17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 421/2

Padomes secinājumi par personalizētu medicīnu pacientiem

(2015/C 421/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ATGĀDINA, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis un ka Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību. Savienība veicina dalībvalstu sadarbību sabiedrības veselības jomā, vajadzības gadījumā atbalstot to rīcību. Savienības rīcība pilnībā respektē dalībvalstu atbildību par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu, tostarp tām atvēlēto resursu sadali;

ATGĀDINA 2006. gada 2. jūlijā pieņemtos Padomes secinājumus par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (1), kuros definēts visā Eiropas Savienībā kopēju darbības principu kopums, jo īpaši attiecībā uz pacienta dalību un aprūpes kvalitāti un drošību, un kuros īpašs uzsvars likts uz to, ka visas Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmas ir vērstas uz pacientu;

ATGĀDINA 2011. gada 6. jūnijā pieņemtos Padomes secinājumus par inovāciju medicīnas ierīču nozarē (2), kuros atzīts, ka novatoriskas medicīnas ierīces varētu uzlabot pacientu veselības un dzīves kvalitāti un varētu sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā veselības aprūpes sistēmu izveidē un ka inovācijai vajadzētu būt arvien vairāk vērstai uz pacientu;

ATGĀDINA Padomes ieteikumu (2009. gada 8. jūnijs) par rīcību reto slimību jomā (2009/C-151/02) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 141/2000 (3) par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai piedāvātos stimulus, ko izmanto arī nolūkā sekmēt zāļu izstrādi un apstiprināšanu nelielām populācijām;

ATGĀDINA 2013. gada 10. decembrī pieņemtos Padomes secinājumus par pārdomu procesu attiecībā uz modernām, reaģētspējīgām un ilgtspējīgām veselības sistēmām (4), 2014. gada 20. jūnijā pieņemtos Padomes secinājumus par ekonomikas krīzi un veselības aprūpi (5), kā arī 2014. gada 1. decembrī pieņemtos Padomes secinājumus par inovāciju pacientu labā (6), kuros, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pilnībā respektēt dalībvalstu kompetences jomas, postulēta vajadzība pēc sadarbības jautājumā par efektīvām izdevumu pārvaldības stratēģijām attiecībā uz farmācijas precēm un medicīniskām ierīcēm, vienlaikus nodrošinot taisnīgu piekļuvi efektīvām zālēm ilgtspējīgu valsts veselības aprūpes sistēmu ietvaros; Padomes secinājumiem par inovāciju pacientu labā sekoja darbs augstākajā līmenī Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupā, tostarp pie iespējamiem tematiem, kas varētu kalpot par pamatu turpmākām diskusijām (7);

PIEŅEM ZINĀŠANAI Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentu par “-omikas” tehnoloģiju izmantošanu personalizētas medicīnas attīstībā (8), kurā izcelts personalizētas medicīnas attīstības potenciāls un aspekti un secināts, ka ar “-omikas” tehnoloģijām personalizētas medicīnas attīstība piedāvā jaunas iespējas pacientu ārstēšanai Eiropas Savienībā. Tajā ierosināts, ka ar šādu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt sekmīgāk orientētu ārstēšanu, izvairīties no ārstēšanā pieļautām kļūdām un mazināt zāļu blakusparādības. Tajā arī identificētas vairākas problēmas, kas saistās ar personalizētas medicīnas īstenošanu un apguvi veselības aizsardzības sistēmās;

PIEŅEM ZINĀŠANAI Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2013. gada ziņojumu par prioritārajām zālēm (9), kurā apspriesta personalizētas medicīnas, ziņojuma kontekstā sauktas par “stratificēto medicīnu”, nozīme un pašreizējie ierobežojumi un ieteikts ieguldīt tajā, lai vairāk stiprinātu pētniecību un zināšanas stratificētās medicīnas un farmakogenomikas jomā;

ATZĪMĒ, ka nav vispārpieņemtas termina “personalizēta medicīna” definīcijas. Neraugoties uz to, valda plaša izpratne par to, ka personalizēta medicīna attiecas uz tādu medicīnisko modeli, kurā izmanto indivīdu fenotipu un genotipu raksturojumu (piemēram, molekulāro profilēšanu, medicīnisko attēlveidošanu, datus par dzīves stilu), lai piemeklētu pareizo terapeitisko stratēģiju pareizajai personai pareizajā laikā un/vai lai noteiktu predispozīciju uz kādu slimību un/vai sniegtu laicīgu un īpaši orientētu profilaksi. Personalizēta medicīna saistās ar plašāku uz pacientu vērstas aprūpes jēdzienu, kurā ņemts vērā, ka kopumā veselības aprūpes sistēmām ir sekmīgāk jāatbild uz pacienta vajadzībām;

ATZĪMĒ, ka DNS sekvencēšanas tehnoloģijas un citas progresīvas “-omikas” tehnoloģijas bioloģisko marķieru identificēšanai attīstās strauji, un tiek sagaidīts, ka līdz ar šo attīstību kļūs iespējams kā mērķtiecīgu iejaukšanos papildu līdzekli izmantot detalizētu riska profilēšanu, lai panāktu veselības uzlabojumus un, ja iespējams, šos uzlabojumus vēl palielinātu un lai laika gaitā veselības aprūpe tiktu izmantota izmaksu ziņā efektīvākā veidā;

10.

ATZĪMĒ, ka līdz ar personalizētās medicīnas attīstīšanos cilvēki un veselības sistēmas saskaras ar jaunām problēmām, tādām kā līdzsvars starp tās riskiem un ieguvumiem, arī ņemot vērā tās ētiskās, finansiālās, sociālās un juridiskās sekas, jo īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu un izmaksu segšanu, datu aizsardzību un ar personas datu apstrādi saistītām sabiedrības interesēm;

11.

ATZĪMĒ, ka personalizētās medicīnas attīstība un īstenošana iet rokrokā ar attiecīgas diagnostikas attīstību;

12.

