Vispārīgā politika cīņai ar kibernoziedzību

Tā kā internets ir kļuvis par daļu no mūsu ikdienas dzīves, interneta lietotāji ir kļuvuši neaizsargāti pret noziedzniekiem, kuri bieži darbojas citos kontinentos. Ņemot vērā arvien straujāko kibernoziedzības izplatību, Eiropas Komisija 2007. gadā sagatavoja pamatus visaptverošai politikai tās apkarošanai.

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai. Vispārīgā politika cīņai ar kibernoziedzību. (COM(2007) 267 galīgā redakcija, 22.5.2007.)

KOPSAVILKUMS

Tā kā internets ir kļuvis par daļu no mūsu ikdienas dzīves, interneta lietotāji ir kļuvuši neaizsargāti pret noziedzniekiem, kuri bieži darbojas citos kontinentos. Ņemot vērā arvien straujāko kibernoziedzības izplatību, Eiropas Komisija 2007. gadā sagatavoja pamatus visaptverošai politikai tās apkarošanai.

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Šī paziņojuma mērķis ir izklāstīt vispārīgu politiku, lai labāk koordinētu cīņu pret kibernoziedzību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķis un pasākumi

Galvenais mērķis bija stiprināt cīņu pret kibernoziedzību valsts, Eiropas un starptautiskā mērogā šādos aspektos:

• 1.

  uzlabota operatīvā sadarbība tiesību aizsardzības jomā, stiprinot un precizējot Eiropola, Eurojust un citu struktūru pienākumus;

• 2.

  koordinētas un savstarpēji saistītas apmācības programmas ES valstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, tostarp Eiropolam, Eurojust, Eiropas Policijas akadēmijai un Eiropas Juridiskās tālākizglītības tīklam;

• 3.

  labāka politiskā līmeņa sadarbība un koordinācija starp ES valstīm, izveidojot ES informācijas apmaiņas punktu un ES kibernoziedzības apmācības platformu;

• 4.

  politiskā un tiesiskā sadarbība ar trešām valstīm, izmantojot Eiropas Padomes 2001. gada Konvenciju par kibernoziegumiem (un tās papildu protokolu), G8 Lionas - Romas Progresīvo tehnoloģiju noziedzības apkarošanas grupu un Interpola vadītos projektus;

• 5.

  uzlabots publiskā un privātā sektora dialogs, lai radītu savstarpējas uzticēšanās gaisotni un dalītos ar nepieciešamo informāciju;

• 6.

  ES valstu tiesību aktu un definīciju standartizēšana kibernoziedzības jomā;

• 7.

  kibernoziedzības izplatības novērtēšanas pasākumu/rādītāju izstrāde;

• 8.

  informētības veicināšana par kibernoziedzības radītajiem apdraudējumiem un zaudējumiem;

• 9.

  ES pētniecības programmas, piemēram, saskaņā ar Iekšējās drošības fonda instrumentu policijas atbalstam.

REZULTĀTI

Ir gūti šādi rezultāti:

• direktīva par cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu tiešsaistē un bērnu pornogrāfiju;
• ES kiberdrošības stratēģija (2013);
• Eiropas kibernoziedzības centra izveide (2013);
• direktīva par uzbrukumiem informācijas sistēmām (2013).

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnēs, kas veltītas kibernoziedzībai.

KONTEKSTS

68. pantā Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kas stājās spēkā 2009. gadā, ir oficiāli atzīta Eiropadomes galvenā nozīme iekšlietu likumdošanas jomā. Tas ļauj rīcību kibernoziedzības apkarošanai papildināt ar ES tiesību aktiem un plašākām iniciatīvām.

GALVENAIS TERMINS

Kibernoziegumi: noziedzīgas darbības, ko veic, izmantojot elektroniskos sakaru tīklus un informācijas sistēmas, vai kas ir vērstas pret šādiem tīkliem un sistēmām.

Tos var iedalīt trīs veidos:

• noziedzīgo nodarījumu tradicionālās formas, noziegumu veikšanai izmantojot internetu (piemēram, krāpšana vai viltošana). Tās ietver tādus paņēmienus kā identitātes zagšana un pikšķerēšana (kad kibernoziedznieki izveido viltotu bankas tīmekļa vietni, lai no klientiem izkrāptu paroli vai datus, lai nozagtu viņu naudu). Internets ir arī pārveidojis starptautisko tirdzniecību ar narkotikām, ieročiem un apdraudētām sugām;
• nelegāla satura informācijas publiskošana, piemēram, materiāli, kuros atspoguļota kūdīšana uz terorismu, vardarbību, rasismu, ksenofobiju vai kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem;
• tikai elektroniskajiem tīkliem raksturīgi noziedzīgi nodarījumi, kas aptver jaunus un bieži vien plaši izplatītus liela apmēra noziegumu veidus, kas nebija zināmi pirms interneta parādīšanās. Tajos noziedznieki uzbrūk informācijas sistēmām, dažkārt apdraudot svarīgas valsts informācijas infrastruktūras un tādējādi - tiešā veidā tās iedzīvotājus. Šie uzbrukumi var tikt veikti, izmantojot robottīklus (botnets - saīsinājums no termina robot networks), kad noziedznieki izplata ļaunprogrammatūru (jeb ļaunprātīgu programmatūru), kas pēc lejupielādēšanas lietotāja datoru pārvērš par “robotu”. Šādu inficētu datoru tīkls pēc tam tiek izmantots noziegumu izdarīšanai, lietotājiem par to pat nenojaušot.

SAISTĪTIE AKTI

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija - atvērta un droša kibertelpa (JOIN(2013) 1 final, 2013. gada 7. februāris).

Pēdējo reizi atjaunots: 26.05.2015