SET plāns zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstīšanai

Kā daļu no savas stratēģijas zemu oglekļa emisiju ekonomikas attīstīšanai ES ir noteikusi klimata un enerģētikas mērķvērtības 2020. gadam. Tehnoloģijām varētu būt nozīmīgākā loma šo mērķu sasniegšanā. SET plāns ir ES enerģētikas un klimata politikas tehnoloģiju pīlārs.

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā (SET plāns) (COM(2009) 519 galīgā redakcija, 2009. gada 7. oktobris).

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ PLĀNA MĒRĶIS?

Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna) mērķis ir paplašināt zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu līdz 2020. gadam. Tas veicina sadarbību starp ES valstīm, uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, kas, apvienojot prasmes un telpas, var samazināt izmaksas. Tas palīdz arī finansēt projektus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Eiropas rūpniecības iniciatīvas pastāv vairākām enerģijas formām. Iekavās norādīts elektroenerģijas īpatsvars, ko tās varētu saražot līdz 2020. gadam: vēja (20 %), saules (15 %), bioenerģija (14 %).
• Eiropas elektrotīkla iniciatīva ir izveidota, lai līdz 2020. gadam 50 % Eiropas tīklu varētu integrēt atjaunojamo enerģiju un efektīvi salāgotu pieprasījumu ar piedāvājumu.
• Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas iniciatīvas mērķis ir padarīt iesaistītās tehnoloģijas komerciāli izdevīgas.
• Ilgtspējīgas kodolskaldīšanas iniciatīva paredz līdz 2020. gadam radīt pirmos IV paaudzes prototipus.
• Energoefektivitātes iniciatīvai jānodrošina 25-30 “progresīvās pilsētas” (t. i., pilsētas, kurās izmanto digitālās tehnoloģijas, kas ļauj piedāvāt iedzīvotājiem labākas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus, labāk izmantot resursus ar mazāku ietekmi uz vidi), kas uzņemsies vadību ceļā uz zemu oglekļa emisiju nākotni.
• Eiropas Enerģētikas pētniecības alianse veicina koordinētu sadarbību kopīgās programmās starp valstu pētniecības institūtiem. To pavada virzība uz mērķi radīt zinātnes un pētniecības centrus.
• Komisija apsver citas tehnoloģiju iespējas, piemēram, jūras atjaunojamos enerģijas avotus (piemēram, vēja enerģiju, paisuma un bēguma enerģijas ģeneratorus utt.), enerģijas uzglabāšanu, atjaunojamo siltumapgādi un dzesēšanu. Kodolenerģētikas jomā tā pievēršas problēmām saistībā ar infrastruktūras darba mūža pagarināšanu un kodolatkritumu likvidēšanu.
• ES aktīvi sadarbojas ar vairākiem tās starptautiskajiem partneriem, piemēram, Stratēģisko forumu starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Plašāka informācija ir pieejama energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam veltītajā tīmekļa vietnē.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Energotehnoloģijas un energoinovācijas (COM(2013) 253 final, 2.5.2013.).

Pēdējo reizi atjaunots: 05.08.2015