20.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 394/5

Padomes un Komisijas 2012. gada kopīgais ziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)

2012/C 394/03

1. IEVADS

Padomes Rezolūcijā par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (1), kas tiek dēvēts arī par “ES jaunatnes stratēģiju”, noteikts, ka katra triju gadu cikla beigās izstrādājams ES ziņojums par jaunatni, kuram būtu divi mērķi, proti, novērtēt gūtos panākumus un kalpot par pamatu prioritāšu noteikšanai nākamajam darba ciklam.

Šā kopīgā ES ziņojuma par jaunatni projektam ir pievienoti divi Komisijas dienestu darba dokumenti – vienā ir sniegts pārskats par jauniešu situāciju Eiropas Savienībā, un otrā analizēti pasākumi, kas veikti saskaņā ar atjaunināto regulējumu.

2. KĀ TIEK ĪSTENOTS ATJAUNINĀTAIS REGULĒJUMS EIROPAS SADARBĪBAI

Pamatojoties uz paziņojumu “ES jaunatnes stratēģija – ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus”, Padome 2009. gadā apstiprināja atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018). Atjauninātajam regulējumam, ar ko tiek stiprināta sadarbība un veikta dalīšanās ar paraugpraksi, ir šādi divi vispārējie mērķi:

i)	radīt plašākas un vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem izglītībā un darba tirgū;

ii)	veicināt visu jauniešu aktīvu pilsoniskumu, sociālo iekļautību un solidaritāti.

Atjauninātais regulējums ir balstīts uz rīcību. Kā ilustrēts kokveida shēmā, stratēģija ir sazarota astoņās politikas jomās (“rīcības jomās”): izglītība un apmācība; nodarbinātība un uzņēmējdarbība; sociālā iekļautība; veselība un labklājība; līdzdalība; kultūra un radītspēja; brīvprātīgais darbs; jaunatne un pasaule.

Regulējumā tiek izmantoti šādi instrumenti: uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana; savstarpēja mācīšanās; regulāri progresa ziņojumi, rezultātu izplatīšana un uzraudzība; strukturēts dialogs ar jauniešiem un jauniešu organizācijām; ES programmu un fondu mobilizēšana. Šajā regulējumā darbs ar jaunatni (2) uzlūkots kā atbalsts visām rīcības jomām, un starpnozaru sadarbība ir tās pamatprincips.

3. “EIROPA 2020” – ATBALSTS JAUNATNEI KRĪZES SITUĀCIJĀ

Eiropa pārdzīvo krīzi, kas smagi skārusi Eiropas jauniešus ar līdz šim vēl nepieredzētu bezdarba līmeni un sociālās atstumtības un nabadzības risku. ES gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020” noteikts satvars saskaņotai Eiropas rīcībai, kas ļautu izkļūt no krīzes stiprākiem un uzlabot Eiropas iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā.

Stratēģijā “Eiropa 2020” jauniešiem veltīta liela uzmanība un izvirzīts pamatmērķis mazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un panākt, lai vairāk cilvēku iegūtu augstāko izglītību. Arī divi citi pamatmērķi ir cieši saistīti ar jaunatni: samazināt nabadzības risku un palielināt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru.

Jauniešu mobilitāti veicina pamatiniciatīva “Jaunatne kustībā” (3), un ar jaunatni saistīti jautājumi risināti arī Jaunu prasmju un darba vietu programmā (4) un Eiropas platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (5). Padome ir turpinājusi attīstīt šīs iniciatīvas, pieņemot secinājumus par iniciatīvu “Jaunatne kustībā” – integrēta pieeja kā atbilde uz problēmām, ar ko sastopas jaunieši (6), un par izglītības un apmācības sociālo dimensiju (7).

(2012. gada 26. novembrī Padome arī panāca politisku vienošanos par Padomes ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu.)

Otrajā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā Eiropas Komisija uzsvēra, ka ir jārīkojas, lai mazinātu nepieņemami augsto jauniešu bezdarba līmeni. Gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu, kurā noteiktas prioritātes ES un valstu līmeņa rīcībai ar mērķi veicināt izaugsmi un radīt jaunas darba vietas, dalībvalstis aicinātas atbalstīt jauniešu nodarbinātību. Tajā sniegti konkrēti ieteikumi, piemēram, veicināt kvalitatīvu stažēšanos un praksi, kā arī uzņēmējdarbības prasmes. Aicināts arī reformēt nodarbinātības tiesību aktus, kā arī izglītības un apmācības jomu. Paužot bažas, ka ES sociālās aizsardzības sistēmas nonākušas pārbaudījuma priekšā, Komisija arī aicināja dalībvalstis parūpēties par visneaizsargātākajiem, ciktāl tas skar sociālo aizsardzību, iekļautības stratēģiju un piekļuvi pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā (8). Atbilstīgi katras dalībvalsts situācijai pieņemti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi (9).

Ņemot vērā minētos apstākļus, Eiropas Komisija ierosināja īpašu Jaunatnes iespēju iniciatīvu (10), kuras mērķis ir mobilizēt resursus un aktīvāk censties mazināt jauniešu bezdarbu, un uzlabot jauniešu nodarbināmību. Šajā sakarā Komisija mudināja dalībvalstis jauniešu atbalstam labāk izmantot Eiropas Sociālo fondu. Komisijas rīcības grupas palīdz astoņām dalībvalstīm (11), kur jauniešu bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidējais. Turklāt nesen pieņemtais “pasākumu kopums nodarbinātības jomā” (12) ietver pirmo progresa ziņojumu par Jaunatnes iespēju iniciatīvu un jaunas kvalitatīvas stažēšanās sistēmas apspriešanu. Padome bezdarba un sociālās iekļautības jautājumam ir pievērsusies, pieņemot Rezolūciju par jauniešu aktīvu integrāciju – bezdarba un nabadzības izskaušana (13) un par jaunatnes nodarbinātības veicināšanu, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus (14).

Komisija cenšas arī likvidēt šķēršļus, kas ES iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem, liedz izmantot ES pilsoņu tiesības, īpaši tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, tostarp, lai strādātu brīvprātīgo darbu, studētu vai strādātu algotu darbu.

Centieni uzlabot nodarbināmību, mācību mobilitāti un jauniešu līdzdalību tiek atbalstīti ar pašreizējo Mūžizglītības programmu un programmu “Jaunatne darbībā”, ko no 2014. gada aizstās jauna ES programma, kas veltīta izglītībai, apmācībai, jaunatnei un sportam.

4. ATJAUNINĀTĀ REGULĒJUMA PIRMAIS CIKLS (2010–2012)

Gandrīz visas dalībvalstis ziņo, ka atjauninātais regulējums valstu līmenī ir nostiprinājis līdzšinējās prioritātes, un vairākas dalībvalstis ir uzsvērušas tā tiešo ietekmi. Piemēram, Lietuva norāda, ka atjaunināto regulējumu izmantojusi par ievirzes dokumentu savas valsts jaunatnes politikas programmas izstrādē, Austrija min, ka stiprāka kļuvusi saikne starp jaunatnes politiku un darba tirgus politiku, bet Beļģijas flāmu kopienā ir labāk attīstīts dialogs ar jaunatni.

Atjauninātais regulējums jaunatnes politikas īstenošanā atbalsta starpnozaru pieeju visos līmeņos. Lielākā daļa dalībvalstu ziņo, ka tām ir jaunatnes valsts stratēģija vai jaunatnei veltīts starpnozaru plāns. Visās dalībvalstīs, izņemot divas, ir starpministriju darba grupa, kas risina ar jaunatni saistītus jautājumus, vai kāds cits institucionalizēts mehānisms. Daži valstu ziņojumi par jaunatni ir labi piemēri, tomēr bieži vien šādās grupās darbojas dažādi dalībnieki un ieinteresētās personas no jaunatnes politikas “pamatjomas”, bet citas ministrijas ir pārstāvētas maz vai nemaz, tāpēc tās nav īstenas starpnozaru grupas.

Ņemot vērā minēto, Komisijai un dalībvalstīm ir ieteicams vairāk uzmanības pievērst starpnozaru sadarbībai, īpaši ar mērķi izskatīt, kā pieejas un metodes, kas tiek izmantotas jaunatnes politikā un darbā ar jaunatni, varētu likt lietā citās saistītās jomās. Vajadzētu atbalstīt jaunu starpnozaru partnerību veidošanu, kā arī kopīgu projektu un iniciatīvu attīstību jaunatnes jomā.

Darbs ar jaunatni ietilpst daudzās rīcības jomās. Lielākā daļa dalībvalstu ziņo, ka ir veikušas pasākumus, kuru mērķis ir atzīt, atbalstīt un tālāk attīstīt darbu ar jaunatni, ņemot vērā Padomes Rezolūciju par darbu ar jaunatni (15). Beļģijas prezidentūras laikā 2010. gada jūlijā notika darbam ar jaunatni veltīts Eiropas konvents, kurā tikās politikas veidotāji un jaunatnes jomā ieinteresētās personas no visas Eiropas un kurā tika pieņemta deklarācija, kur aplūkotas darba ar jaunatni prioritātes un rīcība turpmākajos gados.

4.1. Astoņu rīcības jomu īstenošana

Atjauninātajā regulējumā katrā rīcības jomā ierosinātas iniciatīvas, kas īstenojamas dalībvalstīm un/vai Komisijai. Turpmāk sniegts pārskats par pasākumiem, kas darba ciklā no 2010. līdz 2012. gadam veikti ES līmenī un par ko ziņojušas dalībvalstis (16).

Izglītība un apmācība

Ar sistēmu “ET2020” (17) Komisija un dalībvalstis kopīgiem spēkiem cenšas uzlabot izglītību un apmācību. Šajā sakarā Padome pieņēma secinājumus, atsaucoties uz Komisijas 2011. gada paziņojumu, kurā izklāstīta Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma (18), un Komisija pašlaik izstrādā iniciatīvu par izglītības izvērtēšanu un ieguldījumiem prasmēs, lai panāktu labākus sociālos un ekonomiskos rezultātus; ar to paredzēts nākt klajā 2012. gadā, lai atbalstītu politikas izstrādi attiecībā uz prasmēm un kompetencēm.

Atjauninātais regulējums galvenokārt ir vērsts uz neformālo un ikdienējo mācīšanos kā papildinstrumentu, ar ko apgūt transversālās prasmes (19), kas tiek augstu novērtētas darba tirgū (20). Komisija 2012. gada septembrī nāca klajā ar projektu Padomes ieteikumam par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu un validāciju (21) un izstrādā arī instrumentus, kas atvieglotu neformālā un ikdienējā izglītībā iegūtu prasmju reģistrēšanu.

Gan Komisija, gan dalībvalstis aktīvi atbalsta jauniešu organizācijas, kuras nodrošina daudz neformālās mācīšanās iespēju. Daudzas dalībvalstis (22) uzsver, ka darbam ar jaunatni ir liela nozīme, lai sasniegtu priekšlaikus skolu pametušos un palīdzētu viņiem atsākt izglītošanos vai sākt strādāt. Šajā sakarā tās nesen veikušas pasākumus, lai palielinātu informētību par neformālo un ikdienējo mācīšanos un atzītu mācīšanās rezultātus valsts līmenī.

Nodarbinātība un uzņēmējdarbība

Pirmajai triju prezidentvalstu komandai pēc atjauninātā regulējuma stāšanās spēkā jauniešu nodarbinātība bija vispārēja tematiska prioritāte. Šajā laikā Padome pieņēma rezolūcijas par jauniešu aktīvu integrāciju (23) un par darba ar jaunatni lomu jauniešu nodarbināmības veicināšanā.