AR BAŽĀM ATZĪMĒ, ka ne visiem pacientiem ir piekļuve sekmīgāk orientētas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas inovatīvām metodēm, un dalībvalstis saskaras ar nozīmīgām problēmām, cenšoties sekmēt pienācīgu apguvi veselības aprūpes sistēmās, lai nodrošinātu iekļaušanu klīniskajā praksē atbilstoši principiem, kas paredz solidaritāti un vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, vienlaikus respektējot dalībvalstu kompetenci un nodrošinot to valsts veselības aizsardzības sistēmu ilgtspējību;

13.

ATZĪMĒ, ka personalizētā medicīna kļūst par realitāti pētniecībā, jo īpaši līdz ar atbalstu, ko sniedz Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, kura laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam atvēlējusi vairāk nekā 1 miljardu EUR personalizētās medicīnas bāzes veidošanai (10). Finansējums pētījumiem personalizētās medicīnas jomā turpināsies ar Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (11), arī ar pasākumiem, ko veic Novatorisko zāļu ierosmes (IMI) satvarā (12);

14.

ATZINĪGI VĒRTĒ 2015. gada 8. jūlija augsta līmeņa konferenci “Pieeja personalizētajai medicīnai – realitāte pacientiem”, kurā tika aplūkoti šķēršļi personalizētās medicīnas integrācijai Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmās, identificēta paraugprakse un tās pievienotā vērtība un ieskicēts potenciālais labums, ko personalizētā medicīna var nest sabiedrības veselības aizsardzībai, un tās ietekme uz politikas veidošanu Eiropas Savienībā. Šajā konferencē, kurā piedalījās valsts lēmumu pieņēmēji veselības jomā, regulatori, maksātāji un pacienti, tika arī uzsvērta vajadzība definēt uz pacientu vērstu pieeju personalizētai medicīnai Eiropas Savienības līmenī, kā arī visaptverošu pieeju, kas dažādās fāzes personalizētās medicīnas produktu dzīves cikla gaitā integrē tā, lai atvieglinātu to iekļaušanu klīniskajā praksē;

AICINA DALĪBVALSTIS:

15.

ATBALSTĪT piekļuvi – kā pienākas, saskaņā ar valsts tiesību aktiem – klīniski efektīvai un finansiāli ilgtspējīgai personalizētajai medicīnai, izstrādājot uz pacientu vērstas politikas, tostarp attiecīgā gadījumā pacienta tiesību nostiprināšanu un pacienta perspektīvas iekļaušanu regulatīvo procesu izstrādē, sadarbībā ar pacientu organizācijām un citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

16.

IZMANTOT genomikas informāciju, lai cilvēku genomikas sasniegumus integrētu sabiedrības veselības pētniecībā, politikā un programmās, ievērojot spēkā esošos valsts tiesību aktus par personas datiem un genomiku;

17.

IZSTRĀDĀT VAI, ja vajadzīgs, PASTIPRINĀT sabiedrības veselības komunikācijas stratēģijas, pamatojoties uz rīcībā esošiem, objektīviem, līdzsvarotiem un nereklāmiskiem datiem, lai padziļinātu sabiedrības izpratni gan par personalizētās medicīnas priekšrocībām un riskiem, gan arī par pilsoņu lomu un tiesībām, tādējādi atbalstot pienācīgu piekļuvi inovatīvām diagnostikas metodēm un mērķtiecīgākai ārstēšanai;

18.

IEVIEST pacientu informēšanas un izpratnes veidošanas stratēģijas, pamatojoties uz rīcībā esošiem, objektīviem, līdzsvarotiem un nereklāmiskiem datiem, lai uzlabotu veselības pratību un piekļuvi uzticamai, atbilstīgai un saprotamai informācijai par pieejamajām ārstēšanas iespējām, tostarp sagaidāmajiem ieguvumiem un riskiem, tādējādi ļaujot pacientiem aktīvi sadarboties ar veselības aprūpes profesionāļiem vispiemērotākās ārstēšanas stratēģijas izvēlē;

19.

NODROŠINĀT izglītību, apmācību un pastāvīgu profesionālo pilnveidi veselības aprūpes profesionāļiem, lai dotu tiem zināšanas, iemaņas un prasmes, kas vajadzīgas, lai optimāli izmantotu priekšrocības, ko pacientiem un veselības aprūpes sistēmai sniedz personalizēta medicīna;

20.

SEKMĒT sadarbību to datu vākšanā, apmaiņā, pārvaldībā un attiecīgā standartizācijā, kas vajadzīgi efektīviem personalizētas medicīnas pētījumiem, tās pilnveidošanai un piemērošanai, ievērojot tiesību aktus par datu aizsardzību;

21.

VEICINĀT starpnozaru mijiedarbi jo īpaši starp ģenētikas, statistisko metožu izmantošanas, bioinformātikas un veselības informātikas un epidemioloģijas speciālistiem un veselības aprūpes profesionāļiem, lai nodrošinātu labāku pieejamo datu izpratni, efektīvāku no vairākiem avotiem iegūtas informācijas integrēšanu un interpretēšanu un atbilstošu lēmumu pieņemšanu par ārstēšanas iespējām;

22.

IZSTRĀDĀT VAI, ja vajadzīgs, KORIĢĒT procedūras personalizētās medicīnas ietekmes vērtēšanai, jo īpaši veselības aprūpes tehnoloģijas (HTA) novērtējuma procedūras, atbilstoši īpašajām personalizētās medicīnas iezīmēm, ņemot vērā arī pievienoto vērtību no pacientu perspektīvas, kā arī pastiprinātu sadarbību un paraugprakses apmaiņu, pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci;

23.

ATZĪT klīnisku un sabiedrībai paredzētu biobanku potenciālu jaunu zāļu atklāšanai un attīstīšanai; atbalstīt biobanku standartizēšanu un tīklošanu resursu kombinēšanai un apmaiņai, ievērojot tiesību aktus par datu aizsardzību;

24.

APSVĒRT informācijas un paraugprakses apmaiņu ar pastāvošajiem forumiem, kas varētu atbalstīt gan to, lai pacientiem būtu pienācīga piekļuve personalizētai medicīnai, gan arī veselības sistēmu ilgtspējību;

25.

