Antisubsidēšanas pasākumi

KOPSAVILKUMS:

Regula (EU) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav ES valstis

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Regulā (ES) 2016/1037 ir paredzēti Eiropas Savienības (ES) noteikumi par aizsardzību pret subsidētu importu no trešajām valstīm un kompensācijas pasākumu piemērošanas nosacījumi.

Tas ir grozīta trīs reizes: ar Regulu (ES) 2017/2321, ar Regulu (ES) 2018/825 un ar Deleģēto regulu (ES) 2020/1173.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Regula (ES) 2016/1037

Kompensācijas maksājumu piemēro, lai likvidētu ražojumu subsidēta importa kaitīgo ietekmi uz viena un tā paša ražojuma tirgus ES ražotājiem un lai atjaunotu godīgu konkurenci. Šos maksājumus maksā importētājs un iekasē attiecīgo ES valstu muitas iestādes.

Pirms pasākumu aizsardzībai pret subsidētu importu piemērošanas ražojuma importam ir jāizpilda šādi četri nosacījumi:

• imports gūst labumu no konkrētās subsīdijas;
• jābūt nodarītam materiālam kaitējumam* ES ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgu izstrādājumu*;
• starp subsidēto importu un būtisko kaitējumu jāpastāv cēloņsakarībai; un
• pasākumi aizsardzībai pret subsidētu importu nedrīkst būt vērsti pret ES interesēm — pasākumiem nevajadzētu nodarīt lielāku kaitējumu tās ekonomikai kopumā, nekā atvieglojums, kas piešķirts nozarei, kura cieš no importa.

Sūdzības iesniegšana

• Sūdzība saistībā ar subsidētu importu Eiropas Komisijai jāiesniedz attiecīgā izstrādājuma ES ražotājam vai tā vārdā vai nu tieši, vai ar kādas ES valsts iestādes starpniecību. Arī citas puses, piemēram, arodbiedrības, var iesniegt sūdzības kopīgi ar ES ražošanas nozari un kļūt par ieinteresētajām pusēm procesā. Īpašos apstākļos Komisija pēc savas iniciatīvas var uzsākt pret subsīdijām vērstu izmeklēšanu.
• Katrā sūdzībā ir jāietver pierādījumi par subsīdiju pastāvēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību starp importu, kam tiek piedēvētas subsīdijas, un piedēvēto kaitējumu.
• Lai aizsargātu konfidenciālus uzņēmējdarbības datus, jāiesniedz divas sūdzības versijas: konfidenciāla versija un nekonfidenciāla versija. Pirmā versija ir pieejama tikai Komisijas darbiniekiem, kuri tieši strādā pie attiecīgās lietas. Pēc izmeklēšanas uzsākšanas nekonfidenciālā versija pēc pieprasījuma ir pieejama visām ieinteresētajām pusēm.
• Komisijai jāpārbauda sūdzībā sniegto pierādījumu precizitāte un atbilstība, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Komisijai tas jāizdara 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas dienas.
• Pirms izmeklēšanas saistībā ar subsidētu importu sākšanas Komisijai ir jāapspriežas ar eksportētājas valsts valdību.

Izmeklēšana saistībā ar subsidētu importu

• Tiklīdz Komisija nolemj sākt izmeklēšanu, tai ir jāpublicē paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tai ir arī jāsazinās ar visiem zināmajiem ražotājiem un visām citām ieinteresētajām pusēm un jālūdz līdz noteiktam termiņam aizpildīt anketu.
• Ja ir daudz potenciāli ieinteresētu pušu, Komisija var nolemt veikt izmeklēšanu, pamatojoties uz parauga operatoriem (ražotājiem eksportētājiem, ES ražotājiem, importētājiem, lietotājiem).
• Ja, pamatojoties uz izmeklēšanu, Komisija uzskata, ka ir notikusi subsidēšana, kas rada kaitējumu, attiecīgā ražojuma importam ES var piemērot pasākumus aizsardzībai pret subsidētu importu. Šie pasākumi parasti izpaužas kā:
  • ad valorem maksājums — attiecīgā ražojuma importa vērtības procentuālā daļa;
  • konkrēti maksājumi — noteikta ražojuma daudzuma fiksēta vērtība, piemēram, 100 EUR par ražojuma tonnu;
  • cenu saistības — eksportētāja apņemšanās ievērot minimālās importa cenas.
• Eksportētājas valsts iestādes var arī apņemties likvidēt subsīdiju vai veikt pasākumus attiecībā uz subsīdijas ietekmi.
• Pagaidu pasākumi, ja tādi paredzēti, jāpiemēro ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc izmeklēšanas sākuma, un tiem jāpaliek spēkā ne ilgāk kā četrus mēnešus. Pēc tam var noteikt galīgos pasākumus, kam jāpaliek spēkā piecus gadus.
• Maksājumus importētājs maksā ES teritorijā, un tās iekasē attiecīgo ES valstu muitas iestādes.
• Spēkā esošos pasākumus noteiktos apstākļos var arī pārskatīt (starpposma pārskatīšana). Šīs pārskatīšanas tvērums parasti ir ierobežots līdz vienam vai vairākiem dažādiem sākotnējo pasākumu elementiem, kas var būt, piemēram, subsīdiju un/vai kaitējuma līmenis, ražojuma veids vai īstenoto pasākumu veids.
• Pēc pieciem gadiem pasākumi jāpārtrauc, ja vien termiņa beigu pārskatā netiek secināts, ka pasākumu pārtraukšanas gadījumā subsīdijas un būtiskais kaitējums, iespējams, turpinātu pastāvēt.
• Importētāji var pieprasīt pilnībā vai daļēji atmaksāt maksājumus, ja tie var pierādīt, ka subsīdiju starpība, uz kuras pamata maksājums tika veikts, ir likvidēta vai samazināta.
• ES antisubsidēšanas noteikumu pamatā ir Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteiktie globālie standarti.

