Mākslīgā optiskā starojuma iedarbība
KOPSAVILKUMS:
Direktīva 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums)
KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?
- Darba ņēmēju pakļaušana mākslīgā optiskā starojuma iedarbībai, piemēram, ultravioletā, lāzera vai neviendabīga starojuma* iedarbībai darba laikā, var radīt hronisku nelabvēlīgu ietekmi uz acīm un ādu. Direktīvas mērķis ir, ieviešot preventīvus pasākumus, līdz minimumam samazināt darba ņēmēju apstarošanas līmeni.
- Tajā arī noteiktas iedarbības robežvērtības darba ņēmējiem, kuri tiek pakļauti neviendabīgam starojumam un lāzera starojumam (I un II pielikumi).
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Darba devēju pienākumi
- Starojuma līmeņa novērtēšana. Pirmkārt, darba devējiem ir jānovērtē vai jāizmēra optiskā starojuma līmenis, kam darba ņēmēji tiek pakļauti, lai to varētu samazināt, ja tas pārsniedz spēkā esošās robežvērtības. Ja nepieciešams, tiem ir jāizmēra vai jāaprēķina pakļaušanas līmeņi, pamatojoties uz Starptautiskās Elektrotehniskās komisijas (International Electrotechnical Commission – IEC), Starptautiskās Apgaismojuma komisijas (International Commission on Illumination – CEI) un Eiropas Standartizācijas komitejas (European Committee for Standardisation – CEN) standartu prasībām vai, ja tas nav iespējams, izmantojot valsts vai starptautiskas zinātniski pamatotas norādes.
- Risku samazināšana. Otrkārt, darba devējiem ir jāsamazina starojuma līmenis, ja novērtējums norāda uz iespējamību, ka iedarbības robežvērtības ir pārsniegtas, piemēram, izvēloties citu aprīkojumu vai ierobežojot iedarbības ilgumu.
- Darba ņēmēju informēšana un apmācība. Darba devējam jānodrošina, ka darba ņēmēji vai viņu pārstāvji saņem visu vajadzīgo informāciju un apmācību, piemēram, par pasākumiem, kas veikti šīs direktīvas īstenošanai, un pareizu piemērotu individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.
- Konsultēšanās ar darba ņēmējiem un viņu līdzdalība. Darba devējiem iepriekš jākonsultējas ar darba ņēmējiem vai viņu pārstāvjiem par darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzību. Darba ņēmēju pārstāvji var ierosināt pasākumus, lai uzlabotu šo aizsardzību, savukārt darba ņēmēji un/vai to pārstāvji var pat piesaistīt kompetentās iestādes, ja viņi uzskata, ka darba devēja piedāvātā veselības aizsardzība nav pietiekama (saskaņā ar Pamatdirektīvu 89/391/EEK – skatīt kopsavilkumu un turpinājumā sniegto kontekstu).
Veselības uzraudzība
- Mākslīgā optiskā starojuma iedarbības gadījumā darba ņēmēju veselības stāvokli atbilstoši uzrauga ārsts saskaņā ar attiecīgo valsts tiesību aktu prasībām.
- Katram darba ņēmējam jāsagatavo veselības karte, kas jāaktualizē pēc katras veselības pārbaudes. Darba ņēmējs pēc attiecīga lūguma var iepazīties ar savas veselības kartes saturu.
Robežvērtību pārsniegšana un/vai kaitīga ietekme
Ja iedarbība pārsniedz robežvērtības, darba ņēmējiem jāveic veselības pārbaude. Ja ir pārsniegtas robežvērtības un/vai ir radusies kaitīga ietekme uz darbinieku veselību:
- ārstam vai citai atbilstoši kvalificētai personai jāinformē darba ņēmējs par rezultātu, kas attiecas tieši uz viņu, kā arī jāsniedz informācija par jebkādu veselības uzraudzību, kas viņam būtu jāveic pēc tam, kad viņš vairs nebūs pakļauts iedarbībai;
- darba devējam jāpārskata riska novērtējums un veiktie pasākumi, jāīsteno kompetento personu ieteiktie pasākumi un jāizveido nepārtrauktas veselības uzraudzības sistēma.
Sankcijas
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāparedz atbilstošas sankcijas, kas jāpiemēro, ja ir pārkāpti attiecīgās valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.
Deleģētie akti
- Ar Regulu (ES) 2019/1243 tiek grozīta Direktīva 2006/25/EK (10. pants), ar ko Eiropas Komisijai piešķir pilnvaras no 2019. gada 26. jūlija pieņemt deleģētos aktus.
- Šie deleģētie akti attiektos uz stingri tehniskiem grozījumiem direktīvas pielikumos, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz darba aprīkojuma vai darba vietu projektēšanu, celtniecību, ražošanu vai būvniecību, tehnikas attīstību, izmaiņām saskaņotajos ES standartos vai starptautiskajās specifikācijās un jauniem zinātniskajiem atklājumiem par darba vides pakļaušanu optiskajam starojumam. Tomēr ar šiem grozījumiem nedrīkst tikt grozītas pielikumos noteiktās iedarbības robežvērtības.
KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?
Tā ir piemērojama kopš 2006. gada 27. aprīļa, un dalībvalstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2010. gada 27. aprīlim.
KONTEKSTS
GALVENIE TERMINI
Neviendabīgs starojums: jebkurš optiskais starojums, kas nav lāzera starojums.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/25/EK (2006. gada 5. aprīlis), par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 114, 27.4.2006., 38–59. lpp.)
Direktīvas 2006/25/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/44/EK (2002. gada 25. jūnijs) par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (sešpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) – Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums (OV L 177, 6.7.2002.,13.–20. lpp.)
Skatīt konsolidēto versiju.
Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1.–8. lpp.)
Skatīt konsolidēto versiju.
Pēdējo reizi atjaunots: 15.11.2021