Mediācija civillietās un komerclietās

Paredzams tiesiskais regulējums var ļaut Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot priekšrocības, ko sniedz mediācija* kā strīdu izšķiršanas process, jo īpaši attiecībā uz izmaksu lietderību un ātrumu.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās

KOPSAVILKUMS

Paredzams tiesiskais regulējums var ļaut Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot priekšrocības, ko sniedz mediācija* kā strīdu izšķiršanas process, jo īpaši attiecībā uz izmaksu lietderību un ātrumu.

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Šīs direktīvas nolūks ir rosināt izmantot alternatīvas strīdu izšķiršanas metodes, jo īpaši izmantojot mediāciju. Tās mērķis ir nodrošinot līdzsvarotas mediācijas un tiesvedības procesu attiecības.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī direktīva ir piemērojama pārrobežu strīdiem civillietās un komerclietās. To nepiemēro:

ES valstīm ir jānosaka procedūra, kas pusēm ļauj pieprasīt izlīguma apstiprinājumu. Šis apstiprinājums var būt tiesas vai valsts iestādes spriedums, lēmums vai autentisks akts. Tas nodrošina izlīguma savstarpēju atzīšanu un izpildi visā ES saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti tiesu spriedumos civillietās un komerclietās, kā arī laulības lietās un lietās par vecāku atbildību.

Mediatoriem* vai mediācijas procesā iesaistītajiem nav pienākums sniegt pierādījumus tiesvedībā saistībā ar informāciju, kas iegūta šajā procesā, izņemot šādos gadījumos:

ES valstīm ir jāveicina mediatoru apmācība, kā arī šīs profesijas brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrāde un piemērošana.

KONTEKSTS

2013. gadā ES publicēja divus jaunus tiesību aktus par strīdu alternatīvu izšķiršanu.

Plašāka informācija ir atrodama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes lapā, kas veltīta strīdu alternatīvai izšķiršanai un strīdu izšķiršanai tiešsaistē (SAI/SIT).

GALVENIE TERMINI

*Mediācija: strukturēts process, kurā divas puses vai vairāki strīdā iesaistītie paši brīvprātīgi cenšas vienoties par izlīgumu ar mediatora palīdzību. Šo procesu var uzsākt puses vai ierosināt vai noteikt tiesa, vai arī tas var būt noteikts ES valsts tiesību aktos.

* Mediators: trešā persona, kura ir lūgta efektīvi, objektīvi un kompetenti veikt mediāciju. Šīs personas statuss vai profesija attiecīgajā ES valstī nav būtiska. Tāpat nav svarīgs arī šīs personas nosaukums vai profesija un veids, kā šī trešā persona ir norīkota vai lūgta veikt mediāciju.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2008/52/EK

13.6.2008.

21.5.2011. (10. pants: 21.11.2010.)

OV L 136, 24.5.2008., 3.-8. lpp.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63.-79. lpp.)

Eiropas Parlamenta Regula (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT) (OV L 165, 18.6.2013., 1.-12. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Virzība uz horizontālu Eiropas līmeņa regulējumu kolektīvās tiesiskās aizsardzības jomā” (COM(2013) 401 final, 11.6.2013.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.08.2015