PIELIKUMS

Indikatīvs prioritāro nozaru saraksts  (1)

—	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība,

—

tūrisms,

—	būvniecība,

—	publiskā pārvalde,

—	lauksaimniecība – zemkopība un lopkopība,

—	elektronisko un elektrisko iekārtu ražošana,

—	automobiļu ražošana,

—	gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas,

—	pārtikas un dzērienu ražošana,

—	atkritumu apsaimniekošana,

—	telekomunikācijas.

---

(1)  Jāuzsver, ka šis saraksts ir indikatīvs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1221/2009 46. panta 3. punktā. Komisija jebkurā brīdī var šo sarakstu pārskatīt.

I PIELIKUMS

2012. gada darba plāns attiecībā uz Kopienas Otro veselības rīcības programmu (2008.–2013. gadam)

1.   VISPĀRĪGAIS KONTEKSTS

1.1.   Politiskais un juridiskais konteksts

Šajā darba plānā paredzētās rīcības pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pants un no tā izrietošās juridiskās saistības un citi pienākumi. Līgumā paredzēts, ka ES rīcība sabiedrības veselības jomā ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu fizisko un garīgo slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Šajā darbā dalībvalstīm jāsadarbojas. ES veselības stratēģija, kura paredzēta Komisijas Baltajā grāmatā “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” (COM(2007) 630 galīgā redakcija) (1), nodrošina visaptverošu pamatu visai rīcībai saskaņā ar šo darba plānu.

Kopienas Otrajā veselības rīcības programmā (2008.–2013. gadam) (turpmāk “otrā veselības programma” vai “programma”), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (turpmāk “programmas lēmums”), tiek atbalstīta minētā stratēģija. Veselības programmas uzdevums ir papildināt un atbalstīt dalībvalstu politiku, kā arī radīt tās pievienoto vērtību. Tās mērķis ir arī veicināt solidaritāti un labklājību ES, aizsargājot un stimulējot cilvēku veselību un drošību, kā arī uzlabojot sabiedrības veselību. Programmai ir šādi mērķi, kuri noteikti programmas lēmuma 2. panta 2. punktā:

1)	uzlabot iedzīvotāju veselības drošību;

2)	veicināt veselību, tostarp mazinot nevienlīdzību veselības jomā;

3)	sagatavot un izplatīt informāciju un zināšanas par veselību.

Programmas lēmuma 8. panta 1. punktā norādīts, ka Komisija pieņem:

a)

gada darba plānu programmas īstenošanai, kurā nosaka: i) prioritātes un rīcības, kuras jāveic, tostarp finanšu resursu sadali; ii) kritērijus ES finanšu iemaksas procentuālajam apjomam, tostarp kritērijus, lai noteiktu, vai var piemērot īpaša lietderīguma aspektu; iii) pasākumus 9. pantā minēto kopīgo stratēģiju un rīcību īstenošanai;

b)	šīs programmas rīcībām paredzēto finanšu iemaksu atlases, piešķiršanas un citus kritērijus saskaņā ar 4. pantu.

Saskaņā ar 75. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk “Finanšu regula”), institūcijai vai iestādēm, kurām institūcija deleģējusi pilnvaras, pirms izdevumu saistību uzņemšanās jāpieņem finansēšanas lēmums. Saskaņā ar 90. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, (turpmāk “īstenošanas kārtība”) lēmumu, ar ko pieņem Finanšu regulas 110. pantā minēto gada darba programmu, var uzskatīt par finansēšanas lēmumu, ja tajā noteikta pietiekami sīka kārtība. Šā dokumenta mērķis ir izpildīt minētās saistības un piedāvāt rīcības 2012. gadam.

Trešās valstis var piedalīties veselības programmā kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. EBTA/EEZ valstis – Islande, Lihtenšteina un Norvēģija – piedalās programmā saskaņā ar nosacījumiem, kas precizēti EEZ līgumā. Ja ir vajadzīgie nolīgumi, programmā var piedalīties citas trešās valstis, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus, kļuvušas par kandidātvalstīm vai pievienojas dalībai ES, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. No minētajām valstīm šos pasākumus ir veikusi un programmā piedalās Horvātija.

1.2.   Līdzekļi

Programmas lēmumā ir noteikts kopējais budžets EUR 321 500 000 apmērā laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Kopējais budžets 2012. gadam, kurš jāapstiprina budžeta lēmējinstitūcijai, ir EUR 49 700 000:

—	EUR 48 300 000 budžeta pozīcijā 17 03 06 – ES rīcība veselības jomā (darbības budžets),

—	EUR 1 400 000 budžeta pozīcijā 17 01 04 02 – Administratīvās pārvaldības izdevumi (administratīvais budžets).

Tiek plānotas papildu iemaksas no EBTA/EEZ valstīm un Horvātijas: no EBTA/EEZ valstīm – EUR 1 292 200 apmērā un no Horvātijas – EUR 138 000 apmērā.

Tas veido budžeta pozīcijas 17 03 06 kopsummu EUR 49 688 800 apmērā un budžeta pozīcijas 17 01 04 02 kopsummu EUR 1 441 400 apmērā.

Turpmākajās nodaļās norādītās summas ir provizoriskas. Saskaņā ar īstenošanas kārtības 90. panta 4. punktu attiecībā uz katram finansēšanas mehānismam piešķirto summu iespējamas nebūtiskas izmaiņas.

Budžeta pozīcija 17 01 04 02 “Administratīvās pārvaldības izdevumi” ir paredzēta, lai segtu izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanu, publikācijām un IT sistēmu tehnisko un administratīvo palīdzību. Tie ir tieši saistīti ar programmas mērķu sasniegšanu vai attiecībā uz šo darbību veiktajiem pasākumiem.

Veselības un patērētāju izpildaģentūra (EAHC) palīdz Komisijai īstenot šo darba plānu saskaņā ar Komisijas 2008. gada 9. septembra Lēmumu C(2008) 4943. Budžeta pozīcija 17 01 04 30 ir paredzēta administratīvajām apropriācijām, kas attiecas uz Veselības un patērētāju izpildaģentūru.

ES maksājumam saistībā ar PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli budžeta pozīcijā 17 03 05 “Starpvalstu līgumi un līdzdalība starptautiskās organizācijās sabiedrības veselības aizsardzības un tabakas kontroles jomā” ir paredzēts kopējais budžets EUR 200 000 apmērā, kurš budžeta lēmējinstitūcijai jāapstiprina budžetā.

2.   FINANSĒŠANAS MEHĀNISMI

Apropriācijas, kuras pieejamas budžeta pozīcijā 17 03 06 “ES rīcība veselības jomā”, izmantos, lai piešķirtu projekta dotācijas, darbības dotācijas, dotācijas vienotām rīcībām, konferences dotācijas un tiešas dotācijas starptautiskajām organizācijām, kā arī lai segtu iepirkumu un citas rīcības. Visas dotācijas paredz rakstiskā līgumā.

Saskaņā ar programmas lēmuma 33. apsvērumu jāveicina sadarbība ar tām trešām valstīm, kuras programmā nepiedalās. Programmā tam nav jāparedz finansējums. Tomēr atbilstoši pamatotos, izņēmuma gadījumos ceļa un uzturēšanās izdevumus ekspertiem, kas uzaicināti no šādām valstīm vai ceļo uz tām, var uzskatīt par attaisnotām izmaksām, ja tas dod tiešu ieguldījumu programmas mērķu izpildē.

2.1.   Projekta dotācijas

Kopīgā projekta dotācijām plānotā provizoriskā summa ir EUR 13 171 820. Projekta dotācijas aprēķina, pamatojoties uz attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 60 %. Tomēr to var palielināt līdz 80 %, ja priekšlikums atbilst īpaša lietderīguma kritērijiem. Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji projekta dotācijām ir apkopoti II pielikumā. Īpaša lietderīguma kritēriji ir apkopoti VII pielikumā.

Finansēšanai izskatīs tikai tos priekšlikumus, kuri tieši atbilst šajā darba plānā noteiktajam saturam un aprakstam un kuros projekta dotācijas ir paredzētas kā finansēšanas mehānisms. Finansēšanai neizskatīs priekšlikumus, kuri risina plašāku tematu loku, bet neatbilst attiecīgās rīcības konkrētajam aprakstam.

Provizoriskais termiņš, kurā publicēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par projekta dotācijām Oficiālajā Vēstnesī, ir 2011. gada 4. ceturksnis.

2.2.   Darbības dotācijas

Kopīgā provizoriskā darbības dotācijām plānotā summa ir EUR 4 400 000. To aprēķina, pamatojoties uz attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 60 %. Tomēr to var palielināt līdz 80 %, ja priekšlikums atbilst īpaša lietderīguma kritērijiem.

Darbības dotācijas var piešķirt to darbības dotāciju atjaunošanai, kas piešķirtas nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem saskaņā ar 2011. gada darba plānu. Jaunas darbības dotācijas var piešķirt nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem, kas darbojas veselības programmas trīs mērķu jomā. Darbam saistībā ar darbības dotācijām jādod tiešs ieguldījums to Eiropas Savienības prioritāšu sasniegšanā, kuras noteiktas Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā (COM(2010) 2020) “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2). Īpaši svarīgi jautājumi ir aktīva un veselīga novecošana, tostarp veselības veicināšana un slimību profilakse; nevienlīdzības novēršana veselības jomā, tostarp labākas piekļuves nodrošināšana veselības aprūpei visiem iedzīvotājiem, un jautājumi, kuri saistīti ar veselības aprūpes darbaspēku.

Kā paredzēts programmas lēmuma 4. panta 2. punktā, principu par pakāpenisku ieguldījumu samazināšanu var neattiecināt uz 1. punkta b) apakšpunktā noteikto finanšu iemaksu atjaunošanu nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem. Parasti šo izņēmumu piemēros pieteikuma iesniedzējām organizācijām, kuras nesaņem finansējumu no privātā sektora (3) un kurām nav citu konfliktējošu interešu attiecībā uz to darbību (pamatfinansējums). Visām citām atjaunotām darbības dotācijām piemēros samazinājumu 1 procentpunkta apmērā salīdzinājumā ar ES līdzfinansējuma procentuālo attiecību, par ko panākta vienošanās dotāciju līgumā pēc 2011. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Jebkurā gadījumā ES līdzfinansējuma summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas piešķirta 2011. gadā. Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji darbības dotācijām ir apkopoti III pielikumā. Īpaša lietderīguma kritēriji ir apkopoti VII pielikumā.

Provizoriskais termiņš, kurā publicēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par darbības dotācijām Oficiālajā Vēstnesī, ir 2011. gada 4. ceturksnis.

2.3.   Dotācijas vienotām rīcībām

Kopīgā provizoriskā dotācijām vienotām rīcībām plānotā summa ir EUR 8 950 000. Vienotas rīcības dod iespēju dalībvalstu/citu valstu, kas piedalās veselības programmā, kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai turpināt darbu pie kopīgi izvirzītiem jautājumiem. Vienotā rīcībā var piedalīties publiskās struktūras vai nevalstiskās struktūras, kas atrodas tajā dalībvalstī/citā valstī, kura piedalās programmā un vienotajā rīcībā. Tomēr tām jāsaņem skaidri formulēts pilnvarojums no tās dalībvalsts/citas valsts iestādēm, kura piedalās attiecīgajā rīcībā.

Dotācijas vienotām rīcībām aprēķina, pamatojoties uz attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 50 %. Tomēr to var palielināt līdz 70 % īpaša lietderīguma gadījumos. Īpaša lietderīguma līdzfinansējums 70 % apmērā ir paredzēts vienotai rīcībai “Sadarbības veicināšana starp valstu iestādēm ES orgānu ziedojumu jomā” (skatīt 3.1.4.2. punktu), lai veicinātu ES tiesību aktu efektīvu īstenošanu šajā jomā. Citos gadījumos piemēro VII pielikumā paredzētos īpaša lietderīguma kritērijus. Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji vienotām rīcībām ir apkopoti IV pielikumā.

Tām dalībvalstīm/citām valstīm, kas piedalās veselības programmā, kuras vēlas piedalīties vienā vai vairākās vienotās rīcībās, jāpaziņo par savu nodomu Komisijai pirms priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām. Izņemot nevalstiskās organizācijas, kas darbojas ES līmenī, dalībai vienotās rīcībās var pieteikties tikai tās organizācijas, kuras ir reģistrētas dalībvalstīs/citās valstīs, kas piedalās programmā, un sniegušas minēto paziņojumu.

Provizoriskais termiņš, kurā publicēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par vienotām rīcībām Oficiālajā Vēstnesī, ir 2011. gada 4. ceturksnis.

2.4.   Konferences dotācijas

Kopīgā provizoriskā konferencēm plānotā summa ir EUR 800 000: EUR 200 000 prezidentūras konferencēm un EUR 600 000 citām konferencēm. Neatkarīgi no prezidentūras konferencēm, administratīvu iemeslu dēļ 2013. gadā jānotiek konferencēm, par kurām ir tiesības saņemt līdzfinansējumu.

2.4.1.   Prezidentūras konference – de jure monopolstāvoklis

Saskaņā ar īstenošanas kārtības 168. panta 1. punkta c) apakšpunktu dotācijas, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, var piešķirt organizācijām, kuras ir de jure vai de facto monopolstāvoklī, to pienācīgi pamatojot piešķiršanas lēmumā.

Prezidentūras konferences, kuras pēc būtības ir izteikti politiskas un kurās piedalās gan valstu iestāžu, gan Eiropas visaugstākā līmeņa pārstāvji, jāorganizē tikai ES prezidējošajai dalībvalstij. Ņemot vērā prezidentūras īpašo lomu ES darbībā, uzskata, ka par pasākumu organizēšanu atbildīgā dalībvalsts de jure ir monopolstāvoklī.

Katra no divām konferencēm, kuras organizē Eiropas Savienības prezidentūras, vienu – prezidentūra 2012. gada otrajā pusē un otru – prezidentūra 2013. gada pirmajā pusē, var saņemt līdz EUR 100 000. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 50 % no attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās.

Prezidentūra ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību iesniedz Veselības un patērētāju izpildaģentūrai dotācijas pieprasījumu par attiecīgo konferenci, izmantojot EAHC sagatavoto veidlapu. Tas jāizdara vismaz četrus mēnešus pirms konferences.

Saskaņā ar šo darba plānu jāfinansē prezidentūras konference “Pirmie soļi pretim veselīgas novecošanas procesam”, kura plānota 2012. gada septembrī Kipras prezidentūras laikā.

2.4.2.   Citas konferences

Konferences dotācijas var piešķirt tādu konferenču organizēšanai, kuras atbilst veselības programmas trīs mērķiem. Lai piešķirtu finansējumu konferencei, tai tieši jāveicina Eiropas Savienības prioritātes, kuras noteiktas Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā (COM(2010) 2020) “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. Īpaši svarīgi jautājumi ir aktīva un veselīga novecošana, tostarp veselības veicināšana un slimību profilakse; nevienlīdzības novēršana veselības jomā, tostarp labākas piekļuves nodrošināšana veselības aprūpei visiem iedzīvotājiem un jautājumi, kuri saistīti ar veselības aprūpes darbaspēku.

Konferencēm jābūt ar plašu Eiropas dimensiju. Tās jāorganizē valsts vai bezpeļņas struktūrai, kura reģistrēta valstī, kas piedalās veselības programmā, un kurai ir atbilstoša pieredze ES līmeņa sadarbībā. Konferences var saņemt līdz EUR 100 000 (maksimālā summa 50 % no kopējā budžeta). Izņēmuma, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji citām konferencēm, kuras nav prezidentūras konferences, ir apkopoti V pielikumā.

Provizoriskais termiņš, kurā publicēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par konferencēm Oficiālajā Vēstnesī, ir 2011. gada 4. ceturksnis.

2.5.   Tiešo dotāciju līgumi ar starptautiskām organizācijām

Kopīgā tiešām dotācijām plānotā provizoriskā summa ir EUR 2 633 000. Tiešo dotāciju pamatā būs efektīva sadarbība ar Komisiju.

Saskaņā ar īstenošanas kārtības 168. panta 1. punkta f) apakšpunktu finansējumu rīcībām ar starptautiskām organizācijām piešķirs, izmantojot dotāciju līgumus bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus par tematiem, kas īpaši norādīti šajā darba plānā. Nevienā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus starptautiskās organizācijas un šo organizāciju valstu vai reģionālos birojus nedrīkst uzrādīt kā finansējuma galvenos vai saistītos saņēmējus. Maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 60 % no attaisnotām izmaksām, kuras ir radušās. Saskaņā ar programmas lēmuma 33. apsvērumu izdevumus par pasākumiem, kuros iesaistītas tādas trešās valstis, kas nepiedalās programmā, neuzskata par attaisnotām izmaksām. Tomēr atbilstoši pamatotos, izņēmuma gadījumos ceļa un uzturēšanās izdevumus ekspertiem, kas uzaicināti no šādām valstīm vai ceļo uz tām, var uzskatīt attaisnotām izmaksām, ja tas dod tiešu ieguldījumu programmas mērķu izpildē.

Šajā finansēšanas lēmumā finansējums, izmantojot tiešās dotācijas, tiks piešķirts šādām starptautiskām organizācijām, jo tām ir specifiska kompetence un augsta specializācijas pakāpe jomās, kuras ietvertas 3.1., 3.2. un 3.3. iedaļā noteiktajās tiešajās dotācijās:

—	Eiropas Padome (EP),

—	Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC),

—	Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM),

—	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

2.6.   Iepirkums

Kopīgā iepirkumam plānotā provizoriskā summa ir EUR 14 463 980.

Iepirkums ietver tādus pasākumus kā rīcību un politikas novērtēšana un uzraudzība; pētījumi; konsultāciju, datu un informācijas sniegšana veselības jomā; zinātniskā un tehniskā palīdzība; saziņas un informētības uzlabošanas pasākumi, kā arī informācijas tehnoloģijas politikas atbalstam. Paredzams, ka uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus publicēs Oficiālajā Vēstnesī 2012. gada pirmajā pusgadā. Pamatlīgumus un jaunus pakalpojumu līgumus izmantos, kā norādīts šajā darba plānā.

2.7.   Citas rīcības

Kopīgā citām rīcībām plānotā provizoriskā summa ir EUR 5 270 000.

Tā attiecas uz iemaksām, kuras ES maksā kā dalības maksu struktūrām, kuru dalībniece tā ir Finanšu regulas 108. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē, un uz administratīviem līgumiem ar Kopīgo pētniecības centru (JRC), kā arī uz īpašu atlīdzību, ko maksā ekspertiem par līdzdalību sanāksmēs, zinātnisku atzinumu izstrādi saskaņā ar 3.1.3.1. punktu un konsultācijām par veselības sistēmām saskaņā ar 3.3.2.1. punktu.

2.8.   ES maksājums saistībā ar PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli

ES ir PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (PKTK) pilntiesīga dalībniece. ES 2012. gada iemaksa saistībā ar PKTK tiks veikta nevis no veselības programmas, bet no budžeta pozīcijas 17 03 05 “Starpvalstu līgumi un līdzdalība starptautiskās organizācijās sabiedrības veselības aizsardzības un tabakas kontroles jomā”. Maksājuma summas pamatā ir 2010. gada novembrī konvencijas dalībnieku ceturtajā konferencē pieņemtais lēmums par darba plānu un budžetu finanšu periodam no 2012. līdz 2013. gadam (FCTC/COP/4/20).

ES iemaksas apmērs 2012. gadam ir USD 145 225. Lai segtu valūtas maiņas kursa svārstības, maksimālā summa 2012. gadam ir EUR 200 000. PKTK sekretariāts pārvaldīs fondus atbilstīgi PTO finanšu noteikumiem.

3.   2012. GADA PRIORITĀTES

Šajā darba plānā paredzēto rīcību mērķis ir atbalstīt to ES prioritāšu izpildi, kuras noteiktas stratēģijā “Eiropa 2020” un atbilst juridiskajiem pienākumiem un politiskajām saistībām. Šajā darba plānā īpaši svarīgu vietu ieņem stratēģijas “Eiropa 2020” gudras izaugsmes un integrējošas izaugsmes prioritāte. Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi atbilst ES veselības stratēģijas mērķiem, kuros apgalvots, ka ieguldījums veselībā var veicināt inovāciju, veidot jaunas prasmes un darba vietas, kā arī mazināt nevienlīdzību veselības jomā.

Veselības programma 2012. gadā veicinās šādu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu īstenošanu:

Izmēģinājuma inovācijas partnerība aktīvas un veselīgas novecošanas jomā pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”  (4) iedvesmoja izveidot rīcību šajā darba plānā, lai dotu iespēju Eiropas iedzīvotājiem dzīvot rosīgu, veselīgu un neatkarīgu mūžu iespējami ilgi. Šī rīcība veicinās fizisku un garīgu veselību, tostarp popularizējot labāku uzturu un fiziskās aktivitātes, kā arī novēršot veselībai kaitīgus ieradumus. Tiks meklēti veidi, kā novērst saslimšanu ar nopietnām un hroniskām slimībām, izmantojot tādus pasākumus kā vēža skrīnings. Dalībvalstu centieni izveidot un uzturēt ilgtspējīgas un efektīvas veselības aprūpes sistēmas tiks atbalstīti, sniedzot atbilstošas konsultācijas un informāciju. Tiks veiktas darbības, lai pētītu iespējas radīt novatoriskus ražojumus un pakalpojumus, kuri palīdz risināt ar novecošanu saistītas problēmas. Rīcības mērķis ir dot ieguldījumu minētās partnerības vispārējo mērķu izpildē, lai paildzinātu ikviena Eiropas iedzīvotāja mūžu par vidēji diviem veselīgas dzīves gadiem.

Stratēģijas “Eiropa 2020” Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (5) iedvesmoja izveidot rīcības saistībā ar nevienlīdzību. Šo rīcību mērķis ir uzlabot neaizsargātu iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei, atbalstīt viņu sociālo iekļaušanu un cīnīties pret diskrimināciju, ar kuru viņi saskaras. ES mērķa sasniegšanā attiecībā uz nabadzības mazināšanu un sociālo atstumtību līdz 2020. gadam tiks ieguldīti vismaz 20 miljoni.

