Noteikumi par zirgu veselību attiecībā uz to pārvadāšanu un tirdzniecību

KOPSAVILKUMS:

Padomes Direktīva 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no ārpussavienības valstīm

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Šajā direktīvā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas jāievēro attiecībā uz zirgu (tai skaitā visu zirgu dzimtas dzīvnieku*) importu un to pārvadāšanu ES teritorijā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Zirgiem, kas ir piemēroti reģistrēšanai ciltsgrāmatā* un ko paredzēts tirgot ES:

• nedrīkst būt vērojamas slimības pazīmes 48 stundas pirms to transportēšanas;
• tie nedrīkst būt kontaktējušies ar tādiem zirgiem, kas slimo ar infekcijas vai lipīgu slimību, 15 dienas pirms pārbaudes veikšanas;
• tie nedrīkst būt paredzēti kaušanai infekcijas vai lipīgu slimību apkarošanas programmā;
• tiem jābūt identificētiem ar Direktīvā 90/427/EEK paredzētu dokumentu;
• tie nedrīkst būt nākuši no staļļiem, kuriem piemērots aizliegums saistībā ar infekcijas vai lipīgu slimību.

ES valstis, kuras ir skāris Āfrikas zirgu mēris, nedrīkst transportēt zirgus no teritorijām, kurās konstatēta infekcija, izņemot šādus gadījumus:

• zirgi tiek nosūtīti vienīgi konkrētos gada periodos, ņemot vērā slimību pārnēsātāju kukaiņu aktivitāti;
• tiem nav klīnisko pazīmju;
• tiem veikta pārbaude attiecībā uz šo slimību un gūti negatīvi rezultāti;
• tie ir turēti karantīnā vismaz 40 dienas;
• tie ir aizsargāti no slimību pārnēsātājiem kukaiņiem karantīnas laikā.

Zirgi jāpārvadā tieši, tiem jābūt veselības sertifikātam un tie jāpārvadā transportlīdzekļos, kas ir pienācīgi aprīkoti, lai nodrošinātu to veselību un labturību. Eiropas Komisijas veterinārie eksperti var veikt pārbaudes uz vietas.

Imports no valstīm ārpus ES

Ja kāda ārpussavienības valsts vēlas eksportēt zirgus, tai jābūt saņēmušai ES atļauju, pamatojoties uz zirgu veselības stāvokļa uzskaites datiem un garantijām, kas sniegtas saistībā ar šo dzīvnieku veselību un labturību.

Šai ārpussavienības valstij vai reģionam jābūt:

• brīvam no Āfrikas zirgu mēra;
• jau divus gadus brīvam no Venecuēlas zirgu encefalomielīta;
• jau sešus mēnešus brīvam no vaislas sērgas un zirgu ļaunajiem ienāšiem.

Attiecībā uz slimībām, kas nav konstatētas ES, var prasīt papildu garantijas.

Zirgiem ārpussavienības valstī jāatrodas noteiktu laikposmu un tiem jābūt identifikācijas dokumentam un sertifikātam par veselības stāvokli. ES valstu un Komisijas veterinārie eksperti var veikt papildu pārbaudes.

Atbrīvojumus no dažiem no šiem noteikumiem var piešķirt attiecībā uz zirgiem, kurus izmanto sporta, atpūtas vai kultūras nolūkos vai kuri paredzēti vienīgi pagaidu ganīšanai vai darbam pie ES iekšējām robežām.

Ar Regulu (ES) 2015/262 tiek stiprināti identifikācijas noteikumi, ieviešot zirgu dzimtas dzīvnieku pasu programmu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Kopš 2010. gada 12. augusta.

GALVENIE TERMINI

* Zirgu dzimtas dzīvnieki: ietver tādas sugas kā zirgi, ēzeļi, zebras un jaukteņi.

* Ciltsgrāmata: grāmata vai cita veida reģistrs, kurā uzskaitīti derīgie reģistrētie zirgi, norādot to zināmos priekštečus.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļa, kas veltīta zirgu dzimtas dzīvnieku tirdzniecībai ES teritorijā un importam.
• Āfrikas zirgu mēris.
• Vezikulārais stomatīts.
• Commission Implementing Regulation (EU) 2020/466 of 30 March 2020 on temporary measures to contain risks to human, animal and plant health and animal welfare during certain serious disruptions of Member States’ control systems due to coronavirus disease (COVID-19)

AKTS

Padomes Direktīva 2009/156/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1.–24. lpp.)

Direktīvas 2009/156/EK turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Lēmums 92/260/EEK (1992. gada 10. aprīlis) par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju saistībā ar reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu (OV L 130, 15.5.1992., 67.–83. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Lēmums 93/195/EEK (1993. gada 2. februāris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju reģistrētu zirgu atpakaļievešanai pēc pagaidu izvešanas skriešanās sacīkstēm, sacensībām un kultūras pasākumiem (OV L 86, 6.4.1993., 1.–6. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Lēmums 93/196/EEK (1993. gada 5. februāris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju attiecībā uz nokaušanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importu (OV L 86, 6.4.1993., 7.–15. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Lēmums 93/197/EEK (1993. gada 5. februāris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju reģistrētu, kā arī vaislai un gaļas ieguvei paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importam (OV L 86, 6.4.1993., 16.–33. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Lēmums 2004/211/EK (2004. gada 6. janvāris), kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK (OV L 73, 11.3.2004., 1.–10. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/262 (2015. gada 17. februāris), ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/427/EEK un 2009/156/EK nosaka zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metožu noteikumus (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula) (OV L 59, 3.3.2015., 1.–53. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 04.05.2020