26.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/8

UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS – EACEA/04/2017

saskaņā ar programmu Erasmus+

Pamatdarbība Nr. 2 – Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņai

Nozaru prasmju apvienības

(2017/C 26/06)

1. Mērķi un apraksts

Nozaru prasmju apvienību mērķis ir novērst prasmju trūkumus attiecībā uz vienu vai vairākiem profesionālajiem profiliem konkrētā nozarē. Tas tiek panākts, identificējot konkrētu nozaru darba tirgus esošās vai turpmākās vajadzības (pieprasījuma puse) un uzlabojot sākotnējās un tālākās profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmu spēju reaģēt uz darba tirgus vajadzībām visos līmeņos (piedāvājuma puse). Pamatojoties uz pierādījumiem par nepieciešamību pēc prasmēm, nozaru prasmju apvienības atbalsta starpvalstu profesionālās apmācības programmu satura izstrādi un īstenošanu, kā arī mācīšanas un apmācības metodiku profesionālajiem pamatprofiliem Eiropā.

Nozaru prasmju apvienības stratēģiskai nozaru sadarbībai prasmju jomā nosaka un izstrādā konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu prasmju pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību, tādējādi atbalstot ar nozari saistītu vispārējo izaugsmes stratēģiju.

Projekti var sasniegt šos mērķus, iesniedzot projekta pieteikumu kādā no turpmāk minētajām “daļām”.

1. daļa – Nozaru prasmju apvienības nepieciešamo prasmju identificēšanai

Tās darbojas, lai identificētu un sniegtu detalizētus pierādījumus par nepieciešamajām prasmēm un nepilnībām kādā konkrētā ekonomikas nozarē. Nepieciešamo apmācību nodrošināšana dotu iespēju pievērsties prasmju trūkumam ar apmācības palīdzību neatkarīgi no tā, vai apmācību pamatā ir PIA vai kāda cita izglītības un apmācības nozare.

Nākotnē nepieciešamo prasmju identificēšanas un definēšanas pamatā ir jābūt pētījumiem par konkrētas nozares darba tirgus vajadzībām. Attiecīgās nozares profesionālajiem profiliem ir jāidentificē nepieciešamās prasmes, balstoties uz Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju (ESCO) klasifikāciju, ja tas iespējams. Attiecīgā gadījumā tām jāizmanto nepieciešamo prasmju izpētes dati, ko apkopojušas “Eiropas nozaru padomes prasmju jautājumos”, un esošie nozaru prasmju pētījumu dati, tostarp iepriekšējo nozaru prasmju apvienību rezultāti. ES Prasmju apskats sniedz plašu izpēti par nepieciešamajām prasmēm, kā arī analīzi un pētījumus par profesijām un nozarēm: http://skillspanorama.cedefop.europa.eu/en.

Lai identificētu un prognozētu nozares, kurās pastāvīgi iztrūkst prasmju, kā arī konstatētu prasmju neatbilstības nozares līmenī vairākiem profesionālajiem profiliem, ir jāveido sadarbība starp valsts un privātā sektora dalībniekiem darba tirgū (piemēram, nodarbinātības lietu ministrijām, sociālajiem partneriem, apmācību un izglītības sniedzējiem, darba tirgus izpētes struktūrām, uzņēmumiem, tostarp MVU, tirdzniecības kamerām, valsts un privātiem nodarbinātības dienestiem un valstu statistikas birojiem). Ir svarīgi maksimāli palielināt sinerģiju ar citām nozaru iniciatīvām.

2. daļa – Nozaru prasmju apvienības PIA izstrādei un īstenošanai

To mērķis ir reaģēt uz identificētajiem prasmju trūkumiem un vajadzībām kādā konkrētā ekonomikas nozarē, izstrādājot mācību programmu, kā arī mācīšanas un apmācību metodes. Mācību programmās un apmācību metodēs jābūt spēcīgam uzsvaram uz apmācībām darba vietā, un jāatbalsta starpvalstu mācību apguvēju mobilitāte.