Jaunu prasmju un darba vietu programma  (6) nodrošina pamatu darbam saistībā ar veselības aprūpes darbaspēku. Šā darba mērķis ir dot ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības mērķa sasniegšanā, kurš paredz, ka 2020. gadā darbs būs 75 % iedzīvotāju darbspējīgā vecumā. Īpaši tiek atbalstīti programmas 2. prioritātē paredzētie mērķi, proti, nodrošināt cilvēkus ar nodarbinātībai atbilstošām prasmēm.

Turklāt šis darba plāns risina papildu uzdevumus tajās jomās, kurās rīcība var sniegt reālu ES pievienoto vērtību. Droša un neapdraudēta sabiedrība ir ekonomikas izaugsmes un iedzīvotāju labklājības nosacījums. Pārrobežu veselības apdraudējumu skaits pēdējos dažos gados ir skaidri norādījis, ka saskaņota un efektīva rīcība ES līmenī ir vajadzīga un tai ir pievienotā vērtība. Šajā darba plānā paredzētās rīcības tiks vērstas uz tādu efektīvu mehānismu izpēti un izveidi, kuri paredzēti dažādu pārrobežu veselības apdraudējumu izplatības noteikšanai un novēršanai vai to ietekmes samazināšanai. Šajā darbības plānā arī ir paredzēts atbalstīt drošas un neapdraudētas sistēmas un mehānismus, lai atbalstītu ES tiesību aktus par cilvēku izcelsmes orgānu un vielu, asins un asins preparātu drošumu un kvalitāti. Pasākumu mērķis ir iegūt un saglabāt ES iedzīvotāju uzticību un paļāvību šajā jomā. Līdzīgi, ar mērķtiecīgu rīcību tiks atbalstīti arī tiesību akti pārrobežu veselības aprūpes jomā.

Cilvēku veselības un aktivitātes ilgstošai saglabāšanai ir pozitīva ietekme uz ražību un konkurētspēju. Tāpēc tiek plānota papildu rīcība par tādiem galvenajiem riska faktoriem saistībā ar veselību kā uzturs, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana, kā arī nopietno, hronisko un reto slimību jomā.

Visbeidzot, ir paredzēti vairāki pasākumi programmas trešā mērķa “Sagatavot un izplatīt ar veselības aizsardzību saistītu informāciju un zināšanas” izpildei. Daļēji sadarbojoties ar ārējām partneru organizācijām, tiek plānoti vairāki pasākumi, lai vāktu datus, izstrādātu zinātniskus pierādījumus un efektīvi nodotu informāciju iedzīvotājiem, ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem.

3.1.   Rīcības saskaņā ar pirmo mērķi “Uzlabot iedzīvotāju veselības drošību”

3.1.1.   Aizsargāt iedzīvotājus pret veselības apdraudējumiem – Attīstīt riska pārvaldības spēju un procedūras, uzlabot sagatavotību un plānošanu attiecībā uz veselības ārkārtas situācijām (programmas lēmuma pielikuma 1.1.3 punkts)

3.1.1.1.   Sabiedrības veselības sistēmas sagatavotība, kā arī apmācības un mācības reakcijas jomā

Šīs rīcības mērķis ir uzlabot un stiprināt ES sagatavotību, lai spētu reaģēt uz iespējamiem riskiem. Valstu un ES 2009. gada pandēmijas novērtējums skaidri parāda vajadzību stiprināt sagatavotību, apmainoties ar labāko praksi un turpinot pilnveidot kopīgus instrumentus ES līmenī. Šīs rīcības mērķis ir palielināt dalībvalstu ierēdņu zināšanas par pārrobežu riskiem un uzlabot valsts veselības sistēmas reakciju uz tiem, kā arī efektīvi izmantot attiecīgus IT instrumentus.

Šo rīcību veido trīs darba uzdevumi. Pirmais uzdevums ir noorganizēt divas apmācību un mācību nodarbības dalībvalstu ierēdņiem attiecībā uz sagatavotību nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reakciju uz tiem. Apmācības un mācības ietvers dažādu ieinteresēto personu pienākumus un lomas; sagatavotību; krīzes komunikāciju un IT instrumentu izmantošanu. Otrais darba uzdevums ir turpināt 2011. gadā uzsākto ekspertu apmaiņu, kuras mērķis ir apmainīties ar labāko praksi un pieredzi krīzes pārvaldības jomā starp ierēdņiem/ieinteresētajām personām no ES dalībvalstīm. Trešais darba uzdevums ir izstrādāt jaunu e-mācību moduli Informācijas sistēma par ārkārtas situācijām veselības aizsardzībā un slimībām (Hedis) lietojumprogrammai un dažādu lomu un funkciju aprakstu, lai papildinātu 2010. gadā paveikto darbu šajā jomā.

[Pamatlīgums un uzaicinājums iesniegt piedāvājumus]

3.1.2.   Aizsargāt iedzīvotājus pret veselības apdraudējumiem – Izstrādāt stratēģijas un mehānismus, lai apmainītos ar informāciju par un reaģētu uz veselības apdraudējumiem no infekcijas un neinfekcijas slimībām un veselības apdraudējumiem no fiziskiem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem avotiem un lai novērstu šādus apdraudējumus, tostarp to apzinātu izplatīšanu vidē (programmas lēmuma pielikuma 1.1.1. punkts)

3.1.2.1.   Valsts veselības sistēmas reakcijas koordinēšana, saskaroties ar ķīmisko vielu izraisītiem negadījumiem

Šīs rīcības mērķis ir nodrošināt efektīvu reakciju uz nopietniem pārrobežu negadījumiem, kurus izraisījušas ķīmiskas vielas, izmantojot ES līmeņa izmēģinājuma tīklu un vienlaikus nodrošinot papildināmību ar citās nozarēs veikto darbu, tādu kā ES civilās aizsardzības mehānisms (CPM). Šāds tīkls nodrošinās, ka visas dalībvalstis gūs labumu no vienas dalībvalsts pieredzes un labākās prakses, kura iegūta pēc negadījuma. Tas dos iespēju efektīvi un saskaņoti reaģēt ES līmenī uz iespējami postošiem pārrobežu negadījumiem. Tas ir īpaši svarīgi dalībvalstīm ar mazāku spēju un kompetenci ķīmisko vielu izraisītu negadījumu jomā. ES līmenī nav oficiālas procedūras valsts veselības aprūpes jomā, lai koordinātu reakcijas uz šādiem negadījumiem. Līdz šim izmantotā ad hoc procedūra skaidri liecina, ka ir jāizveido strukturēts mehānisms, kurš nodrošinās pievienoto vērtību, lai sāktu riska novērtēšanu un valsts veselības aprūpes pasākumu koordinēšanu ES līmenī. Ar šo rīcību atbalstīs jauno Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu īstenošanu dalībvalstīs.

Šajā rīcībā jāņem vērā pieredze, kura gūta no uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla, kuru izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Lēmumu Nr. 2119/98/EK par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidi Kopienā (7). Rīcības pamatā jābūt: a) dokumenta projektam “Veselības drošības komitejas tīkla standarta darbības procedūras ķīmisko vielu izraisītu negadījumu riska novērtēšanai un riska pārvaldībai”, kuru Komisija sagatavoja kopā ar Veselības drošības komitejas (HSC) Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodoldraudu (CBRN) nodaļu un kurš ir pieejams kā daļa no CARRA-NET iniciatīvas rezultātiem; b) ieguldījumam, ko ir nodrošinājis projekts “Ķīmiskā un radiācijas riska novērtēšanas tīkls (CARRA-NET)”, kuru sāka 2010. gada oktobrī saskaņā ar pakalpojumu līgumu Nr. EAHC/2010/Health/12, lai īstenotu pamatlīguma Nr. EAHC/2009/Health/06 2. daļu attiecībā uz daudzkārtējiem pamatlīgumiem ar atkārtotu konkursu par ārēju palīdzību darbībās veselības drošības jomā “Riska novērtēšanas tīklu izveide toksisko rūpniecisko ķīmisko vielu un radioaktīvo vielu apdraudējumam un riskiem”; konkursā uzvarēja Veselības aizsardzības aģentūra, un rezultāti pavērs ceļu nākamo tīklu izveidei ķīmisko un radioaktīvo vielu apdraudējumam; c) mācībām, kuras gūtas no trīs reģionālajām teorētiskajām mācībām “IRIDIUM” par ķīmisko vielu izraisītiem negadījumiem 2011. gadā; šīs trīs mācības tika īstenotas saskaņā ar konkrētu tematu “Ķīmiskās mācības” saskaņā ar pamatlīgumu Nr. SANCO/C3-2007-01 (8); d) ieguldījumam, ko nodrošināja iniciatīva “Medicīnisko apkarošanas līdzekļu ķīmisko un radioloģisko vielu saraksts (CARIMEC)”, kura tika uzsākta 2010. gada decembrī saskaņā ar pakalpojumu līgumu Nr. EAHC/2010/Health/17, lai īstenotu pamatlīguma Nr. EAHC/2009/Health/06 2. daļu attiecībā uz daudzkārtējiem pamatlīgumiem ar atkārtotu konkursu par ārēju palīdzību darbībās veselības drošības jomā “Valsts veselības aprūpes pasākumu un medicīnisko apkarošanas līdzekļu saraksta izveide, lai reaģētu uz toksisko rūpniecisko ķīmisko vielu un radioaktīvo vielu apdraudējumiem un riskiem”. CARIMEC iniciatīvu īsteno Veselības aizsardzības aģentūra.

Tīklam jāsāk darboties izmēģinājuma režīmā 2013.–2014. gadā. Tas pilnībā jāpiesaista esošajiem mehānismiem un struktūrām, kuras ir izstrādātas un ieviestas citās nozarēs, tādām kā programma “Gūtās mācības” ES civilās aizsardzības mehānismā, ņemot vērā lielākās katastrofas, tostarp ķīmisko vielu izraisītus negadījumus, kuru dēļ tā tika izveidota. Izmēģinājuma tīkls palīdzēs izprast turpmākas rīcības, tostarp pastāvīga mehānisma, nepieciešamību un darbības jomu.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 450 000.

3.1.2.2.   Tāda veselības apdraudējuma ietekme uz gaisa transportu, kurš radies bioloģisku, ķīmisku un radioaktīvu vielu iedarbības rezultātā

Šīs rīcības mērķis ir nodrošināt ES līmenī efektīvu reakciju uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem gaisa transporta jomā. ES līmenī nav oficiālas procedūras, lai koordinētu reakciju uz šādiem apdraudējumiem. Līdz šim izmantotā ad hoc procedūra skaidri liecina, ka ir jāizveido strukturēts mehānisms, kurš nodrošinās pievienoto vērtību, lai uzsāktu riska novērtēšanu un pasākumu koordinēšanu ES līmenī. Šī rīcība atbalstīs jauno Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu īstenošanu dalībvalstīs.

Šīs rīcības pamatā jābūt rezultātiem un pieredzei, kura gūta saistībā ar veselības programmas finansētiem projektiem jūras transporta jomā, īpaši “ES Kuģu sanitārijas programmas un saskaņotas rīcības infekcijas slimību kontrolei uz kruīza kuģiem un prāmjiem lietderības novērtēšana” (SHIPSAN) un “ES Kuģu sanitārijas apmācības tīkls” (SHIPSAN TRAINET) (9).

Šai rīcībai jāaptver vismaz galvenās starptautiskās lidostas ES dalībvalstīs, iesaistot sadarbībā lielākās aviokompānijas un lidostu iestādes. Šajā rīcībā: a) jānosaka darbības joma un standarta darbības procedūras (SOP), īpaši dažādu iesaistīto iestāžu loma, un piemērots koordinācijas mehānisms, b) jānosaka valsts veselības aprūpes iestāžu tīkla kontaktpunkti, lai uzraudzītu veselības apdraudējumus un reaģētu uz tiem, ņemot vērā infekciju slimības un citus apdraudējumus, kuri varētu ietekmēt izraudzīto lidostu starptautisko pasažieru zonas, c) jāpalīdz dalībvalstīm un to lidostu iestādēm attīstīt pamatspējas un īstenot jaunos Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus, īpašu uzmanību pievēršot pamatspēju prasību īstenošanai, lai uzraudzītu veselības apdraudējumus un reaģētu uz tiem, ņemot vērā infekciju slimības un citus pārrobežu apdraudējumus, kuri varētu ietekmēt izraudzīto lidostu starptautisko pasažieru zonas, d) jāizpēta ietekme, kuru uz personālu un aprīkojumu atstāj papildu prasības attiecībā uz lidostas infrastruktūru, e) pamatojoties uz pieredzi jūras transporta nozarē, jāizveido par civilo gaisa transportu atbildīgo valsts veselības aprūpes iestāžu tīkls, kuram ir pakļautas vismaz galvenās dalībvalstu starptautiskās lidostas, iesaistot sadarbībā lielākās aviokompānijas. Lai izvairītos no dublēšanās, ir jānodrošina atbilstība līdzīgiem pasākumiem, kurus ir pieņēmusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) un Eiropas Civilās aviācijas konference (ECAC).

Pirmajā posmā tīkls jāveido tā, lai tas ietvertu vismaz galvenās centrālās lidostas ES dalībvalstīs (vismaz 8 dalībvalstīs un apmēram 10 lidostas), iesaistot sadarbībā lielākās Eiropas aviokompānijas (vismaz 8 aviokompānijas ar kopumā apmēram 300 maršrutiem). Otrajā posmā jāvienojas par vairākām standarta darbības procedūrām un konsultāciju procedūrām, kā arī tās jāpārbauda. Visbeidzot, jāpārbauda un jānovērtē neliels negadījumu daudzums. Pamatspēju attīstībai jānotiek vienlaikus ar uzraudzības, reaģēšanas un vajadzību novērtējumu. Tīklam jāsāk darboties izmēģinājuma režīmā 2013.–2014. gadā. Izmēģinājuma tīkls palīdzēs izprast turpmākas rīcības, tostarp pastāvīga mehānisma, nepieciešamību un darbības jomu.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 600 000.

3.1.2.3.   Tāda veselības apdraudējuma ietekme uz jūras transportu, kurš radies bioloģisku, ķīmisku un radioaktīvu vielu, tostarp infekcijas slimību, dēļ

Šīs rīcības mērķis ir radīt integrētu un ilgtspējīgu stratēģiju ES līmenī ceļotāju un apkalpes veselības nodrošināšanai uz pasažieru un kravas kuģiem, kā arī slimību pārrobežu izplatības profilaksei. Kontrole un reakcija uz tādiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, izmantojot jūras transportu, kā infekciju slimības vai apdraudējumi, kuri radušies bioloģisku, ķīmisku un radioaktīvu vielu iedarbības rezultātā, ir pārrobežu jautājums, kurš jārisina ES līmenī. Arī imigrācija, kura notiek, šķērsojot jūras robežas, padara infekcijas slimību uzraudzības un kontroles uzlabošanu jūras transportā par svarīgu jautājumu.

Ar šo rīcību palīdzēs īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Lēmumu Nr. 2119/98/EK un tā īstenošanas pasākumus, tādus kā Komisijas 1999. gada 22. decembra Lēmums 2000/57/EK par agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu infekcijas slimību profilaksei un kontrolei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (10), Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīvu 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK (11), un jaunos Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus. Ar šo rīcību palīdz izpildīt arī Padomes 2009. gada 16. februāra Direktīvu 2009/13/EK, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza Direktīvu 1999/63/EK (12).

Šīs rīcības pamatā jābūt rezultātiem un pieredzei, kura gūta saistībā ar veselības programmas finansētiem projektiem jūras transporta jomā, īpaši “ES Kuģu sanitārijas programmas un saskaņotas rīcības infekcijas slimību kontrolei uz kruīza kuģiem un prāmjiem lietderības novērtēšana” (SHIPSAN) un “ES Kuģu sanitārijas apmācības tīkls” (SHIPSAN TRAINET).

Šai rīcībā galvenā uzmanība jāpievērš: a) SHIPSAN projektā izstrādātās komunikācijas platformas operatīvai darbībai, kura paredzēta, lai koordinētu reakciju uz reāliem negadījumiem uz kruīza kuģiem, b) piemērota un ilgtspējīga mehānisma attiecināšanai arī uz kravas kuģiem tādās jomās kā ieteikumu sniegšana, tehnisko pamatnostādņu, apmācības materiālu, mācību programmu un novērtēšanas vadlīniju atjaunināšana, saskaņā ar SHIPSAN projektā izstrādātajiem kuģu sanitārijas kontroles sertifikātiem. Tas ietvers pastāvīgu saikni ar esošajiem infekcijas slimību kontroles mehānismiem kuģos saskaņā ar Lēmumu Nr. 2119/98/EK un tā īstenošanas pasākumiem, c) kravas kuģu personāla, valsts veselības aprūpes personāla ostās un tādu ierēdņu apmācībai, kuri ir atbildīgi par saiknes uzturēšanu starp kuģiem, ostas iestādēm un valsts veselības aprūpes iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanu citām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Slimību kontroles centram, d) mehānismam, kurš dod iespēju veikt riska novērtējumu un atbalsta riska pārvaldības pasākumus, e) pārbaudei, kurā nosaka, vai iespējams SHIPSAN projektu izmantot, lai izveidotu jūras sanitārās deklarācijas elektronisko formātu, kā noteikts Direktīvā 2010/65/ES.

[Vienota rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 1 800 000.

3.1.2.4.   HIV profilakses uzlabošana Eiropā

Šīs vienotās rīcības mērķis ir veicināt kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes uzlabošanas prakses integrāciju HIV profilakses programmās, lai uzlabotu HIV profilakses programmu efektivitāti. Efektīvākas profilakses programmas palīdzēs samazināt jaunu HIV saslimšanas gadījumu skaitu Eiropā. Tās dos ieguldījumu arī cīņā pret diskrimināciju un sociālo atstumtību, kuru bieži piedzīvo HIV skartie cilvēki.

Ar šo vienoto rīcību palīdz īstenot Komisijas 2009. gada 26. oktobra paziņojumu (COM(2009) 569 galīgā redakcija) par HIV/AIDS apkarošanu eiropas savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam (13). Paziņojums veido pamatu valstu stratēģiju izstrādes atbalstam un regulē HIV politikas koordināciju starp dalībvalstīm. Tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta efektīvākai profilaksei HIV pārnešanas apkarošanas jomā. Šī rīcība kopā ar citiem projektiem, kas saistīti ar HIV profilaksi, veido rīcību, kuras mērķi profilakses jomā ir noteikti HIV rīcības plānā 2009.–2013. gadam (14). Šī vienotā rīcība veicina diskriminācijas pārvarēšanu un ciešāk integrē personas ar invaliditāti, etniskās minoritātes, imigrantus, vīriešus, kam ir dzimumattiecības ar citiem vīriešiem, un citas neizsargātas grupas. Cilvēki, kurus visvairāk apdraud HIV, bieži pieder pie minētajām grupām.

Paredzētajai vienotajai rīcībai jāietver kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes uzlabošanas metodoloģijas un instrumentu izstrāde un iekļaušana HIV profilaksē. Tai jāietver: a) kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes uzlabošanas standartu un principu hartas izstrāde un apstiprināšana, ko veic ieinteresētās personas, b) šo standartu izplatīšana, c) to iekļaušanas uzraudzība profilakses stratēģijās un pasākumos, īpašu uzmanību pievēršot galvenajām prioritārajām grupām, kuras noteiktas ES stratēģijā, d) ilgtspējīga tādu organizāciju tīkla izveide, kuras kontrolē kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes uzlabošanas īstenošanu HIV profilakses programmās, kuras varētu sniegt konsultācijas par kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes uzlabošanu HIV profilakses jomā, e) uz pierādījumiem balstītu demonstrējuma izmēģinājuma projektu noteikšana un atbalstīšana.

Šīs rīcības rezultātā jāiegūst apstiprināta harta kvalitātes nodrošināšanai un uzlabošanai HIV profilakses programmās, kuru varētu īstenot visā Eiropā un ārpus tās; rokasgrāmata par veiksmīgu HIV profilakses programmu īstenošanu; ar sabiedrības veselību saistītas informācijas efektīvas izplatīšanas kanālu analīze; kvalitātes nodrošināšanas un HIV profilakses ekspertu tīkls; un HIV profilakses programmu ietekmes uzraudzības un novērtēšanas sistēma.

Šī vienotā rīcība veicinās tādu efektīvāku HIV profilakses programmu izstrādi un īstenošanu, kuras var tikt pielāgotas arī citiem reģioniem.

[Vienota rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 1 500 000.

3.1.3.   Uzlabot iedzīvotāju drošību; zinātniskas konsultācijas (programmas lēmuma pielikuma 1.2.1. punkts)

3.1.3.1.   Zinātniska un tehniska palīdzība Komisijas zinātnisko komiteju darbībai un paziņošana par apdraudējumiem, tostarp īpaša atlīdzība

Šīs rīcības mērķis ir sniegt Komisijai neatkarīgas un kvalitatīvas konsultācijas par veselības riskiem. Tā palīdz nodrošināt stingru zinātnisku pamatu ES politikai un pasākumiem saskaņā ar labāka tiesiskā regulējuma principiem. Šādas konsultācijas sniedz zinātniskās komitejas saskaņā ar Komisijas 2008. gada 5. augusta Lēmumu 2008/721/EK, ar ko izveido zinātnisko komiteju un ekspertu padomdevēju struktūru patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā un atceļ Lēmumu 2004/210/EK (15). Šī rīcība dod ieguldījumu zinātnes nozīmes palielināšanā debatēs par ES politiku, un tā palīdz informēt iedzīvotājus par apdraudējumiem. Tā arī dod iespēju ieinteresētajām personām un plašai sabiedrībai labāk izprast ES politiku un ar to saistītos priekšlikumus. Šai rīcībai ir divas daļas: pirmkārt, tā ir īpaša atlīdzība, ko maksā ekspertiem par darbu pie zinātniskiem atzinumiem, un, otrkārt, zinātniskā un tehniskā palīdzība zinātnisko komiteju darbībai un paziņošana par apdraudējumiem.

Īpašu atlīdzību maksā ekspertiem par viņu darbu pie zinātniskiem atzinumiem, kā paredzēts Lēmumā 2008/721/EK.

[Citas rīcības]

Provizoriskā summa: EUR 270 000.

