28.5.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 131/1 |
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS
Nr. 301/14/COL
(2014. gada 16. jūlijs),
ar kuru deviņdesmit astoto reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, pieņemot jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam [2015/790]
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (turpmāk “Iestāde”),
ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”), jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,
ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu Nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (“Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums”), jo īpaši tā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 24. pantu, kā arī tā 3. protokola I daļas 1. pantu,
Tā kā:
Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 24. pantu Iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu.
Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu Iestāde sniedz paziņojumus vai izdod pamatnostādnes par EEZ līgumā regulētajiem jautājumiem, ja šis līgums vai Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums to skaidri paredz vai ja Iestāde to uzskata par nepieciešamu.
2014. gada 9. aprīlī Eiropas Komisija pieņēma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” (1). Pamatnostādnēs noteikti nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai var atzīt par saderīgu. Tās piemēro no 2014. gada 1. jūlija.
Šīs pamatnostādnes attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu.
Visā Eiropas Ekonomikas zonā ir jānodrošina EEZ valsts atbalsta noteikumu vienāda piemērošana saskaņā ar EEZ līguma 1. pantā noteikto viendabīguma mērķi.
Saskaņā ar EEZ līguma XV pielikumā iekļautās nodaļas “VISPĀRĒJAIS” II punktu Iestādei pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju ir jāpieņem jaunas pamatnostādnes atbilstoši tām, ko pieņēmusi Eiropas Komisija,
APSPRIEDUSIES ar Eiropas Komisiju,
APSPRIEDUSIES ar EBTA valstīm, sūtot 2014. gada 26. jūnijā vēstuli par šo jautājumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Pamatnoteikumi valsts atbalsta jomā jāgroza, iekļaujot tajos jaunās Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam. Jaunās pamatnostādnes ir pievienotas šim lēmumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa.
2. pants
Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.
Briselē, 2014. gada 16. jūlijā
EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –
priekšsēdētāja
Oda Helen SLETNES
Kolēģijas locekle
Helga JÓNSDÓTTIR
(1) OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.
PIELIKUMS
III DAĻA – HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI
Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (1)
SATURS
IEVADS | 3 |
1. |
PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS | 5 |
1.1. |
Piemērošanas joma | 5 |
1.2. |
Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas pamatnostādnes | 6 |
1.3. |
Definīcijas | 6 |
2. |
PAZIŅOJAMS ATBALSTS VIDES UN ENERĢĒTIKAS JOMĀ | 11 |
3. |
SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMS SASKAŅĀ AR EEZ LĪGUMA 61. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTU | 11 |
3.1. |
Kopējie novērtēšanas principi | 12 |
3.2. |
Vispārējie saderīguma nosacījumi | 13 |
3.3. |
Atbalsts enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem | 24 |
3.4. |
Energoefektivitātes pasākumi, tostarp koģenerācija, centralizēta siltumapgāde un centralizēta dzesēšana | 28 |
3.5. |
Atbalsts resursu efektīvai izmantošanai un jo īpaši atbalsts atkritumu apsaimniekošanai | 30 |
3.6. |
Atbalsts oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai (CCS) | 31 |
3.7. |
Atbalsts samazinātu vides nodokļu vai atbrīvojumu no tiem veidā un atbalsts, ko sniedz, samazinot līdzdalību elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem finansēšanā | 32 |
3.8. |
Atbalsts energoinfrastruktūrai | 35 |
3.9. |
Atbalsts ražošanas pietiekamībai | 37 |
3.10. |
Atbalsts atļauju tirdzniecības shēmu veidā | 40 |
3.11. |
Atbalsts uzņēmumu pārvietošanai | 41 |
4. |
VĒRTĒŠANA | 42 |
5. |
PIETEIKUMS | 42 |
6. |
ZIŅOJUMU SNIEGŠANA UN UZRAUDZĪBA | 43 |
7. |
PĀRSKATĪŠANA | 43 |
IEVADS
1. |
Lai novērstu to, ka valsts atbalsts izkropļo konkurenci iekšējā tirgū un iespaido tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm veidā, kas ir pretrunā vispārējām interesēm, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk “EEZ līgums”) 61. panta 1. punktā ir noteikts valsts atbalsta aizlieguma princips. Tomēr atsevišķos gadījumos valsts atbalsts var būt saderīgs ar EEZ līguma darbību atbilstoši EEZ līguma 61. panta 2. un 3. punktam. |
2. |
Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”) var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību valsts atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību EEZ, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. |
3. |
Vides politikas mērķi būtu jāņem vērā, novērtējot valsts atbalsta saderību vides jomā, īpaši lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, sal., ar EEZ līguma 73.–75. pantu un tā preambulas devīto apsvērumu. Tādējādi konkurences politika un vides politika nav savstarpējā pretrunā, bet vides aizsardzības prasības ir jāiekļauj konkurences politikas definīcijā un īstenošanā, īpaši lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. |
4. |
Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) ir pieņēmusi jaunās Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (“Komisijas pamatnostādnes”). Komisijas pamatnostādnes ir instruments, lai īstenotu vairākus politikas lēmumus, ko pieņēmusi Eiropas Savienība, tajā skaitā stratēģiju “Eiropa 2020” (2), klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu (3), pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (4), Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu (5), kā arī paziņojumu “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (6) (2030. gada satvars), kurā noteikti līdz 2030. gadam sasniedzamie enerģētikas un klimata aizsardzības mērķi. Vairākos Padomes secinājumos aicināts pakāpeniski pārtraukt videi kaitīgu subsīdiju piešķiršanu (7). Komisijas pamatnostādnēs tiek apsvērta videi kaitīgo subsīdiju negatīvā iedarbība, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību panākt kompromisus dažādās jomās un politikās, kā atzīts šajos politikas instrumentos. Šajās pamatnostādnēs nav iekļauts, piemēram, atbalsts fosilā kurināmā ieguvei. |
5. |
Iestāde norāda, ka šie politikas instrumenti, kā arī vairāki tiesību akti, uz kuriem atsaucas šīs pamatnostādnes, var nebūt iekļauti EEZ līgumā vai būt ārpus tā darbības jomas (8). Tomēr lai nodrošinātu valsts atbalsta noteikumu vienādu piemērošanu un vienlīdzīgus konkurences noteikumus visā EEZ, vērtējot vides atbalsta saderību ar EEZ līguma darbību, Iestāde kopumā piemēros tās pašas atsauces vērtības kā Komisijas pamatnostādnēs, vienlaikus ņemot vērā EBTA valstu konkrēto tiesisko stāvokli. Tas nozīmē, ka pašreizējās pamatnostādnēs ir atsauce uz attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un politikas dokumentiem, ja tādi ir pieņemti. Iestāde uzsver, ka šādas atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem nenozīmē, ka EBTA valstīm ir pienākums ievērot šos tiesību aktus, ja tie nav iekļauti EEZ līgumā (9). Šie teksti vienīgi kalpo par pamatu tam, lai novērtētu valsts atbalsta pasākumu saderību ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta nozīmē. |
6. |
Šajās pamatnostādnēs Iestāde izklāsta nosacījumus, atbilstoši kuriem atbalstu enerģētikas un vides jomā var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. |
7. |
Paziņojumā par valsts atbalsta modernizāciju (10) Komisija nosauca trīs mērķus, kas jāīsteno valsts atbalsta kontroles modernizācijas gaitā:
|
8. |
Jo īpaši Komisija aicināja ievērot vispārēju pieeju, pārskatot dažādās pamatnostādnes un regulējumus, kuru pamatā ir iekšējā tirgus stiprināšana, lai palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, ar valsts atbalstu sniedzot lielāku ieguldījumu vispārējo interešu mērķu sasniegšanā, rūpīgāk pārbaudot stimulējošo iedarbību, ierobežojot atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam un izvairoties no atbalsta potenciālās negatīvās iedarbības uz konkurenci un tirdzniecību. Šos principus ieviesusi arī Iestāde. Šajās pamatnostādnēs izklāstīto saderīguma nosacījumu pamatā ir šie vispārējie novērtēšanas principi. |
1. Piemērošanas joma un definīcijas
1.1. Piemērošanas joma
9. |
Šīs pamatnostādnes piemēro valsts atbalstam, ko piešķir vides aizsardzības vai enerģētikas mērķiem visās nozarēs, ko reglamentē EEZ līgums, ciktāl uz šādiem pasākumiem attiecas 1.2. iedaļa. Tāpēc tās piemēro arī nozarēm, uz kurām attiecas īpaši EEZ noteikumi par valsts atbalstu (piemēram, transports (11) un ogļrūpniecība), ja vien šādos īpašajos noteikumos nav noteikts citādi. |
10. |
Šīs pamatnostādnes nepiemēro šādām jomām:
|
11. |
Vides un enerģētikas atbalstu nevar piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kā šo pamatnostādņu nolūkā definēts piemērojamajās Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (17) atbilstoši grozījumiem vai aizstājošam tiesību aktam. |
12. |
Novērtējot atbalstu tāda uzņēmuma labā, uz ko attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums pēc iepriekšēja Iestādes lēmuma, kurā pasludināta atbalsta nelikumība un nesaderība ar EEZ līguma darbību, Iestāde ņems vērā vēl atgūstamā atbalsta summu (18). |
1.2. Atbalsta pasākumi, uz ko attiecas pamatnostādnes
13. |
Iestāde ir noteikusi virkni pasākumu vides un enerģētikas jomā, attiecībā uz kuriem valsts atbalsts ar konkrētiem nosacījumiem var būt saderīgs ar EEZ līguma darbību atbilstoši EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam, un tie ir šādi:
|
1.3. Definīcijas
14. |
Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas:
|
2. Paziņojams atbalsts vides un enerģētikas jomā
15. |
Uz individuālo atbalstu, ko piešķir, pamatojoties uz atbalsta shēmu, joprojām attiecas paziņošanas pienākums atbilstīgi EEZ līguma 62. panta 3. punktam, ja atbalsts pārsniedz šādas paziņošanas robežvērtības (27) un netiek piešķirts, pamatojoties uz konkurenci veicinošu konkursa procedūru: a) ieguldījumu atbalsts: ja atbalsta summa pārsniedz EUR 15 miljonus vienam uzņēmumam; b) darbības atbalsts atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai un/vai kombinētai siltuma ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem: ja atbalsts tiek piešķirts atjaunojamās elektroenerģijas iekārtām ražotnēs, kuru atjaunojamās elektroenerģijas ģenerācijas jauda vienā ražotnē pārsniedz 250 megavatus (MW); c) darbības atbalsts biodegvielas ražošanai: ja atbalsts tiek piešķirts biodegvielas ražošanas iekārtām ražotnēs, kuru ražošanas apjoms pārsniedz 150 000 tonnas (t) gadā; d) darbības atbalsts koģenerācijai: ja atbalsts tiek piešķirts koģenerācijas iekārtām, kuru koģenerācijas elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 300 MW; atbalstu siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā vērtēs paziņojuma kontekstā, pamatojoties uz elektroenerģijas ražošanas jaudu; e) atbalsts energoinfrastruktūrai: ja atbalsta summa vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā pārsniedz EUR 50 miljonus; f) atbalsts oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai: ja atbalsta summa vienā ieguldījumu projektā pārsniedz EUR 50 miljonus; g) atbalsts ražošanas pietiekamības pasākuma veidā: ja atbalsta summa vienam uzņēmumam vienā projektā pārsniedz EUR 15 miljonus. |
16. |
Atbrīvojumiem no nodokļiem, vides nodokļu samazinājumiem un atbrīvojumiem no enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem finansēšanas, uz kuriem attiecas 3.7. iedaļa, nepiemēros individuāli paziņota atbalsta nosacījumus. Tomēr atbalstam, kas piešķirts kā fiskālais atbalsts, uz ko neattiecas šo pamatnostādņu 3.7. iedaļa, veiks individuālu novērtējumu, ja būs pārsniegtas minētajā iedaļā norādītās robežvērtības. Tas attiecas uz visiem gadījumiem neatkarīgi no tā, vai konkrētais atbalsta saņēmējs vienlaikus izmanto priekšrocības, ko sniedz samazināts nodoklis vai atbrīvojums no tā atbilstīgi 3.7. iedaļai. |
17. |
Šajās pamatnostādnēs paredzēti saderības kritēriji atbalsta shēmām un individuālam atbalstam vides aizsardzības un enerģētikas mērķiem, uz ko attiecas paziņošanas pienākums atbilstīgi EEZ līguma 62. panta 3. punktam. |
3. Saderības novērtējums saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu
18. |
Valsts atbalsts vides aizsardzības un enerģētikas mērķiem tiks uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja, pamatojoties uz vispārējiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajā nodaļā, tā rezultātā tiks palielināts ieguldījums EEZ vides vai enerģētikas mērķos, neradot tādu nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tiks ņemti vērā atbalstāmo apgabalu konkrētie trūkumi. |
19. |
Šajā nodaļā paskaidrots, kā Iestāde piemēros 3.1. iedaļā izklāstītos kopējos novērtēšanas principus, novērtējot atbalsta pasākumu, uz ko attiecas šo pamatnostādņu darbības joma, un vajadzības gadījumā paredzēti īpaši nosacījumi individuālam atbalstam (ko piešķir saskaņā ar atbalsta shēmu vai kā ad hoc atbalstu). |
20. |
Pamatnostādņu 3.2. iedaļā izklāstīti vispārējie saderīguma nosacījumi, kas piemērojami visiem atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas šo pamatnostādņu piemērošanas joma, ja vien 3. nodaļas iedaļās nav precizēti vai grozīti šie vispārējie saderīguma nosacījumi. Attiecīgi 3.2. iedaļu jo īpaši piemēro šādiem pasākumiem, kas nav skatīti 3. nodaļas iedaļās:
|
3.1. Kopējie novērtēšanas principi
21. |
Lai novērtētu, vai paziņoto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, Iestāde parasti analizē, vai atbalsta pasākuma struktūra nodrošina, ka atbalsta pasākuma pozitīvā iedarbība vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanā pārsniedz tā potenciāli negatīvo iedarbību uz tirdzniecību un konkurenci. |
22. |
Komisijas 2012. gada 8. maija Paziņojumā par valsts atbalsta modernizāciju (28) aicināts apzināt un definēt vispārējos principus, kas piemērojami visu atbalsta pasākumu saderīguma novērtējumam, ko veic Komisija. Iestāde arī izmanto šo pieeju. Šajā nolūkā Iestāde uzskatīs valsts atbalsta pasākumu par saderīgu ar EEZ līguma darbību tikai tad, ja tas atbildīs katram no šādiem kritērijiem: a) ieguldījums precīzi definēta vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā: valsts atbalsta pasākums sniedz ieguldījumu vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu (3.2.1. iedaļa); b) valsts intervences nepieciešamība: valsts atbalsta pasākums ir vērsts uz situāciju, kurā atbalsts var nodrošināt tādu būtisku uzlabojumu, ko tirgus nevar nodrošināt viens pats, piemēram, novēršot skaidri definētu tirgus nepilnību (3.2.2. iedaļa); c) atbalsta pasākuma piemērotība: ierosinātais atbalsta pasākums ir piemērots politikas instruments, lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķi (3.2.3. iedaļa); d) stimulējoša ietekme: atbalsts maina attiecīgā(-o) uzņēmuma(-u) darbību tādējādi, ka tas iesaistās papildu darbībā, kuru tas bez atbalsta neveiktu vai arī veiktu ierobežoti vai atšķirīgi (3.2.4. iedaļa); e) atbalsta samērīgums (līdz minimumam ierobežots atbalsts): atbalsta summa ir ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam, lai stimulētu papildu ieguldījumu veikšanu vai darbību attiecīgajā jomā (3.2.5. iedaļa); f) izvairīšanās no nepamatotas negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm: atbalsta negatīvā ietekme ir pietiekami ierobežota tā, lai pasākuma kopējais samērs būtu pozitīvs (3.2.6. iedaļa); g) atbalsta pārredzamība: līgumslēdzējām pusēm, Iestādei, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai ir viegli pieejami visi attiecīgie tiesību akti un saistītā informācija par atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi tiem (3.2.7. iedaļa). |
23. |
Turklāt uz shēmu konkrētām kategorijām var attiecināt ex post novērtējuma prasību, kā norādīts 4. nodaļā. Tādos gadījumos Iestāde var ierobežot šo shēmu darbības ilgumu (parasti uz laikposmu līdz četriem gadiem vai mazāk) ar iespēju pēc tam atkal paziņot par to darbības ilguma pagarināšanu. |
24. |
Turklāt, ja valsts atbalsta pasākums vai tā nosacījumi, tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama sastāvdaļa, nozīmētu EEZ tiesību nedalāmu pārkāpumu, šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību (29). Piemēram, enerģētikas jomā jebkuram maksājumam, kura mērķis ir finansēt valsts atbalsta pasākumu, ir jāatbilst jo īpaši EEZ līguma 10. un 14. pantam (30). |
3.2. Vispārējie saderīguma nosacījumi
3.2.1.
3.2.1.1. Vispārējie nosacījumi
25. |
Vides atbalsta vispārējais mērķis ir palielināt vides aizsardzības līmeni salīdzinājumā ar līmeni, ko sasniegtu bez atbalsta. Stratēģijā “Eiropa 2020” cita starpā ir noteikti ilgtspējīgas izaugsmes mērķi, lai atbalstītu pāreju uz resursu ziņā efektīvu, konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kurā ir būtisks enerģijas no mainīgiem atjaunojamiem energoresursiem īpatsvars, nepieciešama enerģijas sistēmas pielāgošana un jo īpaši būtiski ieguldījumi enerģētikas tīklos (31). Atbalsta galvenais mērķis enerģētikas nozarē ir nodrošināt konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un drošu energoapgādes sistēmu labi funkcionējošā Eiropas enerģijas tirgū (32). |
26. |
Līgumslēdzējām pusēm, kas plāno piešķirt atbalstu vides vai enerģētikas jomā, būs precīzi jādefinē sasniedzamais mērķis un jāpaskaidro, kāds ir gaidāmais pasākuma devums šā mērķa sasniegšanā. |
27. |
Pētījumi vides jomā var sekmēt kopējā mērķa sasniegšanu, ja tie ir tieši saistīti ar ieguldījumiem, kas ir atbalstāmi atbilstoši šīm pamatnostādnēm, arī tad, ja pēc sagatavošanas pētījuma konstatējumiem pētījumā analizētais ieguldījums netiek veikts. |
3.2.1.2. Papildu nosacījumi individuāli paziņojamam atbalstam
28. |
Lai pierādītu individuāli paziņojama atbalsta devumu vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanā, līgumslēdzējas puses var izmantot, cik vien tas ir iespējams skaitliski izmērāmā izteiksmē, dažādus rādītājus, jo īpaši šādus: a) piesārņojuma samazināšanas tehnoloģijas: siltumnīcefekta gāzu vai piesārņojošo vielu daudzums, ko pastāvīgi neizlaiž atmosfērā (tādējādi samazinās fosilā kurināmā izmantošana); b) spēkā esošie Savienības standarti: vides aizsardzības līmeņa palielinājuma absolūtā un relatīvā vērtība salīdzinājumā ar standartu, tas ir, piesārņojuma samazinājums, kas, ievērojot standartu, bez valsts atbalsta nebūtu panākts; c) turpmākie Savienības standarti: straujāka turpmāko standartu ieviešanas gaita, tas ir, piesārņojuma samazinājuma agrāka uzsākšana. |
3.2.2.
