Ūdeņu, no kuriem iegūst čaulgliemjus, kvalitāte

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2006/113/EK par vides kvalitāti ūdeņos, no kuriem iegūst čaulgliemjus

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ūdeņi

Šī direktīva attiecas uz to ūdeņu kvalitāti, no kuriem iegūst čaulgliemjus, t. i., uz ūdeņiem, kas piemēroti čaulgliemju (divvāku gliemju un vēderkāju) attīstībai.

Tā attiecas uz piekrastes ūdeņiem un iesāļiem ūdeņiem, kam nepieciešama aizsardzība vai uzlabošana, lai ļautu čaulgliemjiem vairoties un tā palīdzētu nodrošināt augstu kvalitāti čaulgliemju produktiem, kurus cilvēki lieto uzturā.

Noteikšana

ES valstis ir atbildīgas par to ūdeņu noteikšanu, no kuriem iegūst čaulgliemjus. Noteikto ūdeņu sarakstu var pārskatīt, lai ņemtu vērā faktorus, kas noteikšanas laikā nav bijuši paredzami.

Ja ūdeņi, kas atrodas tiešā tuvumā robežai ar citām ES valstīm, tiek noteikti par čaulgliemju iegūšanai paredzētiem ūdeņiem, ar šīm valstīm ir jākonsultējas.

Kvalitātes kritēriji

Direktīvā ir noteikti čaulgliemju iegūšanai paredzētiem ūdeņiem piemērojamie parametri, indikatīvās vērtības, obligātās vērtības, analīzes standartmetodes un paraugu ņemšanas un mērījumu veikšanas minimālais biežums.

Čaulgliemju iegūšanai paredzētiem ūdeņiem piemērojamie parametri ir noteikti attiecībā uz:

Pamatojoties uz šiem kritērijiem, ES valstis nosaka parametru vērtības, kurām jāatbilst čaulgliemju iegūšanai paredzētiem ūdeņiem. Šīs robežvērtības drīkst būt stingrākas nekā tās, kas noteiktas šajā direktīvā. Nosakot šīs vērtības attiecībā uz metāliem un halogēnorganiskajiem savienojumiem, jāņem vērā emisiju noteikumi, kas sākotnēji paredzēti Direktīvā 2006/11/EK par dažām bīstamām vielām, kuras novada ūdens vidē, un kopš 2013. gada iekļauti Direktīvā 2000/60/EK (ES Ūdens pamatdirektīvā).

ES valstīm bija jāizveido programmas, kas sešu gadu laikā pēc tam, kad ūdeņi noteikti par čaulgliemju iegūšanai paredzētiem ūdeņiem, tām ļautu ievērot noteiktās robežvērtības.

Paraugi

Katras ES valsts kompetentās iestādes ņem ūdens paraugus, lai pārliecinātos, ka tie atbilst direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Noteiktajām vērtībām ir jāatbilst šādam paņemto paraugu procentuālajam īpatsvaram:

Atkāpes

Dabas katastrofu gadījumā var piešķirt īpašas atkāpes attiecībā uz robežvērtību un noteikto kritēriju ievērošanu.

Paraugus var ņemt retāk, ja ūdeņu kvalitāte ir ievērojami augstāka par to, kuru varētu panākt, ievērojot ES tiesību aktos noteiktos kritērijus.

Robežvērtību vai noteikto kritēriju neievērošanas gadījumā kompetentā iestāde konstatē, vai tas ir noticis nejaušības, dabas parādību vai piesārņojuma dēļ, un veic attiecīgus pasākumus. Šie pasākumi nekādā gadījumā nedrīkst palielināt piekrastes ūdeņu vai iesāļo ūdeņu piesārņošanos.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Direktīva 2006/113/EK, ar kuru aizstāj Direktīvu 79/923/EEK, ES valstu tiesību aktos bija jāiekļauj līdz 1981. gada 6. novembrim.

KONTEKSTS

Direktīvu 2006/113/EK 2013. gadā atcēla ar Direktīvu 2000/60/EKC (Ūdens pamatdirektīva). Direktīvas 2006/113/EK noteikumus, jo īpaši attiecībā uz mikrobioloģiskajiem, fiziskajiem un ķīmiskajiem parametriem, kas jāņem vērā upju baseinu apsaimniekošanas plānos, iekļāva Ūdens pamatdirektīvā.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/113/EK (2006. gada 12. decembris) par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus (kodificēta versija) (OV L 376, 27.12.2006., 14.–20. lpp.)

Direktīvas 2006/113/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1.–73. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 08.05.2016