Kā liecina valstu ziņojumi par jaunatni, vairākas dalībvalstis ir grozījušas darba tiesību aktus vai piemērojušas nodokļu stimulus, lai jauniešiem uzlabotu piekļuvi darba tirgum. Šos pasākumus bieži papildina programmas ar mērķi dot jauniešiem iespēju gūt darba pieredzi, tostarp ārzemēs. Daudzi jaunieši izmanto izglītības iestāžu, nodarbinātības dienestu vai jauniešu informācijas dienestu piedāvātās konsultācijas. Daudzas valstis piedāvā konkrētu atbalstu, kursus, konsultācijas vai arodprakses iespējas jauniešiem, kas ir bez darba vai pieder pie neaizsargātām grupām. Formālās izglītības ietvaros bieži ir pieejamas prakses iespējas, un vairākās valstīs pastāv duālas izglītības sistēmas, kurās mācības klasē apvienotas ar stažēšanos (24).

Pirmajā strukturētā dialoga ciklā uzmanība tika veltīta arī jauniešu nodarbinātībai. Arī jaunieši ieteica konkrētus pasākumus, kas tika iestrādāti Padomes rezolūcijā (25), kurā uzsvērts, ka ir vajadzīga piekļuve informācijai par darba tirgu, neformālas mācības, kvalitatīva stažēšanās sistēma, orientēšanās uz elastdrošību un vienlīdz pieejamas pārvietošanās iespējas. Ieteikumi un dalībvalstu paraugprakse tika ņemta vērā Komisijas turpmākajās iniciatīvās, piemēram, ieteikuma projektā par neformālo un ikdienējo mācīšanos un plašākā Jaunatnes iespēju iniciatīvas kontekstā.

Lielākajā daļā Eiropas valstu arvien vairāk tiek veicināta uzņēmējdarbības izglītība. Līdz šim astoņas valstis ir sākušas īpašu stratēģiju, un 13 citas valstis šo jautājumu ir iekļāvušas mūžizglītības, jaunatnes vai izaugsmes valsts stratēģijā (26).

ES līmenī jaunatnes uzņēmējdarbībai tika pievērsta lielāka uzmanība Eiropas Jaunatnes nedēļas laikā, kad tika popularizēta uzņēmējdarbības prasmju vērtība un uzņēmējdarbības sākšana kā karjeras iespēja. Pašlaik tiek arī veikta virkne pasākumu, lai atbalstītu uzņēmējdarbības prasmju apguvi visās izglītības pakāpēs.

Dalībvalstīm un Komisijai ir ieteicams turpināt kopīgo darbu ar mērķi novērst jauniešu bezdarbu un turpināt starpnozaru iniciatīvu izstrādi šajā jomā.

Veselība un labklājība

ES līmenī jaunieši ir īpaša mērķgrupa ES veselības iniciatīvās, kas ir izveidotas ar mērķi apkarot smēķēšanu, alkohola radīto kaitējumu, risināt ar uzturu, lieko svaru un narkotiku lietošanu saistītus jautājumus.

Visas dalībvalstis, izņemot divas, ziņo, ka ir veikušas konkrētus pasākumus, lai turpinātu darbu, kas iesākts ar Padomes rezolūciju par jauniešu veselības aizsardzību un labklājību (27). Daudzas dalībvalstis (28) min iniciatīvas, kas vērstas uz konkrētiem jautājumiem, kuri saistīti, piemēram, ar alkoholu, tabaku vai veselīgu uzturu, vai uzsver līdzinieku izglītības vērtību veselīga dzīvesveida veicināšanā.

Sociālā iekļautība

Arī ES iniciatīvas cīņai pret jauniešu bezdarbu sniedz vērā ņemamu ieguldījumu jauniešu sociālajā iekļautībā. 2010. gadā – Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību – lielākā daļa dalībvalstu (29) pievērsās jauniešiem kā īpašai mērķgrupai. Šajās iniciatīvās ir uzsvērta nepieciešamība apkarot nabadzību jau no mazotnes, lai to nepārmantotu no paaudzes uz paaudzi.

Daudzas dalībvalstis (30) apstiprina starpnozaru pieejas nozīmi sociālajā iekļautībā, saistot to, piemēram, ar izglītību, nodarbinātību vai veselības politiku. Daudzas ziņo par īpašām apmācības programmām, kas paredzētas jaunatnes darbiniekiem, jaunatnes līderiem un jauniešiem, lai attīstītu starpkultūru izpratni un pārvarētu aizspriedumus. Vairākas dalībvalstis (31) minējušas piemērus jaunatnei paredzētiem atbalsta pasākumiem saistībā ar mājokļa jautājumu.

Ņemot vērā minēto, dalībvalstīm ir ieteicams publicēt uz faktiem un atzinumiem balstītus ziņojumus par jauniešu sociālo situāciju un dzīves apstākļiem. Šajā ziņā varētu mudināt dalībvalstis veikt pasākumus ar mērķi apkarot no paaudzes uz paaudzi pārmantojamu nabadzību un atstumtību, izmantojot starpnozaru sadarbību.

Līdzdalība

Pēdējos gados ES jaunatnes politikas programmā ievērojama vieta ir atvēlēta jauniešu līdzdalībai. Līdzdalība ir jaunatnes politikas pamatelements visās dalībvalstīs, un paveikts ir daudz, piemēram, izveidotas struktūras jauniešu iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā un pārskatīta līdzdalības mehānismu kvalitāte. Veiktas arī darbības ar mērķi veicināt jauniešu lielāku iesaistīšanu līdzdalībā, tostarp sagatavoti attiecīgi informatīvi materiāli un radītas plašākas iespējas dialogam tiešsaistē.

Padome apstiprināja apņēmību rīkoties šajā jomā, saskaņā ar LESD 165. pantu izvirzot “jauniešu līdzdalību demokrātiskā dzīvē” par otrās triju prezidentvalstu komandas (2011. gada vidus – 2012. gads) vispārējo prioritāti jaunatnes jomā. Padome arī pieņēma rezolūciju par jauniem un efektīviem veidiem visu jauniešu līdzdalībai Eiropas demokrātiskajā dzīvē (32). Strukturētais dialogs ir kļuvis par aizvien ietekmīgāku instrumentu jauniešu iesaistei lēmumu pieņemšanā. Visas dalībvalstis ir izveidojušas darba grupas, kas katra savā valstī organizē apspriedes ar jauniešiem un sniedz ieguldījumu ES līmeņa debatēs.

Eurobarometer par “Jaunatni kustībā” (33) un gaidāmais pētījums par jauniešu līdzdalības dinamiku ir Komisijas veikums faktu materiāla uzlabošanā par līdzdalību. Bez tam tā sākusi divus procesus, kuru rezultāti gaidāmi nākamajā triju gadu ciklā, proti, Eiropas jaunatnes portāla (34) pārveidi par interaktīvu platformu tiešsaistes līdzdalībai un apliecības “Jaunatne kustībā” izstrādi, ar kuru, nodrošinot stimulus, informāciju un atbalsta pakalpojumus, tiks papildus veicināta jaunatnes mobilitāte un līdzdalība.

Jaunieši piedalās politikas procesos, izmantojot jaunus paņēmienus, piemēram, parakstot petīcijas, nākot klajā ar paziņojumiem tiešsaistē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos un citādi.

Ņemot vērā minēto, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāapzina, kādas līdzdalības formas atbilst jauniešu prasībām, un jānodrošina viņiem atbalsts dažādos veidos.

Brīvprātīgais darbs

Dalībvalstis un Komisija ir kopīgiem spēkiem ekspertu grupā centušās īstenot ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā (35). Aptuveni puse dalībvalstu (36) ziņo, ka pēc šā ieteikuma ir uzlabojušas informētību par brīvprātīgo jauniešu mobilitātes iespējām. Vairākas dalībvalstis ir informējušas, ka līdztekus Eiropas brīvprātīgo dienestam tajās pastāv divpusējas vai daudzpusējas apmaiņas programmas.

Vairākas dalībvalstis (37) ziņo, ka ir izstrādājušas brīvprātīgā darba valsts shēmu vai izveidojušas jaunu pilsonisko dienestu. Daudzas dalībvalstis norāda, ka programma “Jaunatne darbībā”, īpaši Eiropas brīvprātīgo dienests, ir ja ne pats galvenais, tad katrā ziņā nozīmīgs avots jauniešu brīvprātīgajam darbam citā valstī. Vairākās valstīs darbojas divpusējas vai daudzpusējas apmaiņas programmas. Vairākās valstīs plašākās jaunatnes stratēģijās un finansējuma shēmās, kas attiecas arī uz brīvprātīgo darbu, ietilpst atstumtības profilakse.

Dalībvalstis aktīvi cenšas nodrošināt, lai tiktu pienācīgi atzīta brīvprātīgajā darbā gūtās pieredzes vērtība, piemēram, izmantojot Youthpass, saikni ar darba tirgu vai sabiedrības atzinību. Vairākas dalībvalstis arī īsteno stratēģisku pieeju jauniešu brīvprātīgā darba veicināšanai, piemēram, lai sasniegtu sociālos mērķus. Uzsverot jaunatnes aspektu, jaunieši un jaunatnes organizācijas tika iesaistītas Eiropas Brīvprātīgā darba gadā (2011).

Tā kā kopumā dati liecina, ka pārrobežu brīvprātīgajā darbā joprojām piedalās tikai neliela daļa Eiropas jauniešu, dalībvalstis tiek aicinātas apzināt šķēršļus, kas varētu kavēt iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, un apsvērt iespējamas darbības un pasākumus, lai tos novērstu (38).

Kultūra un radītspēja

Dalībvalstis un Komisija šajā jomā cieši sadarbojas, izmantojot Eiropas kultūras plānu (39). Padome vairākos secinājumos ir uzsvērusi radītspējas, kultūras un jaunatnes lomas nozīmi (40). Pētījumā, kas saskaņā ar atjaunināto regulējumu veikts par jauniešu piekļuvi kultūrai Eiropā no 2010. gada (41), minēti paraugprakses piemēri un priekšlikumi par to, kā novērst, piemēram, ar izmaksām un attālumu saistītus šķēršļus.

Lai gan dalībvalstis atzīst kultūras, radītspējas un jaunatnes politikas saistību, valstu ziņojumos par jaunatni šajā rīcības jomā nav minēti daudzi pasākumi.

Jaunatne un pasaule

Kopā ar Eiropas Padomi veidotajā jaunatnes partnerībā Komisija rīkoja augsta līmeņa jaunatnes politikas simpozijus austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs un sniedza tajos ieguldījumu (42). Padome pieņēma secinājumus par jauniešu līdzdalības Austrumu dimensiju (43), kuru nolūks ir paplašināt sadarbību Austrumeiropā un Kaukāza reģionā. Turklāt, lai finansētu vairāk jauniešu partnerību un sadarbības iespēju saskaņā ar programmu “Jaunatne darbībā”, tika pieņemts lēmums izveidot Austrumu partnerības jaunatnes logu. 2011. gadā – ES un Ķīnas Jaunatnes gadā – tika organizēti pasākumi Eiropā un Ķīnā. 2011. gadā Komisija sniedza arī ieguldījumu ANO Jaunatnes gadā un tā jaunatnes samitā Meksikā; atbilstīgi divpusējās sadarbības nolīgumam ar Kanādu tā piedalījās arī divu politikas konferenču rīkošanā.

