstarpēji savietojama, kā arī atbilst vienreizējas iesniegšanas principam attiecībā uz valstu, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm;

16.

atzīst, ka valdības digitālās platformas DEP tiesību akta tekstā nav skaidri minētas. Tomēr šo platformu jēdziens ir saistīts ar programmas 5. mērķi attiecībā uz valdības un privātā sektora sadarbspēju un digitālo tehnoloģiju ieviešanu. Tas sīkāk izklāstīts arī 2. pielikumā attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar valsts pārvaldes pakalpojumu savietojamību, vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras izmantošanu;

17.

aicina izveidot digitālas platformas, radot vispārējus atkārtoti izmantojamus risinājumus digitālās autentifikācijas, uzticamības un drošu pakalpojumu jomā. Tie ir apvienoti ar mūsdienīgiem atkārtoti lietojamiem risinājumiem, kuru pamatā ir uz datiem balstītas metodes, ko darbina mākslīgais intelekts. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka sabiedriskie pakalpojumi ir savstarpēji saistīti starp politikas jomām un valdības līmeņiem. Tas arī palīdz padarīt valdības pakalpojumus viedākus, pielāgotus konkrētām lietotāju vajadzībām un pieejamus tīmekļa un mobilajās platformās;

18.

iesaka pārrobežu digitālo tehnoloģiju izmantošanu apvienot ar tiesisko un citu šīs sadarbības šķēršļu novēršanu – šeit RK atsaucas uz 8. pantu par izvēršanu, digitālo spēju optimālu izmantošanu un sadarbspēju;

19.

uzsver, ka ir svarīgi izveidot digitālās inovācijas centru tīklu ar pietiekamu pārstāvību visos reģionos. Lai gan ietekmes novērtējumā skaidri norādīts, ka digitālās inovācijas centriem ir spēcīga reģionālā dimensija (īpaši MVU), tiesību akta priekšlikumā tas nav atspoguļots. Digitālās inovācijas centru atlasei vajadzētu būt atvērtai un uzticamai, un attiecīgā gadījumā tam jābūt ne tikai vienam digitālās inovācijas centram, bet šādu centru tīklam katrā dalībvalstī. Digitālās inovācijas centri ir jāizvēlas valsts līmenī reģionāli un tematiski līdzsvarotā veidā. Digitālās inovācijas centru tīklam jābūt ciešai saiknei ar citiem tīkliem, piemēram, ar EIT Digital un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu;

20.

uzsver mākslīgā intelekta nozīmi un saiknes ar pagarinātās realitātes (XR), virtuālās realitātes (VR), paplašinātās realitātes (AR) un 3D tehnoloģijām un robotiku, kas būs jauns pamats pasaules uzņēmējdarbībai, platformas ekonomikai un mācību platformām. Tas palīdz nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi dažādiem izglītības un kultūras saturiem un radīt novatoriskas zināšanu nodošanas platformas darbinieku pārkvalificēšanai. Turklāt tas veicinās ilgtspējīgu attīstību, jo būtiski samazinās fizisko preču, ceļojumu un oglekļa emisiju nepieciešamību;

21.

uzsver drošības nozīmi un lomu digitālajā jomā, kā arī pilsētu un reģionu nozīmi kibernoziegumu apkarošanā un datu drošības aizsardzībā.

22.

atzinīgi vērtē noteikumus par trešām valstīm, kas asociētas ar programmu, un jo īpaši attiecībā uz digitalizācijas integrēšanu darbībās, kuru mērķis ir sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Tādā veidā tiek uzsvērta pievienotā vērtība, ko sniedz sadarbība un atvērtība inovācijai un ieviešanai. IKT revolūcijas īpašās iezīmes ļauj Eiropas Savienībai iegūt spēcīgu pozīciju pasaules mērogā, ja tā koncentrēsies uz ilgtspējīgu izaugsmi un izmantos tehnisko zinātību labklājības nodrošināšanai;

23.

atzīst, ka Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/282

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Solidaritātes korpuss un jaunā ES jaunatnes stratēģija”

(2019/C 86/15)

Ziņotājs:

Matteo Luigi BIANCHI (IT/ECR), Moracones komūnas (Varēzes province) padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ [Eiropas Solidaritātes korpusa regulu] un Regulu (ES) Nr. 375/2014

COM(2018) 440 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”

COM(2018) 269 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.

Eiropas Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu , kā arī pašu dalībvalstu vietējo un reģionālo kopienu solidaritāte. Šī kopīgā vērtība nosaka tās rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti un paplašinot ilgtermiņa solidāru līdzdalību, ko viņi saglabās visu mūžu .

Pamatojums

Ar papildinājumu ir uzsvērta vietējās un reģionālās dimensijas nozīme jauniešu pilsoniskajā līdzdalībā un norādīts, ka minētā dimensija ir pirmais būtiskais kontaktpunkts solidaritātes jomā.

2. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.

Jauniešiem ir jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, tostarp reģionālajām un vietējām kopienām kā ikdienas, tā ārkārtas situācijās, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīm darbībām būtu jāatbalsta arī jauniešu brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāte.

Pamatojums

Ar iekļauto grozījumu tiek uzsvērta Eiropas jauniešu iesaistes reģionālās un vietējās dimensijas nozīme, tostarp ārkārtas situācijās, kurās ir nepieciešama humānā palīdzība.

3. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.

Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst nenodrošinātām sabiedrības vajadzībām, tostarp vietējām vajadzībām, jāsekmē vietējo un reģionālo kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.

Pamatojums

Ar grozījumu ir uzsvērts, ka svarīgi ir apmierināt sociālās vajadzības un pārveidot brīvprātīgo darbu par vietējo vai reģionālo kopienu stiprināšanas veidu.

4. grozījums

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta (1) un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” (2) priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar programmu “Garantija jauniešiem”, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām atbilstošām Savienības rīcībpolitikām un programmām , izstrādājot horizontālu pieeju un iespējami sekmējot starpnozaru sadarbību . Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā ir priekšgājēju programmu un spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta (1) un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” (2) priekšrocības un sinerģijas. Tas arī papildina darbu, ko dalībvalstis veic, atbalstot jauniešus un atvieglojot viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi ar programmu “Garantija jauniešiem”, kura tiem sniedz papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, jauniešiem tiek piedāvāts stažēties , iesaistīties māceklības veidos vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Ir nodrošināta arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu , kā arī tādiem sociālajiem tīkliem kā Eiropas Brīvprātīgo centrs un Eiropas Jaunatnes forums . Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši starp valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi un uz sinerģijas un pastāvīga un tieša dialoga izvēršanu ar visām ieinteresētajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī ar visiem dalībniekiem, tostarp starpreģionālā līmenī, kas jau ir guvuši labumu no solidaritātes darbībām un kuri var, pamatojoties uz savu pieredzi, piedāvāt ierosinājumus un jaunas solidaritātes perspektīvas .

Pamatojums

Komisijai būtu jāatbalsta iespējami plašāka starpnozaru pieeja un jānodrošina lielāka vietējo un reģionālo pašvaldību tieša iesaistīšanās sadarbībā ar Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī pastāvīgs dialogs ar dalībniekiem, kas jau darbojas šajā jomā un kuri ir guvuši labumu no solidaritātes darbībām.

5. grozījums

10. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi kopienām un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.

Minētajām darbībām būtu jāsniedz ieguvumi vietējām kopienām un plašākā sabiedrības veidošanas darbā un vienlaikus jāveicina indivīda personīgā, ar izglītības ieguvi saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība; šādas darbības var tikt īstenotas kā brīvprātīgais darbs, māceklība, stažēšanās un darbs, projekti vai tīklošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju , vietējā un reģionālā kultūras un mākslas – kā materiālā, tā nemateriālā – mantojuma vērtības celšanu un atjaunošanu , kā arī pārrobežu sadarbību. Šādām solidaritātes darbībām būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, piedāvājot dalībniekiem atbilstošas aktivitātes pirms solidaritātes darbības, tās laikā un pēc tās.

Pamatojums

Eiropas Reģionu komiteja uzsver nepieciešamību atvieglot vietējo un reģionālo kopienu, kā arī visu ieinteresēto pušu līdzdalību, izmantojot programmas, un veicinot vietējā kultūras un mākslas mantojuma vērtības celšanu un atjaunošanu.

6. grozījums

11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Brīvprātīgais darbs (gan Savienībā, gan ārpus tās) sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgā darba kārtību jaunatnes jomā.

Pamatojums

Eiropas Reģionu komiteja atkārtoti uzsver nepieciešamību noteikt sadarbības veidus starp Komisiju un dalībvalstīm un instrumentus, ar kuriem var skaidri definēt robežas starp brīvprātīgo darbu un algotām solidaritātes darbībām vai darbībām, par kurām programmas ietvaros paredzēts atalgojums.

7. grozījums

12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Stažēšanās un darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū , vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā . Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu (1) . Piedāvātā stažēšanās un darbs ir jauniešu atspēriena punkts ienākšanai darba tirgū , un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darbu solidaritātes jomā.

Stažēšanās un māceklība, kā arī darbs ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var piedāvāt papildu iespējas iekļūt darba tirgū , turklāt ļauj nobriest ilgtermiņa solidaritātes garam, tostarp arī privātajā dzīvē . Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, vienlaikus atvieglojot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors jauniešu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātā māceklība un/vai stažēšanās notiek saskaņā ar kvalitātes principiem, kas noteikti Padomes ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu (1), un minētās darbības papildina atbilstošs atbalsts pēc darbības beigām. Stažēšanos , māceklību un darbu organizē atbildīgie darba tirgus dalībnieki, konkrētāk, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, sociālie partneri , ieinteresētās vietējās un reģionālās iestādes, kas vislabāk pazīst teritorijas reālās vajadzības, un tirdzniecības kameras, un atlīdzību maksā dalīborganizācija. Dalīborganizācijām būtu jāpiesakās finansējuma saņemšanai kompetentajā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrā nolūkā būt par starpnieku starp jauniešiem (dalībniekiem) un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās , māceklību un darbu solidaritātes jomā.

Pamatojums

Reģionu komiteja atzīst šādas stažēšanās vērtību, jo tā ir instruments, ar ko atvieglot jauniešu ienākšanu darba dzīvē; vienlaikus uzsver, ka ir nepieciešams stabils un regulārs dialogs ar vietējiem un reģionālajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem, kas spēj izprast teritorijas reālās sociālās vajadzības.

8. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem. Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpuss sekmē iniciatīvas garu, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus vietējām kopienām. Šie projekti ir iespēja praksē izmēģināt idejas, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību virzītājiem vietējo kopienu interesēs, stimulē pilsonisko līdzdalību, kā arī novērš sociālo atstumtību un migrāciju no lauku apvidiem uz pilsētu teritorijām . Projekti turklāt ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie ir pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem vai veidot apvienības, nevalstiskās organizācijas vai citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzsver, cik nozīmīga ir solidaritātes stratēģija, kas motivē jauniešus pēc tam iegūt arī autonomu uzņēmējdarbības pieredzi vietējo kopienu interesēs, jo šīs kopienas lielākā mērā sekmē iekļaušanu.

9. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos šajā kopienā , veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgas prakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošanu.

Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tostarp dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu spēju piedāvāt kvalitatīvas darbības arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta tīklošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju iesaistīšanos veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgas prakses un pieredzes apmaiņu. Šīs darbības arī veicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošanu un Eiropas Solidaritātes korpusa spēju reaģēt uz vietējo kopienu vajadzībām un vēlmēm .

Pamatojums

Aktīva sadarbība starp Eiropas Solidaritātes korpusu un visām ieinteresētajām personām ir būtiska ne tikai, lai atbildētu uz katru informācijas pieprasījumu, bet arī lai nosūtītu atjauninājumus un paziņojumus, kas var nodrošināt integrētāku pieeju un uzlabot projektu kvalitāti.

10. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īpaša uzmanība būtu jāvelta darbību un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, proti, piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc darbības beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu , izmantojot īpašus sertifikācijas kritērijus . Brīvprātīgajā darbā būtu jāiesaista peļņas un bezpeļņas organizācijas, fondi, bezpeļņas struktūras, sociālās apvienības un uzņēmumi un būtu jāizstrādā īpaši noteikumi saistībā ar t. s. darba praksēm, kas ļauj atbalstīt solidaritātes projektus, eventuāli izmantojot nodokļu atvieglojumus/priekšrocības pēc dalībvalstu autonomās iniciatīvas. Brīvprātīgo drošība un aizsardzība turklāt arī turpmāk būs izšķirošs aspekts, un brīvprātīgie nebūtu jānodarbina operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās.

Pamatojums

Reģionu komiteja atkārtoti uzsver nepieciešamību atbalstīt brīvprātīgo darbu, stažēšanos, māceklību un nodarbinātības pasākumus, kas atbilst apmaksātam darbam, kopā ar visiem projektu virzītājiem Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, izskatot arī iespēju dalībvalstīm uzņemties iniciatīvu paredzēt nodokļu atvieglojumus/priekšrocības, kas pildītu prēmijas funkciju.

11. grozījums

18. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, kas norāda, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi , starp kuriem būtu jāiekļauj novērtējums par šīs struktūras uzmanības līmeni attiecībā uz vietējām un reģionālajām vajadzībām, integrētas pieejas esamība un aktīva un auglīga sadarbība ar visām vietējām un reģionālajām iestādēm un/vai citām apvienībām vai struktūrām, kas darbojas solidaritātes jomā . Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme , cieši sadarbojoties ar valstu aģentūrām un ņemot vērā solidaritātes galvenās attīstības tendences dalībvalstīs . Attiecībā uz piešķirtu kvalitātes zīmi periodiski būtu jāveic atkārtota novērtēšana, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzsver to, cik svarīgi ir maksimāli iesaistīt valstu aģentūras, jau esošās organizācijas vai vietējās un reģionālās iestādes, kas darbojas solidaritātes jomā, piemēram, neskaitāmas sporta apvienības, kuras veicina inovatīvas brīvprātīgā darba iniciatīvas, un tādējādi atbalstīt integrētu pieeju un sadarbību visos pārvaldības līmeņos ar personām, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā.

12. grozījums

22. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centru uzdevums ir atbalstīt īstenošanas struktūras, dalīborganizācijas un jauniešus, kas ir Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki, lai uzlabotu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību īstenošanas kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās iegūto kompetenču identificēšanu un validēšanu, izdodot Eiropas Solidaritātes korpusa ekskluzīvus sertifikātus par veiktajām darbībām un izmantojot tādus instrumentus kā Youthpass un Europass vai noteikumus par profesionālo māceklību, ar kuriem apzināt un definēt iegūtās zināšanas un prasmes .

Pamatojums

Reģionu komiteja atzīst, ka svarīgi ir vēl vairāk atvieglot darba meklēšanu brīvprātīgajiem jauniešiem, pēc darbības pabeigšanas izsniedzot viņiem Eiropas Solidaritātes korpusa ekskluzīvu sertifikātu, kurā būtu aprakstītas iegūtās prasmes, iekļauti konkrēti novērtēšanas parametri un paredzēta iespēja to izmantot profesionālajā jomā valsts un transnacionālā līmenī.

13. grozījums

27. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuriem, lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem neatkarīgi no, piemēram, viņu sociālā, ekonomiskā, izglītības stāvokļa , kuriem, lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms ir jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un jāizmanto iespēja ar portāla starpniecību iziet daudzvalodu apmācības kursu tiešsaistē, lai sagatavotos iepriekš izvēlētajai solidaritātes darbībai, kura uzdevums ir arī noteikt jomu, kurā jaunietis var optimāli īstenot savus solidaritātes mērķus un uzlabot savas profesionālās nākotnes izredzes .

Pamatojums

Reģionu komiteja ierosina izveidot daudzvalodu portālu, kurā varētu lejupielādēt konkrētu informatīvo un apmācības materiālu saistībā ar dažādām piedāvātajām solidaritātes darbībām; tas ieinteresētajiem jauniešiem palīdzētu veikt izvēli un palielinātu viņu turpmāko profesionālo pievilcību.

14. grozījums

28. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgā situācijā esošo jauniešu , tostarp jauniešu ar invaliditāti, iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju, kā arī attālu reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība. Arī iesaistītajām valstīm vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šādiem pasākumiem, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ja iespējams, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu darbību gadījumā Eiropas Savienībā.

Pamatojums

Ar iekļauto grozījumu ir uzsvērts aspekts saistībā ar jauniešu ar invaliditāti iekļaušanu Eiropas Solidaritātes korpusa darbībās saskaņā arī ar noteikumiem, kas paredzēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuru ES ir ratificējusi.

15. grozījums

III nodaļa – 7. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu.	Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais brīvprātīgais darbs ietver mācību un prasmju apguves komponentu, bet neaizstāj stažēšanos vai darbu, un tas tiek veikts pēc rakstveida vienošanās par brīvprātīgo darbu , māceklību vai cita veida formulējumu, kas izsmeļoši apraksta plānoto darbību .

Pamatojums

Komisijas tekstā būtu jāatzīst brīvprātīgais darbs katrai ieinteresēto personu grupai – publiskajām vai privātajām, peļņas vai bezpeļņas struktūrām – pilnīgā saskaņā ar solidaritātes garu, kas caurvij brīvprātīgo darbu. Svarīgi ir izstrādāt pārraudzības instrumentus, kas ļautu novērst nestabilu darbu, nedeklarētu darbu un brīvprātīgā darba izmantošanu, lai izvairītos no darba samaksas dalībniekiem, un pienācīgi atzīt inovatīvāku un oriģinālāku darbību vērtīgumu, paredzot prēmijas dinamiskākiem un proaktīvākiem dalībniekiem.

16. grozījums

VI nodaļa – 16. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vērtēšanas kritērijos būtu jāņem vērā arī eventuālie papildinošie sadarbības veidi starp ieinteresēto personu un struktūrām, kas jau darbojas jaunatnes politiku veicināšanas jomā; šādu politiku vidū sportam neapšaubāmi ir arvien lielāka nozīme un tas rada arvien plašāku interesi. Šajā sakarā jo īpaši vērtīga būs sadarbība ar ES jaunatnes koordinatoru un iespējamie līdzdalības veidi ES jaunatnes stratēģijas platformā, kas tika ierosināta Eiropas Komisijas paziņojumā (2018) 269 final.

Pamatojums

Reģionu komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu ieviest ES jaunatnes koordinatoru un izveidot ES jaunatnes stratēģijas platformu un mudina izvērst pastāvīgas sadarbības tīklu un noteikt grafiku koordinatora un Reģionu komitejas darba sanāksmēm, kurās var efektīvi iesaistīties visas Eiropas vietējais un reģionālais līmenis.

17. grozījums

VI nodaļa – 17. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumam	Piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumam
Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta publiska vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas. 7., 8. un 11. pantā minēto darbību gadījumā dalīborganizācijai jāiegūst kvalitātes zīme, kas ir priekšnosacījums Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai. 9. pantā minēto solidaritātes projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas.	Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta publiska vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas. 7., 8. un 11. pantā minēto darbību gadījumā dalīborganizācijai jāiegūst kvalitātes zīme, kas ir priekšnosacījums Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai. 9. pantā minēto solidaritātes projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas. Jebkurā gadījumā būtu jāparedz stimuli projektiem, kas var radīt augstu pievienoto vērtību attiecībā uz reģionālo un vietējo dimensiju.

Pamatojums

Papildinājuma mērķis ir celt to projektu vērtību, kuriem ir liela ietekme uz reģionālo un vietējo dimensiju.

18. grozījums

XI nodaļa – 28. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijai, cik vien iespējams, būtu jāatbalsta valsts iestādes un valsts aģentūras informācijas izplatīšanā par katru iniciatīvu, ko var ierosināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, tādējādi palīdzot vietējām un reģionālajām struktūrām iegūt maksimālas zināšanas un atbilstīgu tiešu vai netiešu tehnisko atbalstu reģistrācijas un turpmākajā – līdzekļu pieprasījuma posmā.

Pamatojums

Vietējo un reģionālo dalībnieku iesaistīšanās ir jāstimulē vairāk, lai nodrošinātu aktīvāku līdzdalību un pastāvīgi aktualizētu tīklu, tostarp attiecībā uz tehniskajiem aspektiem, informāciju un apmācību.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes – ES Jaunatnes stratēģija

atkārtoti uzsver vajadzību pēc jaunatnes politikas, kas integrēta visās Eiropas Savienības politikas jomās, izmantojot horizontālu pieeju un rosinot starpnozaru, starpreģionālu un pārrobežu sadarbību;

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu ieviest ES jaunatnes koordinatoru un izveidot ES jaunatnes stratēģijas platformu, palielināt šīs platformas nozīmi informēšanā un padarīt to par platformu pastāvīgam un efektīvam dialogam ar visām ieinteresētajām personām;

aicina plānot regulāras sanāksmes ar ES jaunatnes koordinatoru un atzīt tā formālu sadarbību ar Reģionu komiteju, kas pauž vietējās un reģionālās sociālās vajadzības jaunatnes politikas jomā;

atzinīgi vērtē jauno Jaunatnes darba programmu un uzsver tās būtisko sociālo vērtību jauniešiem no dažādiem sabiedrības slāņiem, īpaši tiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un kas pieder pie autohtonajām nacionālajām vai lingvistiskajām minoritātēm; norāda uz nepieciešamību iesaistīt lielāku skaitu jauniešu, tostarp visneaizsargātākos jauniešus, izmantojot atjaunoto ES Jaunatnes dialogu;

iesaka maksimāli iekļaut jauniešus no visiem sabiedrības slāņiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, sociālo integrāciju un atbalstu darba meklēšanā, sekmējot viņu aktīvu līdzdalību visdinamiskākajās nozarēs, piemēram, sportā;

pozitīvi vērtē iespēju sistemātiski sekot līdzi ES izdevumiem, kuri rodas saistībā ar dažādām jauniešiem paredzētajām finansēšanas programmām, un aicina finansējumu jauniešu politikas jomām ilgtermiņā palielināt; Šis aspekts ir īpaši nozīmīgs arī attiecībā uz tām ES dalībvalstīm vai reģioniem, kurus visvairāk skārusi intelektuālā darbaspēka emigrācija.

Eiropas Solidaritātes korpuss

iesaka ar dažādu finanšu un komunikācijas līdzekļu palīdzību stiprināt brīvprātīgo darbu vietējā līmenī un norāda, ka daudzi jaunieši piedalās vietējo kopienu projektos, kuru vērtība ir jāatzīst, ņemot vērā, ka tie sekmē politisko un pilsonisko līdzdalību, sociālo iekļaušanu un mazina migrāciju no lauku apvidiem uz pilsētu teritorijām (1);

prasa skaidri nodalīt Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba profilu no nodarbinātības profila ar mērķi novērst nestabila vai neapmaksāta darba veidus, lai gan atzīst abu profilu papildināmību;

atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir atzīt brīvprātīgajā darbā iegūtās prasmes un izdot īpašus Eiropas Solidaritātes korpusa sertifikātus, izmantojot arī tādus novērtēšanas instrumentus kā Europass un Youthpass vai definīcijas kritērijus, kas pieņemti attiecībā uz māceklību;

10.

aicina efektīvi pārraudzīt dalīborganizācijas, lai tiktu pilnībā ievēroti principi un standarti, kas izklāstīti Padomes “Ieteikumā par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai” (2);

11.

aicina noteikt konkrētus kritērijus to projektu novērtēšanai, kuros ir iesaistītas pirmspievienošanās valstis, kurās ar pagātni saistītās problēmas var negatīvi ietekmēt solidāras rīcības un brīvprātīgā darba uztveri, tādējādi samazinot jauniešu atvērtību šīm vērtībām.

Īpašie ieteikumi

12.

atbalsta Komisijas mērķi palielināt ES jaunatnes stratēģijas ietekmi vietējā līmenī;

13.

piekrīt, ka ES jaunatnes koordinatoram ir nozīme un stratēģiska loma, ieviešot regulāras periodiskas tikšanās ar Reģionu komiteju un stiprinot mācību/informācijas kanālus ar ieinteresētajām valsts aģentūrām;

14.

atzīst arī privātā sektora nozīmi attiecībā uz t. s. darba praksēm; tomēr saistībā ar šīm praksēm prasa, lai solidaritātes darbības vienmēr garantētu atalgojumu;

15.

uzskata: lai nodrošinātu visaugstāko projektu īstenošanas kvalitāti, svarīgi ir pēc iespējas ātrāk šos projektus izvērtēt, dodot iespēju dalīborganizācijām ātrāk piekļūt līdzekļiem un izmantot vienkāršas, raitas un elastīgas projektu reģistrācijas procedūras, īpaši ņemot vērā tos dalībniekus, kuriem ir ierobežota piekļuve internetam un/vai citi šķēršļi, arī valodas barjeras;

16.

norāda: lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa visplašāko atspoguļojumu vietējā un reģionālajā līmenī, svarīga ir pastāvīga mijiedarbība ar valstu ieinteresētajām personām un konkrēta un efektīva informēšana par piedāvātajām iespējām piedalīties solidaritātes darbībās;

17.

mudina ar kvalitātes zīmes piešķiršanu novērtēt oriģinālāko un efektīvāko brīvprātīgo darbu (piemēram, brīvprātīgo darbu sadarbībā un sinerģijā ar sporta apvienībām), kas var rosināt jauniešus saglabāt solidāru līdzdalību visu mūžu; aktīvi vēlas, lai dalīborganizācijas varētu izmantot dažādus nodokļu atvieglojumus pēc dalībvalstu autonomās iniciatīvas;

18.

uzsver, ka priekšlikums par Eiropas Solidaritātes korpusu būtu jāīsteno saskaņā ar subsidiaritātes principu. Vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība šā priekšlikuma īstenošanas posmā ir ārkārtīgi svarīga. Aicina Komisiju ņemt vērā vietējo kopienu vajadzības un vēlmes, jo tās ir tuvāk attiecīgajiem iedzīvotājiem; uzsver, ka izglītība, profesionālā apmācība un jaunatnes lietas ir dalībvalstu kompetencē un ka Eiropas Savienībai saskaņā ar LESD 6. pantu ir jāatbalsta, jākoordinē un jāpapildina dalībvalstu pasākumi, ņemot vērā to, ka nodarbinātības sekmēšana ir kopīgu interešu jautājums. Tāpēc tas, cik veiksmīgi būs attiecīgie ES pasākumi, kuriem ir jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, ir atkarīgs no sadarbības ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

19.

ir sarūgtināta, ka Eiropas līmenī trūkst kopējas un vienotas definīcijas sociālās ekonomikas uzņēmumiem, no kuriem tomēr regulas priekšlikumā tiek prasīts nodrošināt publicitāti un informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai auditorijai par programmā atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem (38. apsvērums), kā arī atbalstīt Eiropas Solidaritātes korpusa darbības;

20.

ierosina solidaritātes darbību novērtējumu papildināt arī ar kopējiem parametriem, kurus brīvprātīgā darba jomā ir atzinis ar Eiropas Brīvprātīgo centrs.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 375/2014, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) (OV L 122, 24.4.2014., 1. lpp.).