3.2.2.1. Vispārējie nosacījumi
29. |
Kaut arī ir vispārpieņemts, ka konkurenci nodrošinošiem tirgiem ir tendence nodrošināt efektīvus rezultātus cenu, ražošanas un resursu izmantošanas ziņā, gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnības (33), valsts intervence var uzlabot tirgu efektīvu darbību. Valsts atbalsta pasākumi konkrētos apstākļos var novērst tirgus nepilnības un tādējādi sekmēt kopējā mērķa sasniegšanu, ja tirgus pats nespēj nodrošināt efektīvu rezultātu. Lai novērtētu, vai valsts atbalsts ir efektīvs mērķa sasniegšanai, vispirms ir jānosaka un jādefinē risināmā problēma. Valsts atbalstam vajadzētu būt vērstam uz tādu situāciju risināšanu, kurās ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nevar nodrošināt. |
30. |
Lai izstrādātu pamatnostādnes, kas nodrošina, ka atbalsta pasākumi sasniedz kopējo mērķi, līgumslēdzējām pusēm būtu jāapzina tirgus nepilnības, kas kavē vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanu, vai droša, pieejama un ilgtspējīga iekšējā enerģijas tirgus labu darbību. Tirgus nepilnības saistībā ar vides un enerģētikas mērķiem var būt atšķirīgas vai līdzīgas, taču tās var liegt sasniegt optimālu rezultātu un var izraisīt neefektīvu rezultātu šādu iemeslu dēļ: a) Negatīva ārējā ietekme: tā ir visizplatītākā vides atbalsta pasākumos un rodas, kad piesārņojums nav pienācīgi novērtēts, tas ir, attiecīgais uzņēmums nesedz visas piesārņojuma radītās izmaksas. Šādā gadījumā uzņēmumiem, kas darbojas savās interesēs, var nebūt pietiekama stimula ņemt vērā negatīvo ārējo ietekmi, kas rodas ražošanas rezultātā, tiem pieņemot lēmumu par noteiktu ražošanas tehnoloģiju vai ražošanas apjomu. Citiem vārdiem sakot, ražošanas izmaksas, kuras sedz uzņēmums, ir zemākas par izmaksām, kuras sedz sabiedrība. Tādēļ uzņēmumiem parasti nav pietiekama stimula samazināt to radītā piesārņojuma līmeni vai piemērot individuālus pasākumus, lai aizsargātu vidi. b) Pozitīva ārējā ietekme: fakts, ka daļa no ieguvuma saistībā ar ieguldījumu radīsies tirgus dalībniekiem, kas nav ieguldītājs, izraisīs to, ka uzņēmumi iegulda pārāk maz. Pozitīva ārējā ietekme var rasties, piemēram, ieguldījumu ekoinovācijās (34), sistēmas stabilitātē, jaunu un novatorisku atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās un novatorisku pieprasījuma reakcijas pasākumu rezultātā vai tādu energoinfrastruktūras vai ražošanas pietiekamības pasākumu rezultātā, kas dod labumu daudzām līgumslēdzējām pusēm (vai lielākam lietotāju skaitam). c) Informācijas asimetrija: šāda situācija parasti rodas tirgos, kuros ir nesaskaņa starp informāciju, kas pieejama vienā tirgus pusē, un informāciju, kas pieejama otrā tirgus pusē. Tā varētu rasties, piemēram, ja ārējiem finanšu ieguldītājiem trūkst informācijas par projekta iespējamo ienesīgumu un riskiem. Tas var notikt arī pārrobežu infrastruktūru sadarbībā, kurā vienai pusei ir informācijas trūkums, salīdzinot ar otru pusi. Lai gan risks vai nenoteiktība paši par sevi neizraisa tirgus nepilnību, asimetriskas informācijas problēma ir saistīta ar šāda riska un nenoteiktības pakāpi. Abiem ir tendence būt augstākiem saistībā ar ieguldījumiem vides jomā, kurā parasti ir ilgāks amortizācijas periods. Tas varētu pastiprināt koncentrēšanos uz īstermiņa perspektīvu, ko varētu pasliktināt šādu ieguldījumu finansēšanas nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz MVU. d) Koordinācijas nepilnības: tās var aizkavēt projekta attīstību vai tā efektīvu plānošanu, atšķirīgu interešu un stimulu starp ieguldītājiem dēļ (tā sauktās pretrunīgas intereses – split incentives), līguma slēgšanas izmaksām, neskaidrību par sadarbības iznākumu un tīkla ietekmi (piemēram, nepārtraukta energoapgāde). Tās var rasties, piemēram, attiecībās starp ēkas īpašnieku un īrnieku saistībā ar energoefektīvu risinājumu piemērošanu. Turklāt koordinācijas problēmas var saasināt informācijas problēmas, jo īpaši saistībā ar asimetrisko informāciju. Koordinācijas problēmas var rasties arī tad, ja jāsasniedz konkrēta kritiskā masa, pirms rodas komerciāla interese uzsākt projektu, kas var būt jo īpaši svarīgs aspekts (pārrobežu) infrastruktūras projektos. |
31. |
Lai attaisnotu valsts intervenci, nepietiek tikai ar to, ka konkrētā kontekstā ir vērojamas tirgus nepilnības. Jo īpaši var jau būt ieviestas citas politikas un pasākumi, lai risinātu dažas no apzinātajām tirgus nepilnībām. Kā piemēru var minēt nozares regulējumu, obligātos standartus attiecībā uz piesārņojumu, cenu noteikšanas mehānismus, piemēram, emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) un oglekļa dioksīda nodokļi. Papildu pasākumus, tostarp valsts atbalstu, var vērst tikai uz atlikušajām tirgus nepilnībām, tas ir, tirgus nepilnībām, kas nav atrisinātas ar šādām citām politikām un pasākumiem. Svarīgi ir arī parādīt, kā valsts atbalsts nostiprina citas ieviestās politikas un pasākumus, kuru mērķis ir novērst to pašu tirgus nepilnību. Tādēļ valsts atbalsta nepieciešamība ir mazāka, ja tas mazina citu tādu politiku ietekmi, kuras ir vērstas uz to pašu tirgus nepilnību. |
32. |
Iestāde uzskatīs, ka atbalsts ir nepieciešams, ja līgumslēdzēja puse pierādīs, ka atbalsts ir efektīvi vērsts uz (atlikušo) tirgus nepilnību, kas nav novērsta. |
3.2.2.2. Papildu nosacījumi individuāli paziņojamam atbalstam
33. |
Kaut arī ir iespējamas vispārējas tirgus nepilnības un atbalsta pasākumi pamatos var būt labi izstrādāti, lai panāktu efektīvu tirgus darbību, iespējams, ka ne visi iesaistītie uzņēmumi saskaras ar šīm tirgus nepilnībām vienādā apjomā. Līdz ar to attiecībā uz paziņojamo individuālo atbalstu Iestāde novērtēs noteikta atbalsta nepieciešamību konkrētajā gadījumā. Līgumslēdzējai pusei attiecībā uz konkrēto atbalstāmo darbību ir jāpierāda, ka pastāv tirgus nepilnība, kas vēl nav novērsta, un ka atbalsts ir faktiski vērsts uz minētās tirgus nepilnības novēršanu. |
34. |
Atkarībā no konkrētās risinātās tirgus nepilnības Iestāde ņems vērā šādus faktorus:
|
3.2.3.
35. |
Ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt piemērotam instrumentam, lai sasniegtu attiecīgo politikas mērķi. Atbalsta pasākums netiks uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja tāds pats pozitīvs ieguldījums kopējā mērķī ir sasniedzams, izmantojot mazāk kropļojošus politikas instrumentus vai mazāk kropļojošus atbalsta instrumentu veidus. |
3.2.3.1. Alternatīvu politikas instrumentu piemērotība
36. |
Valsts atbalsts nav vienīgais politikas instruments, kas pieejams līgumslēdzējām pusēm, lai veicinātu vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanu vai sasniegtu labi funkcionējošu, pieejamu un ilgtspējīgu Eiropas enerģētikas tirgu. Svarīgi atcerēties, ka var būt citi instrumenti, ar ko iespējams labāk sasniegt šos mērķus. Regulējums un tirgus instrumenti ir vissvarīgākie līdzekļi, ar ko sasniegt mērķus vides un enerģētikas jomā. Nesaistošiem instrumentiem, piemēram, brīvprātīgam ekomarķējumam un videi nekaitīgu tehnoloģiju izplatīšanai, arī var būt svarīga nozīme, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni. |
37. |
Dažādi pasākumi vienas tirgus nepilnības novēršanai var būt pretrunā viens otram. Tas ir gadījumā, kad ir ieviests efektīvs tirgus mehānisms, lai konkrēti risinātu ārējās ietekmes problēmu. Papildu atbalsta pasākums tās pašas tirgus nepilnības novēršanai varētu mazināt tirgus mehānisma efektivitāti. |
38. |
Arī dažādi pasākumi atšķirīgu tirgus nepilnību novēršanai var būt pretrunā viens otram. Pasākums, kas vērsts uz ražošanas pietiekamības problēmas risināšanu, ir jālīdzsvaro ar mērķi vides jomā pakāpeniski izbeigt videi vai ekonomikai kaitīgas subsīdijas, tostarp fosilajiem kurināmajiem. Tāpat arī pasākums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai var palielināt enerģijas no mainīgiem energoresursiem apgādi, taču tas var negatīvi ietekmēt ražošanas pietiekamības problēmu. |
39. |
Principa “piesārņotājs maksā” ievērošana vides jomas tiesību aktos parasti nodrošina, ka ar negatīvu ārējo ietekmi saistītās tirgus nepilnības tiek novērstas. Tāpēc valsts atbalsts nav piemērots instruments un to nevar piešķirt, ciktāl atbalsta saņēmēju var saukt pie atbildības par piesārņojuma radīšanu saskaņā ar spēkā esošajiem EEZ vai valstu tiesību aktiem (35). |
3.2.3.2. Dažādu atbalsta instrumentu piemērotība
40. |
Atbalstu vides un enerģētikas jomā var piešķirt dažādos veidos. Tomēr līgumslēdzējai pusei būtu jānodrošina, ka atbalsts tiek piešķirts veidā, kas varētu radīt vismazākos tirdzniecības un konkurences izkropļojumus. Šajā saistībā līgumslēdzējai pusei ir jāpierāda, kāpēc mazāk piemēroti ir citi, iespējams, mazāk kropļojoši atbalsta veidi, piemēram, atmaksājamie avansi, salīdzinot ar tiešajām dotācijām, vai nodokļu kredīti, salīdzinot ar nodokļu samazinājumiem, vai atbalsta veidi, kas balstīti uz finanšu instrumentiem, piemēram, parāda vai kapitāla instrumentiem (piemēram, aizdevumi ar zemām procentu likmēm vai procentu likmes subsīdijas, valsts garantijas vai alternatīva kapitāla nodrošināšana ar izdevīgiem nosacījumiem). |
41. |
Atbalsta instrumenta izvēlei vajadzētu būt pamatotai, ņemot vērā tirgus nepilnību, ko paredzēts novērst ar atbalsta pasākumu. Piemēram, ja ir nenoteikti faktiskie ieņēmumi, piemēram, enerogotaupības pasākumu gadījumā, piemērotākais instruments var būt atmaksājamais avanss. Atbalsta shēmām, ar kurām īsteno darbības programmu mērķus un prioritātes, šajā programmā izvēlētais finansēšanas instruments principā tiek uzskatīts par piemērotu instrumentu. |
42. |
Darbības atbalsta gadījumā līgumslēdzējai pusei ir jāpierāda, ka atbalsts ir piemērots, lai sasniegtu shēmas mērķi, uz kuru šis atbalsts ir vērsts. Lai pierādītu, ka atbalsts ir piemērots, līgumslēdzēja puse var aprēķināt atbalsta summu ex ante kā fiksētu summu, kas sedz gaidāmās papildu izmaksas noteiktā laikposmā, lai stimulētu uzņēmumus līdz minimumam samazināt izmaksas un laika gaitā attīstīt savu uzņēmējdarbību efektīvāk (36). |
43. |
Lai pierādītu shēmu piemērotību, līgumslēdzēja puse var balstīties arī uz iepriekšējo novērtējumu rezultātiem, kā aprakstīts 4. nodaļā. |
3.2.4.
3.2.4.1. Vispārējie nosacījumi
44. |
Vides un enerģētikas atbalstu var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme rodas, kad atbalsts pamudina atbalsta saņēmēju mainīt savu darbību, palielinot vides aizsardzības līmeni vai uzlabojot droša, pieejama un ilgtspējīga enerģijas tirgus darbību, ko tas nedarītu bez atbalsta. Atbalsts nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. |
45. |
Iestāde uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz atbalsta saņēmēju visos tajos gadījumos, kad darbs saistībā ar projektu jau ir uzsākts, pirms atbalsta saņēmējs iesniedz valsts iestādēm atbalsta pieteikumu. Šādos gadījumos, ja atbalsta saņēmējs sāk īstenot projektu pirms pieteikšanās atbalsta saņemšanai, atbalsts, kas piešķirts saistībā ar minēto projektu, netiks uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību. |
46. |
Līgumslēdzējām pusēm ir jāievieš un jāizmanto pieteikuma veidlapa atbalsta saņemšanai. Pieteikuma veidlapā iekļauj vismaz pieteikuma iesniedzēja nosaukumu un uzņēmuma lielumu, projekta aprakstu, tostarp tā atrašanās vietu, sākuma un beigu datumus, atbalsta summu, kas nepieciešama projekta īstenošanai, un attiecināmās izmaksas. Pieteikuma veidlapā atbalsta saņēmējiem ir jāapraksta situācija, kas rastos, ja atbalsta nebūtu, t. i., situācija, ko sauc par hipotētisko scenāriju vai alternatīvo scenāriju vai projektu. Turklāt lieliem uzņēmumiem jāiesniedz dokumentārs pierādījums, kas pamato pieteikuma veidlapā aprakstīto hipotētisko scenāriju. |
47. |
Saņemot pieteikuma veidlapu, piešķīrējai iestādei jāveic hipotētiskā scenārija ticamības pārbaude un jāapstiprina, ka atbalstam ir nepieciešamā stimulējošā ietekme. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus laikā, kad atbalsta saņēmējs pieņēmis lēmumu par ieguldījumu. Ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz konkurenci veicinošu konkursa procedūru, nav pienākuma izpildīt 45. un 46. punktā paredzētos nosacījumus. |
Stimulējošā ietekme un pielāgošanās Savienības standartiem
48. |
Iestāde uzskata, ka atbalstam, ko piešķir, lai pielāgotos turpmākajiem Savienības standartiem, principā ir stimulējoša ietekme, tostarp gadījumos, kad standarts jau ir pieņemts, bet vēl nav spēkā. Tomēr šādos gadījumos atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja tas stimulē veikt ieguldījumus jau ilgi pirms standarta stāšanās spēkā. Tiks uzskatīts, ka atbalstam, ko piešķir, lai pielāgotos Savienības standartiem, kuri jau ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, ir stimulējoša ietekme, ja ieguldījums ir veikts un pabeigts vismaz vienu gadu pirms Savienības standartu stāšanās spēkā. |
49. |
Papildu atkāpe no 48. punkta – stimulējoša ietekme var būt, ja atbalstu piešķir:
|
50. |
Iestāde uzskata, ka tādus ieguldījumus sekmējošs atbalsts, kas ļauj atbalsta saņēmējam veikt pasākumus, kuru rezultātā tiek pārsniegti piemērojamie Savienības standarti, sniedz pozitīvu devumu vides vai enerģētikas jomas mērķa sasniegšanā. Lai līgumslēdzējas puses neatturētu noteikt obligātos valsts standartus, kas ir stingrāki par attiecīgajiem Savienības standartiem, minētais pozitīvais devums pastāv neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki par Savienības standartiem. Tas ietver, piemēram, pasākumus ūdens un gaisa kvalitātes uzlabošanai, piemērojot standartus, kas ir augstāki par obligātajiem Savienības standartiem. Šāds pozitīvs devums pastāv arī tad, ja ir obligāti valsts standarti, kas pieņemti, ja Savienības standartu nav. |
Stimulējošā ietekme un energoaudits
51. |
Saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES (“Energoefektivitātes direktīva” jeb “EED”) lieliem uzņēmumiem energoauditi jāveic ik pēc četriem gadiem. Tādēļ atbalstam, kuru piešķir energoauditiem lielos uzņēmumos, var būt stimulējoša ietekme tikai tiktāl, ciktāl atbalsts nekompensē energoauditu, kas nepieciešams saskaņā ar EED. Tā kā uz MVU šāds pienākums neattiecas, MVU piešķirtajam valsts atbalstam energoauditu veikšanai var būt stimulējoša ietekme. |
52. |
Iepriekšējais punkts neskar valsts atbalsta stimulējošās ietekmes novērtējumu attiecībā uz energoefektivitātes pasākumiem, ko likts veikt vai ko veic energoaudita rezultātā, vai arī pasākumiem, kas izriet no citiem faktoriem, piemēram, energovadības sistēmām un vides vadības sistēmām. |
3.2.4.2. Papildu nosacījumi individuāli paziņojamam atbalstam
53. |
Tādu pasākumu gadījumā, uz kuriem attiecas individuāla paziņošana, līgumslēdzējām pusēm pilnībā jāpierāda Iestādei atbalsta stimulējošā ietekme. Tām jāsniedz skaidri pierādījumi, ka atbalsts efektīvi ietekmē ieguldījumu lēmumu tādā veidā, ka atbalsta saņēmējs maina rīcību, kā rezultātā tas paaugstina vides aizsardzības līmeni vai tiek uzlabota Eiropas enerģijas tirgus darbība. Lai varētu veikt visaptverošu novērtējumu, līgumslēdzējai pusei jāsniedz ne tikai informācija par atbalstāmo projektu, bet arī tāda hipotētiskā scenārija visaptverošs apraksts, kurā neviena no līgumslēdzējām pusēm nepiešķir atbalstu saņēmējam. |
54. |
Jaunu ieguldījumu vai ražošanas metožu priekšrocības parasti neaprobežojas ar to tiešo ietekmi uz vidi vai enerģijas tirgu. Šādas priekšrocības jo īpaši var būt ražošanas priekšrocības (37), turpretī riski attiecas jo īpaši uz nenoteiktību par to, vai ieguldījums būs tik produktīvs, cik gaidīts. |
55. |
Stimulējošo ietekmi parasti nosaka hipotētiskā scenārija analīzē, salīdzinot paredzētās darbības līmeņus ar atbalstu un bez tā. Būtībā tā ir projekta ienesīguma pārbaude atbalsta nesniegšanas gadījumā, lai novērtētu, vai tiešām šis ienesīgums ir mazāks nekā uzņēmuma gūtā peļņa, īstenojot alternatīvo projektu. |
56. |
Šajā saistībā ienesīguma līmeni var novērtēt, izmantojot metodes, kas ir standarta prakse konkrētajā nozarē un kas var ietvert metodes, ar kurām novērtē projekta neto pašreizējo vērtību (NPV) (38), iekšējo peļņas normu (IRR) (39) vai vidējo peļņu no ieguldītā kapitāla (ROCE). Projekta ienesīgums ir jāsalīdzina ar parastām peļņas normām, ko uzņēmums piemēro citos līdzīga veida ieguldījumu projektos. Ja šīs normas nav pieejamas, projekta ienesīgums jāsalīdzina ar uzņēmuma kapitāla izmaksām kopumā vai ar peļņas normām, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē. |
57. |
Ja nav zināms konkrēts hipotētiskais scenārijs, stimulējošas iedarbības pastāvēšanu var pieņemt, ja pastāv finansējuma deficīts, tas ir, ja ieguldījumu izmaksas pārsniedz ieguldījuma pamatdarbības peļņas NPV, balstoties uz ex ante uzņēmējdarbības plānu. |
58. |
Līgumslēdzējas puses ir jo īpaši aicinātas balstīties uz aktuāliem, būtiskiem un ticamiem pierādījumiem, tostarp, piemēram, oficiāliem valdes dokumentiem, kredītkomitejas ziņojumiem, riska novērtējumiem, finanšu pārskatiem, iekšējiem uzņēmējdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem, kas saistīti ar novērtējamo ieguldījumu projektu. Stimulējošo ietekmi var palīdzēt pārbaudīt dokumenti, kas satur informāciju par pieprasījuma prognozēm, izmaksu prognozēm, finanšu prognozēm, dokumenti, kuri iesniegti ieguldījumu komitejā un kuros sīki izstrādāti dažādi ieguldījumu scenāriji, vai finanšu iestādēm iesniegtie dokumenti. |
59. |
Lai nodrošinātu, ka stimulējošā ietekme ir noteikta objektīvi, Iestāde savā novērtējumā par stimulējošo ietekmi var salīdzināt konkrētā uzņēmuma datus ar tās nozares datiem, kurā uzņēmums darbojas, ko dēvē par salīdzinošo novērtēšanu. Jo īpaši līgumslēdzējai pusei, ja iespējams, būtu jāsniedz konkrētās nozares dati, kas pierāda, ka uzņēmuma hipotētiskais scenārijs, tā pieprasītais ienesīguma līmenis un tā gaidāmās naudas plūsmas ir pieņemamas. |
60. |
Iestāde var konstatēt stimulējošās ietekmes pastāvēšanu gadījumos, ja uzņēmumam varētu būt stimuls īstenot projektu ar atbalsta palīdzību arī tad, ja atbalstāmais projekts nesasniedz parasti nepieciešamo ienesīguma līmeni. To var attaisnot, piemēram, ievērojot plašākos ieguvumus, kas neatspoguļojas paša projekta ienesīgumā. Šādos apstākļos sniegtie pierādījumi, kas pamato stimulējošās ietekmes esamību, ir īpaši svarīgi. |
61. |
Ja uzņēmums pielāgojas valsts standartam, kas ir augstāks nekā Savienības standarti vai pieņemts, ja Savienības standartu nav, Iestāde pārbaudīs, vai atbalsta saņēmējs izjustu būtisku ietekmi pieaugošu izmaksu dēļ un nespētu segt izmaksas, kas saistītas ar valsts standartu tūlītēju īstenošanu. |
62. |
Attiecībā uz ieguldījumiem, kuru rezultātā uzņēmumi pārsniedz minimālos līmeņus, kuri nepieciešami atbilstīgi Savienības standartiem, Iestāde var arī neatzīt stimulējošo ietekmi, īpaši, ja šādi ieguldījumi atbilst minimālajiem tehniskajiem standartiem, kas pieejami tirgū. |
63. |
Ja atbalsts nemaina atbalsta saņēmēja rīcību, mudinot veikt papildu darbības, šādam atbalstam nav stimulējošas ietekmes, lai veicinātu atbildīgu rīcību vides jomā EEZ vai stiprinātu Eiropas enerģijas tirgus darbību. Tāpēc atbalstu neapstiprinās gadījumos, ja izrādīsies, ka tās pašas darbības tiktu veiktas arī bez atbalsta. |
3.2.5.