Zinātniskā un tehniskā palīdzība zinātnisko komiteju darbībai un paziņošana par apdraudējumiem ietver: a) zinātniskas literatūras meklēšanu, analīzi un kopsavilkumu, b) zinātnisko atzinumu vienkāršotu versiju sagatavošanu, c) kopsavilkumu sagatavošanu, d) datu meklēšanu, e) komitejās izskatāmo tematu bibliogrāfijas veidošanu, f) dokumentu rediģēšanu. Šis atbalsts ir vajadzīgs, jo komiteju locekļi nesaņem atbalstu no savām organizācijām. Tas ietver arī zinātnisko debašu, darba sanāksmju vai tematisko semināru organizēšanu.

[Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus]

3.1.4.   Uzlabot iedzīvotāju drošību – cilvēku izcelsmes orgānu un vielu, asins un asins komponentu drošums un kvalitāte (programmas lēmuma pielikuma 1.2.2. punkts)

3.1.4.1.   ES tiesību aktu par asinīm, asins komponentiem, audiem un šūnām uzraudzība un īstenošana

Šīs rīcības mērķis ir novērtēt, kā dalībvalstis īsteno ES tiesību aktus par asinīm, asins komponentiem, audiem, un izstrādāt ar tiem saistītos ziņojumus par stāvokli šajā jomā. Attiecīgie tiesību akti ir: a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (16), un ar to saistītie īstenošanas pasākumi (17), b) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (18) un ar to saistītās īstenošanas direktīvas (19).

Asins un asins komponentu savākšana un piegāde ir vērtīga darbība attiecībā uz dalībvalstu veselības sistēmām, piedāvājot un atbalstot daudzas ārstēšanas iespējas. Šie pasākumi dod ieguldījumu arī farmācijas nozares attīstībā. Slimību pārnešanas risks ir raksturīgs asins un asins komponentu izmantošanas jomā un var radīt iespējamus drošības un kvalitātes apdraudējumus. Direktīvas 2002/98/EK un ar to saistīto īstenošanas pasākumu mērķis ir reaģēt uz šīm bažām. Audu un šūnu nozare strauji aug, piedāvājot arvien lielākas ārstēšanās iespējas. Tas dos ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, kā arī farmācijas nozares attīstībā. Iepriekš minētais būs iespējams tikai tad, ja tiks garantēta savākto cilvēka izcelsmes vielu drošība un kvalitāte. Direktīvas 2004/23/EK un ar to saistīto īstenošanas direktīvu mērķis ir reaģēt uz šīm bažām.

Šajā rīcībā paredzēts sniegt divus ziņojumus, kuri ietvers visu dalībvalstu galveno jautājumu novērtējumu. Minētie ziņojumi dos ieguldījumu a) ziņojumos par dalībvalstu pieredzi, īstenojot Direktīvu 2004/23/EK, kā prasīts 26. panta 2. punktā, un Direktīvu 2002/98/EK, kā prasīts 26. panta 2. punktā, b) to dalībvalstu noteikšanā, kuras veiksmīgi īstenojušas minētās direktīvas, un to dalībvalstu atbalstīšanā, kuras saskārušās ar problēmām, c) lai palīdzētu šo tiesību aktu īstenošanas izpildē, d) tādu sistēmisku problēmu noteikšanā, kuru dēļ vajadzētu grozīt tiesību aktus. Šo ziņojumu iesniegšanas plānotais termiņš ir 2013. gada beigas.

[Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus]

3.1.4.2.   Sadarbības veicināšana starp valstu iestādēm ES orgānu ziedošanas jomā

Šīs rīcības mērķis ir atbalstīt dalībvalstis optimālas ziedoto orgānu piešķiršanas un izmantošanas/transplantācijas organizēšanā, izmantojot daudzpusējus un divpusējus pasākumus un transplantāciju citās dalībvalstīs. Ar šo rīcību palīdzēs īstenot Komisijas 2008. gada 8. decembra paziņojumu (COM(2008) 819/3) “Rīcības plāns orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā (2009.–2015.). Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm” (20).

Šīs rīcības mērķis ir izveidot ES līmeņa IT platformu daudzpusējai orgānu apmaiņai. Lielākajā daļā dalībvalstu ir valsts orgānu piešķiršanas struktūras, kuras atrod pieejamajiem orgāniem atbilstošus iespējamos saņēmējus un nodrošina katra orgāna optimālu piešķiršanu un izmantošanu. Dažas dalībvalstis ir apvienojušās daudzvalstu apmaiņas organizācijās, tādās kā Eurotransplant un Scandiatransplant. Tomēr šajās valstīs vai daudzvalstu zonās ne visiem orgāniem var atrast atbilstošu saņēmēju, tos piešķirt un izmantot. Tas īpaši attiecas uz pacientiem ar augstu imunitātes līmeni, bērniem un retiem orgāniem. ES līmeņa platforma, kura savieno esošās orgānu piešķiršanas struktūras Eiropā, uzlabos šo situāciju. Šajā rīcībā ir ietverta protokolu un saskaņoto formātu izstrāde ērtai un ātrai datu apmaiņai. Sagatavošanās darbs jau ir sākts projektā “Eiropas iniciatīvas koordinēšana starp valstu orgānu transplantācijas organizācijām” (COORENOR), kuru finansēja veselības programma. Šo darbu turpinās, tiks izstrādāta konkrēta platforma un palielināsies iesaistīto dalībvalstu skaits. Platformas ilgtspēju nodrošinās rūpīga sagatavošanās tiesiskā, finansiālā un darbības jomā, kuras rezultātā tiks panāktas konkrētas dalībvalstu vienošanās.

Šī rīcība arī palīdzēs valstu iestādēm panākt divpusējas vienošanās, lai apmainītos ar orgāniem starp dalībvalstīm. Ne visās dalībvalstīs ir transplantācijas programmas katram orgānu veidam. Panākot divpusējas vienošanās starp dalībvalstīm par konkrētu orgānu, ES iedzīvotājiem rodas iespēja piekļūt aprūpei transplantācijas centros citā dalībvalstī, kura specializējas vajadzīgā orgāna jomā. Šos orgānus arī var iegūt vienā dalībvalstī un nosūtīt uz otru. Esošās vienošanās ir palielinājušas pacientu mobilitāti un orgānu izmantošanu Eiropā. Ar šo rīcību paredzēts pētīt esošās prakses, noteikt divpusēju vienošanos iespējas, palīdzēt dalībvalstīm panākt divpusējas vienošanās un izveidot darbības struktūru. COORENOR projektā uzsāktais darbs veicinās minētās darbības.

Ar šo rīcību paredzēts risināt problēmas, kuras kavē ES iedzīvotājus piekļūt transplantācijas programmām citās dalībvalstīs. Šajā rīcībā paredzēts sniegt pārskatu par pacientu mobilitātes modeļiem dalībvalstīs attiecībā uz orgānu transplantāciju un ar to saistītajām problēmām, kā arī priekšlikumus to risināšanai. Šajā rīcībā arī paredzēts sniegt pārskatu par piekrišanas sistēmām un metodēm dalībvalstu savstarpējai šo sistēmu izpratnei, lai veicinātu orgānu ziedošanu citās dalībvalstīs, kad potenciālie orgānu donori mirst aiz šo valstu robežām. Rezultātu iesniegšanas plānotais termiņš ir 2015. gada beigas.

[Vienota rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 1 150 000.

3.1.4.3.   Labākās prakses izplatīšana orgānu ziedošanas/transplantācijas jomā

Šīs rīcības mērķis ir palīdzēt efektīvi izplatīt labāko praksi orgānu, audu, šūnu un asins ziedošanas un transplantācijas jomā, izmantojot Eiropas Padomi (EP). Šīs rīcības pamatā ir vairāki veselības programmas finansēti projekti un darbs, kuru ir veikušas dažādas darba grupas, lai noteiktu un izstrādātu labākās prakses ES. Tie ietver: a) sabiedrības informēšanas kampaņas, b) donoru atrašanu, piesaistīšanu un pārvaldību, c) orgānu ziedošanu no dzīviem donoriem, d) asins un audu centru labāko praksi, īpaši savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas jomā, e) cilvēka izcelsmes vielu drošības uzraudzību, f) sadarbību ar intensīvās terapijas nodaļām, g) pēcziedošanas un pēctransplantācijas/pēcpārliešanas rezultātu izvērtējumu.

Eiropas Padome, ņemot vērā tās ietekmi un struktūru, var dot nozīmīgu ieguldījumu labākās prakses izplatīšanā un tādējādi vērsties pie papildu auditorijas. Tā ietver veselības aprūpes speciālistus un iestādes, kuras pārstāvētas daudzās Eiropas Padomes vadītās ekspertu grupās, un kompetento iestāžu pārstāvjus šajās ekspertu grupās. Šīs kompetentās iestādes atbild par ziedošanas, transplantācijas un pārliešanas pasākumu organizēšanu dalībvalstīs.

Lai izmantotu šo ietekmi un pārliecinātos, ka papildu grupas var gūt labumu no zināšanām, kuras saņemtas ar ES finansējuma palīdzību, Eiropas Padome izstrādās un īstenos izplatīšanas plānu dažādām mērķgrupām un ģeogrāfiskām teritorijām. Tas var ietvert šādas konkrētas darbības: konferences, informēšanas kampaņas platformas izveidi, atsauču izplatīšanu, izmantojot e-pastus/ tīmekļa vietnes, brošūru/vadlīniju dokumentu publicēšanu un apmācības.

Šie pasākumi dos ieguldījumu to drošības un kvalitātes prasību labākā īstenošanā, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvā 2010/53/ES par transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem (21), Direktīvā 2002/98/EK, un tās īstenošanas tiesību aktos, un Direktīvā 2004/23/EK un tās īstenošanas tiesību aktos. Tie dos ieguldījumu arī sistēmu efektivitātes uzlabošanā un cilvēka izcelsmes vielu, īpaši orgānu, pieejamībā saskaņā ar Komisijas Rīcības plānu orgānu ziedošanas un transplantācijas jomā.

[Tieša dotācija Eiropas Padomei]

Provizoriskā summa: EUR 100 000.

3.2.   Rīcības saskaņā ar otro mērķi “Veicināt veselību”

3.2.1.   Veselīgas dzīves gadu skaita palielināšana un veselīgas novecošanas sekmēšana (programmas lēmuma pielikuma 2.1.1. punkts)

3.2.1.1.   Atbalsts Eiropas inovācijas partnerībai attiecībā uz aktīvu un veselīgu novecošanu

Šīs rīcības mērķis ir dot ieguldījumu aktīvā un veselīgā novecošanā, kas ir stratēģijas “Eiropa 2020” prioritāte. Ar šo rīcību palīdzēs īstenot Eiropas inovācijas partnerību attiecībā uz aktīvu un veselīgu novecošanu, kas paredzēta Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumā (COM(2010) 546 galīgā redakcija) Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”.

Šajā rīcībā galvenā uzmanība tiks pievērsta virknei konkrētu pasākumu saskaņā ar Partnerības stratēģisko īstenošanas plānu. Tās mērķis ir atbalstīt novatorisku risinājumu izvēršanu aprūpes nodrošināšanas jomā, ņemot vērā novatorisku politiku un uzņēmējdarbības modeļus uz sadarbību orientētām un integrētām aprūpes sistēmām, kuru pamatā ir nepārtrauktas aprūpes pieeja. Šajā rīcībā galvenā uzmanība tiks pievērsta hronisku slimību ārstēšanai, īpaši risinot to pacientu problēmas, kuriem ir vairākas hroniskas slimības. Tajā tiks ietverti trīs dažādi rīcības veidi: a) starta kapitāls izmēģinājuma projektiem aprūpes sniegšanas pārmaiņu jomā, b) partnerības pieejas atbalsts aprūpes sniegšanas pārmaiņu jomā, c) vecāka gadagājuma cilvēku veselības veicināšana.

a)   Atbalsts aprūpes sniegšanas pārmaiņu jomā

Atbalsts starta kapitāla veidā tiks nodrošināts, lai sagatavotu un vadītu tādas pārmaiņas sociālajās un veselības aprūpes sistēmās, kuras nodrošinās integrētu aprūpi, pamatojoties uz novatoriskiem uzņēmējdarbības modeļiem un tehnoloģijām. Šīs rīcības mērķis ir palīdzēt veikt pārmaiņas, kas vērstas uz tādu integrētu aprūpes sistēmu īstenošanu, kuru pamatā ir uz pacientu vērsti, saskaņoti, integrēti un pastāvīgi aprūpes modeļi. Pamatojoties uz esošajiem pierādījumiem, aprūpes modeļi būs vērsti uz hronisku slimību ārstēšanu. Integrētiem modeļiem jāpalīdz samazināt tādu pacientu ilgtermiņa invaliditāti un nespēju, kuriem ir vairākas hroniskas slimības, un samazināt stacionāro aprūpi, no kuras var izvairīties un kura ir nevajadzīga. Papildus atbalsta sistēmu pārmaiņām ar šo rīcību arī nodrošinās pārmaiņu procesa īstenošanas laikā iegūto zināšanu nodošanu citām attiecīgām iestādēm, t. i., iestādēm, kas ir atbildīgas par aprūpes organizēšanu un sniegšanu visā ES.

b)   Partnerība pārmaiņu jomā

Šīs rīcības mērķis ir atbalstīt ieinteresēto personu sadarbību sociālo un aprūpes sistēmu pārmaiņu jomā. Pasākumi, kurus veiks, izmantojot partnerības pieeju, var ietvert: a) tādu jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, kuri ietver novatoriskus risinājumus, īpaši attiecībā uz vairāku hronisku slimību ārstēšanu, b) jaunu aprūpes risinājumu attīstību visā aprūpes spektrā, c) pamatnostādņu izstrādi, pamatojoties uz jauniem risinājumiem/uzņēmējdarbības modeļiem, d) tādu apmācības moduļu izstrādi aprūpes sniedzējiem, kuros ietverti šie jaunie risinājumi/uzņēmējdarbības modeļi, e) pamatnostādņu izstrādi brīvprātīgas aprūpes nodrošināšanai, f) ar aprūpi saistītā valsts iepirkuma modernizāciju, tostarp konkursu darbības specifikāciju, kvalitātes kritēriju, savstarpējas izmantojamības prasību, vienotu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un dzīves cikla vērtības pieejas veicināšanu attiecībā uz ieguldījumu novērtējumu. Šajā rīcībā galvenā uzmanība tiks pievērsta pasākumiem, kuros iepriekš minēto var uzskatāmi piemērot praksē.

c)   Vecāka gadagājuma cilvēku veselības veicināšana

Šīs rīcības mērķis ir palielināt to līdzekļu ietekmi, kuri dod ieguldījumu vecāka gadagājuma cilvēku veselības veicināšanā, izmantojot a) labāku sadarbību un koordināciju, piemēram, labas/labākās prakses modeļu atbalstu un izplatīšanu, lai veicinātu novecojošu iedzīvotāju veselību; datu sistēmu stiprināšanu, b) spēju veidošanu, piemēram, veselības izglītības programmu izstrādi; apmācību gerontoloģijas jomā, c) to darbību atbalstu, kuras palīdz novērst nespējas iestāšanos, d) pasākumu noteikšanu, lai nodrošinātu, ka novecošanas apsvērumi tiek ņemti vērā, izstrādājot jaunu veselības politiku.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 4 021 820.

3.2.2.   Nevienlīdzības cēloņu noteikšana, nevienlīdzības risināšana un samazināšana veselības jomā dalībvalstīs un starp tām, lai veicinātu labklājību un kohēziju; sadarbības atbalstīšana jautājumos, kuri saistīti ar pārrobežu aprūpi, kā arī pacientu un veselības jomas speciālistu mobilitāti (programmas lēmuma pielikuma 2.1.2. punkts)

3.2.2.1.   Migrantu, romu un citu neaizsargātu grupu veselības aprūpes nodrošināšanas veicināšana

Šīs rīcības mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pasākumu pieejamību un piemērotību, veicināt veselību un tās profilaksi, lai ievērotu migrantu, romu un citu neaizsargātu etnisko minoritāšu grupu, tostarp nelegālu migrantu, vajadzības.

Šai rīcībai ir divas daļas. Pirmajā daļā galvenā uzmanība tiek pievērsta atbilstošas veselības aprūpes nodrošināšanai migrantiem pie ES dienvidu robežām, tādējādi ilgtermiņā palielinot sabiedrības veselības drošību ES. Šīs rīcības pamatā ir projekta “Sabiedrības veselības drošības palielināšana pie jaunās Austrumeiropas robežas” rezultāti, kuru finansēja pirmā sabiedrības veselības programma 2006. gadā. Šī rīcība palīdz īstenot Lēmumu Nr. 2119/98/EK, Lēmumu 2000/57/EK un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (22), kā arī jaunos Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus. Tā arī dod ieguldījumu Komisijas 2011. gada 24. maija paziņojuma (COM(2011) 292) “Dialogs par migrāciju, mobilitāti un drošību ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm” īstenošanā.

Otrajā daļā galvenā uzmanība tiek pievērsta romiem un citām neaizsargātām etnisko minoritāšu grupām, tostarp nelegāliem migrantiem. Rīcība dos ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kuri attiecas uz vajadzību samazināt nevienlīdzību veselības jomā. Tā palīdz īstenot Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu (COM(2010) 758 galīgā redakcija) “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (23), Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumu (COM(2009) 567 galīgā redakcija) “Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES” (24), Komisijas 2010. gada 7. aprīļa paziņojumu (COM(2010) 133 galīgā redakcija) “Romu sociālā un ekonomiskā integrācija” (25) un Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu (COM(2011) 173 galīgā redakcija) “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (26).

Ar šo rīcību tiks a) izveidots mehānisms sakaru veidošanai un labas prakses apmaiņai starp dalībvalstīm, kandidātvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un piemērotības vairošanu, veselības veicināšanu un profilaksi, lai ievērotu migrantu, romu un citu neaizsargātu etnisko minoritāšu grupu, tostarp nelegālu migrantu, vajadzības, b) izstrādāta tiesiska un politiska sistēma, tostarp valsts veselības plānu pārskats, un atbalstīta valsts rīcības plānu izstrāde un uzraudzība attiecībā uz migrantiem/etniskām minoritātēm, lai īpašu uzmanību pievērstu romiem, c) izstrādāti salīdzinoši kritēriji un konsensa pamatnostādnes labas prakses jomā saistībā ar romu un citu neaizsargātu etnisko minoritāšu un migrantu grupu piekļuvi aprūpei, d) pārskatītas apmācību un spēju veidošanas programmas saistībā ar etnisko grupu/migrantu veselības aprūpi un konsensa sistēmas izstrādi speciālistu spēju veidošanai, tostarp apmācību programmas pamatelementi un tās nodrošināšanas un novērtēšanas darbības aspekti. Tā rezultātā tiks stiprināta politika un iniciatīvas valstu un zemākā līmenī, lai nodrošinātu romu, migrantu un minoritāšu grupu veselības aprūpes vajadzības, un tiks veicināta romu, migrantu un citu neaizsargātu grupu iekļaušana.

[Tiešā dotācija IOM]

Provizoriskā summa: EUR 1 533 000.

3.2.2.2.   Labākās prakse noteikšana tabakas kontroles jomā, lai samazinātu nevienlīdzību veselības jomā

Šīs rīcības mērķis ir analizēt tabakas patēriņu dažādās sabiedrības grupās un tabakas izmantošanas lomu pašreizējā un nākotnes veselības stāvokļa atšķirību radīšanā. To izmantos arī, lai analizētu to darbību ietekmi, kuras veic ES, dalībvalstis un trešās valstis, lai samazinātu ar tabaku saistīto nevienlīdzību. Šie pasākumi ir vērsti uz grupām ar zemāku izglītības, nodarbinātības un ienākumu līmeni, dažāda dzimuma un vecuma grupām, kā arī sociāli nelabvēlīgām grupām, tādām kā personas ar invaliditāti, bezpajumtnieki, jaunieši ar īpašām vajadzībām un migranti.

Izmantojot šo rīcību, tiks sniegts visaptverošs priekšstats par problēmām, kuras rada ar tabaku saistīta nevienlīdzība visā ES, nodrošinot pierādījumu bāzi, un dots ieguldījums apmaiņā ar labāko praksi. Ņemot vērā, ka noteiktas atstumtu iedzīvotāju grupas ir grūti pieejamas, dalībvalstīm būtu lietderīgi mācīties citai no citas pieredzes un izvairīties no to līdzekļu izmantošanas, kuri ir izrādījušies neefektīvi. Izmantojot šo rīcību, tiks izstrādāts pētījums, kurš ietvers vispārēju pašreizējās un nākotnes ar tabaku saistītas nevienlīdzības analīzi un visrentablāko pasākumu pārskatu tās novēršanai. Tajā tiks ietverti ieteikumi par vienlīdzības apsvērumu integrāciju veselības aprūpē attiecībā uz tabakas kontroles politiku un tiesību aktiem dalībvalstīs un ES līmenī. Gaidāmie rezultāti sniegs valstu un ES politikas veidotājiem vispārēju sapratni par labu praksi ar tabaku saistītas nevienlīdzības mazināšanas jomā. Šā pētījuma iesniegšanas plānotais termiņš ir 2013. gada beigas.

[Pamatlīgums/uzaicinājums iesniegt piedāvājumus]

3.2.2.3.   Pētījums par pacienta tiesību ievērošanu saistībā ar Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu

Šīs rīcības mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (27). Direktīvas transponēšanas termiņš ir 2013. gada 25. oktobris. Saskaņā ar direktīvas 6. pantu dalībvalstīm ir jāizveido viens vai vairāki valsts kontaktpunkti (NCP), lai ļautu pacientiem “praksē izmantot tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi, [un tāpēc] ir vajadzīga atbilstoša informācija par visiem pārrobežu veselības aprūpes būtiskajiem aspektiem”.

Šīs rīcības mērķis ir izstrādāt un ieviest perspektīvas pētījumu, kura mērķis ir novērtēt, kā valsts kontaktpunkti var labāk formulēt un piedāvāt informāciju pacientiem. Jāizmanto novērtēšanas kritēriji, kuri nosaka pacientu apmierinātību, informācijas aizturi un informācijas izpratni, īpaši pacientu izvēles konsekvenci. Tiks formulētas pētījuma hipotēzes un atlasīta attiecīgā literatūra. Tiks veikta priekšizpēte, kurā nejaušinātās pacientu grupās iegūs primāros/sekundāros rezultātus. Šī pētījuma rezultātus izmantos ieteikumu izstrādē dalībvalstīm.