Partneriem ir jāinterpretē esošais zinātniskā pētījuma pamatojums par profesijai nepieciešamajām prasmēm, īstenojot profesionālo izglītību un apmācību vai izstrādājot kvalifikācijas standartus, kuru pamatā ir profesionālie profili, vai, ja iespējams – ESCO. Attiecīgā gadījumā tām jābalstās uz nepieciešamo prasmju izpētes datiem, ko apkopojušas “Eiropas nozaru padomes prasmju jautājumos”, un esošajiem nozaru prasmju pētījumu datiem, tostarp iepriekšējo nozaru prasmju apvienību rezultātiem. ES Prasmju apskats sniedz plašu izpēti par nepieciešamajām prasmēm, kā arī analīzi un pētījumus par profesijām un nozarēm: http://skillspanorama.cedefop.europa.eu/en.

Profesionālās izglītības mācību programmas izstrādē un īstenošanā jāņem vērā šādi galvenie principi: i) kvalitātes nodrošināšana, tostarp efektīvas mācību apguvēju līdzsekošanas sistēmas un atgriezenisko saišu ieviešana, ii) mācību programmas un kvalifikācijas, kuras vērstas uz mācību rezultātiem, iii) modulāra mācību sniegšana visos tās posmos, iv) nozīmīgu, uz praksi balstītu apmācību periodu iekļaušana, v) starptautiskas pieredzes nodrošināšana (mācību apguvēju, skolotāju un apmācību sniedzēju mobilitāte).

Apvienības partneriem priekšlikumā uzskatāmā veidā ir jānorāda pasākumi, kādus tie veiks valstīs un nozarē, uz ko attiecas jaunās vai pielāgotās profesionālās izglītības mācību programmas un kvalifikācijas oficiāla atzīšana, kā arī tas, kādā veidā tie nodrošinās projektā veicamos uzdevumus pēc ES finansējuma beigām. Nozaru prasmju apvienībām ierosinātās darbības jāveic tādā veidā, lai maksimāli tiktu palielināta ietekme uz vienu vai vairākām saistītām profesijām konkrētā nozarē.

3. daļa – Nozaru prasmju apvienības jaunas stratēģiskās pieejas (“plāns”) īstenošanai attiecībā uz nozaru sadarbību prasmju jomā

Plāns attiecībā uz nozaru sadarbību prasmju jomā ir viena no desmit veicamajām darbībām, kas iekļautas Jaunajā prasmju programmā Eiropai (1). Tā mērķis ir uzlabot nepieciešamo prasmju izpēti un nodrošināt skaidru stratēģiju un instrumentus, lai risinātu prasmju trūkumus konkrētās ekonomikas nozarēs. Šo plānu izmēģinās sešās nozarēs: automobiļu; aizsardzības; jūrniecības tehnoloģiju; kosmosa un ģeogrāfiskās informācijas; tekstilijas, apģērbu, ādas izstrādājumu un apavu, kā arī tūrisma nozarē.

3. daļas apvienības atbalstīs tā īstenošanu, izstrādājot nozaru prasmju stratēģijas. Nozaru stratēģijai ir jārada sistēmiska un strukturāla ietekme uz prasmju trūkuma samazināšanos, kā arī jānodrošina atbilstošu prasmju kvalitāte un līmenis, lai tādējādi atbalstītu izaugsmi, inovācijas un konkurētspēju konkrētā nozarē. Tajā jābūt norādītām skaidrām darbībām, atskaites punktiem un skaidri noteiktiem rezultātiem un mērķim, kas atbilst prasmju pieprasījumam un piedāvājumam, lai atbalstītu ar nozari saistītu vispārējo izaugsmes stratēģiju.

