Obligātā revīzija – uzņēmuma finanšu pārskatu pareizības nodrošināšana

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2006/43/EK par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātajām revīzijām

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Sākotnējā redakcijā ir apvienoti divi esošie tiesību akti (Direktīva 78/660/EEK par atsevišķiem finanšu pārskatiem un Direktīva 83/349/EEK par konsolidētajiem finanšu pārskatiem), lai uzlabotu uzņēmumu finanšu pārskatu ticamību.
• Grozītajā redakcijā tajā ir izklāstīti Eiropas Savienības (ES) noteikumi, tostarp obligātās revīzijas minimālās prasības* attiecībā uz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu un gada un konsolidēto ilgtspējas pārskatu ticamības apliecināšanu. Tajā definēta arī obligātā revidenta * loma.
• Tās mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmuma finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Tā arī cenšas nodrošināt vadības ziņojuma, tostarp ilgtspējas ziņojumu, atbilstību piemērojamajām juridiskajām prasībām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Revidentu publiskais reģistrs

• Obligātās revīzijas drīkst veikt tikai obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, kurus ir apstiprinājušas ES dalībvalstu kompetentās iestādes.
• Dalībvalstīm ir jāuztur šo revidentu un revīzijas uzņēmumu publisks reģistrs.
• Reģistrā arī reģistrē informācija, vai obligātais revidents ir apstiprināts arī ilgtspējas pārskatu ticamības apliecināšanai.

Revīzijas uzņēmumu atzīšana ārpus to mītnes valsts

• Revīzijas uzņēmumam, kurš vēlas veikt obligātās revīzijas dalībvalstī, kas nav tā mītnes dalībvalsts, ir jāreģistrējas uzņēmējas valsts kompetentajā iestādē.
• Uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei revīzijas uzņēmums ir jāreģistrē, ja to ir reģistrējusi tā mītnes valsts kompetentā iestāde.

Citas dalībvalsts obligāto revidentu apstiprināšana

Citu dalībvalstu revidentiem var noteikt pielāgošanās periodu (kas nepārsniedz 3 gadus) un/vai pārbaudes. Tādējādi tiek nodrošināts, ka viņiem ir atbilstīgas zināšanas tādās jomās kā uzņēmējdarbības tiesības, nodokļu tiesības un sociālo tiesību akti. Pēc apstiprināšanas viņi ir jāiekļauj publiskajā reģistrā.

Tālākizglītība

• Obligātajiem revidentiem ir jāpiedalās tālākizglītības programmās, lai uzturētu un uzlabotu teorētiskās zināšanas, profesionālās prasmes un vērtības.
• Par šo tālākizglītības prasību neievērošanu piemēro sankcijas.

Neatkarība un objektivitāte

• Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka obligātās revīzijas laikā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kā arī jebkura fiziska persona, kura var tieši vai netieši ietekmēt obligātās revīzijas rezultātus, ir neatkarīga no revidējamās struktūras un nav saistīta ar lēmumu sagatavošanu revidējamajā struktūrā.
• Neatkarība ir nepieciešama abās reizēs:
  • laikposmā, uz kuru attiecas revidējamie finanšu pārskati;
  • laikposmā, kad tiek veikta obligātā revīzija.

Darba organizācija

Dalībvalstīm jānodrošina, ka tad, ja obligāto revīziju veic revīzijas uzņēmums, šis revīzijas uzņēmums norīko vismaz vienu galveno revīzijas partneri un ka uzņēmums nodrošina galvenajam(-iem) revīzijas partnerim(-iem) pietiekamus resursus un personālu, kam ir nepieciešamā kompetence un spējas, lai pienācīgi veiktu savus pienākumus. Līdzīgs noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad uzņēmums veic ilgtspējas pārskatu apliecināšanu.

Konfidencialitāte un dienesta noslēpums

• Revidentiem ir jāievēro stingri noteikumi par viņu klientu privātuma ievērošanu, taču šie noteikumi nedrīkst kavēt šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu.
• Šie noteikumi turpina attiekties arī uz revīzijas uzņēmumiem, kas vairs neveic konkrētu revīzijas darbu.

Starptautiskie standarti

Visas obligātās revīzijas jāveic, pamatojoties uz starptautiskajiem revīzijas standartiem, ja un kad tos pieņem Eiropas Komisija. Komisijai ir rīcības brīvība pieņemt šos standartus, un tā tos var pieņemt tikai tad, ja tie atbilst noteiktiem nosacījumiem. Kamēr Komisija nav pieņēmusi nekādus starptautiskus standartus, dalībvalstis var piemērot valsts standartus.

Iecelšana un atstādināšana

• Obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu ieceļ revidējamās struktūras akcionāru vai dalībnieku pilnsapulce, taču dalībvalstis var pieļaut arī alternatīvu kārtību, ja vien tā nodrošina obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma neatkarību no revidējamās struktūras.
• Revidentus vai revīzijas uzņēmumus var atstādināt vienīgi tad, ja tam ir pamatoti iemesli. Viedokļu atšķirības par grāmatvedības metodēm vai revīzijas procedūrām nav pamatots atstādināšanas iemesls.

