Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs

KOPSAVILKUMS:

Regula (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Ar to izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC).
• Ar to nosaka ECDC kompetenci, organizāciju, struktūras un darbību.
• 2022. gada ECDC pilnvaras tika paplašinātas, lai tas varētu nodrošināt vajadzīgās zinātniskās speciālās zināšanas un atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir sagatavoties nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem Eiropas Savienībā (ES) un tos apkarot.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Kompetence un uzdevumi

ECDC uzdevums ir identificēt un novērtēt pašreizējos un jaunos infekcijas slimību radītos apdraudējumus cilvēku veselībai un ziņot par tiem, un sniegt ieteikumus attiecībā uz reaģēšanu ES un valstu līmenī un vajadzības gadījumā arī reģionālā līmenī.

Lai sasniegtu šos mērķus, ECDC:

• meklē, vāc, salīdzina, novērtē un izplata attiecīgu zinātnisko un tehnisko informāciju;
• nodrošina analīzi, zinātniskas konsultācijas, atzinumus un atbalstu ES un ES dalībvalstu veiktām darbībām attiecībā uz pārrobežu veselības apdraudējumiem, tostarp:
  • riska novērtējumus;
  • epidemioloģiskās informācijas analīzi;
  • epidemioloģisko modelēšanu;
  • paredzēšanu un prognozēšanu;
  • ieteikumus attiecībā uz pasākumiem, lai novērstu un kontrolētu infekcijas slimību apdraudējumus un citas īpašas veselības problēmas;
  • palīdzību pētniecības prioritāšu noteikšanā;
  • zinātnisku un tehnisku palīdzību, ieskaitot apmācību un citas tā kompetencē ietilpstošas darbības;
• koordinē tāda Eiropas tīkla izveidi, kurā ietvertas struktūras, kas darbojas tā kompetences jomās;
• apmainās ar informāciju, speciālām zināšanām un paraugpraksi;
• uzrauga veselības sistēmu kapacitāti attiecībā uz infekcijas slimību un citu īpašu veselības problēmu pārvaldību;
• atbalsta tādu iniciatīvu izstrādi un īstenošanu, ko finansē no attiecīgajām ES finansēšanas programmām un instrumentiem, tostarp kopīgu iniciatīvu īstenošanu;
• sniedz sabiedrības veselības garantēšanai nepieciešamās ārstēšanas un gadījumu pārvaldības pamatnostādnes attiecībā uz infekcijas slimībām un citām īpašām veselības problēmām;
• atbalsta reaģēšanu uz epidēmiju un uzliesmojumu dalībvalstīs un trešās valstīs, lai papildinātu citus ES instrumentus reaģēšanai ārkārtas situācijās, jo īpaši ES civilās aizsardzības mehānismu;
• palīdz stiprināt gatavības spējas trešās valstīs, jo īpaši ES partnervalstīs, saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem;
• pēc Eiropas Komisijas vai Veselības drošības komitejas (HSC) pieprasījuma sniedz pierādījumos balstītus paziņojumus sabiedrībai par infekcijas slimībām, to radītajiem veselības apdraudējumiem un attiecīgajiem profilakses un kontroles pasākumiem.

Dalībvalstu pienākumi

Dalībvalstīm ir pienākums nekavējoties:

• atbilstoši saskaņotiem noteikumiem paziņot ECDC datus par infekcijas slimību un citu īpašo veselības problēmu uzraudzību un pieejamos zinātniskos un tehniskos datus un informāciju, kas attiecas uz ECDC kompetenci;
• informēt ECDC par jebkādiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, tiklīdz tie tiek atklāti, izmantojot agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, un paziņot par jebkādiem veiktajiem reaģēšanas pasākumiem;
• noteikt atzītās kompetentās struktūras un sabiedrības veselības ekspertus, kuri varētu būt pieejami, lai palīdzētu ES reaģēt uz veselības apdraudējumiem.