Nozaru prasmju stratēģija palīdzēs palielināt talantu kopumu un atbalstīt darbaspēka pielāgošanos rūpniecības un tirgus attīstības prasībām nozarē, tādējādi veicinot tās ilgtermiņa konkurētspēju. Īpaša uzmanība tiks vērsta jaunu tehnoloģiju attīstībai (piemēram, digitālajām un pamattehnoloģijām).

Nozares prasmju stratēģijā ir jābūt iekļautiem 1. daļas mērķiem (prasmju pieprasījuma prognozēšana) un 2. daļas mērķiem (reaģēšana uz identificētajām nepieciešamajām prasmēm, izstrādājot un īstenojot PIA).

Partneriem ir jāizveido ES mēroga apvienība, kas veidos nozaru sadarbību prasmju jomā un īstenos konkrētas, pēc pieprasījuma noteiktas darbības. Šo apvienību vadīs nozare un tajā būs iesaistītas arī citas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, izglītības un apmācības sniedzēji, sociālie partneri, kopas un tīkli, pētniecības institūti, statistikas struktūras, nodarbinātības dienesti un kvalifikācijas piešķiršanas iestādes (ja iespējams).

2. Atbilstības kritēriji

1. daļa

Nozaru prasmju apvienībā jābūt iekļautām vismaz 12 programmas valstīm un vismaz 2 organizācijām, no kurām vismaz 1 pārstāvēs nozari un vismaz 1 būs izglītības un apmācības sniedzējs.

Atbilstošās pretendentu organizācijas ir:

—	Eiropas un/vai valstu sociālie partneri,

—	nodarbinātības lietu ministrijas vai saistītās struktūras (aģentūras vai padomes),

—	valsts vai privātie nodarbinātības dienesti,

—	darba tirgus pētniecības institūti, valstu statistikas biroji,

—	valsts vai privātie, mazie, vidējie vai lielie uzņēmumi (tostarp sociālie uzņēmumi),

—	ekonomiskās attīstības aģentūras,

—	tirdzniecības, rūpniecības vai darba kameras,

—	darba devēju vai darbinieku nozaru vai profesionālās apvienības; amatniecības kameras,

—	Eiropas vai valstu nozaru jumta organizācijas,

—	apmācību vai izglītības sniedzēji vietējā, reģionālā vai valsts līmenī,

—	nozares pētniecības institūti,

—	struktūras, kas sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus, profesionālās konsultācijas un informācijas pakalpojumus,

—	valsts iestādes, kas atbildīgas par izglītību un apmācību reģionālā vai valsts līmenī.

2. daļa

Nozaru prasmju apvienībā jābūt iekļautām vismaz 4 programmas valstīm un vismaz 8 organizācijām, no kurām vismaz 3 ir uzņēmumi, rūpniecības vai nozares pārstāvji (piemēram, kameras vai tirdzniecības asociācijas), un vismaz 3 ir izglītības un apmācības sniedzēji.

Atbilstošās pretendentu organizācijas ir:

—	valsts vai privātie uzņēmumi (tostarp sociālie uzņēmumi), jo īpaši tie uzņēmumi, kuriem ir sava apmācību nodaļa, un tie uzņēmumi, kas nodrošina stažēšanās iespējas, kā arī tie, kas nodrošina kopīgu apmācību (sadarbīgu apmācību),

—	ES vai valstu organizācijas, kas pārstāv nozari, mazos un vidējos uzņēmumus, attiecīgās nozaru organizācijas,

—	valsts vai privātie PIA sniedzēji, tostarp starpuzņēmumu apmācību centri un augstākās izglītības iestādes, kas nodrošina PIA,

—	PIA sniedzēju tīkli un viņus pārstāvošās Eiropas vai valsts organizācijas,

—	izglītības un apmācības iestādes reģionālā vai valsts līmenī, kā arī ministrijas,

