Kopējās zivsaimniecības politikas reforma
Kopējās zivsaimniecības politikas reforma ir vērsta uz to, lai ieviestu nosacījumus ar mērķi panākt labāku nākotni zivju krājumiem un zvejniecībām, kā arī jūras videi, kas ir to pamatā. Ierosinātās politikas pamatā ir ilgtspējība, un reformai ir jāizbeidz krājumu pārtēriņš un izsīkšana. Ilgtspējīga zveja nozīmē to, ka nozvejotie daudzumi neapdraud krājumu atjaunošanos un nodrošina lielus ilgtermiņa ieguves apjomus. Reforma balstās uz decentralizētu zvejas pārvaldības pieeju katrā reģionā un jūras baseinā. Izmantojot ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumus, tai ir jāuzlabo pārvaldības standarti Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē.
AKTS
Komisijas 2011. gada 13. jūlija paziņojums “Kopējās zivsaimniecības politikas reforma” (COM(2011) 417 – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).
KOPSAVILKUMS
Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reforma palīdzēs īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”. Tādēļ tai ir jāpiedalās ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes izveidē, kohēzijas stiprināšanā piekrastes reģionos un nozares ekonomisko rādītāju uzlabošanā.
Ir pievienoti Komisijas priekšlikumi par ilgtspējību un ilgtermiņa risinājumiem.
Saglabāšana un ilgtspējība
Ar zvejniecību pārvaldību, kas izskaustu būtisku negatīvu ietekmi uz citiem krājumiem, sugām un ekosistēmām, KZP varētu palīdzēt sasniegt labu jūras vides stāvokli saskaņā ar “Jūras stratēģijas” pamatdirektīvas noteikumiem.
Pasākumiem, kas īstenoti KZP reformas ietvaros, līdz 2015. gadam būtu jāļauj panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MIIA) saskaņā ar ES starptautiskajām saistībām. Vislielākais īstenojamais nozvejas apjoms nedrīkst apdraudēt krājumu ilgtspējību. Gluži pretēji, tam jāveicina zivju populācijas lieluma maksimālās produktivitātes saglabāšana.
Paredzētie pasākumi attiecas arī uz nevajadzīgo lomu izmešanas atpakaļ jūrā izskaušanu, ilgtermiņa pārvaldības plāniem, kas balstās uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un politikas izstrādei paredzētu pilnīgu un ticamu datu vākšanas un pieejamības uzlabošanu.
Zvejas un akvakultūras nākotne
KZP zvejas un akvakultūras nozares ir jāpadara spēcīgas, dzīvotspējīgas, konkurētspējīgas un tādas, kas piedāvā pievilcīgas darbvietas. Lai palielinātu ekonomisko dzīvotspēju un samazinātu zvejas kapacitātes pārpalikumu, Komisija ierosina lielākajiem kuģiem ieviest nododamu zvejas koncesiju sistēmu. Šī sistēma ļautu noteiktiem uzņēmējiem pārpirkt tiesības no citiem uzņēmējiem, kuri vēlas pamest nozari. Šādai sistēmai nebūtu vajadzīgs valsts finansējums. Turklāt tā ļautu palielināt ienākumus un radīt jaunas nodarbinātības iespējas.
Tāpat varētu tikt īstenoti atbalsta pasākumi nerūpnieciskām zvejniecībām vai ilgtspējīgai akvakultūrai.
Patērētāju informēšana
Patērētāji būs labāk informēti par iegādāto produktu kvalitāti un ilgtspējību. Etiķetēšanā varētu iekļaut arī informāciju par produktu ietekmi uz vidi un norādes par īpašām ražošanas metodēm.
Zvejnieku organizācijas kļūs par aktīviem dalībniekiem savu locekļu zvejas darbību plānošanā, un tām būs būtiskāka nozīme tirgus apgādes virzīšanā un zvejnieku peļņas palielināšanā.
Labāka pārvalde ar reģionalizācijas palīdzību
Reformai ir jāveicina risinājumi, kas piemēroti reģionālām un vietējām vajadzībām, lai labāk tiktu ņemtas vērā dažādo jūras baseinu īpatnības. Galvenie lēmumi par politikas vispārējiem principiem un mērķiem joprojām tiks pieņemti ES līmenī. Tomēr dalībvalstis Komisijas kontrolē varēs īstenot citus zvejas pārvaldības pasākumus. Lai pārvaldība būtu efektīva, dalībvalstis konkrēti var pieņemt tehniskos saglabāšanas pasākumus un pret izmetumiem vērstos pasākumus, lai tos transponētu valsts tiesību aktos.
Komisija ir paredzējusi reģionalizācijas modeļa ietvaros paplašināt konsultatīvo padomju lomu saglabāšanas politikas izstrādē. Akvakultūras īpatnību dēļ Komisija ierosina izveidot arī jaunu akvakultūras konsultatīvo padomi.
Finanšu atbalsts
Publiskajam finansējumam ir jāietver visas darbības. Tas tiks pilnībā vienkāršots un būs atkarīgs no tā, vai nozares uzņēmēji ievēro nosacījumus (it īpaši par ilgtspējību). Intervences režīms tiks modernizēts atbilstoši tirgus kopīgajai organizācijai. Tomēr intervences cenu noteikšana būs decentralizētā un adekvātā līmenī, lai izvairītos no zivju pārpalikumu iznīcināšanas, lai saglabātu cenas.
Ārējā dimensija
ES ārējās darbības ir vērstas uz ilgtspējību un jūras ekosistēmas saglabāšanu. Tās balstās uz sadarbības nostiprināšanu, lai dalītos ar zinātnisko informāciju un ievērotu noteikumus, kas paredzēti saistībā ar nelegālās zvejas apkarošanu.
ES būs daudz lielāka nozīme zvejas reģionālajās organizācijās, starptautiskajās institūcijās un attiecībās ar trešām valstīm.
Ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN) ar valstīm, kuras neietilpst ES, ir jākoncentrējas uz jūras resursu pareizu pārvaldību, uz zinātniskās informācijas uzlabošanu un kvalitatīvas pārvaldes struktūras izveidi.
Priekšvēsture
Reforma balstās uz plašu publisku apspriešanos, kas noslēdzās 2010. gada beigās. Ieinteresēto personu ieguldījums ir ļāvis sagatavot reformu, kura ietver šādus elementus:
Pēdējā atjaunināšana: 03.12.2011