Dabas un cilvēka izraisītās katastrofas kļūst biežākas un smagākas, un nopietnākās to izraisītās sekas ir cilvēku bojāeja un ekonomikai un videi nodarītais kaitējums. Neaizsargātību pret šādām katastrofām palielina klimata pārmaiņu ietekme, kā arī pilsētu un rūpniecības attīstība.
Eiropas Komisijas ierosinātā stratēģija ir daļa no instrumentu kopuma, kam ir gan ārējā, gan iekšējā dimensija. Tā neattiecas uz ārkārtas situācijām, kas saistītas ar konfliktiem vai terora aktiem.
Galvenie pasākumi
Šīs 2009. gadā pieņemtās stratēģijas pamatu veido 3 galvenās tēmas:
Lielāka uzmanība novēršanai civilās aizsardzības tiesību aktos
2013. gada decembrī Padome un Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu par Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Ar šo lēmumu, kas ir piemērojams kopš 2014. gada 1. janvāra, cita starpā pievērš pastiprinātu uzmanību katastrofu novēršanai, izveidojot noteikumus par riska novērtēšanu un riska pārvaldības spēju novērtēšanu, kā arī nosaka vairākas vērienīgas iniciatīvas, kas Komisijai jāīsteno (ieskaitot riska novērtēšanu, riska pārvaldības spēju novērtēšanu un brīvprātīgu salīdzinošo izvērtēšanu).
Plašāka informācija:
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai — Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai (COM(2009) 82 galīgā redakcija, 23.2.2009.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924.–947. lpp.)
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos — civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme (COM(2010) 600 galīgā redakcija, 26.10.2010.)
Pēdējo reizi atjaunots: 17.01.2017