—	organizācijas vai tīkli ES vai valsts līmenī, kas pārstāv sociālos partnerus, rūpniecību, nozaru organizācijas, profesiju un izglītības un apmācības jomu ieinteresētās personas, tostarp jauniešu organizācijas,

—	tirdzniecības, rūpniecības, amatniecības vai darbaspēka kameras un citas starpniecības struktūras,

—	nozaru prasmju padomes,

—	ekonomiskās attīstības aģentūras, statistikas struktūras un pētniecības institūti,

—	kultūras un/vai radošās struktūras,

—	struktūras, kas sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus, profesionālās konsultācijas, informācijas un nodarbinātības pakalpojumus,

—	akreditācijas, sertifikācijas, profesionālo kvalifikāciju atzīšanas vai kvalificēšanas struktūras (iestādes ar “reglamentējošu darbību”).

3. daļa

Nozaru prasmju apvienībā jābūt iekļautām vismaz 6 programmas valstīm un vismaz 12 organizācijām, no kurām vismaz 5 ir uzņēmumi, rūpniecības vai nozares pārstāvji (piemēram, kameras vai tirdzniecības asociācijas), un vismaz 5 ir izglītības un apmācības sniedzēji.

Atbilstošās pretendentu organizācijas ir:

—	valsts vai privāti uzņēmumi, kas darbojas izvēlētajās izmēģinājuma nozarēs, jo īpaši tie uzņēmumi, kuriem ir sava apmācību nodaļa un tie uzņēmumi, kas nodrošina stažēšanās iespējas, kā arī tie, kas nodrošina kopīgu apmācību (sadarbīgu apmācību),

—	ES vai valstu organizācijas, kas pārstāv nozari, mazos un vidējos uzņēmumus, attiecīgās nozaru organizācijas,

—	valsts vai privātie izglītības vai apmācības sniedzēji, tostarp mācību centri un augstākās izglītības iestādes (un militārās akadēmijas aizsardzības sektorā),

—	izglītības vai apmācību sniedzēju tīkli un viņus pārstāvošās Eiropas vai valsts organizācijas,

—	iestādes, kas ir atbildīgas par izglītību un apmācībām vai nodarbinātību reģionālā vai valsts līmenī, un ar tām saistītās ministrijas,

—	organizācijas vai tīkli ES vai valsts līmenī, kas pārstāv sociālos partnerus, rūpniecību, nozaru organizācijas, profesiju un izglītības un apmācības jomu ieinteresētās personas, tostarp jauniešu organizācijas,

—	tirdzniecības, rūpniecības, darbaspēka kameras un citas attiecīgo nozaru starpniekinstitūcijas,

—	nozaru prasmju padomes,

—	ekonomiskās attīstības aģentūras, statistikas struktūras un pētniecības institūti,

—	struktūras, kas sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus, profesionālās konsultācijas, informācijas un nodarbinātības pakalpojumus,

—	akreditācijas, sertifikācijas, profesionālo kvalifikāciju atzīšanas vai kvalificēšanas struktūras (iestādes ar “reglamentējošu darbību”),

—	struktūrvienības, kas pārstāv attiecīgās iestādes reģionālā un valsts līmenī.

Valstis, kas ir tiesīgas pieteikties

Erasmus+ programmas valstis:

—	Eiropas Savienības 28 dalībvalstis,

—	programmas valstis, kas nav ES dalībvalstis: bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija.

3. Atbilstošās darbības

Priekšlikumā katrā daļā ir jāietver saskaņots un visaptverošs darbību kopums un rezultāti atbilstoši turpmāk norādītajam un atbilstoši nepieciešamībai konkrētā nozarē.

Visās trīs daļās īpaša uzmanība jāpievērš digitālajām prasmēm, jo tās darba tirgū kļūst arvien nozīmīgākas visos darba profilos. Tas jāveic sinerģijā ar jauno Digitālo prasmju un darbavietu koalīciju un centieniem veicināt svarīgo pamattehnoloģiju (KET) prasmes. Turklāt ir jāatbalsta pāreja uz aprites ekonomiku, ieviešot izmaiņas kvalifikācijas un valsts mācību programmās, lai apmierinātu jaunās “zaļo prasmju” profesionālās vajadzības.

