Vairs neizmantotu jūras naftas un gāzes iekārtu demontāža un nodošana atkritumos

KOPSAVILKUMS:

Paziņojums (COM(98) 49 galīgā redakcija) — vairs neizmantotu jūras naftas un gāzes iekārtu demontāža un nodošana atkritumos

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Eiropas Komisija strādā pie tā, lai aizsargātu vidi, samazinot piesārņojumu, ko rada vairs neizmantotas jūras naftas un gāzes iekārtas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Debates par vairs neizmantotu jūras naftas un gāzes iekārtu demontāžu un nodošanu atkritumos atsākās 1995. gadā ar Brent Spar “lietu”. Uzņēmums Shell bija izlēmis ar Apvienotās Karalistes atļauju nogremdēt savu naftas boju Brent Spar Ziemeļatlantijas dziļūdens teritorijā.
• Šo lēmumu asi kritizēja sabiedrība, jo tas radītu kaitējumu jūras videi. Ministru deklarācijā pēc Ziemeļjūras konferences, kas norisinājās tajā pašā laikā, lielākā daļa klātesošo ministru (izņemot Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ministrus) pieprasīja pilnībā aizliegt šādu iekārtu nogremdēšanu jūrā.
• Pēc tam, kad vairākās ES valstīs patērētāji sāka boikotēt Shell produktus, uzņēmums galu galā atmeta šo plānu un izlēma demontēt iekārtas konstrukciju un tās korpusu izmantot atkārtoti kādas piestātnes paplašināšanai Norvēģijā. Tomēr šāds vienreizējs risinājums nesniedza vispārīgu atbildi uz jautājumu, ko darīt ar 600 citām šāda veida iekārtām Eiropas ūdeņos, kuras lielākoties atradās Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņos.
• Vairs neizmantotu iekārtu nodošana atkritumos ir reglamentēta OSPAR konvencijā (OSPAR: Konvencija par jūras piesārņojuma no kuģiem un lidaparātiem nepieļaušanu, ko parakstīja Oslo 1972. gada 15. februārī un kam sekoja Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā, kuru parakstīja Parīzē 1992. gada 9. septembrī), kuras līgumslēdzējas puses 1998. gadā pieņēma lēmumu par šo jautājumu.
• 1996. gada novembrī Komisija pasūtīja pētījumu par šādu iekārtu demontāžas un nodošanas atkritumos tehniskajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem. Pētījumā tika gūti šādi secinājumi:
• attiecībā uz lielām dzelzsbetona iekārtām:
  • trūkst zināšanu par to nodošanas atkritumos tehniskajiem aspektiem;
  • no vides viedokļa tās nav nepieciešams nodot atkritumos pilnībā;
  • nav iespējams aprēķināt izmaksas saistībā ar to nodošanu atkritumos;
• attiecībā uz pārējām iekārtām ar tērauda konstrukcijām:
  • pilnīga nodošana atkritumos ir tehniski iespējama;
  • tā ir ekonomiski pamatota;
  • to var veikt pilnīgā drošībā;
  • var samazināt toksisku vai bīstamu vielu atliekas;
  • tēraudu var otrreizēji pārstrādāt uz sauszemes.
• Demontāžas un nodošanas atkritumos izmaksas sedz iekārtu īpašnieki, t. i., naftas un gāzes uzņēmumi. Daļu no šiem izdevumiem var atskaitīt no nodokļu nomaksas summas. Aprēķināts, ka 25 gadu laikā vajadzīgi EUR 2 miljardi, lai līdz krastam otrreizējai pārstrādei aizvilktu visas šādas platformas. Vidēji gadā tie ir EUR 80 miljoni. Kopumā šāda lēmuma ietekme uz vispārējām naftas un gāzes ražošanas izmaksām būtu nenozīmīga.
• Ir pieņemti vairāki starptautiski dokumenti, kas attiecas uz vairs neizmantotām jūras naftas un gāzes iekārtām, tostarp:
  • 1958. gada Ženēvas Konvencija par kontinentālo šelfu;
  • 1982. gada ANO Jūras tiesību konvencija;
  • 1972. gada Londonas Konvencija;
  • 1989. gada Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pamatnostādnes un standarti attiecībā uz jūras iekārtu un konstrukciju demontāžu kontinentālajā šelfā;
  • 1989. gada Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu;
  • Oslo (1972) un Parīzes (1992) konvencijas (OSPAR);
  • 1992. gada Helsinku Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;
  • 1976. gada Barselonas Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību.

Tomēr šajā jomā nepastāv konkrēts kopīgs tiesiskais regulējums. Turklāt minētajās konvencijās ir norādīti tikai obligātie standarti. Atsevišķas valstis var noteikt stingrākus nosacījumus.

• Vienota starptautiska regulējuma pieņemšanai šajā jomā ir vairākas priekšrocības:
  • atšķirīgu valstu tiesību aktu izraisītu konkurences traucējumu riska novēršana;
  • ierobežojumu noteikšana attiecībā uz piesārņojošu vielu novadīšanu no šādām iekārtām;
  • jūras vides piesārņojuma mazināšana;
  • uzlabota kuģošanas drošība.

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par vairs neizmantotu jūras naftas un gāzes iekārtu demontāžu un nodošanu atkritumos (COM(98) 49 galīgā redakcija, 18.2.1998.)

Pēdējo reizi atjaunots: 23.02.2017