Pagaidu versija
TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKA RĪKOJUMS
2024. gada 27. martā (*)
Apelācija – Pagaidu noregulējums – Tiesību aktu tuvināšana – Regula (ES) 2022/2065 – Digitālo pakalpojumu vienotais tirgus – Tiešsaistes reklāmas papildu pārredzamība – Lēmums, ar kuru nosaka par ļoti lielu tiešsaistes platformu – Atcelšanas prasība
Lietā C‑639/23 P(R)
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 57. panta otrajai daļai, ko 2023. gada 24. oktobrī iesniegusi
Eiropas Komisija, ko pārstāv L. Armati, A. de Gregorio Merino un P.‑J. Loewenthal, pārstāvji,
prasītāja,
ko atbalsta:
Eiropas Parlaments, ko pārstāv M. Menegatti, E. Ni Chaoimh un L. Taïeb, pārstāvji,
Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv N. Brzezinski, M. Moore un E. Sitbon, pārstāvji,
personas, kas iestājušās apelācijas tiesvedībā,
otra lietas dalībniece:
Amazon Services Europe Sàrl, Luksemburga (Luksemburga), ko pārstāv A. Conrad un M. Frank, Rechtsanwälte, I. Ioannidis, dikigoros, un R. Spanó, avocat,
prasītāja pirmajā instancē,
TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS,
uzklausījis ģenerāladvokātu M. Špunaru [M. Szpunar],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Savā apelācijas sūdzībā Eiropas Komisija lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 27. septembra rīkojumu Amazon Services Europe/Komisija (T‑367/23 R, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais rīkojums”, EU:T:2023:589), ar kuru tas, pirmkārt, uzdeva apturēt Komisijas Lēmuma C(2023) 2746 final (2023. gada 25. aprīlis), ar kuru Amazon Store atzīta par ļoti lielu tiešsaistes platformu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV 2022, L 277, 1. lpp.) 33. panta 4. punktu, izpildi, ciktāl atbilstoši šim lēmumam Amazon Services Europe Sàrl (turpmāk tekstā – “Amazon”) uzlikts pienākums padarīt publiski pieejamu reklāmas repozitoriju, kas prasīts šīs regulas 39. pantā, neietekmējot Amazon pienākumu uzturēt šo repozitoriju, un, otrkārt, pārējā daļā noraidīja Amazon pieteikumu par pagaidu noregulējumu.
Atbilstošās tiesību normas
Direktīva 2000/31/EK
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV 2000, L 178, 1. lpp.) 6. panta b) punktā ir noteikts:
“Papildus citām informācijas prasībām, ko nosaka Kopienas tiesības, dalībvalstis nodrošina, ka komercziņojumi, kas ir informācijas sabiedrības pakalpojuma daļa vai veido to, atbilst vismaz šādiem noteikumiem:
[..]
b) ir skaidri nosakāma fiziska vai juridiska persona, kuras vārdā komercziņojums ir veikts”.
Direktīva 2005/29/EK
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV 2005, L 149, 22. lpp.), 5. panta 1., 2. un 5. punktā ir noteikts:
“1. Negodīga komercprakse ir aizliegta.
2. Komercprakse ir negodīga, ja:
a) tā ir pretrunā profesionālās rūpības prasībām
un
b) tā attiecībā uz produktu būtiski kropļo vai var būtiski kropļot tā vidusmēra patērētāja saimniecisko rīcību, kuru produkts sasniedz vai kuram tas adresēts, vai vidusmēra grupas pārstāvja saimniecisko rīcību attiecībā uz produktu, ja komercprakse ir vērsta uz īpašu patērētāju grupu. [..]
5. Šīs direktīvas I pielikumā dotajā sarakstā ietverti komercprakses veidi, kas visos apstākļos uzskatāmi par negodīgiem. To pašu vienotu sarakstu piemēro visās dalībvalstīs, un to var grozīt tikai ar šīs direktīvas pārskatīšanu.”
4 Saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu starp komercpraksēm, kuras tiek uzskatītas par negodīgām visos apstākļos, ir iekļautas maldinošas komercprakses. Atbilstoši šā pielikuma 11 punktam maldinoša komercprakse ir tad, “ja saziņas līdzekļos izmanto redakcionālu saturu produkta pārdošanas veicināšanai, ja tirgotājs ir samaksājis par pārdošanas veicināšanu, nenorādot uz to saturā vai ar patērētājiem skaidri saprotamu attēlu vai skaņu palīdzību (reklāmraksts)”.
Regula (ES) 2016/679
5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.) 15. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā ir paredzēts:
“Datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem un saņemt šādu informāciju:
[..]
b) attiecīgo personas datu kategorijas;
[..]
h) tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.”
Regula (ES) 2019/1150
6 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV 2019, L 186, 57. lpp.) 5. panta 1. punkts ir formulēts šādi:
“Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos izklāsta galvenos parametrus, pēc kuriem nosaka ranžējumu, un minēto galveno parametru relatīvās nozīmes piešķiršanas pamatojumu pretstatā citiem parametriem.”
