Ēku energoefektivitāte

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti Eiropas Savienībā (ES), ņemot vērā dažādus klimata un vietējos apstākļus.
Ar to nosaka minimālās prasības un kopēju sistēmu energoefektivitātes aprēķināšanai.
Pēc Direktīvas 2010/31/ES īstenošanas pārskatīšanas 2018. gadā tā tika grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/844. Galvenais mērķis bija paātrināt esošo ēku rentablu atjaunošanu un veicināt viedās tehnoloģijas ēkās. Ar šo grozīto direktīvu, kas ir daļa no tiesību aktu kopuma, kas veltīts tīrai enerģijai, papildina tiesību aktus energoefektivitātes jomā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES valstīm ir jānosaka optimālas minimālās energoefektivitātes prasības. Tās jāpārskata reizi piecos gados. Šādas prasības jānosaka ēkām, to sastāvdaļām un izmantotajai enerģijai:
- telpas apkurei;
- telpas dzesēšanai;
- mājsaimniecības karstā ūdens apgādei;
- ventilācijai;
- iebūvētajam apgaismojumam;
- citām ēku inženiertehniskām sistēmām*.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanai.
Jaunām ēkām ir jāatbilst minimālajiem standartiem. Ēkām, kuras pieder vai kurās atrodas valsts iestādes, ir jāsasniedz gandrīz nulles enerģijas* statuss līdz 2018. gada 31. decembrim un citām jaunām ēkām — līdz 2020. gada 31. decembri.
Esošām ēkām, kad tajās veic nozīmīgu atjaunošanu, energoefektivitāte jāuzlabo atbilstoši piemērojamajām prasībām.
ES valstīm ir jāuztur energoefektivitātes sertificēšanas sistēma. Šādos sertifikātos:
- sniedz informāciju par ēkas energoefektivitāti potenciālajam ēkas pircējam vai īrniekam;
- iekļauj ieteikumus par rentabliem uzlabojumiem;
- tiem jābūt iekļautiem reklāmās komerciālos medijos, kad ēkas tiek piedāvātas pārdošanai vai izīrēšanai.
ES valstu atbildīgajām iestādēm jānodrošina shēmas apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaužu veikšanai.

Sākotnējās direktīvas grozījumi

Grozījumu Direktīvā (ES) 2018/844 ES valstīm tiek prasīts izstrādāt ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas, lai atbalstītu gan dzīvojamo, gan nedzīvojamo ēku atjaunošanu, līdz 2050. gadam tās padarot par augstas energoefektivitātes un dekarbonizētu ēku fondu. Šajās stratēģijās ir jāiekļauj ceļvedis ar pasākumiem un izmērāmiem progresa rādītājiem nolūkā līdz 2050. gadam sasniegt ES ilgtermiņa mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ceļvedī jāiekļauj indikatīvi atskaites punkti 2030., 2040. un 2050. gadam un jāprecizē, kā tie palīdz sasniegt ES energoefektivitātes mērķus saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (skatīt kopsavilkumu).
Turklāt ar pārskatīto direktīvu:
- paplašina pašreizējā apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspekciju režīma piemērošanas jomu, ietverot kombinētas sistēmas (ar ventilāciju), kā arī ņemot vērā sistēmu energoefektivitāti tipiskos ekspluatācijas apstākļos;
- rosina ēkās izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un viedās automatizācijas un vadības tehnoloģijas;
- atbalsta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras uzstādīšanu ēku automašīnu stāvvietās, prasot uzstādīt kabeļkanālu infrastruktūru un uzlādes punktus;
- ievieš “viedgatavības indikatoru”, lai novērtētu ēkas spēju pielāgot savu ekspluatāciju iemītnieka vajadzībām, optimizēt tās sniegumu un mijiedarboties ar elektrotīklu.