Dalībvalstis ziņo, ka šajā rīcības jomā ir aktīvi darbojušās jau pirms 2010. gada, un joprojām uzsver tās nozīmi. Gandrīz puse dalībvalstu (44) ziņo, ka ir pievērsušās šim jautājumam izglītības programmās vai jaunatnes politikas stratēģijā. Lielākā daļa dalībvalstu nodrošina iespējas jauniešiem globālos jautājumos apmainīties viedokļiem ar politikas veidotājiem.

4.2. Īstenošanas instrumenti

Atjauninātajā regulējumā tiek piemērots īpašu instrumentu kopums, lai veiktu pasākumus astoņās aprakstītajās jomās. Turpmāk, balstoties uz Komisijas izvērtējumu un ieguldījumu no dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem, ir izvērtēts, cik veiksmīgi šie instrumenti tikuši izmantoti, lai sasniegtu stratēģijas vispārējos mērķus.

Uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana

Papildus atjauninātajam regulējumam Komisija kopā ar dalībvalstu ieceltiem ekspertiem un jaunatnes jomā ieinteresētām personām izstrādāja ES jaunatnes rādītāju infopaneli, kas nāca klajā 2011. gadā (45). Infopanelī apkopoti 40 rādītāji, kas aptver visas astoņas rīcības jomas.

Atjauninātā regulējuma pirmajā darba ciklā Komisija veica divus pētījumus (46), kā arī Flash Eurobarometer pētījumu par jauniešiem. Arī Eiropas Savienības un Eiropas Padomes jaunatnes partnerība sniedza ieguldījumu faktu materiāla uzlabošanā par jaunatnes politiku Eiropā, izmantojot Eiropas Jaunatnes politikas zināšanu centru (EKCYP) un tā valstu korespondentus, kā arī Eiropas jaunatnes pētnieku tīklu (PEYR).

Savstarpēja mācīšanās

Papildus atjaunotajam regulējumam savstarpēju mācīšanos ir veicinājuši vairāki pasākumi, tostarp līdzinieku mācīšanās pasākumi, konferences un semināri, augsta līmeņa forumi vai ekspertu grupas, kā arī pētījumi un analīzes.

Komisijas veiktajā pētījumā (47) dokumentētas iespējas apmainīties ar pieredzi konferencēs un jaunatnes ģenerāldirektorātu vadītāju sanāksmēs, kā arī tas, ka ES jaunatnes rādītāju izstrāde ir ne tikai uzlabojusi jaunatnes politikas atzīšanu un atpazīstamību, bet arī veicinājusi pozitīvu attīstību dalībvalstīs – gan starpnozaru sadarbības īstenošanu, gan uz pierādījumiem balstītas pieejas piemērošanu. Ir izveidotas ekspertu grupas, kurās piedalās valstu pārstāvji, lai izvērtētu rādītāju infopaneli un īstenotu Padomes ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā. Savstarpēja mācīšanās tika nodrošināta, arī izmantojot īpašas līdzinieku mācības par starpnozaru sadarbību (48).

2012. gada maijā tika izveidota jauna ekspertu grupa līdzinieku mācību jomā darbam ar jautājumiem, kas attiecas uz jauniešu jaunrades un inovācijas spējām un neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā gūtām zināšanām un prasmēm, kas ir svarīgas nodarbināmībai (49). Šis ir noderīgs pasākums, lai labāk strukturētā veidā turpinātu izvērst savstarpēju mācīšanos jaunatnes jomā saistībā ar atvērtās koordinācijas metodi.

Ir ieteicams tālāk attīstīt ar līdzinieku mācībām saistīto pasākumu koordināciju. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāapsver, kā varētu labāk izmantot datus un dalībvalstu paraugprakses piemērus, lai turpmāk sagatavotu efektīvākus savstarpējas mācīšanās pasākumus.

Regulāra ziņošana par sasniegto, informācijas izplatīšana par rezultātiem un uzraudzība

Sagatavojot šo ziņojumu, Komisija izstrādāja tiešsaistes anketu par konkrētiem atjauninātajā regulējumā minētiem rīcības virzieniem. Tas ļāva salīdzinoši izvērtēt valstu ziņojumus par jaunatni, ko iesniegušas visas dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Šveice, Melnkalne un Horvātija (50). Ieguldījumu sniedza arī Eiropas Jaunatnes forums, kas ir starptautisku nevalstisko jaunatnes organizāciju un valstu jaunatnes padomju reprezentatīvā platforma.

Komisijas tīmekļa vietnē papildus dienestu darba dokumentam, kas pievienots ES ziņojumam par jaunatni, publiski pieejami visi valstu ziņojumi par jaunatni. Šis ziņojums būtu valstu līmenī pienācīgi jāizplata dalībvalstīs. Tas būtu saskaņā ar atjaunināto regulējumu, kurā aicināts plaši izplatīt ziņojumos ietverto informāciju.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāapsver, kā varētu labāk izmantot rādītājus, datus un dalībvalstu paraugprakses piemērus, lai turpmāk sagatavotu izsmeļošākus ES ziņojumus par jaunatni.

Strukturēts dialogs ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām

Strukturētais dialogs ar jauniešiem ir laba iespēja apspriedēm, līdzinieku mācībām un pieredzes apmaiņai par jaunatnes jomas jautājumiem starp valstu politikas veidotājiem un jauniešiem. Reizi sešos mēnešos prezidentvalsts ar Komisijas atbalstu rīko ES jaunatnes konferenci. Šajās konferencēs pulcējas jaunieši un politikas veidotāji no visas ES, lai apspriestu strukturētā dialoga rezultātus un izstrādātu kopīgus ieteikumus, kas tiek izmantoti, sagatavojot un pieņemot Padomes rezolūcijas vai secinājumus.

Pirmā cikla sākumā visas dalībvalstis izveidoja darba grupas strukturētam dialogam ar jauniešiem. Strukturētais dialogs, kas ir detalizēti izstrādāta oficiāla metode apspriedēm ar jauniešiem, ir guvis atsaucību un kļuvis par jaunatnes politikas veidošanas neatņemamu daļu. Pirmās triju prezidentvalstu komandas laikā (2010–2011) notikušo apspriežu rezultātā jaunatnes politikas veidotāji un jaunieši sagatavoja vērtīgus kopīgus ieteikumus par vissvarīgākajiem nodarbinātības jautājumiem.

2011. gadā sākās otrais strukturētā dialoga cikls, kura temats ir jauniešu līdzdalība. Procesā tieši piedalījās liels skaits jaunatnes līderu un jauniešu.

Lai uzlabotu apspriežu procesu un tā pārraudzību, būtu jāveicina citu vietēja, reģionāla, valstu un Eiropas līmeņa ekspertu dalība valstu darba grupās, ņemot vērā strukturētā dialoga attiecīgo tematisko prioritāti. Turklāt strukturētā dialoga rezultāti būtu jāizplata starpnozaru ieinteresētajām personām. Procesā būtu jāparedz skaidra loma jaunatnes pētniekiem.

Būtu jāstiprina ES jaunatnes konferences izmantošana par strukturēta dialoga forumu visiem jauniešiem, jauniešu organizācijām un politikas veidotājiem, lai panāktu reālus politiskus rezultātus. Kur vien iespējams, būtu jāveicina jaunatnes pētnieku iesaiste.

ES programmu mobilizācija

Programma “Jaunatne darbībā” ir viens no galvenajiem atjauninātā regulējuma atbalsta instrumentiem. Tāpat kā Mūžizglītības programma, tā ir sniegusi ieguldījumu jauniešu mācību mobilitātē. Tā ir vērsta uz neformālām jauniešu, jaunatnes darbinieku un jaunatnes organizāciju mācībām. Saskaņā ar atjaunināto regulējumu tā veicina pilsoniskuma un solidaritātes apziņu jauniešu vidū, un liela uzmanība tajā pievērsta darbam ar jaunatni, brīvprātīgajam darbam un pilsoniskās aktivitātes izpausmēm kā piemērotai videi, kur iegūt transversālas prasmes. 2010. gadā programmā iesaistījās aptuveni 150 000 dalībnieku, un 2011. gadā – 185 000 dalībnieku; tas bija ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar programmas sākumu (111 000 dalībnieku 2007. gadā).

Gandrīz visas dalībvalstis ziņo, ka jauniešu integrācijai darba tirgū izmantojušas citus ES finansējuma avotus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un/vai programmu Progress. Lai atbalstītu jauniešu aktīva pilsoniskuma, līdzdalības un kompetenču attīstību, ir izmantoti arī Kohēzijas fonda līdzekļi.

Ir ieteicams nodrošināt, lai programma “Jaunatne darbībā” un gaidāmā ES programma, kas veltīta izglītībai, apmācībai, jaunatnei un sportam, papildinātu atjauninātā regulējuma īstenošanu, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

5. ATJAUNINĀTĀ REGULĒJUMA NĀKAMAIS CIKLS (2013–2015)

Saiknes nostiprināšana starp atjaunināto regulējumu un stratēģiju “Eiropa 2020”

Saskaņā ar Padomes rezolūciju par atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā katram darba ciklam tiks noteiktas vairākas Eiropas sadarbības prioritātes, lai sniegtu ieguldījumu regulējumā norādītajās rīcības jomās. Prioritātes nākamajam ciklam jāpieņem, pamatojoties uz šo ES ziņojumu par jaunatni.

Pirmajā ciklā ES prezidentvalstis galvenokārt pievērsās tēmām “nodarbinātība un uzņēmējdarbība” un “līdzdalība”. Atjauninātais regulējums un tās rīcības jomas kopā aptver visu jautājumu loku, kas dažādā mērā skar jauniešus pārejas posmā. Vēl svarīgāk ir tas, ka atjauninātajā regulējumā ir atzītas un pastiprinātas saiknes starp šīm jomām un starp ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu efektīvus instrumentus politikas koordinācijas un sinerģijas panākšanai.

ES un valstu ziņojumi par jaunatni apliecina, cik stabils un vērtīgs ir atjauninātais regulējums un tā divi vispārējie mērķi: i) radīt plašākas un vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem izglītībā un darba tirgū un ii) veicināt pilsoniskumu, sociālo iekļautību un solidaritāti. Abi cieši sasaucas ar stratēģiju “Eiropa 2020”, Gada izaugsmes pētījumu par 2012. gadu, programmu “Jaunatne kustībā” un Jaunatnes iespēju iniciatīvu.

Nākamā darba cikla prioritātēm vajadzētu saskanēt ar pašreizējām vispārējām prioritātēm un stratēģijas “Eiropa 2020” darbībām. ES rīcības programmā jauniešu nodarbinātība arī turpmāk būs prioritārs jautājums. Pamatojoties uz Gada izaugsmes pētījumu par 2012. gadu un prioritāšu iespējamu pārskatīšanu gaidāmajā gada izaugsmes pētījumā par 2013. gadu, kā arī uz Jaunatnes iespēju iniciatīvu, dalībvalstīm vajadzētu īpaši pievērsties jauniešiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne apmācībā, un šajā nolūkā pilnībā izmantot pieejamo ES finansējumu. Tām būtu jāpieliek vairāk pūļu, lai jauniešiem uzlabotu darba, stažēšanās un prakses vietu pieejamību un uzlabotu viņu nodarbināmību.