3.2.5.1. Vispārējie nosacījumi
64. |
Atbalstu vides un enerģētikas jomā uzskata par samērīgu, ja atbalsta summa katram saņēmējam ir ierobežota līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto vides aizsardzības vai enerģētikas mērķi. |
65. |
Parasti atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz nepieciešamajam minimumam, ja atbalsts atbildīs neto papildu izmaksām, kas nepieciešamas mērķa sasniegšanai salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju gadījumā, ja atbalstu nepiešķir. Neto papildu izmaksas nosaka, aprēķinot starpību starp atbalstāmā projekta ekonomiskajiem ieguvumiem un izmaksām (tostarp ieguldījuma un darbības) un tāda alternatīva ieguldījumu projekta ekonomiskajiem ieguvumiem un izmaksām, ko uzņēmums veiktu atbalsta nesniegšanas gadījumā, tas ir, hipotētiskā scenārija gadījumā. |
66. |
Tomēr var būt grūti pilnībā ņemt vērā visus saimnieciskos ieguvumus, kas uzņēmumam radīsies no papildu ieguldījuma (40). Tāpēc pasākumiem, uz kuriem neattiecas individuāls novērtējums, var izmantot vienkāršotu metodi, pievēršoties papildu ieguldījuma izmaksu aprēķinam, tas ir, neņemot vērā darbības ieguvumus un izmaksas. Pasākumus, uz kuriem neattiecas individuāls novērtējums, uzskatīs par samērīgiem, ja atbalsta summa nepārsniegs atbalsta maksimālo intensitāti, tas ir, noteiktu attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, kā norādīts 67.–71. punktā. Šī atbalsta maksimālā intensitāte ir arī maksimālais ierobežojums atbalstam, kas piešķirts paziņojamiem pasākumiem. |
Attiecināmās izmaksas
67. |
Atbalsta vides jomā attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījuma izmaksas materiālos un/vai nemateriālos aktīvos, kas ir tieši saistītas ar kopējā mērķa sasniegšanu. |
68. |
Attiecināmās izmaksas nosaka šādi:
|
69. |
Šo pamatnostādņu 2. pielikumā ietverts attiecīgo hipotētisko scenāriju saraksts, respektīvi, to attiecināmo izmaksu aprēķini, kas atspoguļo hipotētisko scenāriju, kuru vajadzētu izmantot līdzīgos gadījumos. Iestāde var atzīt alternatīvus hipotētiskus scenārijus, ja līgumslēdzēja puse tos pienācīgi pamato. |
70. |
Attiecībā uz tādiem integrēto projektu atbalsta pasākumiem kā integrētie energoefektivitātes pasākumi vai biogāzes projekti var būt grūti noteikt hipotētisko scenāriju. Ja nav iespējams ticami noteikt hipotētisko scenāriju, Iestāde par alternatīvu var uzskatīt projekta kopējās izmaksas, kas var nozīmēt mazāku atbalsta intensitāti, jo jāņem vērā atšķirīgs attiecināmo izmaksu aprēķins. |
71. |
Noteikumi, kas paredzēti 68.–70. punktā, ir piemērojami ražotņu būvniecībai energoefektīvas centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas projektos. Savukārt tīkla būvniecības atbalstam, līdzīgi kā energoinfrastruktūras novērtēšanai, tiks piemērota finansējuma deficīta pieeja. |
Atbalsta maksimālā intensitāte
72. |
Lai nodrošinātu prognozējamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Iestāde atbalstam piemēro 1. pielikumā norādītās atbalsta maksimālās intensitātes. Minētā atbalsta intensitāte atspoguļo valsts intervences nepieciešamību, ko nosaka tirgus nepilnības būtiskums, no vienas puses, un gaidāmo konkurences un tirdzniecības izkropļojuma līmenis, no otras puses. |
73. |
Augstāku atbalsta intensitāti var pieļaut attiecībā uz dažiem atbalsta veidiem vai ieguldījumiem atbalstāmā apgabalā, taču atbalsta intensitāte nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām. Augstāku atbalsta intensitāti var pieļaut šādos gadījumos:
|
74. |
Tāpēc Iestāde uzskatīs atbalstu par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja attiecināmās izmaksas būs aprēķinātas pareizi un būs ievērota 1. pielikumā norādītā atbalsta maksimālā intensitāte. |
75. |
Ja atbalstu saņēmējam piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, atbalsta summa var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām (47). Šādai konkursa procedūrai jābūt nediskriminējošai un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt ar konkursa procedūru saistītajam budžetam ir jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz pretendenta iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas. |
3.2.5.2. Atbalsta kumulācija
76. |
Atbalstu var piešķirt vienlaikus saskaņā ar vairākām atbalsta shēmām vai kumulējot ar ad hoc atbalstu, ja valsts atbalsta kopsumma darbībai vai projektam nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti šajās pamatnostādnēs paredzētajos atbalsta maksimālajos robežlielumos. |
77. |
Atbalstu nekumulē ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu to, kāda noteikta šajās pamatnostādnēs. |
3.2.5.3. Papildu nosacījumi individuāli paziņojamam ieguldījumu un darbības atbalstam
78. |
Lai nodrošinātu samērīgumu individuāla atbalsta gadījumā, nepietiek ar to, ka tiek ievērotas atbalsta maksimālās intensitātes, kas paredzētas šajā iedaļā un 1. pielikumā. Šīs atbalsta maksimālās intensitātes izmanto kā individuālā atbalsta maksimālo robežvērtību (48). |
79. |
Parasti individuāli paziņojamu atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz minimumam, ja atbalsta summa atbildīs atbalstāmā ieguldījuma neto papildu izmaksām salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju atbalsta nesniegšanas gadījumā. Visi attiecīgie ieguvumi un izmaksas jāņem vērā visā projekta periodā. |
80. |
Ja nevienu konkrētu alternatīvu projektu nevar uzskatīt par hipotētisko scenāriju, Iestāde pārbaudīs, vai atbalsta summa pārsniedz nepieciešamo minimumu, lai padarītu atbalstāmo projektu par pietiekami ienesīgu, piemēram, vai tas palielina tā IRR, pārsniedzot parastās peļņas normas, ko attiecīgais uzņēmums piemēro citos līdzīga veida ieguldījumu projektos. Ja šis rādītājs nav pieejams, šajā nolūkā var izmantot uzņēmuma kapitāla izmaksas kopumā vai peļņas normas, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē. |
81. |
Līgumslēdzējai pusei būtu jāsniedz pierādījumi, ka atbalsta summa ir ierobežota līdz minimālajam apjomam. Stimulējošās ietekmes analīzē izmantotos aprēķinus var izmantot arī, lai novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs. Līgumslēdzējai pusei jāpierāda samērīgums, pamatojoties uz dokumentāciju, kas minēta 58. punktā. |
82. |
Attiecībā uz darbības atbalstu, kas piešķirts konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, uzskata, ka individuālā atbalsta samērīgums ir panākts, ja ir ievēroti vispārējie nosacījumi. |
3.2.6.
3.2.6.1. Vispārēji apsvērumi
83. |
Lai atbalsts būtu saderīgs ar EEZ līguma darbību, atbalsta pasākumu negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi, un ietekmei uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā. |
84. |
Iestāde ir apzinājusi divus galvenos iespējamos atbalsta radītos izkropļojumus, proti, produktu tirgus izkropļojumi un atrašanās vietas ietekme. Abi šie veidi var būt par iemeslu neefektīvai sadalei, kas negatīvi ietekmē iekšējā tirgus ekonomisko efektivitāti, un sadales problēmām, kas skar saimnieciskās darbības sadalījumu starp reģioniem. |
85. |
Atbalsts mērķiem vides jomā pēc savas būtības sliecas atbalstīt videi nekaitīgus izstrādājumus un tehnoloģijas uz citu, vairāk piesārņojošu izstrādājumu un tehnoloģiju rēķina, un šāda ietekme principā netiks uzskatīta par nepamatotu konkurences izkropļojumu, jo tā ir nesaraujami saistīta ar atbalsta mērķi, tas ir, ekonomikas ekoloģizāciju. Novērtējot vides atbalsta iespējamo negatīvo ietekmi, Iestāde ņems vērā pasākuma vispārējo ietekmi uz vidi saistībā ar tā negatīvo ietekmi uz to uzņēmumu stāvokli tirgū, kas nesaņem atbalstu, un attiecīgi uz to peļņu. Attiecīgi Iestāde jo īpaši ņems vērā kropļojošo ietekmi uz konkurentiem, kas tāpat darbojas, pamatojoties uz videi nekaitīgu pieeju, arī tad, ja nesaņem atbalstu. Līdzīgi, jo mazāka ir attiecīgā pasākuma gaidāmā ietekme uz vidi, jo svarīgāk pārbaudīt tā ietekmi uz konkurentu tirgus daļām un peļņu tirgū. |
86. |
Viena iespējamā kaitīgā valsts atbalsta ietekme vides un enerģētikas mērķu jomā ir tāda, ka tā neļauj tirgus mehānismam sniegt efektīvus rezultātus, apbalvojot visefektīvākos un visnovatoriskākos ražotājus un izdarot spiedienu uz visneefektīvākajiem ražotājiem, lai tie uzlabotu vai pārstrukturētu savu darbību vai atstātu tirgu. Tas var radīt situāciju, kurā dažiem uzņēmumiem piešķirtā atbalsta dēļ efektīvāki vai novatoriskāki konkurenti, piemēram, konkurenti ar atšķirīgu, iespējams, pat tīrāku tehnoloģiju, kas citādi spētu ienākt un izvērsties tirgū, nespēj to paveikt. Ilgtermiņā, kavējot konkurentu ienākšanu tirgū un tirgus pamešanu, var samazināties inovācija un palēnināties produktivitātes uzlabojumi nozarē. |
87. |
Atbalstam var būt kropļojoša ietekme arī tad, ja tiek stiprināta vai saglabāta atbalsta saņēmēja būtiska ietekme tirgū. Pat tad, ja atbalsts tieši nenostiprina būtisku ietekmi tirgū, tas šādu efektu var radīt netieši, atturot esošos konkurentus no darbības paplašināšanas vai veicinot to aiziešanu no tirgus, vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū. |
88. |
Neatkarīgi no izkropļojumiem produktu tirgos atbalsts var ietekmēt arī tirdzniecību un atrašanās vietas izvēli. Šādi izkropļojumi var rasties starp līgumslēdzējām pusēm, ja uzņēmumi iesaistās pārrobežu konkurencē vai arī apsver citas vietas ieguldījumu veikšanai. Atbalsts, kura nolūks ir saglabāt saimniecisko darbību kādā reģionā vai pārcelt to no citiem iekšējā tirgus reģioniem, var neizraisīt tiešu produktu tirgu izkropļojumu, taču tas var izraisīt darbības vai ieguldījumu pārcelšanu no viena reģiona uz citu, neradot tiešu pozitīvu ietekmi uz vidi. |
Acīmredzama negatīva ietekme
89. |
Parasti atbalsta pasākums un konteksts, kādā to piemēro, jāanalizē, lai noteiktu apmēru, kādā to var uzskatīt par kropļojošu. Tomēr ir konkrētas situācijas, kurās negatīvā ietekme acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi, un tas nozīmē, ka atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. |
90. |
Iestāde nosaka atbalsta maksimālo intensitāti, kas ir saderības pamatprasība, kuras mērķis ir nepieļaut valsts atbalsta izmantošanu projektiem, kur attiecība starp atbalsta summu un attiecināmajām izmaksām tiek uzskatīta par ļoti augstu un tādu, kurai ir īpaši liela kropļojošas ietekmes iespējamība. |
91. |
Tāpat par saderīgu ar EEZ līguma darbību netiks uzskatīts atbalsts vides un enerģētikas mērķiem, kas tikai izraisa saimnieciskās darbības atrašanās vietas maiņu, neuzlabojot esošo vides aizsardzības līmeni līgumslēdzējās pusēs. |
3.2.6.2. Vispārējie nosacījumi
92. |
Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Iestāde galveno uzmanību pievērš izkropļojumiem, kuri rodas paredzamās ietekmes rezultātā, kas atbalstam vides un enerģētikas jomā ir uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajos produktu tirgos un uz saimnieciskās darbības atrašanās vietu. Ja valsts atbalsta pasākumi ir mērķtiecīgi vērsti uz tirgus nepilnību, ko plānots novērst, risks, ka atbalsts pārmērīgi kropļos konkurenci, ir mazāks. |
93. |
Ja atbalsts ir samērīgs un sedz tikai papildu ieguldījuma izmaksas, atbalsta negatīvā ietekme parasti tiek mazināta. Tomēr arī tad, ja atbalsts ir nepieciešams un samērīgs, atbalsta rezultātā var mainīties atbalsta saņēmēju rīcība, kropļojot konkurenci. Uz peļņu vērsts uzņēmums paaugstinās vides aizsardzības līmeni vairāk, nekā to paredz obligātās prasības, tikai tad, ja tas uzskatīs, ka šāda rīcība dos vismaz kaut kādu ieguvumu uzņēmumam. |
94. |
Lai noturētu konkurences un tirdzniecības izkropļojumus minimālā līmenī, Iestāde īpašu uzmanību pievērsīs atlases procesam. Ja iespējams, atlases process būtu jāveic nediskriminējošā, pārredzamā un atklātā veidā, un no tā bez īpašas vajadzības nedrīkst izslēgt uzņēmumus, kas var konkurēt ar projektiem, kuriem ir tāds pats mērķis vides vai enerģētikas jomā. Atlases procesa rezultātā būtu jāizvēlas atbalsta saņēmēji, kas var pievērsties mērķiem vides vai enerģētikas jomā, izmantojot vismazāko atbalsta summu vai darbojoties visrentablākajā veidā. |
95. |
Iestāde jo īpaši novērtēs atbalsta negatīvo ietekmi, apsverot šādus elementus: a) izmaksu uz vienu saražoto vienību samazinājums vai kompensācija : ja jaunais aprīkojums (49) palīdzēs samazināt izmaksas uz vienu saražoto vienību salīdzinājumā ar situāciju bez atbalsta vai ja atbalsts kompensēs daļu no darbības izmaksām, iespējams, ka atbalsta saņēmēja pārdošanas apjomi palielināsies. Jo lielāka ir izstrādājuma cenu elastība, jo lielāka ir iespējamība, ka atbalsts kropļos konkurenci; b) jauns produkts : ja atbalsta saņēmēji sāk ražot jaunu vai augstākas kvalitātes produktu, pastāv iespēja, ka viņu pārdošanas apjomi palielināsies un viņi iegūs “pioniera” priekšrocības. |
3.2.6.3. Papildu nosacījumi individuāli paziņojamam atbalstam
96. |
Līgumslēdzējai pusei jānodrošina, ka negatīvā ietekme, kā aprakstīts 3.2.6.1. iedaļā, ir ierobežota. Papildus 3.1.6.2. iedaļā norādītajiem elementiem Iestāde ņems vērā un novērtēs, vai individuāla atbalsta rezultātā:
|
97. |
Lai novērtētu atbalsta kopējo ietekmi, Iestāde var ņemt vērā citu tādu enerģētikas un vides atbalsta shēmu, izņemot shēmu, par ko ir paziņots, plānoto ieviešanu, kuras tieši vai netieši dod labumu atbalsta saņēmējam. |
98. |
Iestāde arī novērtēs, vai atbalsta rezultātā dažas teritorijas var iegūt izdevīgākus ražošanas nosacījumus, jo īpaši salīdzinoši zemāku ražošanas izmaksu dēļ atbalsta rezultātā vai augstāku ražošanas standartu dēļ, kas panākti atbalsta rezultātā. Tādējādi uzņēmumi var palikt teritorijās, kas saņem atbalstu, vai pārcelties uz tām, vai arī tirdzniecības plūsmas var novirzīties uz teritoriju, kas saņem atbalstu. Savā analīzē par paziņojamo individuālo atbalstu Iestāde attiecīgi ņems vērā jebkādus pierādījumus par to, ka atbalsta saņēmējs ir apsvēris citas atrašanās vietas. |
3.2.7.
99. |
Līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina, ka valsts atbalstam veltītā valsts vai reģionāla līmeņa tīmekļa vietnē tiek publicēta šāda informācija: apstiprinātās atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta piešķiršanas lēmuma un to īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to, piešķīrējas(-u) iestādes(-žu) nosaukums(-i), individuālo atbalsta saņēmēju vārdi vai nosaukumi, katram atbalsta saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa, piešķiršanas datums, uzņēmuma veids (MVU/liels uzņēmums), atbalsta saņēmēja atrašanās vietas reģions (NUTS II līmenī) un saņēmēja darbības galvenā ekonomikas nozare (NACE grupu līmenī). |
100. |
Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā un atbalstu, ko sniedz, samazinot līdzdalību elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem finansēšanā, informāciju par individuālā atbalsta summām var norādīt šādos diapazonos (miljonos EUR): [0,5–1]; [1–2]; [2–5]; [5–10]; [10–30]; [30 un vairāk]. |
101. |
Šāda informācija ir jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, tā jāsaglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (50). Līgumslēdzējām pusēm līdz 2016. gada 1. jūlijam nebūs pienākuma sniegt šādu informāciju. No informācijas publicēšanas prasības var atbrīvot, ja individuālais atbalsts ir mazāks par EUR 500 000. |
3.3. Atbalsts enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem
3.3.1.