APSVĒRT iespēju izstrādāt ilgtermiņa, uz pacientu vērstas, stratēģiskas pieejas tam, kā sabiedrības veselības perspektīvā risināt ar piekļuvi personalizētai medicīnai saistītās problēmas, vienlaikus nodrošinot valsts veselības sistēmu ilgtspējību un pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci;

26.

APMAINĪTIES ar paraugpraksi personalizētās medicīnas jomā un atvieglināt tās pienācīgu izmantošanu veselības aprūpes praksē;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

27.

TURPINĀT brīvprātīgo kopīgo darbu, tostarp vadlīniju izstrādi un kritēriju definēšanu, HTA atbalstam personalizētas medicīnas jomā saskaņā ar HTA stratēģiju (13), vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci;

28.

SEKMĒT pastiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm HTA tīklā, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, un HTA struktūrā saskaņā ar gaidāmo vienoto rīcību;

29.

VEICINĀT elektronisko veselības karšu sadarbspēju, lai atvieglinātu to izmantošanu sabiedrības veselības un pētniecības nolūkos, izmantojot e-veselības tīklu, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (14) sniegto atbalstu;

30.

IZSTRĀDĀT kopējus datu vākšanas principus, kuru pamatā ir standarti un stabils tiesiskais regulējums, kas ļauj apstrādāt pacientu datus un nodrošina, lai Eiropas Savienības līmenī būtu pieejami salīdzināmi dati, tādējādi padarot iespējamu datu otrreizēju izmantošanu un analīzi lielākā mērogā atbilstīgi tiesību aktiem par datu aizsardzību, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci;

31.

VEICINĀT agrīnu dialogu un paralēlu zinātnisku padomu sniegšanu starp novatoriem, regulatoriem un HTA struktūrām, attiecīgā gadījumā ņemot vērā pacientu, veselības aprūpes jomas profesionāļu un maksātāju devumu, lai atbalstītu faktoloģiskā materiāla ģenerēšanu un regulatīvo apstiprinājumu piešķiršanu, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu kompetenci;

32.

VEICINĀT dialogu ar dalībvalstu iestādēm un ieinteresētajām personām, lai atvieglinātu pakāpenisku sabiedrības veselības genomikas pieejas īstenošanu gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, pamatojoties uz tādām iepriekšējām Eiropas Savienības iniciatīvām kā Uz genomu balstītas informācijas un tehnoloģiju kvalitātes nodrošināšanas, sniegšanas un izmantošanas Eiropas paraugprakses pamatnostādnes (15), un lai atvieglinātu jau īstenošanas stadijā esošās Eiropas Savienības iniciatīvas, tādas kā nostājas dokuments par sabiedrības veselības genomiku attiecībā uz vēzi, kas ar Komisijas ekspertu grupas vēža kontroles un reti sastopamu slimību jautājumos atbalstu jāizstrādā atbilstīgi vienotajai rīcībai par visaptverošu vēža kontroli;

33.

ŅEMT VĒRĀ personalizēto medicīnu plašākā kontekstā – saistībā ar nākotnes satvaru ilgtspējīgai Eiropas Savienības sadarbībai pacientu drošības un aprūpes kvalitātes jomā, kas prasīts Padomes 2014. gada 1. decembra secinājumos par pacientu drošību un aprūpes kvalitāti;

34.

TURPINĀT darbu, ko veic ekspertu grupa pacientu drošai un savlaicīgai piekļuvei zālēm (STAMP), kura analizē ar Eiropas Savienības farmācijas jomas tiesību aktu īstenošanu saistītos jautājumus, lai identificētu veidus, kā maksimāli efektīvi izmantot spēkā esošos Eiropas Savienības regulatīvos līdzekļus un vēl lielākā mērā uzlabot pacientu drošu un savlaicīgu piekļuvi zālēm, tostarp inovatīviem medikamentiem; kā daļu no STAMP ekspertu grupas darba turpināt uzraudzīt progresu, kas sasniegts Eiropas Zāļu aģentūras uzsāktā “adaptīvā ceļa” pilotprojekta īstenošanā, un tā potenciālu, lai varētu saņemt priekšlaicīgu zāļu apstiprināšanu precīzi definētā pacientu populācijā ar augstu medicīniskās vajadzības līmeni;

AICINA KOMISIJU:

35.

pamatojoties uz trešās veselības programmas (2014–2020) satvarā veiktu pētījumu, IZSKATĪT, kā realizēt personalizētajā medicīnā izmantoto lielo datu potenciālu, ieguldot inovatīvā, efektīvā un ilgtspējīgā veselības aizsardzības sistēmā, ievērojot tiesības uz personas datu aizsardzību. Šajā pētījumā būtu jāaplūko arī ētiskie, juridiskie un sociālie aspekti;

36.

ATVIEGLINĀT sadarbību un VEICINĀT paraugprakses apmaiņu veselības aprūpes profesionāļu izglītības, apmācības un pastāvīgās profesionālās pilnveides aspektos personalizētās medicīnas jomā;

37.

VEICINĀT iespējas, ko sniedz Eiropas references tīkli saistībā ar Direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, palīdzēt atvieglināt praktisko starpnozaru pētniecību, tostarp attiecīgā gadījumā personalizētas medicīnas jautājumos tiem pacientiem, kuri slimo ar reti sastopamām vai mazizplatītām slimībām vai kompleksām slimībām;

38.

TURPINĀT atbalstīt būtisko ieguldījumu personalizētajā medicīnā, ko dod pētniecība, kas tiek veikta saskaņā ar Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, tostarp ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar Novatorisku zāļu ierosmi (IMI), lai pastiprinātu efektīvāku profilakses un diagnostisko līdzekļu izstrādi, kā arī labākas un drošākas zāles pacientiem.

(1) http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2006:146:0001:0003:LV:PDF

(2) OV C 202, 8.7.2011., 7. lpp.

(3) OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.

(4) OV C 376, 21.12.2013., 3. lpp.

(5) OV C 217, 10.7.2014., 2. lpp.

(6) OV C 438, 6.12.2014., 12. lpp.

