ES pamatnostādnes par dialogu cilvēktiesību jomā ar trešām valstīm

KOPSAVILKUMS:

Dialogs cilvēktiesību jomā ar trešām valstīm — pamatnostādnes

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠO PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS?

Ar tām izveido ES pieeju dialogu sākšanai un uzturēšanai cilvēktiesību jomā ar trešām valstīm. Šādu dialogu mērķis ir iekļaut cilvēktiesību jautājumus visās ES ārpolitikas jomās.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• ES uztur dialogus cilvēktiesību jomā ar vairāk nekā 40 trešām valstīm. Daži dialogi ir vispārēja rakstura un to pamatā ir nolīgumi, līgumi un konvencijas, savukārt citos uzmanība ir pievērsta tikai cilvēktiesību jautājumiem. Ir arī ad hoc dialogi, kas attiecas uz tēmām saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un dialogi, kas balstīti uz īpašām attiecībām, pamatojoties uz vispārīgi līdzīgiem uzskatiem.
• Šo dialogu mērķus nosaka katrā gadījumā atsevišķi. Šie mērķi var ietvert cilvēktiesību jautājumu apspriešanu un sadarbību starptautiskās organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī informācijas apkopošanu par cilvēktiesību jautājumiem un bažu apzināšanu saistībā ar tiem.
• Cilvēktiesību dialogos apspriežamie prioritārie jautājumi ir šādi: starptautisko cilvēktiesību instrumentu īstenošana; nāvessoda, spīdzināšanas un citas nežēlīgas izturēšanās, kā arī visu veidu diskriminācijas apkarošana; bērnu tiesības (jo īpaši bruņotu konfliktu laikā); sieviešu tiesības; vārda brīvība; pilsoniskās sabiedrības loma un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība; sadarbība starptautisko tieslietu jomā (jo īpaši sadarbība ar Starptautisko Krimināltiesu); demokratizācijas un labas pārvaldības procesa veicināšana; konfliktu novēršana un tiesiskuma veicināšana.
• Lēmumu par cilvēktiesību dialoga sākšanu ar trešo valsti pieņem Padome, kur būtiska loma ir Cilvēktiesību jautājumu darba grupai (COHOM). Lai pieņemtu lēmumu, vispirms ir nepieciešams izvērtējums, kura sagatavošanā izmanto ziņojumus par cilvēktiesību situāciju konkrētajā valstī. Izvērtējumā ņem vērā vairākus faktorus (piemēram, attiecīgās valsts valdības attieksmi pret cilvēktiesībām un pilsonisko sabiedrību).
• Dialoga norises vietu un biežumu, kā arī pārstāvības līmeni nosaka katrā gadījumā atsevišķi. Dialoga sanāksmēm parasti būtu jānotiek attiecīgajā valstī (vai Briselē, ja dialoga primārais mērķis ir pārrunāt kopīgu interešu jautājumus vai stiprināt sadarbību) vismaz vienu pilnu dienu.
• Dialoga laikā ES var norādīt trešai valstij uz konkrētiem gadījumiem, par kuriem tā gaida atbildi. Tāpat var pievienot prasību atbrīvot personas. Pēc dialoga beigām ES vajadzības gadījumā nāk klajā ar paziņojumu presei patstāvīgi vai kopā ar attiecīgo trešo valsti.
• Visi cilvēktiesību dialogi ar trešām valstīm ir jāizvērtē reizi divos gados, ņemot vērā to, cik lielā mērā ir sasniegti dialoga mērķi. Tāpat ir jāizvērtē dialoga prioritārajās jomās sasniegtais progress un tas, kā ES pasākumi ir veicinājuši šo progresu. Atkarībā no izvērtējuma, ko veic ES prezidentvalsts ar COHOM palīdzību, dialogu turpina vai izbeidz.

KONTEKSTS

ES dialogi cilvēktiesību jomā

AKTS

ES pamatnostādnes par dialogu cilvēktiesību jomā ar trešām valstīm — atjaunināšana

Pēdējo reizi atjaunots: 20.10.2015