Šī rīcība veicinās pacienta tiesību ievērošanu, palielinot skaidrību par pacientu tiesībām attiecībā uz pārrobežu ārstēšanu; pacientu drošību, nodrošinot informāciju par veselības aprūpes sniedzējiem un par to piedāvātās veselības aprūpes kvalitātes un drošības standartiem; un veicinot dalībvalstu sadarbību pārrobežu veselības aprūpes jomā, informācijas apmaiņai izmantojot valsts kontaktpunktu tīklu.

[Pamatlīgums]

3.2.2.4.   Veselības aprūpes darbaspēka vajadzību prognozēšana efektīvai plānošanai ES

Šīs rīcības mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm platformu, lai tās kopā strādātu pie veselības aprūpes darbaspēka vajadzību prognozēšanas un darbaspēka plānošanas metodoloģijas, kā arī lai atrastu iespējamos risinājumus veselības aprūpes darbaspēka trūkuma novēršanai Eiropā. Par šo rīcību paziņoja Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumā (COM(2010) 0682 galīgā redakcija) “Jaunu prasmju un darba vietu programma – Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (28). Tā tieši veicinās 2. prioritātē “Nodrošināt cilvēkus ar nodarbinātībai atbilstošām prasmēm” paredzēto mērķu sasniegšanu, kuri noteikti paziņojumā. Dalībvalstis arī pieprasīja šādas platformas izveidi Padomes secinājumos par ieguldījumu Eiropas veselības jomas nākotnes darbaspēkā – inovācijas un sadarbības iespējas, kurus pieņēma 2010. gada 7. decembrī (29).

Vispārīgi un integrēti prognozēšanas mehānismi un stratēģijas palīdzētu dalībvalstīm novērtēt, cik daudzi un kādi veselības aprūpes speciālisti nepieciešami to veselības aprūpes sistēmām. Piemērota prognozēšana un plānošana nodrošina veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un risina pašreizējās un nākotnes problēmas. Tās ir: darbaspēka un pacientu novecošana; pakalpojumu skaita pieaugums, lai ārstētu hroniskas slimības, rūpētos par garīgo veselību, veiktu ilgtermiņa aprūpi un sociālo aprūpi; jauni veselības aprūpes darbaspēka modeļi un pieaugoša veselības aprūpes darbinieku migrācija uz citām valstīm. ES līmeņa rīcība var sniegt pievienoto vērtību to prasmju un kompetences noteikšanā, kuras būs vajadzīgas nākotnē, un neciešamās izglītības nodrošināšanā veselības aprūpes darbiniekiem, kā arī būtisku faktoru noteikšanā, lai veidotu apmierinošu darba vidi.

Šīs rīcības mērķis ir: a) nodrošināt informāciju un apmainīties ar labāko praksi par esošo plānošanas metodoloģiju. Ar to nodrošinās analīzi par panākumus nosakošiem faktoriem, tradīcijām un darbaspēka struktūru, tostarp vietējā kontekstā. Tiks izstrādāta labākās prakses un pamatnostādņu datubāze, kura paredzēta modelēšanas uzlabošanai (2013.–2014. gadā), un tiks radīta ES līmeņa pastāvīgā platforma (2015. gadā), b) noteikt nākotnes vajadzības attiecībā uz veselības aprūpes darbaspēka prasmēm un kompetenci, kā arī to izplatību. Tiks izstrādāts ziņojums par dažādām ES izmantotām metodoloģijām kopā ar lietotājiem paredzētām pamatnostādnēm par to, kā noteikt nākotnes vajadzības (2013. gadā), c) sniegt konsultācijas par darbaspēka plānošanas spējas veidošanu ES (2014. gadā). Izmantojot šo rīcību, tiks atrasti eksperti darbaspēka plānošanas jomā dalībvalstīs, kuri var palīdzēt izveidot darbaspēka plānošanas spējas kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, d) izstrādāt ES vadlīnijas par to, kā var sadarboties donoru valstis un saņēmējvalstis, lai rastu savstarpēji izdevīgu risinājumu attiecībā uz apmācības spēju un cirkulāro mobilitāti (2014.–2015. gadā), e) nodrošināt informāciju par veselības aprūpes speciālistu mobilitātes tendencēm dalībvalstīs (2013.–2015. gadā). Šāda sadarbība tika ierosināta dažādos pētniecības un inovācijas projektos, piemēram, “Veselības jomas speciālistu mobilitāte Eiropas Savienības pētījumā” (PROMeTHEUS) (30) vai “Medmāsu skaita prognozēšana – cilvēkresursu plānošana attiecībā uz medmāsu skaitu” (RN4CAST) (31), un tā jāatbalsta arī turpmāk. Šī funkcija būs ietverta arī ES platformā. Ar šo vienoto rīcību jāpalīdz gūt labumu no projektiem PROMETHEUS, RN4CAST un “Mobilitāte veselības jomas speciālistiem” (MoHProf) (32) un izmantot to rezultātus un iznākumus. Šī rīcība veicinās “PVO Globālā rīcības kodeksa par veselības jomas personāla starptautisko atlasi” īstenošanu, kuru dalībvalstis izmanto kā ētisku pamatu, pieņemot darbā veselības aprūpes darbiniekus, īpaši darbiniekus no jaunattīstības valstīm, kuras saskaras ar ievērojamu veselības aprūpes darbinieku trūkumu, palīdzot ES dalībvalstīm veikt efektīvus pasākumus, lai izglītotu, saglabātu un atbalstītu piemērotu veselības aprūpes darbaspēku, ņemot vērā uz pierādījumiem balstītu veselības aprūpes darbaspēka plānu (kodeksa 5.4. punkts). Šajā rīcībā tiks ietverts arī darba uzdevums par to, kā saglabāt sadarbību pēc vienotās rīcības termiņa beigām.

[Vienota rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 3 000 000.

3.2.3.   Vēršanās pret veselību ietekmējošiem faktoriem, lai veicinātu un uzlabotu fizisko un garīgo veselību un veiktu darbības tādu svarīgu faktoru jomā kā uzturs un fiziskās nodarbības, kā arī tādu atkarību izraisošu ietekmējošo faktoru jomā kā tabaka un alkohols (programmas lēmuma pielikuma 2.2.1. punkts)

3.2.3.1.   Garīgā veselība un labklājība

Šīs vienotās rīcības mērķis ir izveidot strukturētu darba procesu garīgās veselības jomā, kurā tiek iesaistītas dalībvalstis, ieinteresētās personas veselības un citās saistītajās nozarēs, kā arī starptautiskas organizācijas, jo īpaši PVO un ESAO. Šīs vienotās rīcības pamatā būs 2009.–2011. gada tematiskās konferences, kuras saskaņā ar Eiropas paktu par garīgo veselību un labklājību ierosināja Slovēnijas prezidentūra 2008. gadā. Padomes secinājumos par “Eiropas paktu par garīgo veselību un labklājību – rezultāti un turpmākā rīcība”, kurus pieņēma 2011. gada jūnijā (33), dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas izveidot vienotu rīcību garīgās veselības un labklājības jomā saskaņā ar veselības programmu.

Ar šo vienoto rīcību tiks izstrādāti pamatprincipi kopīgi atbalstītiem pasākumiem, lai veicinātu garīgo veselību un labklājību, kā arī novērstu garīgās veselības problēmas, izmantojot veselības aprūpi un sociālo politiku, kā arī dzīves apstākļus. Aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība, ir šādi: a) ar garīgās veselības traucējumiem saistīto jautājumu risināšana, īpaši pievēršoties depresijai, izmantojot veselības un sociālās aprūpes sistēmas, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu decentralizāciju, to integrāciju vietējās kopienās un sakaru veidošanu ar sociāliem pakalpojumiem, b) veselības aprūpes darbaspēka pieejamība un apmācība, c) veselīgas vides veicināšana darba vietā, d) bērnu un jauniešu garīgās veselības un labklājības veicināšana, izmantojot garīgās veselības aprūpes integrāciju izglītības iestādēs un vietējās kopienas vidē, vecāku informētības uzlabošanas pasākumus un skolu speciālistu apmācības.

Šai vienotajai rīcībai ir trīs daļas. Pirmajā daļā “Rīcības pamatprogramma garīgās veselības jomā” tiks izstrādāti kopīgi apstiprināti pamatprincipi rīcībai garīgās veselības jomā, izmantojot veselības sistēmas un sociālo politiku, kā arī dzīves vidi, tādu kā skolas un darbavietas. Notiks salīdzinoša izvērtēšana, lai dotu iespēju mācīties citam no cita. Tiks izvērtēti koordinēti informētības uzlabošanas pasākumi. Otrajā daļā “Garīgās veselības kompass” turpinās izstrādāt “Eiropas Kompasu rīcībai garīgās veselības un labklājības jomā”, kurš paredzēts kā mehānisms, lai vāktu, pārskatītu un izplatītu labu praksi no veselības aprūpes un citām svarīgām nozarēm. Trešajā daļā “Informācija par garīgo veselību” galvenā uzmanība tiks pievērsta datu vākšanai par garīgās veselības stāvokli dalībvalstīs. Tiks izvērtēta sociālo faktoru ietekme un neaizsargātas grupas. Tiks pasūtīts pētījums par garīgās veselības un labklājības nozīmi attiecībā uz sabiedrības veselību ES un attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

Ar šo vienoto rīcību jāpalīdz gūt labumu no pētniecības un inovācijas projektiem, kas minēti turpmāk, jāveicina to īstenošana klīniskajā praksē un jāizmanto to rezultāti un iznākumi: “Klīnisku lēmumu pieņemšana un to izmantošana cilvēku ar smagām garīgām slimībām ikdienas aprūpē” (CEDAR) (34), “Ieslodzīto bērni, darbības un seku mazināšana, lai stiprinātu garīgo veselību” (COPING) (35), “Bipolāro traucējumu pētniecības centru tīkls Eiropā” (ENBREC), “Izplatība, viena gada saslimstība un garīgās veselības traucējumu simptomu smagums vecāka gadagājuma cilvēkiem – saistība ar stāvokļa pasliktināšanos, funkcionēšanu (ICF) un pakalpojumu izmantošanu” (MentDis_ICF65+) (36), “Finansēšanas sistēmu ietekme uz garīgās veselības aprūpes kvalitāti Eiropā” (REFINEMENT), “Ceļvedis garīgās veselības pētniecības jomā Eiropā” (ROAMER), “Glābiet jaunus cilvēkus Eiropā – veiciniet veselību, novēršot uz risku vērstu un pašiznīcinošu uzvedību” (SEYLE) (37), “Hronisku slimību pielāgota novēršana” (TICD) un “Kopīgs darbs, lai cīnītos pret skolas neapmeklēšanas problēmu jaunatnes vidū” (WE-STAY).

Ar šo vienoto rīcību dalībvalstīs atbalstīs a) garīgās veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu un tās veicināšanas un profilakses stiprināšanu, b) partnerattiecību veicināšanu starp veselības aprūpes nozari un citām nozarēm, lai veicinātu garīgo veselību un labklājību, c) garīgās veselības traucējumu novēršanu un atbalsta sniegšanu cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem, d) pārejas vadību no institucionālas aprūpes pakalpojumiem uz tādas aprūpes modeļiem, kuru sniedz kopiena, e) cilvēku ar garīgās veselības problēmām sociālās iekļaušanas veicināšanu un cīņu pret viņu diskrimināciju un noniecināšanu, f) garīgās veselības rādītāju izstrādi. Šīs vienotās rīcības rezultāti tiks apkopoti ziņojumā 2015. gadā, kurā ierosinās pamatprincipus rīcībai garīgās veselības jomā un iespējas attiecībā uz turpmāku ES līmeņa rīcību.

[Vienota rīcība]

Provizoriskā summa: EUR 1 500 000.

3.2.3.2.   Vietējās kopienas, tostarp uz skolām balstītas iniciatīvas attiecībā uz liekā svara un aptaukošanās novēršanu bērnu un pusaudžu vidū

Šīs rīcības mērķis ir veicināt liekā svara un aptaukošanās samazināšanu, kas saistīta ar jauniešu saslimstību. Ar šo rīcību palīdz īstenot “Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos” (38) un tieši reaģēt uz apspriedēm augsta līmeņa darba grupā uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos un “ES Rīcības platformā diētas, fiziskās aktivitātes un veselības jomā”.

Šīs rīcības pasākumu mērķis ir izstrādāt novatoriskas darbības un kampaņas, lai veicinātu līdzsvarotu uzturu un fizisko aktivitāti bērniem un pusaudžiem attiecīgajos apstākļos. To mērķis ir veicināt zinātības apmaiņu attiecībā uz darbībām, kuras paredzētas bērniem un pusaudžiem, īpašu uzmanību pievēršot sociāli atstumtām grupām. To mērķis ir arī palielināt pierādīti veiksmīgu iniciatīvu skaitu, kuras paredzētas vietējām kopienām un skolām, un izstrādāt novatoriskas plašsaziņas līdzekļu kampaņas, kuras paredzētas bērniem un pusaudžiem. Par paraugu varētu kļūt tādas partnerības pieejas, kā EPODE  (39) vai Shape up  (40), kuras vietējo un/vai skolu iestāžu vadībā piesaista pilsonisko sabiedrību un citus vietējos dalībniekus. Jāizvērtē vairākām dalībvalstīm vai reģioniem paredzētas vispārējas kampaņas, tostarp to saziņas un izglītības dimensija, kurās galvenā uzmanība pievērsta līdzsvarotam uzturam un fiziskajai aktivitātei pusaudžu vidū un kuru pamatā ir stabilas publiskās un privātās partnerības. Šīs rīcības mērķis ir atbalstīt projektus, kuri varētu saistīt esošās iniciatīvas, noteikt un izplatīt labu praksi, atbalstīt vietējo/reģionālo partnerattiecību iniciatīvu izstrādi un to skaita palielināšanu, tostarp kampaņas, kuras paredzētas līdzsvarota uztura un aktīva dzīvesveida veicināšanai bērnu vidū, īpaši reģionos, kuros vēl pilnībā netiek izmantotas šīs sadarbības pieejas. Labā prakse, kura radusies iepriekš minētās darbības rezultātā, jāsniedz tādā veidā, lai to varētu ērti piemērot dažādos apstākļos visās dalībvalstīs un iekļaut PVO Eiropas labas prakses materiālā. Ar šo rīcību jāpalīdz gūt labumu no turpmāk uzskaitītajiem pētniecības un inovācijas projektiem, jāveicina to īstenošana klīniskajā praksē un jāizmanto to rezultāti un iznākumi: “Eiropas Enerģijas līdzsvara pētījums, lai novērstu pārmērīgu svara pieaugumu jauniešu vidū” (ENERGY) (41), “Ilgtspējīga aptaukošanās novēršana, izmantojot integrētas stratēģijas” (SPOTLIGHT), “Ēšanas kārdinājuma regulēšana, izmantojot personīgos un vides pašregulēšanas instrumentus” (TEMPEST) (42) un “Hronisku slimību pielāgota novēršana” (TICD). Iniciatīvas, kuru mērķis ir radīt pārmaiņas, tādas kā liekā svara un aptaukošanās novēršana, jāpamato ar uzvedības pētījumiem vai arī šie pētījumi tajās jāiekļauj.

Paredzams, ka šie pasākumi palielinās vietējo kopienu darbību skaitu ES un radīs pozitīvas pārmaiņas bērnu un pusaudžu uzvedībā, jo īpaši sociāli atstumtās grupās. Šīs rīcības mērķis ir dot ieguldījumu liekā svara/aptaukošanās rādītāju vai citu reprezentatīvu rādītāju samazinājumā mērķa iedzīvotāju – bērnu un pusaudžu – vidū līdz 2020. gadam.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 1 200 000.

3.2.3.3.   Eiropas stratēģijas novērtējums attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos

Šīs rīcības mērķis ir novērtēt, kā tiek īstenota sešu gadu Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, kura noteikta 2007. gada 30. maijā (COM(2007) 279 galīgā redakcija). Šīs stratēģijas mērķis ir izstrādāt integrētu ES pieeju šai svarīgajai sabiedrības veselības problēmai, kura veido smagu slogu attiecībā uz veselības sistēmām un ekonomiku kopumā, veicinot darba kavējumus, ražīguma samazinājumu un priekšlaicīgu pensionēšanos. ES rīcība šajā jomā palīdz dalībvalstīm sasniegt augstu ES iedzīvotāju veselības līmeni, tādējādi samazinot izmaksas par sliktu veselību. Ar šo rīcību jāpalīdz gūt labumu no pētniecības un inovācijas projektiem, kas minēti turpmāk, jāveicina to īstenošana klīniskajā praksē un jāizmanto to rezultāti un iznākumi: “Efektīvas vides stratēģijas pārmērīgas alkohola lietošanas novēršanā pusaudžu vidū Eiropā” (AAA-PREVENT) (43), “Sabiedrības veselības pētniecības alianses pasākumi alkohola jomā” (AMPHORA) (44) un “Veselības aprūpes pasākumu sniegšanas optimizēšanas darbības” (ODHIN). Tas veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu labāku darba vietu, inovācijas un aktīvas un veselīgas novecošanas jomā.

Šajā rīcībā ietilpst a) uz pierādījumiem balstītas informācijas analīze par stratēģijas īstenošanu, kuru veikušas dalībvalstis un Komisija, b) ES ieinteresēto personu ieguldījuma novērtējums, īpaši saistībā ar “ES Rīcības platformu diētas, fiziskās aktivitātes un veselības jomā”, c) ES politikas ieguldījuma novērtējums, d) stratēģijas atbalsta dalībvalstīm novērtējums, e) ietekmes novērtējuma procesa atbalsts, kurš rada ar stratēģiju saistītus papildpasākumus. Ar šo rīcību jānodrošina ievērojams ieguldījums politikas lēmumu pieņemšanā par turpmāko rīcību. Šīs rīcības īstenošanas plānotais termiņš ir viens gads.

[Pamatlīgums]

3.2.3.4.   Rīcība alkohola radītā kaitējuma novēršanai un samazināšanai

Šīs rīcības mērķi ir novērst kaitīgo alkohola patēriņu bērnu un jauniešu vidū un palielināt informētību par patēriņa modeļiem ar zemāku apdraudējuma līmeni. Ar šo rīcību atbalstīs ES stratēģijas alkohola jomā īstenošanu, kura noteikta Komisijas 2006. gada 24. oktobra paziņojumā (COM(2006) 625 galīgā redakcija) “ES stratēģija dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai” (45). Tā ir arī atbilde uz Padomes 2009. gada 1. decembra secinājumiem par alkoholu un veselību (2009/C 302/07) (46), kuros Komisija tiek aicināta izvērtēt nākamos pasākumus, lai aizsargātu bērnus, pusaudžus un jauniešus no kaitējuma, kurš saistīts ar alkoholu.

Šai rīcībai ir divas daļas. Pirmajā daļā galvenā uzmanība tiek pievērsta alkoholisko izstrādājumu etiķešu izmantošanas apjoma un efektivitātes novērtēšanai, lai sniegtu ar veselību saistītu informāciju. Alkoholisko izstrādājumu ražotāji galvenokārt brīvprātīgi plaši izmanto alkoholisko dzērienu etiķetes ES. Tomēr šī prakse nenodrošina pietiekamu informāciju vai efektivitāti redzamības un informācijas vērtības ziņā. Iepriekšējo kopsavilkumu par brīvprātīgām marķēšanas shēmām pamatā ir informācija, kura gūta, izmantojot aptaujas. Pētījums vispārēja priekšstata iegūšanai ietver statistikas datus, kuri apkopoti, savācot alkoholisko dzērienu iepakojumu reprezentatīvus paraugus no mazumtirdzniecības veikaliem dalībvalstīs, lai novērtētu ar veselību saistītas informācijas efektivitāti. Viens no visefektīvākajiem instrumentiem attiecībā uz nepilngadīgo dzeršanas ierobežošanu ir tiesību aktos paredzēti vecuma ierobežojumi alkoholisko dzērienu pārdošanai vai pasniegšanai. Iepriekšējais darbs par labāko praksi attiecībā uz vecuma ierobežojumu ievērošanas uzlabošanu ir galvenokārt vērsts uz NVO iniciatīvām vai alkoholisko dzērienu nozares uzņēmumiem. Tomēr, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu, jāņem vērā arī pieredze, kuru vietējās vai valstu iestādes guvušas, īstenojot iniciatīvas, īpaši, kā ieteikts pētniecības rezultātos, ka vislabākos panākumus var gūt, sadarbojoties daudzām ieinteresētajām personām. Tiks vākti labas prakses paraugi un tiks veicināta labas prakses apmaiņa un izplatīšana. Šī rīcība dos iespēju dalībvalstīm, NVO un nozarei tuvināt esošos vai plānotos pasākumus labākās prakses pieejām attiecībā uz marķēšanu un vecuma ierobežojumu ievērošanu alkoholisko dzērienu pārdošanas un pasniegšanas jomā. Šīs rīcības īstenošanas plānotais termiņš ir viens gads.

[Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus]

Otrajā daļā galvenā uzmanība tiek pievērsta trīs izmēģinājuma projektiem, kuru mērķis ir lielākās jaunatnes organizācijas ES līmenī. Mērķis ir izstrādāt labu praksi un darba metodes, lai atbalstītu veselīgu izvēli un veicinātu dzīvei nepieciešamo iemaņu veidošanos, novēršot ar alkoholu saistītā kaitējuma iekļaušanu jauniešu ikdienas darbībās vai izmantojot līdzbiedru atbalstu. Šī daļa paredzēta, lai gūtu labāku pārskatu par labu praksi un metodēm ar alkoholu saistīta kaitējuma novēršanai darbā ar lielākajām jaunatnes organizācijām.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 500 000.

3.2.3.5.   “Eiropas Rīcības platformas diētas, fiziskās aktivitātes un veselības jomā”, kā arī Eiropas foruma “Alkohols un veselība” uzraudzība

Šīs rīcības mērķis ir iegūt informāciju par “Rīcības platformas diētas, fiziskās aktivitātes un veselības jomā” un Eiropas foruma “Alkohols un veselība” izpildi un to neatkarīgu analīzi, kuru vada ieinteresētās personas un galvenie ekonomikas dalībnieki, kas vēlas atbalstīt dalībvalstis, kuras rūpējas par Eiropas iedzīvotāju veselības uzlabošanu. Tā atbalsta “Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos”, kura noteikta paziņojumā (COM(2007) 279 galīgā redakcija), un “ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai”, kas noteikta paziņojumā (COM(2006) 625 galīgā redakcija).