Konsolidēto pārskatu revīzija

Konsolidēto pārskatu (t. i., mātes uzņēmuma un meitasuzņēmumu) gadījumā ir svarīgi noteikt stingras atbildības robežas starp revidentiem, kas revidē grupas uzņēmumus. Grupas revidents (t. i., obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic konsolidēto pārskatu revīziju) ir pilnībā atbildīgs par revīzijas ziņojumu.

Kvalitātes nodrošināšana

• Dalībvalstīm ir jāievieš kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas ir neatkarīga no pārbaudāmajiem revidentiem un kam tiek piemērota publiskā pārraudzība.
• Šī sistēma ietver šādu aspektu novērtēšanu:
  • atbilstība attiecīgajiem revīzijas standartiem un neatkarības prasībām;
  • izmantoto resursu apjoms un kvalitāte;
  • iekasētās revīzijas maksas un attiecīgā gadījumā maksas, kas iekasētas par ilgtspējas pārskatu nodrošināšanu;
  • revīzijas uzņēmumu iekšējās kvalitātes kontroles sistēma.
• Kvalitātes nodrošināšanas sistēmai paredzētais finansējums tiek garantēts, un obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi to nevar nepamatoti ietekmēt.
• Pārbaužu veicējus konkrētu kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu veikšanai izraugās saskaņā ar objektīvu procedūru, kuras mērķis ir nodrošināt to, ka pārbaužu veicēju un pārbaudāmo obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu starpā nav interešu konflikta.

Ilgtspējas pārskatu sniegšanas ticamības apliecinājumu standarti

• Dalībvalstīm jāpieprasa, lai obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi nodrošinātu ilgtspējības ziņojumu ticamību saskaņā ar ticamības standartiem, ko pieņems Komisija.
• Tomēr dalībvalstis var piemērot valsts ticamības standartus, procedūras vai prasības, kamēr Komisija nav pieņēmusi ticamības standartu, kas attiecas uz to pašu jautājumu.

Revīzijas ziņojums un ticamības apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas pārskatiem

Direktīvā ir sīki izklāstīti īpaši noteikumi par to, kā obligātais revidents izklāsta obligātās revīzijas rezultātus, un par ilgtspējas pārskatu ticamības apliecinājumu. Turklāt šie ziņojumi jāsagatavo saskaņā ar Komisijas un/vai dalībvalstu pieņemto ticamības apliecinājumu standartu prasībām.

Dalībvalstis var atļaut neatkarīgam ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam (NTAPS)*, kas reģistrēts to teritorijā, veikt ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu ar nosacījumu, ka uz šo pakalpojumu sniedzēju attiecas prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvā 2006/43/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz revidentiem.

Izmeklēšana un sankcijas

• Dalībvalstīm ir jāievieš efektīvas izmeklēšanas un sankciju sistēmas, lai konstatētu, labotu un novērstu obligātās revīzijas neatbilstošu veikšanu.
• Sabiedrību atbilstīgi informē par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, un par tiem piemērotajām sankcijām. Sankcijās jāietver arī iespēja atsaukt apstiprinājumu.

Mazie uzņēmumi

• Mazajiem uzņēmumiem nav noteiktas nekādas ES prasības attiecībā uz obligātās revīzijas veikšanu.
• Ja dalībvalstīs ir paredzēta obligāto revīziju veikšana mazajos uzņēmumos, tad tās ir jāveic, ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu uzņēmējdarbības apjomu un darbības veidu.

Sabiedriskas nozīmes struktūras (SNS) *

Sabiedriskas nozīmes struktūru obligātā revīzija ir jāveic saskaņā ar stingriem noteikumiem, jo ir nepieciešama uzticama informācija un šīs struktūras ir būtiski svarīgas gan sabiedrībai, gan investoriem. Tie ir šādi:

• sīkāk izstrādāts revīzijas ziņojums, kurā sniegta informācija arī par revīzijas veikšanu;
• revidentiem / revīzijas uzņēmumiem ir jāmainās rotācijas kārtībā;
• dalībvalstu sagatavots to ar revīziju nesaistīto pakalpojumu saraksts, kurus obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums nedrīkst sniegt revidējamajai struktūrai;
• ierobežota maksa par ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem;
• revīzijas komitejas, kurai ir būtiska nozīme revidenta iecelšanā un revīzijas uzraudzībā, izveide.

Regulā (ES) Nr. 537/2014 ir izklāstīti plašāki noteikumi, kas attiecas tieši uz sabiedriskas nozīmes struktūrām.

Īstenošanas akti un deleģētie akti

Saskaņā ar direktīvu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus un deleģētos aktus attiecībā uz šīs direktīvas starptautiskajiem aspektiem. Tajos var sīkāk precizēt, kā dalībvalstu iestādēm un dažādajiem tirgus dalībniekiem ir jāievēro direktīvā noteiktās saistības šajā jomā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2008. gada 29. jūnijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Uzņēmumu finanšu pārskatu revīzija (Eiropas Komisija)
• ES obligāto revīziju tirgus reforma – bieži uzdotie jautājumi (Eiropas Komisija)

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87.–107. lpp.).

Direktīvas 2006/43/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77.–112. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 20.11.2023