(1) Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.).

(1) Kā piemēru var minēt neseno Lombardijas reģiona (Itālijā) pieredzi, kurš sekmīgi popularizēja jauniešiem paredzētās iniciatīvas, ar kurām tika atbalstīts sports ar augstu solidaritātes vērtību (sk. Lega Civica).

(2) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6779-2018-INIT/lv/pdf

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/295

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Kaimiņvalstis un pasaule”

(2019/C 86/16)

Galvenais ziņotājs:

Hans JANSSEN (NL/PPE), Ousterveikas mērs

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu

COM(2018) 460 final

Priekšlikums Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Aizjūras asociācijas lēmums”)

COM(2018) 461 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)

COM(2018) 465 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu

1. grozījums

COM(2018) 460 final – 25. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai gan demokrātija un cilvēktiesības, tostarp dzimumu līdztiesība un iespēju nodrošināšana sievietēm, būtu jāatspoguļo visā šīs regulas īstenošanas gaitā, Savienības palīdzībai saskaņā ar tematiskajām programmām cilvēktiesību, demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju jomās vajadzētu būt īpašai papildinošai un papildu lomai, pateicoties tās globālajam raksturam un rīcības neatkarībai no attiecīgo trešo valstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas.

Lai gan demokrātija un cilvēktiesības, tostarp dzimumu līdztiesība un iespēju nodrošināšana sievietēm, būtu jāatspoguļo visā šīs regulas īstenošanas gaitā, Savienības palīdzībai saskaņā ar tematiskajām programmām cilvēktiesību, demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo un reģionālo pašvaldību jomās vajadzētu būt īpašai papildinošai un papildu lomai, pateicoties tās globālajam raksturam un rīcības neatkarībai no attiecīgo trešo valstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas.

Pamatojums

Šajā atzinuma projektā tiek uzsvērts, ka attīstības sadarbības jomā vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāparedz īpaša, atsevišķa programma ar iezīmētu budžetu, kā arī tās būtu jāņem vērā visā plānošanas procesā kā saņēmējas, kā tas ir bijis pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas periodā saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu (ASI). Lai gan saskaņā ar ASI vietējo pašvaldību budžeta pozīcijā paredzētie līdzekļi nav pilnīgi iztērēti, ir pārsteidzīgi secināt, ka tas bijis saistīts ar vietējo un reģionālo pašvaldību nepietiekamajām spējām. Iespējams, svarīgāki ir bijuši citi iemesli, piemēram, stingrās līdzfinansēšanas prasības un sarežģītās pieteikšanās procedūras. Katrā ziņā ES iestādēm tiešas atcelšanas vietā būtu jānodrošina iespēja veikt uzlabojumus.

Turklāt spēcīgu pilsoniskās sabiedrības, vietējo pašvaldību un ES iestāžu koordinācijas mehānismu darbības turpināšanai/izveidei ir izšķiroša nozīme, lai īstenotu ES attīstības politiku un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tāpēc šajā apsvērumā vienā teikumā noteikti būtu jānorāda uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

2. grozījums

COM(2018) 460 final – 26. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāpieņem plašs dalībnieku loks ar dažādām lomām un pilnvarām, kas ietver visus nevalstiskās, bezpeļņas struktūras, bezpartejiskas un nevardarbīgas struktūras, ar kuru starpniecību cilvēki organizējas, lai censtos sasniegt kopīgus mērķus un ideālus, vai tie būtu politiski, kultūras, sociāli, vai ekonomiski. Darbojoties vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā, tās ietver pilsētu un lauku, formālas un neformālas organizācijas.	Pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāpieņem plašs dalībnieku loks ar dažādām lomām un pilnvarām, kas ietver visus nevalstiskās, bezpeļņas struktūras, bezpartejiskas un nevardarbīgas struktūras, ar kuru starpniecību cilvēki organizējas, lai censtos sasniegt kopīgus mērķus un ideālus, vai tie būtu politiski, kultūras, sociāli, vai ekonomiski. Darbojoties vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā, tās ietver pilsētu un lauku, formālas un neformālas organizācijas.
	Saskaņā ar Eiropas Konsensu par attīstību vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā un vietējo dalībnieku koordinēšanā. Kā atzīts programmā 2030. gadam, visiem 17 mērķiem ir vietējie komponenti un tie ir saistīti ar vietējo pašvaldību kompetenci, tostarp dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu jomā.

Pamatojums

Eiropas Komisijas priekšlikumā nav precīzi minēts, kāda ir vietējo pašvaldību nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības procesā, lai gan Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir skaidri atzīts, ka visiem 17 IAM ir vietējie komponenti un tie ir saistīti ar vietējo un reģionālo pašvaldību ikdienas darbu. Jaunajā 2017. gada Eiropas Konsensā par attīstību atkārtoti ir uzsvērts, ka IAM jāīsteno vietējā līmenī. Tas ir pretrunā īpaša vietējo pašvaldību finansējuma trūkumam jaunajā ārējo instrumentu kopumā un ir vēl viens iemesls, lai nekavējoties atjaunotu vietējo pašvaldību budžeta pozīciju.

3. grozījums

COM(2018) 460 final – 29. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ir būtiski vēl vairāk palielināt sadarbību ar partnervalstīm migrācijas jomā, izmantojot priekšrocības, ko sniedz labi pārvaldīta un atbilstīga migrācija, un efektīvi risinot neatbilstīgas migrācijas jautājumu. Šādai sadarbībai būtu jāpalīdz nodrošināt piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, risināt neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņus, uzlabot robežu pārvaldību un veikt pasākumus cīņā pret neatbilstīgo migrāciju, cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu, un vajadzības gadījumā strādāt pie atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas, pamatojoties uz savstarpēju pārskatatbildību un pilnībā ievērojot humanitārās un cilvēktiesību saistības. Tādējādi trešo valstu efektīvai sadarbībai ar Savienību šajā jomā vajadzētu būt šīs regulas vispārējo principu neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu, ka attīstības palīdzība atbalsta partnervalstis efektīvākā migrācijas pārvaldīšanā, ir svarīga lielāka saskaņotība starp migrācijas un attīstības sadarbības politiku. Šai regulai būtu jāsekmē koordinēta, holistiska un strukturēta pieeja migrācijai, maksimāli palielinot sinerģiju un izmantojot vajadzīgos ietekmes līdzekļus.

Ir būtiski ciešā sadarbībā ar partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām vēl vairāk palielināt sadarbību ar partnervalstīm migrācijas jomā, izmantojot priekšrocības, ko sniedz labi pārvaldīta un atbilstīga migrācija, un efektīvi risinot neatbilstīgas migrācijas jautājumu. Šādai sadarbībai , arī ņemot vērā ANO globālā pakta par migrāciju iespējamo pieņemšanu, būtu jāpalīdz nodrošināt piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, risināt neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņus – īpaši attiecībā uz neaizsargātām personām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgajiem – , uzlabot robežu pārvaldību un veikt pasākumus cīņā pret neatbilstīgo migrāciju, cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu, un vajadzības gadījumā strādāt pie atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas, pamatojoties uz savstarpēju pārskatatbildību un pilnībā ievērojot humanitārās un cilvēktiesību saistības. Tādējādi trešo valstu efektīvai sadarbībai ar Savienību šajā jomā vajadzētu būt šīs regulas vispārējo principu neatņemamai sastāvdaļai. Lai nodrošinātu, ka attīstības palīdzība atbalsta partnervalstis efektīvākā migrācijas pārvaldīšanā, ir svarīga lielāka saskaņotība starp migrācijas un attīstības sadarbības politiku. Šai regulai būtu jāsekmē koordinēta, holistiska un strukturēta pieeja migrācijai, pamatojoties uz vietējām vajadzībām un reālajiem apstākļiem, maksimāli palielinot sinerģiju un izmantojot vajadzīgos ietekmes līdzekļus.

Pamatojums

Migrācijas politika ir cieši saistīta ar attīstības politiku. Starptautiska, valsts, reģionāla un vietēja līmeņa sadarbībai ir izšķiroša nozīme, lai padarītu kopēju Eiropas migrācijas politiku par realitāti. Daudzlīmeņu pārvaldība ir priekšnoteikums labāko rezultātu sasniegšanai. Ir svarīgi, lai ES un valstu pārvaldes iestādes un vietējās un reģionālās pašvaldības cieši sadarbotos ar tranzīta valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un uzņēmējvalstu pilsonisko sabiedrību, migrantu apvienībām un vietējām kopienām.

4. grozījums

COM(2018) 460 final – Vispārīgi noteikumi – 3. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaņā ar 1. punktu šīs regulas konkrētie mērķi ir šādi:

a)	atbalstīt un veicināt dialogu un sadarbību ar trešām valstīm un reģioniem kaimiņvalstīs, Subsahāras Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Karību jūras reģionā;

a)	atbalstīt un veicināt dialogu un sadarbību ar trešām valstīm un reģioniem kaimiņvalstīs – tostarp pašvaldību līmenī – , Subsahāras Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Karību jūras reģionā;

b)	globālā līmenī konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, veicināt stabilitāti un mieru un risināt citas globālās problēmas, to skaitā migrāciju un mobilitāti;

b)	globālā līmenī konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību , atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās un reģionālās pašvaldības , veicināt stabilitāti un mieru un risināt citas globālās problēmas, to skaitā migrāciju un mobilitāti;

Pamatojums

Palīdzība un sadarbība pašvaldību (vietējo un reģionālo) līmenī ar kaimiņvalstu (jo īpaši Austrumu partnerības) pašvaldībām, ja tā ir mērķtiecīga un pielāgota vietējām vajadzībām un apstākļiem, daudzos gadījumos var sasniegt labākus un iekļaujošākus rezultātus, ko iedzīvotāji izjūt vairāk nekā programmas ar partnervalstu centrālajām iestādēm.

5. grozījums

COM(2018) 460 final – Vispārīgi noteikumi – 4. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tematiskās programmas aptver darbības, kas saistītas ar ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu globālā līmenī, šādās jomās:

a)	cilvēktiesības un demokrātija;

b)	pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

c)	stabilitāte un miers;

d)	globālās problēmas.

Tematiskās programmas aptver darbības, kas saistītas ar ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu globālā līmenī, šādās jomās:

a)	cilvēktiesības un demokrātija;

b)	pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

c)	vietējās un reģionālās pašvaldības;

d)	stabilitāte un miers;

e)	globālās problēmas.

Visas tematiskās programmas būtu jāatbalsta ar iezīmētu budžetu.

Tematiskās programmas var aptvert visas trešās valstis, kā arī aizjūras zemes un teritorijas, kā definēts Padomes Lēmumā …/…/ES.

Lai panāktu 3. pantā noteiktos mērķus, tematisko programmu pamatā ir III pielikumā uzskaitītās intervences jomas.

Pamatojums

Kā minēts saistībā ar 1. grozījumu, šajā atzinuma projektā tiek uzsvērts, ka attīstības sadarbības jomā vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāparedz īpaša, atsevišķa programma ar iezīmētu budžetu, kā arī tās būtu jāņem vērā visā plānošanas procesā kā saņēmējas.

6. grozījums

COM(2018) 460 final – Vispārīgi noteikumi – 4. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Darbības saskaņā ar šo regulu tiek galvenokārt īstenotas, izmantojot ģeogrāfiskās programmas.	Darbības saskaņā ar šo regulu tiek galvenokārt īstenotas, izmantojot ģeogrāfiskās programmas. Ģeogrāfiskajās programmās tiešās saņēmējas attiecīgos gadījumos ir arī vietējās un reģionālās pašvaldības kaimiņvalstīs.

Pamatojums

ES palīdzība partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sadarbība ar tām nedrīkst ciest finansiāli vai organizatoriski, palielinoties elastīgumam finanšu un citu resursu piešķiršanā dažādām ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām. Ieteicams, lai ģeogrāfiskajās programmās vietējās un reģionālās pašvaldības jau iepriekš būtu minētas kā tiešās saņēmējas.

7. grozījums

COM(2018) 460 final – Vispārīgi noteikumi – 6. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šā panta 1. punktā minēto finansējumu veido:

68 000 miljoni EUR ģeogrāfiskajām programmām:

—	kaimiņvalstis – vismaz 22 000 miljoni EUR,

—	Subsahāras Āfrika –vismaz 32 000 miljoni EUR,

—	Āzija un Klusā okeāna reģions – 10 000 miljoni EUR,

—	Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions – 4 000 miljoni EUR;

68 000 miljoni EUR ģeogrāfiskajām programmām:

—	kaimiņvalstis – vismaz 22 000 miljoni EUR,

—	Subsahāras Āfrika –vismaz 32 000 miljoni EUR,

—	Āzija un Klusā okeāna reģions – 10 000 miljoni EUR,

—	Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions – 4 000 miljoni EUR;

7 000 miljoni EUR tematiskajām programmām:

—	cilvēktiesības un demokrātija – 1 500 miljoni EUR,

—	pilsoniskās sabiedrības organizācijas – 1 500 miljoni EUR,

—	stabilitātes un miera veicināšana – 1 000 miljoni EUR,

—	globālās problēmas – 3 000 miljoni EUR;

7 500 miljoni EUR tematiskajām programmām:

—	cilvēktiesības un demokrātija – 1 500 miljoni EUR,

—	pilsoniskās sabiedrības organizācijas – 1 500 miljoni EUR,

—	vietējās un reģionālās pašvaldības – 500 miljoni EUR,

—	stabilitātes un miera veicināšana – 1 000 miljoni EUR,

—	globālās problēmas – 3 000 miljoni EUR;

c)	4 000 miljoni EUR ātrās reaģēšanas darbībām.

c)	4 000 miljoni EUR ātrās reaģēšanas darbībām.

Pamatojums

Saskaņā ar iepriekš minētajiem grozījumiem ir ļoti ieteicams, lai ģeogrāfisko programmu pieejamā budžeta proporcionālais komponents tiktu tieši piešķirts vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzētām/kopīgi īstenojamām programmām, kā tas ir 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā saskaņā ar ASI. Ierosinātā summa (500 miljoni EUR) pamatojas uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju/vietējo pašvaldību budžeta pozīcijas pašreizējo sadalījumu (66,16 % pilsoniskās sabiedrības organizācijām, 22,05 % vietējām pašvaldībām, 10,4 % izglītības un izpratnes veicināšanai attīstības jomā un 1,39 % atbalsta pasākumiem (laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam)) un, protams, ir rūpīgi jāaprēķina, ņemot vērā pašreizējā vietējo pašvaldību budžeta absorbcijas līmeni, kā arī daudzus citus faktorus.

8. grozījums

COM(2018) 460 final – Vispārīgi noteikumi – 8. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.	Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt principu par demokrātiju visos pārvaldības līmeņos, kā arī tiesiskuma, dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.

Pamatojums

Pamatprincipos būtu jāiekļauj demokrātija pašvaldību līmenī, jo vietējā un reģionālā līmenī iedzīvotāji demokrātiju var pieredzēt vistiešāk. Pamatprincipiem būtu jāpievieno dzimumu līdztiesība.

9. grozījums

COM(2018) 460 final – 11. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ģeogrāfisko programmu plānošana nodrošina konkrētu, pielāgotu satvaru sadarbībai, kā pamatā ir:

a)	partneru vajadzības, kas noteiktas, balstoties uz īpašiem kritērijiem un ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, nabadzību, nevienlīdzību, cilvēces attīstību, ekonomisko un vidisko neaizsargātību, kā arī valsts un sabiedrības izturētspēju;

a)	partneru vajadzības, kas noteiktas, balstoties uz īpašiem kritērijiem un ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, nabadzību, nevienlīdzību, cilvēces attīstību, ekonomisko un vidisko neaizsargātību, kā arī valsts un sabiedrības izturētspēju;

b)	partneru spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas spējas;

b)	partneru spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas spējas;

c)	partneru saistības un darbības rezultāti, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā politiskās reformas, ekonomikas un sociālā attīstība;

c)	partneru saistības un darbības rezultāti, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā politiskās reformas, ekonomikas un sociālā attīstība , kā arī gatavība programmu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ;

d)	Savienības finansējuma potenciālā ietekme partnervalstīs un reģionos;

d)	Savienības finansējuma potenciālā ietekme partnervalstīs un reģionos , ietverot nelielus projektus, kas ir pieejami arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām ;

e)	partneru spējas un apņemšanās veicināt kopīgas intereses un vērtības, un atbalstīt kopējus mērķus un daudzpusējas alianses, kā arī Savienības prioritāšu virzīšana.

e)	partneru spējas un apņemšanās veicināt kopīgas intereses un vērtības, un atbalstīt kopējus mērķus un daudzpusējas alianses, kā arī Savienības prioritāšu virzīšana.

Pamatojums

Ierosinātajā 11. pantā jau ir noteikts, ka “(..) darbības pēc iespējas tiek balstītas uz dialogu starp Savienību, dalībvalstīm un attiecīgajām partnervalstīm, tostarp valsts un vietējām iestādēm (..)”, un tas ir labs sākumpunkts, bet šķiet svarīgi piebilst, ka plānošanas principi arī noteikti mudina programmu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām (un citām ieinteresētajām personām) (arī ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu). Skaidra norāde ir īpaši svarīga attiecībā uz darbu valstīs, kur sadarbība ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ierobežota vai nav izveidota.

Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi, lai plānošanas līdzekļi būtu pieejami visu veidu un lielumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tostarp tām, kas atrodas lauku apvidos, kā arī vidēja lieluma pilsētās, jo tās visas darbojas tajās pašās teritorijās un tām ir jāstrādā kopā, lai sasniegtu ilgtspējīgu [vietējo] attīstību (kā paskaidrots ES teritoriālajā pieejā vietējai attīstībai).

Ņemot to vērā, jaunajam kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam būtu arī jāstimulē un jāfinansē ne tikai megaprojekti, bet arī nelieli projekti (piemēram, balstoties uz pašreizējām starppilsētu vai citām pašvaldību vai vairāku ieinteresēto personu partnerībām), un vēl vairāk jāveicina vietējo un reģionālo pašvaldību spēju stiprināšana, lai visu veidu vietējās un reģionālās pašvaldības varētu darboties ilgtspējīgas attīstības virzienā.

10. grozījums

(COM(2018) 460 final – II sadaļa, III nodaļa) 22. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības un tās partneru sadarbību inter alia var īstenot kā:

(..)

administratīvās sadarbības pasākumus, piemēram, mērķsadarbību starp valsts institūcijām, vietējām pārvaldes iestādēm, valsts publiskajām struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kam uzticēti dalībvalsts un partnervalsts vai reģiona sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, un kā sadarbības pasākumus, iesaistot publiskā sektora ekspertus, kurus nosūtījušas dalībvalstis un to reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes;

administratīvās sadarbības pasākumus, piemēram, mērķsadarbību starp valsts institūcijām, vietējām pārvaldes iestādēm, valsts publiskajām struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kam uzticēti dalībvalsts un partnervalsts vai reģiona sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, un kā sadarbības pasākumus, iesaistot publiskā sektora ekspertus, kurus , izmantojot, piemēram, TAIEX mehānismu un SIGMA programmu, nosūtījušas dalībvalstis un to reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes;

Pamatojums

Nepārprotama atsauce uz TAIEX un SIGMA izmantošanu palīdzētu pamatot ļoti efektīvas tehniskās palīdzības instrumentu izmantošanu visos administratīvajos līmeņos.

II pielikums. Sadarbības jomas attiecībā uz ģeogrāfiskajām programmām

11. grozījums

COM(2018) 460 final – II pielikums – A daļas 1. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Stiprināt demokrātiju un demokrātijas procesu, pārvaldību un uzraudzību, tostarp pārredzamu un uzticamu vēlēšanu procesu;	Stiprināt demokrātiju un demokrātijas procesu, pārvaldību un uzraudzību valsts un pašvaldību līmenī , tostarp pārredzamu un uzticamu vēlēšanu procesu šajos līmeņos ;

Pamatojums

Eiropas Konsensā par attīstību, par ko ES un tās dalībvalstis vienojās 2017. gadā, reģionālās un vietējās pašvaldības ir aicinātas pildīt kontroles funkciju un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā (83. punkts).

Kā Eiropas Reģionu komiteja esam piedalījušies vietēja un reģionāla līmeņa vēlēšanu novērošanas misijās, kas veicina demokrātijas procesa stiprināšanu un kvalitāti.

12. grozījums

COM(2018) 460 final – II pielikums – A daļas 2. punkta l) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
atbalstīt vietējās pašvaldības, lai pilsētu līmenī uzlabotu pamatpakalpojumu sniegšanu un vienlīdzīgu piekļuvi pārtikas nodrošinājumam, pieejamiem, pienācīgiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, un dzīves kvalitāti, jo īpaši tiem, kas dzīvo neformālās apmetnēs un graustu rajonos;	atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības, lai to līmenī uzlabotu pamatpakalpojumu sniegšanu un vienlīdzīgu piekļuvi pārtikas nodrošinājumam, pieejamiem, pienācīgiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, un dzīves kvalitāti, jo īpaši tiem, kas dzīvo neoficiālās apmetnēs un graustu rajonos;

Pamatojums

Šajā punktā ir ierosināts atbalstīt vietējās pašvaldības, lai uzlabotu pamatpakalpojumu sniegšanu pilsētu līmenī. Ir svarīgi skaidri norādīt, ka kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments ir paredzēts visai pilsētu sistēmai kopumā. Pilsētas ir tikai viens valsts vietējo pašvaldību sistēmas komponents – par attīstības mērķu sasniegšanu trešās valstīs ir jāatbild valsts līmenī un to sasniegšanai jānotiek vietējā līmenī dažādos valdības, kopienu un pilsoniskās sabiedrības līmeņos. Tas atbilst arī EK teritoriālajai pieejai vietējai attīstībai, kur uzsvērts, ka vietējās un reģionālās pašvaldības savā teritorijā bieži pilda koordinatora uzdevumu, sniedzot konsultācijas un sadarbojoties ar privāto sektoru, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī augstskolām, pētniecības institūtiem un citiem pārvaldības līmeņiem.

III pielikums. Tematisko programmu intervences jomas

13. grozījums

COM(2018) 460 final – III pielikums – iekļaut jaunu 3. punktu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Stiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi kā attīstības dalībniecēm, īstenojot šādas darbības:

palielināt vietējo un reģionālo pašvaldību ietekmi, piemēram, ar Eiropas un partnervalstu vietējo un reģionālo pašvaldību starptautisko partnerību palīdzību, piešķirot īpašu finansējumu programmas 2030. gadam īstenošanai, lai stiprinātu to pārvaldības spējas un spējas iesaistīties politiskā dialogā ar valsts iestādēm un atbalstīt decentralizācijas procesus;

b)	veicināt decentralizētu sadarbību attīstības jomā visos tās veidos;

c)	palielināt Eiropas un dienvidu vietējo un reģionālo pašvaldību tīklu, platformu un alianšu spējas, lai nodrošinātu pamatotu un pastāvīgu politikas dialogu attīstības jomā un veicinātu demokrātisku pārvaldību, jo īpaši izmantojot teritoriālo pieeju vietējai attīstībai;

d)	palielināt mijiedarbību ar Eiropas iedzīvotājiem attīstības jautājumos (izpratnes veidošana, zināšanu apmaiņa, iesaiste), jo īpaši saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp dalībvalstīs un kandidātvalstīs, un potenciālo kandidātu teritorijās.

Pamatojums

Nav precizēts, kā vietējās un reģionālās pašvaldības tiks iesaistītas Eiropas Savienības programmās pēc programmu izstrādes posma un kā tās tiks iesaistītas ģeogrāfisko programmu prioritāšu apspriešanā. Pievienojot īpašu vietējo un reģionālo pašvaldību intervences jomu, nerastos šaubas par to, vai šai mērķgrupai/saņēmējam/šiem partneriem politikas īstenošanā tiks pievērsta pietiekama uzmanība.