1. daļa – Nozaru prasmju apvienības nepieciešamo prasmju identificēšanai

Prasmju un apmācību nodrošinājuma vajadzību noteikšana konkrētajā ekonomikas nozarē:

—

vākt un interpretēt pierādījumus saistībā ar nepieciešamajām prasmēm darba tirgū konkrētā ekonomikas nozarē, tostarp balstoties uz prasmju apskatu (piemēram, Cedefop prognozēm par prasmju pieprasījumu, dažādu aptauju datiem, analītiskiem faktiem) un, ja iespējams, uz Eiropas nozaru padomju prasmju jautājumos vai iepriekšējo nozaru prasmju apvienību veikto darbu,

—	analizēt tendences un sarežģījumus, kas ietekmē nozari un tās darba tirgu, uzsvaru liekot uz pārmaiņu virzītājspēkiem, kas var ietekmēt prasmju pieprasījumu un piedāvājumu konkrētajā nozarē (piemēram, automātika, demogrāfija),

—

pamatojoties uz iepriekš minētajām darbībām, sniegt detalizētu novērtējumu par pašreizējo un prognozējamo prasmju trūkumu, nepilnībām un neatbilstībām nozarē (gan ar darbu saistītām, gan vispārīgām prasmēm), kā arī nepieciešamību pārskatīt profesionālos profilus, norādot prioritāti, kurā tie ir jārisina, cita starpā pamatojoties uz to ietekmi uz izaugsmi un konkurētspējas potenciālu nozarē, kā arī uz nodarbinātību (piemēram, iespējamā darbavietas zaudēšana, grūti aizpildāmas vakances),

—	analizēt šādu prasmju iespējamo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību šajā nozarē,

—	analizēt galvenās tendences, kas ietekmē cieši saistītas nozares, lai attēlotu iespējamo savstarpējo ietekmi,

—	identificēt vajadzības attiecībā uz apmācību nodrošināšanu, ņemot vērā arī ESCO klasifikācijas profesionālos profilus, ja iespējams,

—	nodrošināt visus attiecīgos ES un/vai valsts līmeņa kvalitatīvos pierādījumus un kvantitatīvos datus par prasmēm, nodarbinātību un nozares ekonomisko darbību elektroniskā formā, saistītu atklāto datu formātā, lai tie dotu ieguldījumu prasmju apskatā (http://skillspanorama.cedefop.europa.eu/en).

2. daļa – Nozaru prasmju apvienības PIA izstrādei un īstenošanai

Starpvalstu nozares mēroga profesionālās izglītības mācību programmas izstrādāšana:

—

lai nodrošinātu šīs vajadzības, identificēt un izstrādāt PIA mācību programmas vai kvalifikācijas standartus (atbilstoši Eiropas kvalifikāciju sistēmai (EQF) un Eiropas iemaņu, prasmju un profesiju klasifikācijai (ESCO)), pamatojoties uz identificētajām nepieciešamajām prasmēm specifiskiem profesionālajiem profiliem konkrētā ekonomikas nozarē,

—

lai nodrošinātu pārredzamību un salīdzināmību, pārveidot nepieciešamās prasmes inovatīvās, uz mācību rezultātiem vērstās modulārās PIA mācību programmās un/vai kvalifikācijās (piemērojot Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) kvalifikāciju izstrādei, kas sastāv no mācību rezultātu vienību novērtēšanas), ņemot vērā arī iepriekšējās izglītības izvērtēšanas vajadzības (piemēram, neformālās vai neregulārās),