Komisija atbalsta dalībvalstu centienus, kas saistīti ar jaunām ES iniciatīvām, piemēram, “Tava pirmā EURES darbavieta”, kas palīdz jauniešiem atrast darbu ārzemēs, palīdzību jauniešiem paredzētu garantiju (51) un kvalitatīvas stažēšanās sistēmas izveidei, kur jaunatnes darbinieki var ieņemt nozīmīgu lomu partnerībā ar izglītības iestādēm un nodarbinātības dienestiem. Tā ir arī palielinājusi mācību mobilitātes iespējas ar Mūžizglītības programmu (52) un programmu “Jaunatne darbībā” (53). Turklāt ar atjaunināto regulējumu izstrādātie transversālie instrumenti var sekmēt partnerības starp dažādiem dalībniekiem, kas iesaistīti atbalsta sniegšanā jauniešiem visos dažādajos pārejas posma aspektos, tostarp nodarbinātības dienestiem, izglītības iestādēm, jaunatnes darbiniekiem, sociālajiem dienestiem, darba devējiem un pašiem jauniešiem.

Piedāvājot īpaši pielāgotas pieejas, sevišķi sarežģītākā dzīves situācijā esošiem vai ar konvencionālām metodēm grūti sasniedzamiem jauniešiem, noderīga var būt ciešāka sadarbība uz vietas. Atjauninātajam regulējumam var būt nozīme arī neformālās un ikdienējās mācīšanās veicināšanā un atzīšanā, izmantojot darbu ar jaunatni, kā arī līdzdalības veicināšanā jaunatnes organizācijās, kas ir līdzeklis transversālu prasmju apguvei. Tādā veidā tas var sniegt ieguldījumu sinerģijas stiprināšanā starp dažādām formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās formām.

Ar situāciju darba tirgū un bezdarbu ir saistītas sociālās sekas. Gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu ir minētas skaidras pazīmes, ka pieaug to cilvēku skaits, kuriem draud zemu ienākumu izraisīta nabadzība, jo īpaši bērnu nabadzība, un sociālā atstumtība, ko visļaunākajā gadījumā pavada akūtas veselības problēmas un pajumtes zaudēšana. Arvien lielākam skaitam jauniešu draud sociālā atstumtība.

Jauniešiem nopietni draud sociālā atstumtība un nabadzība – stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķis ir līdz 2020. gadam par 20 miljoniem jeb par 25 % samazināt to ES iedzīvotāju daļu, kam draud sociālā atstumtība un nabadzība. Apdraudēto jauniešu īpatsvars ir lielāks nekā sabiedrībā kopumā. 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu apdraudēto jauniešu skaita pieaugums ievērojami apsteidza sabiedrības kopējo rādītāju. Ir apdraudēta arī jauniešu labklājība – augsto bezdarba rādītāju dēļ ir pieaudzis maznodrošinātu ģimeņu un bezdarbnieku mājsaimniecību skaits, un, tā kā nabadzība un sociālā atstumtība visvairāk apdraud jauniešus, krīze ir ietekmējusi arī viņu veselību un labklājību. Bezdarbs, nabadzība, nepiemēroti sadzīves apstākļi un ģimeņu iziršana būtiski palielina risku, ka varētu rasties garīgās veselības problēmas, piemēram, depresija, ar alkoholismu saistītas problēmas, kā arī varētu pieaugt pašnāvību skaits. Tā kā veselībai un labklājībai nodarītais kaitējums bieži var būt jūtams visu mūžu, jauniešus tas ietekmē īpaši smagi.

Atjauninātajam regulējumam var būt nozīme visu jauniešu līdzdalībā dažādās sabiedrības norisēs. Tajā risinātas daudzas problēmas, kas saistītas ar atstumtību, atsvešinātību un jauniešu centieniem uzsākt neatkarīgu un atbildīgu dzīvi. Nākamajos gados atjauninātajā regulējumā būtu aizvien vairāk jāpievēršas sociālajai iekļautībai, kā arī jauniešu veselībai un labklājībai. Tādēļ vēl lielāka uzmanība jāveltī līdzdalībai demokrātiskos un sabiedriskos procesos, turklāt jāizmanto darbs ar jauniešiem, lai izkoptu viņu dzīves prasmes, lai veicinātu vispārēju personības attīstību un piederības izjūtu sabiedrībai, kurā viņi dzīvo.

Lai veiksmīgāk risinātu minētās problēmas, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu izskatīt iespējas, kā turpmāk attīstīt zināšanas un paraugprakses piemēru pieejamību jomās, kurās papildu vērtības radīšanai varētu izmantot atvērto koordinācijas metodi. Ir izvirzīta doma, ka sociālās iekļautības atsevišķas jomas, kā arī jauniešu veselība un labklājība varētu būt ieguvējas no šā sadarbības veida.

Tālāka īstenošana

Visās politikas jomās, kas ietekmē jauniešus, iespējams uzlabot starpnozaru sadarbību. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas valsts un Eiropas līmenī uzlabot starpnozaru sadarbību. Būtu jāveic papildu pasākumi, lai uzlabotu faktu materiālu par jaunatnes politiku un dalītos paraugprakses piemēros, izmantojot savstarpēju mācīšanos.

Jaunatnes politikā būtu jāturpina dialogs ar jauniešiem, lai pilnībā izprastu, kādas ir viņu problēmas un ko viņi gaida no politikas veidotājiem un no tiem, kas viņiem sniedz atbalsta pakalpojumus. Strukturēto dialogu ar jauniešiem iespējams attīstīt, turpinot šā dialoga procesa un rezultātu izvērtēšanu, ņemot vērā ieteikumus, kas tika sniegti pēc Eiropas Jaunatnes nedēļas, un šajā ziņojumā izklāstītos atzinumus, izvēršot iespējas piedalīties valstu darba grupās un nodrošinot, lai lēmumu pieņemšanā lielākā mērā tiktu ņemti vērā jauniešu ieteikumi.

Lai jauniešiem būtu vieglāk pārvietoties visā Eiropā, Komisija izstrādās iniciatīvu, kas saistīta ar apliecību “Jaunatne kustībā”. Tā arī centīsies uzrunāt visus jauniešus, īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju, un sekmēs dialogu ar viņiem, izmantojot Eiropas Jaunatnes portāla jaunos interaktīvos instrumentus. Mēģinot risināt problēmas, kas saistītas ar nodarbinātību, nodarbināmību un iekļautību, jaunatnes politikā tiks izskatīti arī pasākumi, kas veicinātu jauniešu jaunrades un inovācijas potenciālu (54).

Īpaši nozīmīga šo iniciatīvu atbalstā būs programma “Jaunatne darbībā” un nākamā jaunatnei veltītā ES programma, kā arī citi atbalsta saņēmēji.

6. SECINĀJUMI

Īstenojot atjauninātā regulējuma pirmo triju gadu darba ciklu, kas ilga no 2010. līdz 2012. gadam, kļuva skaidrs, ka tas ir gan ilgstošs, gan elastīgs satvars visām Komisijas, dalībvalstu un citu attiecīgo ieinteresēto personu darbībām. Starpnozaru un visaptverošā rakstura dēļ atjauninātais regulējums ir uzņemts ar interesi un ir iedvesmojis ne vien ES dalībvalstis, bet arī citas valstis.

Atjauninātais regulējums ir kalpojis kā līdzeklis saikņu nostiprināšanai starp rīcības jomām – tostarp nodarbinātību un uzņēmējdarbību, izglītību un apmācību un sociālo iekļautību –, lai izstrādātu daudzpusīgus risinājumus jauniešu atbalstam. Tas ir izrādījies noderīgs, piemēram, meklējot atbildes, kā tikt galā ar pašreizējo augsto jauniešu bezdarba līmeni un kā palīdzēt arvien pieaugošajai to jauniešu daļai, kuri nestrādā, nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā. Darbs ar jaunatni ir sekmējis jauniešu izaugsmi, un visās rīcības jomās tam ir potenciāls panākt vēl vairāk.

Viens no galvenajiem jautājumiem jaunatnes politikā ir jauniešu līdzdalība demokrātijas procesos. Dialoga padziļināšana un paplašināšana ar jauniešiem ne tikai palielina jaunatnes politikas kvalitāti un leģitimitāti, bet arī vieš lielākas cerības, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis gūs rezultātus. Eiropas Savienībai vajadzētu darīt visu iespējamo, lai mudinātu jauniešus iesaistīties ES nākotnes veidošanā, jo īpaši saistībā ar tiem jautājumiem, kuri – kā apliecinājušas vairākkārtējas apspriedes un viedokļu aptaujas – viņiem ir vissvarīgākie. Šajā sakarā ļoti svarīga loma ir jauniešu organizācijām un darbam ar jaunatni.

Lai veicinātu atjauninātā regulējuma ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020”, tā otrajā triju gadu darba ciklā (2013–2015) būtu pirmkārt jāpievēršas problēmām, ar kurām jaunieši saskaras krīzes dēļ. Arī turpmāk būtu jāakcentē nodarbinātība un uzņēmējdarbība, palielinot nodarbinātības iespējas, kā arī jāattīsta jauniešu inovācijas un jaunrades spējas. Aizvien vairāk būtu jāpievēršas arī sociālajai iekļautībai, veselībai un labklājībai.

Atjauninātā regulējuma mērķu sasniegšanā palīdz šobrīd īstenojamā programma “Jaunatne darbībā”. Arī ar nākamo ES programmu, kas veltīta jaunatnei, vajadzētu sniegt ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

(1) OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.

(2) Darbs ar jaunatni aptver plašu sociālo, kultūras, izglītības un politisko darbību spektru, kuras veic vai kurās iesaistīti jaunieši un kuras notiek viņu labā. Tas attiecas uz “ārpusskolas” izglītību un brīvā laika nodarbībām, ko vada profesionāli vai brīvprātīgi jaunatnes darbinieki un jauniešu līderi. Tas ir balstīts uz neformālo izglītību un brīvprātīgu līdzdalību.

(3) COM(2010) 477.

(4) COM(2010) 682.

(5) COM(2010) 758.

(6) OV C 326, 3.12.2010., 9. lpp.

(7) OV C 135, 26.5.2010., 2. lpp.

(8) COM(2011) 815.

(9) COM(2012) 299.

(10) COM(2011) 933.

(11) Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Slovākija un Spānija.

(12) COM(2012) 173, SWD(2012) 98, SWD(2012) 99.

(13) OV C 137, 27.5.2010., 1. lpp.

(14) Dok. 11838/11.

(15) OV C 327, 4.12.2010., 1. lpp.

(16) Darbības stratēģijas rīcības jomās sīkāk aprakstītas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim paziņojumam.

(17) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(18) OV C 372, 20.12.2011.; COM(2011) 567.

(19) Skatīt arī sistēmu pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 30.12.2006.).

(20) Eirobarometra apsekojums par darba devēju attieksmi pret prasmēm.

(21) COM(2012) 485, 5.9.2012.

(22) Dok. 13707/12 ADD 1, 14. lpp.

(23) OV C 137, 27.5.2010., 1. lpp.

(24) Dok. 13707/12 ADD 1, 27. lpp.

(25) OV C 164, 2.6.2011., 1. lpp.

(26) Entrepreneurship Education at School in Europe, Eiropas Komisija, 2012.

(27) OV C 319, 13.12.2008., 1. lpp.

(28) Dok. 13707/12 ADD 1, 57. lpp.

(29) Dok. 13707/12 ADD 1, 51. lpp.

(30) Dok. 13707/12 ADD 1, 45. lpp.

(31) Dok. 13707/12 ADD 1, 47. lpp.

(32) OV C 169, 9.6.2011., 1. lpp.

(33) Youth on the Move – Analytical reports, mērķgrupas vecums: 15–30 gadi.

(34) http://europa.eu/youth

(35) OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp.

(36) Dok. 13707/12 ADD 1, 75. lpp.

(37) Dok. 13707/12 ADD 1, 69. lpp.

(38) Padomes Ieteikums (2008. gada 20. novembris) par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā (OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp.).

