Valstu parlamentu loma ES lietās

KOPSAVILKUMS

ĪSS APSKATS

Lisabonas līgums iezīmē būtisku soli attiecībā uz lomu, kāda valstu parlamentiem ir ES lietās, pirmo reizi uzskaitot (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 12. pantā dažādus veidus, kādos valstu parlamenti var “aktīvi palīdzēt nodrošināt ES sekmīgu darbību”. Līdzdalība tiek nodrošināta 4 galvenajos veidos:

—	saņemot informāciju un dokumentus;

—	sekojot līdzi tam, kā tiek ievērots subsidiaritātes princips;

—	piedaloties izvērtēšanas mehānismos brīvības, drošības un tiesiskuma jomās;

—	piedaloties Līguma pārskatīšanā.

INFORMĀCIJA

Valstu parlamentiem nekavējoties jānosūta šādi dokumenti:

—	Baltās grāmatas;

—	Zaļās grāmatas;

—	paziņojumi*;

—	ikgadējā darba programma un jebkuri citi likumdošanas plānošanas vai politiskās stratēģijas dokumenti;

—	priekšlikumi tiesību aktiem;

—	Padomes sanāksmju darba kārtība un rezultāti;

—	Eiropas Revīzijas palātas gada pārskats;

—	Komisijas izveidots gada pārskats par principu, kas nosaka ES kompetenci, piemērošanu;

—	novērtējumi par ES politikas piemērošanu brīvības, drošības un tiesiskuma jomās.

Turklāt, valstu parlamenti saņem paziņojumus par priekšlikumiem grozīt Līgumus parastās pārskatīšanas procedūras ietvaros un par pieprasījumiem par pievienošanos ES.

SUBSIDIARITĀTES PĀRSKATĪŠANA

Protokols par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu ļauj valstu parlamentiem sniegt argumentētus atzinumus, ja viņi uzskata, ka ES tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam. Likumdošanas procesā iesaistītajām iestādēm ir jāņem vērā visi argumentētie atzinumi. Citas tiesību akta priekšlikuma sekas atkarīgas no to daudzuma.

Protokols piešķir 2 balsis katram no valstu parlamentiem (ja tas ir divu palātu, pa vienai katrai palātai). Ja iesniegtie argumentētie atzinumi pārstāv vismaz vienu trešdaļu no nodotajām balsīm, Komisijai jāpārskata priekšlikums un tā var nolemt uzturēt, grozīt vai atsaukt priekšlikumu. Šis slieksnis ir pazemināts līdz vienai ceturtdaļai balsu priekšlikumiem, kas saistīti ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Ja iesniegtie argumentētie atzinumi pārstāv vairākumu no nodotajām balsīm un ja Komisija nolemj uzturēt priekšlikumu, Eiropas Parlamentam un Padomei pirms pieņemšanas pirmajā lasījumā jāapsver, vai priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir lietas, kas saistītas ar tiesību aktiem, kuros ir pārkāpts subsidiaritātes princips, un kuras saskaņā ar savu tiesību sistēmu ir iesniegušas dalībvalstis vai par ko paziņojušas dalībvalstis sava valsts parlamenta vai tā palātas vārdā.

ĪPAŠĀ LOMA TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS JOMĀ

Valstu parlamentiem ir īpaša loma tiesiskuma, brīvības un drošības jomā. Tie piedalās Eurojust darbības izvērtēšanā un Eiropola darbības uzraudzībā.

Turklāt valstu parlamenti var iebilst pret Padomes lēmumiem, kas pagarina parasto likumdošanas procedūru (ar kvalificētu balstu vairākumu Padomē) attiecībā uz atsevišķiem ģimenes tiesību aspektiem ar pārrobežu ietekmi, uz kuriem šobrīd tiek attiecināta īpašā likumdošanas procedūra ar vienprātību Padomē (pārejas klauzula Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. pantā).

PIEDALĪŠANĀS LĪGUMA PĀRSKATĪŠANĀ

Turklāt Lisabonas līgums iesaista valstu parlamentus līgumu pārskatīšanas procedūrās kā aprakstīts turpmāk tekstā.

—	Parasto un vienkāršoto pārskatīšanas procedūru ietvaros grozījumi līgumos stājas spēkā pēc to ratifikācijas (vai apstiprināšanas vienkāršotām pārskatīšanas procedūrām) visās dalībvalstīs saskaņā ar to atbilstošajiem konstitūciju noteikumiem, kas parasti pieprasa ratifikāciju parlamentā.

—	Parastās pārskatīšanas procedūras ietvaros Konvents, kurā darbojas arī valstu parlamentu pārstāvji, tiek sasaukts, lai izskatītu un pieņemtu ieteikumus par pārskatīšanas priekšlikumiem.

—

Saskaņā ar vispārējo pārejas klauzulu, kas minēta LES 48. panta 7. punktā, par iniciatīvu, ko uzņēmusies Eiropadome, lai pārietu no īpašās likumdošanas procedūras uz parasto likumdošanas procedūru vai no vienprātības balsojuma uz balsojumu ar balsu vairākumu, ir jāpaziņo valstu parlamentiem un to nevar pieņemt, ja kādas valsts parlaments 6 mēnešu laikā iebilst pret šo iniciatīvu.

EIROPAS LIETU KOMITEJU KONFERENCE ( COSAC )

Kopš 1989. gada ES lietu komisiju deputāti no valstu parlamentiem un Eiropas Parlamenta deputāti ir divas reizes gadā tikušies Eiropas lietu komiteju konferencē, kas pazīstama ar franču valodas akronīmu COSAC, lai dalītos ar informāciju un paraugpraksi, kā arī apspriestu jautājumus, kas atrodas Eiropas kopēju interešu lokā.

COSAC loma ir atzīta protokolā par valstu parlamentu lomu ES, kur minēts, ka COSAC var nosūtīt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai izskatīšanai jebkuru priekšlikumu, ko tā uzskata par lietderīgu.

GALVENIE TERMINI

* Paziņojums: politikas dokuments bez obligātas pilnvaras rīcībai. Komisija publicē paziņojumu, kad tā vēlas paziņot savu viedokli par kādu aktuālu jautājumu. Paziņojumam nav juridiska spēka (definīcija no Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla).

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

—	Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par attiecībām ar valstu parlamentiem;

—	Eiropas lietu komiteju konference (COSAC) (ar saitēm uz 41 palātu);

—	Eiropas Parlamenta attiecības ar valstu parlamentiem;

—	IPEX: ES starpparlamentu informācijas apmaiņas platforma.

Pēdējo reizi atjaunots: 20.10.2015