Probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju savstarpējā atzīšana

Šī pamatlēmuma mērķis ir paplašināt tiesu nolēmumu savstarpējās atzīšanas principa piemērošanas jomu, iekļaujot tajā arī ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu izpildi.

AKTS

Padomes Pamatlēmums 2008/947/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai.

KOPSAVILKUMS

Šī pamatlēmuma mērķis ir paplašināt tiesu nolēmumu savstarpējās atzīšanas principa piemērošanas jomu, iekļaujot tajā arī ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu izpildi.

KĀDS IR ŠĪ PAMATLĒMUMA MĒRĶIS?

Pamatlēmumā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem katra ES valsts atzīst spriedumus un uzrauga probācijas pasākumus (pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas) un citu ES valstu noteiktās alternatīvās sankcijas (alternatīvas apcietinājumam). Tā mērķis ir:

• palielināt notiesāto personu sociālās reintegrācijas iespējas, nodrošinot piemēroto pasākumu izpildes uzraudzību to valstspiederības valstī;
• uzlabot upuru aizsardzību;
• veicināt probācijas pasākumu un alternatīvo sankciju piemērošanu gadījumos, kad likumpārkāpēji nedzīvo sprieduma valstī.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Probācijas pasākumi un alternatīvās sankcijas

Pamatlēmumā ir uzskaitīti vairāki pasākumi, kurus katrai ES valstij ir jāspēj uzraudzīt (piemēram, pienākums ierasties izpildes iestādē, atlīdzināt radītos zaudējumus, neapmeklēt noteiktas vietas, izvairīties no sakariem ar personām vai priekšmetiem, strādāt piespiedu darbu utt.).

Procedūras, termiņi un atteikuma pamatojumi

Sprieduma valsts kompetentā iestāde spriedumu (vai probācijas lēmumu) kopā ar apliecinošo dokumentu nosūta tieši izpildes valsts kompetentajai iestādei.

60 dienu laikā pēc sprieduma vai probācijas lēmuma un apliecinošā dokumenta saņemšanas izpildes valsts pieņem lēmumu par to, vai atzīt spriedumu vai probācijas lēmumu vai neatzīt un vai uzņemties atbildību par tā izpildes uzraudzību. Pamatlēmumā ir uzskaitīti iemesli, kādēļ valsts var attiekties atzīt spriedumu.

Probācijas pasākumu un alternatīvo sankciju uzraudzību un piemērošanu reglamentē izpildes valsts tiesību akti.

Izpildes valsts kompetentā iestāde:

• var pielāgot pasākumus, ja tie savas būtības vai ilguma dēļ nav saderīgi ar izpildes valsts tiesību aktiem. Tā informē sprieduma valsti par ierosināto pielāgošanu un nodrošina, ka pasākumi ir pēc iespējas atbilstošāki sprieduma valsts piemērotajiem pasākumiem;
• ir atbildīga par turpmāka lēmuma pieņemšanu attiecībā uz sprieduma izpildi un tās uzraudzību, proti, par grozījumiem pienākumos, probācijas perioda pagarināšanu un atlikšanas atsaukšanu.

2014. gadā publicētā ziņojumā Komisija aicināja ES valstis, kuras to vēl nav izdarījušas, steidzami veikt šī pamatlēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

KAD ŠIS PAMATLĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Pamatlēmumu vajadzēja īstenot ne vēlāk kā līdz 2011. gada 6. decembrim.

KONTEKSTS

Ik gadu desmitiem tūkstošu ES iedzīvotāju tiek apsūdzēti kriminālpārkāpumos vai arī notiesāti citā ES valstī. Spriedumu savstarpēja atzīšana Eiropas Savienībā ir tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās stūrakmens.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā dalībvalstis īsteno Pamatlēmumus 2008/909/TI, 2008/947/TI un 2009/829/TI par tiesas nolēmumu savstarpējo atzīšanu attiecībā uz brīvības atņemšanas sodiem vai ar brīvības atņemšanu saistītiem pasākumiem, probācijas lēmumiem un alternatīvām sankcijām, kā arī uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam (COM(2014) 57 final, 2014. gada 5. februāris - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Pēdējo reizi atjaunots: 03.03.2015