Helsinku konvencija: starptautisku ūdensteču un ezeru piesārņošanas novēršana

KOPSAVILKUMS:

Lēmums 95/308/EK par Konvencijas par robežšķērsojošu ūdensteču un starptautisku ezeru aizsardzību un izmantošanu noslēgšanu

Konvencija par robežšķērsojošu ūdensteču un starptautisku ezeru aizsardzību un izmantošanu

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN KONVENCIJAS MĒRĶIS?

Ar Lēmumu 95/308/EK Eiropas Kopiena (tagad — ES) pievienojas Konvencijai par robežšķērsojošu ūdensteču* un starptautisku ezeru aizsardzību un izmantošanu (ANO Eiropas Ekonomikas komisija — ANO EEK Ūdeņu konvencija).

Tā ir pazīstama kā Helsinku konvencija, jo tā tika parakstīta Helsinkos 1992. gadā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Konvencijā ir paredzēts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru divas vai vairākas konvencijas puses var sadarboties, lai:
  • novērstu un ierobežotu ūdeņu piesārņošanu pār valstu robežām;
  • nodrošinātu robežšķērsojošo ūdeņu saprātīgu un taisnīgu izmantošanu.
• Attiecībā uz robežšķērsojošajiem ūdeņiem puses veic visus attiecīgos pasākumus, lai:
  • novērstu, ierobežotu un samazinātu faktisku vai iespējamu ūdeņu piesārņošanu;
  • nodrošinātu ekoloģiski pamatotu ūdens resursu regulēšanu, to saglabāšanu un apkārtējās vides aizsardzību, tostarp nepieciešamības gadījumā arī ekosistēmu atjaunošanu;
  • nodrošinātu ūdens resursu saprātīgu un taisnīgu izmantošanu.
• Pusēm ir pienākums:
  • piemērot piesardzības pasākumu veikšanas principu, t. i., tās nedrīkst atlikt pasākumu veikšanu tikai tāpēc, ka zinātniskajos pētījumos nav pilnā mērā konstatēta cēloņu un seku sakarība starp noteiktām vielām un piesārņojumu;
  • piemērot principu “piesārņotājs maksā”, saskaņā ar kuru piesārņojuma novēršanas, ierobežošanas un samazināšanas izdevumus sedz puse, kas ir atbildīga par piesārņojuma rašanos;
  • nodrošināt, ka ūdens resursi tiek regulēti tādējādi, lai netiktu samazinātas nākamo paaudžu iespējas apmierināt savas vajadzības;
  • izstrādāt robežšķērsojošo ūdeņu monitoringa programmas;
  • savstarpēji sadarboties, jo īpaši informācijas apmaiņas jomā un veicot pētījumus nolūkā sagatavot izstrādnes efektīvu robežšķērsojošā piesārņojuma novēršanas, ierobežošanas un samazināšanas metožu jomā;
  • atbalstīt starptautiskos centienus tādu normu, kritēriju un procedūru izstrādāšanā, kas palīdzētu noteikt personas, kas ir atbildīgas par piesārņojuma rašanos.
• Pasākumi:
  • ciktāl tas iespējams, ir jāveic piesārņojuma avotā;
  • ne tieši, ne netieši nedrīkst novest pie tā, ka piesārņojums aptvertu citus apkārtējās vides komponentus.
• Nolīgumi, kas noslēgti starp divām vai vairākām pusēm, var attiekties uz šādiem jautājumiem:
  • datu apkopošana un reģistru veidošana;
  • kopīgu monitoringa programmu izstrāde;
  • maksimālo notekūdeņu izvadīšanas normu un vienotu ūdens kvalitātes mērķrādītāju izstrāde;
  • apziņošanas un signalizācijas procedūru ieviešana;
  • ietekmes uz vidi novērtējumu izmantošana.
• Nolīguma pusēm ir pienākums:
  • pēc pieprasījuma sniegt otrai pusei palīdzību;
  • nodrošināt sabiedrības informēšanu par robežšķērsojošo ūdeņu stāvokli un par visiem veiktajiem pasākumiem.
• 2003. gadā konvencija tika grozīta, lai tai varētu pievienoties arī valstis ārpus Eiropas. Grozījumi stājās spēkā 2013. gada 6. februārī un tika apstiprināti ar Lēmumu 2013/790/EK. Kopš 2016. gada marta konvencijai var pievienoties visas ANO dalībvalstis.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Konvencija stājās spēkā 1996. gada 6. oktobrī.

KONTEKSTS

Lielākā daļa ar vides piesārņojumu saistīto problēmu šķērso valstu robežas un pēc būtības ir uzskatāmas par globālām problēmām. Tāpēc ar Lisabonas līgumu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pants) ES tiek uzlikts pienākums sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas.

ES ir pilnvarota vest sarunas par starptautiskiem vides nolīgumiem, kā arī tos noslēgt. Šādi nolīgumi ir noslēgti daudzās jomās — gan Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā, gan reģionu vai apakšreģionu līmenī. ES ir ratificējusi sešas konvencijas, kas attiecas uz ūdeņiem.

Plašāka informācija:

• Daudzpusēji vides aizsardzības nolīgumi (Eiropas Komisija);
• Par ANO EEK Ūdeņu konvenciju (Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija, ANO EEK);
• Norādījumi par Ūdeņu konvencijas īstenošanu (Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija, ANO EEK).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums 95/308/EK (1995. gada 24. jūlijs) par Konvencijas par robežšķērsojošu ūdensteču un starptautisku ezeru aizsardzību un izmantošanu noslēgšanu Kopienas vārdā (OV L 186, 5.8.1995., 42.–58. lpp.)

Konvencija par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru izmantošanu un aizsardzību (OV L 186, 5.8.1995., 44.–58. lpp.)

Konvencijas turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 10.07.2020