Dažādajos priekšlikumos par tematu “Kaimiņvalstis un pasaule” nav skaidri minēta decentralizētas sadarbības (t. i., vietējo un reģionālo pašvaldību starptautisko partnerību) pievienotā vērtība. Jaunajā 2017. gada Konsensā par attīstību Eiropas iestādes un dalībvalstis ir atzinušas decentralizētas sadarbības svarīgo nozīmi attīstības jomā. Tā nenoliedzami ir efektīvs līdzeklis, ko izmantot, lai palielinātu ES partnervalstu vietējo un reģionālo pašvaldību spēju izstrādāt plānus un sniegt pakalpojumus, kā arī uzlabot decentralizācijas reformu kvalitāti. Šis starptautiskās sadarbības veids noris vairākas desmitgades, un tajā ir iesaistītas daudzas Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības. Nebūtu jāuzskata, ka decentralizēta sadarbība nozīmē partnerības ar ierobežotu tematisko aptvērumu (piemēram, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana un pilsētplānošana), jo decentralizētai sadarbībai ir potenciāls stiprināt plašāku pārvaldības sistēmu. Ģeogrāfisko programmu pīlārā būtu jāparedz vieta arī šādai darbībai.

14. grozījums

COM(2018) 460 final – III pielikums – 4. punkts. Globālo problēmu intervences jomas

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

D.	PARTNERĪBAS

Stiprināt vietējo pašvaldību attīstības dalībnieces lomu, izmantojot šādas darbības:

a)	palielināt Eiropas un dienvidu vietējo iestāžu tīklu, platformu un alianšu spējas, lai nodrošinātu pamatotu un pastāvīgu politikas dialogu attīstības jomā un veicinātu demokrātisku pārvaldību, jo īpaši izmantojot teritoriālo pieeju vietējai attīstībai;

b)	palielināt mijiedarbību ar Eiropas iedzīvotājiem attīstības jautājumos, (izpratnes veidošana, zināšanu apmaiņa, iesaiste), proti, saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp Savienībā un kandidātvalstīs, un potenciālajās kandidātvalstīs.

Pamatojums

Tā kā 13. grozījumā ir pievienota īpaša vietējo un reģionālo pašvaldību intervences joma, vietējās un reģionālās pašvaldības tādējādi tiek izslēgtas no globālo problēmu intervences jomas.

Priekšlikums par IPA III izveidi

15. grozījums

COM(2018) 465 final – 6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	5. Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija arī veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiek iesaistītas to konkrēto mērķu noteikšanā, kas tiek īstenoti, sniedzot palīdzību saskaņā ar šo regulu.

Pamatojums

Tā kā IPA III būs konkrēts mērķis pastiprināt valsts pārvaldes efektivitāti un atbalstīt strukturālās reformas un labu pārvaldību visos līmeņos, vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista stratēģiskajā plānošanā. Komisija tiek arī aicināta ieviest adohoc operatīvas metodes, kas ļautu izmantot TAIEX un mērķsadarbības instrumentus sadarbībai starp dalībvalstu un kandidātvalstu, kā arī potenciālo kandidātvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

16. grozījums

COM(2018) 465 final – 9. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Līdz 3 % no finansējuma indikatīvi piešķir pārrobežu sadarbības programmām starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm atbilstīgi viņu vajadzībām un prioritātēm.	Līdz 3 % no finansējuma indikatīvi piešķir pārrobežu sadarbības programmām starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm atbilstīgi viņu vajadzībām un prioritātēm , ietverot atbalstu spēju veidošanai vietējā un reģionālā līmenī .

Pamatojums

Spēju veidošanai vietējā un reģionālā līmenī būtu jābūt vienai no prioritātēm, kas jāatspoguļo finanšu piešķīrumā.

17. grozījums

COM(2018) 465 final – II pielikums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

f)	Veicināt vietējo un reģionālo pārvaldību un pastiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību plānošanas un administratīvās spējas.

Pamatojums

Šai tematiskajai prioritātei vajadzētu būt minētai ne tikai saistībā ar palīdzību pārrobežu sadarbības jomā.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievadpiezīmes

ar interesi ņem vērā Komisijas priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, tostarp priekšlikumus izdevumu kategorijā “Kaimiņvalstis un pasaule”, jo īpaši par jauno kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) darbības termiņa pagarināšanu, izveidojot IPA III;

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienības ārējās darbības budžetu ir ierosināts palielināt līdz 123 miljardiem EUR (salīdzinājumā ar 94,5 miljardiem EUR laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam), kas atbilst aptuveni 10 % no kopējās (ierosinātās) DFS; uzskata, ka tas ir tieši vajadzīgs, ņemot vērā globālās problēmas; uzsver, ka ierosinātais palielinājums pašreizējās sarunās par DFS ir uzskatāms par minimumu;

atzinīgi vērtē Komisijas mērķi ES ārējo darbību padarīt konsekventāku, saskaņotāku un elastīgāku, ņemot vērā tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, intensīva urbanizācija un sociāli un ekonomiski satricinājumi, kuru risināšanai ir vajadzīgi daudzpusīgi un sarežģīti risinājumi vai pieejas;

atzinīgi vērtē paredzēto efektivitātes palielināšanu, ierosinātajā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā apvienojot vairākus ārējās darbības instrumentus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus un veidotu izturētspēju, kā aicināts RK atzinumā COR 2017/03666, taču norāda, ka viss būs atkarīgs no pašreizējo priekšlikumu īstenošanas, – vienmēr būtu jānovērš tas, ka plaisa starp politiku un tās īstenošanu padziļinās (t. i., īstenošanas metodes netiek pielāgotas, lai kļūtu arī elastīgākas);

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir iekļautas ierosinātā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta globālo problēmu pīlārā un arī ģeogrāfiskā pīlāra reģionālajā daļā; gribētu saņemt apliecinājumu no pārējām ES iestādēm, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām tiešām būs viegli piekļūt šīm programmām un budžetiem;

piekrīt, ka investīciju veicināšana darbvietu radīšanai un privātā sektora nozīmes stiprināšanai ir izšķirošs attīstības faktors; tāpēc atzinīgi vērtē paziņojumu par jaunu Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi, kas nodrošina līdzšinējās investīciju un nodarbinātības partnerības pacelšanu jaunā līmenī; paziņojuma mērķis ir atbalstīt 10 miljonu darbvietu izveidi Āfrikā;

uzstāj, ka, iesaistot trešo valstu vietējās un reģionālās pārvaldes līmeņus un piešķirot tiem īpašu finansējumu, varētu veicināt attīstību uz vietas, tādējādi palīdzot Eiropas Savienībai sasniegt savus mērķus;

atzinīgi vērtē Pirmspievienošanās instrumenta darbības termiņa pagarināšanu (IPA III izveidi) kā atbilstošu un mērķtiecīgu un atzinīgi vērtē to, ka IPA III konkrētie mērķi ir pastiprināt valsts pārvaldes efektivitāti un atbalstīt strukturālās reformas un labu pārvaldību visos līmeņos, kā arī atbalstīt teritoriālo un pārrobežu sadarbību;

Problēmas un iespējas

uzskata, ka, apvienojot vairākus ārējās darbības instrumentus vienā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā, rodas gan izaicinājumi, gan iespējas, un uzsver, ka kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam būtu jāturpina kalpot ilgtermiņa attīstības mērķiem, uz kuriem iepriekš bija orientēts Eiropas Attīstības fonds;

10.

pauž bažas, ka līdz ar ārējās darbības finansēšanas arvien lielāku atkarību no ģeogrāfiskiem apsvērumiem vietējām un reģionālajām pašvaldībām piekļuve finansējumam varētu kļūt sarežģītāka vai mazāk acīmredzama atkarībā no konkrētajām valstu stratēģijām, par kurām pašreiz trūkst informācijas; pauž bažas, ka lielāka paļaušanās uz valstu īstenotām stratēģijām un plānošanu, pamatojoties uz galvenajām prioritātēm un stratēģiskām investīcijām infrastruktūrā, izraisīs situāciju, kad pastiprināta uzmanība tiek pievērsta saņēmējiem valsts līmenī un potenciāli mazāka uzmanība tiek veltīta tādam lēmumu pieņemšanas un līdzdalības veidam, kurā iesaistītas vairākas ieinteresētās personas visos plānošanas posmos;

11.

uzsver, ka ir svarīgi, lai vietējās un reģionālās pašvaldības tiktu iesaistītas stratēģiju izstrādē un plānošanā, kā arī vietējā līmenī izstrādājamu plānu un to uzraudzības un novērtēšanas satvaru īstenošanā. Tas nodrošinātu, ka palīdzība tiek orientēta uz pretendentu vajadzībām, tostarp vietējā un reģionālā līmenī. Uz rezultātiem balstītā finansējuma piešķiršanā būtu jāņem vērā progress decentralizācijas reformu un vietējās demokrātijas/labas pārvaldības virzienā visos līmeņos;

12.

pauž nožēlu, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas periodā ir ierosināts vietējām pašvaldībām vairs nepiešķirt iezīmēto budžeta pozīciju saskaņā ar ASI, un prasa sniegt plašāku pamatojumu par iemesliem, kuru dēļ nolemts atteikties no iezīmētā budžeta, neraugoties uz daudzām veiksmīgām vietējo pašvaldību dotācijām/programmām; prasa atjaunot šo iezīmēto budžetu;

13.

uzsver: lai gan saskaņā ar ASI vietējo pašvaldību budžeta pozīcijā paredzētie līdzekļi nav pilnīgi iztērēti, ir pārsteidzīgi secināt, ka tas bijis saistīts ar vietējo un reģionālo pašvaldību nepietiekamajām spējām. Iespējams, svarīgāki ir bijuši citi iemesli, piemēram, stingrās līdzfinansēšanas prasības un sarežģītās pieteikšanās procedūras; aicina ES iestādes nodrošināt iespēju uzlabot piekļūstamību šai budžeta pozīcijai, nevis īstenot tiešu atcelšanu;

14.

ir gatava tuvākajos mēnešos dalīties ar citām ES iestādēm Reģionu komitejas locekļu dažādajā pieredzē (labā un sliktā) saistībā ar pašreizējo vietējo pašvaldību budžeta pozīciju;

15.

ir gatava veicināt dialogu un sadarbību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs un kaimiņvalstīs, izmantojot pašreizējās struktūras un platformas (ARLEM, CORLEAP, apvienotās konsultatīvās komitejas un darba grupas, kā arī Eiropas Komisijas stratēģiskās partnerības ar vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām, tostarp CEMR-PLATFORMA), tādējādi palīdzot sasniegt kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta un IPA regulās minētos mērķus. Uzsver, ka Eiropas un trešo valstu vietējo un reģionālo pašvaldību vienādranga darbības un programmas, piemēram, Nikosijas iniciatīva spēju veidošanai Lībijas pašvaldībās, parāda, kādā mērā vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība var veicināt stabilitāti un labklājību mūsu kaimiņvalstīs;

16.

aicina ES iestādes neatkarīgi no rezultātiem saglabāt piekļuvi līdzekļiem visu veidu un lielumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tostarp tām, kas atrodas lauku apvidos, kā arī vidēja lieluma pilsētās, kā ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un inovācijas centriem, tādējādi īstenojot ES teritoriālo pieeju vietējai attīstībai;

17.

aicina ar jauno kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu stimulēt un finansēt arī nelielus projektus (piemēram, balstoties uz pašreizējām starppilsētu vai citām pašvaldību līmeņa vai vairāku ieinteresēto personu partnerībām), un vēl vairāk veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību spēju stiprināšanu, lai tās varētu labāk pildīt savu koordinatora uzdevumu teritoriālās attīstības jomā un pilsētu un lauku saikņu stiprināšanā;

18.

mudina ES likumdevējus pielāgot ierosinātos instrumentus (t. i., kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu un IPA III), lai vēl vairāk palielinātu stratēģisko atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un demokrātijai pašvaldību līmenī. Pastiprināts atbalsts vietējai demokrātijai palielinātu ES darbības redzamību, tuvinot reformu procesu iedzīvotājiem, un panāktu, ka partnervalstis uzņemas vēl lielāku atbildību par reformu procesu;

19.

norāda, ka vēl viens iemesls, lai pastāvīgi atbalstītu vietējās un reģionālās pašvaldības un palielinātu to ietekmi, ir tas, ka 65 % no ilgtspējīgas attīstības mērķiem nav iespējams sasniegt bez vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvas iesaistes;

20.

uzsver, ka decentralizētai sadarbībai attīstības jomā (visos tās veidos) šajā ziņā ir svarīga nozīme, kā atzinušas Eiropas iestādes un dalībvalstis ES Konsensā par attīstību; aicina kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā šai sadarbībai un tās nozīmei pievērst lielāku uzmanību;

21.

mudina īstenot ar ES un kaimiņvalstu sadarbību saistītos politikas mērķus un sasniegt rezultātus, neraugoties uz iepriekš atsevišķo instrumentu apvienošanu. Jo īpaši ES palīdzība partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sadarbība ar tām nedrīkst ciest finansiāli vai organizatoriski, palielinoties elastīgumam finanšu un citu resursu piešķiršanā dažādām ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām;

22.

pauž vilšanos, ka tādu programmu kā TAIEX, mērķsadarbība un “Sigma” ietvaros veikto darbību priekšrocības ir izmantojušas galvenokārt saņēmējvalstu centrālās administrācijas, lai gan visām acquis sadaļām ir tieša vai netieša saistība ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām (un to kompetenci) un tās, pateicoties savai tiešajai saiknei ar sabiedrību, spēj ļoti efektīvi izplatīt informāciju par priekšrocībām, ko dod iestāšanās ES, un ieguvumiem un aizsardzības pasākumiem, ko – jo īpaši IPA III atbalsta saņēmēju gadījumā – ES nodrošina visiem iedzīvotājiem. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta regulā ir nepārprotama atsauce uz mērķsadarbības izmantošanu gan centrālajā, gan arī vietējā un reģionālajā līmenī, taču cer, ka tajos pašos līmeņos tiks izmantoti arī citi instrumenti, kā TAIEX un SIGMA;

Ierosinājumi un ieteikumi

23.

mudina Komisiju nodrošināt, ka ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vienmēr notiek pienācīga apspriešanās un tām tiek laicīgi nodrošināta piekļuve attiecīgai informācijai, tādējādi ļaujot tām jēgpilni piedalīties programmu plānošanas, īstenošanas un saistītajos uzraudzības procesos;

24.

stingri iesaka attīstības sadarbības jomā vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzēt īpašu, atsevišķu programmu ar iezīmētu budžetu, kā arī ņemt tās vērā visā plānošanas procesā kā saņēmējas;

25.

aicina ES iestādes nodrošināt, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir pietiekami daudz iespēju, lai tās varētu īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus vietējā līmenī, un skaidri norādīt uz šo programmu regulās, ar ko izveido attiecīgos instrumentus. Turklāt šīs programmas nozīmi būtu lietderīgi atspoguļot arī nākamajās budžeta specifikācijās;

26.

aicina Komisiju ieviest operatīvas adohoc metodes, kas ļautu izmantot TAIEX un mērķsadarbības instrumentus sadarbībai starp dalībvalstu un partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

27.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu veikt novērtējumu par ES atbalstu vietējām pašvaldībām paplašināšanās procesā iesaistītajos un kaimiņu reģionos 2010.–2018. gadā un iesaka izmantot pieredzi, kas gūta, īstenojot vietējo pašvaldību atbalstam paredzētās reģionālās programmas/projektus (piemēram, vietējās administrācijas atbalsta instrumentu, iniciatīvu “Pilsētu mēri ekonomikas izaugsmei” un Pilsētas mēru paktu Austrumu partnerības valstīm), lai izstrādātu līdzīgus atbalsta pasākumus vietējām un reģionālajām pašvaldībām citos reģionos;

28.

atzinīgi vērtē to, ka tematiskā prioritāte “veicināt vietējo un reģionālo pārvaldību un pastiprināt vietējo un reģionālo iestāžu plānošanu un administratīvās spējas” ir minēta starp prioritātēm palīdzībai pārrobežu sadarbības jomā (III pielikums), un prasa to pašu tematisko prioritāti iekļaut IPA III regulas II pielikumā.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/310

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “InvestEU programma”

(2019/C 86/17)

Ziņotājs:

Konstantinos AGORASTOS (EL/PPE), Tesālijas reģiona vadītājs

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU

COM(2018) 439 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Absolūtos skaitļos kopējie ieguldījumi 11 dalībvalstīs joprojām ir zem pirmskrīzes līmeņa, un vairāk nekā 40 ES reģionos 2015. gadā tie bija par vairāk nekā 25 % zemāki nekā 2007. gadā. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā ir izkliedēta nevienmērīgi, it īpaši nomaļos un/vai pierobežas apgabalos, kas atrodas starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un ārpus ES esošām valstīm, un joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs un it īpaši reģionos, kuri atpaliek, Savienības politikas mērķu īstenošanai. Reģionos, kuri atpaliek, pirmām kārtām jāveic ieguldījumi, kas atraisa šo reģionu endogēno potenciālu, ir vērsti uz salīdzinošām konkurences priekšrocībām un uz to konkrētajām vajadzībām.

Pamatojums

Būtu jānorāda uz ieguldījumu tendenču nevienmērīgumu dalībvalstīs un reģionos, kā arī vajadzību novērst ieguldījumu nepietiekamību, īpaši reģionos, kuri cieš no būtiskas un pastāvīgas ieguldījumu nepietiekamības.

2. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kas atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jākalpo tam, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko attiecīgā gadījumā saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un fonda InvestEU.

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads , kurā pirms nākamā plānošanas perioda ir jāveic izmaiņas, lai to saskaņotu ar Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu, ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kas atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jākalpo tam, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko attiecīgā gadījumā saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un fonda InvestEU.

3. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, sociālo noturību un iekļautību un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību, Savienības sociālo noturību , spēju piemēroties pārmaiņām un iekļautību , Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai , īpašu uzmanību pievēršot MVU. Šajā sakarā tam būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi un atbilst ilgtspējas ietekmes novērtējuma prasībām , nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un īstenošanas partneru finansiālas iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai koordinēti ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus.

Pamatojums

Priekšlikums ir balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu (Rūpniecība) un 175. panta trešo daļu (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija). Kohēzijai jābūt atspoguļotai arī InvestEU programmas vispārējos mērķus, jo īpaši, ņemot vērā valstu un reģionālās atšķirības investīciju jomā. Lai panāktu uzņēmumiem, it īpaši MVU, nepieciešamo finansējumu, jānodrošina, ka ir pieejami un tiek koordinēti dažādi rīki un instrumenti, to skaitā InvestEU un struktūrfondi, ņemot vērā pašreizējās valstu un reģionālās atšķirības.

4. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 30 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas 35 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

Pamatojums

Jāņem vērā centieni sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

5. grozījums

11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284[1]. Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības un noturības pret katastrofām mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284[1]. Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

Pamatojums

Lai saglabātu konsekvenci ar RK atzinumu par tematu “ES civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšana”.

6. grozījums

17. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju[1] un Eiropas sociālo tiesību pīlārā[2], iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai un veselībai. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā[3] ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

Kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā, pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju[1] un Eiropas sociālo tiesību pīlārā[2], iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai , kvalifikācijai, pirmā darba meklējumiem un veselībai. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī un ja tie virzīti uz nozarēm, kurās problēmas rada darbaspēka trūkums un pielāgošanās jaunajām tehnoloģijām . Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem , nesenajiem augstskolu absolventiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, palīdzētu radīt jaunas “nodarbinātības nišas”, paverot jaunas izdevības pirmo reizi piekļūt darba tirgum, un uzlabotu situāciju attiecībā uz paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi, mājokli, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā un darba tirgū , kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem un to piekļuvi šim finansējumam, un jāstiprina saiknes starp uzņēmumiem un mācību centriem, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā[3] ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības un kvalifikācijas , veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

Pamatojums

Pamatojoties uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra 19. principu, ir iekļauta atsauce uz mājokli.

7. grozījums

19. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katrā politikas sadaļā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod dalībvalstīm iespēja daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem iemaksāt ES garantijas nodrošinājumam, lai izmantotu ES garantiju finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, nolūkā novērst konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to teritorijā, tostarp attiecībā uz neaizsargātām grupām un attālos reģionos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu mērķus. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību, izmantojot vai nu ES vai dalībvalsts nodalījumu, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

Politikas sadaļām būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

Pamatojums

Nodalījumu pievienotā vērtība nav skaidra, īpaši tāpēc, ka katram InvestEU līdzfinansētajam projektam ir jābūt ar ES pievienoto vērtību. RK vajadzētu iebilst ne tikai pret administratīvi sarežģīto sadalījumu nodalījumos, bet arī pret jebkādu mudinājumu dalībvalstīm atsaukt savus līdzekļus no kohēzijas politikas projektiem. Jebkurā gadījumā RK nostāja ir jāsaskaņo ar atzinumu par KNR 10. pantu un atbilstīgo InvestEU mehānismu.

8. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Šīs kombinācijas mērķis ir izmantot Savienības augsto kredītreitingu, lai veicinātu valsts un reģionālos ieguldījumus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot Komisijas sniegto garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneri noslēgtos garantiju nolīgumos dalībvalsts nodalījuma ietvaros, dalītas pārvaldības fondiem būtu jāsniedz garantijas nodrošinājums, ievērojot nodrošinājuma likmi, ko Komisija nosaka, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošiem paredzamiem zaudējumiem, un attiecīgā dalībvalsts uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju. Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantiju nolīgumi. Lai noteiktu nodrošinājuma likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX[1] (“Finanšu regula”) [211. panta 1. punkta]. Šajā projektā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai dalītas pārvaldības fondi, kas atvieglotu to apvienošanu.

Pamatojums

Tāds pats pamatojums kā grozījumam attiecībā uz 19. apsvērumu.

9. grozījums

Jauns apsvērums aiz 24. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fonds InvestEU būtu jānodrošina ar atbilstīgu pārvaldes struktūru, kuras funkcijai vajadzētu būt samērīgai ar tās vienīgo mērķi nodrošināt atbilstīgu ES garantijas izmantošanu. Šajā pārvaldes struktūrā būtu jāietilpst konsultatīvai padomei, valdei un investīciju komitejai. Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto ieguldījumu un finansēšanas darbību saderība ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm, savukārt lēmumi par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

10. grozījums

29. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. (..)

Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu gan dalībvalstu starpā, gan to iekšienē , piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri programmas InvestEU ietvaros. (..)

Pamatojums

Arī pašās dalībvalstīs pastāv lielas reģionālās atšķirības ieguldījumu ziņā, tādēļ ģeogrāfiskā dažādošana būtu jāņem vērā ne tikai valstu līmenī.

11. grozījums

30. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vismaz trīs dalībvalstis. Tomēr sagaidāms, ka aptuveni 75 % no ES garantijas ES nodalījuma tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri fondu InvestEU ietvaros spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vismaz divas dalībvalstis. Tomēr sagaidāms, ka aptuveni 50 % no ES garantijas tiktu piešķirti īstenošanas partnerim vai partneriem, kuri fondu InvestEU ietvaros spēj piedāvāt finanšu produktus visās dalībvalstīs.

Pamatojums

Ir jāatvieglo piekļuve pēc iespējas lielākam skaitam īstenošanas partneru, it īpaši no tām dalībvalstīm, kurās nav stabilu vai sen izveidotu valsts attīstību veicinošu banku centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī.

12. grozījums

31. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām daudzpusējām attīstības bankām. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi . Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

ES garantija būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām daudzpusējām attīstības bankām. Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

Pamatojums

Tāds pats pamatojums kā grozījumam attiecībā uz 19. apsvērumu.

13. grozījums

36. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā un it īpaši tajās dalībvalstīs vai reģionos, kas cieš no būtiskas un pastāvīgas ieguldījumu nepietiekamības , ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību.

Pamatojums

Nosakot vietēja konsultāciju centra klātbūtni, par prioritāti būtu jāizvirza dalībvalstis un reģioni, kuri vairāk cieš no investīciju trūkuma.

14. grozījums

2. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“dalītas pārvaldības fondi” ir fondi, kas paredz iespēju piešķirt summu no to līdzekļiem budžeta garantijas nodrošināšanai no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

“dalītas pārvaldības fondi”: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

Pamatojums

Dalītas pārvaldības fondu neraksturo iespēja piešķirt summu budžeta garantijas nodrošināšanai.

15. grozījums

2. panta 13. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
“valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;	“ vietējo, reģionālo un valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

Pamatojums

Būtu vajadzīga īpaša norāde par vietējo un reģionālo attīstību veicinošām bankām.

16. grozījums

3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmas InvestEU vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas veicina:

a)	Savienības konkurētspēju, tostarp inovāciju un digitalizāciju;

a)	Savienības konkurētspēju, tostarp inovāciju un digitalizāciju;

b)	Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmi;

b)	Savienības ekonomikas stabilitāti un izaugsmi;

c)	sociālo noturību un iekļautību Savienībā;

c)	sociālo noturību un iekļautību Savienībā;

d)	Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai, Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai un ilgtspējīga finansējuma veicināšanai.

d)	Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

e)	Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai, Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai un ilgtspējīga finansējuma veicināšanai.

