KĀDS IR SECINĀJUMU MĒRĶIS?

Dokumentā ir izklāstīti jautājumi saistībā ar migrantu izcelsmes* bērnu izglītību. Tā ir svarīga, lai veidotu saliedētu sabiedrību un lai indivīdi kļūtu par aktīviem un veiksmīgiem pilsoņiem un īstenotu visu savu potenciālu.

Šis dokuments aicina Eiropas Komisiju veikt vairākus pasākumus, lai sasniegtu šos mērķus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Izglītība ir svarīga migrantu integrācijai ES sabiedrībā. Visos līmeņos ir nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi un lielāka elastība, lai pielāgotos migrantu izcelsmes audzēkņiem, sniegtu atbalstu un nodrošinātu iespējas, lai viņi pilnībā īstenotu savu potenciālu.

Izglītības sistēmas, kurās liels uzsvars ir likts gan uz taisnīgumu, gan kvalitāti, un kurās priekšroka dota iekļaujošai pieejai visos līmeņos, ir vislielākās izredzes efektīvi reaģēt uz migrantu izcelsmes skolēnu vajadzībām.

Kultūru daudzveidība būtu jānovērtē kā vitalitātes un bagātinājuma avots. Starpkultūru izglītības sekmēšana, cienot uzņēmējvalsts identitāti, apmainoties zināšanām un vairojot izpratni citam par cita kultūru, kā arī veidojot savstarpēju cieņu un cīnoties pret aizspriedumiem, būs ilgtermiņā izdevīga visiem.

ES dalībvalstu pienākumi

Katrai ES dalībvalstij jārīkojas vietējā, reģionālā un valsts līmenī un jo īpaši jāveic šādi pasākumi:

jāizstrādā integrēta politikas pieeja šo mērķu sasniegšanai;

jāizstrādā vai jānostiprina diskriminācijas apkarošanas mehānismi, lai veicinātu sociālo integrāciju un pilsonisko aktivitāti;

jāpalielina izglītības sistēmu piedāvāto iespēju pieejamība un jānovērš šķēršļi skolu sistēmās;

jāuzlabo mācību kvalitāte skolās, tostarp izvēršot centienus, lai piesaistītu un noturētu labākos skolotājus un stiprinātu vadības funkciju skolās ar pārāk sliktiem rādītājiem;

jāizvērš piekļuve kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei;

jāpiedāvā personalizētāka mācīšanās un individuāls atbalsts, īpaši migrantu bērniem, kuriem ir sliktas sekmes izglītībā;

skolu vadītājiem, skolotājiem un administratīvajiem darbiniekiem jānodrošina specializētas mācības darbā ar valodu un kultūru daudzveidību, kā arī starpkultūru iemaņās;

jāizstrādā politika uzņēmējas valsts valodas mācīšanai, kā arī jāapsver iespējas migrantu izcelsmes skolēniem uzturēt un attīstīt savas dzimtās valodas zināšanas;

jānodrošina augstas kvalitātes un visu skolēnu vajadzībām atbilstošas mācību programmas neatkarīgi no to izcelsmes un mācību metodēs un materiālos ņemt vērā migrantu izcelsmes bērnu vajadzības;

jāizvērš partnerības ar migrantu kopienām un jāpastiprina centieni ar mērķi uzlabot saziņu ar migrantu izcelsmes vecākiem;

jānodrošina mērķtiecīgs atbalsts migrantu izcelsmes skolēniem, kuriem ir arī īpašas vajadzības;

jāvāc un jāanalizē datus šajā jomā, lai informētu politikas veidotājus;

jāapmainās ar paraugpraksi šajā jomā, lai attiecīgā līmenī uzlabotu politiku un pasākumus;

jāizmanto Mūžizglītības programma, Eiropas Sociālais fonds un citi resursi, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, lai atbalstītu projektus saistībā ar starpkultūru izglītību un migrantu izcelsmes audzēkņu izglītību.

Eiropas Komisijas pienākumi

Komisijai jāveic šādi pasākumi:

jāatbalsta sadarbība starp ES dalībvalstīm par šajos secinājumos izvirzītajiem jautājumiem, tostarp apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi, kā arī izmantojot pašreizējās ES programmas;

jāapsver, kā vislabāk iespējams sasniegt direktīvā par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību izklāstītos mērķus saistībā ar migrāciju, kas ir ievērojami mainījusies;

izmantojot pieejamus datus un rādītājus, jāpārrauga sasniegumu atšķirības starp audzēkņiem, kas mācās dzimtajā valodā, un migrantu izcelsmes audzēkņiem;

cieši jāsadarbojas ar citām starptautiskām organizācijām, kas nodarbojas ar izglītības un migrācijas jautājumiem, piemēram, Eiropas Padomi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO);

jānodrošina to, ka migrācijas jautājumi ir pienācīgi atspoguļoti attiecīgās ES programmās un citās izglītības un mācību jomas ierosmēs, tostarp augstākās izglītības ierosmēs;

jānodrošina, lai ar migrantu izcelsmes bērnu izglītību saistīti jautājumi tiktu pienācīgi atspoguļoti sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas procesā.

KONTEKSTS

GALVENIE TERMINI

migrantu izcelsmes visu to personu bērni, kuri dzīvo kādā ES valstī, kurā tie nav dzimuši, neatkarīgi no tā, vai tie ir trešās valsts valstspiederīgie, citas ES dalībvalsts pilsoņi vai personas, kas vēlāk kļuvušas par uzņēmējas valsts valstspiederīgajiem.

PAMATDOKUMENTS

Padomes secinājumi (2009. gada 26. novembris) par migrantu izcelsmes bērnu izglītību (OV C 301, 11.12.2009., 5.–8. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva 77/486/EEK (1977. gada 25. jūlijs) par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību (OV L 199, 6.8.1977., 32.–33. lpp.)

Zaļā grāmata — Migrācija un mobilitāte — ES izglītības sistēmu problēmas un iespējas (COM(2008) 423 galīgā redakcija, 3.7.2008.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — Rīcības plāns par nepavadītiem nepilngadīgiem (2010.–2014. gads) (COM(2010) 213 galīgā redakcija, 6.5.2010.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — Bērnu migrantu aizsardzība (COM(2017) 211 final, 12.4.2017.)