Šī rīcība veicinās: a) labāku sapratni par platformas un foruma dalībnieku saistībām un to nozīmi platformas un foruma mērķu izpildē, b) šo saistību precizēšanu, c) sapratni par to, kādas vajadzības ir jāapmierina un kā labāk integrēt visas saistības, d) plašāku ieinteresēto personu uzticības iegūšanu, e) visbeidzot, labas prakses izplatīšanu. Šī rīcība veicinās apspriešanos plenārsēdē par platformā un forumā ietvertajām saistībām katrā svarīgajā jomā. Minētās jomas ir: informācija patērētājiem, tostarp marķējums; izglītība; fiziskās aktivitātes veicināšana; tirdzniecība un reklāma; pārtikas sastāvs, veselīgas pārtikas pieejamība un porciju apmēri; aizstāvība, policijas darbs un informācijas apmaiņa, lai uzlabotu individuālo iniciatīvu ietekmi; kā arī foruma “Alkohols un veselība” rīcības galvenās jomas, kā noteikts tās hartā. Šī rīcība ietver arī ikgadējus ziņojumus par platformas un foruma sasniegumiem, tostarp individuālo saistību, kā arī platformas un foruma saistību izpildi. Šīs rīcības īstenošanas plānotais termiņš ir divi gadi.

[Pamatlīgums]

3.2.3.6.   Informatīva kampaņa, kuras mērķis ir veicināt smēķēšanas atmešanu

Šīs rīcības mērķis ir palielināt informētību par tabakas nodarīto kaitējumu un mudināt cilvēkus atmest smēķēšanu. Tās mērķgrupa ir jauni pieaugušie, kuru vidū ir vairāk smēķējošo nekā vidēji sabiedrībā, un nelabvēlīgas grupas. Tiks ņemts vērā arī dzimuma aspekts. Šīs rīcības pamatā ir ES centieni tabakas kontroles jomā, un tā palīdz īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīvu 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu (47), noformēšanu un pārdošanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/33/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību (48), Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (49), un Padomes 2002. gada 2. decembra Ieteikumu 2003/54/EK par smēķēšanas profilaksi un iniciatīvām tabakas kontroles uzlabošanai (50).

Šī rīcība būs dalībvalstīs veikto smēķēšanas atmešanas pasākumu pamatā un papildinās tos. Tā nodos saskanīgu vēstījumu visās dalībvalstīs, veidojot apjomradītus ietaupījumus un dodot ieguldījumu nevienlīdzības samazināšanā veselības jomā visā ES. Sadarbībā ar dalībvalstu veselības iestādēm tiks izstrādāti un īstenoti īpaši pasākumi, lai nodrošinātu sinerģiju un efektīvu koordināciju.

Rīcība, kurā ietilpst kampaņa, ir ilgtspējīgs strukturāls pasākums, kurš kopumā ilgs trīs gadus. Pirmajā kampaņas gadā (2011. gadā) notiks koncepcijas izstrāde un ieviešana. Otrajā gadā (2012. gadā) galvenā uzmanība tiks pievērsta bijušo smēķētāju atbalstīšanai, un trešajā gadā (2013. gadā) tiks demonstrētas bijušo smēķētāju atsauksmes, lai turpinātu veicināt smēķēšanas atmešanu un parādītu pirmos kampaņas rezultātus. Tiks izmantoti paši piemērotākie plašsaziņas līdzekļi, lai sasniegtu konkrētas grupas, tādas kā sievietes zemākajās sociāli ekonomiskajās grupās. Šajā darba plānā ietvertajai kampaņai ir šādas daļas: a) informētības uzlabošanas pasākumi ar Eiropas dimensiju, tādi kā izbraukuma prezentācijas, stendi un semināri darbavietā, b) reklāmas materiāli, tādi kā publikācijas un video, lai palīdzētu sasniegt kampaņas mērķus, c) tīmekļa vietnes un e-mācību instrumenta uzturēšana un ievadīšana Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Tā ietver arī pārbaudi, zinātniskos atzinumus, datu vākšanu, pieradījumus un novērtēšanu.

[Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus]

3.2.3.7.   Zinātnisks un tehnisks atbalsts ES Veselības forumam

Šīs rīcības mērķis ir nodrošināt zinātnisku un tehnisku atbalstu ES Veselības forumam. Aktīva ar veselības jomu saistīto ieinteresēto personu iesaistīšanās politikas izstrādē, īpaši atsaucoties uz Veselības forumu, ir paredzēta Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumā (COM(2007) 630 galīgā redakcija) “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam”. Šī rīcība arī veicinās “Eiropas inovācijas partnerības attiecībā uz aktīvu un veselīgu novecošanu” mērķu izpildi.

Šī rīcība ietver ES Veselības politikas foruma un atklātā foruma organizēšanas un atbalsta pasākumus 2013. gadā. Tajā ietilpst zinātniskais un tehniskais darbs, kurš notiek šādās stratēģisko prioritāšu jomās: a) ekonomikas pārmaiņas: veselība kā ekonomikas virzītājspēks un vērtība, b) demogrāfijas pārmaiņas: to ietekme uz veselības sistēmām un vajadzībām veselības jomā, c) vides pārmaiņas: to ietekme uz veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un ietekme uz veselību, d) sociālās pārmaiņas un sabiedrības veselība, e) tehnoloģijas pārmaiņas: inovācija un attīstība.

Šī rīcība dod iespēju aktīvi iesaistīties ar veselības jomu saistītajām ieinteresētajām personām un sniegt nozīmīgu ieguldījumu ES politikā, īpaši “Eiropas inovācijas partnerības iniciatīvas attiecībā uz aktīvu un veselīgu novecošanu” īstenošanā. Veselības foruma darbs arī palīdz nodrošināt, ka ES pasākumi veselības jomā ir saistīti ar sabiedrības veselības stāvokli kopumā un izpratni par to.

[Pamatlīgums]

3.2.4.   Nopietno un reto slimību profilakse (programmas lēmuma pielikuma 2.2.2. punkts)

3.2.4.1.   Informācijas nodrošināšana par vēzi un darba turpināšana labākas vēža profilakses un kontroles jomā

Šīs rīcības mērķis ir iegūt jaunāko pieejamo informāciju par vēža slogu ES un turpināt darbu vēža profilakses un kontroles jomā, pamatojoties uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un zināšanām. Šī rīcība tieši veicina “Eiropas inovācijas partnerības attiecībā uz aktīvu un veselīgu novecošanu” mērķu izpildi. Ņemot vērā ierobežotos valstī pieejamos līdzekļus un zināšanas, rīcība ES līmenī rada ievērojamus apjomradītus ietaupījumus.

Šī rīcība ir atbilde uz vajadzību nodrošināt precīzus un salīdzināmus datus par vēža sastopamību, izplatību, ārstniecību, izdzīvošanu un mirstību ES, kā noteikts Komisijas 2009. gada 24. jūnija paziņojumā (COM(2009) 291 galīgā redakcija) “Par vēža apkarošanu: Eiropas partnerība” (51). Šie dati nodrošinās pamatu efektīvas politikas izstrādei vēža jomā.

Tā ir arī atbilde uz vajadzību atjaunināt pamatnostādnes vēža skrīninga jomā, kā noteikts Padomes 2003. gada 2. decembra Ieteikumā 2003/878/EK par vēža skrīningu (52). Mērķis ir nodrošināt jaunu Eiropas pamatnostādņu attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu krūts vēža skrīninga un diagnosticēšanas jomā izdevumu, kurā ietverti pēdējie zinātnes sasniegumi. Šīs rīcības īstenošanas plānotais termiņš ir trīs gadi.

Tās mērķis ir arī izstrādāt brīvprātīgu ar krūts vēzi saistītu pakalpojumu akreditācijas shēmu Eiropā. Tā ir atbilde uz Padomes 2008. gada 10. jūnija secinājumiem par vēža slimības radītā sloga samazināšanu  (53) un Eiropas Parlamenta pieprasījumiem, tādiem kā Eiropas Parlamenta 2009. gada 14. decembra paziņojums par cīņu pret krūts vēzi Eiropas Savienībā (0071/2009). Šīs rīcības īstenošanas plānotais termiņš ir trīs gadi.

[Administratīvs līgums ar JRC]

Provizoriskā summa: EUR 3 500 000.

Ar šo rīcību arī nodrošinās to veselības aprūpes speciālistu apmācību digitālās mamogrāfijas jomā, kuri darbojas skrīninga programmās, pamatojoties uz projekta “Sadarbība Eiropā vēža skrīninga un profilakses pamatnostādņu izstrādes un īstenošanas jomā” rezultātiem (54). Tajā ietilpst divu apmācības kursu sagatavošana un nodrošināšana. Šī rīcība veicina Ieteikuma 2003/878/EK īstenošanu. Šīs rīcības īstenošanas plānotais termiņš ir viens gads.

[Administratīvs līgums ar Kopīgo pētniecības centru/Tiešā dotācija IARC]

Provizoriskā summa: EUR 500 000.

Šīs rīcības mērķis ir arī salīdzinoši novērtēt visaptverošu aprūpi vēža jomā, nodrošinot pacientiem starpnozaru ārstēšanu, un dot visaptverošas vēža aprūpes labākās prakses piemērus. Tā ir atbilde uz Komisijas 2009. gada 24. jūnija paziņojumu (COM(2009) 291 galīgā redakcija) “Par vēža apkarošanu: Eiropas partnerība”, kura mērķis ir samazināt nevienlīdzību vēža jomā par 70 % līdz 2020. gadam.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 500 000.

3.2.4.2.   Hronisku slimību profilakse

Šīs rīcības mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot rentablāku politiku hronisku slimību profilakses jomā.

Šīs rīcības mērķis ir atbalstīt projektus, kuros tiek pārbaudīta integrētas pieejas hronisku slimību profilaksei rentabilitāte, īpašu uzmanību pievēršot diabētam, sirds un asinsvadu slimībām vai elpceļu slimībām. Tā ietvers dažādu darbību rentabilitāti, lai novērstu, pārbaudītu un ārstētu hroniskas slimības. Projektos tiks likts uzsvars uz nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā un ietekmi uz iedzīvotājiem ar visaugstākajiem priekšlaicīgas nāves rādītājiem. Darbā galvenā uzmanība tiks pievērsta ekonomiskajam novērtējumam, īpaši rentabilitātes analīzei, un aplēsēm par pieaugumu valsts un starptautiskajā līmenī.

Veicinot priekšlaicīgas mirstības un saslimstības mazināšanu, tostarp neaizsargātās grupās, šī rīcība arī palīdzēs īstenot Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumu (COM(2009) 567) “Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES”. Tā ir arī atbilde uz Padomes secinājumiem: “Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās”, kurus pieņēma 2010. gada 7. decembrī (55). Šajā rīcībā tiks izmantota informācija no ANO augstākā līmeņa īpašās sesijas gala dokumenta par neinfekcijas slimībām, un ar šo rīcību veicinās minētā dokumenta īstenošanu.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 1 400 000.

3.2.4.3.   Eiropas reto slimību informācijas tīklu atbalstīšana

Šīs rīcības mērķis ir atbalstīt jaunu reto slimību reģistru vai reto slimību informācijas tīklu izveidi. Šī rīcība palīdzēs īstenot Komisijas 2008. gada 11. novembra paziņojumu (COM(2008) 679 galīgā redakcija) “Retās slimības: Eiropas mērogā risināmie uzdevumi” (56), Padomes 2009. gada 8. jūnija ieteikumu par rīcību reto slimību jomā (2009/C 151/02) (57).

Reto slimību reģistri un informācijas tīkli ir galvenie instrumenti zināšanu paplašināšanai par retām slimībām un klīniskās pētniecības attīstīšanai. Tie ir vienīgais veids, kā apkopot informāciju, lai iegūtu pietiekami daudz paraugu epidemioloģiskai pētniecībai un/vai klīniskai pētniecībai. Ņemot vērā valsts līmenī iegūto paraugu nelielo apjomu, minētos reģistrus un informācijas tīklus var radīt tikai ES līmenī. Lai nodrošinātu, ka resursi ir atklāti un pieejami, datu vākšanai un to saglabāšanai būs jānotiek, ieguldot kopīgus pūliņus. Pacientu reģistrācija ir svarīga arī turpmākajās rīcībās, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Ir jāpiešķir apzīmējums reto slimību zālēm, lai noteiktu pētniecības prioritātes un lai piešķirtu apzīmējumu un akreditētu Eiropas references tīklu (ERN) reto slimību jomā. Šī rīcība arī sekmēs pārdomu procesu par apzīmējuma piešķiršanas kritērijiem Eiropas references tīklam atbilstoši pamatnostādnēm, kuras noteiktas Direktīvā 2011/24/ES. Šīs rīcības prioritārās jomas ir reti audzēji, retas anēmijas, cerebrālā trieka, neiromuskulāras slimības, cistiskā fibroze, reti neiroloģiski traucējumi un reti ar autismu saistīti sindromi. Var tikt izvērtētas arī citas retas slimības. Šīs rīcības mērķis ir līdzfinansēt vismaz piecus tīklus.

[Projekta dotācijas]

Provizoriskā summa: EUR 4 500 000.

3.3.   Rīcības saskaņā ar trešo mērķi “Sagatavot un izplatīt ar veselību saistītu informāciju un zināšanas”

3.3.1.   Eiropas veselības informācijas sistēma (programmas lēmuma pielikuma 3.2.1. punkts)

3.3.1.1.   To rādītāju izmantošanas novērtējums un ietekme, kuri izstrādāti saistībā ar vienoto rīcību Eiropas Kopienas veselības rādītāju un uzraudzības jomā

Šīs rīcības mērķis ir novērtēt to rādītāju izmantošanu un ietekmi, kuri izstrādāti saistībā ar vienoto rīcību Eiropas Kopienas veselības rādītāju un uzraudzības jomā, ko finansēja no veselības programmas saskaņā ar darba plānu 2009. gadam. Eiropas Kopienas veselības rādītāji (ECHI) ir galvenā Eiropas veselības uzraudzības sistēmas sastāvdaļa, kas dod iespēju Komisijai un dalībvalstīm noteikt labāko praksi un apmainīties ar to, kā noteikts LESD 168. pantā, un novērtēt veselības sistēmu darbību un ilgtspēju, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020”. Šīs rīcības mērķis ir novērtēt, kādā mērā šie rādītāji tiek izmantoti lēmumu pieņemšanas procesā dalībvalstu un ES līmenī. Izmantojot šo rīcību, tiks analizēts, kā dalībvalstis izmanto ECHI rādītājus savas veselības politikas uzraudzībā un izvērtēšanā un savas veselības sistēmas darbības novērtēšanā, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējai.

[Pamatlīgums]

3.3.1.2.   Ar veselību saistītas informācijas vākšana un izplatīšana, izmantojot sadarbību ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju

Šīs rīcības mērķis ir, izmantojot sadarbību ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), savākt informāciju, kura ir svarīga politikas veidošanas procesam veselības aprūpes un veselības sistēmu jomā. Tā ir: a) informācija par “Eiropas inovācijas partnerību attiecībā uz aktīvu un veselīgu novecošanu”, kura palīdzēs veidot novatoriskas pieejas veselības un sociālās aprūpes jomā, ņemot vērā sabiedrības novecošanu, b) reakcija uz dalībvalstu lūgumu atbalstīt un sniegt konsultācijas par valsts veselības sistēmu ilgtspēju, pētot profilaktisko pasākumu rentabilitāti un veselības pasākumu efektivitāti, lietderību un ietekmi, c) pamatrādītāju izstrāde un veicināšana veselības aprūpē un veselības aprūpes sistēmās.

Šī rīcība ietver divus darba uzdevumus. Pirmajā darba uzdevumā galvenā uzmanība tiek pievērsta hronisko slimību profilakses pasākumu rentabilitātes un vispārējai hronisko slimību ekonomiskās ietekmes novērtēšanai, salīdzinot alternatīvas politikas/pasākumu scenārijus attiecībā uz nākotnes hronisko slimību profilakses politiku. Tajā jāietver pasākumi, kas saistīti ar principiāliem riska faktoriem attiecībā uz nopietnām hroniskajām slimībām (smēķēšana, uzturs, fiziskās aktivitātes un pārmērīga alkohola lietošana), kā arī hronisku slimību profilakses/ārstēšanas programmām vēža, sirds un asinsvadu slimību, diabēta, garīgo traucējumu un hronisku elpceļu slimību jomā. Tajā tiks izstrādāta veselības veicināšanas un profilakses pasākumu plašuma un dziļuma tipoloģija, īpašu uzmanību pievēršot pārmērīgai alkohola lietošanai, smēķēšanai, uzturam un fiziskajām aktivitātēm. Tajā tiks ietverts šo pasākumu darbības rezultātu novērtējums, ņemot vērā ESAO veselības datus par veselību ietekmējošiem faktoriem, kuri nav saistīti ar medicīnu, – uzturu, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšanu – to iespējamās ietekmes uz hroniskām slimībām un ekonomiku aspektā. Ar to izvērtēs primārās aprūpes sistēmu kvalitāti attiecībā uz hroniski slimu cilvēku vajadzību apmierināšanu, ņemot vērā darbības rezultātus un izmantojot atlasītus sabiedrībai paredzētus kvalitātes rādītājus. Izmantojot to, tiks pārskatīta slimību ārstēšanas programmu nozīme un iespējamā ietekme, kā arī “samaksa par padarīto” un citas stimulēšanas shēmas.

Otrais darba uzdevums paredzēts, lai turpinātu darbu pacientu drošības rādītāju jomā, kuru 2010. gadā sāka Komisija un ESAO savā projektā “Veselības aprūpes kvalitātes rādītāji” (58). Komisija līdzfinansēja projektu 2006.–2007. gadā, izmantojot projektu 2005 151 “Veselības aprūpes kvalitātes rādītāji”, un 2009.–2011. gadā, izmantojot projektu 2009 53 02“Īsumā par veselību”. Eiropas izdevums un Veselības aprūpes kvalitātes rādītāji. Nākamais solis – HealthData. Šī rīcība ir atbilde uz Padomes 2009. gada 9. jūnija ieteikumu par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli (2009/C 151/01) (59), kurā ir ieteikts izstrādāt ticamu un salīdzināmu rādītāju kopumu, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos, ņemot vērā darbu, kuru paveikušas starptautiskās organizācijas. Šī rīcība arī palīdz īstenot Direktīvu 2011/24/ES. Šis darbs ietvers a) iespējamo rādītāju skaita palielināšanu, b) datu vākšanu dalībvalstīs, kuras vēl nav devušas savu ieguldījumu datu vākšanā, c) tādu rādītāju izstrādi, kurus var izmantot slimnīcas/sistēmas līmenī.

[Tiešā dotācija ESAO]

Provizoriskā summa: EUR 500 000.

3.3.1.3.   Komisijas dalības maksa par līdzdalību Eiropas Veselības aprūpes sistēmu un politikas novērošanas centrā

Ar šo rīcību īsteno Komisijas 2009. gada 21. decembra lēmumu (C(2009) 10213 galīgā redakcija) par tās iekļaušanos Eiropas Veselības aprūpes sistēmu un politikas novērošanas centrā, kļūstot par iesaistīto organizāciju līdz pašreizējās veselības programmas termiņa beigām 2013. gadā. Komisijas dalības maksa ar minēto lēmumu tiek noteikta EUR 500 000 gadā.

Komisijas līdzdalības mērķis novērošanas centra darbā ir radīt un izplatīt kvalitatīvu informāciju un reālus pierādījumus attiecībā uz ES veselības sistēmām. Novērošanas centrs ir tehnisku zināšanu, neatkarīgu analīžu un respektējamu padomu krātuve. Novērošanas centrs ir partnerības projekts, kurā piedalās Pasaules Veselības organizācijas reģionālā iestāde Eiropā, Beļģijas, Somijas, Norvēģijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas valdība, Veneto reģions Itālijā, Eiropas Komisija (veselības programmas darbības laikā 2009.–2013. gadā), Eiropas Investīciju banka (EIB), Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (Pasaules Banka), Francijas veselības aprūpes fondu savienība (UNCAM), Londonas Ekonomikas augstskola (LSE) un Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skola (LSHTM).

Komisija būs priviliģēts partneris, un to interesējošie temati tiks iekļauti novērošanas centra darba programmā, ne tikai saistībā ar veselības aprūpes sistēmām, bet arī attiecībā uz veselību ietekmējošiem faktoriem, veselības veicināšanu un slimību profilaksi, īpaši hronisku slimību profilaksi. Konkrētās jomās varētu tikt pasūtīti speciāli pētījumi ar īsu iesniegšanas termiņu, lai palīdzētu īstenot direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

[Citas rīcības]

Provizoriskā summa: EUR 500 000.

3.3.2.   Ar veselību saistītas informācijas izplatīšana, analīze un piemērošana; informācijas sniegšana iedzīvotājiem, ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem (programmas lēmuma pielikuma 3.2.2. punkts)

3.3.2.1.   Atlīdzība ekspertiem par konsultācijām, kuras saistītas ar veselības sistēmām

Šīs rīcības mērķis ir iegūt ekspertu mehānismu konsultāciju sniegšanai par veselības sistēmu efektivitāti un lietderību pēc dalībvalstu un Komisijas pieprasījuma. Padomes 2011. gada 6. jūnija secinājumos “Ceļā uz modernām, atsaucīgām un ilgtspējīgām veselības aizsardzības sistēmām” Komisija šajā saistībā tiek aicināta izveidot mehānismu. Tas tiks veikts, radot daudznozaru mehānismu, kurš ietver augsti kvalificētus ekspertus attiecīgajās jomās, tostarp tādās jomās kā sabiedrības veselība, veselības sistēmas pārvaldība, epidemioloģija, sociālais nodrošinājums, veselības ekonomika un publiskās finanses. Jāpiesaista eksperti no akadēmiskajām aprindām, rūpniecības un pilsoniskās sabiedrības. Mehānismu vadīs Komisija. Vajadzības gadījumā tajā tiks ietverta tāda pamatmateriāla sagatavošana, kuru pievieno jautājumiem, un sadarbība ar ekspertiem. Ekspertu apstiprinātie atzinumi jāpielāgo konkrētām vajadzībām un situācijai tajā dalībvalstī, kura iesniedz pieprasījumu. Šis mehānisms var arī nodrošināt Komisijai zināšanas veselības jomā saistībā ar gada izaugsmes pētījumu un valsts reformas plāniem. Šī rīcība ietver atlīdzību, ko maksā ekspertiem par darbu.