Specializēti tīkli un tīklošanas darbības

ECDC:

• atbalsta tīklošanas darbības, nodrošinot Komisijai un dalībvalstīm koordināciju un zinātniskas un tehniskas speciālās zināšanas un nodrošinot specializēto tīklu darbību;
• nodrošina infekcijas slimību un citu īpašo veselības problēmu epidemioloģiskās uzraudzības tīkla integrētu darbību;
• atbalsta darbu, ko veic HSC, Eiropas Savienības Padome un citas ES struktūras, lai koordinētu reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;
• izmantojot epidemioloģiskās uzraudzības tīklu:
  • pārrauga infekcijas slimību tendences laika gaitā un dalībvalstīs un trešās valstīs un ziņo par tām;
  • atklāj un pārrauga nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus un ziņo par tiem;
  • sniedz ieguldījumu infekcijas slimību profilakses un kontroles programmu izvērtēšanā un pārraudzībā;
  • pārrauga un novērtē veselības sistēmu kapacitāti diagnosticēt, novērst un ārstēt konkrētas infekcijas slimības, kā arī pacientu drošību;
  • nosaka iedzīvotāju riska grupas, kurām ir vajadzīgi mērķtiecīgi profilakses un reaģēšanas pasākumi, un nodrošina, ka minētie pasākumi ir pieejami personām ar invaliditāti;
  • palīdz novērtēt infekcijas slimību radīto slogu iedzīvotājiem, izmantojot datus, un nodrošina, ka šie dati ir iedalīti pēc vecuma, dzimuma un invaliditātes;
  • veic epidemioloģisko modelēšanu, paredzēšanu un scenāriju izstrādi reaģēšanai un koordinē šādus centienus, lai apmainītos ar paraugpraksi un uzlabotu modelēšanas spējas visā ES;
  • apzina slimību pārneses riska faktorus, iedzīvotāju riska grupas un pētniecības prioritātes un vajadzības;
• nodrošina šādu struktūru darbību:
  • ES references laboratoriju tīkls – lai diagnosticētu, atklātu, noteiktu un raksturotu infekcijas ierosinātājus, kuri var apdraudēt sabiedrības veselību;
  • dalībvalstu dienestu tīkls, kas atbalsta asins pārliešanas, transplantācijas un medicīniskās apaugļošanas pasākumus – lai nodrošinātu pastāvīgu un ātru piekļuvi seroepidemioloģiskajiem* datiem, kas iegūti seroepidemioloģiskas iedzīvotāju apsekošanas rezultātā.

Dalībvalstis izraugās kompetento koordinējošo struktūru, valsts kontaktpunktu un operatīvos kontaktpunktus, kas ir būtiski sabiedrības veselības funkcijām, tostarp epidemioloģiskajai uzraudzībai, un dažādām slimību grupām un atsevišķām slimībām. Šie kontaktpunkti veido tīklus, kas ECDC sniedz stratēģiskas konsultācijas.

Pastiprinātas darbības

Grozījumu Regulā (ES) 2022/2370 cita starpā ir iekļauti panti, kuros īpaši noteikts, kā ECDC veic šādas darbības:

• atbalsta dalībvalstis infekcijas slimību profilakses un kontroles sistēmu stiprināšanā;
• sniedz zinātniskas un tehniskas speciālās zināšanas gatavības un reaģēšanas plānošanas jomā;
• nodrošina gatavības trūkumu novērtēšanu un veic profilakses, gatavības un reaģēšanas plānošanas pasākumu novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem (skatīt kopsavilkumu) 8. pantu;
• izstrādā attiecīgus vienotus rādītājus standartizētām datu vākšanas procedūrām un riska novērtējumiem un savlaicīgi sniedz šos novērtējumus;
• izveido ES veselības aizsardzības darba grupu un nodrošina, ka ir pastāvīga kapacitāte un iespēja to mobilizējot palielināt un izmantot ārkārtas gadījumā;
• atbalsta reaģēšanas koordinēšanu HSC ietvaros, kā minēts Regulā (ES) 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.

Struktūra

ECDC veido šādas struktūras:

• Valde, kas nodrošina, ka ECDC īsteno savu kompetenci un uzdevumus, pieņemot tā darba programmu un finanšu noteikumus. Valdes sastāvā ir:
  • pa vienam loceklim no katras dalībvalsts, kā arī Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas;
  • divi Eiropas Parlamenta izraudzīti locekļi;
  • trīs locekļi, kuri pārstāv Komisiju un ir tās iecelti;
• direktors, kuram palīdz neliels pamata personāls. Direktors atbild par ECDC ikdienas vadību, izstrādājot un īstenojot tā darba programmu;
• konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir pārstāvji no attiecīgajām valstu iestādēm. Tā ir mehānisms informācijas apmaiņai par veselības apdraudējumiem un zināšanu apkopošanai.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2004. gada 20. maija.

KONTEKSTS

ECDC darbojas kopš 2005. gada, un tā mītne ir Stokholmā, Zviedrijā.

Plašāka informācija:

• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004., 1.–11. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2370 (2022. gada 23. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 314, 6.12.2022., 1.–25. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (OV L 314, 6.12.2022., 26.–63. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924.–947. lpp.).

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 29.11.2022