Trešo valstu darba ņēmēji - vienkāršāka uzturēšanās un darba formalitātes

Šī direktīva paredz vienotu uzturēšanās un darba atļauju darba ņēmējiem no trešajām valstīm. Tā nosaka arī virkni specifisku tiesību, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret darba ņēmējiem no trešajām valstīm, uz kuriem attiecas direktīva.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/98/ES (2011. gada 13. decembris) par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi.

KOPSAVILKUMS

Šī direktīva paredz vienotu uzturēšanās un darba atļauju darba ņēmējiem no trešajām valstīm. Tā nosaka arī virkni specifisku tiesību, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret darba ņēmējiem no trešajām valstīm, uz kuriem attiecas direktīva.

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Direktīva paredz:

• vienotu uzturēšanās un darba atļauju darba ņēmējiem no trešajām valstīm, kuri likumīgi uzturas ES valstī;
• vienotu atļaujas pieteikuma iesniegšanas procedūru;
• tiesību kopumu (tostarp vienādu attieksmi salīdzinājumā ar valsts pilsoņiem) darba ņēmējiem no trešajām valstīm, uz kuriem attiecas direktīva.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Uz ko tā attiecas?

Direktīva attiecas uz trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir atļauts dzīvot un strādāt ES neatkarīgi no sākotnējā ierašanās iemesla. Tā attiecas uz:

• trešo valstu pilsoņiem, kas lūdz ļaut viņiem uzturēties un strādāt ES valstī;
• trešo valstu pilsoņiem, kas jau uzturas un kuriem ir pieeja darba tirgum vai kuri jau strādā ES valstī.

Direktīva neattiecas uz atsevišķām trešo valstu pilsoņu kategorijām - piemēram, tiem, kuriem ir piešķirts ES ilgtermiņa rezidenta statuss (uz viņiem attiecas citi ES tiesību akti).

Vienotas atļaujas pieteikuma iesniegšanas procedūra

ES valstu iestādēm jāizskata jebkurš pieteikums vienotai uzturēšanās un darba atļaujai (jaunai, maināmai vai atjaunojamai) kā vienota pieteikuma iesniegšanas procedūra. Tām jāizlemj, vai pieteikumu iesniedz trešās valsts pilsonis vai tā darba devējs (vai abi).

Vienotas atļaujas forma ir tāda pati, kā norādīts Regulā (EK) Nr. 1030/2002, ar kuru tiek izveidota vienota uzturēšanās atļauja trešo valstu pilsoņiem.

Tiesības uz vienādu attieksmi

Vienota atļauja piešķir trešo valstu pilsoņiem tiesību kopumu, tostarp:

• tiesības strādāt, uzturēties un brīvi pārvietoties ES valstī, kas to izsniegusi;
• tādus pašus nosacījumus kā valsts, kas to izsniegusi, pilsoņiem attiecībā uz darba apstākļiem (tādiem kā samaksa un atlaišana, veselība un drošība, darba laiks un atvaļinājumi), izglītību un apmācību, kvalifikācijas atzīšanu, atsevišķiem sociālo garantiju aspektiem, nodokļu atvieglojumiem, pieeju precēm un pakalpojumiem, tostarp konsultācijām nodarbinātības un mājokļu jautājumos.

Direktīvā ietverti konkrēti kritēriji, pēc kuriem ES valstis var noteikt ierobežojumus vienādai attieksmei atsevišķos jautājumos (pieeja izglītībai/apmācībai, sociālās garantijas, piemēram, pabalsti ģimenēm vai mājokļa nodrošināšana).

KAD ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

No 2013. gada 25. decembra.

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002, 1.-7. lpp.).

Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) attiecībā uz trešo valstu pilsoņu, kuri ir ilgtermiņa rezidenti, statusu (OV L 16, 23.1.2004., 44.-53. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 02.01.2015