—

jaunajā mācību programmas saturā izmantot kvalitātes vadības sistēmu, piemērojot Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) kvalitātes nodrošināšanas principus vai izmantojot jau esošās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kurām ir jābūt saskaņā ar EQAVET,

—	jaunajā apmācību programmas saturā iekļaut apmācības darbavietā, tostarp iespēju izmantot zināšanas praktiskās “reālās dzīves” darba situācijās, kā arī starptautisko mācību pieredzi, ja iespējams,

—

izstrādāt PIA sniegšanu, vēršot uzmanību gan uz prasmēm, kas saistītas ar darbu, gan arī pamatprasmēm, vispārīgām prasmēm un STEM jomām (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika), vienlaikus nodrošinot efektīvu iespēju apgūt vai attīstīt šīs kompetences, jo īpaši ar darbu saistītu apmācību kontekstā,

—

veicināt attiecīgās PIA nozaru kvalifikācijas (ieskaitot starpvalstu kopīgās programmas, kam piešķirts vairāk nekā viens PIA sniedzējs) un atbalstīt vienošanos par to atzīšanu, īstenojot ECVET principus un atsaucoties uz nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru (NQF), Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EQF) kvalifikācijām, kā arī citiem attiecīgiem Eiropas rīkiem un instrumentiem konkrētajā nozarē,

—	palielināt kvalifikācijas atzīšanu Eiropas un valsts līmenī konkrētā nozarē, veicinot un panākot vienošanos par nozaru kvalifikācijām, sekmēt starpvalstu sertifikāciju un veidot savstarpēju uzticēšanos, paaugstināt mācību apguvēju un profesionāļu mobilitāti šajā nozarē,

—

identificēt, dokumentēt un veicināt sekmīgus ar prasmēm vai kvalifikāciju saistītus projektus un labu praksi, kā arī tos projektus, kas sekmē vairāku ieinteresēto personu partnerību, tostarp no citām nozarēm vai no valstīm ārpus Eiropas, un izstrādāt detalizētus priekšlikumus, lai panāktu tādus pašus rezultātus vai, ja iespējams; ieviestu tos plašākā mērogā,

—	attiecīgā gadījumā nodrošināt projekta rezultātu pieejamību atvērtā datu formātā, lai tie varētu sniegt ieguldījumu prasmju apskatā un ESCO.

Profesionālās izglītības programmas īstenošana:

—

identificēt mācību programmās piemērotākās īstenošanas metodes, izmantojot inovatīvas mācīšanas un mācīšanās pieejas, kā arī stratēģisku un integrētu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izmantošanu (piemēram, jaukta veida mācību moduļi, simulatori u. c.), un atklātus izglītības resursus (piemēram, MOOC un VOOC),

—	identificēt veidus, kādos īstenot inovatīvas PIA mācīšanas un mācīšanās metodes, lai nodrošinātu konkrētu mācību apguvēju mērķgrupu vajadzības un apmācības darbavietā,

—	izstrādāt pasākumus, kas atvieglotu dažādu paaudžu zināšanu nodošanu PIA sistēmā,

—	raksturot veidus, kādos var iekļaut vērtēšanas metodiku un procedūras visās mācīšanās formās, ieskaitot apmācības darbavietās, un veicināt iepriekš apgūto prasmju un kompetenču novērtēšanu,

—	noteikt atbilstošus pasākumus, kas ļautu sekot līdzi mācību apguvējiem pēc apmācību beigām, lai saņemtu atsauksmes. Šo līdzsekošanas un atsauksmju sistēmu pamatā var būt uzņēmumu, mācību apguvēju / darbinieku, kā arī publisko informācijas resursu un darba tirgus dalībnieku sniegta informācija,

—	ierosināt atbilstošus pasākumus jaunās vai pielāgotās profesionālās izglītības mācību programmas un kvalifikācijas oficiālai atzīšanai iesaistītajās valstīs un konkrētā(-ās) nozarē(-ēs),

—	plānot pakāpenisku projekta rezultātu attīstību, kas rada sistēmisku ietekmi.