102. |
Eiropas Savienība noteica vērienīgus mērķus klimata pārmaiņu un enerģijas ilgtspējības jomā, jo īpaši kā daļu no savas stratēģijas “Eiropa 2020”. Ar vairākiem Savienības tiesību aktiem jau tiek atbalstīta šo mērķu sasniegšana; piemēri ir ETS, Direktīva 2009/28/EK (51) (Atjaunojamo energoresursu direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/30/EK (52) (Degvielas kvalitātes direktīva). Tomēr to īstenošana ne vienmēr nodrošina visefektīvāko tirgus darbību, un konkrētos apstākļos valsts atbalsts var būt piemērots instruments, lai sekmētu Savienības mērķu un saistīto valsts mērķu sasniegšanu. |
103. |
Šīs pamatnostādnes attiecas uz laikposmu līdz 2020. gadam. Tomēr tām būtu jāsagatavo pamats to mērķu sasniegšanai, kas paredzēti 2030. gada satvarā. Jo īpaši tiek sagaidīts, ka laikposmā no 2020. gada līdz 2030. gadam tradicionālie atjaunojamie energoresursi kļūs konkurētspējīgi energotīklā, un tādējādi subsīdijas un atbrīvojumi no balansēšanas pienākumiem būtu pakāpeniski jāsamazina un jāpārtrauc. Šīs pamatnostādnes atbilst minētajam mērķim un, izmantojot tirgus mehānismus, nodrošinās pāreju uz izmaksu ziņā efektīvu energoapgādi. |
104. |
Tirgus mehānismiem, piemēram, izsolēm un konkurenci veicinošām konkursa procedūrām, kurās var piedalīties visi ražotāji, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un kas vienlīdzīgos apstākļos konkurē EEZ līmenī, būtu jānodrošina, ka subsīdijas tiek samazinātas līdz minimumam, lai turpmāk tās pilnībā pārtrauktu. |
105. |
Tomēr, ņemot vērā atjaunojamu energoresursu enerģijas tehnoloģiju attīstības dažādos līmeņus, šīs pamatnostādnes ļauj līgumslēdzējām pusēm rīkot konkursus, kas vērsti uz konkrētām tehnoloģijām, ņemot vērā kādas konkrētas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas ilgtermiņa potenciālu, vajadzību panākt diversifikāciju, energotīkla ierobežojumus un tīkla stabilitāti, kā arī sistēmas (integrācijas) izmaksas. |
106. |
Īpaši izņēmumi ir paredzēti noteikta izmēra iekārtām, attiecībā uz kurām nevar pieņemt, ka konkursa procedūra ir piemērota, vai iekārtām, kas ir demonstrējumu fāzē. Šādu iekārtu iekļaušana ir fakultatīva. |
107. |
Ņemot vērā jaudas pārpalikumu no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas tirgū, Iestāde atbalstu ieguldījumiem jaunā un jau esošā jaudā biodegvielas ražošanai no pārtikas kultūraugiem uzskatīs par neattaisnotu. Tomēr ir atļauts ieguldījumu atbalsts no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas ražotņu pārveidošanai par modernas biodegvielas ražotnēm, lai segtu šādas pārveidošanas izmaksas. Pārējos gadījumos, izņemot šo specifisko gadījumu, ieguldījumu atbalstu biodegvielai var piešķirt tikai modernām biodegvielām. |
108. |
Sākot no šo pamatnostādņu piemērošanas datuma, ieguldījumu atbalsts no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas veicināšanai vairs nebūs atļauts, bet darbības atbalstu no pārtikas kultūraugiem ražotai biodegvielai varēs piešķirt tikai līdz 2020. gadam. Tādēļ šādu atbalstu var piešķirt vienīgi ražotnēm, kas sāka darbību pirms 2013. gada 31. decembra, līdz ražotnes pilnīgai amortizācijai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gadam. |
109. |
Turklāt gadījumā, ja atbalstu piešķir biodegvielai, uz ko attiecas piegādes vai piemaisījuma prasības (53), Iestāde uzskatīs, ka atbalsts nepaaugstina vides aizsardzības līmeni un tādēļ to nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja vien līgumslēdzēja puse nevar pierādīt, ka atbalsts attiecas tikai uz ilgtspējīgu biodegvielu, kas ir pārāk dārga, lai ienāktu tirgū tad, ja ir spēkā vienīgi piegādes vai piemaisījuma prasības. |
110. |
ETS un valstu CO2 nodokļi internalizē siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksas, tomēr tie vēl nevar pilnībā internalizēt šīs izmaksas. Tādēļ valsts atbalsts var veicināt saistītu, taču atšķirīgu EEZ mērķu sasniegšanu atjaunojamu energoresursu enerģijas jomā. Tāpēc Iestāde, ja vien tai nav pierādījumu par pretējo, uzskata, ka joprojām daļēji pastāv tirgus nepilnība, ko var novērst, izmantojot atbalstu atjaunojamu energoresursu enerģijai. |
111. |
Lai ļautu līgumslēdzējām pusēm sasniegt to mērķus saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, Iestāde pieņem, ka atbalsts ir piemērots un ka atbalsta kropļojošā iedarbība ir ierobežota, ja ir ievēroti visi citi nosacījumi. |
112. |
Atbalstam enerģijas ražošanai hidroelektrostacijās var būt divējāda ietekme: no vienas puses, šādam atbalstam ir pozitīva ietekme zema siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņa ziņā, bet, no otras puses, tam var būt arī negatīva ietekme uz ūdens sistēmām un bioloģisko daudzveidību. Tādēļ, piešķirot atbalstu hidroelektroenerģijas ražošanai, līgumslēdzējām pusēm ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (54) un jo īpaši tās 4. panta 7. punkts, kurā paredzēti kritēriji, kam jābūt izpildītiem, lai atļautu veikt jaunus ūdenstilpju pārveidojumus. |
113. |
Viens no galvenajiem EEZ tiesību principiem atkritumu apsaimniekošanas jomā ir atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas nosaka prioritāti veidiem, kādos atkritumi būtu jāpārstrādā (55). Valsts atbalsts enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, kuras ražošanai kā kurināmo izmanto atkritumus, tostarp siltuma pārpalikumus, var dot pozitīvu ieguldījumu vides aizsardzībā, ja vien netiek pārkāpts minētais princips. |
114. |
Atbalstu enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem var piešķirt kā ieguldījumu vai darbības atbalstu. Ieguldījumu atbalsta shēmām un individuāli paziņotam ieguldījumu atbalstam piemēro 3.2. iedaļā paredzētos nosacījumus. |
115. |
Darbības atbalsta shēmām piemēros 3.2. iedaļas vispārējos noteikumus, ievērojot pielāgojumus ar šajā iedaļā paredzētajiem īpašajiem noteikumiem. Individuāli paziņotam darbības atbalstam piemēro 3.2. iedaļā paredzētos nosacījumus, vajadzības gadījumā ņemot vērā pielāgojumus, kas ar šo iedaļu veikti attiecībā uz darbības atbalsta shēmām. |
116. |
Iestāde atbalsta shēmas atļaus maksimāli uz desmit gadu laikposmu. Šāds pasākums būtu atkārtoti jāpaziņo, ja pēc šā laikposma to vēlas turpināt. Attiecībā uz biodegvielu, kas ražota no pārtikas kultūraugiem, esošo shēmu un no jauna paziņoto shēmu darbības laiks nedrīkstētu pārsniegt 2020. gadu. |
117. |
Savienība noteica vispārēju Savienības mērķi atjaunojamo energoresursu īpatsvaram galīgajā enerģijas patēriņā un pārvērta šo mērķi par obligātajiem valstu mērķiem. Atjaunojamo energoresursu direktīvā ietverti sadarbības mehānismi (56), lai sekmētu pārrobežu atbalstu valstu mērķu sasniegšanā. Darbības atbalsta shēmām parasti jābūt pieejamām citām EEZ valstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm, lai ierobežotu vispārējo kropļojošo ietekmi. Tas līdz minimumam samazina izmaksas līgumslēdzējām pusēm, kuru vienīgais mērķis ir sasniegt valsts atjaunojamās enerģijas mērķi, kas paredzēts Savienības tiesību aktos. Tomēr līgumslēdzējām pusēm būtu vēlams ieviest sadarbības mehānismu pirms pārrobežu atbalsta atļaušanas, jo citādi atbilstīgi Atjaunojamo energoresursu direktīvai citu valstu ražošanas iekārtās saražotais netiek ieskaitīts valsts mērķī (57). Iestāde pozitīvi vērtēs shēmas, kas ir atvērtas citām EEZ vai Enerģētikas kopienas valstīm. |
118. |
Atbalstam elektroenerģijai no atjaunojamiem energoresursiem parasti būtu jāveicina no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas iekļaušana tirgū. Tomēr attiecībā uz konkrētiem mazu iekārtu veidiem tas var nebūt iespējami vai lietderīgi. |
3.3.2.
3.3.2.1. Atbalsts elektroenerģijai no atjaunojamiem energoresursiem
119. |
Lai stimulētu elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem tirgus integrāciju, ir svarīgi, lai atbalsta saņēmēji saražoto elektroenerģiju tieši pārdotu tirgū un uz tiem attiektos tirgus pienākumi. Sākot no 2016. gada 1. janvāra, visām jaunām atbalsta shēmām un pasākumiem piemēro šādus kumulatīvus nosacījumus:
|
120. |
Nosacījumus, kas paredzēti 119. punktā, nepiemēro iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir mazāka par 500 kW, vai demonstrējumu projektiem, izņemot elektroenerģiju no vēja ģeneratoriem, kuriem piemēro uzstādītās elektroenerģijas jaudas robežvērtību, kas ir 3 MW vai ne vairāk par trijām ģenerētājvienībām. |
121. |
Pārejas periodā no 2015. līdz 2016. gadam atbalsts attiecībā uz vismaz 5 % no plānotajām jaunajām jaudām elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem būtu jāpiešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. No 2017. gada 1. janvāra piemēro šādas prasības: Atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem (59), izņemot gadījumus, kad:
Ja šādā konkurenci veicinošā konkursa procedūrā nediskriminējošā veidā drīkst piedalīties visi ražotāji, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, Iestāde uzskatīs, ka atbalsts ir samērīgs un nekropļo konkurenci tādā mērā, kas ir pretrunā ar EEZ līguma darbību. Konkursa procedūra var būt vērsta uz konkrētām tehnoloģijām, ja procedūras, kurā drīkstētu piedalīties visi ražotāji, rezultāts nebūtu optimāls un procedūras pielāgojumi nevarētu novērst šo problēmu, ņemot vērā jo īpaši šādus apsvērumus:
|
122. |
Nerīkojot konkurenci veicinošu konkursa procedūru, kā norādīts 121. punktā, atbalstu var piešķirt iekārtām, kuru uzstādītā elektroenerģijas jauda ir mazāka par 1 MW, vai demonstrējumu projektiem, izņemot elektroenerģiju no vēja ģeneratoriem, ja iekārtu uzstādītā elektroenerģijas jauda nepārsniedz 6 MW vai tajās nav vairāk par sešām ģenerētājvienībām. |
123. |
Ja netiek rīkota konkurenci veicinoša konkursa procedūra, piemēro 119. un 120. punktā paredzētos nosacījumus un nosacījumus attiecībā uz darbības atbalstu tādai enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, kas nav elektroenerģija, kā norādīts 126. punktā. |
124. |
Atbalstu piešķir vienīgi līdz ražotņu pilnīgai amortizācijai saskaņā ar parastajiem grāmatvedības noteikumiem, un no darbības atbalsta jāatskaita viss iepriekš saņemtais ieguldījumu atbalsts. |
125. |
Šie nosacījumi neskar līgumslēdzēju pušu iespēju ņemt vērā teritoriālās plānošanas apsvērumus, piemēram, pieprasot saņemt būvatļaujas pirms dalības konkursa procedūrā vai pieprasot ieguldījumu lēmumus konkrētā laikposmā. |
3.3.2.2. Atbalsts tādai enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, kas nav elektroenerģija
126. |
Attiecībā uz tādu enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, kas nav elektroenerģija, darbības atbalsts tiks uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja būs izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
3.3.2.3. Atbalsts esošajām biomasas ražotnēm pēc ražotnes amortizācijas
127. |
Atšķirībā no vairuma citu atjaunojamo enerģijas avotu biomasai ir vajadzīgi relatīvi nelieli ieguldījumi, bet tai ir augstākas ekspluatācijas izmaksas. Augstākas darbības izmaksas var atturēt biomasas (61) ražotni no darbības pat pēc iekārtas amortizācijas, jo darbības izmaksas var būt augstākas par ieņēmumiem (tirgus cenu). No otras puses, esoša biomasas ražotne var darboties, biomasas vietā kā izejmateriālu izmantojot fosilo kurināmo, ja fosilā kurināmā kā izejmateriāla izmantošana ir ekonomiski izdevīgāka nekā biomasas izmantošana. Lai abos gadījumos saglabātu biomasas izmantošanu, Iestāde var atzīt darbības atbalstu par saderīgu ar EEZ līguma darbību pat pēc ražotnes amortizācijas. |
128. |
Iestāde uzskatīs darbības atbalstu biomasai pēc ražotnes amortizācijas par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja līgumslēdzēja puse pierāda, ka darbības izmaksas, ko sedz atbalsta saņēmējs, pēc ražotnes amortizācijas vēl arvien ir augstākas par attiecīgās enerģijas tirgus cenu, un ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
129. |
Iestāde uzskatīs darbības atbalstu biomasai pēc ražotnes amortizācijas par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja līgumslēdzēja puse pierādīs, ka neatkarīgi no attiecīgās enerģijas tirgus cenas fosilā kurināmā kā izejmateriāla izmantošana ir ekonomiski izdevīgāka nekā biomasas izmantošana, un ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
3.3.2.4. Ar sertifikātiem piešķirts atbalsts
130. |
Līgumslēdzējas puses var piešķirt atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, izmantojot tādus tirgus mehānismus kā zaļie sertifikāti. Šādi tirgus mehānismi (62) ļauj visiem atjaunojamu energoresursu enerģijas ražotājiem netiešā veidā gūt labumu no garantēta pieprasījuma pēc viņu enerģijas par cenām, kas augstākas par parastas enerģijas tirgus cenām. Šādu zaļo sertifikātu cena iepriekš nav noteikta, bet tā ir atkarīga no tirgus piedāvājuma un pieprasījuma. |
131. |
Iestāde uzskatīs 130. punktā minēto atbalstu par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja līgumslēdzējas puses varēs sniegt pietiekamus pierādījumus, ka šāds atbalsts i) ir būtisks, lai nodrošinātu attiecīgo atjaunojamo energoresursu dzīvotspēju; ii) attiecībā uz shēmu kopumā nerada pārmērīgi lielu kompensāciju laika gaitā un starp tehnoloģijām vai pārmērīgi lielu kompensāciju attiecībā uz atsevišķām mazāk izplatītām tehnoloģijām, ciktāl ir ieviesti atšķirīgi sertifikātu līmeņi uz vienu ražošanas vienību; un iii) neattur atjaunojamu energoresursu enerģijas ražotājus no savas konkurētspējas palielināšanas. |
132. |
Iestāde jo īpaši uzskata, ka, izmantojot zaļos sertifikātus, nevar piemērot atšķirīgus atbalsta līmeņus, ja vien līgumslēdzēja puse nepierāda, ka ir nepieciešama diferenciācija, balstoties uz pamatojumiem, kas izklāstīti 121. punktā. Ja tas ir tehniski iespējams, piemēro 119. un 120. punktā paredzētos nosacījumus. No darbības atbalsta jāatskaita viss iepriekš saņemtais ieguldījumu atbalsts. |
3.4. Energoefektivitātes pasākumi, tostarp koģenerācija, centralizēta siltumapgāde un centralizēta dzesēšana
133. |
Eiropas Savienība noteica mērķi līdz 2020. gadam veikt Savienības primārās enerģijas patēriņa ietaupījumus 20 % apjomā. Jo īpaši Savienība pieņēma Energoefektivitātes direktīvu, kurā noteikts vienots regulējums energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, ievērojot vispārējo uzdevumu sasniegt Savienības 2020. gada pamatmērķi energoefektivitātes jomā un sagatavot pamatu turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc 2020. gada. |
3.4.1.
134. |
Lai nodrošinātu, ka atbalsts sekmē augstāku vides aizsardzības līmeni, atbalsts centralizētajai siltumapgādei, centralizētajai dzesēšanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas koģenerācijai (turpmāk “koģenerācija”) tiks uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību tikai tad, ja tas piešķirts ieguldījumiem, tostarp uzlabojumiem, augstas efektivitātes koģenerācijai un energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un centralizētajai dzesēšanai. |
135. |
Valsts atbalsts koģenerācijai un centralizētās siltumapgādes iekārtām, kurās kā kurināmo izmanto atkritumus, tostarp siltuma pārpalikumus, var dot pozitīvu ieguldījumu vides aizsardzībā ar nosacījumu, ka netiek pārkāpts atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas princips (minēts 113. punktā). |
136. |
Lai pierādītu atbalsta devumu vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanā, līgumslēdzēja puse var izmantot, cik vien tas iespējams – skaitliski izmērāmā izteiksmē, daudzus rādītājus, jo īpaši ietaupītās enerģijas daudzumu, pamatojoties uz labāku, zemāka patēriņa energoefektivitāti un augstāku enerģijas ražīgumu vai efektivitātes ieguvumiem no samazināta enerģijas patēriņa un samazinātas kurināmā izmantošanas. |
3.4.2.
137. |
Energoefektivitātes pasākumi ir vērsti uz negatīvu ārējo ietekmi, kā minēts 30. punktā, radot individuālus stimulus sasniegt vides mērķus energoefektivitātes un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas jomā. Papildus vispārējām tirgus nepilnībām, kas norādītas 3.2. iedaļā, viens no tādu tirgus nepilnību piemēriem, kas var rasties energoefektivitātes pasākumu jomā, ir energoefektivitātes pasākumi ēkās. Veicot ēku renovācijas darbus, labumu no energoefektivitātes pasākumiem parasti gūst nevis ēkas īpašnieks, kas parasti sedz renovācijas izmaksas, bet īrnieks. Tāpēc var būt nepieciešams valsts atbalsts, kas veicina ieguldījumus energoefektivitātē, lai sasniegtu Energoefektivitātes direktīvas mērķus. |
3.4.3.
138. |
Energoefektivitātes direktīvā noteikti mērķi arī ēku energoefektīvas renovācijas un galīgā enerģijas patēriņa jomā. Taču Energoefektivitātes direktīvā nav noteikti energoefektivitātes mērķi uzņēmumiem, un šajā ziņā tā neizslēdz iespēju, ka atbalstam energoefektivitātes jomā var būt stimulējoša ietekme. |
139. |
Atbalsta stimulējošo ietekmi novērtēs, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 3.2.4. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem. |
3.4.4.
140. |
Valsts atbalstu var uzskatīt par piemērotu instrumentu energoefektivitātes finansēšanai neatkarīgi no veida, kādā to piešķir. |
141. |
Attiecībā uz energoefektivitātes pasākumiem atmaksājamu avansu var uzskatīt par piemērotu valsts atbalsta instrumentu, īpaši, ja ienākumi no energoefektivitātes pasākuma ir neskaidri. |
142. |
Novērtējot valsts atbalstu, ko īpaši piešķir ēku energoefektīvai renovācijai, līgumslēdzējas puses izveidotu finanšu instrumentu renovācijas darbu finansēšanai var uzskatīt par piemērotu instrumentu valsts atbalsta piešķiršanai. |
3.4.5.
Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem
143. |
Attiecināmās izmaksas nosaka kā papildu ieguldījumu izmaksas atbilstīgi 68. punktam. Attiecībā uz energoefektivitātes pasākumiem, jo īpaši integrēto projektu jomā, var būt grūti noteikt hipotētisko scenāriju. Attiecībā uz šādiem projektiem Iestāde var apsvērt alternatīvu variantu attiecināmo izmaksu noteikšanai, kā norādīts 70. punktā. |
144. |
Piemēro 1. pielikumā norādītās atbalsta intensitātes. |
Darbības atbalsts energoefektivitātes pasākumiem (izņemot darbības atbalstu augstas energoefektivitātes koģenerācijai)
145. |
Iestāde uzskatīs darbības atbalstu energoefektivitātes jomā par samērīgu tikai tad, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
Darbības atbalsts augstas energoefektivitātes koģenerācijai
146. |
Darbības atbalstu augstas energoefektivitātes koģenerācijas ražotnēm var piešķirt, pamatojoties uz nosacījumiem, ko piemēro darbības atbalstam elektroenerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, kā paredzēts 3.3.2.1. iedaļā, un to var piešķirt tikai:
|
3.5. Atbalsts resursu efektīvai izmantošanai un jo īpaši atbalsts atkritumu apsaimniekošanai
3.5.1.
147. |
Eiropas 2020. gada pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķis ir ilgtspējīga izaugsme, apzinot un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas, cita starpā ieviešot jaunus un novatoriskus ražošanas veidus, uzņēmējdarbības modeļus un ražojumu dizainus. Tajā izklāstīts, kā šādu izaugsmi var panākt, neietekmējot resursu izmantošanu un tās vispārējo ietekmi uz vidi. |
148. |
Tirgus nepilnības, kas aprakstītas 30. punktā, īpaši attiecas uz resursu efektīvu izmantošanu. Turklāt citas politikas un pasākumi, piemēram, aplikšana ar nodokļiem vai regulējums, tirgus nepilnības šajā jomā bieži vien nenovērš. Šādos gadījumos var būt nepieciešams valsts atbalsts. |
149. |
Attiecībā uz individuāliem pasākumiem līgumslēdzējām pusēm jāpierāda skaitliski izmērāmi ieguvumi šajā politikas jomā, jo īpaši ietaupīto resursu apjoms vai ieguvumi saistībā ar resursu efektīvu izmantošanu. |
150. |
Ņemot vērā ciešo saikni ar jauniem inovatīvas ražošanas veidiem, Iestāde atgādina, ka pasākumiem resursu efektīvas izmantošanas veicināšanai, ja ir izpildīti attiecīgie kritēriji, var piešķirt papildu ekoinovācijas atbalstu, kā minēts 73. punktā. |
3.5.2.
151. |
Atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principam, kas minēts 113. punktā, Savienības Septītajā vides rīcības programmā kā viena no galvenajām prioritātēm ir noteikta atkritumu rašanās novēršana, atkārtota izmantošana un pārstrāde. Līgumslēdzējām pusēm ir jāizstrādā atkritumu apsaimniekošanas plāni (64), turklāt tām būtu jāievēro šī hierarhija un jāizstrādā tādi valsts atbalsta pasākumi, kas ir saskaņoti ar minēto plānu īstenošanu. Vēl viens svarīgs aspekts EEZ tiesību aktos vides jomā ir princips “piesārņotājs maksā”, kas aprakstīts 39. punktā. |
152. |
Valsts atbalsts atkritumu apsaimniekošanai un jo īpaši darbībām, kas vērstas uz atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, var sniegt pozitīvu ieguldījumu vides aizsardzībā, ja netiek pārkāpti iepriekšējā punktā minētie principi. Tas attiecas uz ūdens vai derīgo izrakteņu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi, kas citādi paliktu neizmantoti kā atkritumi. Jo īpaši, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, uzņēmumus, kas rada atkritumus, nedrīkstētu atbrīvot no to pārstrādes izmaksām. Turklāt nebūtu pieļaujama negatīva ietekme uz otrreizējo izejvielu tirgus normālu darbību. |
153. |
Iestāde uzskatīs, ka atbalsts atkritumu apsaimniekošanas jomā kalpo vispārējas nozīmes mērķim saskaņā ar iepriekšminētajiem atkritumu apsaimniekošanas principiem, ja ir ievēroti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
154. |
Atbalsts, kas atšķirībā no 153. punkta a) apakšpunktā norādītā ir paredzēts atbalsta saņēmēja paša atkritumu apsaimniekošanai, tiks novērtēts, pamatojoties uz 3.2. iedaļas vispārējiem kritērijiem, ko piemēro atbalstam uzņēmumiem, kuri piemēro augstākus standartus nekā Savienības standarti vai uzlabo vides aizsardzību Savienības standartu neesamības gadījumā saskaņā ar 20. punkta c) apakšpunktu. |
3.6. Atbalsts oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai (CCS)
155. |
Kā atzīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/31/EK (66) (CCS direktīva) un Komisijas paziņojumā par Eiropas turpmāko rīcību oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā (67), CCS ir tehnoloģija, kas var sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu. Pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, CCS tehnoloģija var saskaņot fosilā kurināmā pieprasījumu ar nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Dažās rūpniecības nozarēs CCS pašlaik var būt vienīgā tehnoloģiskā iespēja, kas var samazināt ar procesu saistītās emisijas tādā apjomā, kāds nepieciešams ilgtermiņā. Ņemot vērā, ka uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas ir nozīmīgs šķērslis CCS ieviešanai, valsts atbalsts var sekmēt šīs tehnoloģijas attīstību. |
156. |
Lai sekmētu ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķus, Iestāde uzskata, ka atbalsts CCS sekmē vides aizsardzības vispārējo mērķi. |
157. |
EEZ ir sākusi vairākas iniciatīvas negatīvas ārējās ietekmes novēršanai. Jo īpaši ETS nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksu internalizāciju, kas tomēr vēl nevar nodrošināt EEZ ilgtermiņa mērķu sasniegšanu dekarbonizācijas jomā. Tāpēc Iestāde pieņem, ka atbalsts CCS novērš atlikušo tirgus nepilnību, ja vien tai nav pierādījumu, ka šāda atlikusī tirgus nepilnība vairs nepastāv. |
158. |
Neskarot EEZ noteikumus minētajā jomā, Iestāde pieņem, ka atbalsts ir piemērots, ja ir izpildīti visi pārējie noteikumi. Ir atļauts gan darbības, gan ieguldījumu atbalsts. |
159. |
Atbalstu var sniegt, lai atbalstītu fosilā kurināmā vai biomasas spēkstacijas (tostarp spēkstacijas, ko darbina gan ar fosilo kurināmo, gan ar biomasu) vai citas rūpnieciskas iekārtas, kas aprīkotas ar CO2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas iekārtām, vai atsevišķus CCS ķēdes elementus. Tomēr atbalsts CCS projektu atbalstīšanai neietver atbalstu CO2 emitējošām iekārtām (rūpnieciskām iekārtām vai spēkstacijām) kā tādām, bet tikai atbalstu to izmaksu segšanai, kas rodas CCS projekta rezultātā. |
160. |
Atbalsts attiecas tikai uz papildu izmaksām emitētā CO2 uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai. Principā tiek pieņemts, ka hipotētiskais scenārijs būtu situācija, kurā projekts netiek īstenots, jo CCS ir līdzvērtīga papildu infrastruktūrai, kas nav nepieciešama iekārtas darbībai. Ņemot vērā šo hipotētisko scenāriju, attiecināmās izmaksas definē kā finansējuma deficītu. Vērā ņem visus ieņēmumus, tostarp, piemēram, izmaksu ietaupījumus no ETS atļauju nepieciešamības samazinājuma. |
161. |
Iestāde novērtē atbalsta kropļojošo ietekmi, pamatojoties uz 3.2.6. iedaļā noteiktajiem kritērijiem un ņemot vērā, vai ir ieviesti zināšanu apmaiņas pasākumi, vai infrastruktūra ir pieejama trešām personām un vai atbalsts atsevišķiem CCS ķēdes elementiem pozitīvi ietekmē citas fosilā kurināmā iekārtas, kas ir atbalsta saņēmēja īpašumā. |
3.7. Atbalsts samazinātu vides nodokļu vai atbrīvojumu no tiem veidā un atbalsts, ko sniedz, samazinot līdzdalību elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem finansēšanā
3.7.1.
