Ekoloģisko aspektu iekļaušana Eiropas standartizācijā

KOPSAVILKUMS:

Paziņojums (COM(2004) 130 galīgā redakcija) — ekoloģisko aspektu iekļaušana Eiropas standartizācijā

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Šī paziņojuma mērķis ir nodrošināt, lai ekoloģiskie aspekti tiktu sistemātiskāk iekļauti Eiropas standartos un lai visas šo standartu sagatavošanā iesaistītās puses ņemtu vērā vides aizsardzību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Pateicoties Eiropas standartizācijas sistēmai, ir iespējams piemērot saskaņotus tehniskos standartus visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tas atvieglo tirdzniecību vienotajā tirgū.
• Standartizācijai ir nozīme ES politikas izstrādē un tehnisko zināšanu izplatīšanā. Tādējādi, iekļaujot ekoloģiskos aspektus, standarti var veicināt ilgtspējīgu attīstību un ar to saistītās ES politikas izstrādi.

Eiropas standartizācijas sistēmas attīstība

• Eiropas standarti ir brīvprātīgi sagatavoti dokumenti, kurus apkopojušas Eiropas vai starptautiskās standartizācijas organizācijas. Šī darba pamatā ir uz pašiniciatīvu un visu ieinteresēto personu vienprātību balstīts process.
• Standartus apkopo saskaņā ar jauno tehniskās saskaņošanas un standartizācijas pieeju.
• Standartizācija aptver arvien vairāk nozaru. To uzskata par noderīgu rīku, lai aizsargātu vidi, jo:
  • tā ietekmē veidus, kādos produkti un pakalpojumi ietekmē vidi, jo īpaši saistībā ar ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku;
  • ar to īsteno standartizētas testēšanas un mērīšanas metodes, lai atvieglotu vides tiesību aktu izpildi. Tā tas ir horizontālo standartu gadījumā, kurus izmanto, lai vienkāršotu piesārņojošu vielu koncentrācijas mērījumus dūņās, augsnē un bioloģiskajos atkritumos;
  • ar to veicina vides tehnoloģiju izmantošanu un atbalsta iniciatīvas, kas sniedz ieguvumus vides ziņā. Piemēram, standartizācija var palīdzēt tirgot tādas tehnoloģijas kā mikrokoģenerācija, kas ļauj ēkā vienlaikus ražot siltumenerģiju un elektroenerģiju;
  • ar to sagatavo vides pārvaldības standartus, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmumu ekoloģiskos raksturlielumus, piemēram, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) 14000. sērijas starptautiskos standartus.
• Eiropas spēja izstrādāt vides standartus var sekmēt starptautisku standartu izstrādi.

Vides standarti

• Pastāv iespējas uzlabot ES izstrādāto standartu ekoloģisko aspektu kvalitāti. Īpaša uzmanība tiek arī pievērsta pievienošanās valstīs sagatavoto standartu kvalitātei. To galvenie mērķi ir šādi:
  • uzlabot apmācību vides jautājumos ekspertiem, kuri apkopo vai pārskata Eiropas standartus, un ļaut visām ieinteresētajām personām piekļūt vides informācijai; Tehnisko zināšanu izplatīšana ir jāveicina gan Eiropas, gan valstu līmenī;
  • noteikt prioritātes saistībā ar izskatāmajiem tematiem, ņemot vērā sabiedriskas nozīmes jautājumus, kas saistīti ar ES vides politiku. Eiropas Komisija var izmantot Eiropas standartizācijas pilnvaras, lai noteiktu šīs prioritātes;
  • veicināt visu ar standartizāciju saistīto personu aktīvu līdzdalību. Eiropas standartizācijas iestādēs (piemēram, Eiropas Standartizācijas komitejā (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejā (CENELEC)) darbojas valstu delegācijas. Tādēļ ES valstīm būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības un zinātnes aprindu līdzdalība standartu izstrādes procesā. Komisija strādā pie tāda paša mērķa sasniegšanas, sadarbojoties ar vides organizāciju ECOS konsorciju;
  • sistemātiski izmantot rīkus, kas palīdz standartizācijā iekļaut ekoloģiskus aspektus. Tiek rīkotas regulāras sanāksmes, lai apmainītos ar pieredzi un izvērtētu panākto progresu.

Stimuli

• Komisija vēlas sekmēt to, lai tiktu sistemātiski izmantoti visefektīvākie integrācijas rīki. Eiropas standartizācijas struktūras ir izstrādājušas īpašus rīkus, piemēram:
  • vides jautājumiem veltītas darba grupas;
  • tehniskās konsultatīvās padomes;
  • ar vides jomu saistītas datubāzes;
  • ekspertiem paredzētus nozaru ceļvežus un kontrolsarakstus, ko izstrādājuši citi eksperti.
• Standartizācijas procesā ieinteresētās personas tajā iesaistās brīvprātīgi. Lai nodrošinātu vides standartu izplatīšanu, jānodrošina arī to atbilstība tirgus vajadzībām.

KONTEKSTS

• Kad 2002. gadā tika pieņemta Sestā Kopienas vides rīcības programma, Komisija ierosināja standartizācijas darbībās ņemt vērā vides aizsardzību.
• Šis paziņojums tika sagatavots pēc sabiedriskās apspriešanas internetā. Uzņēmumu un nozaru pārstāvjiem, NVO, valstu iestādēm un standartizācijas organizācijām tika sniegta iespēja paust viedokļus par to, kā vislabāk aizsargāt vidi.
• Komisijas paziņojumā par aprites ekonomiku ir uzsvērta standartu nozīme, lai atbalstītu cirkulārākas ekonomikas izveidi. Īpaši svarīgi ir izstrādāt standartus vairākās prioritārās jomās, piemēram:
  • materiālu efektivitātes standarti, lai atbalstītu Ekodizaina direktīvas īstenošanu;
  • standarti attiecībā uz otrreizējām izejvielām, kā arī elektronisko iekārtu atkritumu, bateriju atkritumu un citu attiecīgu nolietotu kompleksu ražojumu pārstrādi, kas ir materiālu ziņā efektīva.
• Plašāka informācija:
  • sadaļa “Standartizācijas politika” Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ekoloģisko aspektu iekļaušana Eiropas standartizācijā (COM(2004) 130 galīgā redakcija, 25.2.2004.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes secinājumi (2002. gada 1. marts) par standartizāciju (OV C 66, 15.3.2002., 1.–2. lpp.)

Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par paveikto pēc Padomes un Eiropas Parlamenta 1999. gadā pieņemtajām Eiropas standartizācijas rezolūcijām (COM(2001) 527 galīgā redakcija, 26.9.2001.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku (COM(2015) 614 final, 2.12.2015.)

Pēdējo reizi atjaunots: 22.02.2017