Pamatojums

Sk. ieteikumu grozījumam attiecībā uz 5. apsvērumu.

17. grozījums

4. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 38 000 000 000 EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.	ES garantija ir 38 000 000 000 EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.
Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu , ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā , ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu].	Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu].
Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, sniedzot nodrošinājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu].	Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, sniedzot nodrošinājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu].

Pamatojums

Sk. ieteikumu grozījumam attiecībā uz 19. apsvērumu.

18. grozījums

5. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

(..)

Katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

(..)

Pamatojums

Tāds pats pamatojums kā grozījumam attiecībā uz 19. apsvērumu.

19. grozījums

7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, enerģētika, digitālā savienojamība, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un ūdens, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās vai kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, enerģētika, mājoklis, digitālā savienojamība, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni un ūdens, atkritumi, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās vai kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

Pamatojums

Saistībā ar 11. ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošanu ir vajadzīga atsauce uz mājokli.

20. grozījums

7. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku; prasmes , sportu un ar to saistītas nelielas infrastruktūras vietējam līmenim , izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

Pamatojums

Ir pārāk maz investīciju vietējā līmeņa sporta infrastruktūrā, kas var veicināt ekonomikas izaugsmi ES reģionos, palielināt sociālo iekļautību un nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju grupu integrāciju, un var nodrošināt labāku nākotni turpmākajām paaudzēm.

21. grozījums

7. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā.	Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu ilgtspējīgas attīstības jomā, tostarp klimata un vides jomā , un Eiropas sociālo tiesību pīlāra piemērošanu , pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā.

22. grozījums

8. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katru 7. panta 1. punktā minēto politikas sadaļu veido divi nodalījumi, ar kuriem konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas tiek risinātas šādi:

Ar katru 7. panta 1. punktā minēto politikas sadaļu konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas tiek risinātas šādi:

a)	ES nodalījums risina šādas situācijas:

i)	tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kas saistītas ar Savienības politikas prioritātēm un kas tiek risinātas Savienības līmenī;

ii)	Savienības mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; vai

iii)	jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, lai izstrādātu jaunus finanšu risinājumus un tirgus struktūras;

i)	tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kas saistītas ar Savienības politikas prioritātēm un kas tiek risinātas Savienības līmenī;

ii)	Savienības mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; vai

iii)	jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, lai izstrādātu jaunus finanšu risinājumus un tirgus struktūras;

b)	dalībvalsts nodalījums risina konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai īstenotu iemaksas veicošā dalītas pārvaldības fonda mērķus.

2. 1. punktā minētos nodalījumus var izmantot savstarpēji papildinošā veidā, lai atbalstītu finansēšanas vai ieguldījumu darbības, tostarp apvienojot atbalstu no abiem nodalījumiem.

Pamatojums

Sk. ieteikumu grozījumam attiecībā uz 19. apsvērumu.

23. grozījums

11. panta 1. punkts, jauns d) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	atbilst Eiropas Savienības saistībām ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā;

Pamatojums

—

24. grozījums

12. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Komisija saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] no atbilstīgajiem darījumu partneriem izvēlas īstenošanas partneri vai to grupu, kā minēts šā punkta otrajā daļā.	Komisija saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] no atbilstīgajiem darījumu partneriem izvēlas īstenošanas partneri vai to grupu, kā minēts šā punkta otrajā daļā.
Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie darījumu partneri ir pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz trijās dalībvalstīs.	Atbilstīgie darījumu partneri ir tie, kas pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz divās dalībvalstīs. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vismaz divās dalībvalstīs.
Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus atbilstīgus darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību saskaņā ar 9. panta 3. punkta c) apakšpunktu.	Attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus atbilstīgus darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību saskaņā ar 9. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.	Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

Pamatojums

Tāds pats pamatojums kā grozījumam attiecībā uz 19. apsvērumu.

25. grozījums

12. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija nodrošina, ka finanšu produktu portfelis fonda InvestEU ietvaros:

a)	maksimāli aptver 3. pantā noteiktos mērķus;

a)	maksimāli aptver 3. pantā noteiktos mērķus;

b)	maksimāli palielina ES garantijas ietekmi, izmantojot īstenošanas partnera piešķirtos pašu līdzekļus;

b)	maksimāli palielina ES garantijas ietekmi, izmantojot īstenošanas partnera piešķirtos pašu līdzekļus;

c)	attiecīgā gadījumā maksimāli izmanto privātos ieguldījumus;

c)	attiecīgā gadījumā maksimāli izmanto privātos ieguldījumus;

d)	panāk ģeogrāfisko dažādošanu;

d)	panāk plašu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē ;

e)	nodrošina pietiekamu riska dažādošanu;

e)	nodrošina pietiekamu riska dažādošanu;

f)	veicina novatoriskus finanšu un riska risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas.

f)	veicina novatoriskus finanšu un riska risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas.

Pamatojums

Sk. ieteikumu grozījumam attiecībā uz 29. apsvērumu.

26. grozījums

17. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Komisiju konsultē konsultatīva padome , kurai ir divi sastāvi, proti, īstenošanas partneru pārstāvji un dalībvalstu pārstāvji .

Komisiju un Valdi konsultē konsultatīva padome.

Konsultatīvajā padomē ietilpst :

a)	viens katra īstenošanas partnera pārstāvis;

b)	viens pārstāvis no katras dalībvalsts;

c)	viens EIB pārstāvis;

d)	viens Komisijas pārstāvis;

e)	viens eksperts katrai politikas sadaļai, kuru ieceļ Eiropas Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

2. Katrs īstenošanas partneris un katra dalībvalsts var izvirzīt vienu pārstāvi attiecīgajam sastāvam .

(..)

27. grozījums

Aiz 17. panta iekļaut jaunu pantu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Valde

1. Fondu InvestEU pārvalda Valde, kura ES garantijas izmantošanas nolūkā saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem nosaka:

a)	fonda InvestEU stratēģisko virzību;

b)	fonda InvestEU darbībai nepieciešamo darbības politiku un procedūras;

c)	noteikumus, kas piemērojami operācijām ar investīciju platformām.

2. Valdē ietilpst locekļi, kurus no īstenošanas partneru vidus iecēlusi Komisija, Eiropas Investīciju banka un Konsultatīvā padome.

28. grozījums

Pēc 17. panta iekļaut jaunu pantu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Riska novērtēšanas metodika

1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 26. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot riska novērtēšanas metodiku. Šādā riska novērtēšanas metodikā ietilpst:

a)	riska vērtēšanas klasifikācija, lai nodrošinātu saskaņotu un standartizētu visu darbību vērtēšanu neatkarīgi no tā, kas ir starpniekiestāde;

b)	metodes, ar ko nosaka vērtību, kas pakļauta riskam, un saistību neizpildes iespējamību, pamatojoties uz skaidrām statistikas metodēm, tostarp vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) kritērijiem;

c)	metode, ar ko izvērtē riska darījumu, kurā netiek pildītas saistības, un zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, ņemot vērā finansējuma vērtību, projekta risku, atmaksas noteikumus, nodrošinājumu un citus attiecīgus rādītājus.

29. grozījums

18. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Projekta grupa	Projekta grupa
1. Tiek izveidota projekta grupa, kas sastāv no ekspertiem, kurus bez ietekmes uz Savienības budžetu Komisijas rīcībā norīko īstenošanas partneri.	1. Tiek izveidota projekta grupa, kas sastāv no ekspertiem, kurus bez ietekmes uz Savienības budžetu Komisijas rīcībā norīko īstenošanas partneri. Ja īstenošanas partneri saskaņā ar 12. panta 1. punkta otro daļu izveido grupu, visi īstenošanas partneri nodrošina Eiropas Komisijai pieejamus ekspertus.
2. Katrs īstenošanas partneris norīko ekspertus projekta grupai. Ekspertu skaitu nosaka garantijas nolīgumā.	2. Katrs īstenošanas partneris vai saskaņā ar 12. panta 1. punkta otro daļu izveidota īstenošanas partneru grupa norīko ekspertus projekta grupai. Ekspertu skaitu nosaka garantijas nolīgumā.
(..)	(..)

Pamatojums

Darbinieku norīkošana uz Komisiju mazākām valstu vai reģionālajām attīstību veicinošām bankām un iestādēm var radīt slogu, tāpēc attiecībā uz tām vajadzētu paredzēt zināmu elastību, piemēram, apvienojot līdzekļus grupas ietvaros.

30. grozījums

20. panta 2. punkta (c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;	atbalsta darbības un izmanto vietējās un reģionālās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;

31. grozījums

20. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.	Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām. Pakalpojumi, ko InvestEU konsultāciju centrs sniedz publiskajiem projektu virzītājiem, ir bez maksas.

Pamatojums

Publisko projektu virzītāju atbrīvojums no maksas atbilst pašreizējiem noteikumiem par Eiropas Investīciju konsultāciju centru (Regulas (ES) 2015/1017 14. panta 4. punkts) un būtu jāsaglabā.

32. grozījums

20. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

InvestEU konsultāciju centram vajadzības gadījumā ir vietējā klātbūtne. Vietēju klātbūtni jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros. InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu.

InvestEU konsultāciju centram vajadzības gadījumā ir vietējā klātbūtne. Vietēju klātbūtni jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros vai kuri cieš no būtiskas un pastāvīgas ieguldījumu nepietiekamības . InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu. Šādas vietējās klātbūtnes raksturu nosaka, apspriežoties ar attiecīgajām valsts iestādēm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām.

Pamatojums

Sk. ieteikumu grozījumam attiecībā uz 36. apsvērumu.

33. grozījums

21. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

InvestEU portāls sniedz iespēju projektu virzītājiem piešķirt pamanāmību to projektiem, kuriem tie meklē finansējumu, un tādējādi sniegt ieguldītājiem informāciju par tiem. Projektu iekļaušana InvestEU portālā neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.

InvestEU portāls sniedz iespēju projektu virzītājiem piešķirt pamanāmību to projektiem, kuriem tie meklē finansējumu, un tādējādi sniegt ieguldītājiem informāciju par tiem. Projektu iekļaušana vai neiekļaušana InvestEU portālā neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.

Pamatojums

Būtu jāprecizē, ka, lai arī iekļaušana portālā negarantē InvestEU vai citu instrumentu atbalstu, tā tomēr nav arī priekšnoteikums šāda atbalsta saņemšanai.

34. grozījums

21. panta 6. punkts

Jauns 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Īstenošanas partneri aktīvi sekmē InvestEU portāla popularizēšanu un reklamēšanu gan projektu virzītāju, gan investoru vidū.

Pamatojums

Tā kā šāds portāls ir atkarīgs no lietotāju kritiskās masas, būtu lietderīga plašāka reklāma un informētības veicināšana. Pateicoties kontaktiem ar investoriem un projektu virzītājiem, īstenošanas partneriem ir vislabākās iespējas sniegt ieguldījumu šajos pasākumos.

35. grozījums

II pielikums, 2. punkta d) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti un jūras ostas;	dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti, iekšējo ūdensceļu infrastruktūra un jūras ostas;

Pamatojums

—

36. grozījums

II pielikums, jauns punkts aiz 2. punkta e) apakšpunkta

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	nākamās paaudzes bateriju izstrāde elektromobilitātes vajadzībām;

37. grozījums

II pielikums, 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 3 000 darbinieku, jo īpaši pievēršoties MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, jo īpaši veicot šādus pasākumus: (..)	Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 3 000 darbinieku, jo īpaši pievēršoties MVU, mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un sociālās ekonomikas uzņēmumiem , jo īpaši veicot šādus pasākumus: (..)

Ieteikums 38. grozījumam

III pielikums, 4.(4) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Transports: ieguldījumi, kas piesaistīti TEN-T projektos, no kuriem: TEN-T pamattīklos	Transports: ieguldījumi, kas piesaistīti TEN-T projektos, no kuriem: TEN-T pamattīklos , TEN-T visaptverošajā tīklā, trūkstošajos pārrobežu savienojumos

Pamatojums

Ar InvestEU būtu jāveicina TEN-T attīstība kopumā , kā arī pārrobežu trūkstošo savienojumu izveide, it īpaši dzelzceļa tīklā .

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieceri ar priekšlikumu par programmas InvestEU izveidi turpināt atbalstīt ieguldījumus Eiropā, izmantojot uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un Investīciju plānu kopumā;

pieņem zināšanai, ka programma InvestEU būs vērsta gan uz tirgu un pieprasījumu, gan politikas veidošanu; uzsver, ka pienācīgs atbalsts jānodrošina finansējuma un ieguldījumu pasākumiem pētniecības un inovācijas jomā; un norāda, ka īpaši svarīgi ir izveidot “sociālo ieguldījumu un prasmju” sadaļu, jo tas ir instruments, ar ko mobilizēt steidzami nepieciešamos ieguldījumus reģionāla un vietēja līmeņa novatoriskos sociālās infrastruktūras projektos, sociālās ekonomikas uzņēmumos un sociālajos pakalpojumos; norāda, ka jāiegulda kvalitatīvos sociālajos projektos, kas ir mazāka apjoma, inovatīvi un finansiāli riskantāki, tomēr ekonomiski dzīvotspējīgi un ar lielāku sociālo atdevi, jo tā varētu būt ES garantijas sniegtā pievienotā vērtība;

uzsver, ka, neraugoties uz dažās dalībvalstīs un reģionos panākto ieguldījumu apstākļu relatīvu uzlabošanos, bruto pamatkapitāla veidošanas līmenis attiecībā pret IKP visā ES kopumā joprojām nav atguvis pirmskrīzes līmeni un kopējie ieguldījumi joprojām ir par aptuveni 10 % zemāki nekā pirms krīzes, turklāt starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības (1);

uzsver, ka reģionālā līmenī ieguldījumu situācija ir vēl dažādāka un vairākos Eiropas reģionos tā joprojām raisa īpašas bažas; 2015. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu ieguldījumi absolūtos skaitļos bija par vairāk nekā 25 % zemāki vairāk nekā 40 Eiropas reģionos Itālijā, Portugālē, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā, Nīderlandē, Īrijā, Latvijā, Slovēnijā, Horvātijā un Kiprā; savukārt lielākajā daļā Grieķijas reģionu tie bija par vairāk nekā 60 % zemāki (2);

ar bažām norāda, ka arī publiskie ieguldījumi Eiropas Savienībā joprojām ir nemainīgi zemi, it īpaši vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumi, kas 2017. gadā attiecībā pret IKP joprojām bija par vairāk nekā 30 % zemāki salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni (3);

ir nobažījusies arī par ieguldījumu aizvien lielāko centralizāciju: vietējo un reģionālo pašvaldību daļa publiskajos ieguldījumos – lai arī vidēji ES tā joprojām pārsniedz 50 % – ir ievērojami samazinājusies salīdzinājumā ar 60 % līmeni 1990. gados (4);

pauž nopietnas bažas par šo situāciju, jo ieguldījumi – gan privātie, gan publiskie – ir priekšnoteikums pašreizējai konkurētspējai, kā arī turpmākai izaugsmei un darbvietu radīšanai un tādējādi – eiropiešu labklājībai visās pilsētās un reģionos;

pauž bažas, ka gadījumā, ja vietējās un reģionālās pašvaldības galvenokārt ir atkarīgas no centrālās valdības budžeta piešķīruma, ar taupības pasākumiem saistītie samazinājumi nav pilnībā kompensēti, bet vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir noteiktas jaunas saistības, kas daudzos gadījumos vēl vairāk samazināja investīcijām pieejamo finansējumu;

atkārtoti aicina dalībvalstu valsts parāda un budžeta deficīta aprēķinā neiekļaut ieguldījumus, ko vietējās un reģionālās pašvaldības veikušas ar programmas InvestEU un EIB finansējumu;

10.

pieprasa programmas InvestEU mērķos iekļaut ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, īpaši tādēļ, ka priekšlikuma juridiskais pamats ir arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta trešā daļa par kohēziju; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai programma InvestEU būtu ģeogrāfiski līdzsvarota un prioritāri vērsta uz reģioniem, kas cieš no būtiskas un pastāvīgas ieguldījumu nepietiekamības, kā arī uz īpaši neaizsargātiem un attāliem reģioniem, tādiem kā tālākie reģioni;

11.

uzskata, ka priekšlikumā regulai, ar ko izveido programmu InvestEU, ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;

Finanšu instrumenti un fonds InvestEU

12.

vēlreiz apstiprina, ka finanšu instrumenti var būt nozīmīgs teritoriālās attīstības rīks (5), jo atmaksājams finansējums var nodrošināt lielāku publiskā finansējuma sviras efektu un tādējādi radīt lielāku ietekmi konkrētos gadījumos, kad privāts finansējums var papildināt publiskā finansējuma avotus, pateicoties pienācīgiem ieguldījumiem un naudas plūsmai; uzsver, ka tas ir īpaši svarīgi laikā, kad visos pārvaldības līmeņos publiskais budžets ir pastāvīgi ierobežots;

13.

tomēr norāda, ka ES finanšu instrumentu skaits pēdējo gadu laikā ir audzis un tiem ir atšķirīgi atbilstības un ziņošanas noteikumi, kas rada sarežģījumus un neskaidrību, turklāt netiek pilnībā izmantota sinerģija un apjomradīti ietaupījumi, tādējādi radot situāciju, kas neveicina finanšu instrumentu efektīvu un lietderīgu izmantojumu;

14.

iesaka novērtēt ESIF līdzšinējo ekonomisko ietekmi katrā dalībvalstī un reģionā, tostarp izstrādāt pārskatus par fondu izmantojumu un no tiem izrietošajiem ieguvumiem. Šāds novērtējums būs īpaši svarīgs, jo InvestEU, būdams jauns ES finanšu instruments, varētu būt tieši vērsts uz reālām ieguldījumu prioritātēm un varētu izvairīties no dažiem trūkumiem, kas konstatēti līdzšinējos ES budžeta izmantojuma veidos;

15.

uzsver, ka InvestEU jāorientē uz rezultātiem, it īpaši uz darbvietu radīšanu un reģionālo atšķirību mazināšanu, kā arī uz ekonomiski dzīvotspējīgu projektu finansēšanu, un norāda, ka to var labāk sasniegt ciešā koordinācijā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

16.

uzskata, ka būtu noteikti jāievēro papildināmības princips, it īpaši attiecībā uz augsta riska projektiem, kurus īsteno mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos;

17.

atzīst, ka Komisijas priekšlikumam par InvestEU piemīt potenciāls vienkāršot finanšu instrumentu izmantošanu starpniekiem un galasaņēmējiem, kā arī šos instrumentus kombinēt ar citiem Savienības atbalsta veidiem, ko RK pieprasa jau sen;

18.

tomēr atkārtoti apstiprina savu nostāju, ka InvestEU nedrīkstētu nedz aizstāt esošos ES sociālās kohēzijas mehānismus, nedz arī konkurēt ar tiem;

19.

pauž bažas par administratīvo slogu, birokrātiju un kavēšanos, kas varētu rasties, ja ieguldījumu projekta apstiprināšanas ciklam tiktu pievienoti trīs papildu posmi, tādēļ uzskata, ka ir jānodrošina, ka ierosinātā pārvaldības sistēma ļauj ātri pieņemt lēmumus, tomēr ātrums, protams, nedrīkst negatīvi ietekmēt šo lēmumu kvalitāti;

20.

iesaka apsvērt ierosinājumu ieviest paātrinātas procedūras maza mēroga projektiem līdz noteiktam budžetam, ņemot vērā to, ka dažos reģionos maza mēroga projektus var pielīdzināt stratēģiskajām investīcijām, jo tiem var būt ievērojams sviras efekts;

21.

aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka Reģionu komiteja novērotājas statusā ir iesaistīta InvestEU pārvaldības sistēmā, it īpaši konsultatīvajā padomē;

22.

atzinīgi vērtē to, ka programma balstīta uz budžeta garantiju, kas apvienojumā ar zemo risku, kurš saistīts ar lielu visas Eiropas augstas kvalitātes un diversificētu projektu portfeli, ļauj izmantot mazāku ES budžeta daļu ar proporcionāli lielāku ietekmi; tomēr uzskata, ka Komisijai vajadzētu izvirzīt vērienīgāku mērķi attiecībā uz kopējo ieguldījumu līmeni, ko var mobilizēt;

23.

atbalsta Komisijas priekšlikumu InvestEU garantiju īstenot ar vairāku partneru palīdzību, nevis tikai ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu kā ESIF gadījumā; tomēr, lai atvieglotu piekļuvi pēc iespējas lielākam skaitam īstenošanas partneru, ierosina, ka pietiek, ja piedalās viena dalībvalsts vai viens reģions;

24.

uzskata, ka vairāku īstenošanas partneru iesaiste ļaus nodrošināt plašāku InvestEU fonda tematisko un ģeogrāfisko pārklājumu salīdzinājumā ar ESIF gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē reģionu starpā, jo minētie īstenošanas partneri ieviesīs papildu pieredzes dažādību, kā arī daudzveidīgas vietējās un nozaru ekspertzināšanas;

25.

vērš Komisijas uzmanību uz valstīm, kurām valsts un reģionālā līmenī nav struktūru, kas tām varētu pavērt piekļuvi InvestEU garantijai; ņemot to vērā, iesaka veicināt un atbalstīt šādu struktūru izveidi;

26.

norāda: tas, ka īstenošanas partneri InvestEU projekta grupas veidošanai norīko uz Komisiju darbiniekus, ņemot vērā viņu ekspertzināšanas, kā arī ievērojamās papildu spējas, ko īstenošanas partneri iegūs, pateicoties ES garantijai, gan šķiet lietderīgi, tomēr piemērotu ekspertu nosūtīšana no savu darbinieku vidus mazākām valsts vai reģionālajām attīstību veicinošajām bankām un iestādēm varētu sagādāt grūtības; tādēļ prasa šādām mazākām iestādēm piešķirt zināmu elastīgumu, piemēram, apvienot to resursus, ja tiek veidotas grupas saskaņā ar regulas projekta 12. panta 1. punkta otro daļu;

27.

atbalsta principu, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) vadošās iestādes brīvprātīgi un saskaņā ar partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības rīcības kodeksa principiem, kas jādefinē pamatregulas par kopīgiem noteikumiem ESI fondiem 6. pantā, var piešķirt programmai InvestEU līdz pat 5 % no minēto fondu līdzekļiem. Šādai iemaksai piemīt potenciāls novērst valstij vai reģionam raksturīgas tirgus nepilnības un neoptimālas ieguldījumu situācijas tādā veidā, kādā to nevar centralizēts ES instruments;

28.

atzinīgi vērtē Komisijas gatavību, piemērojot InvestEU noteikumus visam projektam kopumā, atvieglot finanšu instrumentu kombinēšanu ar citu ES programmu dotācijām, jo tas ir nozīmīgs vienkāršojums; atzinīgi vērtē arī valsts atbalsta noteikumu ierosināto racionalizēšanu attiecībā uz dalībvalstīm piešķirto finansējumu, kas tiek novirzīts caur InvestEU fondu vai tiek atbalstīts no InvestEU;

29.

mudina vairāk nekā 35 % resursu no InvestEU finanšu līdzekļiem atvēlēt ar klimatu saistītu mērķu sasniegšanai;

30.

iesaka, lai infrastruktūra, kas veidota ar InvestEU ieguldījumu palīdzību, būtu noturīga pret katastrofām un klimatiskajiem apstākļiem visā tās dzīves ciklā;

31.

uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt savlaicīgu un netraucētu pāreju no pašreizējā plānošanas perioda uz nākamo;

InvestEU konsultāciju centrs

32.

atzinīgi vērtē to, ka Investīciju plānā minētā Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) darbs tiek turpināts, ar izskatāmo priekšlikumu izveidojot InvestEU konsultāciju centru; norāda, ka konsultāciju un atbalsta pakalpojumi joprojām ir izšķiroši svarīgi, lai sekmīgi uzlabotu neoptimālas ieguldījumu situācijas visā ES un it īpaši tajos reģionos vai sektoros, kuros sarežģīti projekti un novatoriski finansēšanas risinājumi ir retāk sastopami;

33.

aicina ES likumdevējus nodrošināt, ka par InvestEU konsultāciju centra pakalpojumiem no publiskajām īstenošanas struktūrām netiek iekasēta maksa tāpat kā par līdzšinējā EIKC pakalpojumiem saskaņā ar ESIF regulas (6) 14. panta 4. punktu, kas ir būtiski, lai palīdzētu veicināt kvalitatīvus publiskos ieguldījumus, it īpaši starp mazākām publiskajām struktūrām un struktūrām ar mazāku pieredzi finanšu instrumentu un sarežģītu projektu jomā;

34.

atzinīgi vērtē to, ka konsultāciju centra prioritāte ir atbalstīt ieguldījumu platformu izveidi, it īpaši attiecībā uz pārrobežu ieguldījumiem; uzsver, ka nepieciešams arī turpmāk veicināt informētību, lai pilnībā izmantotu it īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām piedāvātās ieguldījumu platformu iespējas;

35.

pilnībā atbalsta to, ka konsultāciju centram ir vietēja klātbūtne, kas būtu jānosaka, apspriežoties ar attiecīgajām valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, un prioritāri tā būtu jānodrošina dalībvalstīs vai reģionos, kuri saskaras ar grūtībām, izstrādājot projektus InvestEU fonda ietvaros, vai kuri cieš no būtiskas un pastāvīgas ieguldījumu nepietiekamības;

36.