[Citas rīcības]

Provizoriskā summa: EUR 1 000 000.

3.3.2.2.   ES veselības politikas un veselības programmu rezultātu paziņošana un veicināšana

Šīs rīcības mērķis ir dot ES iedzīvotājiem precīzu un savlaicīgu informāciju par ES valsts veselības aprūpes pasākumiem, kuri paredzēti LESD 168. pantā, un tādējādi nodrošināt, ka Eiropa tuvojas saviem iedzīvotājiem. Šīs rīcības mērķis ir arī veicināt uz veselību vērstu ES rīcību saistīšanu ar jaunām prioritātēm, tostarp stratēģiju “Eiropa 2020”.

Šai rīcībai ir trīs daļas. Pirmajā daļā tiek paredzēts veicināt Direktīvu 2011/24/ES. Direktīvā paredzēts izmantot jaunu un novatorisku pieeju atlīdzībai par pārrobežu veselības aprūpi, veicināt citā dalībvalstī izrakstītu recepšu atzīšanu, palīdzēt pacientiem pieprasīt speciālu ārstēšanu un veicināt informācijas apmaiņu veselības aprūpes kvalitātes un drošības standartu jomā. Šīs direktīvas īstenošanas panākumi ir atkarīgi no tā, cik labi informētas par šiem noteikumiem ir ieinteresētās personas un plaša sabiedrība. Šīs rīcības mērķis ir, izmantojot saprotamus un mērķtiecīgus pasākumus, nodrošināt iepriekš minēto. Pasākumos ietilpst brošūru iespiešana, informācijas izplatīšana tīmeklī un līdzdalība konferencēs ar ieinteresētajām personām.

Otrā daļa ietver ceturtās ES žurnālistu balvas piešķiršanas organizēšanu. Šīs rīcības mērķis ir turpināt paplašināt un uzturēt to žurnālistu tīklu, kuri dalībvalstīs galveno uzmanību pievērš veselības jautājumiem. Tas veicinās plašāku ES ziņu klāstu par veselību dalībvalstīs un tādējādi palielinās informētību par ES rīcību veselības, veselības aprūpes un pacientu tiesību jomā.

Trešā daļa ietver informācijas un informatīvu materiālu sagatavošanu un izplatīšanu, lai skaidrotu ES pasākumus un iniciatīvas veselības jomā. Papildus pasākumiem saistībā ar esošajām iniciatīvām veselības jomā un veselības programmas rezultātu veicināšanai pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta Tabakas izstrādājumu iniciatīvas un Veselības drošības iniciatīvas skaidrošanai ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem. Pasākumos tiek ietverta audiovizuāla materiāla sagatavošana un izplatīšana un publikācijas elektroniskā formātā un uz papīra, semināru un ekspertu sanāksmju organizēšana un līdzdalība tajās, informācijas stendu un citu informatīvu/PR materiālu nodrošināšana.

[Pamatlīgums]

3.3.2.3.   Informācijas tehnoloģijas valsts veselības politikas atbalstam

Šajā rīcībā ietverto pasākumu mērķis ir atbalstīt ES valsts veselības politiku, kā noteikts LESD 168. pantā, izmantojot attiecīgās IT lietojumprogrammas. Ar šiem IT instrumentiem tiek atbalstīta stratēģija “Eiropa 2020”, proti, vēršot inovāciju uz problēmām, ar kurām saskaras sabiedrība veselības jomā, veicinot rīka e-veselība izmantošanu, samazinot nevienlīdzību veselības jomā, veicinot aktīvu un veselīgu novecošanu, novēršot jaunus veselības apdraudējumus un nodrošinot labāku piekļuvi veselības aprūpes sistēmai.

Šī rīcība ietver šādas lietojumprogrammas: a) ES veselības portāls – publiska veselības tīmekļa vietne un tai pakārtotās vietnes “Eiropa pacientiem”, “Krīzes komunikācija”, “Žurnālistu balva” un “Jauniešu veselība”, b) Traumu datubāze (IDB) un datu instruments Veselība Eiropā – informācijas un datu saskarne (HEIDI), c) HEIDI Wiki, d) Veselības ārkārtas situāciju un slimību informācijas sistēma (HEDIS), Medicīnas informācijas sistēma (MedIsys) un Agrīnās brīdināšanas un ziņošanas projekts (EAR), e) Ārkārtējo darbību mehānisms veselības jomā (HEOF) – krīzes iekštīkls, f) ātrās reaģēšanas sistēma informācijas apmaiņai par veselības apdraudējumu sakarā ar apzinātu bioloģisku, ķīmisku un radioaktīvu vielu izplatīšanu – RAS-BICHAT un ātrās reaģēšanas sistēma informācijas apmaiņai par negadījumiem, tostarp tādiem, kurus izraisījušas ķīmiskas vielas, – RAS-CHEM, g) platformas: datu vākšana, kas saistīti ar rīcību par uzturu, fiziskajām nodarbībām un veselību; Eiropas foruma “Alkohols un veselība” datubāze (Alcohol Clearing House – ACH); Garīgās veselības kompass – ar forumu saistīta dokumentu pārvaldības sistēma; NVO datubāze; h) lietojumprogrammas asins, šūnu un audu, kā arī tabakas jomā: ikgadēja datu vākšana par nopietnām blaknēm vai nevēlamiem notikumiem saistībā ar asins pārliešanu un šūnu/audu transplantāciju (SARE); visu audu banku reģistrs ES, kurš pieejams kompetentām iestādēm dalībvalstīs; gada ziņojumu sistēma par brīvprātīgu, bezmaksas ziedošanu, obligāti gada ziņojumi dalībvalstīm; tabakas izstrādājumu testēšanas iestāžu reģistrs ES un tabakas izstrādājumu brīdinājumu, teksta un attēlu reģistrs, kurš ir pieejams kompetentām iestādēm dalībvalstīs; cilvēka audu un šūnu ES kodēšanas sistēmas reģistrs, i) pārrobežu veselības aprūpe, recepšu reģistrs, zāļu reģistrs, j) daudznozaru pakalpojumi sabiedrības veselības lietojumprogrammām un sistēmām.

[Pamatlīgumi]

3.3.3.   Analīze un ziņošana (programmas lēmuma pielikuma 3.2.3. punkts)

3.3.3.1.   Salīdzināmu, uz pierādījumiem balstītu datu un informācijas nodrošināšana politikas pasākumu atbalstam

Šīs rīcības mērķis ir nodrošināt analīzi, salīdzināmu informāciju un neatkarīgus, kvalitatīvus zinātniskus datus, lai, balstoties uz pierādījumiem, izstrādātu, īstenotu un novērtētu rīcību veselības jomā ES un dalībvalstu līmenī, tostarp attiecībā uz “Eiropas inovācijas partnerību attiecībā uz aktīvu un veselīgu novecošanu”. Tā palīdzēs palielināt veselības programmas finansēto projektu ilgtspēju, uzturot un papildinot līdz šim sagatavoto informāciju un datus. Pierādījumu nodrošināšana veselības jomā un ziņošana ES līmenī dod iespēju salīdzināt politiku, kura atbalsta politikas izstrādi un novērtēšanu, kā arī palīdz noteikt, izplatīt un piemērot labāko praksi. Tā dod iespēju ES un dalībvalstīm atrast izaugsmes šķēršļus veselības jomā un tādējādi sniegt plašāku atbalstu valsts veselības sistēmām.

Šai rīcībai ir trīs daļas. Pirmā daļa ietver salīdzināmu, uz pierādījumiem balstītu datu un informācijas vākšanu, analīzi un izplatīšanu veselības politikas atbalstam un novērtēšanai, sniedzot informāciju Eiropas politikas veidotājiem, ekspertiem un iedzīvotājiem.

[Pamatlīgumi]

Otrā daļā tiek pievienoti dati, kuri atbalsta aktīvas un veselīgas novecošanas un citas Eiropas veselības informācijas un zināšanu sistēmas prioritārās jomas, lai nodrošinātu atjauninātu informāciju Eiropas politikas veidotājiem, veselības ekspertiem un iedzīvotājiem.

[Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus]

Trešā daļa ir Eirobarometra pētījums par tabaku, lai sniegtu datus par smēķēšanas ieradumu, pasīvo smēķēšanu un konkrētu smēķētāju un nesmēķētāju izturēšanos un lai atjauninātu tabakas kontroles rādītājus tabakas kontroles politikas īstenošanas uzraudzībai. Rezultāti tiks izmantoti, lai sniegtu pamatu apspriedēm Eiropas Parlamentā un Padomē par Komisijas priekšlikumu pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīvu 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (60), kā arī par starpiestāžu apspriedēm par iespējamo iniciatīvu darba ņēmēju aizsargāšanai no tabakas dūmiem darba vietā, kā arī citu tabakas kontroles iniciatīvu izstrādei.

[Pamatlīgums]

---

(1)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2007:0630:FIN:LV:PDF

(2)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:2020:FIN:LV:PDF

(3)  Termins “privātais sektors” attiecas uz uzņēmējdarbības sabiedrībām/uzņēmumiem/korporācijām, uzņēmējdarbības organizācijām vai citām struktūrām, kuru mērķis ir gūt peļņu, neatkarīgi no to juridiskā statusa (reģistrēta/nereģistrēta), īpašnieka (pilnīgi vai daļēji privāta/valsts struktūra) vai lieluma (liela/maza organizācija), ja tās nav valsts kontrolē.

(4)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0546:FIN:LV:PDF

(5)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0758:FIN:LV:PDF

(6)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0682:FIN:LV:PDF

(7)  OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp.

(8)  Rezultāti pieejami: http://ec.europa.eu/health/preparedness_response/docs/iridium_1_2011_frep_en.pdf

(9)  http://www.shipsan.eu/

(10)  OV L 21, 26.1.2000., 32. lpp.

(11)  OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.

(12)  OV L 124, 20.5.2009., 30. lpp.

(13)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52009DC0569:EN:NOT

(14)  http://ec.europa.eu/health/sti_prevention/docs/eu_communication_2009_action_en.pdf

(15)  OV L 241, 10.9.2008., 21. lpp.

(16)  OV L 33, 8.2.2003., 30. lpp.

(17)  Komisijas 2005. gada 30. septembra Direktīva 2005/62/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz Kopienas standartiem un specifikācijām, kas attiecas uz asins sagatavotāju kvalitātes sistēmu, OV L 256, 1.10.2005., 41. lpp. un OV L 287M, 18.10.2006., 359. lpp.; Komisijas 2005. gada 30. septembra Direktīva 2005/61/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/98/EK attiecībā uz izsekojamības prasībām un nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu, OV L 256, 1.10.2005., 32. lpp. un OV L 287M, 18.10.2006., 350. lpp.; Komisijas 2004. gada 22. marta Direktīva 2004/33/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/98/EK piemērošanu attiecībā uz dažām tehniskajām prasībām asinīm un asins komponentiem, OV L 91, 30.3.2004., 25. lpp.

(18)  OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.

(19)  Komisijas 2006. gada 8. februāra Direktīva 2006/17/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par noteiktām tehniskajām prasībām cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai, OV L 38, 9.2.2006., 40. lpp. un OV L 330M, 28.11.2006., 162. lpp.; Komisijas 2006. gada 24. oktobra Direktīva 2006/86/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai, OV L 294, 25.10.2006., 32. lpp. un OV L 314M, 1.12.2007., 272. lpp.

(20)  http://ec.europa.eu/health/ph_threats/human_substance/oc_organs/docs/organs_action_lv.pdf

(21)  OV L 207, 6.8.2010., 14. lpp.

(22)  OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.

(23)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0758:FIN:LV:PDF

(24)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0567:FIN:LV:PDF

(25)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0133:FIN:LV:PDF

(26)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0173:FIN:LV:PDF

(27)  OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.

(28)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0682:FIN:LV:PDF

(29)  3053. Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksme.

(30)  http://www.euro.who.int/en/home/projects/observatory/activities/research-studies-and-projects/prometheus

(31)  http://www.rn4cast.eu/en/index.php

(32)  http://www.mohprof.eu/LIVE/

(33)  3095. Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksme.

(34)  http://www.cedar-net.eu

(35)  http://www.coping-project.eu/

(36)  http://www.mentdiselderly.eu

(37)  http://www.seyle.org

(38)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2007:0279:FIN:LV:PDF

(39)  http://www.epode.org/

(40)  http://ec.europa.eu/eahc/phea_ami/pdbview40/printing/print_prjdet.cfm?prjno=2005316

(41)  http://www.projectenergy.eu

(42)  http://www.tempestproject.eu

(43)  http://www.aaaprevent.yse.nl

(44)  http://www.amphoraproject.net

(45)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/com/2006/com2006_0625en01.pdf

(46)  OV C 302, 12.12.2009., 15. lpp.

(47)  OV L 194, 18.7.2001., 26. lpp.

(48)  OV L 152, 20.6.2003., 16. lpp.

(49)  OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(50)  OV L 22, 25.1.2003., 31. lpp.

(51)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0291:FIN:LV:PDF

(52)  OV L 327, 16.12.2003., 34. lpp.,

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2003:327:0034:0038:LV:PDF

(53)  http://www.eu2008.si/en/News_and_Documents/Council_Conclusions/June/0609_EPSCO-cancer.pdf

(54)  http://ec.europa.eu/eahc/phea_ami/pdbview40/printing/print_prjdet.cfm?prjno=2006322

(55)  3053. Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksme.

(56)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0679:FIN:LV:PDF

(57)  OV C 151, 3.7.2009., 7. lpp.

(58)  http:/project.www.oecd.org/document/34/0,3746,en_2649_37407_37088930_1_1_1_37407,00.html

(59)  OV C 151, 3.7.2009., 1. lpp.

(60)  Tabakas izstrādājumu direktīvas pārskatīšana (2001/37/EK), kas minēta Komisijas 2011. gada darba programmas (COM(2010) 623 galīgā redakcija) II pielikumā (2012. gada iespējamās iniciatīvas).

II PIELIKUMS

Kopienas Otrās veselības rīcības programmas (2008.–2013. gadam) projektiem paredzēto finanšu iemaksu kritēriji

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1.   VISPĀRĒJIE PRINCIPI

1.   Finanšu regula un tās īstenošanas kārtība ir atsauces dokumenti veselības programmas īstenošanai.

2.   Dotācijas piešķir saskaņā ar šādiem principiem:

—

līdzfinansējuma noteikums. Vajadzīgs ārējs līdzfinansējums no avota, kas nav ES fondi, vai nu no paša dotācijas saņēmēja, vai arī trešo personu finanšu līdzekļiem. Trešo personu iemaksas natūrā var uzskatīt par līdzfinansējumu, ja šīs iemaksas ir vajadzīgas vai piemērotas (Finanšu regulas 113. pants un īstenošanas kārtības 172. pants),

—	bezpeļņas noteikums: dotācijas mērķis vai iznākums nevar būt peļņas radīšana saņēmējam (Finanšu regulas 109. panta 2. punkts un īstenošanas kārtības 165. pants),

—	atpakaļejoša spēka aizliegums: izdevumi, uz kuriem attiecas finansējums, ir jārada laikposmā pēc nolīguma parakstīšanas. Izņēmuma gadījumos var pieļaut tādu izdevumu kompensēšanu, kas radušies, sākot, bet ne agrāk kā no dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas (Finanšu regulas 112. pants),

—	kumulācijas aizliegums: konkrētam projektam, ko veic attiecīgs saņēmējs, var piešķirt tikai vienu dotāciju (Finanšu regulas 111. pants) (1).

3.   Rīcību priekšlikumus vērtēs, pamatojoties uz trim kritēriju kategorijām:

—	izslēgšanas un atbilstības kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja atbilstību (Finanšu regulas 114. pants),

—	atlases kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja finansiālās un darbības spējas izpildīt ierosināto rīcību (Finanšu regulas 115. pants),

—	piešķiršanas kritēriji, lai novērtētu priekšlikuma kvalitāti, ņemot vērā tā izmaksas.

Novērtēšanas procedūrā šīs minētās kritēriju kategorijas piemēros secīgi. Priekšlikumu, kas neatbildīs vienas kategorijas prasībām, neizskatīs nākamajā novērtēšanas posmā un noraidīs.

4.   Projektiem jābūt tādiem, kuri:

—	ir novatoriski un neatkārtojas,

—	rada pievienoto vērtību Eiropas līmenī veselības jomā; šādi projekti paredz apjomradītus ietaupījumus, iesaista pietiekamu skaitu atbilstīgu valstu, ņemot vērā projekta darbības jomu, un tos iespējams piemērot citā valstī,

—	dod ieguldījumu ES politikas attīstībā veselības jomā un atbalsta to,

—	ietver efektīvu pārvaldības struktūru, skaidru novērtēšanas procesu un precīzu gaidāmo rezultātu aprakstu,

—	ietver plānu, kā Eiropas līmenī izmantot un izplatīt rezultātus piemērotām mērķauditorijām.

2.   IZSLĒGŠANAS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

1.   Pieteikuma iesniedzējus izslēgs no veselības programmas finansējuma piešķiršanas procedūras, ja uz viņiem attiecas jebkura no izslēgšanas situācijām, kas uzskaitītas Finanšu regulas 93. panta 1. punktā un 94. pantā.

Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz pienācīgi parakstīts un datēts apliecinājums, ka tie nav nevienā no iepriekš minētajām situācijām.

2.   Priekšlikumi, kuros iesaistīta tikai viena atbilstīga valsts vai valsts reģions, tiks noraidīti.

3.   Pēc iesniegšanas termiņa saņemtus priekšlikumus, nepilnīgi aizpildītus priekšlikumus vai priekšlikumus, kas neatbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajām oficiālajām prasībām, finansējuma piešķiršanai neizskatīs. Tas neattiecas uz acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu gadījumiem īstenošanas kārtības 178. panta 2. punkta nozīmē.

Katram pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas minēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, tostarp:

—	galvenā partnera un saistīto partneru administratīvie dati,

—	projekta tehniskais apraksts,

—	projekta kopējais budžets un prasītā ES līdzfinansējuma daļa.

Pierādījums: pieteikuma saturs.

4.   Rīcības, kas dotācijas pieteikuma reģistrācijas dienā jau ir sāktas, izslēgs no līdzdalības veselības programmā.

Pierādījums: dotācijas pieteikumā jānorāda rīcības plānotais sākšanas datums un ilgums.

3.   ATLASES KRITĒRIJI

Izvērtēs tikai tos priekšlikumus, kas atbilst izslēgšanas un atbilstības kritērijiem. Jābūt izpildītiem turpmāk minētajiem atlases kritērijiem.

1.   Finanšu nodrošinājums

Pieteikuma iesniedzēju finansējuma avotiem jābūt stabiliem un pietiekamiem, lai nodrošinātu darbību visā tās īstenošanas laikā un piedalītos līdzfinansēšanā.

Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz peļņas un zaudējumu pārskats un bilance par pilniem diviem pēdējiem finanšu gadiem.

Finanšu nodrošinājuma pārbaude neattiecas uz valsts iestādēm, ar starpvaldību nolīgumiem izveidotām starptautiskām sabiedriskajām organizācijām vai šo organizāciju izveidotām specializētām aģentūrām.

2.   Darbībspēja

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt profesionāliem līdzekļiem, kompetencei un kvalifikācijai, kas vajadzīga pieteikumā ierosinātās rīcības īstenošanai.

Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz organizācijas pēdējais gada darbības pārskats, tostarp darbības, finanšu un tehniskie dati, un visu ierosinātajā rīcībā iesaistīto organizāciju attiecīgo profesionālo darbinieku dzīvesgājuma apraksti.

3.   Papildu dokumenti, kas jāiesniedz pēc Komisijas pieprasījuma

Pieteikuma iesniedzējiem pēc pieprasījuma jāiesniedz apstiprināta revidenta sagatavots ārējās revīzijas ziņojums, kurā apstiprināts pēdējais pieejamais gada finanšu pārskats un sniegts pieteikuma iesniedzēja finansiālās dzīvotspējas novērtējums.

4.   PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem, izvērtēs tikai tos projektus, kas atbilst izslēgšanas un atbilstības, kā arī atlases kritērijiem.

1.   Atbilstība politikai un kontekstam (40 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 20 punkti):

a)	projekta ieguldījums 2012. gada darba plānā noteikto mērķu un prioritāšu sasniegšanā (8 punkti);

b)	stratēģiskais nozīmīgums, ņemot vērā ES veselības stratēģiju (2), kā arī paredzamo ieguldījumu esošo zināšanu papildināšanā un ietekmi uz veselību (8 punkti);

c)

pievienotā vērtība ES līmenī sabiedrības veselības jomā (8 punkti): — ietekme uz mērķgrupām, ilgtermiņa ietekme un iespējamā pavairošanas ietekme, piemēram, atkārtojami, tālāk nododami un ilgtspējīgi pasākumi, — papildināmības, sinerģijas un saderības veicināšana ar attiecīgajām ES politikām un programmām;

d)	ģeogrāfiskā pārklājuma atbilstība (8 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka projekta ģeogrāfiskais pārklājums atbilst tā mērķiem, un jāpaskaidro, kāda nozīme ir atbilstīgajām valstīm kā partneriem un kāda ir šo partneru nozīme projekta līdzekļu vai mērķa iedzīvotāju ziņā;

e)	sociālais, kultūras un politiskais konteksts (8 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jāpaskaidro, kā projekts attiecas uz situāciju attiecīgajās valstīs vai īpašās teritorijās, nodrošinot paredzēto pasākumu saderību ar mērķgrupu kultūru un uzskatiem.