162. |
Vides nodokļus piemēro, lai palielinātu izmaksas par videi kaitīgu rīcību, tādējādi atturot no šādas rīcības un paaugstinot vides aizsardzības līmeni. Parasti vides nodokļiem būtu jāatspoguļo vispārējās izmaksas, kas rodas sabiedrībai, un attiecīgi nodokļa summai, ko maksā par emisijas vienību, visiem emisijas radošiem uzņēmumiem vajadzētu būt vienādai. Kaut gan vides nodokļu samazinājumi vai atbrīvojumi no tiem var negatīvi ietekmēt šo nodokļu mērķi (68), šāda pieeja var tomēr būt nepieciešama, ja atbalsta saņēmējiem pretējā gadījumā būtu tādi nelabvēlīgāki konkurences apstākļi, kuru dēļ vispār nebūtu iespējams ieviest vides nodokli. |
163. |
Labvēlīgāka nodokļu režīma noteikšana dažiem uzņēmumiem var pavērt iespēju noteikt augstāku vides nodokļu kopējo līmeni. Attiecīgi vides nodokļu samazinājumi vai atbrīvojums no tiem (69), tostarp nodokļu atmaksa, var vismaz netieši sekmēt augstāku vides aizsardzības līmeni. Tomēr nedrīkstētu graut vispārējo vides nodokļa mērķi, proti, atturēšanu no videi kaitīgas rīcības. Nodokļu samazinājumiem jābūt nepieciešamiem un pamatotiem ar objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, un attiecīgajiem uzņēmumiem būtu jāsniedz ieguldījums vides aizsardzības uzlabošanā. To var panākt, piešķirot kompensācijas nodokļu atmaksas veidā – neatbrīvojot uzņēmumus no nodokļa kā tāda, taču piešķirot fiksētu ikgadēju kompensāciju par maksājamo nodokļu summas paredzamo pieaugumu. |
164. |
Iestāde atļaus atbalsta shēmas uz ilgākais 10 gadu laikposmu, pēc kura beigām līgumslēdzēja puse varēs atkārtoti paziņot pasākumu, ja tā būs atkārtoti novērtējusi attiecīgo atbalsta pasākumu piemērotību. |
165. |
Iestāde uzskatīs, ka nodokļu samazinājumi neapdraud vispārējo noteikto mērķi un vismaz netieši sekmē vides aizsardzības līmeņa uzlabošanu, ja līgumslēdzēja puse pierādīs, ka i) nodokļu samazinājumi ir vērsti uz uzņēmumiem, ko visvairāk skar lielāki nodokļi, un ka ii) vispārēji ir piemērojama augstāka nodokļa likme nekā gadījumā, ja atbrīvojums netiktu piešķirts. |
166. |
Šajā nolūkā Iestāde izvērtēs līgumslēdzēju pušu sniegto informāciju. Šajā informācijā jāietver, no vienas puses, atbalsta saņēmēju attiecīgā(-ās) nozare(-es) vai kategorijas, uz kurām attiecas nodokļa samazinājums vai atbrīvojums no tā, un, no otras puses, galveno atbalsta saņēmēju situācija attiecīgajā nozarē un tas, kādu ieguldījumu nodokļu politika varētu dot vides aizsardzībā. Nozares, kas atbrīvotas no nodokļa, ir atbilstīgi jāraksturo, un ir jāiesniedz saraksts ar lielākajiem atbalsta saņēmējiem katrā nozarē (ņemot vērā jo īpaši apgrozījumu, tirgus daļas un nodokļu bāzes apmēru). |
167. |
Attiecībā uz visiem citiem nesaskaņotiem vides nodokļiem, lai uzskatāmi parādītu atbalsta nepieciešamību un samērīgumu, līgumslēdzējai pusei būtu skaidri jādefinē nodokļu samazinājumu darbības joma. Šajā nolūkā līgumslēdzējai pusei būtu jāsniedz 166. punktā norādītā informācija. Līgumslēdzējas puses var nolemt piešķirt saņēmējiem atbalstu nodokļu atmaksas veidā (kā minēts 163. punktā). Šādas pieejas izmantošanā atbalsta saņēmējus joprojām ietekmē cenu signāls, ko paredzēts radīt ar vides nodokli, bet tajā pašā laikā tiek ierobežots maksājamās nodokļu summas paredzamais pieaugums. |
168. |
Iestāde uzskatīs atbalstu par nepieciešamu, ja tiks izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
169. |
Iestāde uzskatīs atbalstu par samērīgu, ja tiks izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
|
170. |
Ja ar oglekļa nodokli apliek energoproduktus, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā, elektroenerģijas piegādātājam ir pienākums maksāt nodokli. Šādu oglekļa nodokli var uzlikt tādā veidā, kas atbalsta ETS kvotu cenas un ir tieši piesaistīts tām. Tomēr elektroenerģijas cena palielinās, ja minētās izmaksas novirza uz elektroenerģijas lietotāju. Tādā gadījumā oglekļa nodokļa ietekme ir līdzīga tai ietekmei, kas rodas, ja ETS kvotu izmaksas tiek novirzītas un iekļautas elektroenerģijas cenā (emisijas netiešās izmaksas). |
171. |
Tādēļ gadījumā, ja 170. punktā minēto nodokli uzliek tādā veidā, ka tas ir tieši piesaistīts ETS kvotu cenām, un tā mērķis ir palielināt kvotu cenas, var apsvērt kompensāciju par šādām augstākām netiešajām izmaksām. Iestāde uzskatīs pasākumu par saderīgu ar EEZ līguma darbību tikai tad, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
3.7.2. (72)
172. |
Finansējums enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalstam, izmantojot maksas, kā tāds nav vērsts uz negatīvu ārējo ietekmi un attiecīgi tieši neietekmē vidi. Tādēļ šādas maksas pamatā atšķiras no netiešajiem nodokļiem, ko uzliek elektroenerģijai un kas norādīti 162. punktā, pat ja to rezultātā arī var pieaugt elektroenerģijas cenas. Elektroenerģijas izmaksu palielinājums var būt tiešs, ja nosaka īpašu maksu, ko iekasē no elektroenerģijas lietotājiem papildus elektroenerģijas cenai, vai netiešs tādu papildu maksu veidā, ko sedz elektroenerģijas piegādātāji, pamatojoties uz saistībām pirkt atjaunojamu energoresursu enerģiju, un ko viņi pēc tam novirza uz saviem klientiem – elektroenerģijas lietotājiem. Raksturīgs piemērs būtu elektroenerģijas piegādātāju pienākums iepirkt konkrētu atjaunojamu energoresursu enerģijas procentuālo daudzumu, izmantojot zaļos sertifikātus, par kuriem piegādātājs nesaņem kompensāciju. |
173. |
Principā, ja izmaksas, kas rodas saistībā ar finansējumu atjaunojamu energoresursu enerģijas atbalstam, sedz enerģijas lietotāji, tad šīs izmaksas būtu jāsedz tādā veidā, kas nerada diskrimināciju enerģijas lietotāju vidū. Tomēr var būt nepieciešami daži šo izmaksu mērķtiecīgi samazinājumi, lai nodrošinātu pietiekamu finansējuma bāzi enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalstam un tādējādi palīdzētu sasniegt EEZ līmenī noteiktos mērķus atjaunojamu energoresursu enerģijas jomā (73). No vienas puses, lai novērstu to, ka uzņēmumiem, kurus jo īpaši ietekmē atjaunojamu energoresursu enerģijas finansēšanas izmaksas, tiek radīti īpaši nelabvēlīgi konkurences apstākļi, līgumslēdzējas puses var vēlēties piešķirt daļēju kompensāciju par šīm papildu izmaksām. Bez šādas kompensācijas atjaunojamu energoresursu enerģijas finansēšana var nebūt ilgtspējīga un var mazināties sabiedrības atbalsts vērienīgu pasākumu ieviešanai nolūkā veicināt atjaunojamu energoresursu enerģiju. No otras puses, ja šāda kompensācija ir pārāk liela vai tiek piešķirta pārāk daudziem elektroenerģijas lietotājiem, var būt apdraudēts vispārējais finansējums atjaunojamu energoresursu enerģijas atbalstam un tāpat var būt traucēts sabiedrības atbalsts atjaunojamu energoresursu enerģijas veicināšanai, kā arī konkurences un tirdzniecības kropļojumi var būt īpaši lieli. |
174. |
Lai novērtētu valsts atbalstu, ar ko kompensē līdzdalību enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem finansēšanā, Iestāde piemēros tikai šajā iedaļā un 3.2.7. iedaļā paredzētos nosacījumus. |
175. |
Lai nodrošinātu, ka atbalsts kalpo tam, lai sekmētu finansējumu enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalstam, līgumslēdzējām pusēm būs jāpierāda, ka papildu izmaksas, kas atspoguļotas augstākajās elektroenerģijas cenās, kuras sedz atbalsta saņēmēji, izriet tikai no enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalsta. Papildu izmaksas nevar pārsniegt finansējumu enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalstam (74). |
176. |
Atbalsts būtu jāattiecina tikai uz nozarēm, kuru konkurētspēja ir apdraudēta to izmaksu dēļ, kas rodas finansējuma enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalstam rezultātā, ņemot vērā to elektroietilpību un starptautisko tirdzniecību. Attiecīgi atbalstu var piešķirt vienīgi tad, ja uzņēmums darbojas kādā no nozarēm, kas norādītas 3. pielikumā (75). Šis saraksts ir paredzēts vienīgi tam, lai noteiktu šā konkrētā kompensācijas veida atbilstību. |
177. |
Turklāt, lai ņemtu vērā faktu, ka konkrētās nozarēs var būt dažāda elektroietilpība, līgumslēdzēja puse var iekļaut uzņēmumu valsts shēmā, saskaņā ar kuru piešķir to izmaksu samazinājumus, kas rodas atjaunojamās enerģijas atbalsta rezultātā, ja uzņēmuma elektroietilpība ir vismaz 20 % (76) un tas darbojas nozarē, kurā tirdzniecības intensitāte ir vismaz 4 % EEZ līmenī, pat tad, ja šī nozare nav iekļauta nozaru sarakstā 3. pielikumā (77). Aprēķinot uzņēmuma elektroietilpību, jāizmanto nozares elektroenerģijas patēriņa efektivitātes standarta rādītāji, ja tādi ir pieejami. |
178. |
Atbalstāmajā nozarē līgumslēdzējām pusēm jānodrošina, ka atbalsta saņēmēju atlase ir balstīta uz objektīviem, nediskriminējošiem un pārredzamiem kritērijiem un atbalsta piešķiršana notiek principā tādā pašā veidā visiem konkurentiem tajā pašā nozarē, ja tie atrodas līdzīgā faktiskā situācijā. |
179. |
Iestāde uzskatīs atbalstu par samērīgu, ja atbalsta saņēmēji vismaz attiecībā uz 15 % no maksājamajām papildu izmaksām nesaņem samazinājumu. |
180. |
Tomēr, ņemot vērā atjaunojamās enerģijas papildmaksu ievērojamo pieaugumu pēdējos gados, pašu ieguldījums 15 % apmērā no pilnas atjaunojamās enerģijas papildmaksas varētu pārsniegt to summu, ko var segt uzņēmumi, kurus īpaši skar šis slogs. Tādēļ nepieciešamības gadījumā līgumslēdzējām pusēm ir iespēja to izmaksu summu, ko rada atbalsta atjaunojamu energoresursu enerģijai finansēšana un kas jāmaksā uzņēmuma līmenī, samazināt līdz 4 % no attiecīgā uzņēmuma bruto pievienotās vērtības (78). Uzņēmumiem, kuru elektroietilpība ir vismaz 20 %, līgumslēdzējas puses var ierobežot kopējo maksājamo summu līdz 0,5 % no attiecīgā uzņēmuma bruto pievienotās vērtības. |
181. |
Ja līgumslēdzējas puses nolemj pieņemt ierobežojumus attiecīgi 4 % un 0,5 % apmērā no bruto pievienotās vērtības, šie ierobežojumi ir jāpiemēro visiem attiecināmajiem uzņēmumiem. |
182. |
Līgumslēdzējas puses var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka bruto pievienotās vērtības dati, ko izmanto šajā iedaļā paredzētajā nolūkā, ietver visas attiecīgās darbaspēka izmaksas. |
183. |
Līgumslēdzējas puses var piešķirt atbalstu maksas samazinājuma veidā vai fiksētas ikgadējas kompensācijas (nodokļu atmaksas) veidā, vai kombinējot abus minētos veidus (79). Ja atbalstu piešķir maksas samazinājuma veidā, ir jāievieš ex post uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka jebkāda atbalsta pārmaksa tiks atmaksāta līdz nākamā gada 1. jūlijam. Ja atbalstu piešķir fiksētas ikgadējas kompensācijas veidā, tā ir jāaprēķina, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, t. i., uz datiem par patērēto elektroenerģiju un bruto pievienoto vērtību attiecīgajā bāzes gadā. Kompensācijas summa nedrīkst pārsniegt atbalsta summu, ko uzņēmums būtu saņēmis bāzes gadā, ja tiktu piemēroti šajā iedaļā paredzētie parametri. |
3.7.3.
184. |
Līgumslēdzējām pusēm ir jāpiemēro 3.7.2. iedaļā paredzētie atbilstības un samērīguma kritēriji vēlākais no 2019. gada 1. janvāra. Atbalsts, kas piešķirts attiecībā uz laikposmu pirms minētā datuma, tiks uzskatīts par saderīgu, ja tas atbildīs tiem pašiem kritērijiem. |
185. |
Turklāt Iestāde uzskata, ka atbalsts, kas attiecībā uz laikposmu līdz 2019. gadam piešķirts nolūkā samazināt slogu saistībā ar finansējumu elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalstam, var tikt atzīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja tas atbilst pielāgošanās plānam. |
186. |
Lai novērstu atbalsta atsevišķiem uzņēmumiem strauju pārtraukšanu, šādā pielāgošanās plānā iekļauj pakāpeniskus pielāgojumus atbalsta apmēram, kas izriet no 3.7.2. iedaļā paredzēto atbilstības un samērīguma kritēriju piemērošanas. |
187. |
Ja atbalsts ir piešķirts attiecībā uz laikposmu pirms šo pamatnostādņu piemērošanas dienas, plānā ir jāparedz kritēriju pakāpeniska piemērošana šajā laikposmā. |
188. |
Ja atbalsts, kas, samazinot slogu saistībā ar finansējumu elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalstam vai atbrīvojot no tā, pirms šo pamatnostādņu piemērošanas dienas ir piešķirts uzņēmumiem, kuri nav atbilstīgi saskaņā ar 3.7.2. iedaļu, šādu atbalstu var atzīt par saderīgu, ja pielāgošanās plānā paredzēts minimālais pašu ieguldījums 20 % apmērā no papildmaksas bez samazinājuma; šis pašu ieguldījums ir pakāpeniski jāievieš vēlākais līdz 2019. gada 1. janvārim. |
189. |
Pielāgošanās plānā ir jāņem vērā visi attiecīgie ekonomikas faktori, kas saistīti ar atjaunojamu energoresursu politiku. |
190. |
Pielāgošanās plānu apstiprina Iestāde. |
191. |
Pielāgošanās plāns ir jāpaziņo Iestādei vēlākais 12 mēnešus pēc šo pamatnostādņu piemērošanas sākuma dienas. |
3.8. Atbalsts energoinfrastruktūrai
192. |
Moderna energoinfrastruktūra ir ļoti svarīga integrētam enerģijas tirgum – kas ir energoapgādes drošības EEZ galvenais nosacījums – un lai ļautu EEZ sasniegt tās plašākos mērķus klimata un enerģētikas jomā. Komisija ir aplēsusi kopējās ieguldījumu vajadzības Eiropas nozīmes enerģētikas infrastruktūrās līdz 2020. gadam aptuveni EUR 200 miljardu apmērā (80). Šā novērtējuma pamatā bija vērtējums par nepieciešamo infrastruktūru, lai ļautu Eiropas Savienībai sasniegt vērienīgos politikas mērķus: pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, nodrošināt enerģijas piegādes drošību un integrēt atjaunojamos energoresursus. Ja tirgus dalībnieki nevar nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, var būt nepieciešams valsts atbalsts, lai pārvarētu tirgus nepilnības un nodrošinātu, ka ir sasniegtas EEZ būtiskās vajadzības attiecībā uz infrastruktūru. Tas jo īpaši attiecas uz tiem infrastruktūras projektiem, kam ir pārrobežu ietekme vai kas sekmē reģionālo kohēziju. Atbalstam energoinfrastruktūrai, tostarp tās modernizācijai un uzlabošanai, principā būtu jāpiešķir ieguldījumu atbalsta veidā. |
3.8.1.
193. |
Energoinfrastruktūra ir priekšnosacījums enerģētikas tirgus darbībai. Tādējādi atbalsts energoinfrastruktūrai stiprina iekšējo enerģētikas tirgu. Tas uzlabo sistēmas stabilitāti, ražošanas pietiekamību, dažādu energoresursu integrāciju un energoapgādi nepietiekami attīstītajos tīklos. Tāpēc Iestāde uzskata, ka atbalsts energoinfrastruktūrai ir labvēlīgs iekšējam tirgum un tādējādi sniedz ieguldījumu vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā. |
3.8.2.
194. |
Ieguldījumiem energoinfrastruktūrā bieži ir raksturīgas tirgus nepilnības. Tirgus nepilnība, kas var rasties energoinfrastruktūras jomā, ir saistīta ar koordinācijas problēmām. Atšķirīgas ieguldītāju intereses, neskaidrība par sadarbības iznākumu un tīkla ietekme var aizkavēt projekta attīstību vai tā efektīvu plānošanu. Tajā pašā laikā energoinfrastruktūra var radīt būtisku pozitīvu ārējo ietekmi, tādējādi infrastruktūras izmaksas un ieguvumi var rasties asimetriski starp dažādiem tirgus dalībniekiem un līgumslēdzējām pusēm. |
195. |
Lai risinātu 194. punktā minētās tirgus nepilnības, uz energoinfrastruktūru parasti attiecas noteikumi par tarifiem un piekļuvi, kā arī nodalīšanas prasības saskaņā ar tiesību aktiem iekšējā enerģētikas tirgus jomā (81). |
196. |
Finansējuma ziņā valsts atbalsta piešķiršana ir veids, kā novērst tirgus nepilnību, neizmantojot obligātus lietotāja tarifus. Tādēļ, lai pierādītu, ka ir nepieciešams valsts atbalsts energoinfrastruktūras jomā, piemēro 197. un 198. punktā aprakstītos principus. |
197. |
Iestāde uzskata, ka attiecībā uz kopīgu interešu projektiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013 (82), viedtīkliem un ieguldījumiem infrastruktūrā atbalstāmajos apgabalos, tirgus nepilnības pozitīvas ārējās ietekmes un koordinācijas problēmu ziņā ir tādas, ka finansējums, izmantojot tarifu, var būt nepietiekams, tāpēc var piešķirt valsts atbalstu. |
198. |
Par energoinfrastruktūras projektiem, uz kuriem attiecas 197. punkts un daļēji vai pilnīgi neattiecas iekšējā enerģētikas tirgus tiesību akti, kā arī par projektiem, uz ko neattiecas 197. punkts, Iestāde katrā atsevišķā gadījumā veiks novērtējumu par valsts atbalsta nepieciešamību. Novērtējumā Iestāde apsvērs šādus faktorus: i) cik lielā mērā tirgus nepilnība rada nepietiekamu nepieciešamās infrastruktūras nodrošinājumu; ii) cik lielā mērā infrastruktūra ir pieejama trešām personām un uz to attiecas tarifu regulējums; un iii) cik lielā mērā projekts sniedz ieguldījumu EEZ enerģijas piegādes drošībā. |
199. |
Iestāde pieņem, ka naftas rūpniecības infrastruktūras projektiem valsts atbalsts nav nepieciešams. Tomēr līgumslēdzējas puses var piešķirt valsts atbalstu pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. |
3.8.3.