(39) OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.

(40) OV C 326, 3.12.2010., 2. lpp.; OV C 372, 20.12.2011., 19. lpp.; OV C 169, 15.6.2012., 1. lpp.

(41) Interarts, EACEA/2008/01.

(42) Šarmelšeiha (2010), Odesa (2011), Tbilisi (2012), Tunisa (2012).

(43) OV C 372, 20.12.2011., 10. lpp.

(44) Dok. 13707/12 ADD 1, 86. lpp.

(45) SEC(2011) 401.

(46) Pētījumi par jauniešu piekļuvi kultūrai (InterARTS, 2010) un jauniešu līdzdalību demokrātiskā dzīvē (Londonas Ekonomikas skola, 2012).

(47) Accessing practices for using indicators in fields related to youth. Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta galīgais ziņojums (Ecorys, 2011).

(48) Organizētas Spānijas prezidentūras laikā.

(49) OV C 169, 15.6.2012., 1. lpp.

(50) Šīs četras valstis, kas neietilpst Eiropas Savienībā, atsaucās uz Komisijas aicinājumu ES kandidātvalstīm un EBTA valstīm brīvprātīgi iesniegt ziņojumus par jaunatni. Beļģijas triju valodu kopienas iesniedza katra savu atsevišķu ziņojumu.

(51) Komisija plāno līdz 2012. gada beigām ierosināt Padomes ieteikumu par pamatnostādnēm, kā iedibināt garantijas jauniešiem.

(52) 2012. gadā 130 000 augstskolu studentu un profesionālās izglītības apguvēju iekārtoti praksē uzņēmumā citā ES valstī.

(53) Eiropas brīvprātīgo dienests piedāvā darba iespējas 10 000 jauniešu.

(54) Padomes secinājumi par jauniešu jaunrades un inovācijas potenciāla sekmēšanu (OV C 169, 15.6.2012., 1. lpp.

20.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 394/27

EEZ Apvienotās komitejas Lēmumi, kam izpildītas konstitucionālās prasības saskaņā ar EEZ līguma 103. pantu

2012/C 394/12

Kopš 2000. gada marta EEZ Apvienotās komitejas lēmumos zemsvītras piezīmē norādīts, vai to spēkā stāšanās diena ir atkarīga no tā, vai visas līgumslēdzējas puses ir izpildījušas konstitucionālās prasības. Šādas prasības paziņotas attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem lēmumiem. Attiecīgās līgumslēdzējas puses tagad ir paziņojušas pārējām līgumslēdzējām pusēm, ka tās ir pabeigušas savas iekšējās procedūras. Lēmumu spēkā stāšanās dienas ir norādītas tabulā.

