Vērtspapīru emitenti – pārredzamāka informācija
KOPSAVILKUMS:
Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū
KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?
- Tā tiek dēvēta par pārredzamības direktīvu, tās mērķis ir uzlabot ieguldītājiem sniegto informāciju par to vērtspapīru emitentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū un kuri atrodas vai darbojas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
- Tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāpublicē periodiska finanšu informācija par emitentu darbību visa finanšu gada laikā, kā arī pastāvīga informācija par to, kam pieder ievērojams procentuālais balsstiesību īpatsvars.
- Tā ir vairākkārt grozīta, pēdējo reizi ar Direktīvu (ES) 2022/2464 attiecībā uz korporatīvās ilgtspējas ziņošanas noteikumiem.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Periodiska ar finansēm un ilgtspēju saistīta informācija
- Periodiskā informācija attiecas uz vērtspapīru emitenta un tā kontrolēto uzņēmumu finansiālo stāvokli, kā arī uz uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kas nepieciešama, lai saprastu, kā ilgtspējas aspekti ietekmē uzņēmuma attīstību, darbību un stāvokli.
- Vērtspapīru emitentiem jāatklāj gada finanšu pārskati (ko veido finanšu pārskati, vadības ziņojums un atbildības pārskati) un starpposma finanšu pārskati (starpposma vadības pārskati). Lai gan direktīva neatbalsta biežākus periodiskus ziņojumus (piemēram, ceturkšņa finanšu pārskatus), tie tomēr ir atļauti, ja papildu ziņošana ir samērīga.
- Finanšu pārskatam jābūt publiski pieejamam vismaz 10 gadus.
- Attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk, visi gada finanšu pārskati jāsagatavo vienotā elektroniskās ziņošanas formātā, pamatojoties uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) izstrādātajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti ar Deleģēto regulu (ES) 2018/815.
- Noteikumi, kas ieviesti, grozot Direktīvu (ES) 2022/2464 par korporatīvās ilgtspējas pārskatu sniegšanu, paredz, ka visiem ES regulētos tirgos kotētiem uzņēmumiem vadības ziņojumā jāiekļauj informācija par uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem (piemēram, vides tiesībām, sociālajām tiesībām, cilvēktiesībām un pārvaldības faktoriem) un informācija, kas nepieciešama, lai saprastu, kā ilgtspējas aspekti ietekmē uzņēmuma attīstību, darbību un stāvokli. Šo noteikumu piemērošana notiks pakāpeniski (skatīt tālāk tekstā).
Paziņojums par balsstiesību nozīmīgu līdzdalību
- Ja akcionāri iegādājas vai atsavina tāda emitenta akcijas, kura akcijas ir pielaistas tirdzniecībai regulētā tirgū un kurām ir balsstiesības, viņiem ir jāpaziņo emitentam par balsstiesību procentuālo daļu, kas viņiem pieder šīs darbības rezultātā. Šo noteikumu piemēro, ja īpašumā esošā procentuālā daļa sasniedz noteiktas robežvērtības (5 %, 10 %, 15 %, 20 %, 25 %, 30 %, 50 % un 75 %) vai pārsniedz vai ir zemāka par šīm robežvērtībām. Tas attiecas arī uz citiem gadījumiem, kad fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības iegūt, nodot vai izmantot balsstiesības.
- Paziņojumā emitentam, kas akcionāram jāiesniedz četru tirdzniecības dienu laikā, jāsniedz informācija par jauno balsstiesību sadalījumu, akcionāra identitāti, izmaiņu datumu un sasniegto balsu slieksni.
- Emitentiem ne vēlāk kā trīs tirdzniecības dienas pēc tam jāpublisko informācija, kas ietverta saņemtajos paziņojumos par nozīmīgu līdzdalību.
- EVTI ir izdevusi izdevumu “Praktisko rokasgrāmatu “Valstu noteikumi par paziņojumiem par nozīmīgu līdzdalību saskaņā ar pārredzamības direktīvu””.
Ziņojums par valdībām veiktajiem maksājumiem
Direktīvā noteikts, ka biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, kas darbojas ieguves (naftas, gāzes un minerālu) un mežsaimniecības nozarēs, katru gadu atsevišķā ziņojumā jādeklarē maksājumi, kas veikti to dalībvalstu valdībām, kurās tie veic savu darbību.
Papildu informācijas izpaušana
- Cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā četras tirdzniecības dienas pēc pašu akciju iegādes vai atsavināšanas, ja to īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 5 % vai 10 % no balsstiesībām, emitentam jāpublisko informācija par pašu akciju īpatsvaru.
