Budžeta politikas uzraudzība
KOPSAVILKUMS:
Regula (EK) Nr. 1466/97 — budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšana
KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?
-
Ar to ievieš Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu. Tie ir preventīvi pasākumi, kas izveidoti, lai nodrošinātu sekmīgai Eiropas Savienības (ES) darbībai nepieciešamo budžeta disciplīnu.
-
Tā attiecas ne vien uz tām ES valstīm, kuras ir pieņēmušas vienoto valūtu, bet arī uz vēl neiesaistītajām valstīm.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
-
Regulas mērķis ir preventīvi uzraudzīt un koordinēt ES valstu budžeta politiku, lai nodrošinātu budžeta disciplīnu ES teritorijā.
-
Šajā nolūkā tajā ir noteikts, ka katra gada sākumā Eiropas pusgada ietvaros ES valstīm ir jāpalīdz ieviest dzīvotspējīgu budžeta politiku. ES valstis Eiropas Komisijai iesniedz stabilitātes programmas (eurozonas valstis) un konverģences programmas (valstis, kas nav eurozonā), kurās tās nosaka vidēja termiņa budžeta mērķus. Komisija šīs programmas izvērtē, savukārt Padome izstrādā konkrētus katrai valstij adresētus ieteikumus.
Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads
-
Eiropas pusgads ir sešus mēnešus ilgs laikposms, kurā tiek pārbaudīta ES valstu budžeta politika.
-
Pusgada sākumā Padome nosaka galvenās ekonomikas problēmas ES un sniedz ES valstīm stratēģiskas politikas pamatnostādnes, kas tām jāievēro.
-
ES valstis pēc tam, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, izstrādā:
-
Eiropas pusgada beigās un pēc programmu novērtēšanas Padome nosūta ieteikumus katrai ES valstij. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, Padome sniedz savu atzinumu vēl pirms tam, kad ES valstis izstrādā savu galīgo budžetu nākamajam gadam.
Vidēja termiņa budžeta mērķi
-
Katrai ES valstij ir noteikts vidēja termiņa deficīta mērķis budžeta stāvoklim, kas izteikts strukturālā izteiksmē. Šie mērķi dažādās ES valstīs atšķiras: tie ir stingrāki, ja parāda līmenis un ar sabiedrības novecošanu saistīto izmaksu aplēses ir augstākas.
-
ES valstīm, kuras ir pieņēmušas euro, un valstīm, kuras ir iesaistītas valūtas kursa mehānismā (VKM II), šis mērķis ir noteikts robežās starp -1 % no IKP un budžeta atlikumu vai pārpalikumu.
-
Mērķus var pārskatīt būtisku strukturālu reformu īstenošanas laikā vai arī reizi trīs gados, kad tiek publicētas prognozes, kas ļauj atjaunināt ar sabiedrības novecošanu saistīto izmaksu aplēses.
Daudzpusējā uzraudzība: stabilitātes un konverģences programmas
-
Stabilitātes un konverģences programmas kalpo par pamatu daudzpusējās uzraudzības veikšanai no ES Padomes puses. Šāda veida uzraudzībai, kas paredzēta Līguma par ES darbību 121. pantā, jau agrīnā posmā būtu jānovērš pārmērīga valsts budžeta deficīta rašanās un jāsekmē ekonomikas politikas koordinēšana.
-
Katrai ES valstij ir jāiesniedz ES Padomei un Komisijai stabilitātes programma (eurozonas valstis) vai konverģences programma (valstis, kas nav eurozonā).
-
Stabilitātes vai konverģences programmās ir jāiekļauj šāda informācija:
-
vidēja termiņa budžeta mērķis un plānotās korekcijas šī mērķa sasniegšanai;
-
valsts budžeta bilance procentos no IKP, paredzētā valsts parāda attiecības virzība, plānotais valsts izdevumu pieaugums un ieņēmumu pieaugums nemainīgas politikas apstākļos, kā arī kvantitatīvie diskrecionārie ieņēmumu pasākumi;
-
informācija par ar sabiedrības novecošanu saistīto izmaksu aplēsēm un citām iespējamām izmaksām (piemēram, valsts garantijām), kas var būtiski ietekmēt budžeta situāciju;
-
informācija par programmu atbilstību ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un valsts reformu programmām;
-
galvenie pieņēmumi par paredzēto ekonomikas attīstību, kas var ietekmēt stabilitātes un konverģences programmu realizāciju (izaugsme, nodarbinātība, inflācija un citi svarīgi mainīgie lielumi);
-
budžeta un citu veikto vai plānoto ekonomikas politikas pasākumu novērtējums un detalizēta analīze, lai sasniegtu programmas mērķus;
-
analīze par to, kā izmaiņas galvenajās ekonomikas prognozēs ietekmētu budžeta un parāda stāvokli;
-
attiecīgā gadījumā — iemesli, kāpēc notikusi novirzīšanās no plānotajām korekcijām, kas nepieciešamas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.
