Kompetences sadalījums Eiropas Savienībā

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pants – ES kompetences kategorijas un jomas

Eiropas Savienībai (ES) ir tikai tāda kompetence (pilnvaras), kas tai piešķirta Līgumos (kompetences piešķiršanas princips). Saskaņā ar šo principu ES var rīkoties tikai to kompetenču robežās, ko ES dalībvalstis tai piešķīrušas Līgumos, lai sasniegtu tajos noteiktos mērķus. Kompetences, kas ES Līgumos nav piešķirtas, paliek dalībvalstīm.

Lisabonas Līgumā ir norādīts, kāds ir kompetenču sadalījums starp ES un tās dalībvalstīm. Šīs kompetences ir iedalītas trīs galvenajās kategorijās:

• ES ekskluzīvā kompetence;
• dalītā kompetence;
• atbalsta kompetence.

Trīs galvenie kompetenču veidi

ES ekskluzīvā kompetencē ir starptautisku nolīgumu slēgšana saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem.

• 1.
  ES ekskluzīvā kompetence (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. pants). Jomas, kurās ES viena pati var izdot un pieņemt saistošus aktus. Dalībvalstis to var darīt pašas tikai tad, ja ES tās ir pilnvarojusi īstenot šos aktus. ES ir ekskluzīva kompetence šajās jomās:

  • muitas savienība;
  • iekšējā tirgus darbībai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošana;
  • eurozonas valstu monetārā politika;
  • jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku;
  • kopējā tirdzniecības politika.
• 2.
  Dalītā kompetence (LESD 4. pants). ES un tās dalībvalstis var pieņemt juridiski saistošus tiesību aktus. Ja ES neīsteno vai ir izlēmusi neīstenot savu kompetenci, dalībvalstis īsteno savu kompetenci. ES un tās dalībvalstu dalītā kompetence ir piemērojama šajās jomās:

  • iekšējais tirgus;
  • sociālā politika, taču tikai Līgumā īpaši noteiktos aspektos;
  • ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija (reģionālā politika);
  • lauksaimniecība un zivsaimniecība (izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanu);
  • vide;
  • patērētāju tiesību aizsardzība;
  • transports;
  • Eiropas komunikāciju tīkli;
  • enerģētika;
  • brīvības, drošības un tiesiskuma telpa;
  • kopīgie drošības apsvērumi sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos (attiecībā uz aspektiem, kas noteikti LESD);
  • zinātniskā izpēte, tehnoloģiju attīstība un kosmoss;
  • sadarbība attīstības jomā un humānā palīdzība.
• 3.
  Atbalsta kompetence (LESD 6. pants). ES var iejaukties tikai, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības. Juridiski saistošos ES aktos nedrīkst prasīt saskaņot dalībvalstu likumus vai noteikumus. Atbalsta kompetence ir saistīta ar šādām politikas jomām:

  • cilvēku veselības aizsardzība un uzlabošana;
  • rūpniecība;
  • kultūra;
  • tūrisms;
  • izglītība, arodmācības, jaunatne un sports;
  • civilā aizsardzība;
  • administratīvā sadarbība.

Īpaša kompetence

ES var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis koordinē savu ekonomikas, sociālo un nodarbinātības politiku ES līmenī.

ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai ir raksturīgas īpašas institucionālas iezīmes, piemēram, ierobežota Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta dalība lēmumu pieņemšanas procedūrā un jebkādu likumdošanas darbību izslēgšana. Šo politiku nosaka un īsteno Eiropadome (ko veido dalībvalstu vai to valdību vadītāji) un Eiropas Savienības Padome (ko veido pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts ministru līmenī). Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos ES pārstāv Eiropadomes priekšsēdētājs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Kompetences īstenošana

ES kompetences īstenošanu nosaka divi pamatprincipi, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā:

• Proporcionalitāte: ES rīcības saturs un veids nedrīkst pārsniegt Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo;
• Subsidiaritāte: jomās, kuras nav ekskluzīvā ES kompetencē, ES rīkojas tikai atbilstīgā apmērā un vienīgi tad, ja dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt paredzētās darbības mērķus, bet tie ir labāk sasniedzami ES līmenī.

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Pirmā daļa – Principi, I sadaļa – Savienības kompetences kategorijas un jomas, 2. pants (OV C 202, 7.6.2016., 50. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 24.02.2022