Regula 2022/2065
7 Regulas 2022/2065 75., 76., 95. un 155. apsvērums ir formulēts šādi:
“(75) Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu lomu, ko tās ar savu auditorijas sasniedzamību, jo īpaši pakalpojuma saņēmēju skaita izteiksmē, pilda, veicinot publiskās debates, ekonomiskos darījumus un izplatot informāciju sabiedrībai, viedokļus un idejas un ietekmējot to, kā saņēmēji iegūst un izplata informāciju tiešsaistē, ir svarīgi piemērot minēto platformu nodrošinātājiem konkrētus pienākumus papildus visām tiešsaistes platformām piemērojamajiem pienākumiem. [..]
(76) Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas var radīt tādus riskus sabiedrībai, kas tvēruma un ietekmes ziņā atšķiras no mazāku platformu radītajiem riskiem. Tādēļ šādu ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem būtu jāpiemēro visaugstākie pienācīgas rūpības pienākumu standarti proporcionāli to ietekmei uz sabiedrību. [..]
[..]
(95) Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu izmantotās reklāmas sistēmas rada īpašus riskus, un tām nepieciešama turpmāka publiska un normatīva uzraudzība, ņemot vērā to mērogu un spēju vērst darbības uz pakalpojuma saņēmējiem un sasniegt tos, pamatojoties uz to rīcību minētās platformas vai meklētājprogrammas tiešsaistes saskarnē un ārpus tās. [..]
[..]
(155) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un nodrošināt tādas drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek atbilstīgi aizsargātas [Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk tekstā – “Harta)] noteiktās pamattiesības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tās nespēj nodrošināt nepieciešamo sadarbību un koordināciju, rīkojoties atsevišķi, bet minēto mērķi var labāk sasniegt [Eiropas] Savienības līmenī, ievērojot tās teritoriālo tvērumu un darbības jomu attiecībā uz personām, [Eiropas] Savienība var pieņemt pasākumus [..].”
8 Šīs regulas 26. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā ir noteikts:
“Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kuri rāda reklāmu savās tiešsaistes saskarnēs, nodrošina, ka pakalpojuma saņēmēji var skaidri, uzskatāmi, nepārprotami un reāllaikā attiecībā uz katru konkrēto reklāmu, kas tiek parādīta katram atsevišķam saņēmējam, identificēt:
[..]
b) fizisko vai juridisko personu, kuras vārdā reklāma tiek rādīta;
c) fizisko vai juridisko personu, kas finansē reklāmu, ja minētā persona nav tā pati, kas minēta b) apakšpunktā
d) jēgpilnu informāciju, kas ir tieši un viegli piekļūstama no reklāmas, par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu to saņēmēju, kam tiek rādīta reklāma, un attiecīgā gadījumā, kā minētos parametrus var mainīt.”
9 Saskaņā ar minētās regulas 33. panta 1. un 4. punktu:
“1. Šo iedaļu piemēro tiešsaistes platformām un tiešsaistes meklētājprogrammām, kuru Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējais skaits mēnesī ir vienāds ar 45 miljoniem vai ir lielāks [..].
[..]
4. Komisija pēc konsultēšanās ar iedibinājuma dalībvalsti vai ņemot vērā informāciju, ko iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators sniedzis [..], pieņem lēmumu, ar kuru tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu, kuras vidējais aktīvo pakalpojuma saņēmēju skaits mēnesī ir vienāds ar šā panta 1. punktā minēto skaitu vai lielāks par to, nosaka par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu šīs regulas nolūkos. [..]”
10 Šīs pašas regulas 38. pantā ir noteikts:
“[..] ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji, kas izmanto ieteikumu sistēmas, nodrošina vismaz vienu iespēju katrai no savām ieteikumu sistēmām, kura nav balstīta uz profilēšanu [..].”
11 Regulas 2022/2065 39. panta 1. un 2. pantā ir paredzēts:
“1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji, kuri rāda reklāmu savās tiešsaistes saskarnēs, visā reklāmas rādīšanas laikposmā un līdz vienam gadam pēc tam, kad reklāma pēdējo reizi minētajās saskarnēs parādīta īpašā saskarnes sadaļā, izmantojot ar meklēšanas funkciju aprīkotu un uzticamu rīku, kurā iespējami vairākkritēriju vaicājumi, un lietojumprogrammas saskarnes, apkopo un dara publiski pieejamu 2. punktā minēto informāciju saturošu repozitoriju. Tie nodrošina, ka repozitorijs nesatur to pakalpojuma saņēmēju personas datus, kuriem tika rādīta vai varēja tikt rādīta reklāma, un veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas precizitāti un pilnīgumu.
