Kompetences sadalījums Eiropas Savienībā

 

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pants – ES kompetences kategorijas un jomas

Eiropas Savienībai (ES) ir tikai tāda kompetence (pilnvaras), kas tai piešķirta Līgumos (kompetences piešķiršanas princips). Saskaņā ar šo principu ES var rīkoties tikai to kompetenču robežās, ko ES dalībvalstis tai piešķīrušas Līgumos, lai sasniegtu tajos noteiktos mērķus. Kompetences, kas ES Līgumos nav piešķirtas, paliek dalībvalstīm.

Lisabonas Līgumā ir norādīts, kāds ir kompetenču sadalījums starp ES un tās dalībvalstīm. Šīs kompetences ir iedalītas trīs galvenajās kategorijās:

Trīs galvenie kompetenču veidi

ES ekskluzīvā kompetencē ir starptautisku nolīgumu slēgšana saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem.

Īpaša kompetence

ES var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis koordinē savu ekonomikas, sociālo un nodarbinātības politiku ES līmenī.

ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai ir raksturīgas īpašas institucionālas iezīmes, piemēram, ierobežota Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta dalība lēmumu pieņemšanas procedūrā un jebkādu likumdošanas darbību izslēgšana. Šo politiku nosaka un īsteno Eiropadome (ko veido dalībvalstu vai to valdību vadītāji) un Eiropas Savienības Padome (ko veido pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts ministru līmenī). Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos ES pārstāv Eiropadomes priekšsēdētājs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Kompetences īstenošana

ES kompetences īstenošanu nosaka divi pamatprincipi, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā:

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Pirmā daļa – Principi, I sadaļa – Savienības kompetences kategorijas un jomas, 2. pants (OV C 202, 7.6.2016., 50. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 24.02.2022