Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa;

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. punkts – juridiskais pamatojums

Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. pants – Mērķi

KĀDS IR ŠO PANTU MĒRĶIS?

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 2. punktā, kurā izklāstīti Eiropas Savienības (ES) galvenie mērķi, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidei piešķirta lielāka nozīme nekā iepriekšējā Nicas Līgumā.
Līguma 67 par Eiropas Savienības darbību (LESD) 7. pantā ir noteikts, ka ES cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni ar noziedzības, rasisma un ksenofobijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem, ar koordinācijas un sadarbības pasākumiem starp policiju un tiesu iestādēm, un citām kompetentām iestādēm, kā arī ar nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās un, vajadzības gadījumā, ar ES dalībvalstu krimināllikumu tuvināšanu.
Šī telpa tika izveidota, lai nodrošinātu robežkontroles neesamību pie iekšējām robežām, vienlaikus garantējot iedzīvotāju augsta līmeņa aizsardzību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

LESD V sadaļa – 67.-89. pants – ir veltīta brīvības, drošības un tiesiskuma telpai. Papildus vispārīgajiem noteikumiem šajā sadaļā ir īpašas nodaļas par:

robežpārbaudes, patvēruma un imigrācijas politiku;
tiesu iestāžu sadarbību civillietās;
tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;
policijas sadarbību.

LES 47. pantā ir nepārprotami atzīts ES juridiskās personas statuss, padarot to par patstāvīgu un neatkarīgu struktūru. Tomēr, pirms stājās spēkā LES, jautājumus, kas saistīti ar krimināltiesisko sadarbību un policijas sadarbību, regulēja tā dēvētais ES trešais pīlārs, un tie tika regulēti, izmantojot starpvaldību sadarbību. Trešā pīlāra ietvaros ES iestādēm nebija kompetences, un tāpēc tās nevarēja pieņemt regulas vai direktīvas. Lisabonas Līgums izbeidza šo kārtību, ļaujot ES turpmāk iesaistīties visos jautājumos, kas saistīti ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

robežkontrole, patvērums un imigrācija

Ar Lisabonas līgumu ES iestādēm tika piešķirtas jaunas kompetences, kas ļauj tām pieņemt pasākumus, lai:

izveidotu ES ārējo robežu kopīgu pārvaldību, jo īpaši stiprinot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas pazīstama kā Frontex;
izveidotu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā ir vienots ES mēroga statuss un kopējas procedūras patvēruma piešķiršanai un atsaukšanai;
izveidotu noteikumus un noteiktu tiesības saistībā ar legālu imigrāciju.

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās

Lisabonas līgums pilnvaro ES iestādes, jo īpaši Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, pieņemt pasākumus, lai:

īstenotu savstarpējas atzīšanas principu – katrai tiesu sistēmai jāatzīst par spēkā esošiem un piemērojamiem citu dalībvalstu tiesu sistēmās pieņemtie lēmumi;
nodrošinātu efektīvu tiesu iestāžu pieejamību;
izstrādātu strīdu alternatīvas izšķiršanas metodes;
veiktu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību.

Tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

Līdz ar trešā pīlāra atcelšanu tiesiskā sadarbība krimināllietās kļuva par jomu, kurā ES iestādes var pieņemt tiesību aktus. Proti, saskaņā ar LESD 83. pantu tās var izstrādāt minimālos noteikumus, kuros definēti smagākie noziedzīgie nodarījumi un noteiktas sankcijas par tiem.

ES var arī noteikt kopīgus noteikumus par kriminālprocesa norisi, piemēram, attiecībā uz pierādījumu pieņemamību un personu tiesībām.

Ar Lisabonas līgumu tika nostiprināta Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) loma, kuras uzdevums ir palīdzēt koordinēt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Policijas sadarbība

Efektīva policijas sadarbība ir būtisks elements, lai ES kļūtu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir pamattiesību ievērošana. Kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā parastā likumdošanas procedūra ir attiecināta uz visiem policijas sadarbības aspektiem, kas nav operatīvie. Savukārt uz operatīvo sadarbību attiecas īpaša likumdošanas procedūra, kas prasa vienprātību Padomē. Tomēr Lisabonas Līgums arī paredz iespēju izveidot ciešāku sadarbību, ja Padomē netiek panākta vienprātība.

Lisabonas Līgums arī ļauj pakāpeniski stiprināt Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbības sadarbībai (Eiropolu). Tāpat kā Eurojust gadījumā, līgums ļauj Parlamentam un Padomei turpmāk attīstīt Eiropola uzdevumus un pilnvaras. Tajā precizēts, ka jaunie uzdevumi ietver arī operatīvo darbību koordinēšanu, organizēšanu un īstenošanu, un tie ir iekļauti pārskatītajā Eiropola regulā (Regula (ES) 2016/794 – skatīt kopsavilkumu).

Izņēmumi

Dānijai un Īrijai piemēro īpašu režīmu. Dānija nepiedalās Padomes pieņemtajos pasākumos saskaņā ar LESD V sadaļu (22. protokols – “atteikšanās” – atbrīvo Dāniju no dalības šajā politikā). Īrija piedalās konkrētu pasākumu pieņemšanā un piemērošanā tikai pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par “piedalīšanos” (21. protokols).

Dānijai un Īrijai piemēro divu veidu atkāpes klauzulas:

klauzula “par tiesībām piedalīties”, kas ļauj katrai no šīm valstīm katrā gadījumā atsevišķi piedalīties pasākuma pieņemšanā vai jau pieņemta pasākuma īstenošanā. Tādā gadījumā šis pasākums tām būs saistošs tāpat kā pārējām dalībvalstīm;
klauzula “par tiesībām nepiedalīties”, kas ļauj tām jebkurā laikā nepiemērot kādu pasākumu.

KONTEKSTS

Saskaņā ar LES 3. pantu, kurā noteikti Eiropas Savienības (ES) mērķi, ES piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām. Tā ir telpa, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās, kā arī tiek veikti atbilstoši pasākumi attiecībā uz ārējo robežkontroli, patvērumu, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.

PAMATDOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija, I sadaļa – Kopīgi noteikumi – 3. pants (bijušais LES 2. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 17. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība – V sadaļa – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – 1. nodaļa – Vispārīgi noteikumi – 67. pants (bijušais EKL 61. pants un LES 29. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 73. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Protokols (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (OV C 202, 7.6.2016., 295.–297. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Protokols (Nr. 22) par Dānijas nostāju (OV C 202, 7.6.2016., 298.–302. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1.–131. lpp.).

Regulas (ES) 2019/1896 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138.–183. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija, VI sadaļa – Nobeiguma noteikumi – 47. pants (OV C 202, 7.6.2016., 41. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība – V sadaļa – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – 4. nodaļa– Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – 83. pants (bijušais LES 31. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 80.–81. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53.–114. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60.–95. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādāta versija) (OV L 351, 20.12.2012., 1.–32. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/98/ES (2011. gada 13. decembris) par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (OV L 343, 23.12.2011., 1.–9. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 15.01.2024