ļoti atzinīgi vērtē konsultāciju centra orientēšanos uz zināšanu pārnesi un spēju veidošanu vietējā un reģionālajā līmenī, uz ko RK jau agrāk vērsusi uzmanību un kas ir izšķiroši elementi ieguldījumu nepietiekamības novēršanā visos ES reģionos; tādēļ centra primārajam mērķim vajadzētu būt palīdzēt vietējā līmeņa īstenošanas partneriem stiprināt to tehniskās palīdzības spējas;

37.

uzsver, ka ar pašreizējiem ES finansētie spēju veidošanas instrumenti neizdodas sekmīgi apmierināt vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzības un ka tie netiek pilnībā izmantoti; tie būtu vairāk jāpopularizē un jākoordinē, un nozīmīga funkcija šajos centienos jāpilda InvestEU konsultāciju centram;

38.

aicina Komisiju nodrošināt, ka projektu virzītāji visā ES saņem pietiekamu informāciju par InvestEU konsultāciju centra piedāvātajām iespējām, arī izmantojot ceļojošas prezentācijas vai vietējus pasākumus, ko RK būtu gatava pienācīgi atbalstīt;

InvestEU portāls

39.

atzinīgi vērtē to, ka izskatāmajā priekšlikumā ar InvestEU portālu tiek turpināts Investīciju plānā minētā Eiropas Investīciju projektu portāla (EIPP) darbs; norāda, ka RK ir EIPP partnere un ir to aktīvi atbalstījusi un popularizējusi, it īpaši Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību vidū; apņemas attiecīgā gadījumā turpināt atbalstīt InvestEU portāla attīstību;

40.

tomēr uzsver, ka šāda portāla panākumi ir lielā mērā atkarīgi no lietotāju kritiskās masas sasniegšanas un ka ir nepieciešama plašāka informācijas izplatīšana un izpratne; tādēļ aicina nākamos InvestEU īstenošanas partnerus aktīvi palīdzēt portālu popularizēt un to reklamēt, jo, pateicoties pastāvīgiem kontaktiem ar investoriem un projektu virzītājiem, viņi ir ļoti piemēroti šā uzdevuma veikšanai;

41.

piekrīt uzskatam, ka projekta iekļaušana InvestEU portālā nav uzskatāma par garantiju InvestEU vai cita instrumenta atbalsta saņemšanai Eiropas vai citā līmenī; iesaka arī precizēt, ka iekļaušana portālā nav uzskatāma par priekšnoteikumu jebkāda veida atbalsta saņemšanai, jo projekta iesniegšanai portālā, ko veic projekta virzītājs, arī turpmāk jābūt pilnībā brīvprātīgai.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) Eurostat, datu kopums tec00011.

(2) Pašu aprēķini, pamatojoties uz Eurostat bruto pamatkapitāla veidošanu NUTS 2 līmenī: datu kopums nama_10r_2gfcf.

(3) Eurostat, datu kopums tec00022.

(4) Eiropas Komisija, septītais ziņojums par kohēziju (168. lpp.).

(5) RK atzinums “Finanšu instrumenti teritoriālās attīstības atbalstam”: http://webapi.cor.europa.eu/documentsanonymous/cor-2015-01772-00-00-ac-tra-lv.docx.

(6) Regula (ES) 2015/1017.

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/335

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Reformu atbalsta programma un Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija”

(2019/C 86/18)

Ziņotāja:

Olga ZRIHEN (BE/PSE), Valonijas parlamenta deputāte

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Reformu atbalsta programmas izveidi

COM(2018) 391 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi

COM(2018) 387 final

I. IETEIKUMI REFORMU ATBALSTA PROGRAMMAS GROZĪJUMIEM

1. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Strukturālās reformas var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt augstu iekšzemes ekonomikas noturības un ilgtspējīgas pārrobežu konverģences līmeni, kas ir būtiski, lai nodrošinātu sekmīgu un netraucētu dalību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Augsts noturīgas konverģences līmenis ir jo īpaši svarīgs dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, tām gatavojoties pievienoties eurozonai.

Eiropas pusgada gaitā apzinātās, Eiropas Savienībai būtiskās strukturālās reformas var palīdzēt dalībvalstīm palielināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un sasniegt augstu iekšzemes ekonomikas noturības un ilgtspējīgas pārrobežu konverģences līmeni, kas ir būtiski, lai nodrošinātu sekmīgu un netraucētu dalību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Augsts noturīgas konverģences līmenis ir jo īpaši svarīgs dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, tām gatavojoties pievienoties eurozonai.

2. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Strukturālo reformu īstenošanas līmenis Savienības dalībvalstīs vēl joprojām nav pietiekams. Pieredze, kas gūta, Eiropas pusgada gaitā īstenojot ekonomikas politikas koordinācijas mehānismu, liecina, ka strukturālo reformu īstenošana kopumā ir bijusi lēna un nevienmērīga un ka valstu reformu centieni būtu jāpastiprina un jāstimulē.

Eiropas Savienībai būtisku strukturālo reformu īstenošanas līmenis Savienības dalībvalstīs vēl joprojām nav pietiekams. Pieredze, kas gūta, Eiropas pusgada gaitā īstenojot ekonomikas politikas koordinācijas mehānismu, liecina, ka strukturālo reformu īstenošana kopumā ir bijusi lēna un nevienmērīga un ka valstu reformu centieni būtu jāpastiprina un jāstimulē , jo īpaši palielinot vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti, kuras ir atbildīgas par apzināto reformu vajadzību lielākās daļas īstenošanu .

3. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu, ka programmas atbalstītās reformas attieksies uz visām galvenajām ekonomikas un sociālajām jomām, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma no programmas nodrošinās gan finansiālo, gan tehnisko atbalstu dažādām politikas jomām, tostarp jomām, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari, preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību un sociālo labklājību.

Lai nodrošinātu, ka programmas atbalstītās reformas attieksies uz attiecīgajām politikas jomām, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma no programmas nodrošinās gan finansiālo, gan tehnisko atbalstu dažādām ar ES politikas mērķiem saistītām politikas jomām, tostarp jomām, kas saistītas ar publisko finanšu un aktīvu pārvaldību, institucionālo un administratīvo reformu, uzņēmējdarbības vidi, finanšu nozari, preču, pakalpojumu un darba tirgu, izglītību un apmācību, ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības veselību un sociālo labklājību.

4. grozījums

17. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Lai ņemtu vērā papildu vajadzības saskaņā ar programmu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saskaņā ar attiecīgo procedūru uz programmas budžetu pārvietot līdzekļus no Savienības fondiem, kurus bija plānots apgūt dalītā pārvaldībā. Pārvietotos līdzekļus vajadzētu apgūt saskaņā ar šīs programmas noteikumiem un izlietot attiecīgās dalībvalsts labā.	Ja saskaņā ar pašreizējā priekšlikuma 26. pantu piešķirtie līdzekļi netiek apgūti, dalībvalstij vai Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt tos pārvietot uz ESI fondiem attiecīgās dalībvalsts labā.

Pamatojums

Grozījums nodrošina saskaņu ar Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 21. panta grozījumu, kas ierosināts attiecīgā atzinuma projektā (COTER-VI-038). Pārcelšana būtu saskaņota arī tāpēc, ka gan Reformu atbalsta programmas, gan KNR pamatā ir LESD 175. pants.

5. grozījums

19. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz reformu īstenošanas instrumentu ir jānosaka, kādi reformu veidi būs tiesīgi saņemt finansiālu atbalstu. Lai nodrošinātu to ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā, atbalsttiesīgajām reformām jābūt tādām, kas risina Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā konstatētās problēmas, arī tās, kurām ieteikts pievērsties konkrētai valstij adresētajos ieteikumos.

Pamatojums

Eiropas Komisija izveido skaidru saikni starp izdevumu programmām un Eiropas pusgadu, un šis process var sasniegt savu mērķi tikai tad, ja tajā tiks iekļautas reģionālās perspektīvas un tās tiks paplašinātas.

6. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai dalībvalstīm dotu pārliecinošu stimulu pabeigt strukturālās reformas, ir lietderīgi noteikt tām pieejamo maksimālo finansiālo ieguldījumu, ko tās var saņemt no instrumenta katrā līdzekļu piešķiršanas posmā un katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šo maksimālo summu būtu jāaprēķina atkarībā no dalībvalsts iedzīvotāju skaita . Lai nodrošinātu finansiālo stimulu vienmērīgu sadalījumu visā programmas piemērošanas perioda laikā, līdzekļu piešķiršana dalībvalstīm būtu jāorganizē pa posmiem. Pirmajā posmā, kas būs divdesmit mēnešus ilgs, dalībvalstīm tiktu darīta pieejama puse (11 000 000 000 EUR) no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, un šajā posmā dalībvalstis, iesniegušas reformu saistību priekšlikumus, varētu saņemt līdz maksimālajam piešķīruma apmēram.

Lai dalībvalstīm dotu pārliecinošu stimulu pabeigt Eiropas Savienībai būtiskas strukturālās reformas, ir lietderīgi noteikt tām pieejamo maksimālo finansiālo ieguldījumu, ko tās var saņemt no instrumenta katrā līdzekļu piešķiršanas posmā un katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šo maksimālo summu būtu jāaprēķina atkarībā no rādītājiem, kurus jāpieņem kohēzijas politikas vajadzībām 2021.–2027. gadam (IKP uz vienu iedzīvotāju, jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija). Lai nodrošinātu finansiālo stimulu vienmērīgu sadalījumu visā programmas piemērošanas perioda laikā, līdzekļu piešķiršana dalībvalstīm būtu jāorganizē pa posmiem. Pirmajā posmā, kas būs divdesmit mēnešus ilgs, dalībvalstīm tiktu darīta pieejama puse (11 000 000 000 EUR) no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, un šajā posmā dalībvalstis, iesniegušas reformu saistību priekšlikumus, varētu saņemt līdz maksimālajam piešķīruma apmēram.

7. grozījums

23. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu atbildīgumu un pievērstos attiecīgajām reformām, dalībvalstīm reformu saistības būtu jānosaka, reaģējot uz Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām (arī tām, kas minētas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos), un jāierosina sīki izstrādāts reformu īstenošanas pasākumu kopums, kurā būtu jāietver attiecīgi starpposma un galīgie mērķrādītāji un īstenošanas grafiks, kas nepārsniedz trijus gadus. Visā procesa gaitā būtu jāmeklē un jāpanāk cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm.

Lai nodrošinātu atbildīgumu un pievērstos attiecīgajām reformām, dalībvalstīm , iesaistot visus pārvaldības līmeņus, reformu saistības būtu jānosaka, reaģējot uz Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām (arī tām, kas minētas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un kas apzinātas, analizējot attiecīgās reģionālās perspektīvas ), un jāierosina sīki izstrādāts reformu īstenošanas pasākumu kopums, kurā būtu jāietver attiecīgi starpposma un galīgie mērķrādītāji un īstenošanas grafiks, kas nepārsniedz trijus gadus. Dalībvalstīm būtu arī jānorāda, kā attiecīgie pašreizējie ES politikas pasākumi ir tikuši koordinēti nolūkā atbalstīt ierosinātās reformas. Visā procesa gaitā būtu jāmeklē un jāpanāk cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm.

8. grozījums

Jauns apsvērums aiz 23. apsvēruma

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jānorāda, kā tās iesaistījušas vietējās un reģionālās pašvaldības reformu vajadzību novērtēšanā un reformu saistību izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā. Šī iesaiste norisināsies strukturēti un pastāvīgi saistībā ar Eiropas pusgadu tā, lai vietējās un reģionālās pašvaldības jau no sākuma un kā pilntiesīgas partneres varētu piedalīties dialogā ar Eiropas Komisiju, pēc kura tiks publicēti ziņojumi par valstīm un konkrētām valstīm adresēti ieteikumi. Dalībvalstis pieņems lēmumu par to, kā rīkot šādu iesaisti saskaņā ar savu konstitucionālo uzbūvi un pašreizējo pilnvaru sadalījumu visos pārvaldības līmeņos.

9. grozījums

31. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, maksājumiem, to apturēšanu, atcelšanu un līdzekļu atgūšanu. Maksājumu pamatā vajadzētu būt pozitīvam Komisijas novērtējumam par reformu saistību īstenošanu dalībvalstī. Ja dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi savas reformu saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un atcelt finansiālā ieguldījuma izmaksu. Lai nodrošinātu reformu ilgtspējīgu ietekmi pēc to īstenošanas, būtu jānosaka saprātīgs laikposms reformu ilgstamībai pēc finansiālā ieguldījuma izmaksas. Piecu gadu periods būtu jāuzskata par piemērotu minimumu. Būtu jāievieš atbilstošas ierunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu, atcelšanu un atgūšanu tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, maksājumiem, to apturēšanu, atcelšanu un līdzekļu atgūšanu. Maksājumi būtu jāveic ar gada maksājumiem, pamatojoties uz pozitīvu Komisijas novērtējumu par reformu saistību īstenošanas progresu dalībvalstī. Ja dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi savas reformu saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un atcelt finansiālā ieguldījuma izmaksu. Lai nodrošinātu reformu ilgtspējīgu ietekmi pēc to īstenošanas, būtu jānosaka saprātīgs laikposms reformu ilgstamībai pēc finansiālā ieguldījuma izmaksas. Piecu gadu periods būtu jāuzskata par piemērotu minimumu. Būtu jāievieš atbilstošas ierunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu, atcelšanu un atgūšanu tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

10. grozījums

32. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz tehniskā atbalsta instrumentu jānorāda, ka dalībvalstis ir sākušas aizvien vairāk izmantot tehnisko atbalstu no SRAP, pārsniedzot sākotnējās prognozes. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no SRAP, un pieprasījumi skar visas minētajā programmā ietvertās politikas jomas. Šā iemesla dēļ būtu jāsaglabā galvenās SRAP iezīmes, tostarp attiecībā uz darbībām, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no tehniskā atbalsta instrumenta. Eiropas Komisijai un valstu valdībām būtu jāmudina vietējās un reģionālās pašvaldības izmantot tehniskā atbalsta instrumentus, proti, šādi instrumenti jāpadara atvērti visos pārvaldības līmeņos un aktīvi jāveicina to izmantošana.

11. grozījums

4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vispārīgie mērķi

Programma visās dalībvalstīs atbalsta šādus vispārīgus mērķus:

a)	palīdzēt risināt strukturāla rakstura valstu reformu problēmas, lai uzlabotu valsts ekonomikas darbības rezultātus un veicinātu noturīgas ekonomiskās un sociālās struktūras veidošanos dalībvalstīs, tādējādi sekmējot kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību, un

palīdzēt risināt strukturāla rakstura valstu reformu problēmas, kas Eiropas pusgada gaitā apzinātas kā Eiropas Savienībā būtiskas, nolūkā veicināt noturīgas ekonomiskās un sociālās struktūras veidošanos dalībvalstīs, tādējādi Eiropas līmenī sekmējot kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību, un

b)	palīdzēt stiprināt dalībvalstu administratīvo spēju saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldība, valsts pārvalde, ekonomika un sociālā joma.

b)	palīdzēt stiprināt dalībvalstu un to attiecīgo vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvo spēju saistībā ar problēmām, ar kurām saskaras iestādes, pārvaldība, valsts pārvalde, ekonomika un sociālā joma.

12. grozījums

6. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbības joma

Regulas 4. un 5. pantā izklāstītie vispārīgie un konkrētie mērķi attiecas uz politikas jomām, kas saistītas ar kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, pētniecību, inovāciju, gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, nodarbinātību un ieguldījumiem, un jo īpaši uz vienu vai vairākām šādām jomām:

Darbības joma

Regulas 4. un 5. pantā izklāstītie vispārīgie un konkrētie mērķi attiecas uz politikas jomām, kas ir būtiskas ES līguma mērķu īstenošanai, ir saistītas ar ES kompetenci un attiecas uz kohēziju, konkurētspēju, ražīgumu, pētniecību, inovāciju, gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, nodarbinātību un ieguldījumiem, un jo īpaši uz vienu vai vairākām šādām jomām:

13. grozījums

7. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Budžets

1. Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 25 000 000 000 EUR pašreizējās cenās.

2. Indikatīvais 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

līdz 22 000 000 000 EUR – reformu īstenošanas instrumentam;

līdz 840 000 000 EUR – reformu īstenošanas instrumentam;

līdz 2 160 000 000 EUR – konverģences mehānismam, kurā:

i)	līdz 2 000 000 000 EUR – finansiālā atbalsta komponentam un

ii)	līdz 160 000 000 EUR – tehniskā atbalsta komponentam.

i)	līdz 2 000 000 000 EUR – finansiālā atbalsta komponentam un

ii)	līdz 160 000 000 EUR – tehniskā atbalsta komponentam.

Ja līdz 2023. gada 31. decembrim kāda eurozonā neietilpstoša dalībvalsts nav saskaņā ar konverģences mehānismu īstenojusi apliecināmus centienus noteiktā termiņā pieņemt vienoto valūtu, tad šai dalībvalstij no konverģences mehānisma finansiālā atbalsta komponenta maksimālā pieejamā summa saskaņā ar 26. pantu tiks pārvietota uz reformu īstenošanas instrumentu, kas minēts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā. Komisija par to pieņem lēmumu pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju divu mēnešu laikā no secinājumu paziņošanas iesniegt savus apsvērumus.

3. No programmas finansējuma var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus saistībā ar IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, ietverot korporatīvos informācijas tehnoloģijas rīkus, un visus pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai rodas programmas pārvaldības rezultātā. No katra no trijiem 3. pantā minētajiem instrumentiem var segt arī citu atbalsta pasākumu izdevumus, piemēram, par kvalitātes kontroli un tehniskā atbalsta projektu pārraudzību uz vietas, kā arī līdzbiedru konsultāciju un tādu ekspertu darba izmaksas, kas palīdz novērtēt un īstenot strukturālās reformas.

3. Ja saskaņā ar pašreizējā priekšlikuma 26. pantu piešķirtie līdzekļi netiek apgūti, dalībvalstij piešķirtie resursi pēc dalībvalsts lūguma vai Komisijas priekšlikuma var tikt pārvietoti uz ESI fondiem attiecīgās dalībvalsts labā.

4. Pēc dalībvalstu pieprasījuma uz šo programmu var pārvietot resursus, kas tām ir piešķirti dalītā pārvaldībā. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

4. No programmas finansējuma var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus saistībā ar IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, ietverot korporatīvos informācijas tehnoloģijas rīkus, un visus pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai rodas programmas pārvaldības rezultātā. No katra no trijiem 3. pantā minētajiem instrumentiem var segt arī citu atbalsta pasākumu izdevumus, piemēram, par kvalitātes kontroli un tehniskā atbalsta projektu pārraudzību uz vietas, kā arī līdzbiedru konsultāciju un tādu ekspertu darba izmaksas, kas palīdz novērtēt un īstenot strukturālās reformas.

5. Pēc dalībvalstu pieprasījuma uz šo programmu var pārvietot resursus, kas tām ir piešķirti dalītā pārvaldībā. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

Pamatojums

14. grozījums

9. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulas I pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi, izmantojot minētajā pielikumā noteiktos kritērijus un metodiku, kuras pamatā ir katras dalībvalsts iedzīvotāju skaits . Šāds maksimālais finansiālais ieguldījums būs pieejams, lai to pilnā vai daļējā apmērā piešķirtu konkrētajai dalībvalstij katrā 10. pantā aprakstītās piešķiršanas procedūras posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Regulas I pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no reformu īstenošanas instrumenta kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi, izmantojot minētajā pielikumā noteiktos kritērijus un metodiku, kuras pamatā ir rādītāji, kas jāpieņem kohēzijas politikas vajadzībām 2021.–2027. gadam (IKP uz vienu iedzīvotāju, jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija) . Šāds maksimālais finansiālais ieguldījums būs pieejams, lai to pilnā vai daļējā apmērā piešķirtu konkrētajai dalībvalstij katrā 10. pantā aprakstītās piešķiršanas procedūras posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

15. grozījums

11. panta 3. punkta e) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
iekšējā kārtība, kā attiecīgā dalībvalsts efektīvi īstenos savas reformu saistības, ieskaitot ierosinātos starpposma un galīgos mērķrādītājus un saistītos rādītājus, un	iekšējā kārtība, kā attiecīgā dalībvalsts efektīvi īstenos savas reformu saistības, ieskaitot ierosinātos starpposma un galīgos mērķrādītājus un saistītos rādītājus, tas, kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir tikušas iesaistītas reformu saistību noteikšanā saistībā ar Eiropas pusgadu, kā arī to īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā, un

16. grozījums

11. panta 3. punkts, jauns punkts aiz e) apakšpunkta

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	kā daļa no reformu saistību īstenošanas iekšējās kārtības – konkrēti pasākumi, ar kuriem nodrošina saskaņotību un koordināciju starp programmu, ESI fondiem un – attiecīgā gadījumā – citām ES finansētām programmām; tiem būtu jāietver īpašs spēju veidošanas ceļvedis vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

17. grozījums

11. panta 9. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Ekonomikas politikas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/604/EK par Ekonomikas politikas komitejas sastāvu un statūtiem (1), var sniegt atzinumu par dalībvalstu iesniegtajiem reformu saistību priekšlikumiem.	Ekonomikas politikas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/604/EK par Ekonomikas politikas komitejas sastāvu un statūtiem, sniedz atzinumu par dalībvalstu iesniegtajiem reformu saistību priekšlikumiem.

18. grozījums

12. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Šā panta 1. punktā minētajā lēmumā nosaka finansiālo ieguldījumu, ko izmaksā vienā maksājumā , tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi visus starpposma un galīgos mērķrādītājus, kas noteikti katru reformu saistību īstenošanai.	Šā panta 1. punktā minētajā lēmumā nosaka finansiālo ieguldījumu, ko izmaksā ikgadējos maksājumos , tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi visus starpposma un galīgos mērķrādītājus, kas katram gadam noteikti katru reformu saistību īstenošanai.
Lēmumā nosaka reformu saistību īstenošanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs gadus kopš lēmuma pieņemšanas. Tajā arī nosaka: sīki izstrādātu kārtību un laika grafiku, saskaņā ar kuriem attiecīgajai dalībvalstij jāīsteno reformu saistības un jāziņo par tām Eiropas pusgada procesā; attiecīgos rādītājus, kas attiecas uz starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildīšanu; kārtību, kā Komisija nodrošina piekļuvi lēmuma pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem.	Lēmumā nosaka reformu saistību īstenošanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs gadus kopš lēmuma pieņemšanas. Tajā arī nosaka: sīki izstrādātu kārtību un laika grafiku, saskaņā ar kuriem attiecīgajai dalībvalstij jāīsteno reformu saistības un jāziņo par tām Eiropas pusgada procesā; attiecīgos rādītājus, kas attiecas uz starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildīšanu; kārtību, kā Komisija nodrošina piekļuvi lēmuma pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem.

19. grozījums

14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Dalībvalsts ziņošanas pienākumi Eiropas pusgadā	Dalībvalsts ziņošanas pienākumi Eiropas pusgadā
Neskarot 12. panta 3. punkta otro daļu, attiecīgā dalībvalsts Eiropas pusgada procesā regulāri ziņo par to, kādi panākumi gūti reformu saistību īstenošanā. Tālab dalībvalstis tiek aicinātas izmantot valsts reformu programmas, lai to satvarā ziņotu par progresu virzībā uz reformas pabeigšanu. Lēmumā, kas minēts 12. panta 1. punktā, nosaka sīku kārtību un laika grafiku, kā notiek šī ziņošana, un arī noteikumus par to, kā Komisija nodrošina piekļuvi pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem.	Neskarot 12. panta 3. punkta otro daļu, attiecīgā dalībvalsts Eiropas pusgada procesā regulāri ziņo par to, kādi panākumi gūti reformu saistību īstenošanā. Tālab dalībvalstis tiek aicinātas izmantot valsts reformu programmas, lai to satvarā ziņotu par progresu virzībā uz reformas pabeigšanu , tostarp par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu koordināciju starp programmu, ESI fondiem un – attiecīgā gadījumā – citām ES finansētām programmām. Lēmumā, kas minēts 12. panta 1. punktā, nosaka sīku kārtību un laika grafiku, kā notiek šī ziņošana, un arī noteikumus par to, kā Komisija nodrošina piekļuvi pamatā esošajiem attiecīgajiem datiem. Komisija attiecīgi pārstrādā savas pamatnostādnes par valsts reformu programmu saturu.

20. grozījums

19. panta 2. punkts, jauns punkts aiz e) apakšpunkta

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	spēju veidošanas darbībām, ko vietējās un reģionālās pašvaldības veikušas saistībā ar valsts reformu programmām. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir iespēja savus pieprasījumus iesniegt, izmantojot īpašu programmas sadaļu, un tās var būt sniegtā tehniskā atbalsta tiešas saņēmējas.