200. |
Iestāde uzskata, ka tarifi (83) ir vispiemērotākais līdzeklis energoinfrastruktūras finansēšanai. Tomēr kopīgu interešu projektu un viedtīklu gadījumā, kā arī gadījumā, ja tiek veikti ieguldījumi infrastruktūrā atbalstāmajos apgabalos, valsts atbalstu var uzskatīt par piemērotu instrumentu, lai daļēji vai pilnībā finansētu šādu infrastruktūru. Šādos gadījumos tirgus nepilnības bieži traucē pilnībā īstenot principu “lietotājs maksā”, kas ir tarifu regulējuma pamatā, piemēram, tāpēc, ka tarifa palielinājums jauna infrastruktūras ieguldījuma finansēšanai būtu tik būtisks, ka tas atturētu no ieguldījumu veikšanas vai atturētu potenciālos klientus no infrastruktūras izmantošanas. |
3.8.4.
201. |
Atbalsta stimulējošo ietekmi novērtēs, pamatojoties uz 3.2.4. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem. |
3.8.5.
202. |
Atbalsta apjoms ir jāierobežo līdz minimālajam apjomam, kāds nepieciešams, lai sasniegtu plānoto mērķi infrastruktūras jomā. Attiecībā uz atbalstu infrastruktūrai hipotētisko scenāriju uzskata par situāciju, kurā projekts netiktu īstenots. Tāpēc attiecināmās izmaksas ir finansējuma deficīts. |
203. |
Atbalsta pasākumi infrastruktūras atbalsta jomā nedrīkstētu pārsniegt atbalsta intensitāti 100 % apjomā no attiecināmajām izmaksām. |
204. |
Iestāde pieprasīs līgumslēdzējām pusēm skaidri un atsevišķi norādīt visus citus atbalsta pasākumus, kas varētu ietekmēt atbalsta pasākumus infrastruktūras jomā. |
3.8.6.
205. |
Ņemot vērā spēkā esošās prasības atbilstīgi iekšējā enerģētikas tirgus tiesību aktiem, kā mērķis ir stiprināt konkurenci, Iestāde uzskatīs, ka energoinfrastruktūras atbalstam, uz ko attiecas iekšējā tirgus regulējums, nav pārmērīgas kropļojošas ietekmes. |
206. |
Ja infrastruktūra ir daļēji vai pilnīgi atbrīvota no iekšējā enerģētikas tirgus tiesību aktiem vai tie uz to neattiecas, kā arī pazemes gāzes uzglabāšanas iekārtu gadījumā, Iestāde katrā atsevišķā gadījumā veiks novērtējumu par iespējamajiem konkurences izkropļojumiem, ņemot vērā jo īpaši to, kādā apjomā trešām personām ir pieejama atbalstāmā infrastruktūra, alternatīvas infrastruktūras pieejamību un atbalsta saņēmēja tirgus daļu. |
3.9. Atbalsts ražošanas pietiekamībai
207. |
Palielinoties atjaunojamo energoresursu īpatsvaram, elektroenerģijas ražošana daudzās līgumslēdzējās pusēs pāriet no salīdzinoši stabilas un nepārtrauktas piegādes sistēmas uz sistēmu, kurā ir dažādas maza apjoma piegādes no mainīgiem energoresursiem. Šāda pāreja rada jaunus izaicinājumus ražošanas pietiekamības nodrošinājumam. |
208. |
Turklāt tirgus un regulējuma nepilnības var izraisīt nepietiekamus ieguldījumus ražošanas jaudā, piemēram, situācijā, kad vairumtirdzniecības cenām nosaka maksimālo ierobežojumu un elektroenerģijas tirgi nespēj radīt pietiekamus ieguldījumu stimulus. |
209. |
Tā rezultātā dažas līgumslēdzējas puses apsver iespēju ieviest pasākumus, lai nodrošinātu ražošanas pietiekamību, parasti piešķirot ražotājiem atbalstu tikai ražošanas jaudas pieejamībai (84). |
3.9.1.
210. |
Pasākumus ražošanas pietiekamībai var plānot dažādos veidos, ieguldījumu un darbības atbalsta veidā (principā atbalstot tikai saistības spēt piegādāt elektroenerģiju), un tos var paredzēt dažādu mērķu sasniegšanai. To mērķis var būt, piemēram, novērst īstermiņa problēmas saistībā ar elastīgas ražošanas jaudas trūkumu, lai rastu risinājumu pēkšņām svārstībām mainīgajā vēja un saules enerģijas ražošanā, vai arī var noteikt ražošanas pietiekamības mērķi, ko līgumslēdzējas puses var vēlēties nodrošināt neatkarīgi no īstermiņa apsvērumiem. |
211. |
Atbalsts ražošanas pietiekamībai var būt pretrunā mērķim pakāpeniski pārtraukt videi kaitīgu subsīdiju piešķiršanu, tostarp attiecībā uz fosilo kurināmo. Tāpēc līgumslēdzējām pusēm vispirms būtu jāapsver alternatīvi veidi, kā panākt tādu ražošanas pietiekamību, kam nebūtu negatīvas ietekmes uz mērķi pakāpeniski pārtraukt videi vai ekonomikai kaitīgo subsīdiju piešķiršanu, piemēram, sekmējot pieprasījuma pārvaldību un palielinot starpsavienojuma jaudu. |
212. |
Būtu skaidri jādefinē precīzs mērķis, uz ko vērsts pasākums, tostarp kad un kur gaidāma ražošanas pietiekamības problēmas rašanās. Ražošanas pietiekamības problēmas konstatējumam būtu jāsaskan ar ražošanas pietiekamības analīzi, ko regulāri veic elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls saskaņā ar iekšējā enerģētikas tirgus tiesību aktiem (85). |
3.9.2.
213. |
Ražošanas pietiekamības problēmas veids un iemesli un tādējādi valsts atbalsta nepieciešamība ražošanas pietiekamības nodrošināšanai būtu pienācīgi jāanalizē un jāizsaka kvantitatīvā izteiksmē, piemēram, attiecībā uz maksimumslodzes jaudas vai sezonālas jaudas trūkumu, vai maksimumslodzi gadījumā, ja vairumtirdzniecības tirgus īstermiņā nespēj apmierināt pieprasījumu. Būtu jāapraksta kvantitātes noteikšanas mērvienība un aprēķina metode. |
214. |
Līgumslēdzējām pusēm būtu skaidri jāparāda iemesli, kuru dēļ nevar gaidīt, ka tirgus nodrošinās pietiekamu jaudu, ja nebūs valsts iejaukšanās, ņemot vērā notiekošo tirgus un tehnoloģiju attīstību (86). |
215. |
Savā novērtējumā Iestāde attiecīgos gadījumos cita starpā ņems vērā šādus elementus, kas jāsniedz līgumslēdzējai pusei:
|
3.9.3.
216. |
Atbalstam būtu jāatlīdzina tikai pieejamības pakalpojums, ko sniedz ražotājs, tas ir, apņemšanās vajadzības gadījumā piegādāt elektroenerģiju un attiecīgā kompensācija par to, piemēram, atlīdzība par piegādātās jaudas megavatu. Atbalsts nedrīkstētu ietvert atlīdzību par elektroenerģijas pārdošanu, tas ir, par pārdoto megavatstundu. |
217. |
Pasākumam vajadzētu būt atvērtam un būtu jānodrošina atbilstīgs stimuls tādiem gan esošajiem, gan turpmākajiem ražotājiem un operatoriem, kas izmanto tādas aizstājamas tehnoloģijas kā pieprasījuma puses reakcija vai uzglabāšanas risinājumi. Tāpēc atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot mehānismu, kas pieļauj potenciāli atšķirīgus iestrādes periodus, kuri atbilst nepieciešamajam laikam, lai jaunie ražotāji, kas izmanto atšķirīgas tehnoloģijas, veiktu jaunus ieguldījumus. Pasākumā būtu jāņem vērā arī tas, kādā apjomā starpsavienojuma jauda varētu novērst jebkādu iespējamo ražošanas pietiekamības problēmu. |
3.9.4.
218. |
Atbalsta stimulējošo ietekmi novērtēs, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 3.2.4. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem. |
3.9.5.
219. |
Aprēķinot atbalsta kopējo summu, būtu jānodrošina, ka atbalsta saņēmēji nopelnīs tādu peļņas normu, ko var uzskatīt par pieņemamu. |
220. |
Konkurenci veicinošu konkursa procedūru, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas efektīvi vērsta uz noteikto mērķi, uzskata par tādu, kas normālos apstākļos nodrošina pieņemamu peļņas normu. |
221. |
Pasākumā vajadzētu būt ietvertiem mehānismiem, kas nodrošina, ka nevar rasties virspeļņa. |
222. |
Pasākumam vajadzētu būt veidotam tā, lai nodrošinātu, ka cena, ko maksā par ražošanas jaudas pieejamību, tiecas uz nulli, ja sagaidāms, ka piegādātās jaudas līmenis būs pietiekams, lai apmierinātu jaudas pieprasījumu. |
3.9.6.
223. |
Pasākums būtu jāplāno tā, lai visām jaudām, kas var efektīvi veicināt ražošanas pietiekamības problēmas risināšanu, būtu iespēja piedalīties pasākumā, jo īpaši ņemot vērā šādus faktorus:
|
224. |
Pasākums:
|
3.10. Atbalsts atļauju tirdzniecības shēmu veidā
225. |
Atļauju tirdzniecības shēmas var ieviest, lai samazinātu piesārņojošu vielu, piemēram, NOx, emisijas (89). Tās var ietvert valsts atbalstu, jo īpaši, ja līgumslēdzējas puses piešķir atļaujas un kvotas zem to tirgus vērtības. Ja kopējais atļauju skaits, ko piešķir līgumslēdzēja puse, ir mazāks nekā kopējās paredzamās uzņēmumu vajadzības, kopējā ietekme uz vides aizsardzības līmeni būs pozitīva. Katra atsevišķa uzņēmuma līmenī, ja piešķirtās kvotas neaptver visu uzņēmuma paredzamo vajadzību kopumu, uzņēmumam vai nu jāsamazina piesārņojums, tādējādi dodot ieguldījumu vides aizsardzības līmeņa celšanā, vai jāpērk papildu kvotas tirgū, tādējādi maksājot kompensāciju par radīto piesārņojumu. |
226. |
Atļauju tirdzniecības shēmas uzskata par saderīgām ar EEZ līguma darbību, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
227. |
Iestāde novērtēs valsts atbalsta nepieciešamību un samērīgumu, kas ietverts atļauju tirdzniecības shēmā, saskaņā ar šādiem kritērijiem:
|
3.11. Atbalsts uzņēmumu pārvietošanai
228. |
Ieguldījumu atbalsts uzņēmumu pārvietošanai ir paredzēts, lai radītu individuālus stimulus samazināt negatīvo ārējo ietekmi, pārvietojot uzņēmumus, kuru darbība rada lielu piesārņojumu, uz vietām, kur šādam piesārņojumam būtu mazāk kaitīga ietekme, kas samazinātu ārējās izmaksas. Tādēļ atbalsts var būt pamatots, ja pārvietošana tiek veikta vides apsvērumu dēļ, bet ir jāizvairās no atbalsta piešķiršanas uzņēmumu pārvietošanai jebkādu citu iemeslu dēļ. |
229. |
Ieguldījumu atbalstu uzņēmumu pārvietošanai uz citu vietu vides aizsardzības apsvērumu dēļ uzskata par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja ir izpildīti 3.2.4. un 3.2.7. iedaļā paredzētie nosacījumi un šādi kumulatīvi nosacījumi:
|
230. |
Atbalsta saņēmējs var būt:
|
231. |
Lai noteiktu attiecināmo izmaksu apjomu pārvietošanas atbalsta gadījumā, Iestāde ņems vērā jo īpaši:
|
232. |
Atbalsta intensitātes ir noteiktas 1. pielikumā. |
4. Vērtēšana
233. |
Lai papildus nodrošinātu, ka konkurences izkropļojumi ir ierobežoti, Iestāde var pieprasīt, lai konkrētām atbalsta shēmām tiktu piemērots laika ierobežojums (kas parasti ir četri gadi vai mazāk) un 23. punktā minētais novērtējums. Novērtējumus veiks attiecībā uz shēmām, kuru radītais iespējamais konkurences izkropļojums ir īpaši liels, tas ir, kuras var radīt risku būtiski ierobežot vai izkropļot konkurenci, ja to īstenošana netiek laikus pārskatīta. |
234. |
Ņemot vērā novērtējuma mērķus un lai neradītu pārmērīgu slogu līgumslēdzējām pusēm un mazākiem atbalsta projektiem, novērtējums attieksies tikai uz atbalsta shēmām ar lielu budžetu un iepriekš nebijušām iezīmēm vai gadījumiem, kad paredzētas būtiskas izmaiņas tirgū, tehnoloģijās vai regulējumā. Novērtējums jāveic no atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, pamatojoties uz kopēju Iestādes noteiktu metodiku. Tas ir jāpublisko. Līgumslēdzējai pusei kopā ar atbalsta shēmu ir jāpaziņo novērtējuma plāna projekts, kas būs Iestādes veiktā shēmas novērtējuma neatņemama sastāvdaļa. |
235. |
Attiecībā uz atbalsta shēmām, uz kurām vienīgi to lielā budžeta dēļ neattiecas Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas darbības joma, Iestāde novērtēs atbalsta shēmas – izņemot novērtējuma plānu – saderību, pamatojoties uz minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem, nevis uz šīm pamatnostādnēm. |
236. |
Novērtējums jāiesniedz Iestādei laikus, lai varētu izvērtēt atbalsta shēmas darbības iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc tās beigām. Katra novērtējuma konkrētais tvērums un nosacījumi tiks noteikti lēmumā, ar ko apstiprina atbalsta shēmu. Veicot jebkādus vēlākus atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir līdzīgs (tostarp jebkādas 235. punktā minēto shēmu izmaiņas), ir jāņem vērā novērtējuma rezultāti. |
5. Pieteikums
237. |
Šīs pamatnostādnes piemēros no pieņemšanas dienas, un tās aizstās 2010. gada 10. jūnijā publicētās pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (92). Tās piemēros līdz 2020. gada 31. decembrim. |
238. |
Iestāde piemēros šīs pamatnostādnes visiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem tai jāpieņem lēmums pēc to piemērošanas sākuma, pat tad, ja par projektiem paziņots pirms minētās dienas. Savukārt individuāls atbalsts, kurš piešķirts saskaņā ar apstiprinātām atbalsta shēmām un paziņots Iestādei atbilstoši pienākumam individuāli paziņot šādu atbalstu, tiks novērtēts saskaņā ar pamatnostādnēm, ko piemēro apstiprinātajai atbalsta shēmai, kuras ietvaros piešķirts individuālais atbalsts. |
239. |
Nelikumīgu vides atbalstu vai enerģētikas atbalstu novērtēs saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā dienā, kad atbalsts piešķirts, atbilstīgi Iestādes paziņojumam par noteikumu pieņemšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (93), izņemot turpmāk minēto gadījumu. Nelikumīgs atbalsts, ko sniedz, samazinot līdzdalību enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem finansēšanā, tiks novērtēts saskaņā ar 3.7.2. un 3.7.3. iedaļā paredzētajiem noteikumiem. Sākot no 2011. gada 1. janvāra, 185. punktā paredzētajam pielāgošanās plānam ir jāparedz arī 3.7.2. iedaļā noteikto kritēriju un 193. punktā noteiktā pašu ieguldījuma pakāpeniska piemērošana. Pirms minētās dienas Iestāde uzskata, ka jebkādu atbalstu, kas sniegts, samazinot līdzdalību elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem finansēšanā, var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību (94). |
240. |
Individuāls atbalsts, kas piešķirts nelikumīgas atbalsta shēmas ietvaros, tiks novērtēts saskaņā ar tām nelikumīgai atbalsta shēmai piemērojamām pamatnostādnēm, kas piemērojamas laikā, kad tika piešķirts individuālais atbalsts. Ja šāda individuālā atbalsta saņēmējs ir saņēmis apstiprinājumu no līgumslēdzējas puses, ka tam nelikumīgas shēmas ietvaros noteiktā laikposmā tiks piešķirts darbības atbalsts enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas atbalstam, šādu atbalstu var piešķirt visam laikposmam, ievērojot nosacījumus, kas shēmā paredzēti laikā, kad tika sniegts apstiprinājums, ciktāl šāds atbalsts ir saderīgs ar noteikumiem, kas bija piemērojami apstiprinājuma sniegšanas laikā. |
241. |
Pamatojoties uz EEZ līguma 62. panta 1. punktu, Iestāde ar šo ierosina līgumslēdzējām pusēm šādus atbilstīgus pasākumus attiecībā uz to esošajām atbalsta shēmām vides vai enerģētikas jomā. Līgumslēdzējām pusēm nepieciešamības gadījumā būtu jāizdara grozījumi šādās shēmās, lai panāktu to atbilstību šīm pamatnostādnēm ne vēlāk kā līdz 2016. gada 1. janvārim, ar šādiem izņēmumiem:
|
242. |
Līgumslēdzējas puses tiek aicinātas skaidri un bez atrunām paust savu piekrišanu ierosinātajiem atbilstīgajiem pasākumiem divu mēnešu laikā no dienas, kurā šīs pamatnostādnes publicētas Iestādes tīmekļa vietnē (97). Ja atbilde nav saņemta, iestāde uzskatīs, ka attiecīgā līgumslēdzēja puse ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt. |
6. Ziņojumu sniegšana un uzraudzība
243. |
Saskaņā ar 3. protokolu līgumslēdzējām pusēm jāiesniedz Iestādei gada ziņojumi. |
244. |
Līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina, ka tiek reģistrēta detalizēta informācija par visiem pasākumiem, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanu. Šādiem reģistriem ir jāsatur visa informācija, kas nepieciešama, lai attiecīgajā gadījumā noteiktu, vai ir ievēroti nosacījumi par attiecināmajām izmaksām un maksimālo pieļaujamo atbalsta intensitāti. Šī informācija ir jāuzglabā 10 gadus no dienas, kurā atbalsts tika piešķirts, un pēc pieprasījuma jāsniedz Iestādei. |
7. Pārskatīšana
245. |
Uzraudzības iestāde jebkurā laikā var izlemt šīs pamatnostādnes pārskatīt vai grozīt, ja tas vajadzīgs saistībā ar konkurences politiku vai lai ņemtu vērā citas EEZ politikas un starptautiskās saistības. |
(1) Šīs pamatnostādnes atbilst Eiropas Komisijas Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam, kuras pieņemtas 2014. gada 9. aprīlī (OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.).
(2) COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.), kas iekļauti EEZ līguma IV pielikuma 41. punktā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 162/2011 (OV L 76, 15.3.2012., 49. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 15, 15.3.2012., 56. lpp.).
(4) COM(2011) 21, 26.1.2011.
(5) COM(2011) 571 galīgā redakcija, 20.9.2011.
(6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM(2014) 15 final, 22.1.2014.).
(7) Eiropadomes 2013. gada 23. maija secinājumos apstiprināta nepieciešamība pakāpeniski pārtraukt videi vai tautsaimniecībai kaitīgas subsīdijas, tostarp fosilā kurināmā jomā, lai sekmētu ieguldījumus jaunā un saprātīgā enerģijas infrastruktūrā.
(8) Piemēram, daži tiesību akti, kas nosaka Savienības standartus, var nebūt iekļauti EEZ līgumā. Turklāt EEZ līguma darbības joma neattiecas uz Eiropas Savienības tiesību aktiem par nodokļu saskaņošanu kā tādiem.
(9) Piemēram, EBTA valstis nav īstenojušas Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).
(10) COM(2012) 209, 8.5.2012.
(11) Jo īpaši šīs pamatnostādnes neskar Vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (pieņemtas ar EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 788/08/COL (OV L 105, 21.4.2011., 32. lpp.)). Dzelzceļa vadlīnijās atļauti dažāda atbalsta veidi, tostarp atbalsts dzelzceļa transporta ārējo izmaksu samazināšanai. Uz šādu atbalstu attiecas Dzelzceļa vadlīniju 6.3. iedaļa, un tā mērķis ir ņemt vērā, ka ārējās izmaksas nerodas, ja izmanto dzelzceļa transportu, nevis cita veida transportu. Ja ir izpildīti visi nosacījumi, kas paredzēti Dzelzceļa vadlīniju 6.3. iedaļā, un atbalsts ir piešķirts bez diskriminācijas, līgumslēdzējas puses var piešķirt atbalstu ārējo izmaksu samazināšanai.