3. daļa – Nozaru prasmju apvienības jaunas stratēģiskās pieejas (“plāns”) īstenošanai attiecībā uz nozaru sadarbību prasmju jomā

Šajā daļā nozaru prasmju apvienībām ir jāizveido ilgtspējīga sadarbība attiecībā uz prasmju attīstību starp attiecīgās nozares galvenajām ieinteresētajām personām, izglītības un apmācību sniedzējiem un valsts iestādēm.

Lai atbalstītu pastāvošās izaugsmes stratēģijas mērķus nozarē, apvienībām ir jāizstrādā stratēģija nozaru prasmju jomā. Šai stratēģijai ir jābūt pirmajam projekta galvenajam uzdevumam, kas identificē konkrētas darbības un norāda skaidru pasākumu kopu, atskaites punktus un skaidri noteiktus rezultātus, kas ierosinātu, kā saskaņot prasmju pieprasījumu un piedāvājumu.

Stratēģijā ir detalizēti jāizklāsta, kā galvenās tendences, piemēram, globālā, sabiedrības un tehnoloģiju attīstība konkrētā nozarē, var ietekmēt nepieciešamību pēc darbavietām un prasmēm. Tajā jānorāda plānotais termiņš un jāvērš īpaša uzmanība digitālo un pamattehnoloģiju ietekmei.

Šīs daļas apvienības aptver 1. daļas (atbilstoši nozares vajadzībām) un 2. daļas darbības. Jo īpaši jābūt iekļautām šādām darbībām:

—

detalizēta novērtējuma sniegšana par pašreizējo un prognozējamo prasmju trūkumu, nepilnībām un neatbilstībām nozarē, kā arī nepieciešamība pārskatīt profesionālos profilus, norādot prioritāti, kurā tie ir jārisina, cita starpā pamatojoties uz to ietekmi uz izaugsmi un konkurētspējas potenciālu nozarē, kā arī uz nodarbinātību (piemēram, iespējamā darbavietas zaudēšana, grūti aizpildāmas vakances),

—	izstrādāt vienotu metodi pašreizējās situācijas novērtēšanai un turpmāk nepieciešamo prasmju noteikšanai, kā arī uzraudzīt (katru gadu) prasmju pieprasījuma un piedāvājuma panākumus un attīstību, balstoties uz ticamiem prognožu scenārijiem,

—

identificēt profesionālos profilus, kurus nepieciešams pārskatīt vai izveidot, un to atbilstošās nepieciešamās prasmes, kā arī vajadzīgo zināšanu līmeni, attiecīgā gadījumā piemērojot profesionālajiem profiliem ESCO un esošās kompetenču sistēmas; nepieciešamības gadījumā var apsvērt nozares kompetenču sistēmas izstrādi,

—	identificēt, raksturot un norādīt prioritātes kvalifikāciju pārskatīšanai vai jaunu kvalifikāciju izveidei, pamatojoties uz attiecīgajiem profesionālajiem profiliem,

—	sekmēt konkrētu risinājumu izstrādi PIA nodrošināšanā (tostarp augstākās PIA sistēmā), kā arī uzņēmējdarbības, pētniecības un izglītības partnerības,

—	izstrādāt konkrētus risinājumus, kas veicinātu profesionālās izglītības studentu, darba meklētāju un praktikantu mobilitāti Eiropā konkrētā nozarē, izmantojot esošos ES instrumentus (piemēram, Erasmus+, EURES, Drop'Pin, Eiropas Mācekļu darba apvienību),

—	izstrādāt pasākumus, kas padarītu nozari par pievilcīgu karjeras izvēli, jo īpaši jauniešu vidū, kā arī nodrošinātu nozarē dzimumu līdzsvaru,