Fakultatīva kopēja ES ēku viedgatavības vērtēšanas sistēma

Komisija 2020. gadā pieņēma deleģēto aktu un īstenošanas aktu:

Ar Deleģēto regulu (ES) 2020/2155 papildināja Direktīvu (ES) 2010/31/ES, izveidojot fakultatīvu kopēju ES ēku viedgatavības vērtēšanas sistēmu, t. i., tajā definēts viedgatavības rādītājs un vienota tā aprēķināšanas metodika. Metodika ietver ēku vai ēku daļu viedgatavības rādītāja aprēķināšanu un ēku vai ēku daļu viedgatavības indikatoru.
Īstenošanas regulā (ES) 2020/2156 ir izklāstīti fakultatīvās kopējās ēku viedgatavības vērtēšanas sistēmas īstenošanas tehniskie nosacījumi. Tā aptver šādus aspektus:
- viedgatavības indikatora shēmas ekspertu akreditācija un kvalifikācija;
- viedgatavības indikatora sertifikāta izdošana un sertifikāta izmantošanas nosacījumi;
- viedgatavības indikatora shēmas izmēģināšana.

Deleģētā regula (ES) 2020/2155 un Īstenošanas regula (ES) 2020/2156 ir piemērojamas kopš 2021. gada 10. janvāra.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪS DIREKTĪVAS IR PIEMĒROJAMAS?

Direktīva 2010/31/ES ir piemērojama kopš 2010. gada 8. jūlija, un tā bija jātransponē ES valstu tiesību aktos līdz 2012. gada 9. jūlijam.
Direktīvu, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2018/844, piemēro kopš 2018. gada 9. jūlija, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2020. gada 10. martam.

KONTEKSTS

ES ēku nozare ir lielākais enerģijas patērētājs Eiropā, un ēku vajadzībām tiek izmantoti 40 % enerģijas galapatēriņa, savukārt aptuveni 75 % ēku ir ar zemu energoefektivitāti. Ņemot vērā šādus sliktus energoefektivitātes rādītājus, viens no ES ilgtermiņa mērķiem ir ēku fonda dekarbonizācija. Šī direktīva ir svarīgs elements, lai ēkas padarītu energoefektīvākas.

Plašāka informācija:

Ēku energoefektivitātes direktīva (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Ēkas inženiertehniskā sistēma: tehnisks aprīkojums, kas nodrošina ēkas vai ēkas daļas telpas apkuri, telpas dzesēšanu, ventilāciju, mājsaimniecības karstā ūdens apgādi, iebūvēto apgaismojumu, ēkas automatizāciju un vadību, elektroenerģijas ražošanu objektā, vai šādu sistēmu kombinācija, ieskaitot tās sistēmas, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Gandrīz nulles enerģijas ēka: ēka, kurai ir augsta energoefektivitāte. Ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju būtu ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, tostarp uz vietas vai netālu ražotu enerģiju no atjaunojamajiem avotiem.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija) (OV L 153, 18.6.2010., 13.–35. lpp.)

Direktīvas 2010/31/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2155 (2020. gada 14. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES, izveidojot neobligātu vienotu Eiropas Savienības shēmu ēku viedgatavības vērtēšanai (OV L 431, 21.12.2020., 9.–24. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2156 (2020. gada 14. oktobris), kurā izklāstīta tehniskā kārtība, kā efektīvi īstenot neobligāto vienoto Savienības shēmu ēku viedgatavības vērtēšanai (OV L 431, 21.12.2020., 25.–29. lpp.)

Komisijas Ieteikums (ES) 2016/1318 (2016. gada 29. jūlijs) par gandrīz nulles enerģijas ēku veicināšanas vadlīnijām un par paraugpraksi, kā nodrošināt, ka no 2020. gada visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas (OV L 208, 2.8.2016., 46.–57. lpp.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstu panākumi virzībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām (COM(2013) 483 final/2, 7.10.2013.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Finansiāls atbalsts ēku energoefektivitātes uzlabošanai (COM(2013) 225 final, 18.4.2013.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1.–56. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 244/2012 (2012. gada 16. janvāris), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem (OV L 81, 21.3.2012., 18.–36. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 26.02.2021