-
Papildus tam konverģences programmās ir jānorāda šo mērķu saistība ar cenu un valūtas maiņas kursa stabilitāti, kā arī vidēja termiņa monetārās politikas mērķi.
Stabilitātes un konverģences programmu pārbaudīšana
-
Pamatojoties uz Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumiem, Padome pārbauda vidēja termiņa budžeta mērķus, kurus valstis noteikušas savās programmās. Tā jo īpaši pārbauda:
-
vai mērķa pamatā ir reālistiskas saimnieciskās prognozes;
-
vai veiktie un plānotie pasākumi ir pietiekami mērķa sasniegšanai;
-
vai plānoto korekciju novērtējums liecina, ka attiecīgā valsts gadu no gada cenšas uzlabot savu (cikliski koriģēto) budžeta bilanci;
-
vai attiecīgās valsts budžeta izdevumu ikgadējais pieaugums nav pārmērīgi liels, t. i., vai tas vidējā termiņā nepārsniedz noteikto likmi.
-
Novērtējuma veikšanas laikā Padome ņem vērā būtisku strukturālo reformu, jo īpaši pensiju sistēmas reformu, īstenošanu.
-
Padome programmu pārbauda trīs mēnešu laikā pēc tās iesniegšanas. Pēc Komisijas ieteikuma saņemšanas un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju Padome sniedz atzinumu par programmu. Ja Padome uzskata, ka programmas mērķi un saturs būtu jāpastiprina, tā var aicināt attiecīgo valsti koriģēt programmu.
Pārmērīga deficīta novēršana: agrīnās brīdināšanas mehānisms
-
Daudzpusējās uzraudzības ietvaros Padome uzrauga stabilitātes un konverģences programmu īstenošanu, pamatojoties uz ES valstu sniegto informāciju un Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas veiktajiem novērtējumiem.
-
Tātad, ja Komisija atklāj būtisku novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai plānotajām korekcijām, kas vērstas uz tā sasniegšanu, tā sniedz ieteikumus attiecīgajai valstij, lai novērstu pārmērīgu deficītu (agrīnās brīdināšanas mehānisms, Līguma par ES darbību 121. panta 4. punkts).
-
Turklāt Padomē pieņemtos ieteikumus var darīt zināmus atklātībai.
Eiropas Komisijas norādījumi
-
Komisija 2015. gadā savā paziņojumā norādīja, kā tā plāno piemērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus saiknes stiprināšanai starp strukturālajām reformām, investīcijām un fiskālo atbildību, lai sekmētu darbavietu izveidi un izaugsmi Eiropas Savienībā.
-
Šiem norādījumiem ir trīs galvenie mērķi:
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Tā ir piemērojama kopš 1998. gada 1. jūlija.
KONTEKSTS
-
Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem ES valstīm ir jāīsteno dzīvotspējīga budžeta politika, lai izvairītos no pārmērīga deficīta, kas var apdraudēt ekonomisko un finanšu stabilitāti ES.
-
2011. gadā Stabilitātes un izaugsmes paktā tika veiktas plašas reformas. Jaunie pieņemtie pasākumi ir būtisks solis uz priekšu budžeta disciplīnas garantēšanā, ES ekonomikas stabilitātes sekmēšanā un jaunas krīzes novēršanā.
-
Stabilitātes un izaugsmes paktā tagad ietilpst seši leģislatīvie akti (kas pazīstami ar nosaukumu “sešu tiesību aktu kopums”), kuri stājās spēkā 2011. gada 13. decembrī, un divi papildu akti (“divu tiesību aktu kopums”), kuri stājās spēkā 2013. gada 30. maijā:
-
Plašāka informācija:
PAMATDOKUMENTS
Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1.–5. lpp.)
Regulas (EK) Nr. 1466/97 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1173/2011 (2011. gada 16. novembris) par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (OV L 306, 23.11.2011., 1.–7. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1174/2011 (2011. gada 16. novembris) par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā (OV L 306, 23.11.2011., 8.–11. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25.–32. lpp.)
Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2011 (2011. gada 8. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 306, 23.11.2011., 33.–40. lpp.)
Padomes Direktīva 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L 306, 23.11.2011., 41.–47. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1.–10. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11.–23. lpp.)
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai. Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem (COM(2015) 12 final, 13.1.2015.)
Pēdējo reizi atjaunots: 18.04.2017