Lēmuma numurs	Pieņemšanas diena	Atsauce uz publikāciju	Integrētais(-ie) tiesību akts(-i)	Stāšanās spēkā
132/2007	26.10.2007.	10.4.2008. OV L 100, 1. lpp., EEZ papildinājums Nr. 19, 1. lpp.	Komisijas Regula (EK) Nr. 1792/2006 (2006. gada 23. oktobris), ar ko pielāgo noteiktas regulas un lēmumus brīvas preču aprites, personu pārvietošanās brīvības, konkurences politikas, lauksaimniecības (tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā), zivsaimniecības, transporta politikas, nodokļu politikas, statistikas, sociālās politikas un nodarbinātības, vides, muitas savienības un ārējo attiecību jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo atsevišķas regulas un lēmumus brīvas preču aprites, personu pārvietošanās brīvības, uzņēmējdarbības tiesību, konkurences politikas, lauksaimniecības (tostarp tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā), transporta politikas, nodokļu, statistikas, enerģētikas, vides, sadarbības tieslietu un iekšlietu jomā, muitas savienības, ārējo attiecību, kopējās ārpolitikas un drošības politikas un iestāžu jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Komisijas Regula (EK) Nr. 2016/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko pielāgo dažas regulas par vīna tirgus kopīgo organizāciju sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai Komisijas Regula (EK) Nr. 1962/2006 (2006. gada 21. decembris) par Akta par Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai 37. panta piemērošanu Komisijas Direktīva 2006/80/EK (2006. gada 23. oktobris), ar ko pielāgo dažas direktīvas enerģētikas jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Komisijas Direktīva 2006/81/EK (2006. gada 23. oktobris), ar ko pielāgo Direktīvu 95/17/EK attiecībā uz vienas vai vairāku sastāvdaļu neiekļaušanu kosmētikas līdzekļu marķējuma sastāvdaļu sarakstā un Direktīvu 2005/78/EK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Komisijas Direktīva 2006/82/EK (2006. gada 23. oktobris), ar ko pielāgo Direktīvu 91/321/EEK par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem un Direktīvu 1999/21/EK par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Komisijas Direktīva 2006/83/EK (2006. gada 23. oktobris), ar ko pielāgo Direktīvu 2002/4/EK par tādu uzņēmumu reģistrāciju, kas tur dējējvistas un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 1999/74/EK, saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/96/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas preču brīvas aprites jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/97/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas preču brīvas aprites jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/99/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas uzņēmējdarbības tiesību jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/100/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/101/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo Direktīvas 73/239/EEK, 74/557/EEK un 2002/83/EK pakalpojumu sniegšanas brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/102/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/103/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas transporta politikas jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/104/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo dažas direktīvas lauksaimniecības jomā (tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā) saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/105/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo Direktīvas 73/239/EEK, 74/557/EEK un 2002/83/EK vides jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/107/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo Direktīvu 89/108/EEK attiecībā uz cilvēku patēriņam paredzētiem ātri sasaldētiem pārtikas produktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/108/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo Direktīvas 90/377/EEK un 2001/77/EK enerģētikas jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/109/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās, saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Padomes Direktīva 2006/110/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko pielāgo Direktīvas 95/57/EK un 2001/109/EK statistikas jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Komisijas Lēmums 2006/800/EK (2006. gada 23. novembris), ar ko apstiprina plānus klasiskā cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku vidū un šo cūku ārkārtas vakcinācijai pret šo slimību Bulgārijā Komisijas Lēmums 2006/802/EK (2006. gada 23. novembris), ar ko apstiprina plānus par klasiskā cūku mēra izplatības apkarošanu savvaļas cūku vidū un par savvaļas cūku un saimniecībās turēto cūku ārkārtas vakcināciju pret klasisko cūku mēri Rumānijā Komisijas Lēmums 2006/924/EK (2006. gada 13. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2005/176/EK, ar ko paredz dzīvnieku slimību izziņošanas kodēto formu un kodus saskaņā ar Padomes Direktīvu 82/894/EEK Komisijas Lēmums 2006/926/EK (2006. gada 13. decembris), ar ko groza Lēmumu 2001/881/EK attiecībā uz robežkontroles punktu sarakstu, ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Komisijas Lēmums 2007/13/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko pielāgo Lēmumu 2002/459/EK attiecībā uz papildinājumiem Traces datoru tīkla vienību sarakstā sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Komisijas Lēmums 2007/16/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko nosaka pārejas posma pasākumus Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu spermu, olšūnām un embrijiem, kuri iegūti Bulgārijā un Rumānijā Komisijas Lēmums 2007/17/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko apstiprina uzņēmumu apstiprināšanas plānus mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecībai Kopienā saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/539/EEK Komisijas Lēmums 2007/18/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko apstiprina ārkārtas rīcības plānus mutes un nagu sērgas kontrolei saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/85/EK Komisijas Lēmums 2007/19/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko apstiprina ārkārtas rīcības plānus klasiskā cūku mēra kontrolei saskaņā ar Padomes Direktīvu 2001/89/EK Komisijas Lēmums 2007/24/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko apstiprina ārkārtas rīcības plānus putnu gripas un Ņūkāslas slimības kontrolei Komisijas Lēmums 2007/69/EK (2006. gada 18. decembris), ar ko Rumānijai atļauj atlikt dažu Padomes Direktīvas 2002/53/EK noteikumu piemērošanu attiecībā uz dažu lauksaimniecības augu sugu šķirņu sēklu tirdzniecību Komisijas Lēmums 2007/136/EK (2007. gada 23. februāris), ar ko nosaka pārejas posma pasākumus aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai Bulgārijā, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004 Komisijas Lēmums 2007/228/EK (2007. gada 11. aprīlis), ar ko nosaka pārejas posma pasākumus aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai Bulgārijā, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004 Komisijas Lēmums 2007/329/EK (2007. gada 2. maijs), ar ko saistībā ar Bulgārijas pievienošanos, atkāpjoties no Padomes Direktīvas 2002/53/EK, nosaka pagaidu pasākumus attiecībā uz tādu Helianthus annuus šķirņu sēklu tirdzniecību, kas nav novērtētas kā izturīgas pret Orobanche spp.	9.11.2011.
150/2007	7.12.2007.	8.5.2008. OV L 124, 6. lpp., EEZ papildinājums Nr. 26, 6. lpp.	Komisijas Lēmums 2007/23/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko groza 2005. gada Pievienošanās akta VII pielikuma B papildinājumu attiecībā uz dažiem gaļas, piena un zivju nozares uzņēmumiem Rumānijā Komisijas Lēmums 2007/26/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko groza Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājumu attiecībā uz dažiem piena pārstrādes uzņēmumiem Bulgārijā Komisijas Lēmums 2007/27/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko pieņem dažus pārejas posma pasākumus attiecībā uz svaigpiena piegādēm pārstrādes uzņēmumiem un šā svaigpiena pārstrādi Rumānijā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasības Komisijas Lēmums 2007/29/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko nosaka pārejas posma pasākumus dažiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 un kuri līdz 2007. gada 1. janvārim ir ievesti Bulgārijā un Rumānijā no trešām valstīm Komisijas Lēmums 2007/30/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko nosaka pārejas posma pasākumus dažu Bulgārijā un Rumānijā iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai Komisijas Lēmums 2007/31/EK (2006. gada 22. decembris), ar ko nosaka pārejas pasākumus attiecībā uz tādu dažu gaļas un piena nozares produktu sūtīšanu no Bulgārijas uz pārējām dalībvalstīm, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 Komisijas Lēmums 2007/213/EK (2007. gada 2. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2007/31/EK, ar ko nosaka pārejas pasākumus attiecībā uz tādu dažu gaļas un piena nozares produktu sūtīšanu no Bulgārijas uz pārējām dalībvalstīm, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 Komisijas Lēmums 2007/264/EK (2007. gada 25. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2007/30/EK, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus dažu Bulgārijā iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai Komisijas Lēmums 2007/398/EK (2007. gada 11. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2007/31/EK, ar ko nosaka pārejas pasākumus attiecībā uz tādu dažu gaļas un piena nozares produktu sūtīšanu no Bulgārijas uz pārējām dalībvalstīm, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004	9.11.2011.
56/2008	25.4.2008.	21.8.2008. OV L 223, 54. lpp., EEZ papildinājums Nr. 52, 27. lpp.	Komisijas Regula (EK) Nr. 916/2007 (2007. gada 31. jūlijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK	1.1.2012.
65/2009	29.5.2009.	3.9.2009. OV L 232, 21. lpp., EEZ papildinājums Nr. 47, 22. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005. gada 7. septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem	1.11.2012.
147/2009	4.12.2009.	11.3.2010. OV L 62, 45. lpp., EEZ papildinājums Nr. 12, 44. lpp.	Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu	1.11.2012.
149/2009	4.12.2009.	11.3.2010. OV L 62, 49. lpp., EEZ papildinājums Nr. 12, 48. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām	1.1.2012.
35/2010	12.3.2010.	10.6.2010. OV L 143, 30. lpp., EEZ papildinājums Nr. 30, 38. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK (2009. gada 23. aprīlis) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību	1.1.2012.
50/2010	30.4.2010.	15.7.2010. OV L 181, 18. lpp., EEZ papildinājums Nr. 37, 23. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām	1.2.2012.
54/2010	30.4.2010.	15.7.2010. OV L 181, 22. lpp., EEZ papildinājums Nr. 37, 29. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta versija)	1.11.2012.
85/2010	2.7.2010.	21.10.2010. OV L 277, 39. lpp., EEZ papildinājums Nr. 59, 7. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/111/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību	1.1.2012.
119/2010	10.11.2010.	3.3.2011. OV L 58, 76. lpp., EEZ papildinājums Nr. 12, 18. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/23/EK (2007. gada 23. maijs) par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū Komisijas Direktīva 2008/43/EK (2008. gada 4. aprīlis), ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK	1.11.2012.
120/2010	10.11.2010.	3.3.2011. OV L 58, 77. lpp., EEZ papildinājums Nr. 12, 20. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (pārstrādāta versija) Komisijas Direktīva 2009/83/EK (2009. gada 27. jūlijs), ar ko groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē	1.11.2012.
40/2011	1.4.2011.	30.6.2011. OV L 171, 41. lpp., EEZ papildinājums Nr. 37, 48. lpp.	Padomes Direktīva 2010/18/ES (2010. gada 8. marts), ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK	1.5.2012.
67/2011	1.7.2011.	6.10.2011. OV L 262, 21. lpp., EEZ papildinājums Nr. 54, 27. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem Komisijas Regula (ES) Nr. 347/2010 (2010. gada 21. aprīlis), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 245/2009 attiecībā uz ekodizaina prasībām luminiscences lampām bez iebūvētas droseles, augstas intensitātes gāzizlādes lampām un šādu lampu ekspluatācijai izmantojamām droselēm un apgaismes iekārtām	1.11.2012.
76/2011	1.7.2011.	6.10.2011. OV L 262, 33. lpp., EEZ papildinājums Nr. 54, 46. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 988/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un ar ko nosaka tās pielikumu saturu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu Lēmums Nr. A1 (2009. gada 12. jūnijs) par dialoga un saskaņošanas procedūras izveidošanu jautājumos par dokumentu derīgumu, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzēto pabalstu sniegšanu Lēmums Nr. A2 (2009. gada 12. jūnijs) par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 12. pantu par tiesību aktiem, ko piemēro darbā ārpus kompetentās valsts uz laiku norīkotiem darba ņēmējiem un personām, kuras veic darbību pašnodarbinātas personas statusā Lēmums Nr. E1 (2009. gada 12. jūnijs) par praktiskiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 4. pantā minētās datu elektroniskās apmaiņas pārejas periodu Lēmums Nr. F1 (2009. gada 12. jūnijs) par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 68. pantu attiecībā uz prioritāriem tiesību aktiem, ko piemēro gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas Lēmums Nr. H1 (2009. gada 12. jūnijs) par pamatu pārejai no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par to, kā piemērot sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus Lēmums Nr. H2 (2009. gada 12. jūnijs) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas Administratīvās komisijas Datu apstrādes tehniskās komisijas darba metodēm un sastāvu Lēmums Nr. P1 (2009. gada 12. jūnijs) par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 50. panta 4. punktu, 58. pantu un 87. panta 5. punktu attiecībā uz invaliditātes pensiju, vecuma pensiju un apgādnieka zaudējuma pabalstu Lēmums Nr. S1 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas veselības apdrošināšanas karti Lēmums Nr. S2 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas veselības apdrošināšanas kartes tehnisko specifikāciju Lēmums Nr. S3 (2009. gada 12. jūnijs), ar ko nosaka pabalstus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. panta 1. punkts un 27. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 25. panta A) punkta 3. apakšpunkts Lēmums Nr. U1 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 54. panta 3. punktu saistībā ar bezdarbnieka pabalstu palielināšanu par apgādībā esošiem ģimenes locekļiem Lēmums Nr. U2 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 2. punkta darbības jomu attiecībā uz tādu pilnīgu bezdarbnieku tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstus, kuri nav pierobežas darbinieki, kas savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts Lēmums Nr. U3 (2009. gada 12. jūnijs) par jēdziena “daļējs bezdarbs” piemērošanas jomu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 1. punktā minētajiem bezdarbniekiem Ieteikums Nr. P1 (2009. gada 12. jūnijs) par spriedumu Gottardo lietā, no kā izriet, ka gadījumos, kad dalībvalsts noslēdz divpusēju sociālā nodrošinājuma līgumu ar trešo valsti, šai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt darba ņēmējiem, kuri ir citas dalībvalsts pilsoņi, tādas pat priekšrocības, kādas iegūst tās pašas pilsoņi atbilstoši šim līgumam Ieteikums Nr. U1 (2009. gada 12. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami bezdarbniekiem, kuri iesaistās nepilnas slodzes profesionālās vai aroda darbībās dalībvalstī, kas nav šo personu dzīvesvietas valsts Ieteikums Nr. U2 (2009. gada 12. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 64. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu bezdarbniekiem, kuri pavada dzīvesbiedru vai partneri, kurš veic profesionālo vai aroda darbību dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts	1.6.2012.
83/2011	1.7.2011.	6.10.2011. OV L 262, 54. lpp., EEZ papildinājums Nr. 54, 68. lpp.	Komisijas Regula (EK) Nr. 1150/2009 (2009. gada 10. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1564/2005 attiecībā uz standarta veidlapām paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros saskaņā ar Padomes Direktīvām 89/665/EEK un 92/13/EEK Komisijas Regula (EK) Nr. 1177/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK par to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā	1.11.2012.
85/2011	1.7.2011.	6.10.2011. OV L 262, 57. lpp., EEZ papildinājums Nr. 54, 71. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu	1.11.2012.
97/2011	30.9.2011.	1.12.2011. OV L 318, 35. lpp., EEZ papildinājums Nr. 65, 7. lpp.	Komisijas Lēmums 2010/425/ES (2010. gada 28. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2009/767/EK attiecībā uz dalībvalstu pārraudzīto/akreditēto sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzticamo sarakstu izveidi, uzturēšanu un publicēšanu	1.5.2012.
121/2011	21.10.2011.	22.12.2011. OV L 341, 86. lpp., EEZ papildinājums Nr. 70, 22. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai	1.11.2012.
133/2011	2.12.2011.	15.3.2012. OV L 76, 17. lpp., EEZ papildinājums Nr. 15, 21. lpp.	Lēmums Nr. A3 (2009. gada 17. decembris) par to nepārtraukto nosūtīšanas periodu summēšanu, kas pabeigti saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 Lēmums Nr. E2 (2010. gada 3. marts) par izmaiņu vadības procedūras izstrādi attiecībā uz tādu informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. pantā definētajām organizācijām, kura norādīta elektroniskajā direktorijā, kas ir neatņemama EESSI daļa Lēmums Nr. H3 (2009. gada 15. oktobris) par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 90. pantā Lēmums Nr. H4 (2009. gada 22. decembris) par Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Revīzijas padomes sastāvu un darba metodēm Lēmums Nr. H5 (2010. gada 18. marts) par sadarbību krāpšanas un kļūdu apkarošanas jomā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu Lēmums Nr. S4 (2009. gada 2. oktobris) par atmaksāšanas procedūrām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 35. un 41. panta īstenošanai Lēmums Nr. S5 (2009. gada 2. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. panta va) punktā paredzētā jēdziena “pabalsti natūrā” interpretāciju, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 17., 19., 20., 22. pantu, 24. panta 1. punktu, 25., 26. pantu, 27. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 28., 34. pantu un 36. panta 1. un 2. punktu izmaksā slimības vai maternitātes gadījumā, un par to summu aprēķināšanu, kas jāatmaksā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 62., 63. un 64. pantu Lēmums Nr. S6 (2009. gada 22. decembris) par reģistrēšanos dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 24. pantu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 64. panta 4. punktā paredzēto sarakstu izveidi Lēmums Nr. S7 (2009. gada 22. decembris) par pāreju no Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 un par atlīdzināšanas procedūru piemērošanu	1.6.2012.
161/2011	2.12.2011.	15.3.2012. OV L 76, 48. lpp., EEZ papildinājums Nr. 15, 54. lpp.	Komisijas Lēmums 2010/485/ES (2010. gada 1. septembris) par Austrālijas un Amerikas Savienoto Valstu kompetento iestāžu atbilstību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK	1.9.2012.
18/2012	10.2.2012.	21.6.2012. OV L 161, 24. lpp., EEZ papildinājums Nr. 34, 29. lpp.	Komisijas Regula (ES) Nr. 1244/2010 (2010. gada 9. decembris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004	1.6.2012.
19/2012	10.2.2012.	21.6.2012. OV L 161, 25. lpp., EEZ papildinājums Nr. 34, 30. lpp.	Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvu 2010/76/ES (2010. gada 24. novembris), ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi	1.11.2012.
28/2012	10.2.2012.	21.6.2012. OV L 161, 34. lpp., EEZ papildinājums Nr. 34, 40. lpp.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK Direktīva 2008/1/EK (2008. gada 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (Kodificēta versija)	1.5.2012.
29/2012	10.2.2012.	21.6.2012. OV L 161, 36. lpp., EEZ papildinājums Nr. 34, 43. lpp.	Komisijas Lēmums 2010/728/ES (2010. gada 29. novembris), ar ko izveido anketu, kas jāizmanto, lai ziņotu par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC)	1.5.2012.
32/2012	10.2.2012.	21.6.2012. OV L 161, 39. lpp., EEZ papildinājums Nr. 34, 46. lpp.	Komisijas Lēmums 2011/30/ES (2011. gada 19. janvāris) par dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu līdzvērtību un par pārejas periodu dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru revīzijas darbībām Eiropas Savienībā	1.9.2012.
60/2012	30.3.2012.	2.8.2012. OV L 207, 40. lpp., EEZ papildinājums Nr. 43, 48. lpp.	Komisijas Direktīva 2011/15/ES (2011. gada 23. februāris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu	1.8.2012.
92/2012	30.4.2012.	13.9.2012. OV L 248, 30. lpp., EEZ papildinājums Nr. 50, 35. lpp.	Lēmums Nr. H6 (2010. gada 16. decembris) par konkrētu principu piemērošanu attiecībā uz periodu summēšanu saskaņā ar 6. pantu Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu	1.6.2012.
93/2012	30.4.2012.	13.9.2012. OV L 248, 31. lpp., EEZ papildinājums Nr. 50, 36. lpp.	Lēmums Nr. S8 (2011. gada 15. jūnijs) par protēžu, nozīmīgu palīgierīču vai citu būtisku pabalstu natūrā piešķiršanu, ko paredz Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu 33. pants	1.6.2012.

20.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 394/37

AICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS – EACEA/25/12

MEDIA 2007 – Izstrāde, izplatīšana, popularizēšana un apmācība

Atbalsts Eiropas filmu starptautiskai izplatīšanai

“Automātiskā” shēma 2013

2012/C 394/14

1. Mērķi un apraksts

Šis aicinājums balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1718/2006/EK (2006. gada 15. novembris) par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007).

Viens no programmas mērķiem ir veicināt un atbalstīt jaunu Eiropas valstu filmu lielāku starptautisko izplatīšanu, nodrošinot nepieciešamus līdzekļus izplatītajiem pēc finansēšanas principa, kas balstās uz to sniegumu tirgū, turpmākai atkārtotai ieguldīšanai citu Eiropas valstu filmu veidošanā.