21. grozījums

26. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Regulas X pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā. Šādu maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij, izmantojot kritērijus un metodiku, kuri izklāstīti minētajā pielikumā un kuru pamatā ir katras dalībvalsts iedzīvotāju skaits , un to piemēro katrā finansējuma piešķiršanas posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas precizēti 10. pantā.	Regulas X pielikumā ir noteikts maksimālais finansiālais ieguldījums, kas katrai dalībvalstij ir pieejams no kopējā finansējuma, kurš minēts 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā. Šādu maksimālo finansiālo ieguldījumu aprēķina katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij, izmantojot kritērijus un metodiku, kuri izklāstīti minētajā pielikumā un kuru pamatā ir rādītāji, kas jāpieņem kohēzijas politikas vajadzībām 2021.–2027. gadam (IKP uz vienu iedzīvotāju, jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija) , un to piemēro katrā finansējuma piešķiršanas posmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas precizēti 10. pantā.
Neskarot 7. panta 2. punkta otro daļu, katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij ir pieejams šāds maksimālais finansiālais ieguldījums, ko piešķir pilnā vai daļējā apmērā katrā līdzekļu piešķiršanas procesa posmā saskaņā ar 10. pantā izklāstīto procedūru, un tas ir papildu ieguldījums, kas papildina 9. pantā minēto finansiālo ieguldījumu, kuru piešķir apmaiņā pret papildu reformām, ko attiecīgā dalībvalsts veic saskaņā ar 25. pantu.	Neskarot 7. panta 2. punkta otro daļu, katrai atbalsttiesīgajai dalībvalstij ir pieejams šāds maksimālais finansiālais ieguldījums, ko piešķir pilnā vai daļējā apmērā katrā līdzekļu piešķiršanas procesa posmā saskaņā ar 10. pantā izklāstīto procedūru, un tas ir papildu ieguldījums, kas papildina 9. pantā minēto finansiālo ieguldījumu, kuru piešķir apmaiņā pret papildu reformām, ko attiecīgā dalībvalsts veic saskaņā ar 25. pantu.

II. IETEIKUMI EIROPAS INVESTĪCIJU STABILIZĀCIJAS FUNKCIJAS GROZĪJUMIEM

22. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jo īpaši lai palīdzētu dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, labāk reaģēt uz strauji mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un stabilizēt to ekonomiku, lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā saglabājot publiskās investīcijas, būtu jāizveido Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija (EISF). Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par 66 % investīciju un to investīcijas vēl nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni, EISF būtu jāsniedz ieguldījums, stabilizējot visu pārvaldības līmeņu veiktās publiskās investīcijas. Dodot vietējām un reģionālajām struktūrām iespēju saglabāt savas investīcijas līdzšinējā līmenī, varētu novērst vēl lielākus asimetriskus satricinājumus.

Pamatojums

Būtu jāuzsver vietējā un reģionālā līmeņa investīciju nozīmīgums.

23. grozījums

15. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nevājinātu stimulu konkrētai dalībvalstij īstenot piesardzīgu budžeta politiku, dalībvalstij, kura pieprasa EISF atbalstu, divu gadu laikā pirms EISF atbalsta pieprasījuma iesniegšanas būtu jāizpilda stingri atbilstības kritēriji, pamatojoties uz lēmumu un ieteikumu ievērošanu saskaņā ar Savienības fiskālo un makroekonomisko uzraudzības satvaru.

Lai nevājinātu stimulu konkrētai dalībvalstij īstenot piesardzīgu un ilgtspējīgu budžeta politiku, dalībvalstij, kura pieprasa EISF atbalstu, divu gadu laikā pirms EISF atbalsta pieprasījuma iesniegšanas būtu jāizpilda stingri atbilstības kritēriji, pamatojoties uz lēmumu un ieteikumu ievērošanu saskaņā ar Savienības fiskālo un makroekonomisko uzraudzības satvaru , tostarp Komisijas paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (1a) , un pamatojoties uz konverģences kodeksu, kurā ietverti izšķiroši kritēriji, kas veicina līdzatbildību .

Pamatojums

Pašsaprotams.

24. grozījums

21. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm saskaņā ar EISF saņemtais atbalsts būtu jāinvestē attiecināmās publiskās investīcijās un jāsaglabā publisko investīciju līmenis kopumā salīdzinājumā ar publisko investīciju vidējo līmeni pēdējos piecos gados, lai nodrošinātu šajā regulā paredzētā mērķa sasniegšanu. Šajā sakarā ir sagaidāms, ka dalībvalstīm būtu jāpiešķir prioritāte attiecināmo investīciju saglabāšanai programmās, ko Savienība atbalsta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Tomēr, ja izrādās, ka krīzes smaguma dēļ dalībvalstīm nav iespējams saglabāt publiskās investīcijas līmenī, ko atbalsta saņemšanas brīdī tās bija apņēmušās nodrošināt, Eiropas Komisijai būtu jānosaka zemāks publisko investīciju līmenis, kas dalībvalstīm būtu jānodrošina.

Pamatojums

Ir iespējama situācija, kad dalībvalstis nevar saglabāt tāda līmeņa publiskās investīcijas, ko tās bija apņēmušās, saņemot atbalstu. Šajā gadījumā Eiropas Komisijai vajadzētu būt iespējai noteikt zemāku publisko investīciju līmeni, kas dalībvalstīm būtu jānodrošina.

25. grozījums

33. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

EISF būtu jāuzskata par pirmo soli ceļā uz tāda pilnvērtīga apdrošināšanas mehānisma izstrādi laika gaitā, kura mērķis ir makroekonomiskā stabilizācija. Pašlaik EISF tiktu balstīts uz aizdevumiem un procentu likmes subsīdiju piešķiršanu. Vienlaikus nav izslēgts, ka ESM vai tā tiesību pārņēmējs publisko investīciju atbalsta nolūkā nākotnē būtu iesaistīts finansiālas palīdzības sniegšanā dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un kuras saskaras ar nelabvēlīgiem ekonomiskiem apstākļiem. Turklāt, lai nodrošinātu spēcīgu instrumentu makroekonomiskās stabilizācijas mērķiem pret asimetriskiem satricinājumiem, nākotnē varētu izveidot brīvprātīgu apdrošināšanas mehānismu ar aizņemšanās spēju, kas balstās uz dalībvalstu brīvprātīgām iemaksām.

EISF būtu jāuzskata par pirmo soli ceļā uz tāda pilnvērtīga apdrošināšanas mehānisma izstrādi laika gaitā, kura mērķis ir makroekonomiskā stabilizācija. Pirmajā posmā EISF tiktu balstīts uz aizdevumiem un procentu likmes subsīdiju piešķiršanu. Vienlaikus ESM vai tā tiesību pārņēmējs publisko investīciju atbalsta nolūkā varētu iesaistīties finansiālas palīdzības sniegšanā dalībvalstīm, kuru valūta ir euro un kuras saskaras ar nelabvēlīgiem ekonomiskiem apstākļiem. Turklāt, lai nodrošinātu spēcīgu instrumentu makroekonomiskās stabilizācijas mērķiem pret asimetriskiem satricinājumiem, nepieciešams izveidot apdrošināšanas mehānismu ar aizņemšanās spēju, kas balstās uz dalībvalstu iemaksām.

Pamatojums

Skaidrāka 33. apsvēruma teksta redakcija, ņemot vērā ierosinātos grozījumus Reimer Böge (PPE/DE) un Pervenche Berès (S&D/FR) ziņojuma projektā, kas iesniegts Eiropas Parlamenta ECON komitejā.

26. grozījums

3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu pieņemtais Padomes lēmums, ar ko konstatē, ka tā divu gadu laikā pirms atbalsta pieprasīšanas no EISF nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu , ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (1);

Pamatojums

Pašsaprotams.

27. grozījums

5. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nākamajā gadā pēc EISF aizdevuma izmaksas Komisija pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts ir ievērojusi 1. punktā minētos kritērijus. Komisija arī jo īpaši pārbauda, cik lielā mērā attiecīgā dalībvalsts ir saglabājusi attiecināmās publiskās investīcijas programmās, ko Savienība atbalsta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Ja pēc attiecīgās dalībvalsts uzklausīšanas Komisija secina, ka 1. punktā minētie nosacījumi nav ievēroti, tā pieņem lēmumu:

i)	ar ko attiecīgā gadījumā pieprasa pilnībā atmaksāt visu EISF aizdevumu vai tā daļu; un

ii)	ar ko nosaka, ka attiecīgā dalībvalsts, veicot EISF aizdevuma atmaksu, nav tiesīga saņemt procentu likmes subsīdiju.

i)	ar ko attiecīgā gadījumā pieprasa pilnībā atmaksāt visu EISF aizdevumu vai tā daļu; un

ii)	ar ko nosaka, ka attiecīgā dalībvalsts, veicot EISF aizdevuma atmaksu, nav tiesīga saņemt procentu likmes subsīdiju.

Tomēr Komisija varētu arī secināt, ka krīzes ietekmes dēļ attiecīgajai dalībvalstij nebija iespējams saglabāt 1. punktā paredzēto investīciju līmeni.

Komisija bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu un dara to publiski pieejamu.

Pamatojums

Ir iespējama situācija, kad dalībvalsts nevar saglabāt tāda līmeņa publiskās investīcijas, ko tā bija apņēmusies, saņemot atbalstu. Šajā gadījumā Eiropas Komisijai vajadzētu būt iespējai noteikt zemāku publisko investīciju līmeni, kas dalībvalstij būtu jānodrošina.

28. grozījums

22. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
brīvprātīga apdrošināšanas mehānisma izstrādes lietderīgumu makroekonomiskās stabilizācijas nolūkā.	pilnvērtīga apdrošināšanas mehānisma izstrādes iespējas makroekonomiskās stabilizācijas nolūkā.

Pamatojums

Pašsaprotams.

III. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Par Reformu atbalsta programmu

uzsver, ka tādas strukturālās reformas, kas Eiropas Savienībai ir būtiskas un sniedz ES pievienoto vērtību, ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī noturību un konverģenci Savienībā un ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS); norāda, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu par Eiropas Savienībai būtiskām strukturālajām reformām īstenošana kopumā ir neapmierinoša un ka tā iemesls ir līdzatbildības trūkums un nepietiekama administratīvā spēja visos pārvaldības līmeņos;

pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisija joprojām nav sniegusi “strukturālo reformu” definīciju saistībā ar ES ekonomikas pārvaldību un iespējamo atbalstu, ko sniedz ar ES programmām, piemēram, Reformu atbalsta programmu. Ņemot vērā iepriekš minēto, atkārtoti norāda uz to, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu to strukturālo reformu tvērumā, par kurām ir tiesības saņemt ES atbalstu, būtu jāiekļauj tikai tās politikas jomas, kas ir būtiskas ES līguma mērķu īstenošanai un ir tieši saistītas ar ES kompetenci. RK noraida jebkādus priekšlikumus par ES finansējuma izmantošanu tādu konkrēti neprecizētu strukturālo reformu atbalstam dalībvalstīs, kurām nav veikts iepriekšējs pārredzams Eiropas pievienotās vērtības izvērtējums un kuras nav tieši saistītas ar ES kompetenci, kas izriet no Līguma. Šajā sakarā RK atgādina savu 2018. gada 1. februāra rezolūciju, ar ko tā noraidīja Komisijas priekšlikumu regulai, ar kuru groza 2017. gada 6. decembra Kopīgo noteikumu regulu (ES) Nr. 1303/2013 (2);

atzinīgi vērtē ieceri ar finansiālu ieguldījumu un tehnisku palīdzību atbalstīt dalībvalstis, kuras vēlas uzņemties tālejošas reformu saistības, kas apzinātas saistībā ar Eiropas pusgadu; uzsver, ka Eiropas pusgadā pēc iespējas drīzāk būtu jāintegrē ilgtspējīgas attīstības mērķi un jāpanāk saskanība ar ES kohēzijas politikas 2021.–2027. gadam ilgtermiņa investīciju mērķiem;

atzinīgi vērtē ieceri par konverģences mehānismu dalībvalstīm, kuras ir guvušas uzskatāmus panākumus ceļā uz pievienošanos euro, kā arī par finanšu ieguldījuma un tehniskās palīdzības sniegšanu tām;

uzskata, ka programmas kopējā finansējuma piešķiršana, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, būtu pretrunā Līguma kohēzijas mērķim, kas veido programmas juridisko pamatu (LESD 175. pants); uzsver, ka pienācīgs piešķīruma koeficients būtu jānosaka pēc rādītājiem, kas pieņemti kohēzijas politikas vajadzībām 2021.–2027. gadam (IKP uz vienu iedzīvotāju, jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija); uzsver, ka ar šādu pieeju vienmēr tiktu ņemts vērā tas, ka dažām dalībvalstīm, kuras ir guvušas uzskatāmus panākumus ceļā uz euro ieviešanu, reformas var būt vajadzīgas mazāk nekā dažām pašreizējām eurozonas dalībvalstīm;

pauž bažas par to, ka fiksēta summa, ko izmaksā dalībvalstij, kad tā īsteno būtisku reformu kopumu, var neveicināt lēmuma pieņemšanu par šādas reformas veikšanu; pauž bažas par to, ka izmaksa vienā maksājumā, ko veic tikai pēc reformu īstenošanas, vēl vairāk vājinātu stimulu;

stingri atbalsta to, ka ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem investīcijas būtu jāveicina ne mazāk kā ar regulējuma reformām; uzsver, ka ar investīcijām saistīti ieteikumi būtu jāsaskaņo ar ESIF izmantoto ilgtermiņa investīciju perspektīvu; norāda, ka EMPL ĢD nesen veiktais pētījums liecina, ka laikā no 2012. līdz 2015. gadam 62 % no visām Eiropas pusgada kontekstā apzinātajām reformu vajadzībām bija attiecināmas uz struktūrfondu intervences diapazonu un ka 42 % šādu vajadzību faktiski tika risinātas ar darbības programmām; uzsver, ka ar programmu būtu jākoordinē visas attiecīgās ES izdevumu programmas; iesaka arī paredzēt iespēju pārvietot līdzekļus no programmas uz ESI fondiem;

norāda, ka programma vēl vairāk palielinātu Eiropas pusgada nozīmīgumu, jo ar to tiktu atbalstītas tikai Eiropas pusgada gaitā apzinātās strukturālās reformas; uzsver, ka tāpēc ir svarīgi pilnveidot Eiropas pusgadu attiecībā uz reformu saistību efektivitāti un atbildību par tām, pamatojoties uz tādiem principiem kā partnerība un lielāka pārredzamība vietējām un reģionālajām pašvaldībām; uzsver, ka tādām neatkarīgām struktūrām kā valstu fiskālajām padomēm un valstu produktivitātes padomēm būtu jāpalīdz visiem pārvaldes līmeņiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām novērtēt reformu vajadzības un uzraudzīt programmas īstenošanu;

norāda, ka 36 % no visiem 2018. gadā izdotajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem pievēršas tieši pilsētu un reģionu lomai, kas atspoguļo pašreizējo pilnvaru sadalījumu visos pārvaldības līmeņos, un, ja ņem vērā arī tos ieteikumus, kuri vietējo un reģionālo pašvaldību funkcijas skar tikai netieši, un tos, kuru ietekme dažādās teritorijās ir atšķirīga, tad 83 % no visiem ieteikumiem ir saistīti ar kādu teritoriju;

10.

tāpēc uzsver: lai nodrošinātu līdzatbildību un strukturālo reformu efektīvu īstenošanu, vietējās un reģionālās pašvaldības jau pašā sākumposmā būtu jāiesaista Eiropas pusgadā procesā kā tā izstrādes un īstenošanas partneres un ka tam būtu jākļūst par kritēriju, pēc kura izvērtēt reformu kopuma īstenošanas kārtības uzticamību; uzstāj uz savu priekšlikumu par rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai Eiropas pusgada procesā; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments 2018. gada jūlijā pieņēma SRAP regulas grozījumu, uzsverot to, ka strukturālo reformu sagatavošanā un īstenošanā ir jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības;

11.

norāda, ka patlaban tiek izstrādāts RK pasūtīts pētījums, kura provizoriskie rezultāti liecina, ka pašreizējās DFS satvarā pilsētu un reģionu spēju veidošanai veltītā uzmanība nav bijusi apmierinoša; vērš uzmanību uz vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvās spējas problēmu, kas tieši vai netieši minēta 68 % no konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem 2018. gadam; šajā sakarā norāda, ka Erasmus programma, kas paredzēta vietējā līmeņa vēlētajiem pārstāvjiem, varētu veicināt zināšanu un labas prakses nodošanu;

12.

pauž nožēlu, ka trūkst pienācīgu pierādījumu par to, kādā mērā vietējās un reģionālās pašvaldības ir izmantojušas SRAP; uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību piekļuve programmā paredzētajam tehniskā atbalsta instrumentam būtu aktīvi jāsekmē visos pārvaldības līmeņos; atkārtoti pieprasa vienotu un pārredzamu pamatnostādņu kopumu, ar ko koordinē visus ES finansētos pasākumus, ar kuriem nodrošina tehnisko palīdzību un atbalsta spēju veidošanu saskaņā ar jauno DFS;

13.

mudina izmantot integrētas teritoriālas pieejas, kas izstrādātas augšupējā procesā, lai veicinātu tādas ekosistēmas, kas palīdz īstenot Eiropas Savienībai būtiskas strukturālās reformas;

14.

pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi piešķirt finansējumu centrāli pārvaldītajai Reformu atbalsta programmai, vienlaikus samazinot līdzekļus programmām, kurām ir dalīta pārvaldība un Eiropas pievienotā vērtība, piemēram, ar ES kohēzijas politiku saistītajām programmām;

Par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju

15.

norāda, ka strukturāli faktori dalībvalstis pakļauj lieliem asimetriskiem satricinājumiem, kas izraisa publisko investīciju strauju samazinājumu – vispirms vietējā un reģionālā līmenī – un rada nelabvēlīgu ietekmi uz citām valstīm;

16.

piekrīt Komisijai, ka publiskās investīcijas ir jāaizsargā pret asimetriskiem satricinājumiem; atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par vairāk nekā 66 % publisko investīciju Eiropas Savienībā; atgādina, ka reģionālā līmeņa investīcijas vēl nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni; uzsver, ka aizsardzība pret asimetriskiem satricinājumiem būtu jānodrošina visu pārvaldības līmeņu investīcijām;

17.

atzinīgi vērtē priekšlikumu par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju (EISF), kura mērķis ir uzlabot valstu fiskālās politikas noturību pret asimetriskiem satricinājumiem, vienlaikus panākot ilgtermiņa ilgtspēju; uzskata, ka tas varētu būt pirmais solis EMS nodrošināšanā ar pagaidu mehānismu satricinājumu absorbēšanai;

18.

norāda, ka priekšlikums paver iespēju nākotnē pilnveidot shēmu, un atkārtoti aicina Eiropas Komisiju laika gaitā izstrādāt pilnvērtīgu apdrošināšanas mehānismu – fondu “nebaltai dienai” –, kas nodrošinātu ekonomikas stabilizāciju;

19.

piekrīt Komisijas viedoklim: lai izvairītos no pastāvīgiem pārvedumiem un morālā riska, iespējai vērsties pie EISF vajadzētu būt tikai tām dalībvalstīm, kuras nodrošina atbilstību ES vispārējam pārvaldības regulējumam un uzrāda sekmes konverģences jomā;

20.

norāda, ka EISF darbība sāktos ar aizdevumu un salīdzinoši nelielu dotāciju izsniegšanu; uzskata, ka fiskālajām spējām vajadzētu būt pietiekami lielām, lai tās būtu efektīvas; pauž bažas par to, vai aizdevumu maksimālais apjoms – 30 miljardi EUR – būtu pietiekams smagas krīzes gadījumā, ja tā skartu vairākas dalībvalstis;

21.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar kuru EISF papildina esošos instrumentus, piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF), un ka tā nepārklājas ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM), lai gan to darbības joma zināmā mērā ir līdzīga; tomēr atzīmē, ka makroekonomikas stabilizācija patlaban nav atzīta par skaidri definētu ES budžeta mērķi, un tāpēc EISF iespējas sasniegumu ziņā ir ierobežotas;

22.

norāda, ka termins “asimetriski satricinājumi” varētu ietvert arī likviditātes krīzi; uzskata, ka atbilstoša reakcija uz likviditātes krīzi ir Eiropas Centrālās bankas tiešo monetāro darījumu (OMT) programma ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts piedalās ESM programmā, nevis EISF.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1) Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums par Ekonomikas politikas komitejas sastāvu un statūtiem (2000/604/EK) (OV L 257, 11.10.2000., 28. lpp.).

(1a) COM(2015) 12 final, 13.1.2015.

(1) COM(2015) 12 final, 13.1.2015.

(2) COM(2017) 826 final.

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/353

Reģionu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām”

(2019/C 86/19)

Ziņotājs:

Oldřich VLASÁK (CZ/ECR), Hradeckrāloves pilsētas domes loceklis

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām

COM(2018) 337 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

4. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Pārgūšanas staciju operatori nodrošina, ka pārgūtais ūdens, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, pārgūšanas stacijas izejas punktā (atbilstības punktā) atbilst šādiem nosacījumiem:	1. Pārgūšanas staciju operatori nodrošina, ka pārgūtais ūdens, kas paredzēts kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, galaizmantotāja sistēmas sākumpunktā (atbilstības punktā) atbilst šādiem nosacījumiem:

Pamatojums

Šī ir pēdējā vieta, kur pārgūšanas stacijas operatoru var padarīt atbildīgu par viņa produktu. Savukārt pēc tam nodrošināt pārgūtā ūdens kvalitāti, piemēram, ūdens uzkrāšanas un uzglabāšanas laikā, ir galaizmantotāja pienākums.

2. grozījums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6. pants

Pieteikums atļaujai piegādāt pārgūto ūdeni

1. Lai pārgūto ūdeni piegādātu kādam no I pielikuma 1. iedaļā norādītajiem izmantojumiem, ir vajadzīga atļauja.

2. Operators pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai esošas atļaujas grozīšanai iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek vai tiek plānota pārgūšanas stacijas ekspluatācija.

3. Pieteikumā iekļauj:

a)	ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kas sagatavots saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

a)	ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānu, kas sagatavots saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

b)	aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs I pielikuma 2. iedaļā izklāstītās ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības;

b)	aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs I pielikuma 2. iedaļā izklāstītās ūdens kvalitātes un monitoringa minimālās prasības;

c)	aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosinātās papildu prasības.

c)	aprakstu par to, kā pārgūšanas stacijas operators izpildīs ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā ierosinātās papildu prasības.

4. Lai pārgūto ūdeni izmantotu kādai no I pielikuma 1. iedaļā norādītajām vajadzībām, dalībvalsts nosaka, ka galaizmantotājam ir vajadzīga vai nu atļauja, vai arī tam jāsniedz paziņojums.

5. Saskaņā ar valstu tiesību aktiem galaizmantotājs tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek vai tiek plānota pārgūšanas stacijas ekspluatācija, iesniedz vai nu pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai vai esošas atļaujas grozīšanai, vai arī iesniedz minētajai iestādei paziņojumu.

Pamatojums

No regulas izriet, ka ES neuzskata pārgūto ūdeni par tādu pašu (tikpat drošu) produktu kā dzeramo ūdeni, tāpēc galaizmantotājam tas būtu jāapzinās un arī jāuzņemas atbildība par šāda ūdens izmantošanu. Tādēļ dalībvalsts no galaizmantotāja pieprasa vai nu saņemt atļauju, vai sniegt paziņojumu, ja tas izmanto pārgūto ūdeni. Galaizmantotājam šīs prasības izpildi kompensētu fakts, ka sausuma periodā, kad ar citiem noteikumiem tiek ierobežota gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošana, šis jaunais produkts ļautu kopumā saglabāt lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu (un daudzos gadījumos no tās atkarīgo lopkopību).

Kompetentajām iestādēm vienlaikus ir jāzina, kādam mērķim izmanto pārgūto ūdeni, bet atļauja nav vajadzīga.

3. grozījums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

7. pants

Atļaujas piešķiršana

7. pants

Atļaujas piešķiršana

1. Lai novērtētu pieteikumu, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā konsultējas un apmainās ar relevanto informāciju ar:

a)	citām relevantām iestādēm tajā pašā dalībvalstī, jo īpaši ar ūdeņu iestādi, ja tā nav tā pati kompetentā iestāde;

a)	citām relevantām iestādēm tajā pašā dalībvalstī, jo īpaši ar ūdeņu iestādi, ja tā nav tā pati kompetentā iestāde;

b)	potenciāli skarto dalībvalstu kontaktpunktiem, kas nozīmēti saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

b)	potenciāli skarto dalībvalstu kontaktpunktiem, kas nozīmēti saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

2. Kompetentā iestāde 3 mēnešu laikā pēc pilnīga 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā pieteikuma saņemšanas nolemj, vai atļauju piešķirt. Ja pieteikuma sarežģītības dēļ kompetentajai iestādei vajadzīgs vairāk laika lēmuma pieņemšanai, tā par to informē pieteikuma iesniedzēju, norāda paredzamo atļaujas piešķiršanas datumu un izklāsta termiņa pagarinājuma iemeslus.

3. Ja kompetentā iestāde nolemj atļauju piešķirt, tā nosaka piemērojamos nosacījumus, kuru starpā vajadzības gadījumā ir šādi:

a)	nosacījumi, kuri saistīti ar I pielikuma 2. iedaļā noteiktajām ūdens kvalitātes un monitoringa minimālajām prasībām;

a)	nosacījumi, kuri saistīti ar I pielikuma 2. iedaļā noteiktajām ūdens kvalitātes un monitoringa minimālajām prasībām;

b)	nosacījumi, kuri saistīti ar papildu prasībām, kas ierosinātas ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā;

b)	nosacījumi, kuri saistīti ar papildu prasībām, kas ierosinātas ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā;

c)	jebkādi citi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai vēl vairāk mazinātu jebkādu nepieņemamu risku cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi.

c)	jebkādi citi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai vēl vairāk mazinātu jebkādu nepieņemamu risku cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi.