- Katra kalendārā mēneša beigās emitentiem jāpublisko kopējais balsstiesību un kapitāla skaits.
- Emitentam bez kavēšanās jāpublisko visas izmaiņas, kas saistītas ar dažādu kategoriju akcijām piešķirtajām tiesībām.
Reglamentētās informācijas izplatīšana, glabāšana un piekļuve tai
- Dalībvalstīm jānodrošina, ka emitents vai persona, kas ir iesniegusi pieteikumu par pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, atklāj regulēto informāciju tādā veidā, kas nodrošina ātru un nediskriminējošu piekļuvi šādai informācijai, un dara to pieejamu oficiāli noteiktajam mehānismam.
- Turklāt katrai dalībvalstij ir jānodrošina, ka pastāv vismaz viens oficiāli noteikts mehānisms, kas 10 gadus glabā uzņēmumu atklāto informāciju un nodrošina tās publisku pieejamību.
- Visbeidzot, EVTI ir uzdots izveidot Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurā līdz 2027. gada vidum būs iekļauta un pieejama iepriekš minētā informācija.
Trešās valstis
Ja emitenta juridiskā adrese atrodas trešā valstī, tas var izvēlēties kādu no dalībvalstīm, kurā tā vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuru tas izvēlas, var atļaut emitentam ievērot savas valsts noteikumus (piemēram, noteikumus par periodisko informāciju un citu atklājamo informāciju), ja attiecīgās trešās valsts tiesību aktos ir noteiktas prasības, kas ir līdzvērtīgas ES prasībām. Pēc tam kompetentajai iestādei jāinformē EVTI par visiem noteiktajiem izņēmumiem.
Ilgtspējas pārskatu sniegšanas uzraudzība
EVTI, apspriedusies ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, ir jāizdod pamatnostādnes par valstu kompetento iestāžu ilgtspējas pārskatu sniegšanas uzraudzību.
Īstenošanas akti un deleģētie akti
Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākus īstenošanas aktus un deleģētos aktus saistībā ar Direktīvu 2004/109/EK.
- Direktīvā 2007/14/EK un tās grozošajās direktīvās izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par šādiem jautājumiem:
- izcelsmes dalībvalsts izvēles procesuālā kārtība;
- nekonsolidēto pusgada finanšu pārskatu minimālais saturs;
- kompetento iestāžu kontroles mehānismi attiecībā uz tirgus uzturētājiem.
- Ar Regulu (EK) Nr. 1569/2007 un tās grozījumiem izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti.
- Regula (ES) 2015/761 attiecas uz konkrētiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par nozīmīgu līdzdalību.
- Regula (ES) 2016/1437 attiecas uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par piekļuvi regulētai informācijai ES līmenī.
- Regula (ES) 2019/815 attiecas uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienota elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju, tostarp turpmākiem atjauninājumiem vai grozījumiem.
KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?
Šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2007. gada 20. janvārim.
Direktīvā 2004/109/EK jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2022/2464, kas jātransponē līdz 2024. gada 6. jūlijam.
Tā tiks piemērota trīs posmos:
- 2024. finanšu gadā lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem un lielo grupu mātesuzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem konsolidētā līmenī;
- 2025. finanšu gadā visiem pārējiem lielajiem uzņēmumiem;
- 2026. finanšu gadā maziem un vidējiem uzņēmumiem, mazām un nesarežģītām kredītiestādēm un kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām.
KONTEKSTS
Plašāka informācija:
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38.–57. lpp.).
Direktīvas 2004/109/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1.–792. lpp.).
Skatīt konsolidēto versiju.
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1437 (2016. gada 19. maijs), ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par piekļuvi regulētai informācijai Savienības līmenī papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (OV L 234, 31.8.2016., 1.–7. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/761 (2014. gada 17. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK attiecībā uz konkrētiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par nozīmīgu līdzdalību (OV L 120, 13.5.2015., 2.–5. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84.–119. lpp.).
Skatīt konsolidēto versiju.
Komisijas Regula (EK) Nr. 1569/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (OV L 340, 22.12.2007., 66.–68. lpp.).
Skatīt konsolidēto versiju.
Komisijas Ieteikums 2007/657/EK (2007. gada 11. oktobris) par oficiāli noteikto sistēmu elektronisko tīklu regulētās informācijas centralizētai glabāšanai, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (OV L 267, 12.10.2007., 16.–22. lpp.).
Komisijas Direktīva 2007/14/EK (2007. gada 8. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai (OV L 69, 9.3.2007., 27.–36. lpp.).
Skatīt konsolidēto versiju.
Pēdējo reizi atjaunots: 20.11.2023