Prudenciālās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Šīs regulas, kas pazīstama ar nosaukumu Kapitāla prasību regula (KPR), mērķis ir pastiprināt bankām noteiktās prudenciālās prasības Eiropas Savienībā (ES). Tas tiek panākts, paredzot, ka bankām ir jānodrošina pietiekamas kapitāla rezerves, zaudējumu segšanas spējas un likvīdi aktīvi, lai garantētu to finansiālo stabilitāti. KPR arī nosaka, ka bankām ir jāinformē sabiedrība par to, kā tās ievēro prudenciālās prasības.
Vispārīgais mērķis ir padarīt bankas stabilākas un noturīgākas spriedzes situācijās.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 izveido vienotu saskaņotu prudenciālo noteikumu kopumu, kas jāievēro bankām visā ES teritorijā. Šī “vienotā noteikumu kopuma” mērķis ir nodrošināt globālo standartu (Bāzele III) vienotu piemērošanu visās ES dalībvalstīs.

Šis tiesību akts ir vairākkārt grozīts atbilstoši mainīgajiem starptautiskajiem reglamentējošajiem standartiem, ko noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja.

Galvenie Regulā (ES) Nr. 575/2013 iekļautie jauninājumi ir uzskaitīti tālāk.

Prasības pēc lielāka un kvalitatīvāka kapitāla. Bankām ir jāglabā kopējais kapitāla apjoms, kas atbilst vismaz 8 % to aktīvu vērtības, kas novērtēta, ņemot vērā to riskus. Daži aktīvi (piemēram, skaidra nauda) tiek uzskatīti par drošiem, un tiem nenosaka kapitāla prasības, savukārt citi aktīvi (piemēram, aizdevumi citām bankām, uzņēmumiem vai patērētājiem) tiek uzskatīti par riskantākiem, un tādēļ tiem piemēro kapitāla prasības. Jo lielākam riskam ir pakļauti iestādes aktīvi, jo lielākam kapitāla apjomam ir jābūt tās rīcībā.
Likviditātes pasākumi. Lai nodrošinātu, ka bankām ir pietiekama likviditāte, ar šo regulu ievieš divu veidu likviditātes prasības:
- likviditātes seguma rādītāju, kura mērķis ir nodrošināt, ka bankām ir pietiekami likvīdie līdzekļi (piemēram, skaidra nauda vai citi aktīvi, kurus var viegli pārvērst skaidrā naudā, to vērtībai samazinoties nedaudz vai arī nesamazinoties vispār) īstermiņā;
- neto stabila finansējuma prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka bankas pārāk nepaļaujas uz īstermiņa finansējumu savu aktīvu finansēšanai vidējā termiņā.
Ierobežojošs sviras efekts. Regulā ir paredzēts saistošs sviras rādītājs, kura mērķis ir ierobežot bankas, neļaujot tām finansēt pārāk lielu savas darbības daļu uz parāda.

Grozījumu tiesību akti

Ar grozījumu Regulu (ES) 2016/1014 laika periods, kurā preču dīleri ir atbrīvoti no prasībām attiecībā uz lieliem riska darījumiem un no pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013, tika pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz datumam, kad stājas spēkā jebkādas izmaiņas, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2017/2395 tika ieviesta pārejas kārtība nolūkā mazināt 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (9. SFPS)* ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu un lielo riska darījumu regulējumam noteiktiem publiskā sektora riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā. Tā nosaka, ka bankām, kas savu finanšu pārskatu sagatavošanā izmanto SFPS, 9. SFPS ir jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Tā kā tādējādi var pēkšņi nozīmīgi pieaugt uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem un tādēļ pēkšņi var samazināties iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāls*, regula ļauj iestādēm pārejas periodā, kas ilgst piecus gadus līdz 2022. gada 31. decembrim, savā pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļaut daļu no pieaugušajiem uzkrājumiem paredzamajiem kredītzaudējumiem.
Grozījumu Regulā (ES) 2017/2401 ir izklāstītas pārskatītas kapitāla prasības attiecībā uz vērtspapīrošanas* pozīcijām. Ar to groza regulējošās kapitāla prasības iestādēm, kas vērtspapīrošanas darījumos darbojas kā iniciatori, sponsori vai ieguldītāji, lai pienācīgi atspoguļotu vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas īpatnības.
Grozījumu Regula (ES) 2019/630, ar kuru attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013. Tās mērķis ir novērst ienākumus nenesošu aizdevumu* pārmērīgu uzkrāšanos nākotnē, nenodrošinot zaudējumu pietiekamu segumu bankas bilancē. Tās mērķis ir nodrošināt, ka bankas rezervē pietiekamus pašu resursus gadījumiem, kad jaunie aizdevumi kļūst par ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Regulā ir noteikts “prudenciālais atbalsta mehānisms”, kas iestādēm ļauj nodrošināt seguma minimumu zaudējumiem, kas jau radušies vai vēl tikai varētu rasties saistībā ar no jauna izsniegtajiem aizdevumiem, kad tie kļūst par ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Ja banka neievēro piemērojamās minimālā seguma prasības, tiek veikta atskaitīšana no tās pašu kapitāla.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2019/876 tika ieviestas izmaiņas attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2019/2033 izveido Eiropas prudenciālo regulējumu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Iepriekš visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām bija saistoši tie paši kapitāla, likviditātes un riska pārvaldības noteikumi, kas ir saistoši bankām.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2020/873 tika ieviestas dažas mērķtiecīgas izmaiņas Regulā (ES) Nr. 575/2013, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. To mērķis ir ieviest pagaidu atbrīvojumu no kapitāla prasībām, lai maksimāli palielinātu banku spēju izsniegt aizdevumus un absorbēt ar pandēmiju saistītos zaudējumus, vienlaikus nodrošinot banku noturību. Šīs izmaiņas ietver noteiktu starptautisko grāmatvedības standartu īstenošanas laika pielāgošanu un preferenciālo režīmu, kas attiecas uz valdības garantētiem ienākumus nenesošiem aizdevumiem, pagarināšanu uz laiku, un ir daļa no pasākumiem pandēmijas ietekmes uz ekonomiku mazināšanai.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2021/558 tiek ieviestas izmaiņas nolūkā palielināt ES vērtspapīrošanas regulējuma vispārējo riska jutīgumu, lai nodrošinātu, ka vērtspapīrošana iestādēm kļūst rentablāka uzraudzības sistēmā, kas nodrošina ES finansiālo stabilitāti.