(7) 9869/15 (Inovācija pacientu labā: turpmākie pasākumi pēc Padomes secinājumiem);

11039/1/15 REV1 (Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupas augstākā līmeņa apspriežu rezultāti 2015. gada 15. jūlijā).

(8) Eiropas Komisijas dienestu dokuments, 2013. gada oktobris.

(9) http://www.who.int/medicines/areas/priority_medicines/MasterDocJune28_FINAL_Web.pdf

(10) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=URISERV:i23022&from=EN

Piemēram, projekts PerMed (www.permed2020.eu).

(11) http://ec.europa.eu/research/participants/data/ref/h2020/legal_basis/fp/h2020-eu-establact_lv.pdf

(12) http://www.imi.europa.eu/

(13) http://ec.europa.eu/health/technology_assessment/docs/2014_strategy_eucooperation_hta_en.pdf

(14) http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/connecting-europe-facility

(15) http://www.phgen.eu/typo3/fileadmin/downloads/QA_Report.pdf

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 421/6

Padomes secinājumi par sabiedrības veselības jomā gūto mācību pēc ebolas uzliesmojuma Rietumāfrikā – Veselības drošība Eiropas Savienībā

(2015/C 421/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ATGĀDINA, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; ka Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības jautājumos, un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana. Dalībvalstis saziņā ar Komisiju savstarpēji koordinē politiku un programmas minētajās jomās;

ar bažām ATZĪMĒ, ka Ebolas vīrusslimības epidēmija Rietumāfrikā ir izrādījusies lielākā reģistrētā šīs slimības epidēmija – kopš 2014. gada marta ir ziņots par vairāk nekā 28 000 gadījumu, kad saslimšana ar ebolu ir vai nu apstiprināta, vai arī pastāvējusi varbūtība vai aizdomas par to, un ir ziņots par vairāk nekā 11 000 nāves gadījumu (1), no kuriem aptuveni 500 ir veselības aprūpes darbinieki, un ka kopš uzliesmojuma sākuma 2013. gada decembrī šī epidēmija ir izraisījusi sabiedrības veselības, humanitāru un sociāli ekonomisku krīzi, kas ir atstājusi bezprecedenta ietekmi uz ģimenēm un kopienām slimības skartajās valstīs;

ATGĀDINA par Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (2005) (2) (SVAN), kurus 2005. gada 23. maijā pieņēma 58. Pasaules veselības asamblejā un ar kuriem tika pastiprināta valstu, kas piedalās SVAN īstenošanā, savstarpējā koordinācija attiecībā uz sagatavotību starptautiskām sabiedrības veselības ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām;

ŅEM VĒRĀ, kā uz šo Ebolas vīrusslimības uzliesmojumu reaģēja dalībvalstis, Eiropas Komisija, Veselības drošības komiteja, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un Pasaules Veselības organizācija (PVO);

ATZINĪGI VĒRTĒ plašos pasākumus, ko, reaģējot uz šo Ebolas vīrusslimības uzliesmojumu, īstenoja tā skartās valstis, un ievērojamo darbu, ko paveica pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas;

ATGĀDINA, ka iedzīvotāju veselības drošības uzlabošana bija viens no pamatmērķiem ES otrajā veselības programmā (2008.–2013. gads) (3), un ATZĪMĒ, ka trešās ES veselības programmas (2014.–2020. gads) (4) vispārējais mērķis ir “Savienības pilsoņu pasargāšana no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem”;

ATGĀDINA, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem (5) ir paredzēti noteikumi par to, kā tiek īstenota nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu epidemioloģiskā uzraudzība, pārraudzība, agrīna brīdināšana par tiem un to apkarošana, tostarp ar minētajiem pasākumiem saistīta sagatavotības un reaģēšanas plānošana, lai koordinētu un papildinātu valstu politiku, un ATZĪST, ka minētais lēmums Savienībai deva iespēju risināt ar ebolas uzliesmojumu saistītos sabiedrības veselības jautājumus, turklāt vienlaikus pastiprinot Savienības sagatavotības un reaģēšanas spēju sadarbspēju, un ka tas ir stabils pamats, lai nākotnē pārvarētu šim ebolas uzliesmojumam līdzīgas krīzes sabiedrības veselības jomā;

ATZINĪGI VĒRTĒ to, ka ebolas slimnieku medicīniskā evakuācija uz Eiropu noritēja, sadarbojoties PVO, Komisijas dienestiem, dalībvalstīm un Veselības drošības komitejai;

UZSVER, ka ir svarīga gan sagatavotības jomas pētniecības koordinēšana Eiropas un pasaules līmenī, gan attiecīgo tīklu centieni;

10.

UZSVER, ka svarīga loma, veicinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, kā arī sekmējot sagatavotības un reaģēšanas plānošanu saistībā ar uzliesmojumu un riska un krīzes saziņu, ir Veselības drošības komitejai, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES;

11.

ATZINĪGI VĒRTĒ to, ka ES un tās dalībvalstis ir ieguldījušas 2 miljardus EUR, lai pārvarētu ebolas krīzi (6) un nodrošinātu labāku sagatavotību iespējamu turpmāku uzliesmojumu ierobežošanai;

12.

ATGĀDINA, ka Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (7) ES ir paredzējusi 140 miljonus EUR infekcijas slimību, tādu kā ebola, pētniecībai;

13.

ATGĀDINA Padomes 2009. gada 30. aprīļa secinājumus par A/H1N1 gripas infekciju (8), kā arī Padomes 2009. gada 12. oktobra secinājumus “Pandēmija (H1N1) 2009. gadā – stratēģiska pieeja” (9) un Padomes 2010. gada 13. septembra secinājumus “Kas jāmācās no A/H1N1 pandēmijas – Veselības drošība Eiropas Savienībā” (10), kuros dalībvalstis tiek aicinātas turpināt un paplašināt sadarbību attiecībā uz sagatavotību, pārraudzību, agrīnu brīdināšanu un koordinētu reaģēšanu visos jautājumos, kas ir saistīti ar ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā;

14.

