Savstarpējā atzīšana ES vienotajā tirgū

KOPSAVILKUMS:

COM(1999) 299 galīgā redakcija — savstarpējā atzīšana vienotajā tirgū

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Tajā ir izskaidrota savstarpējās atzīšanas nozīme — tas ir viens no vienotā tirgus svarīgākajiem pamatprincipiem. Tas nodrošina brīvu preču un pakalpojumu apriti visā Eiropas Savienībā (ES) bez nepieciešamības saskaņot valstu tiesību aktus. Paziņojumā ir noteiktas šā principa piemērošanas problēmas un aprakstīti veidi, kā tās varētu novērst.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šis princips nozīmē to, ka jebkuru produktu, kas tiek likumīgi tirgots vienā ES valstī, var pārdot citā, ja pat tas neatbilst visiem tās tehniskajiem noteikumiem (izņemot stingri noteiktos apstākļos).

Paziņojumā ir uzsvērtas šādas problēmas:

uzticamas informācijas trūkums saistībā ar savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu;

izmaksas un kavējumi sliktas iekšējās organizācijas dēļ dažu valstu pārvaldes iestādēs;

ierēdņu nevēlēšanās apstiprināt produktu, kuru tie nezina un kuram pievienoti sertifikāti valodās, kurās tie nerunā.

Dažiem produktiem, jo īpaši sarežģītākiem, ir piemērojamas specifiskas valsts veselības, drošības un patērētāju aizsardzības prasības. Tas jo īpaši attiecas uz pārtikas, elektrotehnikas, transportlīdzekļu, dārgmetālu, būvniecības un ķīmijas nozarēm.

Bieži vien attiecībā uz pakalpojumiem tādās jomās kā uzņēmējdarbības komunikācija, būvniecība, patenti un drošība tiek pieņemts lēmums, ka pakalpojums ir pretrunā attiecīgās valsts sabiedrības vispārējo interešu kritērijam.

Paziņojumā ir ierosināts veikt šādus pasākumus:

stingrāka uzraudzība, reizi divos gados sagatavojot Eiropas Komisijas novērtējuma ziņojumu, kuram pievienota ekonomikas analīze par savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu. Tajā varētu noteikt jomas, kurās varētu būt vajadzīga pilnīga saskaņošana;

potenciāla tiesvedība pret ES valstu valdībām, kuras neīsteno šo principu;

visaptverošākas informācijas sniegšana par šo principu svarīgākajiem dalībniekiem, piemēram, valsts un reģionālajām pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem, juristiem un profesiju federācijām;

apmācība valsts iestādēm un profesionālo struktūru pārstāvjiem no būtiskākajām nozarēm, paralēli organizējot seminārus valsts, reģionālā un vietējā mērogā;

efektīvāki problēmu risināšanas veidi, saīsinot atsevišķu sūdzību izskatīšanas laiku.

ES valstīm ir liela nozīme:

savstarpējās atzīšanas principu iestrādājot valstu tiesību aktos;

bez nevajadzīgas kavēšanās atbildot uz šī principa piemērošanas pieprasījumiem;

stiprinot sadarbību starp valdības departamentiem;

labāk izmantojot valstu kontaktpunktus.

Savstarpējās atzīšanas nolīgumi veicina preču tirdzniecību starp ES un svarīgākajiem tirgiem, piemēram, Austrāliju, Kanādu, Izraēlu, Japānu, Jaunzēlandi un ASV.

Ar Regulu (EK) Nr. 764/2008 ir pieņemti noteikumi un procedūras, kas jāpiemēro valstu iestādēm, ja tās plāno noraidīt savstarpējās atzīšanas pieprasījumu par noteiktu produktu vai arī piemērot papildu nosacījumus.

KONTEKSTS

Savstarpējā atzīšana

AKTS

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Savstarpējā atzīšana saistībā ar vienotā tirgus rīcības plāna turpmākajiem pasākumiem (COM(1999) 299 galīgā redakcija, 1999. gada 16. jūnijs)

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Rezolūcija (1999. gada 24. jūnijs) par savstarpējās atzīšanas nolīgumu pārvaldību (OV C 190, 7.7.1999., 2. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 764/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 3052/95/EK (OV L 218, 13.8.2008., 21.–29. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 04.01.2016