Balsošanas kārtība ECB Padomē

KOPSAVILKUMS:

Padomes Lēmums 2003/223/EK par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 10.2. panta grozījumiem

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA MĒRĶIS?

• Ar to Eiropas Centrālās Bankas (ECB) Padomē ievieš balsstiesību rotācijas sistēmu, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu lēmumu pieņemšanu neatkarīgi no to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaita, kuru naudas vienība ir euro.
• Ar to valstu centrālo banku (VCB) vadītāju balsu skaitu ierobežo līdz 15 balsīm un paredz noteikumus par balsstiesību piešķiršanu un rotāciju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem katram Padomes loceklim ir viena balss. Lai, jaunām dalībvalstīm pievienojoties eurozonai, saglabātu Padomes spēju efektīvi un laicīgi pieņemt lēmumus, Padomes locekļi vienojās, ka balsstiesīgo VCB vadītāju skaits nedrīkst pārsniegt 15. Ar šo lēmumu attiecīgi tiek pielāgota arī balsošanas kārtība.

Padome

• Padome ir viena no trīs ECB lēmējinstitūcijām. Pārējās divas ir Valde un Ģenerālpadome.
• Padome ir galvenā lēmējinstitūcija. Tās galvenie uzdevumi ir šādi:
  • definēt eurozonas monetāro politiku;
  • pieņemt pamatnostādnes un lēmumus šī mērķa sasniegšanai;
  • pieņemt vispārējus uzraudzības lēmumus.
• Padomē ietilpst seši Valdes locekļi un eurozonas dalībvalstu (šobrīd to ir 20) VCB vadītāji. Tādējādi vadītāju skaits palielinās ikreiz, kad jauna eurozonai pievienojas jauna dalībvalsts.

Balsstiesību rotācija grupās

• Kopējais balsstiesību skaits ECB Padomē ir ierobežots – 21 balss. Sešiem Valdes locekļiem ir pastāvīgas balsstiesības. Atlikušās 15 balsis tiek sadalītas vadītāju starpā, un tās ik mēnesi rotē.
• Vadītāji tiek sadalīti grupās, kas tiek veidotas saskaņā ar to, kā eurozonas dalībvalstis ir ierindotas, pamatojoties uz:
  • to kopējo iekšzemes kopprodukta daļu tirgus cenās (IKP tc)* eurozonas dalībvalstīs;
  • to monetāro finanšu iestāžu* daļu kopējā bilancē eurozonas dalībvalstīs.
• Katrā grupā vadītāji ir balsstiesīgi uz vienādu laikposmu. Vadītājiem pirmajā grupā nedrīkst būt lielāks balsstiesību izmantošanas intervāls nekā vadītājiem otrajā grupā.
• Šo kritēriju mērķis ir nodrošināt pārredzamību un objektivitāti, ņemot vērā dalībvalsts ekonomisko ietekmi eurozonā un tās finanšu sektora lielumu.
• Lēmums paredz balsstiesību rotācijas sistēmas ieviešanu divos posmos.

Pirmais (pašreizējais) posms: balsstiesību piešķiršana, kad vadītāju skaits pārsniedz 15, bet ir mazāks nekā 22

• No dienas, kad vadītāju skaits pārsniedz 15, līdz brīdim, kad tas sasniedz 22, vadītājus sadala divās grupās:
  • pirmajā grupā ir pieci VCB vadītāji no valstīm, kuras ieņem visaugstākās pozīcijas atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem (pašlaik tās ir Vācija, Francija, Itālija, Spānija un Nīderlande);
  • otrajā grupā ir visi pārējie vadītāji.
• Pieci vadītāji pirmajā grupā dala četras balsis, un atlikušie vadītāji otrajā grupā dala 11 balsis.
• Pirmajam posmam vajadzēja sākties 2009. gada janvārī, kad Slovākija pievienojās eurozonai kā tās 16. dalībvalsts. Taču 2008. gada decembrī Padome pieņēma lēmumu atlikt rotācijas sistēmas uzsākšanu, lai novērstu situāciju, kurā balsstiesību izmantošanas intervāls vadītājiem jebkurā no grupām ir 100 %.
• Tā vietā jaunās rotācijas sistēmas pirmais posms sākās 2015. gada 1. janvārī, kad Lietuva pievienojās eurozonai kā tās 19. dalībvalsts.