ATBALSTA pašreizējos centienus pilnveidot PVO gatavības un reaģēšanas spējas, kā tas ieteikts 2015. gada 25. janvārī pieņemtajā Rezolūcijā EBSS3.R1 “Ebola: kā izbeigt pašreizējo uzliesmojumu, stiprināt globālo gatavību un nodrošināt PVO spēju sagatavoties un reaģēt uz turpmākiem liela mēroga uzliesmojumiem un ārkārtas situācijām, kas ietekmē sabiedrības veselību” (11), un kas tiek veikti, ņemot vērā 2015. gada 7. jūlijā publicēto gala ziņojumu, ko sagatavojusi Ebolas starpposma izvērtēšanas grupa (12);

15.

ATZINĪGI VĒRTĒ Eiropas Parlamenta 2014. gada 18. septembra rezolūciju par ES veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz Ebolas vīrusa uzliesmojumu (13), kā arī ziņojumu, ko tas pēc savas iniciatīvas sniedza 2015. gada 27. oktobrī, par Ebolas vīrusa izraisīto krīzi – ilgtermiņā gūtā pieredze un veidi, kā stiprināt veselības aizsardzības sistēmu jaunattīstības valstīs, lai novērstu šādas krīzes atkārtošanos (14);

16.

ATGĀDINA par augsta līmeņa koordinācijas sanāksmi par Ebolas vīrusslimības jautājumiem, kura notika Briselē 2014. gada 16. oktobrī un kuru kopīgi rīkoja Komisija un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Itālija, un kurā ES un EEZ veselības ministri atkārtoti apstiprināja kopīgos centienus nostiprināt sagatavotību un reaģēšanas pasākumus, lai cīnītos pret ebolu;

17.

ATGĀDINA par augsta līmeņa konferenci “Ebolas vīrusslimība – no ārkārtas situācijas līdz atjaunotnei”, kuru Briselē 2015. gada 3. martā (15) rīkoja Eiropas Savienība un kuras mērķis bija saglabāt starptautiskās sabiedrības iesaisti un plānot turpmākos soļus cīņā pret pašreizējo uzliesmojumu un Ebolas vīrusslimību vispār;

18.

ŅEM VĒRĀ diskusijas par gūto mācību saistībā ar ebolas epidēmiju, kuras kopš šīs vīrusslimības uzliesmojuma notikušas dažādos starptautiskos forumos, un jo īpaši G7 veselības ministru 2015. gada 8. un 9. oktobrī pieņemto paziņojumu “Saistībā ar ebolu gūtā mācība” (16), kurā uzsvērts, ka nepieciešama globālās sabiedrības veselības krīzes labāka pārvaldība, un aicināts pastiprināt sadarbību nolūkā attīstīt un uzturēt SVAN īstenošanas pamatspējas;

19.

ATZINĪGI VĒRTĒ konferenci “Sabiedrības veselības jomā gūtā mācība pēc ebolas uzliesmojuma Rietumāfrikā”, kuru 2015. gada 12. un 14. oktobrī kopīgi rīkoja Komisija un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Luksemburga (17) un kurā tika uzsvērts, ka nepieciešams uzlabot pārnozaru sadarbību, kā arī stiprināt veselības drošību Eiropas Savienībā, lai nostiprinātu un uzturētu dalībvalstu reaģēšanas un sagatavotības spējas turpmāku uzliesmojumu gadījumiem;

20.

ATZĪST, ka, lai gan sagatavotības un reaģēšanas pasākumu plānošana, kā arī šādu pasākumu īstenošana joprojām pirmkārt ir valstu kompetences jautājums, par ko jālemj dalībvalstīm, ir jāstrādā kopā, lai vajadzības gadījumā valstu veiktos pasākumus koordinētu ES līmenī saskaņā ar sabiedrības veselības krīžu pārvaldību starptautiskā līmenī, jo īpaši PVO ietvaros un saskaņā ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

AICINA DALĪBVALSTIS

21.

UZTURĒT pienācīgas spējas ārkārtas situāciju laikā un to starplaikos, lai stiprinātu valsts sagatavotības un reaģēšanas pasākumus, starptautisko koordināciju un iepriekšējos incidentos gūtās mācības īstenošanu.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU

22.

pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci, ES līmenī, jo īpaši Veselības drošības komitejā, pamatojoties uz Lēmuma Nr. 1082/2013/ES attiecīgajiem noteikumiem un ņemot vērā atbilstīgo darbu starptautiskā līmenī, attiecīgi APZINĀT, NOVĒRTĒT un VIRZĪT UZ PRIEKŠU diskusijas par šādiem jautājumiem:

a)	pārnozaru koordinācijas un sadarbības uzlabošana, Eiropas Savienībā saskaroties ar starptautiskām sabiedrības veselības ārkārtas situācijām;

b)	riska novērtēšanas un riska pārvaldības stiprināšana saistībā ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;

c)	labās prakses apmaiņa profilakses un ārstēšanas jomā, tostarp saistībā ar veselības aprūpes darbinieku aizsardzību un apmācību;

d)	citu ieinteresēto personu, piemēram, pilsoniskās sabiedrības un nevalstisku organizāciju, attiecīgā darba un pieredzes lielākas izmantošanas sekmēšana;

e)	ES medicīniskās evakuācijas spēju noteikšana, gatavojoties turpmākām iespējamām ārkārtas situācijām;

f)	pētniecības sekmēšana sagatavotības jomā, jo īpaši attiecībā uz diagnosticēšanas metožu, vakcīnu un terapeitisko izstrādājumu izstrādi un koordinācijas uzlabošanu starp Eiropas un pasaules pētniecības kopienām;

paņēmieni un līdzekļi, lai sniegtu medicīnisku un ar sabiedrības veselību saistītu palīdzību (ārkārtas medicīniskās palīdzības komandas un eksperti) kā daļa no Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros sadarbībā ar PVO un globālo grupu reaģēšanai uz ārkārtas situācijām veselības jomā saskaņā ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (18);