Turklāt shēmas mērķis ir veicināt saikņu attīstību starp ražošanas un izplatīšanas nozarēm, tādā veidā palielinot Eiropas filmu tirgus daļu un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

Eiropas likumdevējs vēl nav pieņēmis Komisijas priekšlikumu attiecībā uz programmu “Radošā Eiropa”. Taču, lai laicīgi ieviestu šo programmu pēc tam, kad to būs pieņēmis Eiropas likumdevējs un lai potenciālie Savienības atbalsta guvēji varētu sagatavot priekšlikumus iespējami ātrāk, Aģentūra ir nolēmusi publicēt šo aicinājumu iesniegt priekšlikumus.

Šajā aicinājumā iesniegt priekšlikumus nav ietvertas aģentūras juridiskās saistības. To var atsaukt un publicēt citus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar attiecīgiem termiņiem.

Šā aicinājuma iesniegt priekšlikumus īstenošana kopumā atkarīga no šādiem nosacījumiem:

—	darba programmas pieņemšanas attiecībā uz programmu “Radošā Eiropa” pēc programmu komitejas atzinuma saņemšanas.

2. Atbilstīgie pretendenti

Šis paziņojums ir paredzēts Eiropas valstu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar Eiropas filmu izplatīšanu un kuru darbība palīdz sasniegt iepriekšminētos MEDIA programmas mērķus, kas aprakstīti Padomes lēmumā.

Pieteikumu iesniedzēju uzņēmumiem jābūt reģistrētiem kādā no šīm valstīm:

—	Eiropas Savienības 27 dalībvalstis

—	EEZ valstis, Šveice un Horvātija

—	Bosnija un Hercegovina (pārrunu procesa noslēguma un šīs valsts līdzdalības MEDIA programmā formalizēšanas posmā).

3. Atbilstošie pasākumi

“Automātiskā” atbalsta shēma sastāv no diviem posmiem:

—

Potenciāla fonda izveide proporcionāli to pārdoto citu Eiropas valstu filmu ieejas biļešu skaitam, ko atsauces (2012) gadā realizēja programmā iesaistītajās valstīs, līdz noteiktajam robežslieksnim, kas attiecas uz katru atsevišķu filmu un kas pielāgots katrai valstij.

Tas neattiecas uz gadījumiem, kad filma tiek demonstrēta grupā vai klubā, ja netiek prasīta samaksa par ieejas biļeti. Visas ieejas biļetes jāreģistrē saskaņā ar attiecīgajām valsts ziņošanas un pārbaudes sistēmām, lai valsts iestāde varētu tās apstiprināt. EACEA patur tiesības noraidīt pieteikumus gadījumā, ja visi iepriekš minētie nosacījumi nav tikuši ievēroti.

—

Potenciāla fonda līdzekļu atkārtota ieguldīšana: ko veic katrs uzņēmums, fonda līdzekļi atkārtoti jāiegulda trijos moduļos (3 darbības veidi) līdz 2014. gada 1. oktobrim:

1)	citu Eiropas valstu filmu kopražojums;

2)	citu Eiropas valstu filmu izplatīšanas tiesību iegūšana, piemēram, izmantojot minimālās garantijas; un/vai

3)	citu Eiropas valstu filmu rediģēšanas izmaksas (kopēšana, dublēšana, subtitrēšana) un reklāmas un popularizēšanas izmaksas.

Lai filmu uzskatītu par atbilstīgu, tās pirmās autortiesības nedrīkst būt iegūtas pirms 2009. gada.

1. un 2. darbība:

Darbību maksimālais ilgums ir 30 mēneši, no 2013. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 1. aprīlim.

3. darbība:

Darbību maksimālais ilgums ir 42 mēneši, no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 1. oktobrim.

Atkārtotas ieguldīšanas pieteikumi jāsūta uz aģentūru līdz tabulā norādītajiem termiņiem.

Modulis

Projekta datumi

Atkārtotas ieguldīšanas projekta iesniegšanas termiņš

Izmaksu atbilstības periods

1.	Kopražojums

Kopražojuma līgumu drīkst parakstīt sākot no 2013. gada 1. oktobra.

3 mēnešu laikā no kopražošanas līguma parakstīšanas datuma, bet ne vēlāk kā 2014. gada 1. oktobrī.

No 2013. gada 1. oktobra. līdz 2016. gada 1. aprīlim.

2.	Minimālā garantija

Izplatīšanas līgumu / licences nolīgumu drīkst parakstīt sākot no 2013. gada 1. oktobra.

3 mēnešu laikā no izplatīšanas līguma / licences nolīguma parakstīšanas (tiek akceptēts gan nodomu līgums, gan pilns nolīguma teksts) un ne vēlāk kā 2014. gada 1. oktobrī.

No 2013. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 1. aprīlim.

3.	P&A (reklāmas un popularizēšanas) izmaksas

Filmu novada kinoteātrī pirmo reizi drīkst demonstrēt sākot no 2013. gada 1. oktobra līdz 01.10.2015.

Ne vēlāk kā pirmajā filmas demonstrēšanas dienā novada kinoteātrī un ne vēlāk kā 2014. gada 1. oktobrī.

No 2013. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 1. aprīlim.

4. Piešķiršanas kritēriji

Potenciāls fonds tiks attiecināts uz atbilstīgajiem Eiropas izplatīšanas uzņēmumiem, pamatojoties uz pieteikuma izsniedzēja izplatīto citu Eiropas valstu filmu apmeklētāju skaitu atsauces gadā (2012.g.).

Potenciālais fonds tiks aprēķināts, balstoties uz fiksētu summu par katru pārdoto biļeti. Ja attiecībā uz šo aicinājumu iesniegt priekšlikumus iegūto līdzekļu summa pārsniegs EUR 20 miljonus, katrs potenciālais fonds tiks proporcionāli samazināts. Šis samazinājums nesamazinās potenciālā fonda apjomu zemāk par vadlīnijās norādītajiem minimālās pieejamības sliekšņa līmeņiem.

Atbalsts tiks pārveidots potenciālā fondā (“Fonds”), kas būs pieejams izplatītājiem, lai turpmāk investētu jaunas citu Eiropas valstu filmas.

Fonda līdzekļus var atkārtoti ieguldīt:

1)	citu jaunu Eiropas valstu filmu ražošanā (t.i., filmas, kas vēl nav pabeigtas atkārtotas ieguldīšanas pieteikuma iesniegšanas datumā);

2)	citu jaunu Eiropas valstu filmu minimālo izplatīšanas garantiju atbilstībai;

3)	citu jaunu Eiropas valstu filmu izplatīšanas izmaksās, t.i., P&A (reklāmā un popularizēšanā);

5. Budžets

Kopējais pieejamais budžets ir EUR 20 442 675.

Piešķirtais finansiālais atbalsts ir subsīdija. Komisijas atbalsts nedrīkst pārsniegt 40 %, 50 % vai 60 % no kopējām attaisnotajām izmaksām atkarībā no filmas valstspiederības un izplatīšanas teritorijas (sk. vadlīnijas). Maksimālā summa nav noteikta.

Aģentūra patur tiesības nepiešķirt visus pieejamos finanšu resursus.

6. Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Priekšlikumi potenciālā fonda izveidei jāiesniedz (pasta zīmoga datums) vēlākais 2013. gada 30. aprīlī.

Priekšlikumi potenciālā fonda “atkārtotai ieguldīšanai” jāiesniedz (pasta zīmoga datums) termiņā, kas katram modulim noteikts iepriekš norādītajā tabulā, bet ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. oktobrim.

Priekšlikumi jānosūta uz šādu adresi:

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

MEDIA Programme — BOUR 3/66

Avenue du Bourget/Bourgetlaan 1

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Oficiālajam pieteikumam jābūt datētam, un uz tā jābūt tās personas paraksta oriģinālam, kura ir pilnvarota uzņemties juridiskas saistības pretendenta organizācijas vārdā.

Pieteikuma dokumentācijas komplektā, kurā iekļautas visas pieteikuma veidlapas un pielikumi (kā minēts norādījumos) ir skaidri jānorāda:

MEDIA programme — Distribution EACEA/25/12 — Automatic cinema

Pieteikumi, kas nosūtīti pa faksu vai e-pastu, tiek noraidīti.

7. Pilna informācija

Norādījumu pilns teksts un pieteikuma veidlapas ir pieejamas šādā interneta adresē:

http://ec.europa.eu/culture/media/programme/distrib/schemes/auto/index_en.htm

Pieteikumi jāaizpilda, izmantojot sniegtās pieteikuma veidlapas, un tajos jāiekļauj visa pieprasītā informācija un pielikumi.

20.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 394/42

LĒMUMS Nr. 853

(2012. gada 12. oktobris)

par atļaujas piešķiršanas procedūras uzsākšanu naftas un dabasgāzes meklēšanai un izpētei saskaņā ar Likuma par zemes dzīļu resursiem 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktu “Teres 1.–22. bloka” (“Блок 1—22 Терес”) platībā, kas atrodas Bulgārijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā, un paziņojumu par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar konkursa procedūru

2012/C 394/17

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS

MINISTRU PADOME

Pamatojoties uz 5. panta 2. apakšpunktu, 7. panta 2. punkta 8. apakšpunktu, 42. panta 1. punkta 1. apakšpunktu un 44. panta 3. punktu Likumā par zemes dzīļu resursiem un uz 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktu un 16. pantu Lēmumā par piedāvājumu iesniegšanas un konkursu procedūrām nolūkā piešķirt atļauju zemes dzīļu dabas resursu meklēšanai un/vai izpētei, kā arī nolūkā piešķirt iegūšanas koncesijas, kā noteikts Likumā par zemes dzīļu resursiem, kas 2010. gadā pieņemts ar Ministru padomes rezolūciju Nr. 231,

MINISTRU PADOME IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Sākt procedūru atļaujas piešķiršanai naftas un dabasgāzes ģeoloģiskai meklēšanai un izpētei “Teres 1.–22. bloka” apgabalā, kurš atrodas Bulgārijas Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā Melnajā jūrā un kura platība ir 4 032 km2, un kura 1. līdz 7. robežpunkta koordinātas ir noteiktas šā punkta pielikumā.

2.	Paziņot, ka 1. punktā minētā atļauja tiks piešķirta tāda konkursa kārtībā, kurā pretendentu klātbūtne nav nepieciešama.

3.	Noteikt, ka meklēšanas un izpētes atļauja ir derīga piecus gadus no meklēšanas un izpētes līguma spēkā stāšanās datuma ar tiesībām šo termiņu pagarināt saskaņā ar Likuma par zemes dzīļu resursiem 31. panta 3. daļu.

4.	Konkursa dokumentācijas iegādes termiņš beidzas plkst. 17.00 120. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.	Pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai konkursā beidzas plkst. 17.00 140. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.	Konkursa dokumentācijai atbilstošu konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzas plkst. 17.00 155. dienā pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Noteiktā cena konkursa dokumentācijai ir BGN 10 000 (BGN 10 000). Konkursa dokumentāciju 4. punktā norādītajā termiņā pēc maksāšanas uzdevuma uzrādīšanas var iegādāties Ekonomikas, enerģētikas un tūrisma ministrijā 902. kab., Triadicas ielā 8, Sofijā, Bulgārijā.

7.1.

