Eiropas un starptautiskās tiesas

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienību 19. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. pants

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ir daudz tiesu, kas darbojas starptautiskā līmenī, un ne vienmēr ir viegli atšķirt to jurisdikcijas. Šī kopsavilkuma mērķis ir informēt par Eiropas tiesām un parādīt atšķirību starp tiesām, kuras ir daļa no Eiropas Savienības (ES), un tiesām, kuras izveidojušas citas starptautiskas organizācijas.

ES tiesas

Eiropas Savienības Tiesa ietver visu ES tiesu sistēmu. Tās sastāvā ir divas tiesas:

• Tiesa
• Vispārējā tiesa.

Tiesa

Tiesai ir jurisdikcija lemt par prasībām, kuras iesniedz ES valstis vai ES iestādes. Tā var arī būt pēdējās instances tiesa saistībā ar Vispārējās tiesas spriedumiem. Šādā gadījumā tā izskata tikai lietas tiesiskos apstākļus un nevērtē faktiskos apstākļus.

Vispārējā tiesa

Vispārējā tiesa ir piesaistīta Tiesai, un tās uzdevums ir mazināt Tiesas noslogotību. Vispārējās tiesas jurisdikcijā ietilpst tādu prasību izskatīšana pirmajā instancē, kuras līgumos paredzētajos gadījumos iesniedz ES valstis vai fiziskas personas.

Specializētās tiesas

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. pantu Eiropas Parlaments un Padome var izveidot specializētās tiesas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Šīs tiesas pirmajā instancē izskata noteiktu kategoriju lietas īpašās jomās. Piemēram, 2005. gadā izveidoja Eiropas Savienības Civildienesta tiesu, lai tā risinātu ar ES civildienestu saistītus strīdus. Šī tiesa ir likvidēta, un kopš 2016. gada 1. septembra tās darbs ir uzticēts Vispārējai tiesai.

Dažādi prasību veidi

Eiropas Savienības Tiesa atbild par ES tiesību aktu ievērošanu. Tai ir jurisdikcija lemt par prasībām, kuras iesniedz ES valstis, ES iestādes vai ES pilsoņi. Ir vairāku veidu procedūras:

• prasība atcelt tiesību aktu;
• prasība par pienākumu neizpildi;
• prasība par bezdarbību;
• prasība par kaitējuma novēršanu;
• lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Starptautiskās tiesas

Ir daudz dažādu tiesu, kas izskata strīdus starptautiskā līmenī un kuru galvenās mītnes atrodas Eiropas teritorijā. Tomēr šīs tiesas nav ES pārraudzībā. Tās ir šādas:

• citu Eiropas organizāciju tiesas, piemēram:
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesa — starptautiska tiesa, ko izveidojusi Eiropas Padome, kurā pašlaik ir 47 dalībvalstis; tā nodrošina 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanu (tā atrodas Strasbūrā, Francijā), un
  • EBTA Tiesa (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija), kas atrodas Luksemburgā un nodrošina Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu piemērošanu;
• tiesas, kas izveidotas Apvienoto Nāciju Organizācijas pārraudzībā, piemēram:
  • Starptautiskā Tiesa, kas atrodas Hāgā, Nīderlandē;
  • Starptautiskā Krimināltiesa , kas atrodas Hāgā;
  • Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai , kas arī atrodas Hāgā;
  • Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls, kas atrodas Hamburgā, Vācijā.
• Apvienoto Nāciju Organizācijas neatkarīgās strīdu risināšanas struktūras, piemēram:
  • Pastāvīgā šķīrējtiesa, kas atrodas Hāgā un vada arbitrāžas* un samierināšanas* procedūras un izmeklēšanas komitejas saistībā ar strīdiem starp tās 121 dalībvalsti, privātām pusēm un starpvaldību organizācijām, pamatojoties uz starptautiskajiem arbitrāžas noteikumiem;
  • Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Strīdu izšķiršanas padome, kas atrodas Ženēvā, Šveicē un kas risina tirdzniecības strīdus starp 163 PTO dalībvalstīm.

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienību 19. pants (OV C 202, 7.6.2016., 27. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. pants (OV C 202, 7.6.2016., 160. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 22.08.2016