īpašo zināšanu nostiprināšana sabiedrības veselības un veselības aizsardzības jomā saistībā ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu izplatīšanās novēršanu, kā arī kontroli, pārvaldību un ar tiem saistīto slimību ārstēšanu, piemēram, izmantojot ekspertu tīklus saistībā ar skrīningu un klīnisko gadījumu pārvaldību, kā arī Eiropas mēroga modelējošas mācības, lai testētu pārnozaru koordināciju;

i)	dalībvalstu riska un krīzes saziņas saskaņotības uzlabošana, tām savstarpēji apspriežoties, lai koordinētu, izmantojot Veselības drošības komiteju un tās saziņas speciālistu tīklu;

j)	pamatspēju saskanīga īstenošana ES un pasaules līmenī saskaņā ar SVAN prasībām un PVO vadībā, jo īpaši, lai veidotu un stiprinātu noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, lai veicinātu nepieciešamību pēc kvalitatīvas uzraudzības un infrastruktūras un informācijas apmaiņas;

k)	ES sagatavotības un reaģēšanas pasākumu plānošanas nostiprināšana kā daļa no uzlabotas globālās veselības drošības.

AICINA KOMISIJU

23.

APZINĀT iespējas uzlabot koordinācijas mehānismus turpmāku incidentu gadījumā, kas aptver dažādas politikas jomas.

(1) http://apps.who.int/ebola/ebola-situation-reports

(2) http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/43883/1/9789241580410_eng.pdf

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1350/2007/EK (2007. gada 23. oktobris), ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(6) http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-15-5339_en.htm

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(8) 9392/09.

(9) 13635/09.

(10) 12665/10.

(11) http://apps.who.int/gb/ebwha/pdf_files/EBSS3/EBSS3_R1-en.pdf?ua=1&ua=1

(12) http://who.int/csr/resources/publications/ebola/report-by-panel.pdf?ua=1

(13) 2014/2842(RSP), http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2014-0026+0+DOC+XML+V0//LV

(14) 2014/2204(INI), http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A8-2015-0281+0+DOC+XML+V0//LV

(15) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-4521_en.htm

(16) http://www.bmg.bund.de/fileadmin/dateien/Downloads/G/G7-Ges.Minister_2015/G7_Health_Ministers_Declaration_AMR_and_EBOLA.pdf

(17) Konferences ziņojums, http://ec.europa.eu/health/preparedness_response/events/ev_20151012_en.htm#c

(18) OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 421/11

Oficiālās brīvdienas 2016. gadā: EEZ EBTA valstis un EEZ iestādes

(2015/C 421/07)

	Islande	Lihtenšteina	Norvēģija	EBTA Uzraudzības iestāde	EBTA Tiesa
1. janvāris	X	X	X	X	X
6. janvāris		X
2. februāris		X
8. februāris					X
9. februāris		X
24. marts	X		X	X	X
25. marts	X	X	X	X	X
28. marts	X	X	X	X	X
21. aprīlis	X
5. maijs	X	X	X	X	X
6. maijs				X	X
16. maijs	X	X	X	X	X
17. maijs			X
26. maijs		X
17. jūnijs	X
23. jūnijs					X
24. jūnijs					X
1. augusts	X
15. augusts		X		X	X
29. augusts					X
8. septembris		X
1. novembris		X		X	X
2. novembris					X
8. decembris		X
23. decembris				X
26. decembris	X	X	X	X	X
27. decembris				X	X
28. decembris				X	X
29. decembris				X	X
30. decembris				X	X

Oficiālās brīvdienas, kuras iekrīt sestdienās un svētdienās, sarakstā nav iekļautas.

17.12.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 421/13

Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Gruzijas, Indijas un Meksikas izcelsmes mangāna oksīdu importu

(2015/C 421/08)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi sūdzību, kura atbilst 5. pantam Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), kurā apgalvots, ka konkrēti importēti Brazīlijas, Gruzijas, Indijas un Meksikas izcelsmes mangāna oksīdi tiek pārdoti par dempinga cenām un tādējādi tiek nodarīts būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2015. gada 20. novembrī iesniedza Erachem Comilog SPRL (“sūdzības iesniedzējs”), kas ir vienīgais konkrētu mangāna oksīdu ražotājs Savienībā un tādējādi pārstāv 100 % no konkrēto mangāna oksīdu Savienības kopējā ražošanas apjoma.

2. Izmeklējamais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir mangāna oksīdi (ķīmiskā formula MnO) ar tīrību 50 masas % un lielāku, bet mazāku par 77 masas % mangāna (“izmeklējamais ražojums”).

3. Apgalvojums par dempingu

Ražojums, ko saskaņā ar apgalvojumu pārdod par dempinga cenām, ir Brazīlijas, Gruzijas, Indijas un Meksikas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes izmeklējamais ražojums, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 2820 90 90 un ex 2602 00 00. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

Tā kā nav ticamu datu par cenām Brazīlijas un Indijas iekšzemes tirgū, tad apgalvojums par dempingu ir balstīts uz saliktās normālās vērtības (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa) salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī) attiecībā uz izmeklējamā ražojuma pārdošanu eksportam uz Savienību.

Apgalvojums par dempingu attiecībā uz Meksiku balstīts uz izmeklējamā ražojuma iekšzemes cenas salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Apgalvojums par dempingu attiecībā uz Gruziju ir balstīts uz Amerikas Savienoto Valstu cenas salīdzinājumu ar Gruzijas salikto normālo vērtību (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa). Apgalvojums par dempingu balstīts uz šādi noteiktas normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad izmeklējamo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Šādi aprēķinātās dempinga starpības visām attiecīgajām valstīm ir ievērojamas.

4. Apgalvojums par kaitējumu un cēloņsakarība

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka izmeklējamā ražojuma imports no attiecīgajām valstīm kopumā ir palielinājies absolūtā izteiksmē un ka ir pieaugusi tā tirgus daļa.

Sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares pārdotos daudzumus, cenu līmeni un tirgus daļu, tādējādi būtiski nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību un finansiālo stāvokli.

5. Procedūra

Informējusi dalībvalstis un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā iesniegta nozares vārdā un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato procedūras sākšanu, Komisija ar šo sāk izmeklēšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam.