4. Atļauju regulāri un vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā groza.

5. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā izmantotājs iesniedzis paziņojumu vai no kuras saņēmis atļauju, nosaka galaizmantotājam pienākumu pārgūto ūdeni izmantot tikai saskaņā ar regulas I pielikuma 2. iedaļas 1. tabulu.

Pamatojums

4. grozījums

8. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8. pants

Atbilstības pārbaude

8. pants

Atbilstības pārbaude

1. Kompetentā iestāde verificē, vai pārgūtais ūdens atbilstības punktā atbilst atļaujā izklāstītajiem nosacījumiem. Atbilstības pārbaudi veic ar šādiem paņēmieniem:

a)	pārbaudes uz vietas ;

atbilstības pārbaudes piegādātāja vai galaizmantotāja atrašanās vietā, kā paredzēts attiecīgajā atļaujā . Šīs pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar attiecīgās valsts paraugu ņemšanas un analīžu standartiem un normām. Jāņem vērā arī ISO standarti, kas attiecas uz apūdeņošanai paredzētā pārgūtā ūdens kvalitāti dažādās kvalitātes klasēs atkarībā no apūdeņojamo kultūraugu kategorijām. Katra dalībvalsts nosaka pārbaužu biežumu, pamatojoties uz riska analīzi; jo augstāks ir risks, jo biežāki ir kontroles intervāli;

b)	saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 91/271/EEK un Direktīvu 2000/60/EK iegūto monitoringa datu izmantošana ;

b)	jebkādi citi piemēroti paņēmieni , lai panāktu, ka pārgūtā ūdens kvalitāti nodrošina ne tikai piegādātājs, bet arī galaizmantotājs .

c)	jebkādi citi piemēroti paņēmieni.

2. Ja konstatēta neatbilstība, tad kompetentā iestāde prasa, lai pārgūšanas stacijas operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai bez kavēšanās atbilstību atjaunotu.

3. Ja neatbilstība rada nopietnu risku videi vai cilvēka veselībai, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties aptur jebkādas turpmākas pārgūtā ūdens piegādes līdz brīdim, kad kompetentā iestāde konstatē, ka atbilstība ir atjaunota.

4. Ja notiek incidents, kas ietekmē atbilstību atļaujas nosacījumiem, pārgūšanas stacijas operators nekavējoties informē kompetento iestādi un potenciāli skartos galaizmantotājus un kompetentajai iestādei sniedz šāda incidenta seku novērtēšanai nepieciešamo informāciju.

5. Galaizmantotājs nodrošina, ka lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomā kompetentās valsts iestādes regulāri veic viņa produktu pārbaudi.

Pamatojums

Šis pants ir ļoti svarīgs, lai veiksmīgi īstenotu regulu kopumā, bet tā pirmā daļa ir formulēta ļoti vispārīgi un nav izmantojama regulas praktiskai piemērošanai.

Attiecībā uz a) apakšpunktu:

Nav skaidras norādes par vietu, kur notiks pārbaudes un kas konkrēti tiks pārbaudīts. Vajadzētu vismaz norādīt uz standartiem, ko piemēro paraugu ņemšanai un analīzēm, un apūdeņošanai paredzētā pārgūtā ūdens kvalitātes ISO standartu dažādās kvalitātes klasēs atkarībā no apūdeņojamo kultūraugu kategorijām. Pārbaužu intervāli jānosaka atkarībā no attiecīgās riska situācijas. Lai stimulētu ūdens atkārtotu izmantošanu, ūdens, attiecībā uz mazām iekārtām ar zemu risku būtu jāpiemēro vienkāršota procedūra.

Attiecībā uz b) apakšpunktu:

Mēs nesaskatām saistību ar norādītajām ES direktīvām (91/271/EEK un 2000/60/EK). Dati, kas iegūti saskaņā ar šīm direktīvām, ir dati par attīrītu notekūdeņu kvalitāti, un tam nav nekāda sakara ar pārgūtu notekūdeņu kvalitāti, jo tos (ar dažiem izņēmumiem) ar citiem procesiem apstrādās notekūdeņu pārgūšanas stacijās.

Attiecībā uz 5. punktu:

8. pantā nav paredzēts neviens noteikums par savu lauksaimniecības produktu nekaitīguma un, attiecīgajā gadījumā, ar pārgūto ūdeni apūdeņoto zemes platību kontroli. Šādai prasībai būtu jāpakļauj galaizmantotājs, un lauksaimniecības (pārtikas) inspekcijas kompetentajai iestādei vai sanitārajiem dienestiem būtu jāpieprasa šāda kontrole.

5. grozījums

10. pants – grozīt

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Sabiedrības informēšana

1. Neskarot Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2007/2/EK, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiešsaistē ir pieejama pienācīga jaunākā informācija par ūdens atkalizmantošanu. Šī informācija ietver šādas ziņas:

a)	saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens daudzums un kvalitāte;

a)	saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens daudzums un kvalitāte;

b)	saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens procentuālais daudzums dalībvalstī salīdzinājumā ar attīrīto komunālo notekūdeņu kopējo daudzumu;

b)	saskaņā ar šo regulu piegādātā pārgūtā ūdens procentuālais daudzums dalībvalstī salīdzinājumā ar attīrīto komunālo notekūdeņu kopējo daudzumu;

c)	saskaņā ar šo regulu piešķirtās vai grozītās atļaujas, tostarp nosacījumi, ko saskaņā ar 7. panta 3. punktu noteikušas kompetentās iestādes;

c)	saskaņā ar šo regulu piešķirtās vai grozītās atļaujas, tostarp nosacījumi, ko saskaņā ar 7. panta 3. punktu noteikušas kompetentās iestādes;

d)	saskaņā ar 8. panta 1. punktu veiktās atbilstības pārbaudes iznākums;

d)	saskaņā ar 8. panta 1. punktu veiktās atbilstības pārbaudes iznākums;

e)	saskaņā ar 9. panta 1. punktu nozīmētie kontaktpunkti.

e)	saskaņā ar 9. panta 1. punktu nozīmētie kontaktpunkti.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju atjaunina vismaz reizi gadā.

3. Komisija var ar īstenošanas aktiem paredzēt sīkus noteikumus par atbilstīgi 1. punktam sniedzamās informācijas formātu un izklāstu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru.

3. Komisija ar īstenošanas aktiem paredz sīkus noteikumus par atbilstīgi 1. punktam sniedzamās informācijas formātu un izklāstu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru.

Pamatojums

Ierosinām “var paredzēt” aizstāt ar “paredz”, lai būtu skaidrs, ka regulā paredzētie pienākumi ir jāveic obligāti.

6. grozījums

12. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
3. To, kas uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, nosaka dalībvalstis, ievērojot mērķi nodrošināt, ka attiecīgajai sabiedrības daļai tiesu iestādes ir plaši pieejamas.	3. To, kas uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, nosaka dalībvalstis, ievērojot mērķi nodrošināt, ka attiecīgajai sabiedrības daļai tiesu iestādes ir plaši pieejamas.
Tādēļ ikvienas tādas nevalstiskās organizācijas ieinteresētību, kura iestājas par vides aizsardzību un atbilst valsts tiesību aktu prasībām, atzīst par pietiekamu 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.	Tādēļ ikvienas tādas nevalstiskās organizācijas ieinteresētību, kura konkrēti iestājas par vides aizsardzību un atbilst valsts tiesību aktu prasībām, atzīst par pietiekamu 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.
Tāpat atzīst, ka šādām organizācijām ir tiesības, ko iespējams aizskart 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.	Tāpat atzīst, ka šādām organizācijām ir tiesības, ko iespējams aizskart 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka regulā par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām nevajadzētu skatīt jautājumus, kas saistīti ar nevalstiskajām organizācijām. Taču Reģionu komiteja nav ieinteresēta ierobežot vides jomā darbojošos nevalstisko organizāciju tiesības. Ierosinātais grozījums precizē, kuras nevalstiskās organizācijas var izmantot šīs tiesības.

7. grozījums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Stāšanās spēkā un piemērošana	Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no… [ viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].	To piemēro no… [ trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.	Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Pamatojums

Viens gads nav pietiekams laikposms, lai varētu ieviest uzlabojumus ūdens attīrīšanas, iekārtu, ekspluatācijas, kontroles, riska novērtējuma un regulatīvo režīmu saskaņošanas jomā.

8. grozījums

I PIELIKUMS

1. iedaļa

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

I PIELIKUMS

IZMANTOJUMI UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS

1. iedaļa. 2. pantā minētie pārgūtā ūdens izmantojumi

I PIELIKUMS

IZMANTOJUMI UN MINIMĀLĀS PRASĪBAS

1. iedaļa. 2. pantā minētie pārgūtā ūdens izmantojumi

a)	Lauksaimnieciskā apūdeņošana Lauksaimnieciskā apūdeņošana ir šādu kultūru apūdeņošana:

a)	Lauksaimnieciskā apūdeņošana Lauksaimnieciskā apūdeņošana ir šādu kultūru apūdeņošana:

—	svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami svaigi vai nepārstrādāti;

—	pārstrādātā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami nevis svaigi, bet gan apstrādāti (piem., termiski apstrādāti, rūpnieciski pārstrādāti);

—	nepārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam (piem., ganības, lopbarības augi, šķiedraugi, dekoratīvi augi, sēklas kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi, zālāji).

—	svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami svaigi vai nepārstrādāti;

—	pārstrādātā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas paredzēti cilvēka patēriņam un ēdami nevis svaigi, bet gan apstrādāti (piem., termiski apstrādāti, rūpnieciski pārstrādāti);

—	nepārtikas kultūraugi, proti, kultūraugi, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam (piem., ganības, lopbarības augi, šķiedraugi, dekoratīvi augi, sēklas kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi, zālāji).

b)	Publiskai lietošanai (piemēram, atpūtai un sportam) paredzētu pilsētas zaļo zonu, parku un dārzu apūdeņošana.

Pamatojums

Mēs atkārtoti ierosinām papildināt darbības jomu vienīgi ar izmantošanu apūdeņošanas vajadzībām, turklāt ne tikai attiecībā uz lauksaimniecisko ražošanu, bet arī citiem minētajiem elementiem, piemēram, publiskai lietošanai paredzētām pilsētas zaļajām zonām, parkiem un dārziem, jo arī to apūdeņošanai ar pārgūto ūdeni var piemērot tādas pašas pieejas un minimālās kvalitātes prasības kā lauksaimnieciskajai apūdeņošanai. Pilsētas ūdens resursu apsaimniekošanas jomā pārgūtā ūdens izmantošana šādiem mērķiem sausuma periodā varētu būtiski palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar pilsētas centru spēcīgu sasilšanu.

9. grozījums

I PIELIKUMS

2. iedaļa

1. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. tabula. Pārgūtā ūdens kvalitātes klases, pieļaujamie lauksaimnieciskie izmantojumi un apūdeņošanas metodes

1. tabula. Pārgūtā ūdens kvalitātes klases, pieļaujamie lauksaimnieciskie izmantojumi , publiskai lietošanai paredzētu pilsētas zaļo zonu, parku un dārzu apūdeņošana un apūdeņošanas metodes

Pārgūtā ūdens minimālā kvalitātes klase	Kultūraugu kategorija	Apūdeņošanas metode
A	Visi pārtikas kultūraugi, tostarp svaigā veidā patērējami sakņaugi un pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa ir tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni	Visas apūdeņošanas metodes
B	Svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa atrodas virs zemes un nav tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni, pārstrādājami pārtikas kultūraugi un nepārtikas kultūraugi, tostarp kultūraugi, ko izbaro piena vai gaļas lopiem	Visas apūdeņošanas metodes
C		Tikai pilienveida apūdeņošana (*1)
D	Rūpnieciskie kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi un sētie kultūraugi	Visas apūdeņošanas metodes

Pārgūtā ūdens minimālā kvalitātes klase	Kultūraugu kategorija	Apūdeņošanas metode
A	Visi pārtikas kultūraugi, tostarp svaigā veidā patērējami sakņaugi un pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa ir tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni ; publiskai lietošanai paredzētu pilsētas zaļo zonu, parku un dārzu apūdeņošana	Visas apūdeņošanas metodes
B	Svaigā veidā patērējami pārtikas kultūraugi, kuru ēdamā daļa atrodas virs zemes un nav tiešā saskarē ar pārgūto ūdeni, pārstrādājami pārtikas kultūraugi un nepārtikas kultūraugi, tostarp kultūraugi, ko izbaro piena vai gaļas lopiem	Visas apūdeņošanas metodes
C		Tikai pilienveida apūdeņošana (*2)
D	Rūpnieciskie kultūraugi, enerģētiskie kultūraugi un sētie kultūraugi	Visas apūdeņošanas metodes

Pamatojums

Atzinums paplašina regulas priekšlikuma darbības jomu, kā izklāstīts 2. pantā un kā noteikts I pielikuma 1. iedaļā, pievienojot b) punktu par pilsētas zaļo zonu, parku un dārzu apūdeņošanu.

10. grozījums

I PIELIKUMS

2. iedaļa

4. tabula

Lauksaimnieciskajai apūdeņošanai domātā pārgūtā ūdens validācijas monitorings

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pārgūtā ūdens kvalitātes klase	Indikatormikroorganismi (*3)	Attīrīšanas ķēdes veikuma mērķrādītāji (log10 samazinājums)
A	E. coli	≥ 5,0
	Visi kolifāgi/F-specifiskie kolifāgi/somatiskie kolifāgi/kolifāgi (*4)	≥ 6,0
	Clostridium perfringens sporas/sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas (*5)	≥ 5,0

Pārgūtā ūdens kvalitātes klase	Indikatormikroorganismi (*6)	Attīrīšanas ķēdes veikuma mērķrādītāji (log10 samazinājums)
A	E. coli	≥ 5,0
	Visi kolifāgi/F-specifiskie kolifāgi/somatiskie kolifāgi/kolifāgi (*7)	≥ 6,0
	Clostridium perfringens sporas/sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas (*8)	≥ 5,0

Pamatojums

Praksē šīs prasības nebūs iespējams ievērot gadījumos, kad ūdens daudzums, kas no attīrīšanas iekārtas ieplūst ūdens pārgūšanas stacijā, kaut kāda iemesla dēļ (piemēram, daļa rūpniecisko notekūdeņu nonāk pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtā), ir mazāks salīdzinājumā ar ierasto attīrītā ūdens daudzumu.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Pašreizējā situācija

norāda, ka ūdens atkalizmantošanu var veicināt ar dažādiem politikas instrumentiem. Viens no tiem ir saistoši standarti vai norādes, ar kurām nosaka minimālās prasības, kas jāievēro attiecībā uz pārgūto ūdeni, lai to varētu izmantot atkārtoti, piemēram, lauksaimnieciskās apūdeņošanas vajadzībām. Patlaban šādi instrumenti ir tikai sešās dalībvalstīs;

uzskata, ka galvenais šķērslis pārgūtā ūdens izmantošanai, pat ierobežotā apmērā, ir bažas par pārtikas nekaitīgumu saistībā ar lauksaimniecības produktiem, kas audzēti zemes platībās, kuras tiek apūdeņotas ar attīrītiem pilsētas notekūdeņiem;

pauž bažas par to, ka ūdens atkārtota izmantošana ES joprojām ir ierobežota un ka ir maz kvantitatīvas informācijas par to, cik liels ir pārgūtā ūdens īpatsvars un kā to izmanto dažādās dalībvalstīs. Daļēji tas skaidrojams ar atšķirīgu priekšstatu par to, ko nozīmē jēdziens “ūdens atkalizmantošana”, vai atšķirīgiem datu ieguves un sniegšanas veidiem;

Nepieciešamība pieņemt tiesisko regulējumu

konstatē, ka izskatāmā regula ir vajadzīga, ņemot vērā arvien lielāku ūdens resursu trūkumu ES dalībvalstīs, īpaši izmantošanai lauksaimniecībā un ūdens taupīšanas nolūkā. Balstoties uz faktiem, ir jānoskaidro, cik daudz ūdens Eiropas Savienībā varētu šādi ietaupīt. Izskatāmā regula vajadzīga arī tāpēc, lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus lauksaimniekiem visās dalībvalstīs. Visbeidzot, šī regula ir konkrēts apliecinājums darbam, ko ES iegulda aprites ekonomikas izveidē arī ūdens nozarē;

uzskata, ka atbalstam šādai notekūdeņu apsaimniekošanas metodei būtu jākļūst par priekšrocību dalībvalstīm, jo šāda veida atbalsts nodrošina lauksaimniecības uzņēmumu darbību pat sausuma periodos. Minētajos sausuma periodos, kad ar citiem noteikumiem tiek ierobežota gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošana, šis jaunais produkts ļautu kopumā saglabāt lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu (un daudzos gadījumos no tās atkarīgo lopkopību);

piekrīt, ka Eiropas Komisijas apsvērumi izskatāmā regulas priekšlikuma iesniegšanai ir pamatoti, bet, tā kā visa regula koncentrējas uz pārgūšanas staciju operatoriem noteiktajiem pienākumiem, trūkst analīzes (jo īpaši ekonomiskas analīzes) par motivāciju, kas mudinātu komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoru kļūt par pārgūšanas stacijas operatoru;

norāda, ka konkrētā pieredze valstīs, kuras apūdeņošanai jau izmanto pārgūto ūdeni, liecina, ka izmaksas saistībā ar ieguldījumiem, kas pārgūšanas stacijām jāveic, lai saņemtu pārgūtā ūdens kvalitātes A klasi, būs lielākas, nekā norādīts regulas priekšlikuma sadaļā “Ietekmes novērtējums”;

konstatē, ka izskatāmā regula galu galā palielinās izmaksas, kas saistītas ar notekūdeņu attīrīšanu, jo lauksaimniecības nozarei nebūs obligāti jāpērk attīrīti ūdeņi visa gada garumā. Jāpanāk, lai šādas papildu izmaksas netiktu nesamērīgi pārnestas uz iedzīvotājiem, pašvaldībām un operatoriem;

uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt šīs regulas saskaņotību ar citiem attiecīgiem tiesību aktiem, jo īpaši ar Kontroles regulu un citiem uz pārtikas produktu ražošanas jomu attiecināmiem noteikumiem;

Regulas darbības jomas paplašināšana

10.

norāda, ka notekūdeņu apsaimniekošanas jomā svarīgākie ES tiesību akti ir Direktīva 91/271/EEK un Direktīva 2000/60/EK, taču tām ir ļoti vāja saikne ar izskatāmo priekšlikumu. Abās direktīvās notekūdeņu atkārtota izmantošana minēta vienīgi deklaratīvi, piemēram, liekot uzsvaru uz vides aizsardzību;

11.

uzskata, ka vispārējā Eiropas Savienības tiesību aktā notekūdeņu atkārtotas izmantošanas jēdzienu nedrīkstētu sašaurināt, attiecinot to vienīgi uz lauksaimniecību; tomēr atzīst, ka tā attiecināšana arī uz tādām jomām kā rūpniecība un enerģētika nozīmētu pilnībā pārveidot teksta struktūru;

12.

tādēļ ierosina papildināt regulas darbības jomu, lai to attiecinātu ne tikai uz ūdens izmantošanu apūdeņošanas vajadzībām lauksaimniecībā, bet arī citiem mērķiem, piemēram, lai apūdeņotu publiskai lietošanai (atpūtai, sportam) paredzētās pilsētas zaļās zonas, parkus, dārzus un zālienus, jo arī to apūdeņošanai ar pārgūto ūdeni var piemērot tādas pašas pieejas un minimālās kvalitātes prasības kā lauksaimnieciskajai apūdeņošanai. Pilsētas ūdens resursu apsaimniekošanas jomā pārgūtā ūdens izmantošana šādiem mērķiem varētu ievērojami palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar pilsētas centru spēcīgu sasilšanu sausuma periodos;

Galaizmantotāja atbildība

13.

uzskata, ka šīs struktūras galvenā nepilnība ir tā, ka “galaizmantotājs” tiek uzskatīts tikai par patērētāju, kurš pasīvi izmanto pārgūto ūdeni, bet nav atbildīgs ne par ko, pat ne par iespējamām izmaiņām šā ūdens kvalitātē pēc tam, kad to piegādājis pārgūšanas stacijas operators, vai par tā izmantošanu, piemēram, augsnes apūdeņošanai;

14.

prasa ieviest atbilstīgus paraugu ņemšanas un analīžu standartus, ņemot vērā ISO standartus, kas attiecas uz apūdeņošanai paredzētā pārgūtā ūdens kvalitāti dažādās kvalitātes klasēs atkarībā no kultūraugu kategorijām. No regulas izriet, ka ES neuzskata pārgūto ūdeni par tādu pašu (drošu) produktu kā dzeramo ūdeni, un tāpēc atbildība par tā izmantošanu būtu jāuzņemas arī galaizmantotājam, pilnībā apzinoties situāciju. Lauksaimniecības (vai pārtikas) inspekcijas kompetentajai iestādei vai sanitārajiem dienestiem būtu jāpieprasa, lai tiktu veiktas pārbaudes. Pārbaužu vajadzībām ir jāizvēlas tādas zemes platības, kas būtu reprezentatīvas visai teritorijai, kuras apūdeņošanai izmantots pārgūtais ūdens no attiecīgās pārgūšanas stacijas;

Pārgūšanas stacijas izejas punkts

15.

aicina Eiropas Komisiju definēt, kas ir “stacijas izejas punkts”. Izskatāmajā priekšlikumā šāds “izejas punkts” nav definēts, un tas tiek interpretēts dažādi. Ar jēdzienu “stacijas izejas punkts” var saprast pārgūšanas stacijas efluentu vai uzkrāšanas tvertni, kurā veidojas ūdens rezerve, kas būs nepieciešama, lai segtu galaizmantotāja neregulāro patēriņu, vai arī kā apūdeņošanas sistēmu, kas produktu no stacijas piegādā gala patēriņam;

Subsidiaritātes princips

16.

uzskata, ka ierosinātā regula atbilst subsidiaritātes principam (LES 5. pants). Saskaņā ar subsidiaritātes principu ir pareizi teikt, ka ūdens apsaimniekošanas jomā kompetentās vietējās iestādes katrā dalībvalstī lems, kā izmantot pārgūtos notekūdeņus, taču juridisks instruments ES līmenī tomēr ir vajadzīgs, ņemot vērā ES vienotā lauksaimniecības produktu tirgus īpašo raksturu.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(*1) Pilienveida apūdeņošana ir mikroapūdeņošanas sistēma, kur ūdeni augiem padod pilienu vai sīku tērcīšu veidā; ūdeni ļoti lēni (2–20 l/h) pilina uz augsnes vai tieši zem augsnes virskārtas pa maza diametra plastmasas caurulītēm, kam ir speciālas izlaides – pilinātāji.

(*2) Pilienveida apūdeņošana ir mikroapūdeņošanas sistēma, kur ūdeni augiem padod pilienu vai sīku tērcīšu veidā; ūdeni ļoti lēni (2–20 l/h) pilina uz augsnes vai tieši zem augsnes virskārtas pa maza diametra plastmasas caurulītēm, kam ir speciālas izlaides – pilinātāji.

(*3) Validācijas monitoringā šo mikroorganismu vietā var izmantot arī references patogēnus Campylobacter, Rotavirus un Cryptosporidium. Tādā gadījumā piemēro šādus veikuma mērķrādītājus (log 10 samazinājums): Campylobacter (≥ 5,0), Rotavirus (≥ 6,0) un Cryptosporidium (≥ 5,0).

(*4) Par vispiemērotāko vīrusindikatoru ir izraudzīts “visi kolifāgi”. Tomēr, ja visu kolifāgu analīze nav iespējama, jāanalizē vismaz viens no tiem (F-specifiskie vai somatiskie kolifāgi).

(*5) Par vispiemērotāko protozoju indikatoru ir izraudzīts Clostridium perfringens sporas. Tomēr, ja Clostridium perfringens sporu koncentrācija nav tāda, lai būtu iespējams validēt vajadzīgo log10 samazinājumu, kā alternatīvu var izmantot sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas.

Operators monitoringā izmantojamās analīzes metodes validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem nacionāliem vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošina līdzvērtīgu kvalitāti.

(*6) Validācijas monitoringā šo mikroorganismu vietā var izmantot arī references patogēnus Campylobacter, Rotavirus un Cryptosporidium. Tādā gadījumā piemēro šādus veikuma mērķrādītājus (log10 samazinājums): Campylobacter (≥ 5,0), Rotavirus (≥ 6,0) un Cryptosporidium (≥ 5,0).

(*7) Par vispiemērotāko vīrusindikatoru ir izraudzīts “visi kolifāgi”. Tomēr, ja visu kolifāgu analīze nav iespējama, jāanalizē vismaz viens no tiem (F-specifiskie vai somatiskie kolifāgi).

(*8) Par vispiemērotāko protozoju indikatoru ir izraudzīts Clostridium perfringens sporas. Tomēr, ja Clostridium perfringens sporu koncentrācija nav tāda, lai būtu iespējams validēt vajadzīgo log10 samazinājumu, kā alternatīvu var izmantot sporveidotājas sulfātreducējošās baktērijas.