Deleģētie un īstenošanas akti

Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 Eiropas Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus, lai varētu pilnībā īstenot bankām piemērojamo vienoto noteikumu kopumu. Pilns šo tiesību aktu saraksts ir pieejams šeit.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regulu (ES) Nr. 575/2013 piemēro kopš 2013. gada 28. jūnija.
Grozījumu Regulu (ES) 2016/1014 piemēro kopš 2016. gada 19. jūlija.
Grozījumu Regulu (ES) 2017/2395 piemēro kopš 2018. gada 1. janvāra.
Grozījumu Regulu (ES) 2017/2401 piemēro kopš 2019. gada 1. janvāra.
Grozījumu Regulu (ES) 2019/630 piemēro kopš 2019. gada 26. aprīļa.
Grozījumu Regulu (ES) 2019/876 piemēro kopš 2021. gada 28. jūnija ar dažiem izņēmumiem.
Grozījumu Regulu (ES) 2019/2033 piemēro kopš 2021. gada 26. jūnija.
Grozījumu Regulu (ES) 2020/873 piemēro kopš 2020. gada 27. jūnija.
Grozījumu Regula (ES) 2021/558 ir piemērojama no 2022. gada 10. aprīļa.

KONTEKSTS

Regula (ES) Nr. 575/2013 ir daļa no tiesību aktu kopuma, kurā ietilpst arī direktīva un kurš tika pieņemts nolūkā padarīt ES banku nozari noturīgāku. Regulā ir izklāstītas prudenciālās prasības finanšu iestādēm, savukārt regulu papildinošā Kapitāla prasību direktīva (Direktīva 2013/36/ES) reglamentē piekļuvi noguldījumu pieņemšanas darbībai.
Plašāka informācija:
- prudenciālās prasības (Eiropas Komisija);
- banku un finanšu iestāžu riska pārvaldība (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

9. starptautiskie finanšu pārskatu standarti (9. SFPS). Standarti, kuru mērķis ir uzlabot finanšu pārskatu sniegšanu par finanšu instrumentiem, izmantojot vairāk uz nākotni vērstu modeli tam, kā tiek atzīti paredzamie zaudējumi no finanšu aktīviem. 9. SFPS piemērošana var izraisīt to, ka pēkšņi nozīmīgi pieaug uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem un ka tādēļ pēkšņi samazinās iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāls. Tādēļ ir jāievieš kārtība, lai mazinātu iespējamo nozīmīgo negatīvo ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko radītu paredzamo kredītzaudējumu uzskaite.

Pirmā līmeņa pamata kapitāls. Pirmā līmeņa kapitāla daļa, kas aptver bankas pamata kapitālu un parastās akcijas un nesadalīto peļņu.

Vērtspapīrošana. Darījums, kas aizdevējam (parasti bankai) ļauj refinansēt aizdevumu/aktīvu kopumu (piemēram, hipotēkas, automobiļa līzingu, patēriņa kredītus, kredītkartes), tos pārvēršot par vērtspapīriem, kuros citi var ieguldīt.

Ienākumus nenesoši aizdevumi. Aizdevumu uzskata par ienākumus nenesošu, ja pagājušas vairāk nekā 90 dienas, kopš aizņēmējs (uzņēmējs vai privātpersona) nav veicis nepieciešamos pamatsummas vai noteikto procentu maksājumus, vai ja ir maz ticams, ka aizņēmējs aizdevumu atmaksās.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1.–337. lpp.)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1.–59. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 28.06.2023