Regula (ES) 2017/2321 par grozījumu veikšanu

Tā kā pieredze liecina, ka dažas subsīdijas tiek atklātas tikai attiecīgās izmeklēšanas laikā, ar grozījumiem Regulā (ES) 2017/2321 tika pievienota daļa, kurā Komisijai šajās situācijās prasīts piedāvāt šādu subsīdiju izcelsmes un/vai eksporta valstij papildu konsultācijas attiecībā uz subsīdijām, kas konstatētas izmeklēšanas gaitā.

Regula (ES) 2018/825 par grozījumu veikšanu

Cita starpā regula ir paredzēts tālāk norādītais.

• Tā racionalizē izmeklēšanas procesu un atvieglo mazo uzņēmumu līdzdalību tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanā (tostarp Tirdzniecības aizsardzības palīdzības centra mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izveidi).
• Ar to tiek grozīts tas, kā antisubsidēšanas gadījumos tiek piemērots “mazākā maksājuma noteikums”. ES iepriekš noteica pasākumus, kuru līmenis bija zemāks par visu kompensējamās subsīdijas apjomu, un šis zemākais līmenis (“kaitējuma starpība”) bija pietiekams, lai novērstu ES ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem antisubsidēšanas pasākumi var pilnībā kompensēt subsīdijas, ko eksportētājs ir saņēmis, ja vien tas ir ES interesēs.
• Ar to tiek ieviesti jauni noteikumi, lai aprēķinātu “kaitējumu neradošu cenu” (cenu, ko ražošanas nozare varētu pieprasīt parastos apstākļos). Aprēķinos tagad var ņemt vērā nepieciešamo ieguldījumu izmaksas, piemēram, infrastruktūrā vai pētniecībā un attīstībā, kā arī turpmākos izdevumus saistībā ar sociālajiem un vides standartiem, piemēram, saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Tagad tiek pieņemts, ka cena, kas nerada kaitējumu, ir minimālā peļņa 6 % apmērā, kas tiks iekļauta aprēķinā, ar augstāku peļņas normu, kas ir iespējama katrā gadījumā atsevišķi.
• Ar to ieviesa iepriekšējo informācijas izpaušanas periodu, kura laikā ieinteresētajām pusēm trīs nedēļas iepriekš saņēma informāciju par pagaidu pasākumu piemērošanu vai nepiemērošanu. Pārskatīšanas procesā, kas tika veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/825 grozījumiem, Komisija secināja, ka iepriekšējā informācijas izpaušanas periodā imports kopumā nav radījis nekādus papildu zaudējumus ES ražošanas nozarei. Tāpēc tā pieņēma deleģēto aktu, ar ko iepriekšējo informācijas izpaušanas periodu groza uz četrām nedēļām (Deleģētā regula (ES) 2020/1173).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

• Regulu (ES) 2016/1037 piemēro kopš 2016. gada 20. jūlija. Ar to kodificē un aizstāj Regulu (EK) Nr. 597/2009 un tās turpmākos grozījumus.
• Regulu (ES) 2017/2321, ar kuru veic grozījumus, piemēro kopš 2017. gada 20. decembra.
• Regulu (ES) 2018/825, ar kuru veic grozījumus, piemēro kopš 2018. gada 8. jūnija.
• Deleģēto regulu (ES) 2020/1173 piemēro kopš 2020. gada 11. augusta.

KONTEKSTS

• Subsīdija ir finansiāls ieguldījums, piemēram, dotācija vai aizdevums, ko parasti maksā trešās valsts valdība. Tādējādi tiek piešķirtas priekšrocības uzņēmumam vai ražošanas nozarei, kura savus ražojumus importē ES teritorijā, tādējādi kropļojot konkurenci ES tirgū. Lai novērstu šo kropļojumu un atjaunotu godīgu konkurenci, ES šādam importam drīkst piemērot tā sauktos kompensācijas maksājumus.
• Es antisubsidēšanas noteikumu pamatā ir PTO noteiktie globālie standarti.
• Plašāka informācija:
  • Antisubsidēšanas pasākumi (Eiropas Komisija)
  • Paziņojums par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (kodifikācija) (OV L 176, 30.6.2016., 55.–91. lpp.)

Regulas (ES) 2016/1037 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 16.10.2020