—

pakāpeniskai projekta rezultātu attīstībai pēc projekta beigām izstrādāt nozares vadītu ilgtermiņa rīcības plānu. Šī plāna pamatā ir jābūt ilgstošai partnerībai starp izglītības un apmācības sniedzējiem un galvenajām nozares ieinteresētajām personām atbilstošā līmenī. Tajā jābūt iekļautai atbilstošu pārvaldības struktūru identificēšanai, kā arī mērogojamības un finansiālās ilgtspējas plāniem. Tāpat tam ir jānodrošina atbilstoša pārredzamība un plaša informācijas izplatīšana par apvienības darbu, tostarp ES un valsts politikas līmenī, un jāietver informācija par to, kā tiks īstenoti projekta rezultāti valsts un/vai reģionālā līmenī sadarbībā ar attiecīgajām valsts un nozaru iestādēm,

tāpat rīcības plānā ir jānorāda, kā ES finansējuma iespējas (piemēram, Eiropas struktūrfondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, Erasmus+, COSME, nozaru programmas), kā arī valsts un reģionālais finansējums var atbalstīt prasmju stratēģijas. Šajā saistībā būtu jāņem vērā valsts un reģionālā līmenī pārdomātas specializācijas stratēģijas. Pamatojoties uz labas prakses piemēriem, var izstrādāt modeļus, lai sekmētu šāda finansējuma izmantošanu, tostarp darbinieku prasmju uzlabošanu,

—	nodrošināt visus attiecīgos ES un/vai valsts līmeņa kvalitatīvos pierādījumus un kvantitatīvos datus atbilstoši saistītu atklāto datu formātam.

4. Piešķiršanas kritēriji

Atbilstošos pieteikumus izvērtēs, pamatojoties turpmāk norādītajiem kritērijiem.

1.	Projekta atbilstība (maksimāli 25 punkti, minimālais punktu skaits: 13 punkti)

2.	Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimāli 30 punkti, minimālais punktu skaits: 16 punkti)

3.	Projekta grupas un sadarbības mehānisma kvalitāte (maksimāli 25 punkti, minimālais punktu skaits: 13 punkti)

4.	Ietekme un rezultātu izplatīšana (maksimāli 20 punkti, minimālais punktu skaits: 11 punkti)

Minimālais punktu skaits priekšlikumiem, kas tiks iesniegti novērtēšanas komitejai, ir 70 punkti (no kopējiem 100 punktiem).

5. Budžets

Kopējais aplēstais projektiem piešķiramais līdzfinansējuma budžets ir 28 miljoni EUR (1 miljons EUR 1. daļai, 3 miljoni EUR 2. daļai un 24 miljoni EUR 3. daļai).

1. daļā katras dotācijas apmērs būs no 330 000 EUR līdz 500 000 EUR. Aģentūra ir paredzējusi finansēt aptuveni 3 priekšlikumus.

2. daļā katras dotācijas apmērs būs no 700 000 EUR līdz 1 000 000 EUR. Aģentūra ir paredzējusi finansēt aptuveni 4 priekšlikumus.

3. daļā katras dotācijas apmērs būs līdz 4 000 000 EUR. Aģentūra ir paredzējusi finansēt aptuveni 6 priekšlikumus. Vienai izmēģinājuma nozarei var izvēlēties tikai vienu priekšlikumu.

Aģentūra patur tiesības nepiešķirt visus pieejamos finanšu līdzekļus.

6. Pieteikumu iesniegšanas termiņš

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2017. gada 2. maijam plkst. 12.00 dienā (pēc Briseles laika).

7. Papildu informācija

Pamatnostādnes un pieteikuma e-veidlapu var atrast šajā interneta vietnē:

https://eacea.ec.europa.eu/erasmus-plus/funding/sector-skills-alliances-2017_en

Pieteikumiem jāatbilst visiem pamatnostādnēs norādītajiem noteikumiem.

(1) http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=8848&lang=lv