2.   Tehniskā kvalitāte (30 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 15 punkti):

a)	Pierādījumu bāze (6 punkti): Pieteikuma iesniedzējiem jāietver pieteikumā problēmas analīze un skaidri jāapraksta ierosināto pasākumu faktori, ietekme, efektivitāte un piemērojamība.

b)	Satura izklāsts (6 punkti): Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta mērķi un uzdevumi, mērķgrupas, tostarp attiecīgie ģeogrāfiskie faktori, metodes, paredzamā ietekme un rezultāti.

c)

Novatorisks raksturs, tehniskā papildināmība un izvairīšanās no citu esošo rīcību dublēšanas ES līmenī (6 punkti): Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jānorāda, kādus panākumus ar projektu plānots gūt attiecīgajā jomā salīdzinājumā ar esošo stāvokli, un jānodrošina, lai starp projektiem un pasākumiem, kurus jau veic Eiropas un starptautiskā līmenī, nav daļējas vai pilnīgas nevajadzīgas dublēšanās vai pārklāšanās.

d)	Novērtēšanas stratēģija (6 punkti): Pieteikuma iesniedzējiem pārliecinoši jāpaskaidro ierosināto metožu un izraudzīto rādītāju atbilstība.

e)	Izplatīšanas stratēģija (6 punkti): Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta paredzētās stratēģijas un metodoloģijas atbilstība, lai nodrošinātu rezultātu tālāku nodošanu un izplatīšanas ilgtspēju.

3.   Pārvaldības kvalitāte un budžets (30 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 15 punkti):

a)	Plānošana un organizēšana (5 punkti): Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta veicamie pasākumi, termiņi un starpposma mērķi, plānotie rezultāti, uzdevumu veids un sadalījums, kā arī jāsniedz riska analīze.

b)	Organizatoriskā spēja (5 punkti): Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta pārvaldības struktūra, personāla kompetence, pienākumi, iekšējā saziņa, lēmumu pieņemšana, kā arī kontrole un uzraudzība.

c)	Partnerības kvalitāte (5 punkti): Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta paredzētās partnerības intensitāte, uzdevumi un pienākumi, attiecības starp dažādiem partneriem un sinerģija, kā arī partneru un tīkla struktūras papildināmība.

d)	Komunikācijas stratēģija (5 punkti): Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta komunikācijas stratēģija attiecībā uz plānošanu, mērķgrupām, izmantoto komunikācijas kanālu atbilstību un ES līdzfinansējuma redzamību.

e)

Kopīgs un sīki izstrādāts budžets, tostarp finanšu pārvaldība (10 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 5 punkti):   Pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka budžets ir atbilstošs, piemērots, līdzsvarots un saskanīgs pats par sevi, dalījumā starp partneriem un saistībā ar konkrētiem projekta mērķiem. Budžets jāsadala starp iespējami nedaudziem partneriem, lai izvairītos no pārliekas sadrumstalotības.   Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta finanšu plūsmas, pienākumi, pārskata iesniegšanas procedūras un kontrole.

Visi priekšlikumi, kas neiegūs minimālo punktu skaitu vērtēšanai nākamajā kārtā, tiks noraidīti.

Priekšlikumus, kurus ieteiks finansēt, pēc novērtēšanas iekļaus sarakstā, sarindojot tos pēc piešķirto punktu skaita. Ņemot vērā pieejamo budžetu, līdzfinansējumu piešķirs priekšlikumiem, kam piešķirts visvairāk punktu.

---

(1)  Tas nozīmē, ka par konkrētu rīcību, ar kuru pieteikuma iesniedzējs pretendē uz dotāciju, Komisijas līdzfinansējumu var saņemt tikai vienu reizi neatkarīgi no šīs rīcības ilguma.

(2)  COM(2007) 630 galīgā redakcija; http://ec.europa.eu/health/ph_overview/strategy/health_strategy_en.htm

III PIELIKUMS

Kopienas Otrajā veselības rīcības programmā (2008.–2013. gadam) paredzētie kritēriji finanšu iemaksām nevalstisku struktūru vai specializētu tīklu (darbības dotācijas) darbības nodrošināšanai

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

1.   VISPĀRĒJIE PRINCIPI

1.	Finanšu regula un tās īstenošanas kārtība ir atsauces dokumenti veselības programmas īstenošanai.

2.

Dotācijas piešķir saskaņā ar šādiem principiem: — līdzfinansējuma noteikums: vajadzīgs ārējs līdzfinansējums no avota, kas nav ES fondi, – no paša dotācijas saņēmēja vai trešo personu finanšu līdzekļiem. Trešo personu iemaksas natūrā var uzskatīt par līdzfinansējumu, ja šīs iemaksas ir vajadzīgas vai piemērotas (Finanšu regulas 113. pants un īstenošanas kārtības 172. pants); — bezpeļņas noteikums: dotācijas mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam (Finanšu regulas 109. panta 2. punkts un īstenošanas kārtības 165. pants); — atpakaļejoša spēka aizliegums: izdevumi, uz kuriem attiecas finansējums, ir jārada laikposmā pēc nolīguma parakstīšanas. Izņēmuma gadījumos var pieļaut tādu izdevumu kompensēšanu, kas radušies, sākot no dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk (Finanšu regulas 112. pants); — kumulācijas aizliegums: attiecīgam dotācijas saņēmējam viena finanšu gada laikā var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju (Finanšu regulas 111. pants) (1).

3.

Rīcību priekšlikumus vērtēs, pamatojoties uz trim kritēriju kategorijām: — izslēgšanas un atbilstības kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja atbilstību (Finanšu regulas 114. pants), — atlases kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja finansiālās un darbības spējas izpildīt ierosināto rīcību (Finanšu regulas 115. pants), — piešķiršanas kritēriji, lai novērtētu priekšlikuma kvalitāti, ņemot vērā tā izmaksas. Novērtēšanas procedūrā šīs minētās kritēriju kategorijas piemēros secīgi. Priekšlikumu, kas neatbildīs vienas kategorijas prasībām, neizskatīs nākamajā novērtēšanas posmā un noraidīs.

2.   IZSLĒGŠANAS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

1.

ES finanšu iemaksas var piešķirt nevalstisku struktūru darbības nodrošināšanai vai izmaksām, kas saistītas ar bezpeļņas struktūras veiktu specializēta tīkla koordinēšanu. Specializēts tīkls ir tādu Eiropas bezpeļņas struktūru tīkls, kas darbojas dalībvalstīs vai valstīs, kuras piedalās veselības programmā un veicina principus un politiku saskaņā ar programmas mērķiem un kurām ir attiecīgi panākumi kopīgos pasākumos (piemēram, veiksmīgi pabeigti projekti un/vai kopīgas publikācijas), kā arī kuras ir iedibinājušas sadarbības noteikumus (piemēram, standarta darbības procedūras (SOP) vai saprašanās memorands). Finansējumu var saņemt tāda organizācija vai specializēts tīkls: — kas negūst peļņu un kam nav ražošanas, tirdzniecības un uzņēmējdarbības vai citu konfliktējošu interešu, — kam ir dalībnieki vismaz pusē dalībvalstu, — kam ir vienmērīgs ģeogrāfiskais pārklājums, — kura galvenais mērķis atbilst vienam vai vairākiem veselības programmas mērķiem, — kura vispārīgie mērķi nav tieši vai netieši pretrunā ES politikai vai kuram nav tēla, kas var kaitēt ES tēlam, — kas ir iesniedzis Komisijai apmierinošus pārskatus par dalībniekiem, iekšējiem noteikumiem un finansējuma avotiem, — kas ir iesniedzis Komisijai gada darba programmu attiecīgajam finanšu gadam un pēdējo gada darbības pārskatu, kā arī attiecīgā gadījumā pēdējo novērtējuma ziņojumu, — uz ko neattiecas neviena no izslēgšanas situācijām, kas minētas Finanšu regulas 93. panta 1. punktā un 94. pantā. Par neatbilstīgiem var uzskatīt pieteikuma iesniedzējus, kas strādā ar privātā sektora dalībniekiem, kurus uzskata par nepiemērotiem to darbības veida dēļ, kas nav savienojams ar Eiropas Savienības principiem, kā tas noteikts ES līguma 2. un 3. pantā.

2.

Pēc iesniegšanas termiņa saņemtus priekšlikumus, nepilnīgi aizpildītus priekšlikumus vai tādus, kuri neatbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajām oficiālajām prasībām, neizskatīs finansējuma piešķiršanai. Tas neattiecas uz acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu gadījumiem īstenošanas kārtības 178. panta 2. punkta nozīmē.

3.	Kritēriju “nav ražošanas, tirdzniecības, uzņēmējdarbības vai citu konfliktējošu interešu” izvērtēs saskaņā ar VI pielikumu.

3.   ATLASES KRITĒRIJI

Izvērtēs tikai tos priekšlikumus, kas atbilst izslēgšanas un atbilstības kritērijiem.

Atlases kritēriji dod iespēju novērtēt pieteikuma iesniedzējas organizācijas finansiālo un darbībspēju izpildīt ierosināto darba programmu.

Dotāciju var piešķirt tikai tādām organizācijām, kurām ir to darbības nodrošināšanai vajadzīgie līdzekļi. Lai to pierādītu, organizācijām:

—

jāpievieno organizācijas gada pārskata kopija par to pēdējo finanšu gadu, kura pārskats ir pieejams līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim. Ja dotācijas pieteikumu iesniedz jauna Eiropas organizācija, pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz jauno struktūru veidojošo dalībnieku organizāciju gada pārskati (tostarp bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins) par to pēdējo finanšu gadu, par kuru pārskati ir pieejami līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim,

—	jāiesniedz sīki izstrādāts organizācijas turpmākais budžets, kurā ienākumi ir līdzsvarā izdevumiem,

—	ja prasītā darbības dotācija pārsniedz EUR 100 000, jāpievieno apstiprināta revidenta sagatavots ārējās revīzijas ziņojums, kurā apstiprināts pēdējais pieejamais pārskats par finanšu gadu un sniegts pieteikuma iesniedzējas organizācijas finansiālās dzīvotspējas novērtējums.

Dotāciju var piešķirt tikai tādām organizācijām, kurām ir to darbības nodrošināšanai vajadzīgie līdzekļi, prasmes un profesionālā pieredze. Lai to pierādītu, pieteikumam jāpievieno šāda informācija:

—	organizācijas pēdējais gada darbības pārskats vai, ja organizācija ir tikko izveidota, valdes locekļu un pārējo darbinieku dzīvesgājuma apraksti un jauno struktūru veidojošo dalībnieku organizāciju gada darbības pārskati,

—	ziņas par dalību vai pieteikumu iesniegšanu attiecībā uz ES finansētām rīcībām, dotāciju līgumu slēgšanu un līgumu slēgšanu finansējumam no ES budžeta.

4.   PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Novērtējumu veiks tikai tiem priekšlikumiem, kuri atbilst izslēgšanas un atbilstības kritērijiem, kā arī atlases kritērijiem.

Piešķiršanas kritēriji dod iespēju izvēlēties darba programmas, kuras var nodrošināt atbilstību ES mērķiem un prioritātēm un var garantēt pienācīgu izplatīšanu un saziņu, tostarp ES finansējuma redzamības nodrošināšanu.

Tāpēc ES finansējuma saņemšanas nolūkā iesniegtajai gada darba programmai ir jāatbilst turpmāk minētajiem kritērijiem.

1.

Nevalstiskās struktūras vai specializētā tīkla gada darba programmas atbilstība politikai un kontekstam (25 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 13 punkti): a) Gada darba programmas atbilstība veselības programmai un gada darba plānam attiecībā uz mērķu un prioritāšu sasniegšanu (10 punkti). b) Organizācijas pasākumi (2) jāapraksta saistībā ar 2012. gada veselības programmas darba plānā norādītajām prioritātēm (10 punkti). c) Nevalstiskās struktūras vai specializētā tīkla ģeogrāfiskā pārklājuma atbilstība. Pieteikuma iesniedzēja gada darba programmā jāietver pasākumi vairākās dalībvalstīs, kuras piedalās programmā (5 punkti).

2.

Ierosinātās gada darba programmas tehniskā kvalitāte (40 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 20 punkti) a) Gada darba programmas mērķis: pieteikuma iesniedzēja darba programmā skaidri jāapraksta visi organizācijas vai specializētā tīkla mērķi un to piemērotība gaidāmo rezultātu sasniegšanai. Pieteikuma iesniedzējiem jāpierāda, ka iesniegtā darba programma sniedz patiesu un godīgu pārskatu par visiem organizācijas/specializētā tīkla plānotajiem pasākumiem 2012. gadā, tostarp tiem, kas neatbilst 2012. gada veselības programmas darba plānam (10 punkti). b) Darbības sistēma: pieteikuma iesniedzēju darba programmā skaidri jāapraksta plānotie pasākumi, uzdevumi, pienākumi un termiņi tai šīs darba programmas daļai, kas atbilst 2012. gada veselības programmas darba plānam, un jāraksturo tie saistībā ar citiem pieteikuma iesniedzēja pasākumiem (10 punkti). c) Novērtēšanas stratēģija: pieteikuma iesniedzēju darba programmā skaidri jāapraksta pasākumu iekšējais un ārējais novērtējums un izmantojamie rādītāji (10 punkti). d) Izplatīšanas stratēģija: pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāparāda saziņas un izplatīšanas rīcību un metožu atbilstība (10 punkti).

3.

Pārvaldības kvalitāte (35 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 18 punkti) a) Gada darba plānošana: pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta veicamie pasākumi, termiņi un starpposma mērķi, plānotie rezultāti, uzdevumu veids un sadalījums, kā arī jāsniedz riska analīze (10 punkti). b) Organizatoriskā darbībspēja: pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta pārvaldības process, darbaspēks un personāla kompetence, pienākumi, iekšējā saziņa, lēmumu pieņemšana, kā arī kontrole un uzraudzība. Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jānorāda arī darba attiecības ar attiecīgajiem partneriem un ieinteresētajām personām (10 punkti). c) Kopīgs un sīki izstrādāts budžets: pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka budžets ir atbilstošs, piemērots, līdzsvarots un saskanīgs gan pats par sevi, gan attiecībā uz plānotajiem pasākumiem (10 punkti). d) Finanšu pārvaldība: pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta finanšu plūsmas, pienākumi, pārskata iesniegšanas procedūras un, kur vien tas iespējams, kontrole (5 punkti).

Visi projekti, kas neiegūs minimālo punktu skaitu, tiks noraidīti.

Priekšlikumus, kurus ieteiks finansēt, pēc novērtēšanas iekļaus sarakstā, sarindojot tos pēc piešķirto punktu skaita. Ņemot vērā pieejamo budžetu, līdzfinansējumu piešķirs priekšlikumiem, kam piešķirts visvairāk punktu.

---

(1)  Tas nozīmē, ka gada darba programmu, kuru iesniedzis viens pieteikuma iesniedzējs darbības dotācijas saņemšanai, Komisija var apstiprināt līdzfinansēšanai tikai vienu reizi.

(2)  No finansējuma ir izslēgti tie lobēšanas pasākumi, kuri attiecināmi tikai uz ES iestādēm.

IV PIELIKUMS

Kopienas Otrajā veselības rīcības programmā (2008.–2013. gadam) vienotām rīcībām paredzēto finanšu iemaksu kritēriji

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 3. punkts

1.   VISPĀRĒJIE PRINCIPI

1.	Finanšu regula un tās īstenošanas kārtība ir atsauces dokumenti veselības programmas īstenošanai.

2.

Dotācijas piešķir saskaņā ar šādiem principiem: — līdzfinansējuma noteikums: vajadzīgs ārējs līdzfinansējums no avota, kas nav ES fondi, – no paša dotācijas saņēmēja vai trešo personu finanšu līdzekļiem. Trešo personu iemaksas natūrā var uzskatīt par līdzfinansējumu, ja šīs iemaksas ir vajadzīgas vai piemērotas (Finanšu regulas 113. pants un īstenošanas kārtības 172. pants), — bezpeļņas noteikums: dotācijas mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam (Finanšu regulas 109. panta 2. punkts un īstenošanas kārtības 165. pants), — atpakaļejoša spēka aizliegums: izdevumi, uz kuriem attiecas finansējums, ir jārada laikposmā pēc nolīguma parakstīšanas. Izņēmuma gadījumos var pieļaut tādu izdevumu kompensēšanu, kas radušies, sākot, bet ne agrāk kā no dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas (Finanšu regulas 112. pants), — kumulācijas aizliegums: konkrētai vienotai rīcībai, ko veic attiecīgs dotācijas saņēmējs, var piešķirt tikai vienu dotāciju (Finanšu regulas 111. pants) (1).

3.

Rīcību priekšlikumus vērtēs, pamatojoties uz trim kritēriju kategorijām: — izslēgšanas un atbilstības kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja atbilstību (Finanšu regulas 114. pants), — atlases kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja finansiālās un darbības spējas izpildīt ierosināto rīcību (Finanšu regulas 115. pants), — piešķiršanas kritēriji, lai novērtētu priekšlikuma kvalitāti, ņemot vērā tā izmaksas. Novērtēšanas procedūrā šīs minētās kritēriju kategorijas piemēros secīgi. Priekšlikumu, kas neatbildīs vienas kategorijas prasībām, neizskatīs nākamajā novērtēšanas posmā un noraidīs.

2.   IZSLĒGŠANAS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

1.

Vienotas rīcības var īstenot kopā ar tādām valsts vai nevalstiskām struktūrām: — kuras negūst peļņu un kam nav ražošanas, tirdzniecības un uzņēmējdarbības vai citu konfliktējošu interešu, — kuru galvenais mērķis atbilst vienam vai vairākiem veselības programmas mērķiem, — kuru vispārīgie mērķi nav tieši vai netieši pretrunā ES politikai vai kam nav apšaubāma tēla, — kuras ir iesniegušas Komisijai apmierinošus pārskatus par dalībniekiem, iekšējiem noteikumiem un finansējuma avotiem, — kuras pārredzamas procedūras rezultātā izraudzījusies dalībvalsts vai attiecīgā kompetentā iestāde un atzinusi Komisija, — uz kurām neattiecas neviena no izslēgšanas situācijām, kas minētas Finanšu regulas 93. panta 1. punktā un 94. pantā. Par neatbilstīgiem var uzskatīt pieteikuma iesniedzējus, kas strādā ar privātā sektora dalībniekiem, kurus uzskata par nepiemērotiem to darbības veida dēļ, kas nav savienojams ar Eiropas Savienības principiem, kā tas noteikts ES līguma 2. un 3. pantā.

2.

Pēc iesniegšanas termiņa saņemtus priekšlikumus, nepilnīgi aizpildītus priekšlikumus vai tādus, kuri neatbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajām oficiālajām prasībām, neizskatīs finansējuma piešķiršanai. Tas neattiecas uz acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu gadījumiem īstenošanas kārtības 178. panta 2. punkta nozīmē.

3.	Kritēriju “nav ražošanas, tirdzniecības, uzņēmējdarbības vai citu konfliktējošu interešu” novērtēs saskaņā ar VI pielikumu.

3.   ATLASES KRITĒRIJI

Izvērtēs tikai tos priekšlikumus, kas atbilst izslēgšanas un atbilstības kritērijiem.

Atlases kritēriji dod iespēju novērtēt pieteikuma iesniedzēja finansiālo un darbības spēju izpildīt ierosināto rīcību.

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt profesionāliem līdzekļiem, kompetencei un kvalifikācijai, kas vajadzīga pieteikumā ierosinātās rīcības īstenošanai.

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu darbību visā tās īstenošanas laikā un piedalītos tās līdzfinansēšanā.

Ikvienam pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz:

—	skaidrs, pilnīgs un pietiekami sīki izstrādāts plānoto izdevumu budžets, atspoguļojot katras vienotajā rīcībā iesaistītās struktūras veicamās darbības,

—	gada pārskata kopija par to pēdējo finanšu gadu, kura pārskats ir pieejams līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim (attiecas uz bezpeļņas struktūrām, kas nav valsts iestādes).

4.   PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Novērtējumu, pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem, veiks tikai tām vienotajām rīcībām, kuras atbilst izslēgšanas un atbilstības, kā arī atlases kritērijiem.

1.

Atbilstība politikai un kontekstam (40 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 20 punkti): a) vienotās rīcības ieguldījums 2012. gada darba plānā noteikto mērķu un prioritāšu sasniegšanā (8 punkti); b) stratēģiskais nozīmīgums, ņemot vērā ES veselības stratēģiju (2) un paredzamo ieguldījumu esošo zināšanu papildināšanā, kā arī ietekmi uz veselību (8 punkti); c) pievienotā vērtība ES līmenī sabiedrības veselības jomā (8 punkti): — ietekme uz mērķgrupām, ilgtermiņa ietekme un iespējamā pavairošanas ietekme, piemēram, atkārtojami, tālāk nododami un ilgtspējīgi pasākumi, — ieguldījums papildināmībā, sinerģijā un saderībā ar attiecīgajām ES politikām un citām programmām; d) ģeogrāfiskā pārklājuma atbilstība (8 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka vienotas rīcības ģeogrāfiskais pārklājums atbilst tās mērķiem, un jāpaskaidro, kāda nozīme ir atbilstīgajām valstīm kā partneriem un kāda ir šo partneru nozīme vienotas rīcības līdzekļu vai mērķa iedzīvotāju ziņā. Priekšlikumi, kuros iesaistīta tikai viena atbilstīga valsts vai valsts reģions, tiks noraidīti; e) sociālais, kultūras un politiskais konteksts (8 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jāpaskaidro, kā vienotā rīcība attiecas uz situāciju attiecīgajās valstīs vai īpašās teritorijās, nodrošinot paredzēto pasākumu saderību ar mērķgrupu kultūru un uzskatiem.

2.

Tehniskā kvalitāte (30 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 15 punkti): a) pierādījumu bāze (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jāietver pieteikumā problēmas analīze un skaidri jāapraksta ierosināto pasākumu faktori, ietekme, efektivitāte un piemērojamība; b) satura izklāsts (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta mērķi un uzdevumi, mērķgrupas, tostarp attiecīgie ģeogrāfiskie faktori, metodes, paredzamā ietekme un rezultāti; c) novatorisks raksturs, tehniskā papildināmība un izvairīšanās no citu esošo rīcību dublēšanas ES līmenī (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jānorāda, kādus panākumus vienota rīcība gūs attiecīgajā jomā saistībā ar esošo stāvokli, un jānodrošina, lai starp projektiem un pasākumiem, kurus jau veic ES un starptautiskā līmenī, nav daļējas vai pilnīgas nevajadzīgas dublēšanās vai pārklāšanās; d) novērtēšanas stratēģija (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem pārliecinoši jāpaskaidro ierosināto metožu un izraudzīto rādītāju atbilstība; e) izplatīšanas stratēģija (6 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta paredzētās stratēģijas un metodoloģijas atbilstība, lai nodrošinātu rezultātu tālāku nodošanu un izplatīšanas ilgtspēju.