Otrais (turpmākais) posms: balsstiesību piešķiršana, kad vadītāju skaits sasniedz 22

• No dienas, kad vadītāju skaits sasniedz 22, vadītājus sadala trīs grupās:
  • pirmajā grupā ir pieci vadītāji no valstīm, kuras ieņem visaugstākās pozīcijas atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem;
  • otrajā grupā ir puse no kopējā vadītāju skaita. Šajā grupā ietilpst VCB vadītāji no dalībvalstīm, kuras ierindojas nākamajās pozīcijās atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem;
  • trešajā grupā ir visi pārējie vadītāji.
• Četras balsis tiks piešķirtas pirmajai grupai, astoņas – otrajai grupai un trīs – trešajai grupai.

Īstenošana, pielāgošana un turpmākās izmaiņas

• Kad vadītāju skaits palielinās, grupu sastāvu pielāgo no dienas, kad vadītājs(-i) pievienojas Padomei. Kad kopējo IKP tc groza (tas jāveic ik pēc pieciem gadiem), grupu sastāvu attiecīgi pielāgo, un izmaiņas tiek piemērotas no nākamā gada pirmās dienas.
• Jebkurš lēmums, kas nepieciešams, lai īstenotu rotācijas sistēmas darbības iezīmes, tiek pieņemts ar visu Padomes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, neatkarīgi no tā, vai tiem lēmuma pieņemšanas brīdī ir vai nav balsstiesības.

  2009. gadā Padome pieņēma Lēmumu 2009/328/EK par:

  • rotācijas ātrumu;
  • rotācijas periodu;
  • vadītāju izkārtojumu attiecīgo grupu ietvaros;
  • pāreju no divu grupu sistēmas uz trīs grupu sistēmu.

KONTEKSTS

Saskaņā ar spēkā esošajiem ECB institucionālajiem noteikumiem lielāko daļu lēmumu Padome pieņem vienprātīgi.

Balsstiesību rotācijā tiek ņemti vērā daži pamatprincipi, piemēram, princips “katram loceklim viena balss”, kas attiecas uz vadītājiem, kuri izmanto savas balsstiesības, personiska un neatkarīga dalība Padomes sanāksmēs, reprezentativitāte, rotācijas sistēmas automātiska pielāgošana un pārredzamība.

Balsstiesības izmanto personiski vai izņēmuma kārtā – telekonferencēs. Lai Padome varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas tās balsstiesīgo locekļu. Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās vienādi, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

Pašlaik eurozonai ir pievienojušās 20 dalībvalstis. Horvātija bija pēdējā dalībvalsts, kas izpildīja kritērijus, un pievienojās 2023. gada 1. janvārī.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Valstu vai valdību vadītāju padomes lēmums 2003/223/EK (2003. gada 21. marts) par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 10.2. panta grozījumiem (OV L 83, 1.4.2003., 66.–68. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Centrālās bankas Lēmums 2004/257/EK (2004. gada 19. februāris), ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (ECB/2004/2) (OV L 80, 18.3.2004., 33.–41. lpp.).

Lēmuma 2004/257/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija. Protokols (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (OV C 202, 7.6.2016., 230.–250. lpp.).

Eiropas Centrālās bankas Lēmums 2009/5/EK (2008. gada 18. decembris), ar ko atliek rotācijas sistēmas ieviešanu Eiropas Centrālās bankas Padomē (ECB/2008/29) (OV L 3, 7.1.2009., 4.–5. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 13.03.2023