Pētnieku uzņemšana no ārpussavienības valstīm un to uzturēšanās

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2005/71/EK par īpašu procedūru zinātnisko pētnieku no ārpussavienības valstīm uzņemšanai

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī direktīva attiecas uz ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Savienības (ES) (vai ES un tās dalībvalstīm) un vienu vai vairākām ārpussavienības valstīm, piemērojami labvēlīgāki noteikumi.

Tā neattiecas uz:

Pētniecības iestādes

Visām pētniecības iestādēm, kas vēlas uzņemt pētnieku, vispirms jāsaņem iepriekšēja atļauja no ES valsts, kurā tās atrodas. Šīs atļaujas parasti ir derīgas vismaz piecus gadus. Katru gadu visām ES valstīm ir jāpublicē apstiprināto pētniecības iestāžu saraksts.

Pētniecības iestādēm ir jāparaksta uzņemšanas līgums, kas ir juridisks līgums ar pētnieku. Tajā noteikts, ka:

Pētnieku uzņemšana

ES valstīm ir jāuzņem pētnieki, ja tie:

ES valstis izsniedz uzturēšanās atļauju vismaz uz vienu gadu ilgu laikposmu un katru gadu to pagarina. Ja pētniecības projekts paredzēts uz īsāku laikposmu nekā viens gads, uzturēšanās atļauju izsniedz uz projekta laiku. Atļaujas var piešķirt pētnieku ģimenes locekļiem uz tādu pašu termiņu.

Uzturēšanās atļauju turētājiem ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar valstspiederīgajiem attiecībā uz:

Procedūra

Katra ES valsts izlemj, vai pieteikumi par uzturēšanās atļauju saņemšanu jāiesniedz pētniekam vai pētniecības iestādei.

Pieteikumi jāiesniedz pētnieka dzīvesvietas valstī, vēršoties tās ES valsts diplomātiskajās vai konsulārajās iestādēs, kurā pētnieks vēlas veikt savu pētījumu.

ES valstis savos valsts tiesību aktos var arī paredzēt iespēju pieteikumus iesniegt to teritorijā.

Atcelšana

Ar Direktīvu (ES) 2016/801 no 2018. gada 24. maija atceļ un aizstāj Direktīvu 2005/71/EK.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2005. gada 23. novembra. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2007. gada 12. oktobrim.

KONTEKSTS

Pētnieku mobilitāte ir svarīgs aspekts zināšanu iegūšanas un nodošanas procesā. To var palīdzēt panākt, vienkāršojot procedūras saistībā ar ārpussavienības valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos.

Plašāka informācija:

AKTS

Padomes Direktīva 2005/71/EK (2005. gada 12. oktobris) par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos (OV L 289, 3.11.2005., 15.–22. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Direktīva 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (OV L 375, 23.12.2004., 12.–18. lpp.)

Komisijas Ieteikums (2005. gada 11. marts) par Eiropas pētnieku hartu un par Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā (OV L 75, 22.3.2005., 67.–77. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21.–57. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 09.08.2016