(12) Vides atbalsts parasti ir mazāk kropļojošs un efektīvāks, ja to piešķir videi nekaitīgu izstrādājumu patērētājam/lietotājam, nevis videi nekaitīgu izstrādājumu ražotājam/izgatavotājam. Turklāt izstrādājumu vides marķējumu un norāžu izmantošana ir vēl viena pieeja, kas ļauj patērētājiem/lietotājiem pieņemt apzinātus lēmumus par pirkumu un palielināt pieprasījumu pēc videi nekaitīgiem izstrādājumiem. Uzticami vides marķējumi un patiesas norādes – ja tie ir labi izstrādāti, atzīti un saprotami un patērētāji tiem uzticas un atzīst par būtiskiem – var būt ietekmīgs rīks (patērētāju) uzvedības veidošanā un vadīšanā ceļā uz videi nekaitīgāku izvēļu veikšanu. Atzīta marķēšanas/sertificēšanas sistēma ar skaidriem kritērijiem, kurai piemērotu ārēju (trešo pušu veiktu) verificēšanu, būtu viens no visefektīvākajiem veidiem, kādā uzņēmumi varētu pierādīt patērētājiem un ieinteresētajām personām, ka tie atbilst augstiem vides standartiem. Šajā kontekstā Iestāde šo pamatnostādņu piemērošanas jomā neiekļauj īpašus noteikumus attiecībā uz atbalstu videi nekaitīgu izstrādājumu projektēšanai un ražošanai.
(13) Pieņemtas ar EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 262/02/COL (OV L 139, 25.5.2006., 1. lpp.).
(14) Šajās pamatnostādnēs ir paredzēti labvēlīgāki nosacījumi ekoinovāciju projektiem, kas ir videi ļoti draudzīgi un ļoti inovatīvi ieguldījumi.
(15) Pieņemtas ar EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 271/14/COL.
(16) Šādam atbalstam var piemērot VTNP noteikumus (sk. lietu SA.31243 (2012/N) un NN8/2009).
(17) Pamatnostādnes par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, pieņemtas ar EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 305/04/COL (OV L 107, 28.4.2005., 28. lpp.).
(18) Šajā saistībā skatīt spriedumu apvienotajās lietās T-244/93 un T-486/93, TWD Textilwerke Deggendorf GmbH/Komisija, Recueil 1995, II-2265. lpp.
(19) Attiecīgi standartus vai mērķus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši līgumslēdzējām pusēm, bet ne atsevišķiem uzņēmumiem, neuzskata par Savienības standartiem.
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(21) Ilgtspējības kritēriji ir piemērojami arī bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK.
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
(23) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp. Iestādes Pamatnostādnēs par atbalstu mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas pieņemtas ar EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 94/06/COL (OV L 36, 5.2.2009., 62. lpp.), iekļauta Komisijas Ieteikumā sniegtā definīcija.
(24) Padomes 1975. gada 3. marta Ieteikums 75/436/Euratom, EOTK, EEK attiecībā uz izmaksu sadalījumu un publisko institūciju rīcību vides jautājumos (OV L 194, 25.7.1975., 1. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(26) OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp. Pieņemtas ar EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 407/13/COL (OV L 166, 5.6.2014., 44. lpp.).
(27) Attiecībā uz katru projektu maksimālās jaudas aprēķinā jāņem vērā to vienību kopējā jauda, kam ir tiesības uz atbalstu.
(28) COM(2012) 209 final, 8.5.2012.
(29) Sk. lietu C-156/98 Vācija/Komisija (Krājums 2000, I-6857. lpp., 78. punkts) un lietu C-333/07 Régie Networks/Rhone Alpes Bourgogne (Krājums 2008, I-10807. lpp., 94.–116. punkts). Enerģētikas jomā sk. arī apvienotās lietas C-128/03 un C-129/03 AEM un AEM Torino (Krājums 2005, I-2861. lpp., 38.–51. punkts).
(30) Lieta C-206/06 Essent (Krājums 2008, I-5497. lpp., 40.–59. punkts). Par atbilstošo Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumu piemērošanu tirgojamo sertifikātu shēmām skatīt Komisijas 2009. gada 17. septembra Lēmumu C(2009) 7085, valsts atbalsts N 437/2009 – atbalsta shēma koģenerācijas veicināšanai Rumānijā (OV C 31, 9.2.2010., 8. lpp.), 63.–65. apsvērums.
(31) COM(2011) 112 galīgā redakcija, “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni”; COM(2011) 571 galīgā redakcija, “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”.
(32) COM(2010) 639 galīgā redakcija, paziņojums “Enerģētika 2020”.
(33) Termins “tirgus nepilnība” attiecas uz situācijām, kurās maz ticams, ka tirgi, ja tos atstāj pašplūsmā, nodrošinās efektīvus rezultātus.
(34) Raksturīgi pozitīvas ārējās ietekmes piemēri ir pasākumi, ar ko turpina uzlabot dabas aizsardzību vai bioloģisko daudzveidību vai nodrošināt ekosistēmas pakalpojumus, vai ārējā ietekme vispārējās apmācības rezultātā.
(35) Jo īpaši Iestāde uzskatīs, ka atbalstu piesārņotu vietu attīrīšanai var piešķirt tikai tad, ja piesārņotājs – t. i., persona, kas atbildīga saskaņā ar katrā līgumslēdzējā pusē piemērojamiem tiesību aktiem, neskarot direktīvu par atbildību vides jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.), kas iekļauta EEZ līguma XX pielikuma 1. punkta i) apakšpunktā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 17/2009 (OV L 73, 19.3.2009., 55. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 16, 19.3.2009., 25. lpp.) un citus saistītos EEZ noteikumus šajā jomā, – nav identificēts vai to nevar saukt pie juridiskas atbildības par piesārņotu vietu attīrīšanas finansēšanu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”.
(36) Tomēr, ja attiecībā uz izmaksu un ieņēmumu nākotnes tendencēm pastāv liela neskaidrība un ir izteikta informācijas asimetrija, valsts iestāde var arī izvēlēties kompensācijas modeļus, kas nav pilnībā ex ante, bet gan ex ante un ex post apvienojums (piemēram, neparedzētās peļņas līdzsvarots sadalījums).
(37) Ražošanas priekšrocības, kas negatīvi skar stimulējošo iedarbību, ir jaudas, ražīguma, efektivitātes vai kvalitātes uzlabošanās. Citas priekšrocības var būt saistītas ar produkta tēlu vai ražošanas metožu marķējumu, kas var negatīvi ietekmēt stimulējošo ietekmi jo īpaši tirgos, kuros ir konkurences spiediens, lai uzturētu augstu vides aizsardzības līmeni.
(38) Projekta neto pašreizējā vērtība (NPV) ir visa ieguldījumu perioda pozitīvo un negatīvo naudas plūsmu starpība, diskontējot tās pašreizējā vērtībā (parasti izmantojot kapitāla izmaksas), tas ir, parastās peļņas normas, ko piemēro attiecīgais uzņēmums citos līdzīgos ieguldījuma projektos. Ja šis salīdzinošais rādītājs nav pieejams, šajā nolūkā var izmantot uzņēmuma kapitāla izmaksas kopumā vai peļņas normas, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.
(39) Iekšējā peļņas norma (IRR) nav balstīta uz grāmatvedības peļņu konkrētajā gadā, bet tās noteikšanā ņem vērā turpmākās naudas plūsmas, ko ieguldītājs cer saņemt visā ieguldījumu periodā. To definē kā diskonta likmi, kurai naudas plūsmas NPV ir vienāda ar nulli.
(40) Piemēram, nav viegli novērtēt tādus ieguvumu veidus kā “zaļais tēls”, ko uzlabo ieguldījums vides jomā.
(41) Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar piesārņotu vietu attīrīšanu, attiecināmās izmaksas ir vienādas ar attīrīšanas darba izmaksām, no kurām atskaita zemesgabala vērtības pieaugumu (skatīt 2. pielikumu).
(42) Tehniski salīdzināms ieguldījums ir ieguldījums ar tādu pašu ražošanas jaudu un visām citām tehniskajām īpašībām (izņemot tās, kas ir tieši saistītas ar papildu ieguldījumu sasniedzamajā mērķī).
(43) Šādam atsauces ieguldījumam no uzņēmējdarbības viedokļa jābūt ticamai alternatīvai novērtējamajam ieguldījumam.
(44) Novatorisko raksturu līgumslēdzējas puses var pierādīt, piemēram, precīzi aprakstot attiecīgo inovāciju un tirgus nosacījumus tās ieviešanai vai izplatīšanai, salīdzinot to ar esošo situāciju attiecībā uz procesiem vai organizatoriskajiem paņēmieniem, ko parasti izmanto citi uzņēmumi tajā pašā nozarē.
(45) Ja, salīdzinot ekoinovācijas pasākumus ar standarta pasākumiem, kas neietver inovāciju, var izmantot kvantitatīvus rādītājus, “ievērojami lielāks” nozīmē to, ka minimālajam uzlabojumam, kādu gaida no ekoinovācijas pasākumiem attiecībā uz vides apdraudējuma vai piesārņojuma samazināšanu vai lielāku energoresursu efektivitāti, jābūt vismaz divreiz lielākam nekā minimālajam uzlabojumam, ko gaida no vispārējās tādu salīdzināmu pasākumu attīstības, kas neietver inovāciju.
Ja konkrētā gadījumā ierosinātā pieeja nav piemērojama vai ja nav iespējams veikt kvantitatīvo salīdzinājumu, valsts atbalsta pieteikuma dokumentā jāietver sīks apraksts par metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu šo kritēriju, nodrošinot standartu, kas ir pielīdzināms ierosinātajai metodei.
(46) Šo risku līgumslēdzēja puse var pierādīt, piemēram, ar šādiem datiem: izmaksas attiecībā pret uzņēmuma apgrozījumu, izstrādei vajadzīgais laiks, no ekoinovācijas sagaidāmie ieguvumi salīdzinājumā ar projekta izmaksām un neizdošanās varbūtība.
(47) Šādos apstākļos var pieņemt, ka attiecīgie piedāvājumi atspoguļo visus iespējamos ieguvumus, ko varētu radīt papildu ieguldījums.
(48) Ja piešķir ad hoc atbalstu, maksimālo robežvērtību nosaka, salīdzinot raksturīgos nozares datus, kas līdzvērtīgi tādai individuāli paziņojama atbalsta maksimālajai robežvērtībai, kuru piešķir, pamatojoties uz shēmu.
(49) Papildu ieguldījuma izmaksu aprēķins var pilnībā neietvert visus ieguvumus, jo ieguldījuma periodā darbības ieguvumus neatskaita. Turklāt varētu būt sarežģīti ņemt vērā dažus ieguvumu veidus, piemēram, tādus, kas saistīti ar palielinātu ražību un palielinātu ražošanu, nemainot jaudu.
(50) Šo informāciju publicē sešu mēnešu laikā no piešķiršanas dienas (vai atbalsta nodokļu atvieglojumu gadījumā – viena gada laikā no nodokļu deklarācijas datuma). Nelikumīga atbalsta gadījumā līgumslēdzējām pusēm būs jānodrošina, ka šī informācija tiek publicēta ex post vismaz sešu mēnešu laikā no Iestādes lēmuma datuma. Informācijai ir jābūt pieejamai formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā.
(51) Saskaņā ar šo direktīvu Islande un Norvēģija ir apņēmušās ievērot valstu atjaunojamo energoresursu mērķus. Šī direktīva neattiecas uz Lihtenšteinu.
(52) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (OV L 140, 5.6.2009., 88. lpp.).
(53) Jābūt spēkā pienākumam piegādāt biodegvielu tirgū, tostarp soda sankcijām.
(54) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.), kas iekļauta EEZ līguma XX pielikuma 13.ca punktā ar Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 125/2007 (OV L 47, 21.2.2008., 53. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 9, 21.2.2008., 41. lpp.).
(55) Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ietilpst a) atkritumu rašanās novēršana; b) sagatavošana atkārtotai izmantošanai; c) pārstrāde; d) cita veida reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerācija; un e) apglabāšana. Skatīt 4. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Atkritumu apsaimniekošanas pamatdirektīva) (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.), kas iekļauta EEZ līguma XX pielikuma 32.ff punktā ar Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 85/2011 (OV L 262, 6.10.2011., 57. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 54, 6.10.2011., 71. lpp.).
(56) Sadarbības mehānismi nodrošina, ka kādā līgumslēdzējā pusē saražotā atjaunojamu energoresursu enerģija var tikt ieskaitīta citas līgumslēdzējas puses mērķī.
(57) Iestāde norāda, ka šo jautājumu var ietekmēt divas lietas, kas pašlaik tiek izskatītas Tiesā, proti, apvienotās lietas C-204/12, C-205/12, C-206/12, C-207/12, C-208/12 Essent Belgium pret Vlaamse Reguleringsinstantie voor de Elektriciteits- en Gasmarkt un lieta С-573/12 Ålands Vindkraft pret Energimyndigheten.
(58) Atbalsta saņēmēji var uzticēt balansēšanas pienākumus viņu vārdā veikt ārējiem uzņēmumiem, piemēram, pieprasījuma apkopotājiem.
(59) Iekārtām, kuras sākušas darboties pirms 2017. gada 1. janvāra un attiecībā uz kurām līgumslēdzējas puses ir apstiprinājušas atbalstu pirms minētā datuma, var piešķirt atbalstu, pamatojoties uz shēmu, kas bija spēkā apstiprināšanas brīdī.
(60) Jaunām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no biomasas, nedrīkst piešķirt nekādu citu darbības atbalstu, ja netiek rīkota konkursa procedūra.
(61) Šeit ietilpst arī biogāzes ražošana, kurai ir tādas pašas īpašības.
(62) Šādi mehānismi, piemēram, var likt elektroenerģijas piegādātājiem konkrētu savas piegādes daļu veikt no atjaunojamiem energoresursiem.
(63) Ar ražošanas izmaksu jēdzienu saprot tīrās izmaksas bez jebkāda atbalsta, bet ieskaitot normālu peļņas līmeni.
(64) 28. pants Direktīvā 2008/98/EK, kas iekļauta EEZ līguma XX pielikuma 32.ff punktā ar Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 85/2011 (OV L 262, 6.10.2011., 57. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 54, 6.10.2011., 71. lpp.).
(65) Vispārējā situācija ir process, kurā atkritumu rašanās novēršanas, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes vai reģenerācijas izmantošana galaprodukta ražošanā ir ekonomiski ienesīga un ierasta prakse. Attiecīgā gadījumā jēdziens “jaunākie sasniegumi” traktējams no EEZ tehnoloģiju un kopējā tirgus viedokļa.
(66) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.), kas iekļauta EEZ līguma XX pielikuma 21.at punktā ar Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 115/2012 (OV L 270, 4.10.2012., 38. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 56, 4.10.2012., 39. lpp.).
(67) COM(2013) 180 final, 27.3.2013.
(68) Daudzos gadījumos uzņēmumi, kas gūst labumu no nodokļu samazinājumiem, ir uzņēmumi ar viskaitīgāko rīcību, uz ko vērsts nodoklis.
(69) Viens šādas rīcības veids būtu piešķirt kompensāciju nodokļu kredīta veidā. Tādējādi uzņēmumi tiek nevis atbrīvoti no nodokļa, bet saņem par to vienreizēju kompensāciju.
(70) Šeit nav nozīmes, vai uzraudzību veic valsts vai privāta struktūra.
(71) Pieņemtas ar EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 522/12/COL (OV L 296, 7.11.2013., 25. lpp.).
(72) Iekšējā tirgus tiesību akti (Direktīva 2009/72/EK), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.), kā arī turpmākie tīkla kodeksi un pamatnostādnes) nedod tiesības tarifu režīmos veikt lietotāju šķērssubsidēšanu.
(73) Direktīvā 2009/28/EK ir paredzēti saistoši mērķi atjaunojamās enerģijas jomā visām dalībvalstīm. Saskaņā ar šo direktīvu arī Islande un Norvēģija apņēmušās ievērot saistošos mērķus atjaunojamās enerģijas jomā. Šī direktīva neattiecas uz Lihtenšteinu.
(74) Vistiešākais veids, kā pierādīt cēlonisko saikni, ir pamatojoties uz maksu vai nodevu papildus elektroenerģijas cenai, kas paredzēta, lai finansētu enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Netiešs veids, kā pierādīt papildu izmaksas, būtu aprēķināt ar zaļajiem sertifikātiem saistīto augstāko neto izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas piegādātājiem un aprēķināt ietekmi uz elektroenerģijas cenu, ja augstākās neto izmaksas piegādātājs novirzīja.
(75) Pamatnostādnēs Komisija uzskata, ka šāds risks pastāv nozarēs, kurās tirdzniecības intensitāte ES līmenī ir 10 %, ja nozares elektroietilpība sasniedz 10 % ES līmenī. Turklāt līdzīgs risks pastāv nozarēs, kurās ir zemāka tirdzniecības intensitāte (bet vismaz 4 %) un daudz augstāka elektroietilpība (vismaz 20 % līmenī), vai ekonomikas ziņā līdzīgās nozarēs (piemēram, to aizvietojamības dēļ). Tāpat nozares, kurās ir nedaudz zemāka elektroietilpība (bet vismaz 7 %) un ļoti augsta tirdzniecības intensitāte (vismaz 80 %), skars tādi paši riski. Atbalstāmo nozaru saraksts tika izveidots, balstoties uz šo pamatojumu. Visbeidzot, sarakstā tika iekļautas šādas nozares, jo tās ir ekonomikas ziņā līdzīgas sarakstā jau iekļautajām nozarēm un nodrošina aizvietojamu produktu ražošanu: tērauda, vieglo un krāsaino metālu liešana to aizvietojamības ar čuguna liešanu dēļ; šķirotu materiālu pārstrāde tās aizvietojamības ar sarakstā iekļautajiem pirmapstrādes produktiem dēļ.
(76) Sīkāka informācija par to, kā būtu jāaprēķina uzņēmuma elektroietilpība, ir sniegta 4. pielikumā.
(77) Šādu pārbaudi var piemērot arī uzņēmumiem, kas darbojas pakalpojumu nozarē.
(78) Sīkāka informācija par to, kā būtu jāaprēķina uzņēmuma bruto pievienotā vērtība, ir sniegta 4. pielikumā.
(79) Fiksētas ikgadējas kompensācijas (nodokļu atmaksas) izmantošanas priekšrocība ir tā, ka atbrīvotie uzņēmumi saskaras ar tādu pašu elektroenerģijas robežizmaksu pieaugumu (t. i., tādu pašu elektroenerģijas izmaksu pieaugumu par katru patērēto papildu megavatstundu), un tādējādi iespējamie konkurences kropļojumi nozarē ir ierobežoti.
(80) Komisijas dienestu darba dokuments Energy infrastructure investment needs and financing requirements, 6.6.2011., SEC(2011) 755, 2. lpp.
(81) Iekšējā tirgus regulējums enerģētikas jomā jo īpaši ietver Direktīvu 2009/72/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru; Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).
(82) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).
(83) Direktīvu 2009/72/EK un 2009/73/EK reglamentējošajos noteikumos izklāstīts pamatojums un principi, kas ir to piekļuves un lietošanas tarifu regulējuma pamatā, kurus izmanto pārvades un sadales sistēmu operatori, lai finansētu ieguldījumus šādā infrastruktūrā un tās uzturēšanu.
(84) Komisija jautājumu par ražošanas pietiekamību īpaši aplūkoja savā 2013. gada 5. novembra paziņojumā “Iekšējā elektroenerģijas tirgus darbība un optimāla publiskā intervence” (C(2013) 7243 final), kā arī saistītajā 2013. gada 5. novembra dienestu darba dokumentā Generation Adequacy in the internal electricity market – guidance on public interventions (SWD(2013) 438 final).
(85) Regula (EK) Nr. 714/2009, jo īpaši tās 8. pants par elektroenerģijas PSOET uzdevumiem. Šajā nolūkā var būt noderīga jo īpaši elektroenerģijas PSOET (pārvades sistēmu operatoru Eiropas asociācijas) izstrādātā metode ražošanas pietiekamības ES mērogā novērtēšanai.
(86) Šāda attīstība var būt, piemēram, tirgus sasaistes, tekošās dienas tirgu, balansēšanas tirgu un papildpakalpojumu tirgu, kā arī elektroenerģijas akumulācijas attīstība.
(87) Komisija ņems vērā arī plānus saistībā ar viedo skaitītāju ieviešanu atbilstīgi Direktīvas 2009/72/EK I pielikumam, kā arī prasībām atbilstīgi Energoefektivitātes direktīvai.
(88) Ja ir pieņemta kopēja kārtība, lai atvieglotu pārrobežu līdzdalību shēmās, šādas shēmas būtu attiecīgi jāpielāgo.
(89) Spriedums lietā C-279/08 P, Komisija/Nīderlande (2011, Krājums, I-7671. lpp.).
(90) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(91) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).
(92) OV L 144, 10.6.2010., 1. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 29, 10.6.2010., 1. lpp.
(93) Pieņemtas ar EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 154/07/COL (OV L 73, 19.3.2009., 23. lpp.).
(94) Iestāde uzskata, ka šāds atbalsts negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas būtu pretrunā ar kopējām interesēm.
(95) 3. protokols nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi.