Izmeklēšanā tiks noteikts, vai izmeklējamo ražojumu, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs, pārdod par dempinga cenām un vai imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja konstatējumi būs apstiprinoši, izmeklēšanā pārbaudīs, vai pasākumu noteikšana nav pret Savienības interesēm.

5.1. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvers laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvers laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2. Dempinga noteikšanas procedūra

Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties izmeklējamā ražojuma ražotāji eksportētāji (2) no attiecīgajām valstīm.

5.2.1. Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem

5.2.1.1. Procedūra to Indijas ražotāju eksportētāju atlasei, uz kuriem attieksies izmeklēšana

a) Atlase

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits Indijas ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju eksportētāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, minētajām personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma I pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vaj adzīgu ražotāju eksportētāju atlasei, tā sazināsies arī ar Indijas iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām.

Visām ieinteresētajām personām, kuras vēlas sniegt izlases izveidei svarīgu informāciju, izņemot iepriekš pieprasīto informāciju, tas jāizdara 21 dienas laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

Ja ir vajadzīga izlase, tad ražotājus eksportētājus var atlasīt, ņemot vērā uz Savienību eksportēto lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, Indijas iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienībām vajadzības gadījumā ar Indijas iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un Indijas iestādēm.

Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Neskarot iespējamu pamatregulas 18. panta piemērošanu, uzņēmumi, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, antidempinga maksājums, kuru varētu piemērot importam, ko veikuši izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nepārsniegs vidējo svērto dempinga starpību, kura noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (3).

b) Individuālā dempinga starpība neatlasītajiem uzņēmumiem

Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu var pieprasīt, lai Komisija tiem noteiktu individuālo dempinga starpību (turpmāk “individuālā dempinga starpība”). Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt individuālu dempinga starpību, jāpieprasa anketa un pienācīgi aizpildīta tā jānosūta atpakaļ 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi. Komisija pārbaudīs, vai tiem var piešķirt individuālu maksājumu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu.

Tomēr ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa individuālo dempinga starpību, jāzina, ka Komisija var pieņemt lēmumu noraidīt individuālās dempinga starpības pieprasījumu, ja, piemēram, ražotāju eksportētāju skaits ir tik liels, ka šāda noteikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un kavētu laikus pabeigt izmeklēšanu.

5.2.1.2. Procedūra attiecībā uz izmeklējamajiem ražotājiem eksportētājiem Brazīlijā, Gruzijā un Meksikā

Visi ražotāji eksportētāji un to apvienības Brazīlijā, Gruzijā un Meksikā ir aicināti nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, sazināties ar Komisiju, vēlams, pa e-pastu, lai pieteiktos un pieprasītu anketu. Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, tā nosūtīs anketas zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Brazīlijā, Gruzijā un Meksikā, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un minēto valstu iestādēm.

Ražotājiem eksportētājiem un attiecīgā gadījumā ražotāju eksportētāju apvienībām 37 dienu laikā šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

5.2.2. Papildu procedūra attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Gruzijā

5.2.2.1. Tirgus ekonomikas trešās valsts izvēle

Ievērojot šā paziņojuma 5.2.2.2. punkta noteikumus, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu un neskarot attiecīgos noteikumus asociācijas nolīgumā, ko parakstījusi ES un Gruzija 2014. gada 27. jūnijā un ko provizoriski piemēro no 2014. gada 1. septembra (tālāk – “DCFTA”), normālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tāpēc Komisija izraudzīsies piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti. Sūdzības iesniedzējs ierosināja par analogo valsti izmantot Amerikas Savienotās Valstis, taču var apsvērt arī Brazīlijas, Indijas un Meksikas izmantošanu par analogajām valstīm, pamatojoties uz 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Komisijai pieejamā informācija liecina, ka Savienības tirgū nav citu piegādātāju no tirgus ekonomikas trešām valstīm. Lai galu galā izvēlētos vispiemērotāko tirgus ekonomikas trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai citās tirgus ekonomikas trešās valstīs tiek ražots izmeklējamais ražojums. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas 10 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt piezīmes par analogās valsts izvēles atbilstību.

5.2.2.2. Režīms ražotājiem eksportētājiem Gruzijā

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un neskarot attiecīgos DCFTA noteikumus, attiecīgajā valstī individuāli ražotāji eksportētāji, kas uzskata, ka, ražojot un pārdodot izmeklējamo ražojumu, tiem pārsvarā jāievēro tirgus ekonomikas nosacījumi, saistībā ar šo var iesniegt pienācīgi pamatotu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu (“TER pieprasījums”). TER tiks piešķirts, ja, izvērtējot TER pieprasījumu, tiks apstiprināts, ka ir izpildīti pamatregulas (4) 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji. Dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts TER, aprēķinās, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu izmantojot viņu pašu normālo vērtību un eksporta cenas, ciktāl tas iespējams un neskarot pieejamo faktu izmantošanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

Komisija nosūtīs TER pieprasījuma veidlapas visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Gruzijā, visām zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām, kā arī Gruzijas iestādēm. Ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas pieprasīt TER, ne vēlāk kā 10 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jāpieprasa Komisijai TER pieprasījuma veidlapa. Visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasa TER, aizpildītās TER pieprasījuma veidlapas jāiesniedz 21 dienas laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi.

5.2.3. Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (5) (6)

Šajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties nesaistīti importētāji, kas importē izmeklējamo ražojumu no attiecīgajām valstīm Savienībā.

Ņemot vērā, ka šajā procedūrā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām tas jāizdara 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto izmeklējamo ražojumu lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas atlasītajiem izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visām zināmajām importētāju apvienībām. Šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē, ja vien nav norādīts citādi.

5.3. Kaitējuma noteikšanas procedūra un izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Kaitējumu nosaka, pamatojoties uz apstiprinošiem pierādījumiem, un objektīvi pārbauda gan importa par dempinga cenām apjomu un tā ietekmi uz cenām Savienības tirgū, gan šāda importa turpmāko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināti piedalīties Savienības ražotāji, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

Lai iegūtu informāciju, kuru Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz Savienības ražotājiem, tā nosūtīs anketas zināmajiem Savienības ražotājiem, proti, Erachem Comilog SPRL, un visām zināmajām Savienības ražotāju apvienībām, ja tādas būtu.

