Ar to izveido valsts sakaru punktu tīklu (pa vienam sakaru punktam katrā ES valstī), lai uzlabotu sadarbību cīņā pret genocīdu*, noziegumiem pret cilvēci* un kara noziegumiem*.
Tas stājās spēkā 2002. gada 13. jūnijā.
Visas ES valstis ir ratificējušas 1998. gada 17. jūlija Romas statūtus, ar kuriem izveido Starptautisko Krimināltiesu, lai izmeklētu lietas, kas saistītas ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem.
Tomēr par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu galvenokārt atbild valsts iestādes. Tāpēc ir nepieciešama ciešāka valsts iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu sekmīgāku cīņu pret šiem noziegumiem.
* Genocīds ir darbība, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu.
* Noziegumi pret cilvēci ir darbības, kas veiktas kā daļa no plaša vai sistemātiska uzbrukuma, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem.
* Kara noziegumi ir kara tiesību (piemēram, Ženēvas Konvenciju) pārkāpumi. Šādu noziegumu piemēri ir necilvēcīga izturēšanās pret kara gūstekņiem, ķīlnieku nogalināšana un tīša pilsētu vai apdzīvotu vietu iznīcināšana.
Padomes lēmums 2002/494/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem (OV L 167, 26.6.2002., 1.–2. lpp.)
Padomes lēmums 2003/335/TI (2003. gada 8. maijs) par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem (OV L 118, 14.5.2003., 12.–14. lpp.)
Pēdējo reizi atjaunots: 26.11.2015