Summa, kas norādīta 7. punktā, jāiemaksā Ekonomikas, enerģētikas un tūrisma ministrijas bankas kontā:

Bulgārijas Valsts bankas (БНБ) BIC kods maksājumiem levās – BNBGBGSD,

Bulgārijas Valsts bankas (БНБ) SWIFT kods maksājumiem valūtā – BNBGBGSF,

IBAN – BG79 BNBG 9661 3000 1026 01,

konts БНБ – ЦУ.

7.2.

Maksājuma uzdevumā jābūt norādei: За конкурсни книжа за площ “Блок 1—22 Терес”, закупувани в полза на кандидата, чието име се изписва задължително на платежното нареждане (Par konkursa dokumentācijas iegādi attiecībā uz “Teres 1.–22. bloka” platību … (maksājuma uzdevumā obligāti ierakstāms kandidāta nosaukums (vai vārds un uzvārds)) vārdā).

7.3.	Persona, kas saņem konkursa dokumentāciju, kandidāta vārdā paraksta konfidencialitātes deklarāciju par dokumentācijā ietilpstošās informācijas noslēpuma glabāšanu.

8.	Pieteikumu iesniedzējiem dalībai konkursā jāatbilst prasībām, kas izklāstītas Likuma par zemes dzīļu resursiem 23. panta 1. daļā.

9.	Konkursa dalībnieku pieteikumus izvērtēs, ņemot vērā piedāvātās darba programmas, vides saglabāšanas līdzekļus, papildu labumus, kā arī dalībnieku pārvaldības un finanšu iespējas, kā paredzēts konkursa procedūras dokumentācijā.

10.

Dalībai konkursā iemaksājamā depozīta summa ir BGN 15 000, kas līdz šā lēmuma 5. punktā noteiktajam termiņam jāiemaksā Ekonomikas, enerģētikas un tūrisma ministrijas bankas kontā:

Bulgārijas Valsts bankas (БНБ) BIC kods maksājumiem levās – BNBGBGSD,

Bulgārijas Valsts bankas (БНБ) SWIFT kods maksājumiem valūtā – BNBGBGSF,

IBAN – BG17 BNBG 9661 3300 1026 01,

konts БНБ – ЦУ.

11.	Dalībai konkursā nepielaistajiem pieteikumu iesniedzējiem šos depozītus atmaksās 14 dienu laikā pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējam par to paziņos.

12.	Izraudzītā pretendenta iemaksu atmaksās 14 dienu laikā pēc līguma parakstīšanas, bet visu pārējo pretendentu iemaksātās summas atmaksās 14 dienu laikā pēc tam, kad Bulgārijas valdības vēstnesī “Държавен вестник” būs publicēts Ministru Padomes lēmums par meklēšanas un izpētes atļaujas izdošanu.

13.

Pieteikumi dalībai konkursā un konkursa dokumentācijai atbilstoši konkursa piedāvājumi, kas saskaņā ar Likuma par zemes dzīļu resursiem 46. pantu sagatavoti bulgāru valodā, jāiesniedz Lietvedības (“Деловодство”) dienestam Ekonomikas, enerģētikas un tūrisma ministrijā, Triadicas ielā 8 Sofijā, Bulgārijā.

14.	Konkursa pieteikumiem jāatbilst konkursa dokumentācijā norādītajām prasībām un nosacījumiem.

15.	Konkurss notiek arī tad, ja dalībai tajā pieņemts tikai viens konkursa dalībnieks.

16.

Ekonomikas, enerģētikas un tūrisma ministram tiek piešķirtas šādas pilnvaras:

16.1.

nosūtīt šā lēmuma tekstu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

16.2.

organizēt un vadīt konkursa norisi.

17.	Šis lēmums publicējams Bulgārijas valdības vēstnesī “Държавен вестник” un Ministru padomes tīmekļa vietnē.

18.	Šo lēmumu var pārsūdzēt un iesniegt Augstākajā administratīvajā tiesā 14 dienu laikā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ministru Padomes priekšsēdētājs

Boyko BORISOV

Ministru padomes ģenerālsekretārs

Rosen ZHELYAZKOV

PIELIKUMS

SARAKSTS AR “TERES 1.–22. BLOKA” PLATĪBAS ROBEŽPUNKTU ĢEOGRĀFISKAJĀM KOORDINĀTĀM

WGS 84 koordinātu sistēma

Nr.	Ģeogrāfiskais garums (° ′ ″)	Ģeogrāfiskais platums (° ′ ″)
1.	29° 07′ 28.85″	42° 48′ 47.00″
2.	30° 34′ 10.00″	42° 48′ 03.00″
3.	29° 58′ 30.00″	42° 33′ 27.00″
4.	29° 49′ 36.00″	42° 29′ 24.00″
5.	29° 34′ 20.00″	42° 26′ 24.00″
6.	29° 20′ 45.00″	42° 14′ 28.00″
7.	29° 07′ 32.31″	42° 11′ 22.71″

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.394.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 394

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 20. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 394/01	Komisijas atzinums (2012. gada 18. decembris) par tādu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plānu, kuri rodas, demontējot KWL kodolspēkstaciju, kas atrodas pie Lingenas pilsētas Lejassaksijā, Vācijā	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 394/02	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	3

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome Eiropas Komisija
2012/C 394/03	Padomes un Komisijas 2012. gada kopīgais ziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)	5

	Eiropas Komisija
2012/C 394/04	Euro maiņas kurss	17

2012/C 394/05	Sporočilo Komisije v okviru izvajanja Uredbe Komisije (EU) št. 1015/2010 o izvajanju Direktive Evropskega parlamenta in Sveta 2009/125/ES v zvezi z zahtevami za okoljsko primerno zasnovo gospodinjskih pralnih strojev(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu) ( 2 )	18

2012/C 394/06	Komisijas paziņojums saistībā ar īstenojamo Komisijas Regulu (EK) Nr. 640/2009 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām elektromotoriem(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu) ( 2 )	20

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2012/C 394/07	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2. panta 8. punktā minēto robežšķērsošanas vietu saraksta atjauninājums (OV C 316, 28.12.2007., 1. lpp.; OV C 134, 31.5.2008., 16. lpp.; OV C 177, 12.7.2008., 9. lpp.; OV C 200, 6.8.2008., 10. lpp.; OV C 331, 31.12.2008., 13. lpp.; OV C 3, 8.1.2009., 10. lpp.; OV C 37, 14.2.2009., 10. lpp.; OV C 64, 19.3.2009., 20. lpp.; OV C 99, 30.4.2009., 7. lpp.; OV C 229, 23.9.2009., 28. lpp.; OV C 263, 5.11.2009., 22. lpp.; OV C 298, 8.12.2009., 17. lpp.; OV C 74, 24.3.2010., 13. lpp.; OV C 326, 3.12.2010., 17. lpp.; OV C 355, 29.12.2010., 34. lpp.; OV C 22, 22.1.2011., 22. lpp.; OV C 37, 5.2.2011., 12. lpp.; OV C 149, 20.5.2011., 8. lpp.; OV C 190, 30.6.2011., 17. lpp.; OV C 203, 9.7.2011., 14. lpp.; OV C 210, 16.7.2011., 30. lpp.; OV C 271, 14.9.2011., 18. lpp.; OV C 356, 6.12.2011., 12. lpp.; OV C 111, 18.4.2012., 3. lpp.; OV C 183, 23.6.2012., 7.lpp.; OV C 313, 17.10.2012., 11. lpp.)	22

2012/C 394/08	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	25

2012/C 394/09	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	25

2012/C 394/10	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	26

2012/C 394/11	Dalībvalstu paziņotā informācija attiecībā uz zvejas aizliegumu noteikšanu	26

	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EEZ Apvienotā komiteja
2012/C 394/12	EEZ Apvienotās komitejas Lēmumi, kam izpildītas konstitucionālās prasības saskaņā ar EEZ līguma 103. pantu	27

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2012/C 394/13	Uzaicinājums iesniegt pieteikumus 2013. gadam – Otrā Kopienas rīcības programma veselības jomā (2008.–2013. gadam) ( 2 )	36

2012/C 394/14	Aicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/25/12 – MEDIA 2007 – Izstrāde, izplatīšana, popularizēšana un apmācība – Atbalsts Eiropas filmu starptautiskai izplatīšanai – Automātiskā shēma 2013	37

	Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO)
2012/C 394/15	Paziņojums par atklāto konkursu	40

2012/C 394/16	Paziņojums par atklātiem konkursiem	41

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 394/17	Lēmums Nr. 853 (2012. gada 12. oktobris) par atļaujas piešķiršanas procedūras uzsākšanu naftas un dabasgāzes meklēšanai un izpētei saskaņā ar Likuma par zemes dzīļu resursiem 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktu Teres 1.–22. bloka (Блок 1—22 Терес) platībā, kas atrodas Bulgārijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā, un paziņojumu par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar konkursa procedūru	42


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ, izņemot Līguma I pielikumā minētos produktus
	(2) Dokuments attiecas uz EEZ

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3302
JPY	Japānas jena	112,36
DKK	Dānijas krona	7,4608
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,81610
SEK	Zviedrijas krona	8,6662
CHF	Šveices franks	1,2096
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,3755
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,254
HUF	Ungārijas forints	286,81
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6963
PLN	Polijas zlots	4,0736
RON	Rumānijas leja	4,4755
TRY	Turcijas lira	2,3682
AUD	Austrālijas dolārs	1,2667
CAD	Kanādas dolārs	1,3126
HKD	Hongkongas dolārs	10,3092
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5889
SGD	Singapūras dolārs	1,6212
KRW	Dienvidkorejas vona	1 426,11
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,2696
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,2902
HRK	Horvātijas kuna	7,5355
IDR	Indonēzijas rūpija	12 836,19
MYR	Malaizijas ringits	4,0618
PHP	Filipīnu peso	54,493
RUB	Krievijas rublis	40,7900
THB	Taizemes bāts	40,717
BRL	Brazīlijas reāls	2,7678
MXN	Meksikas peso	16,8993
INR	Indijas rūpija	72,5690

ESO (1)	Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments)	Pirmā publikācija OV	Aizstātā standarta numurs	Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
Cenelec	EN 50564:2011 Elektriskās un elektroniskās iekārtas mājsaimniecībām un birojiem. Mazjaudas patēriņa mērīšana IEC 62301:2011 (Ar grozijumiem)	Šī ir pirmā publikācija
Šis standarts ir jāpapildina, skaidri norādot, uz kādām juridiskām prasībām tam paredzēts attiekties.

Aizlieguma datums un laiks	30.11.2012.
Ilgums	30.11.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Nīderlande
Krājums vai krājumu grupa	SRX/07D.
Suga	Rajveidīgās zivis (rajiformes)
Zona	ES ūdeņi VIId zonā
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	FS80TQ43

Aizlieguma datums un laiks	19.8.2012.
Ilgums	19.8.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Apvienotā Karaliste
Krājums vai krājumu grupa	WHG/56-14
Suga	Merlangs (Merlangius merlangus)
Zona	VI; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	FS79TQ43

Aizlieguma datums un laiks	26.11.2012.
Ilgums	26.11.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Spānija
Krājums vai krājumu grupa	BUM/ATLANT
Suga	Atlantijas zilais marlīns (Makaira nigricans)
Zona	Atlantijas okeāns
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	FS77TQ44

Aizlieguma datums un laiks	29.11.2012.
Ilgums	29.11.2012.–31.12.2012.
Dalībvalsts	Vācija
Krājums vai krājumu grupa	HKE/2AC4-C.
Suga	Heks (Merluccius merluccius)
Zona	ES ūdeņi IIa un IV zonā
Zvejas kuģu tips(-i)	—
Atsauces numurs	FS78TQ43