Iepriekšminētajiem Savienības ražotājiem un Savienības ražotāju apvienībām 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Visi Savienības ražotāji un to apvienības, kas nav uzskaitīti šeit iepriekš, ir aicināti nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, sazināties ar Komisiju, ieteicams, pa e-pastu, lai pieteiktos un pieprasītu anketu.

5.4. Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts dempings un tā izraisīts kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Komisija jo īpaši ņems vērā šīs izmeklēšanas konkurences aspektus, un ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas par šo jautājumu iesniegt attiecīgas piezīmes.

Savienības ražotāji, importētāji un apvienības, kas tos pārstāv, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, un organizācijas, kas pārstāv patērētājus, tiek aicinātas pieteikties 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi. Lai piedalītos izmeklēšanā, organizācijām, kas pārstāv patērētājus, šajā pašā termiņā jāparāda, ka starp to darbībām un izmeklējamo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Personas, kas piesakās iepriekš minētajā termiņā, 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav norādīts citādi, var sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.5. Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.6. Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar attiecīgajām personām.

5.7. Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, kas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniegta Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību turētāja ir jāprasa īpaša atļauja, kas ļauj a) Komisijai šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, tostarp šajā paziņojumā prasītā informācija, kā arī ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi “Limited” (7).

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi “Limited”, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi “For inspection by interested parties”. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja ieinteresētā persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formā un kvalitātē, šādu informāciju var neņemt vērā.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus (tostarp skenētās pilnvaras un izziņas) iesniegt, izmantojot e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes – CD-ROM vai DVD formātā, ko iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē. Ja ieinteresētās personas atbild elektroniski, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami pa e-pastu sūtāmai informācijai, iepriekš minētajās instrukcijās par saziņu ar ieinteresētajām personām.

Komisijas adrese sarakstei

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1040 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts

TRADE-MNO-DUMPING@ec.europa.eu

TRADE-MNO-INJURY@ec.europa.eu

6. Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pagaidu vai galīgus apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

7. Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Pieprasījums uzklausīt par jautājumiem, kas skar izmeklēšanas sākumposmu, jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz konkrētā termiņā, ko Komisija norādījusi, sazinoties ar ieinteresētajām personām.

Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti par jautājumiem, kas cita starpā attiecas uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas. Šāda uzklausīšana parasti notiek vēlākais četras nedēļas pēc pagaidu konstatējumu paziņošanas.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

8. Izmeklēšanas grafiks

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu tiks pabeigta 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Personas datu apstrāde

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (8).

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) Ražotājs eksportētājs ir attiecīgo valstu uzņēmums, kas ražo izmeklējamo ražojumu un tieši vai ar trešās personas starpniecību eksportē to uz Savienības tirgu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās izmeklējamā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(3) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu netiks ņemtas vērā nulles un nelielās starpības un pamatregulas 18. pantā aprakstītajos minētajos apstākļos konstatētās starpības.

(4) Ražotājiem eksportētājiem konkrēti jāpierāda, ka: i) ar uzņēmējdarbību un izmaksām saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez valsts nozīmīgas iejaukšanās; ii) uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem; iii) nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas; iv) tiesību akti par bankrotu un īpašuma tiesībām garantē juridisku noteiktību un stabilitāti un v) valūtas maiņa notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(5) Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas I pielikums. Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva; ii) tēvs vai māte un bērns; iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa; iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns; v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns; vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla; vii) svainis un svaine (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(6) Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(7) Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(8) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 421

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	58. sējums 2015. gada 17. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2015/C 421/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7678 – Equinix/Telecity) ( 1 )	1
2015/C 421/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.7848 – ATP / AXA / Club Quarters / Cleavon) ( 1 )	1

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2015/C 421/08	Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Gruzijas, Indijas un Meksikas izcelsmes mangāna oksīdu importu	13
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2015/C 421/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7823 – Acciona/Nordex) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	24
2015/C 421/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7880 – Mitsubishi Heavy Industries / UniCarriers Holdings) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	25
2015/C 421/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.7887 – Goldman Sachs / Astorg Asset Management / HRA Pharma) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	26

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0933
JPY	Japānas jena	133,18
DKK	Dānijas krona	7,4617
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,72830
SEK	Zviedrijas krona	9,2991
CHF	Šveices franks	1,0824
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,5555
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,030
HUF	Ungārijas forints	316,41
PLN	Polijas zlots	4,3186
RON	Rumānijas leja	4,5035
TRY	Turcijas lira	3,2416
AUD	Austrālijas dolārs	1,5186
CAD	Kanādas dolārs	1,5050
HKD	Hongkongas dolārs	8,4732
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6196
SGD	Singapūras dolārs	1,5407
KRW	Dienvidkorejas vona	1 285,09
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,4708
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,0726
HRK	Horvātijas kuna	7,6425
IDR	Indonēzijas rūpija	15 293,02
MYR	Malaizijas ringits	4,7045
PHP	Filipīnu peso	51,754
RUB	Krievijas rublis	76,8689
THB	Taizemes bāts	39,431
BRL	Brazīlijas reāls	4,3042
MXN	Meksikas peso	18,7228
INR	Indijas rūpija	72,9350

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2015/C 421/03	Padomes secinājumi par personalizētu medicīnu pacientiem	2
2015/C 421/04	Padomes secinājumi par sabiedrības veselības jomā gūto mācību pēc ebolas uzliesmojuma Rietumāfrikā – Veselības drošība Eiropas Savienībā	6
	Eiropas Komisija
2015/C 421/05	Euro maiņas kurss	9
	Revīzijas palāta
2015/C 421/06	Īpašais ziņojums Nr. 16/2015 – Energoapgādes drošības uzlabošana, veidojot iekšējo enerģijas tirgu: jāstrādā vairāk	10
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	Eiropas Komisija
2015/C 421/07	Oficiālās brīvdienas 2016. gadā: EEZ EBTA valstis un EEZ iestādes	11