Ja log10 samazinājuma rādītājus nav iespējams sasniegt indikatororganismu zemās koncentrācijas dēļ attīrītajos notekūdeņos, kas ieplūst ūdens pārgūšanas stacijā, validēšanas mērķi var uzskatīt par sasniegtu, ja pārgūtajā ūdenī nav attiecīgā indikatororganisma.

7.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/365

Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra”

(2019/C 86/20)

Ziņotājs:

Andres JAADLA (EE/ALDE), Rakveres pilsētas domes deputāts

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES

COM(2018) 447 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzīst, ka kosmosa tehnoloģijas ir pamattehnoloģijas, kas var atbalstīt daudzas ES rīcībpolitikas tādās jomās kā viedo pilsētu risinājumi, lauksaimniecība, vide, klimats, katastrofu riska mazināšana un reaģēšana uz migrāciju, drošība, telpiskā plānošana un citas jomas, un uzsver, ka piekļuve kvalitatīviem un atjauninātiem datiem rada iespējas apmierināt pašreizējās un nākotnes vajadzības, uzlabojot Eiropas konkurētspēju, sniedzot plašas sociālekonomiskas priekšrocības un uzlabojot Eiropas drošību;

atbalsta Eiropas Komisijas redzējumu par ES kosmosa stratēģiju un to, ka tā īstenojama, izveidojot ES kosmosa programmu. Kosmosa programma, kas būs vienota un integrēta, palielinās sinerģiju starp stratēģijas komponentiem, kā arī uzlabos tās efektivitāti un lietderību;

secina, ka, ar kosmosu saistītās ES darbības apvienojot vienā regulā, šajā stratēģiskajā nozarē tiek nodrošināta saskaņota sistēma un palielināta redzamība;

uzskata, ka šī ES kosmosa politikas reforma ir iespēja patiešām atvērt “slēgto klubu” un ļaut visdažādākajās jomās gūt labumu no kosmosa nozarē veiktām darbībām – kā no pašreizējiem, tā arī no jauniem pasākumiem;

norāda, ka ir svarīgi izmantot enerģētikas un kosmosa jomas sinerģiju, lai atbilstoši īstenotu ES enerģētikas politiku. Vietējās un reģionālās pašvaldības aizvien vairāk iesaistās enerģētikas nozarē, tāpēc būtu jāveicina enerģētikas infrastruktūras saskaņošana, izmantojot satelīta tehnoloģijas;

aicina Eiropas Komisiju sīkāk precizēt un izklāstīt kosmosa centru un inovācijas partnerību koncepciju un izveidi, jo īpaši dažādu dalībnieku finansiālos un pārvaldības pienākumus, un uzsver, ka šādas iniciatīvas var būt īpaši nozīmīgas reģioniem, tostarp tiem, kuru teritorija plešas vairāk nekā vienā dalībvalstī;

aicina Eiropas Komisiju pievienot skaidrākus priekšlikumus par to, kā nodrošināt, lai valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi, zinātnieki, pētnieki un specializētie Copernicus datu izplatīšanas tīkli varētu vairāk izmantot Zemes novērošanas datus un tehnoloģijas tā, lai minētajām struktūrām būtu gan spējas, gan iespējas no datiem iegūt iedzīvotājiem lietderīgu informāciju;

atzīst, ka priekšlikumā ir minēta vajadzība visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, citiem ekonomikas dalībniekiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus, bet vēlētos lielāku skaidrību par to, kā Kosmosa programmā ir ierosināts atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību sākotnējos ieguldījumus satelīta datu izmantošanas ieviešanā, lai nodrošinātu, ka tās savus pienākumus pilda, saskaroties ar tehniskiem, finansiāliem vai ar kompetenci saistītiem šķēršļiem;

uzskata, ka regulā būtu labāk jāpaskaidro, kā ES plāno risināt jautājumus saistībā ar komerciālajiem dalībniekiem kosmosa nozarē, lai atbalstītu Eiropas rūpniecību šajā nozarē, kas ir daudzējādā ziņā specifiska – koncentrēta, ar divējāda lietojuma iespējām un lieliem šķēršļiem ienākšanai tirgū, kurus rada gan nepieciešamība pēc lieliem sākotnējiem ieguldījumiem, gan arī citi faktori, un uzskata, ka būtu jāpastiprina noteikumi par to, kā nodrošināt neatkarīgu piekļuvi kosmosam;

10.

uzsver, ka priekšlikumā liktajam uzsvaram uz pārvaldības procedūrām, kas paredzētas sadarbībai starp Eiropas Savienību, Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru, dalībvalstīm un Eiropas Kosmosa aģentūru, vajadzētu nodrošināt, ka nenotiek dublēšanās un ka, paplašinot jauno aģentūru, netiek veidotas dubultas struktūras. Papildu uzdevumu nodošanu jaunajai aģentūrai nevajadzētu veikt Komisijai vienai pašai, bet tas noteikti jāsaskaņo ar Eiropas Parlamentu un Padomi;

11.

atzinīgi vērtē to, ka ir palielināts Kosmosa programmas finansējums, lai nodrošinātu Eiropas galveno kosmosa programmu Copernicus, Galileo un EGNOS turpināšanu un turpmāku attīstību, un tai pašā laikā ir pievienotas divas jaunas iniciatīvas, proti, SST un GOVSATCOM;

12.

pauž nožēlu, ka programmā “Apvārsnis Eiropa” nav piešķirts īpašs finansējums kosmosa izpētei, jo tas varētu radīt lielākus stimulus un drošību, lai šajā nozarē varētu turpināt attīstīties Eiropas rūpniecība, un nodrošināt vislabāko iespējamo rūpniecības un pētniecības sinerģiju.

Vispārīgas piezīmes un analīze

13.

2016. gada 26. oktobrī Eiropas Komisija pieņēma “Kosmosa stratēģiju Eiropai”. Kosmosa stratēģijas mērķis bija izklāstīt vispārējo stratēģisko redzējumu par Savienības darbībām kosmosā un vienlaikus nodrošināt pienācīgu koordināciju un papildināmību ar dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) veiktajām darbībām. Regulas projekts veicina Kosmosa stratēģijas mērķu sasniegšanu ar īpašiem pasākumiem pastāvošo programmu stiprināšanai un jaunu izveidei, kā arī 16 miljardu EUR piešķīrumu kosmosa politikai.

14.

Reģionu komiteja atbalsta ES kosmosa stratēģijas mērķi un atzīst tās nozīmi reģionos. Regulas projekts veicina šo mērķu sasniegšanu, taču dažos gadījumos tas nav pietiekami vērienīgs vai arī tajā nav pietiekami precizēts, kā panākt rezultātus. Eiropas iedzīvotāji, uzņēmumi un pētniecības kopienas sāk arvien aktīvāk darboties kosmosa nozarē. Tāpēc liela nozīme ir kosmosa izmantošanas rezultātā gūtu datu un pakalpojumu ieviešanai un veicināšanai, lai nodrošinātu, ka sabiedrība, vietējās pārvaldes līmeņi un uzņēmumi gūst labumu. Ņemot vērā to stratēģisko ietekmi uz Eiropas kosmosa politiku, atbildībai par kosmosa izmantošanas rezultātā gūtu datu un pakalpojumu ieviešanu un veicināšanu arī turpmāk vajadzētu būt svarīgam jautājumam, kam pievēršas Eiropas Komisija, kura regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās darbu šajā sakarā.

15.

Kosmosa tehnoloģiju izmantošana uz Zemes nodrošināto pakalpojumu atbalstam kļūst arvien nozīmīgāka. Kosmosa nozarē darbojas aizvien vairāk privātā sektora dalībnieku. Kosmosa izmantošana ir kļuvusi par ikdienas dzīves daļu veidā, kas nebija iedomājams pirms 60 gadiem, kad sākās kosmosa laikmets; ar kosmosu saistīta informācija un pakalpojumi ietekmē daudzas ikdienas dzīves jomas. Kosmosa tehnoloģijas ir neaizstājamas digitālajā ekonomikā, tās ir būtiski svarīgas sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai un sniedz arī jaunas iespējas pētniecībai. Eiropas Savienība desmitiem gadu ir bijusi nozīmīga kosmosa tehnoloģiju lietotāja, un tā izstrādājusi tādas būtiskas kosmosa programmas kā Galileo un Copernicus. ES var sasniegt to, ko neviena dalībvalsts praktiski nespētu atsevišķi, – sadarbība ir svarīga, ja Eiropa vēlas gūt būtisku ietekmi kosmosa nozarē.

16.

Būtu jāuzsver, cik svarīgi ir ciešāk koordinēt zinātnes un kosmosa programmas Eiropas Savienībā, kā arī jānorāda uz reģionālo un vietējo pašvaldību lomu veicināt zinātnes un ar kosmosu saistītu darbību labāku sasaisti ar uzņēmējdarbību. Eiropas Savienībai būtu vairāk jāatbalsta digitālu un ar kosmosu saistītu tehnoloģiju attīstība, un pētniecības un ar kosmosa saistītu darbību budžeti būtu jākoordinē ciešāk, jo minētās tehnoloģijas ir atzīts inovācijas virzītājspēks vairākās ilgtspējīgai attīstībai svarīgās nozarēs (tādās kā digitalizācija, mākslīgais intelekts, enerģētika, vide, katastrofu riska pārvaldība un klimata pārmaiņas). ES kosmosa nozares nākotnei ir vitāli nepieciešama piekļuve augsti tehnoloģiski ietilpīgiem un zinātnesietilpīgiem zinātniskiem projektiem. Lai stiprinātu Eiropas kosmosa nozares spējas, ir svarīgi līdztekus turpināt Eiropas uzņēmumu un universitāšu vai pētniecības institūtu līdzdalību EKA programmās, lai izstrādātu augstās tehnoloģijas kosmosa misijām un sistēmām. Uzņēmumu attīstības stimuli būtu jāveicina, izmantojot ES MVU instrumentu, lai turpmākajās pamatprogrammās izvērstu uzņēmējdarbību un uzņēmumu iespējas ar kosmosu saistītu produktu un pakalpojumu jomā.

17.

Priekšlikumā konsolidētas pašreizējās darbības kosmosa nozarē un radītas jaunas, piemēram, “kosmosa situācijas apzināšanās” (SSA), kas ļautu veikt pasākumus pret apdraudējumiem kosmosā, piemēram, atkritumiem, nelaimes gadījumiem orbītā, kosmisko laikapstākļu izraisītiem notikumiem utt. Ir arī plānots izveidot valdības satelītsakaru (GOVSATCOM) tīklu, kas nodrošinātu saziņu vietās vai situācijās, kur parastie sakari nav pieejami.

Rūpniecības politika un iepirkumi

18.

Kosmosa tehnoloģijas ir dārgas un zinībietilpīgas, tāpēc uzņēmumiem ir ievērojami šķēršļi ienākšanai tirgū. Tajā pašā laikā joprojām ir nepietiekama izpratne par kosmosa kā pamattehnoloģijas nozīmi. Visu reģionu visa lieluma uzņēmumi varētu izmantot kosmosu dažādos veidos, taču it īpaši gadījumos, kad runa ir par mazākiem uzņēmumiem, attālākiem reģioniem un mazākām dalībvalstīm, varētu būt nepieciešama papildu informācija vai atbalsts, lai attīstītu idejas par to, kā izmantot kosmosa tehnoloģiju sniegtās iespējas.

19.

Pozitīvi vērtējams tas, ka priekšlikumā ir minēti kosmosa centri, inovācijas partnerības un cita veida atbalsts inovācijai, un priekšlikumā ir skaidri minēts reģionālais līmenis. Tomēr netiek precizēts, kā tas ir panākams.

20.

Neraugoties uz priekšlikumā iekļautajiem noteikumiem, tas, ka ES iepirkumi tiek rīkoti kā konkursi, un dalībai konkursos nepieciešamās prasmes un resursi var radīt apstākļus, kas ir izdevīgi lielākiem uzņēmumiem. Šāds līdzsvara trūkums ar laiku var veidot tirgus izkropļojumus, kuri var radīt neizdevīgu stāvokli jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām, liedzot piekļuvi ekonomiskajām iespējām, ko varētu radīt Kosmosa programma.

21.

Mazi uzņēmumi, kas atrodas tuvāk lietotājiem, var būt elastīgāki un ātrāk reaģēt, tādējādi nodrošinot nozīmīgus posmus vērtības veidošanas ķēdē un veicot noteiktu funkciju kosmosa nozarē. Visu reģionu uzņēmumi varētu atšķirīgos veidos un apmēros lietot kosmosa telpu. Arī mazāki uzņēmumi, tālākie reģioni un mazās dalībvalstis var piedalīties milzīgā datu apjoma apstrādē, rodot jaunus un novatoriskus to lietošanas veidus. Izmantojot pieejamos finanšu instrumentus un veicot popularizēšanas pasākumus, reģionālajām pašvaldībām būtu jāvairo interese par kosmosa tehnoloģiju izmantošanu tirgus vajadzībām, piemēram, izmantojot sistēmas, kas sniedz atbalstu jaunuzņēmumu inkubatoriem tehnoloģiju nozarē.

22.

Regulas projektā paredzētajos iepirkuma principos ir minēti mazie un vidējie uzņēmumi un plašs ģeogrāfiskais tvērums, kā arī vairāku piegādātāju izmantošana un vajadzība iesaistīt visas dalībvalstis un izvairīties no koncentrācijas. Regulas tekstā nav konkrētu priekšlikumu konkurētspējas atbalstam.

23.

Ir vairāk jāapzinās iespējamā tirgus ietekme uz Eiropas rūpniecību un reģioniem. Attiecībā uz ģeogrāfisko sadalījumu vai taisnīgu atdevi (juste retour) ES publiskā iepirkuma procedūrā ir atšķirīgs uzsvars nekā EKA procedūrās. Ir jāņem vērā iepirkumu sistēmas nomaiņas ietekme uz reģioniem, jo EKA iepirkumi daudzos reģionos ir ļoti svarīgi.

24.

Kosmosa nozarē nav līdzvērtīgu konkurences apstākļu, jo dažām valstīm ir liela aizsardzības nozare, kas nodrošina ieguldījumus un, ņemot vērā, ka lielākā daļa ar kosmosu saistīto darbību ir lietojamas divējādi, var nosegt civilo lietojumu izmaksas. Eiropai ir jānodrošina cieša sadarbība un jāpārliecinās, ka tiek veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vienlīdzīgu apstākļu trūkumu un atbalstītu Eiropas uzņēmumus.

25.

Vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista ar kosmosu saistītās kopās no dažādām nozarēm, kurām kosmosa nozare var sniegt svarīgus datus (piemēram, enerģētika, transports, vides monitorings, lauksaimniecība un viedo pilsētu risinājumi). Reģionālas kopas, kurās ir iesaistījušās vairākas dalībvalstis, var būt noderīgs rūpniecības politikas instruments kosmosa politikai, jo tās palielina ES konkurētspēju un atbalsta reģionālo attīstību.

26.

Regulā vajadzētu labāk paskaidrot, kā ES plāno risināt jautājumus saistībā ar komerciālajiem piegādātājiem, jo īpaši attiecībā uz datiem, kas saistīti ar drošību. Kopumā tajā būtu labāk jānosaka prioritātes un līdzekļi, kā risināt jautājumus saistībā ar privātiem uzņēmumiem, un jāatzīst iespējas veikt kopīgu iepirkumu ar privātiem uzņēmumiem.

Izpratnes veicināšana un iekļaujoša kosmosa politika

27.

Kosmosa izmantošana var sniegt daudz ieguvumu pētniecības un izstrādes darbībām un, ja to pienācīgi popularizē un prezentē arī visos izglītības līmeņos, var ieinteresēt un iedvesmot jaunas pētnieku un uzņēmēju paaudzes Eiropā. Tas ir ārkārtīgi vajadzīgs, ja Eiropa arvien vairāk globalizētā vidē vēlas saglabāt līderpozīcijas ar kosmosu saistītās darbībās. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāatbalsta formālas izglītības un ikdienējas mācīšanās pasākumi, lai veidotu jaunās paaudzes izpratni par ieguvumiem, ko sniedz kosmosa tehnoloģiju izmantošana civilajā ekonomikā un iedzīvotāju ikdienā, arī runājot par drošības garantēšanu vietējā un reģionālajā līmenī.

28.

Eiropas Savienībai ir labas iespējas atbalstīt pētniecības darbības, apmaiņu un līdzīgus pasākumus. Šis kosmosa politikas aspekts priekšlikumā nav pietiekami aplūkots. Par pētniecību un izstrādi varētu būt runāts vairāk un konkrētāk. Pašlaik šķiet, ka nav pietiekami uzsvērta sinerģija starp rūpniecību un pētniecību.

29.

Būtu jāatrod sinerģija kiberdrošības jomā, jo kiberdrošība ir problēma visās ar kosmosu saistītās darbībās (Zemes segments, satelīts, augšupsaite/lejupsaite un dati).

Galileo un Copernicus

30.

ES globālā navigācijas satelītu sistēma (GNSS) Galileo nodrošina bezmaksas pozicionēšanas datus, kas dod Eiropai stratēģisku autonomiju. EGNOS nodrošina reģionālu Eiropas sistēmu. Mūsdienu sarežģītajā un neprognozējamajā ģeopolitiskajā vidē Eiropas autonomijai ir būtiska nozīme. Satelītdatu nozīme nepārtraukti pieaug. Tādas nākotnes tehnoloģijas kā bezvadītāja automobiļi ir tikai viens piemērs. Galileo nodrošina iespēju arī mazos un vidējos uzņēmumos un visās dalībvalstīs izstrādāt jaunus pakalpojumus un preces. Lai veicinātu plašu izmantošanu, ar šīm iespējām un ar veidiem, kā no tām gūt peļņu, ir jāiepazīstina saprotamā veidā.

31.

Copernicus datu izmantošana nav tik plaša, kā varētu vēlēties, lai gan dati ir pieejami bez maksas. Ir vajadzīgi pasākumi, kas sekmētu datu izmantošanu plašākā lokā. Regulā ir minēta datu ķēde, kas atbalstītu datu plašāku izmantošanu. Ņemot vērā lietotāju lielo skaitu un datu milzīgo apjomu, ir būtiski nodrošināt ātru un drošu piekļuvi. Tas ir ļoti svarīgi reģioniem, jo uzņēmumi (tostarp mazie un vidējie) jebkurā vietā var izstrādāt jaunus pakalpojumus, kuru pamatā ir pieejamie dati.

32.

Iepriecinoši, ka ir ierosināti pasākumi ar mērķi piedāvāt datu un informācijas piekļuves pakalpojumus (DIAS). Svarīgi būtu sniegt vairāk mērķorientēta atbalsta no ES un valstu avotiem, lai attīstītu pakārtoto satelītpakalpojumu un lietojumu nozari. Priekšlikumā ir atzīta vajadzība veicināt un atvieglot Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu vietējās pašvaldībās, mazajos un vidējos uzņēmumos, zinātnieku un pētnieku vidū, kā arī specializētajos Copernicus datu izplatīšanas tīklos un valstu un reģionālajās struktūrās, tomēr nav paskaidrots, kā tas tiks darīts.

SST

33.

Ņemot vērā pieaugošo kosmosa izmantošanas intensitāti, priekšlikums par kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēmu (SST) ir svarīgs un lietderīgs papildinājums.

34.

Lai ātri un efektīvi sniegtu pakalpojumus SST lietotājiem, noteikumos par SST darbības jomu būtu skaidri jānosaka, ka plaši iesaistās ieinteresētās personas visās ES daļās, un jālieto pastāvošie risinājumi, kas var ietvert komerciālus risinājumus.

GOVSATCOM

35.

GOVSATCOM tieši palīdzēs dalībvalstīm, kurām nav bijuši resursi izstrādāt savas kosmosa sistēmas, un tādējādi radīs tiešu pievienoto vērtību ES darbībai.

36.

Dažos reģionos, piemēram, pierobežā, GOVSATCOM var būt īpaši nozīmīgs. Iniciatīvu sākotnēji galvenokārt īstenos ar dalībvalstu starpniecību, bet vēlāk (iespējams, pēc 2024. gadā veiktā izvērtējuma) reģioniem var tikt dota iespēja tieši piedalīties aģentūras darbā.

Piekļuve kosmosam

37.

Piekļuve kosmosam ir svarīga tādām sistēmām kā GNSS, Copernicus un Galileo. Lai nodrošinātu ilgtspēju, Eiropai būtu vajadzīga autonoma un neatkarīga piekļuve kosmosam. Sākt raķešu palaišanas darbības ir dārgi un sarežģīti, jo tirgus piekļuvei ir ievērojami šķēršļi, tāpēc jāapsver, kā varētu atbalstīt modernas, efektīvas un elastīgas palaišanas infrastruktūras iekārtas.

38.

Šādi pasākumi var ietvert, piemēram, pielāgotas iepirkuma politikas izveidi Eiropas institucionālajiem palaišanas līgumiem, kā arī saskaņotu politiku attiecībā uz kritiskās infrastruktūras perspektīvu. Regulā būtu skaidri jānorāda iespēja apvienot palaišanas pasākumus, būtu jāiekļauj alternatīvu palaišanas iekārtu tehnoloģiju izstrāde un būtu jārunā par atbalstu Zemes infrastruktūrai.

Organizatoriski jautājumi

39.

Galvenais organizatoriskais priekšlikums ir paplašināt GSA funkcijas, lai tā vairs nebūtu tikai konkrētas programmas (Galileo) struktūra, bet gan kļūtu par ES kosmosa aģentūru, kas izveidota līdztekus Eiropas Kosmosa aģentūrai un ir saistīta ar augstu dublēšanās risku un dubultstruktūru izveidi. Tas ir jānovērš – pirms uzdevumus nodot GSA, rūpīgi un noteikti ir jāpārbauda, vai šādas kompetences jau nepilda EKA. ES rīcībpolitikām būtu jādod pievienotā vērtība ne vien saistībā ar dalībvalstu darbībām, bet arī EKA darbībām.

40.

Liela daļa regulas projekta attiecas uz ierosinātās aģentūras organizatoriskajiem jautājumiem un lielākoties ir pārņemta no GSA regulas. Koncentrēšanās uz šādiem jautājumiem rada risku, ka pārāk daudz uzmanības tiks veltīts tam, lai izveidotu administratīvās struktūras, un galu galā nebūs pietiekamu cilvēkresursu un finanšu resursu galvenajiem mērķiem, piemēram, ES kosmosa rūpniecības politikas vēriena paplašināšanai.

41.

Jo īpaši mazām valstīm jau tagad ir sarežģīti atrast vajadzīgos cilvēkresursus, lai varētu piedalīties daudzos dažādos pasākumos. Šīs grūtības varētu palielināties un radīt lielākas atšķirības starp dalībvalstu spēju aktīvi piedalīties. Būtu rūpīgi jāizvērtē, kā vislabāk izmantot resursus, jo EKA un ES sadarbības satvars jau pastāv.

42.

Būtu jāturpina un jāuzlabo pašreizējā auglīgā sadarbība starp dažādām ar kosmosu saistītām Eiropas organizācijām, kā EUMETSAT un ECMWF. Būtu pilnībā jāizmanto pastāvošo zināšanu un struktūru potenciāls.

Budžets

43.

Budžeta piešķīrums ir vērtējams atzinīgi. Kosmosa programma atbalsta daudzas ES rīcībpolitikas, tāpēc tās izmaksas nav konkrētu pasākumu izmaksas vien, bet līdzeklis, ar ko nodrošināt būtisku elementu citām ES rīcībpolitikām. Šajā sakarā jāuzsver, ka izmantošanas uzsākšanai un veicināšanai paredzētajos finanšu resursos būtu jāatspoguļojas arī tam, ka arvien vairāk iesaistās iedzīvotāji un uzņēmumi. Tādēļ tie nedrīkstētu būt mazāki kā pašreizējā periodā, piemēram, Copernicus gadījumā ne mazāk kā 5 % no kopējā Copernicus budžeta. EGNOS/Galileo vajadzībām paredzētajā budžetā nevajadzētu iekļaut izdevumus, kas nepieciešami jaunu administratīvo struktūru izveidei, bet gan jākoncentrējas vienīgi uz popularizēšanu un tirgus attīstību. Jau veiktie pasākumi, ja tos pietiekami nefinansēs, var ciest neveiksmi vai kļūt neatbilstīgi, un tas apdraudētu veiktos ieguldījumus.

44.

Ir žēl, ka programmā “Apvārsnis” nav paredzēts īpašs finansējums kosmosa nozarei.

45.

Komiteja norāda: lai ieviestu kosmosa tehnoloģijas, ir nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi, un iesaka publiskā sektora iestādēm izpētīt iespējas izveidot jaunus, uz tirgu orientētus pievilcīgus finanšu instrumentus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri attīstīta kosmosa tehnoloģijas.

Papildu jautājumi

46.

Risinot nesenos strīdīgos, ar kosmosu saistītos jautājumus, piemēram, par kosmosa resursu izmantošanu (tostarp ar kosmosu saistītu izejvielu ieguvi), kas ir aplūkoti dalībvalstu, piemēram, Luksemburgas, tiesību aktos, ES var palīdzēt panākt lielāku starptautisko konsensu par to, kā šādi valstu tiesību akti ir saistīti ar starptautiskajām tiesībām, kuras iestrādātas daudzās konvencijās.

47.

Attiecībā uz ES pievienošanos ar kosmosu saistītajām konvencijām – šī iespēja priekšlikumā ir minēta, bet tā būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.

Briselē, 2018. gada 6. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