Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī direktīva aizsargā darba ņēmējus, kuriem ir prasījumi pret maksātnespējīgiem darba devējiem par nesamaksātu darba samaksu.

Maksātnespējas stāvoklis iestājas pēc tam, kad tiesvedības ietvaros ir iesniegts pieprasījums pilnībā vai daļēji vērst piedziņu pret darba devēja mantu un iecelt likvidatoru, un kompetentā tiesu iestāde ir:

ES valstis izņēmuma kārtā drīkst neattiecināt šo direktīvu uz dažu kategoriju darba ņēmēju prasījumiem, ja cita veida garantijas sniedz attiecīgajai personai līdzvērtīgas pakāpes nodrošinājumu. ES valstis drīkst direktīvu nepiemērot mājkalpotājiem, ko nodarbina fiziska persona.

Tomēr, izņemot šos gadījumus, direktīva sniedz aizsardzību visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību ilguma. Tāpēc tā attiecas uz nepilna darba laika darba ņēmējiem, darba līgumiem par darbu uz noteiktu laiku un darba ņēmējiem, kas pieņemti īslaicīgā darbā.

Garantiju iestādes

ES valstīm ir jāizveido garantiju iestādes, kas garantē to, ka tiek apmaksāti darba ņēmēju prasījumi attiecībā uz darba samaksu, attiecīgos gadījumos ietverot atlaišanas pabalstus sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu. ES valstis var noteikt augšējās robežas garantiju iestāžu maksājumiem, kas nedrīkst būt zemākas par tādu līmeni, kas saderīgs ar šīs direktīvas sociālajiem mērķiem.

Minimālo laikposmu, par kuru garantiju iestādes sedz neapmaksātos prasījumus, aprēķina, pamatojoties uz:

Darba devēji piedalās finansēšanā, ja vien to pilnīgi nenodrošina valsts iestādes.

Sociālais nodrošinājums

ES valstis var paredzēt, ka maksājumu garantija neattiecas uz:

Gadījumā, ja darba devējs nav veicis obligātās iemaksas darba ņēmēju apdrošināšanas institūcijām, tad tas nelabvēlīgi neskar darba ņēmēju tiesības uz pabalstiem no šīm apdrošināšanas institūcijām, ciktāl darba ņēmēju iemaksas bija atskaitītas no izmaksātās atlīdzības.

Darba ņēmēju intereses aizsargā attiecībā uz viņu tiesībām uz vecuma pabalstu, ieskaitot apgādnieka zaudējuma pabalstu, saskaņā ar papildpensiju programmām. Šī aizsardzība attiecas arī uz darba ņēmējiem, kuri atstāj darbu pirms maksātnespējas iestāšanās.

Starpnacionālas situācijas

Ja maksātnespējīgais darba devējs darbojās vismaz divu ES valstu teritorijā, tad par darba ņēmēju neapmaksāto prasījumu apmierināšanu ir atbildīga tās valsts iestāde, kuras teritorijā viņi parasti strādāja.

Tāpat arī darba ņēmēja tiesību apjomu attiecībā uz garantiju iestādēm nosaka tās valsts tiesību akti, kam pakļauta kompetentā garantiju iestāde.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2008. gada 17. novembra. Ar Direktīvu 2008/94/EK kodificēja un aizstāja Direktīvu 80/987/EEK un tās turpmākos grozījumus. Sākotnējā Direktīva 80/987/EEK ES valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 1983. gadam.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/94/EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (Kodificēta versija) (OV L 283, 28.10.2008., 36.–42. lpp.)

Direktīvas 2008/94/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par konkrētu noteikumu īstenošanu un piemērošanu attiecībā uz Direktīvu 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (COM(2011) 84 galīgā redakcija, 28.2.2011.)

Pēdējo reizi atjaunots: 27.11.2020