(96) Izmaiņas ir jebkādas ievērojamas izmaiņas 3. protokola 1. panta 3. punkta izpratnē.
(97) http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/
1. PIELIKUMS
ATBALSTA INTENSITĀTE IEGULDĪJUMU ATBALSTAM, KAS IETILPST ATTIECINĀMĀS IZMAKSĀS
Atbalsta pasākumiem vides jomā piemēro šādu atbalsta intensitāti:
|
Mazs uzņēmums |
Vidējs uzņēmums |
Liels uzņēmums |
Atbalsts uzņēmumiem tādu standartu izpildei, kas ir augstāki par Savienības standartiem, vai vides aizsardzības līmeņa paaugstināšanai, ja nav Savienības standartu (atbalsts jaunu transportlīdzekļu iegādei) |
60 % 70 % ekoinovācijas gadījumā, 100 % konkursa procedūras gadījumā |
50 % 60 % ekoinovācijas gadījumā, 100 % konkursa procedūras gadījumā |
40 % 50 % ekoinovācijas gadījumā, 100 % konkursa procedūras gadījumā |
Atbalsts vides pētījumiem |
70 % |
60 % |
50 % |
Atbalsts, lai laikus sāktu pielāgošanos turpmākajiem Savienības standartiem vairāk nekā trīs gadus iepriekš |
20 % |
15 % |
10 % |
vienu līdz trīs gadus pirms standartu stāšanās spēkā |
15 % |
10 % |
5 % |
Atbalsts atkritumu apsaimniekošanai |
55 % |
45 % |
35 % |
Atbalsts atjaunojamās enerģijas veidiem Atbalsts koģenerācijas iekārtām |
65 % 100 % konkursa procedūras gadījumā |
55 %, 100 % konkursa procedūras gadījumā |
45 %, 100 % konkursa procedūras gadījumā |
Atbalsts energoefektivitātei |
50 %, 100 % konkursa procedūras gadījumā |
40 %, [100] % konkursa procedūras gadījumā |
30 %, 100 % konkursa procedūras gadījumā |
Atbalsts centralizētai siltumapgādei un dzesēšanai, izmantojot parasto enerģiju |
65 %, 100 % konkursa procedūras gadījumā |
55 %, 100 % konkursa procedūras gadījumā |
45 % 100 % konkursa procedūras gadījumā |
Atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai |
100 % |
100 % |
100 % |
Atbalsts uzņēmumu pārvietošanai |
70 % |
60 % |
50 % |
Atbalsts atļauju tirdzniecības veidā |
100 % |
100 % |
100 % |
Atbalsts energoinfrastruktūrai Centralizētas siltumapgādes infrastruktūra |
100 % |
100 % |
100 % |
Atbalsts CCS |
100 % |
100 % |
100 % |
Šajā tabulā norādīto atbalsta intensitāti var palielināt ar prēmiju 5 procentpunktu apjomā reģionos, uz kuriem attiecas EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts, vai ar prēmiju 15 procentpunktu apjomā reģionos, uz kuriem attiecas 61. panta 3. punkta a) apakšpunkts, maksimāli līdz 100 % atbalsta intensitātei. |
2. PIELIKUMS
TIPISKA VALSTS INTERVENCE
1. |
Iestāde par tipiskiem valsts atbalsta intervences scenārijiem vides aizsardzības līmeņa uzlabošanai vai iekšējā enerģijas tirgus stiprināšanai uzskata šādus scenārijus. |
2. |
Lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas, pamatojoties uz hipotētisko scenāriju, jo īpaši tiek sniegti šādi ieteikumi:
|
(1) Iestāde var atzīt alternatīvus hipotētiskus scenārijus, ja līgumslēdzēja puse tos pienācīgi pamato.
(2) Tie ietver atbalstu energoefektivitātes auditu veikšanai.
(3) Novēršamajā kaitējumā videi jāietver kaitējums augsnes, virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātei. Visi izdevumi, kas uzņēmumam radušies, attīrot tā teritoriju, neatkarīgi no tā, vai šos izdevumus var uzrādīt kā pamatlīdzekļus tā bilancē, ir uzskatāmi par attiecināmu ieguldījumu piesārņotu vietu attīrīšanai.
(4) Novērtējumi par zemesgabala vērtības pieaugumu saistībā ar teritorijas attīrīšanu jāveic neatkarīgam ekspertam.
(5) Tas attiecas uz citu uzņēmumu atkritumu apsaimniekošanu un ietver atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas darbības.
(6) Ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu Savienības standartos prasīto vides aizsardzības līmeni, nav attiecināmas un ir jāatskaita.
3. PIELIKUMS
ATTIECINĀMO NOZARU (1) SARAKSTS (2) ATBILSTOŠI 3.7.2. IEDAĻAI
NACE |
Apraksts |
510 |
Akmeņogļu ieguve |
729 |
Citu krāsaino metālu rūdu ieguve |
811 |
Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu ieguve, kaļķakmens, ģipša, krīta un slānekļa ieguve |
891 |
Ķimikāliju un minerālmēslu ražošanā izmantojamo minerālu ieguve |
893 |
Sāls ieguve |
899 |
Citur neklasificēta pārējā ieguves rūpniecība |
1032 |
Augļu un dārzeņu sulas ražošana |
1039 |
Cita veida augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana |
1041 |
Eļļu un tauku ražošana |
1062 |
Cietes un cietes produktu ražošana |
1104 |
Citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām |
1106 |
Iesala ražošana |
1310 |
Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana |
1320 |
Tekstilmateriālu aušana |
1394 |
Tauvu, virvju, auklu un tīklu ražošana |
1395 |
Neaustu drānu un to izstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu |
1411 |
Ādas apģērbu ražošana |
1610 |
Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana |
1621 |
Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana |
1711 |
Celulozes (papīrmasas) ražošana |
1712 |
Papīra un kartona ražošana |
1722 |
Sadzīves, higiēnisko priekšmetu un tualetes piederumu ražošana |
1920 |
Naftas pārstrādes produktu ražošana |
2012 |
Krāsvielu un pigmentu ražošana |
2013 |
Pārējo neorganisko ķīmisko pamatvielu ražošana |
2014 |
Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana |
2015 |
Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana |
2016 |
Plastmasu ražošana pirmapstrādes formās |
2017 |
Sintētiskā kaučuka ražošana pirmapstrādes formās |
2060 |
Sintētisko šķiedru ražošana |
2110 |
Farmaceitisko pamatvielu ražošana |
2221 |
Plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošana |
2222 |
Plastmasas iepakojuma ražošana |
2311 |
Lokšņu stikla ražošana |
2312 |
Lokšņu stikla formēšana un apstrāde |
2313 |
Dobo stikla izstrādājumu ražošana |
2314 |
Stikla šķiedras ražošana |
2319 |
Citu stikla izstrādājumu ražošana, ieskaitot tehniskā stikla izstrādājumus |
2320 |
Ugunsizturīgo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana |
2331 |
Keramikas flīžu un plākšņu ražošana |
2342 |
Sanitārtehnisko keramikas izstrādājumu ražošana |
2343 |
Keramikas izolatoru un izolācijas armatūras ražošana |
2349 |
Cita veida keramikas izstrādājumu ražošana |
2399 |
Citur neklasificētu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana |
2410 |
Čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana |
2420 |
Tērauda cauruļu, dobu profilu un to savienojumu ražošana |
2431 |
Aukstā vilkšana |
2432 |
Šauru slokšņu aukstā velmēšana |
2434 |
Stiepļu vilkšana |
2441 |
Cēlmetālu ražošana |
2442 |
Alumīnija ražošana |
2443 |
Svina, cinka un alvas ražošana |
2444 |
Vara ražošana |
2445 |
Citu krāsaino metālu ražošana |
2446 |
Kodoldegvielas ražošana |
2720 |
Galvanisko elementu ražošana |
3299 |
Citur neklasificēta ražošana |
2011 |
Rūpniecisko gāzu ražošana |
2332 |
Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana |
2351 |
Cementa ražošana |
2352 |
Kaļķa un ģipša ražošana |
2451/2452/2453/2454 |
Čuguna, tērauda, vieglo metālu un citu krāsaino metālu liešana |
2611 |
Elektronisko komponentu ražošana |
2680 |
Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana |
3832 |
Šķirotu materiālu pārstrāde |
(1) Iestāde, pamatojoties uz 75. zemsvītras piezīmē norādītajiem kritērijiem, var pārskatīt 3. pielikumā ietverto sarakstu, ja Iestādei tiek sniegti pierādījumi, ka ir būtiski mainījušies dati, uz kuriem balstās šis pielikums.
(2) Šis saraksts un kritēriji, uz kuriem tas balstās, neatspoguļo Iestādes nostāju nākotnē par oglekļa emisiju pārvirzes risku saistībā ar ETS, ko tā ieņems, izstrādājot noteikumus par oglekļa emisiju pārvirzi saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru, un šajā sakarā šis saraksts un kritēriji nav būtiski.
4. PIELIKUMS
BRUTO PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS UN ELEKTROINTENSITĀTES UZŅĒMUMA LĪMENĪ APRĒĶINĀŠANA SASKAŅĀ AR 3.7.2. IEDAĻU
1. |
Uzņēmuma bruto pievienotā vērtība (BPV) 3.7.2. iedaļas nozīmē ir bruto pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām, kas ir BPV tirgus cenās, no kuras ir atskaitīti netiešie nodokļi un kurai pieskaitītas saņemtās subsīdijas. Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām var aprēķināt šādi: apgrozījums plus kapitalizētā produkcija, plus citi saimnieciskās darbības ienākumi, plus vai mīnus krājumu izmaiņas, mīnus preču un pakalpojumu iepirkumi (1), mīnus citi nodokļi par produktiem, kas saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi, mīnus ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi. Alternatīvi to var aprēķināt, ņemot par pamatu bruto darbības rezultātu, kam pieskaita personāla izmaksas. Ieņēmumus un izdevumus, ko uzņēmumu grāmatvedībā klasificē kā finanšu vai ārkārtas ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita. Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina bruto līmenī, jo netiek atņemtas vērtības korekcijas (piemēram, amortizācija) (2). |
2. |
Piemērojot 3.7.2. iedaļu, izmanto to pēdējo trīs gadu (3) vidējo aritmētisko, par kuriem ir pieejami BPV dati. |
3. |
Piemērojot 3.7.2. iedaļu, uzņēmuma elektrointensitāti definē šādi:
|
4. |
Uzņēmuma elektroenerģijas izmaksas definē šādi:
|
5. |
Aprēķinot uzņēmuma elektroenerģijas patēriņu, jāizmanto nozares elektroenerģijas patēriņa efektivitātes rādītāji, ja tādi ir pieejami. Ja tie nav pieejami, izmanto to pēdējo trīs gadu (4) vidējo aritmētisko, par kuriem šādi dati ir pieejami. |
6. |
Iepriekš izklāstītā 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē pieņemtā elektroenerģijas cena ir elektroenerģijas mazumtirdzniecības vidējā cena līgumslēdzējā pusē, ko maksā uzņēmumi, kuros ir līdzīgs elektroenerģijas patēriņa līmenis tajā iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejami dati. |
7. |
Iepriekš izklāstītā 4. punkta b) apakšpunkta izpratnē pieņemtā elektroenerģijas cena var ietvert visas izmaksas, kas izriet no līdzdalības elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem finansēšanā un kas tiktu novirzītas uz uzņēmumu, ja nebūtu šādu izmaksu samazinājuma. |
(1) Lai novērstu šaubas, jānorāda, ka “preces un pakalpojumi” neietver personāla izmaksas.
(2) Kods 12 15 0 saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas izveidots ar Padomes 1996. gada 20. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV l 14, 17.1.1997., 1. lpp.), kas pārstrādāta jaunā redakcijā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.) un iekļauta EEZ līguma XXI pielikuma 1. punktā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 123/2008 (OV L 339, 18.12.2008., 115. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 79, 18.12.2008., 24. lpp.).
(3) Ja uzņēmums dibināts pirms mazāk nekā gada, var izmantot pirmajā darbības gadā plānotos datus. Tomēr līgumslēdzējām pusēm pirmā darbības gada (1. gads) beigās būtu jāveic ex post novērtējums, lai pārbaudītu uzņēmuma atbilstības statusu un izmaksu ierobežojumus (izteiktus kā BPV procentuālā daļa), kas piemērojami saskaņā ar 183. punktu 3.7.2. iedaļā. Pēc šāda ex post novērtējuma līgumslēdzējām pusēm būtu attiecīgā gadījumā jāizmaksā uzņēmumiem kompensācija vai jāatgūst piešķirtā kompensācija. Attiecībā uz 2. gadu būtu jāizmanto dati par 1. gadu. Attiecībā uz 3. gadu būtu jāizmanto datu par 1. un 2. gadu vidējais aritmētiskais. Sākot no 4. gada, būtu jāizmanto datu par iepriekšējiem trijiem gadiem vidējais aritmētiskais.
(4) Skatīt iepriekšējo zemsvītras piezīmi.
5. PIELIKUMS
IEGUVES RŪPNIECĪBAS UN RAŽOŠANAS NOZARES, KURAS NAV IEKĻAUTAS SARAKSTĀ 3. PIELIKUMĀ UN KURĀS EEZ ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS INTENSITĀTE IR VISMAZ 4 %
NACE kods |
Apraksts |
610 |
Jēlnaftas ieguve |
620 |
Dabasgāzes ieguve |
710 |
Dzelzsrūdu ieguve |
812 |
Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve |
1011 |
Gaļas pārstrāde un konservēšana |
1012 |
Mājputnu gaļas pārstrāde un konservēšana |
1013 |
Gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana |
1020 |
Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana |
1031 |
Kartupeļu pārstrāde |
1042 |
Margarīna un līdzīgu pārtikas tauku ražošana |
1051 |
Piena pārstrāde un siera ražošana |
1061 |
Graudu malšanas produktu ražošana |
1072 |
Sausiņu un cepumu ražošana; ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošana |
1073 |
Makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu ražošana |
1081 |
Cukura ražošana |
1082 |
Kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana |
1083 |
Tējas un kafijas pārstrāde |
1084 |
Garšvielu un piedevu ražošana |
1085 |
Gatavu ēdienu ražošana |
1086 |
Homogenizēto un diētisko pārtikas produktu ražošana |
1089 |
Pārējo citur neklasificētu pārtikas produktu ražošana |
1091 |
Lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana |
1092 |
Mājdzīvnieku barības ražošana |
1101 |
Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana |
1102 |
Vīnu ražošana no vīnogām |
1103 |
Sidra un citu augļu vīnu ražošana |
1105 |
Alus ražošana |
1107 |
Bezalkohola dzērienu ražošana; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana |
1200 |
Tabakas izstrādājumu ražošana |
1391 |
Adīto un tamborēto audumu ražošana |
1392 |
Gatavo tekstilizstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu |
1393 |
Paklāju un grīdsegu ražošana |
1396 |
Tehniski un rūpnieciski izmantojamu tekstilmateriālu ražošana |
1399 |
Citur neklasificētu tekstilizstrādājumu ražošana |
1412 |
Darba apģērbu ražošana |
1413 |
Pārējo virsdrēbju ražošana |
1414 |
Apakšveļas ražošana |
1419 |
Cita veida apģērbu un apģērbu piederumu ražošana |
1420 |
Kažokādu izstrādājumu ražošana |
1431 |
Trikotāžas zeķu ražošana |
1439 |
Pārējo trikotāžas izstrādājumu ražošana |
1511 |
Ādu miecēšana un apstrāde; kažokādu apstrāde un krāsošana |
1512 |
Ceļojuma piederumu, somu un līdzīgu izstrādājumu, zirglietu piederumu ražošana |
1520 |
Apavu ražošana |
1622 |
Parketa paneļu ražošana |
1623 |
Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana |
1624 |
Koka taras ražošana |
1629 |
Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana |
1721 |
Gofrētā papīra un kartona ražošana; papīra un kartona taras ražošana |
1723 |
Rakstāmpapīra ražošana |
1724 |
Tapešu ražošana |
1729 |
Cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana |
1813 |
Salikšana un iespiedformu izgatavošana |
1910 |
Koksēšanas produktu ražošana |
2020 |
Pesticīdu un citu agroķīmisko preparātu ražošana |
2030 |
Krāsu, laku un līdzīgu pārklājumu, tipogrāfijas krāsu un mastikas ražošana |
2041 |
Ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu ražošana |
2042 |
Smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošana |
2051 |
Sprāgstvielu ražošana |
2052 |
Līmju ražošana |
2053 |
Ēterisko eļļu ražošana |
2059 |
Citur neklasificētu ķīmisko vielu ražošana |
2120 |
Farmaceitisko preparātu ražošana |
2211 |
Gumijas riepu un kameru ražošana; gumijas riepu protektoru atjaunošana |
2219 |
Citu gumijas izstrādājumu ražošana |
2223 |
Plastmasas būvelementu ražošana |
2229 |
Citu plastmasas izstrādājumu ražošana |
2341 |
Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana |
2344 |
Citu tehnisko keramikas izstrādājumu ražošana |
2362 |
Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošana |
2365 |
Šķiedru cementa izstrādājumu ražošana |
2369 |
Citu betona, ģipša un cementa izstrādājumu ražošana |
2370 |
Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu zāģēšana, apdare un apstrāde |
2391 |
Abrazīvo izstrādājumu ražošana |
2433 |
Aukstā formēšana vai locīšana |
2511 |
Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana |
2512 |
Metāla durvju un logu ražošana |
2521 |
Centrālapkures radiatoru un katlu ražošana |
2529 |
Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana |
2530 |
Tvaika ģeneratoru ražošana, izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus |
2540 |
Ieroču un munīcijas ražošana |
2571 |
Galda piederumu ražošana |
2572 |
Slēdzeņu un eņģu ražošana |
2573 |
Darbarīku ražošana |
2591 |
Cilindrisku metāla trauku un konteineru ražošana |
2592 |
Vieglā metāla iepakojuma ražošana |
2593 |
Stiepļu izstrādājumu, ķēžu un atsperu ražošana |
2594 |
Spaiļu un skrūvju stiprinājumu izstrādājumu ražošana |
2599 |
Citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana |
2612 |
Elektronisko plašu ražošana |
2620 |
Datoru un perifēro iekārtu ražošana |
2630 |
Sakaru iekārtu ražošana |
2640 |
Sadzīves elektronisko iekārtu ražošana |
2651 |
Mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentu un aparātu ražošana |
2652 |
Pulksteņu ražošana |
2660 |
Apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu ražošana |
2670 |
Optisko instrumentu un fotoaparatūras ražošana |
2680 |
Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana |
2711 |
Elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana |
2712 |
Elektrosadales un kontroles iekārtu ražošana |
2731 |
Optisko šķiedru kabeļu ražošana |
2732 |
Citu elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošana |
2733 |
Elektroinstalāciju savienotājelementu ražošana |
2740 |
Apgaismes ierīču ražošana |
2751 |
Elektriskās sadzīves aparatūras ražošana |
2752 |
Neelektrisko sadzīves iekārtu ražošana |
2790 |
Citu elektroiekārtu ražošana |
2811 |
Dzinēju un turbīnu ražošana, izņemot lidaparātu, automobiļu un divriteņu transportlīdzekļu dzinējus |
2812 |
Hidraulisko iekārtu ražošana |
2813 |
Sūkņu un kompresoru ražošana |
2814 |
Krānu un ventiļu ražošana |
2815 |
Gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošana |
2821 |
Kurtuvju, krāšņu un degļu ražošana |
2822 |
Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana |
2823 |
Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas) |
2824 |
Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana |
2825 |
Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana |
2829 |
Citur neklasificētu universālu iekārtu ražošana |
2830 |
Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošana |
2841 |
Metālapstrādes darbgaldu ražošana |
2849 |
Cita veida darbgaldu ražošana |
2891 |
Mašīnu ražošana metalurģijai |
2892 |
Mašīnu ražošana ieguves rūpniecībai, karjeru izstrādei un būvniecībai |
2893 |
Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei |
2894 |
Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai |
2895 |
Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai |
2896 |
Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei |
2899 |
Citu speciālas nozīmes mašīnu ražošana |
2910 |
Automobiļu ražošana |
2920 |
Automobiļu virsbūvju ražošana; piekabju un puspiekabju ražošana |
2931 |
Elektrisko iekārtu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem |
2932 |
Detaļu un piederumu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem |
3011 |
Kuģu un peldošo iekārtu būve |
3012 |
Atpūtas un sporta laivu būve |
3020 |
Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana |
3030 |
Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana |
3040 |
Militāro kaujas transportlīdzekļu ražošana |
3091 |
Motociklu ražošana |
3092 |
Velosipēdu un invalīdu ratiņu ražošana |
3099 |
Pārējo transportlīdzekļu ražošana |
3101 |
Biroju un veikalu mēbeļu ražošana |
3102 |
Virtuves mēbeļu ražošana |
3103 |
Matraču ražošana |
3109 |
Citu mēbeļu ražošana |
3211 |
Monētu kalšana |
3212 |
Juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošana |
3213 |
Juvelierizstrādājumu imitāciju un līdzīgu izstrādājumu ražošana |
3220 |
Mūzikas instrumentu ražošana |
3230 |
Sporta preču ražošana |
3240 |
Spēļu un rotaļlietu ražošana |
3250 |
Medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana |
3291 |
Slotu un suku ražošana |