Regula (EK) Nr. 2201/2003, kas pazīstama kā “Briseles IIa regula”, ir vienots juridisks instruments, kura mērķis ir palīdzēt starptautiskiem pāriem atrisināt strīdus par viņu laulības šķiršanu un viņu bērnu aizbildnību, kuros ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts.
Tajā ir noteikti šādi aspekti:
Tajā nav aplūkoti ģimenes materiālo tiesību jautājumi. Šie jautājumi ietilpst atsevišķu dalībvalstu atbildības jomā.
Šo regulu piemēro civillietās, kurās iesaistīta vairāk nekā viena valsts un kuras ir saistītas ar:
Viens no tās galvenajiem mērķiem ir aizsargāt bērnu tiesības saglabāt attiecības ar abiem vecākiem, pat ja viņi ir atšķirti vai dzīvo dažādās dalībvalstīs.
Regulu nepiemēro lietām, kas saistītas ar:
Laulības lietas
Nav nekādu vispārēju noteikumu attiecībā uz piekritību laulības lietās. Lai noteiktu, kuras dalībvalsts tiesas ir tiesīgas izskatīt lietu, regulā ir izklāstīti septiņi alternatīvi piekritības noteikšanas pamati atkarībā no laulāto valstspiederības vai pastāvīgās dzīvesvietas.
Vecāku atbildība
Regula attiecas uz:
Šādas lietas parasti ir piekritīgas tiesām tajā dalībvalstī, kurā atrodas bērna pastāvīgā dzīvesvieta. Ja bērna pastāvīgo dzīvesvietu nav iespējams noteikt (piemēram, bēgļu gadījumā), jurisdikciju automātiski uzņemas tā dalībvalsts, kurā bērns attiecīgajā brīdī atrodas.
Bērna nolaupīšana
Regulā ir arī izklāstīti noteikumi attiecībā uz tādu lietu izskatīšanu, kuras saistītas ar bērnu nelikumīgu aizvešanu vai aizturēšanu.
Tās dalībvalsts tiesām, kurā tieši pirms nolaupīšanas bija bērna pastāvīga dzīvesvieta, saglabājas piekritība, kamēr bērns nav ieguvis pastāvīgo dzīvesvietu citā dalībvalstī.
Atzīšana
Saskaņā ar regulu visām dalībvalstīm ir automātiski jāatzīst citā dalībvalstī izdoti spriedumi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību. Atzīšanu var atteikt, piemēram, ja:
Spriedumus attiecībā uz vecāku atbildību var neatzīt arī tad, ja:
Izpildes nodrošināšana
Spriedumu, kas nosaka vecāku atbildības īstenošanu un ir izpildāms ES valstī, kurā tas ir izdots, citā dalībvalstī var izpildīt, ja pēc kādas ieinteresētās puses pieteikuma tas izsludināts par tur izpildāmu. Izpildes pasludināšana nav nepieciešama spriedumiem, ar kuriem piešķir saskarsmes tiesības vai paredz bērna atpakaļatdošanu un kurus sākotnējais tiesnesis apstiprinājis atbilstoši šīs regulas noteikumiem.
Sadarbība starp centrālajām iestādēm lietās par vecāku atbildību
Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas centrālās iestādes, kuru uzdevums ir:
Centrālās iestādes regulāri tiekas kā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās locekles.
Esošie nolīgumi
Ar šo regulu aizstāj esošās konvencijas par šiem jautājumiem, kuras parakstījušas divas vai vairākas dalībvalstis. Dalībvalstu attiecībās regula aizstāj šādas daudzpusējās konvencijas:
Saistībā ar 1996.gada 19. oktobraHāgas Konvenciju par vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem (skatīt kopsavilkumu) regula ir pilnībā piemērojama gadījumā, ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir kādas ES valsts teritorijā.
Izņēmumi un īpaši noteikumi
Dānija nav šīs regulas puse, un tāpēc regula tai nav saistoša.
Īpaši noteikumi ir piemērojami:
Atcelšana
Briseles IIa regula ir grozīta ar Regulu (ES) 2019/1111 (Briseles IIa pārskatīšanas regula), kas stājas spēkā ar 2022. gada 1. augustu (skatīt kopsavilkumu).
Tā ir piemērojama kopš 2005. gada 1. marta.
Plašāka informācija:
Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1.–29. lpp.)
Regulas (EK) Nr. 2201/2003 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Padomes Lēmums 2010/405/ES (2010. gada 12. jūlijs), ar kuru atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (OV L 189, 22.7.2010., 12.–13. lpp.)
Padomes Regula (ES) Nr. 1259/2010 (2010. gada 20. decembris), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (OV L 343, 29.12.2010., 10.–16. lpp.)
Komisijas Lēmums 2012/714/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko apstiprina Lietuvas dalību ciešākā sadarbībā attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (OV L 323, 22.11.2012., 18.–19. lpp.)
Komisijas Lēmums 2014/39/ES (2014. gada 27. janvāris), ar ko apstiprina Grieķijas dalību ciešākā sadarbībā attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (OV L 23, 28.1.2014., 41.–42. lpp.)
Pēdējo reizi atjaunots: 03.09.2021