3.

Pārvaldības kvalitāte un budžets (30 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 15 punkti): a) plānošana un organizēšana (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta veicamie pasākumi, termiņi un starpposma mērķi, plānotie rezultāti, uzdevumu veids un sadalījums, kā arī jāsniedz riska analīze; b) organizatoriskā spēja (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta pārvaldības struktūra, personāla kompetence, pienākumi, iekšējā saziņa, lēmumu pieņemšana, kā arī kontrole un uzraudzība; c) partnerības kvalitāte (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta paredzētās partnerības intensitāte, uzdevumi un pienākumi, attiecības starp dažādiem partneriem un sinerģija un partneru un tīkla struktūras papildināmība; d) komunikācijas stratēģija (5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta komunikācijas stratēģija attiecībā uz plānošanu, mērķgrupām, izmantoto kanālu atbilstību un ES līdzfinansējuma redzamību; e) kopīgs un sīki izstrādāts budžets, tostarp finanšu pārvaldība (10 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 5 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka budžets ir atbilstošs, piemērots, līdzsvarots un saskanīgs pats par sevi, dalījumā starp partneriem un saistībā ar konkrētiem vienotās rīcības mērķiem. Budžets jāsadala starp iespējami nedaudziem partneriem, lai izvairītos no pārliekas sadrumstalotības. Pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta finanšu plūsmas, pienākumi, pārskata iesniegšanas procedūras un kontrole.

Visi priekšlikumi, kas neiegūs minimālo punktu skaitu vērtēšanai nākamajā kārtā, tiks noraidīti.

Priekšlikumus, kurus ieteiks finansēt, pēc novērtēšanas iekļaus sarakstā, sarindojot tos pēc piešķirto punktu skaita.

---

(1)  Tas nozīmē, ka par konkrētu rīcību, ar kuru pieteikuma iesniedzējs pretendē uz dotāciju, Komisijas līdzfinansējumu var saņemt tikai vienu reizi neatkarīgi no šīs rīcības ilguma.

(2)  COM(2007) 630 galīgā redakcija; http://ec.europa.eu/health/ph_overview/strategy/health_strategy_en.htm

V PIELIKUMS

Kopienas Otrajā veselības rīcības programmā (2008.–2013. gadam) konferencēm paredzēto finanšu iemaksu kritēriji

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1.   VISPĀRĒJIE PRINCIPI

1.   Finanšu regula un tās īstenošanas kārtība ir atsauces dokumenti veselības programmas īstenošanai.

2.   Dotācijas piešķir saskaņā ar šādiem principiem:

—

līdzfinansējuma noteikums: vajadzīgs ārējs līdzfinansējums no avota, kas nav ES fondi, – no paša dotācijas saņēmēja vai trešo personu finanšu līdzekļiem. Trešo personu iemaksas natūrā var uzskatīt par līdzfinansējumu, ja šīs iemaksas ir vajadzīgas vai piemērotas (Finanšu regulas 113. pants un īstenošanas kārtības 172. pants),

—	bezpeļņas noteikums: dotācijas mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam (Finanšu regulas 109. panta 2. punkts un īstenošanas kārtības 165. pants),

—	atpakaļejoša spēka aizliegums: izdevumi, uz kuriem attiecas finansējums, ir jārada laikposmā pēc nolīguma parakstīšanas. Izņēmuma gadījumos var pieļaut tādu izdevumu kompensēšanu, kas radušies, sākot no dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk (Finanšu regulas 112. pants),

—	kumulācijas aizliegums: konkrētai konferencei, ko rīko attiecīgs dotācijas saņēmējs, var piešķirt tikai vienu dotāciju (Finanšu regulas 111. pants) (1).

3.   Rīcību priekšlikumus vērtēs, pamatojoties uz trim kritēriju kategorijām:

—	izslēgšanas un atbilstības kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja atbilstību (Finanšu regulas 114. pants),

—	atlases kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja finansiālo un darbības spēju izpildīt ierosināto rīcību (Finanšu regulas 115. pants),

—	piešķiršanas kritēriji, lai novērtētu priekšlikuma kvalitāti, ņemot vērā tā izmaksas.

Novērtēšanas procedūrā šīs minētās kritēriju kategorijas piemēros secīgi. Priekšlikumu, kas neatbildīs vienas kategorijas prasībām, neizskatīs nākamajā novērtēšanas posmā un noraidīs.

2.   IZSLĒGŠANAS UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

1.   Pieteikuma iesniedzējus izslēgs no veselības programmas finansējuma piešķiršanas procedūras, ja uz viņiem attiecas jebkura no izslēgšanas situācijām, kas uzskaitītas Finanšu regulas 93. panta 1. punktā un 94. pantā.

Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz pienācīgi parakstīts un datēts apliecinājums, ka uz tiem neattiecas neviena no iepriekš uzskaitītajām situācijām.

2.   Pēc iesniegšanas termiņa saņemtus priekšlikumus, nepilnīgi aizpildītus priekšlikumus vai tādus, kuri neatbilst uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktajām oficiālajām prasībām, neizskatīs finansējuma piešķiršanai. Tas neattiecas uz acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu gadījumiem īstenošanas kārtības 178. panta 2. punkta nozīmē.

3.   Katram pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas pieprasīti saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, tostarp:

—	galvenā partnera administratīvie dati,

—	konferences tehniskais apraksts,

—	konferences kopējais budžets un prasītā ES līdzfinansējuma līmenis.

Pierādījums: pieteikuma saturs.

4.   Rīcības, kas dotācijas pieteikuma reģistrācijas dienā jau ir uzsāktas, izslēgs no līdzdalības veselības programmā. Rīcības ilgums nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus.

Pierādījums: dotācijas pieteikumā jānorāda rīcības plānotais sākšanas datums un ilgums.

3.   ATLASES KRITĒRIJI

Novērtējumu veiks tikai tiem priekšlikumiem, kuri atbilst izslēgšanas un atbilstības kritēriju prasībām. Jābūt izpildītiem turpmāk minētajiem atlases kritērijiem.

1.   Finanšu nodrošinājums:

Pieteikuma iesniedzēju finansējuma avotiem jābūt stabiliem un pietiekamiem, lai nodrošinātu darbību visā tās īstenošanas laikā un piedalītos tās līdzfinansēšanā.

Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz peļņas un zaudējumu pārskats un bilance par pilniem diviem pēdējiem finanšu gadiem.

Finanšu nodrošinājuma pārbaude neattiecas uz valsts iestādēm, ar starpvaldību nolīgumiem izveidotām starptautiskām sabiedriskajām organizācijām vai šo organizāciju izveidotām specializētām aģentūrām.

2.   Darbībspēja

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt profesionāliem līdzekļiem, kompetencei un kvalifikācijai, kas vajadzīga pieteikumā ierosinātās rīcības īstenošanai.

Pierādījums: pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz organizācijas pēdējais gada darbības pārskats, tostarp darbības, finanšu un tehniskie dati, un visu ierosinātajā rīcībā iesaistīto organizāciju attiecīgo profesionālo darbinieku dzīvesgājuma apraksti.

3.   Papildu dokumenti, kas jāiesniedz pēc Komisijas pieprasījuma

Pieteikuma iesniedzējiem pēc pieprasījuma jāiesniedz apstiprināta revidenta sagatavots ārējās revīzijas ziņojums, kurā apstiprināts pēdējais pieejamais gada finanšu pārskats un sniegts pieteikuma iesniedzēja finansiālās dzīvotspējas novērtējums.

4.   PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

1.   Priekšlikuma saturs (60 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 30 punkti):

a)	satura un paredzamo pasākuma rezultātu atbilstība 2012. gada darba plānā aprakstītajiem mērķiem un prioritātēm;

b)	līdzdalība (15 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta gaidāmais mērķa dalībnieku skaits un to raksturojums/darbība pasākumā, ņemot vērā dalījumu pēc dalībvalsts, organizācijas un kompetences veida;

c)	Eiropas dimensija (15 punkti): konferencēm jābūt ar plašu Eiropas Savienības dimensiju, un tajās jāpiedalās pārstāvjiem no 10 vai vairāk valstīm, kuras piedalās veselības programmā;

d)	pārbaudes un novērtējuma metodoloģija (15 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta izplatīšanas stratēģija. Jānodrošina pienācīga novērtēšana, pamatojoties uz novērtējuma plānu un izmantojot atbilstīgu veidu, metodi, pienākumus un termiņu, kā arī ņemot vērā rādītājus.

2.   Pārvaldības kvalitāte (40 punkti, minimālais punktu skaits vērtēšanai nākamajā kārtā: 20 punkti)

a)	pasākuma plānošana (15 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta metodoloģija, instrumenti, termiņi un starpposma mērķi, plānotie rezultāti, uzdevumu veids un sadalījums, kā arī riska analīze un finanšu plūsmas;

b)	organizatoriskā spēja (10 punkti): pieteikuma iesniedzējiem skaidri jāapraksta pārvaldības struktūra, personāla kompetence, pienākumi, lēmumu pieņemšana, kontrole un uzraudzība;

c)	kopīgs un sīki izstrādāts budžets (15 punkti): pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, ka budžets ir atbilstošs, piemērots, līdzsvarots un saskanīgs pats par sevi un attiecībā uz konferences mērķi/mērķiem.

Visi priekšlikumi, kas neiegūs minimālo punktu skaitu vērtēšanai nākamajā kārtā, tiks noraidīti.

Priekšlikumus, kurus ieteiks finansēt, pēc novērtēšanas iekļaus sarakstā, sarindojot tos pēc piešķirto punktu skaita. Ņemot vērā pieejamo budžetu, līdzfinansējumu piešķirs priekšlikumiem, kam piešķirts visvairāk punktu.

---

(1)  Tas nozīmē, ka par konkrētu rīcību, ar kuru pieteikuma iesniedzējs pretendē uz dotāciju, Komisijas līdzfinansējumu var saņemt tikai vienu reizi neatkarīgi no šīs rīcības ilguma.

VI PIELIKUMS

Kritēriji par neatkarību no rūpniecības, komerciālām, uzņēmējdarbības vai no citām konfliktējošām interesēm, kas Kopienas Otrajā veselības rīcības programmā (2008.–2013. gadam) piemērojami darbības dotācijām un dotācijām vienotām rīcībām

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta 3. punkts

Konfliktējoša interese rodas, ja personai vai organizācijai ir vairākas intereses, no kurām viena var iespējami apdraudēt motivāciju īstenot citas intereses.

Kritērijs “neatkarība no rūpniecības, komerciālām, uzņēmējdarbības vai no citām konfliktējošām interesēm” attiecas uz trīs prasībām, kuras jāpilda pieteikuma iesniedzējai organizācijai:

1.   JURIDISKĀ NEATKARĪBA

Lai nevalstiskai organizācijai būtu tiesības saņemt finansējumu, tai jābūt neatkarīgai no citām struktūrām, kuras pārstāv rūpniecības, komercialās, uzņēmējdarbības vai citas konfliktējošas intereses.

Uzskata, ka divas juridiskās personas ir savstarpēji neatkarīgas, ja nevienu no tām tieši vai netieši nekontrolē otra juridiskā persona vai arī abas tieši vai netieši nekontrolē viena un tā pati trešā juridiskā persona.

Kontrole var izpausties vienā no šādiem veidiem:

a)	tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50 % no attiecīgās juridiskās personas izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai pārvaldot šīs struktūras akciju turētāju vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

b)	tiešā vai netiešā veidā faktiski vai juridiski pārvaldot attiecīgās juridiskās personas lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

Tomēr šādas attiecības starp juridiskām personām neuzskata par kontrolējošām attiecībām:

c)	tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50 % no attiecīgās pieteikuma iesniedzējas organizācijas izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai ja šo juridisko personu akciju turētāju vai partneru balsstiesību vairākums pieder vienai publiskajai struktūrai;

d)	attiecīgās juridiskās personas ir vienas valsts struktūras īpašumā vai uzraudzībā.

2.   FINANSIĀLĀ NEATKARĪBA

Lai pieteikuma iesniedzējas organizācijas uzskatītu par neatkarīgām, tām vienpusēji jāapņemas nesaņemt vairāk nekā 20 % no sava pamatfinansējuma no tādām privātā sektora organizācijām (1), kuras pārstāv konfliktējošas intereses, vai no citiem avotiem, kuri pārstāv konfliktējošas intereses, to finanšu gadu laikā, kad tiek saņemta dotācija.

Pamatfinansējums ir finansējums, kas vajadzīgs organizācijas pamatstruktūrai, tostarp pilnu slodzi strādājošo darbinieku algām, telpām, aprīkojumam, sakaru līdzekļiem un ikdienas darba tiešajiem izdevumiem. Pamatfinansējums ietver arī visu pastāvīgo vai tādu pasākumu finansēšanu, kas regulāri atkārtojas. Pamatfinansējuma prasības parasti budžetā iekļauj atsevišķi no citām izmaksām, piemēram, konkrētas rīcības vai projekti.

3.   PIETEIKUMA IESNIEDZĒJA PASĀKUMU UN FINANSĒJUMA PĀRREDZAMĪBA

Visi darbības ir jāpublicē pieteikuma iesniedzēja gada pārskatā (2).

Visai informācijai par finansēšanu jābūt publiski pieejamai pieteikuma iesniedzēja tīmekļa vietnē, norādot gan finansējuma veidus (pamatfinansējums un projekta finansējums, iemaksa natūrā), gan finansētājus.

Pieteikuma iesniedzēju nostājas apliecinājumiem attiecībā uz pārredzamības prasību ir jābūt publiski pieejamiem.

4.   NEATKARĪBAS NOVĒRTĒJUMS

Juridiskā neatkarība un pārredzamība tiek novērtēta, pamatojoties uz jaunāko pieejamo informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs pievienojis pieteikumam. Finansiālā neatkarība tiks novērtēta, pamatojoties uz finanšu informāciju par to finanšu gadu, uz kuru tiks attiecināta dotācija noslēguma ziņojuma izstrādāšanas laikā. Šī informācija jāsniedz tādā veidā, kāds paredzēts publicētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, un tā jāapstiprina neatkarīgam revidentam. Ja šajos pārskatos finanšu gados, uz kuriem tiek attiecināta dotācija, saņēmēji vairāk nekā 20 % no pamatfinansējuma ir saņēmuši no privātā sektora organizācijām, kas pārstāv konfliktējošas intereses, vai no citiem avotiem, kas pārstāv konfliktējošas intereses, visu dotācijas summu atmaksā.

---

(1)  Termins “privātais sektors” attiecas uz uzņēmējdarbības sabiedrībām/uzņēmumiem/korporācijām, uzņēmējdarbības organizācijām vai citām struktūrām, kuru mērķis ir gūt peļņu, neatkarīgi no to juridiskā statusa (reģistrēta/nereģistrēta), īpašnieka (pilnīgi vai daļēji privāta/valsts struktūra) vai lieluma (liela/maza organizācija), ja tās nav valsts kontrolē.

(2)  Pārskatā jānorāda tie sadarbības partneri, kuri varētu izraisīt interešu konfliktu (Finanšu regulas 52. pants un īstenošanas kārtības 34. pants).

VII PIELIKUMS

Kritēriji, kas nosaka projekta dotāciju, darbības dotāciju un vienotu rīcību īpašo lietderīgumu saskaņā ar Kopienas Otro veselības rīcības programmu (2008.–2013. gadam)

Lēmuma Nr. 1350/2007/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta 3. punkts

1.   VISPĀRĒJIE PRINCIPI

Īpašu lietderīgumu var piešķirt priekšlikumiem, kuriem ir ļoti liela Eiropas pievienotā vērtība šādās jomās:

ieguldījumi, kas veikti, lai:

—	uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselību, pēc iespējas izmantojot atbilstīgus rādītājus, tostarp veselīgas dzīves gadu radītāju,

—	samazinātu nevienlīdzību veselības jomā ES dalībvalstīs un reģionos, kā arī to starpā,

—	veidotu darbībspēju izstrādāt un īstenot efektīvu sabiedrības veselības politiku, īpaši jomās, kurās ir augsts vajadzību līmenis,

—

iesaistītu jaunus (netradicionālus) veselības jomas dalībniekus ilgtspējīgās, uz sadarbību orientētās un ētiski pareizās rīcībās gan reģionālā vai vietējā līmenī, gan visās valstīs, kuras piedalās veselības programmā. Tas ietver publisko sektoru, privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas, kuru pamatmērķi ir saistīti ne tikai ar sabiedrības veselību (piemēram, jaunieši, etniskās grupas un citas sabiedrisko interešu jomas, piemēram, vide un sports).

Priekšlikumus, kuri atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, var uzskatīt par īpaši lietderīgiem. Pieteikumu iesniedzējiem jāspēj uzskatāmi parādīt, kāds būs ierosinātās rīcības ieguldījums iepriekš minētajās jomās, ievērojot turpmāk minētos kritērijus.

2.   PROJEKTU ĪPAŠAIS LIETDERĪGUMS

Vienam saņēmējam (t. i., vienam galvenajam saņēmējam un vienam saistītajam saņēmējam) var piešķirt maksimālo ES iemaksu 80 % apmērā no attaisnotām izmaksām, ja priekšlikumu atzīst par īpaši lietderīgu atbilstīgi iedaļas “Vispārīgie principi” noteikumiem. ES līdzfinansējumu, kas pārsniedz 60 %, drīkst saņemt ne vairāk kā 10 % no finansētajiem projektiem. Projektu priekšlikumiem, kuros pieprasītais līdzfinansējums pārsniedz 60 %, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

—	vismaz 60 % no kopējā rīcības budžeta ir jāizmanto personāla finansēšanai. Šis kritērijs paredzēts efektīvas sabiedrības veselības politikas izstrādes un īstenošanas spējas veidošanai,

—

vismaz 25 % no ierosinātās rīcības budžeta jāpiešķir tām dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar Eurostat pēdējā statistikas ziņojuma datiem) salīdzinājumā ar visām ES dalībvalstīm ir zemākajā kvartilē. Šis kritērijs paredzēts, lai veicinātu nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā ES dalībvalstīs,

—	vismaz pieci no astoņiem punktiem jāsaņem par visiem piešķiršanas kritērijiem, kas saistīti ar to atbilstību politikai, kura minēta II pielikumā. Šā kritērija mērķis ir veicināt Eiropas iedzīvotāju veselības uzlabošanu, palielinot šā jautājuma politisko nozīmi,

—	vismaz 10 % no budžeta jāpiešķir tām organizācijām, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav saņēmušas nevienu pirmās un otrās veselības programmas finansējumu. Šis kritērijs paredzēts, lai veicinātu jaunu dalībnieku iesaistīšanu veselības jomā.

3.   DARBĪBAS DOTĀCIJU ĪPAŠAIS LIETDERĪGUMS

Maksimālo ES iemaksu 80 % apmērā no attaisnotām izmaksām var piešķirt, ja jaunas darbības dotācijas priekšlikumu atzīst par īpaši lietderīgu atbilstīgi iedaļas “Vispārējie principi” noteikumiem. Jaunu darbības dotāciju priekšlikumiem, kuros pieprasītais līdzfinansējums pārsniedz 60 %, būs jāatbilst šādiem kritērijiem:

—	vismaz 25 % no nevalstisku struktūru vai organizāciju, kuras veido specializēto tīklu, dalībniekiem vai dalībnieku kandidātiem ir no tām dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar Eurostat pēdējā statistikas ziņojuma datiem) salīdzinājumā ar visām ES dalībvalstīm ir zemākajā kvartilē,

—	nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES, valsts vai reģionālā līmenī izpaužas kā pieteikuma iesniedzējas organizācijas/specializētā tīkla uzdevums un ir ietverta gada darba programmā.

Atjaunotajām darbības dotācijām tiks saglabāts tāds pats īpaša lietderīguma statuss, kāds tas bija 2011. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, ja dotācijas saņēmēja stāvoklis attiecībā uz iepriekš minētajiem diviem kritērijiem nav mainījies.

4.   VIENOTO RĪCĪBU ĪPAŠAIS LIETDERĪGUMS

Maksimālo ES iemaksu 70 % apmērā no attaisnotām izmaksām var piešķirt, ja vienotas rīcības priekšlikumu atzīst par īpaši lietderīgu saskaņā ar iepriekš minētajiem “Vispārējiem principiem”. Vienotu rīcību priekšlikumiem, kuros pieprasītais līdzfinansējums pārsniedz 50 %, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

—	vismaz 60 % no kopējā rīcības budžeta ir jāizmanto personāla finansēšanai. Šis kritērijs paredzēts efektīvas sabiedrības veselības politikas izstrādes un īstenošanas spējas veidošanai,

—

vismaz 25 % no ierosinātās rīcības budžeta jāpiešķir tām dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar Eurostat pēdējā statistikas ziņojuma datiem) salīdzinājumā ar visām ES dalībvalstīm ir zemākajā kvartilē. Šis kritērijs paredzēts, lai veicinātu nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā ES dalībvalstīs,

—	vismaz pieci no astoņiem punktiem jāsaņem par visiem piešķiršanas kritērijiem, kas saistīti ar to atbilstību politikai, kura minēta IV pielikumā. Šī kritērija mērķis ir veicināt Eiropas iedzīvotāju veselības uzlabošanu, palielinot šā jautājuma politisko nozīmi,

—	vismaz 10 % no budžeta jāpiešķir tām organizācijām, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav saņēmušas nevienu pirmās un otrās veselības programmas finansējumu. Šis kritērijs paredzēts, lai veicinātu jaunu dalībnieku iesaistīšanu veselības jomā,

—	Vienotajā rīcībā jāpiedalās struktūrām no vismaz desmit valstīm, kuras piedalās, vai struktūrām no vismaz trim valstīm, kuras piedalās, ja rīcību ierosinājusi struktūra no tādas dalībvalsts, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada 1. maija, vai no kādas kandidātvalsts.