Eiropas Ārējās darbības dienests

KOPSAVILKUMS:

Lēmums 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA MĒRĶIS?

Ar to nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizatorisko struktūru un darbību; tas tika izveidots ar Lisabonas līgumu, lai atbalstītu Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis) tā pienākumu izpildē saistībā ar ES ārpolitikas īstenošanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

EĀDD atrodas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pakļautībā un atbalsta to šādās jomās:

• ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP), tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP), īstenošanā;
• Eiropas Ārlietu padomes priekšsēdētāja amatā;
• Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatā, pildot ārējo attiecību pienākumus.

EĀDD arī:

• palīdz Padomes Ģenerālsekretariātam, Komisijai un ES valstu diplomātiskajiem dienestiem, lai nodrošinātu konsekvenci ES ārējās darbības dažādās jomās;
• atbalsta Komisiju, sagatavojot un īstenojot programmas un finanšu instrumentus saistībā ar ES ārējo darbību.

EĀDD galvenā mītne atrodas Briselē. EĀDD pārvalda ģenerālsekretārs, kurš darbojas Augstā pārstāvja pakļautībā un kuram palīdz trīs ģenerālsekretāra vietnieki. EĀDD centrālo administrāciju organizē izpildu direktorātos, kas atbild par:

• ģeogrāfiskām darbības jomām visās pasaules valstīs un reģionos;
• cilvēktiesībām, globāliem un daudzpusējiem jautājumiem;
• KDAP un reaģēšanu krīzes situācijās.

ES delegācijas

• EĀDD veido arī ES delegācijas ārpussavienības valstīs un dažādās starptautiskās organizācijās. Delegāciju juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 221. pants. Katru delegāciju vada delegācijas vadītājs, kas darbojas Augstā pārstāvja un EĀDD pakļautībā un pārstāv ES attiecīgajā valstī. Delegācijas sadarbojas un apmainās ar informāciju ar ES valstu diplomātiskajiem dienestiem.
• EĀDD ģenerālsekretārs atbild par katras delegācijas finanšu un administratīvās darbības izvērtēšanu.

Krīžu pārvarēšana

KDAP un krīžu pārvarēšanas struktūras ir šādas:

• Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāts (CMDP);
• Civilās plānošanas un īstenošanas centrs (CPĪC);
• Eiropas Savienības Militārais štābs (ESMŠ). ESMŠ ģenerāldirektora pakļautībā esošās struktūrvienības:
  • Koncepciju un spēju direktorāts;
  • Izlūkošanas direktorāts;
  • Operāciju direktorāts;
  • Loģistikas direktorāts;
  • Sakaru un informācijas sistēmu un kiberaizsardzības direktorāts;
• ES Izlūkdatu analīzes centrs (INTCEN) (iepriekš ES Situāciju centrs (SITCEN)).

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas ir piemērojams kopš 2010. gada 26. jūlija.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Informācija par Eiropas Ārējās darbības dienestu (Eiropas Ārējās darbības dienests).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30.–40. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Piektā daļa — Savienības ārējā darbība, VI sadaļa — Savienības attiecības ar starptautiskām organizācijām, trešām valstīm un Savienības delegācijām, 221. pants (OV C 202, 7.6.2016., 147. lpp.)

Padomes Lēmums 2001/80/KĀDP (2001. gada 22. janvāris) par Eiropas Savienības Militārā štāba izveidošanu (OV L 27, 30.1.2001., 7.–11. lpp.)

Lēmuma 2001/80/KĀDP turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 10.11.2020