2. Repozitorijs ietver vismaz visu šādu informāciju:
a) reklāmas saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums un reklāmas priekšmets;
b) fiziskā vai juridiskā persona, kuras vārdā reklāma rādīta;
c) fiziskā vai juridiskā persona, kas maksājusi par reklāmu, ja attiecīgā persona nav tā pati, kas minēta b) apakšpunktā;
d) laikposms, kurā reklāma rādīta;
e) tas, vai reklāmu bija iecerēts rādīt vienai vai vairākām konkrētām pakalpojuma saņēmēju grupām, un, ja tā, tad galvenie šim nolūkam izmantotie parametri, tostarp attiecīgā gadījumā lēmumi par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai izslēgtu vienu vai vairākas šādas konkrētas grupas;
f) komercpaziņojumi, kas publicēti ļoti lielajās tiešsaistes platformās [..];
g) sasniegto pakalpojuma saņēmēju kopējais skaits un attiecīgā gadījumā visu to grupu vai grupas veidojošo pakalpojuma saņēmēju kopskaits katrā dalībvalstī, kurām reklāma tika īpaši adresēta.”
12 Šīs regulas 92. pantā ir noteikts:
“Šo regulu piemēro ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, kas par tādiem noteikti saskaņā ar 33. panta 4. punktu, no četriem mēnešiem pēc [..] paziņošanas attiecīgajam nodrošinātājam, ja šāds datums ir agrāks nekā 2024. gada 17. februāris.”
13 Minētās regulas 93. panta 2. punktā ir paredzēts:
“Šo regulu piemēro no 2024. gada 17. februāra.
Tomēr [..] 33. panta 3.–6. punktu [..] piemēro no 2022. gada 16. novembra.”
Tiesvedības priekšvēsture
14 Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā rīkojuma 2.–6. punktā. Šīs tiesvedības vajadzībām to var rezumēt šādi.
15 Amazon pieder Amazon grupai, kas ir daudznacionāla sabiedrību grupa. Tās komercdarbība ietver mazumtirdzniecību tiešsaistē un citus pakalpojumus, piemēram, datu mākoni un ciparu straumēšanu. Tā sniedz trešajām personām – pārdevējiem tirdzniecības vietas pakalpojumus, ļaujot tiem piedāvāt produktus tirdzniecībai ar Amazon Store starpniecību. Tāpat tā palīdz trešajām personām – pārdevējiem, tostarp piedāvājot tiem rīkus viņu darbības pārvaldībai un attīstībai, it īpaši Amazon Store vietnē.
16 Apstrīdētajā lēmumā Komisija, balstoties uz Regulas 2022/2065 33. panta 4. punktu, atzina Amazon Store par ļoti lielu tiešsaistes platformu.
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais rīkojums
17 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 5. jūlijā, Amazon cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.
18 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 6. jūlijā, Amazon iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, galvenokārt lūdzot apturēt šā lēmuma izpildi, līdz Vispārējā tiesa būs pieņēmusi galīgu nolēmumu pamatlietā, ciktāl tas uzliek Amazon pienākumu, pirmkārt, piedāvāt lietotājiem izvēles iespēju katrā no ieteikumu sistēmām, kura nav balstīta uz profilēšanu, atbilstoši Regulas 2022/2065 38. pantam, kā arī, otrkārt, pienākumu uzturēt un padarīt publiski pieejamu repozitoriju, kas prasīts šīs regulas 39. pantā.
19 Ar 2023. gada 28. jūlija rīkojumu Amazon Services Europe/Komisija (T‑367/23 R), kas pieņemts, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 157. panta 2. punktu, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs izdeva rīkojumu apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi līdz dienai, kad tiks pasludināts rīkojums par Vispārējā tiesā ierosinātās pagaidu noregulējuma tiesvedības izbeigšanu.
20 Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, pirmkārt, uzdeva apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi, ciktāl šis lēmums uzliek Amazon pienākumu padarīt publiski pieejamu repozitoriju, kas prasīts Regulas 2022/2065 39. pantā, neietekmējot Amazon pienākumu uzturēt šo repozitoriju, un, otrkārt, pārējā daļā noraidīja Amazon iesniegto pieteikumu par pagaidu noregulējumu.
21 Vispirms, attiecībā uz steidzamības nosacījumu, kas vērtēts šā rīkojuma 26.–69. punktā, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs tā 55. punktā uzskatīja, ka Amazon nav pierādījusi būtiska un neatgriezeniska kaitējuma eksistenci, kas izrietētu no Amazon Store pielāgošanas Regulas 2022/2065 38. panta prasībām. Savukārt minētā rīkojuma 65.–69. punktā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs uzskatīja, ka ir juridiski pietiekami pierādīts, ka Amazon Store pielāgošana šīs regulas 39. pantam, iespējams, radīs Amazon būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.
22 Pēc tam, attiecībā uz fumus boni juris nosacījumu Vispārējās tiesas priekšsēdētājs šā paša rīkojuma 79. punktā nosprieda, ka Amazon prasības par apstrīdētā lēmuma atcelšanu pamatojumam izvirzītais trešais pamats, kas balstīts uz minētās regulas 39. panta prettiesiskumu, nav pirmšķietami būtiski nepamatots un līdz ar to tam jāvelta padziļināta izpēte, ko nevar veikt pagaidu noregulējuma tiesnesis.
23 Visbeidzot, pārsūdzētā rīkojuma 83. punktā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs uzskatīja, “ka interesei noraidīt pagaidu noregulējuma pieteikumu ir jāpiekāpjas [Amazon] aizstāvēto interešu priekšā”.
Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
24 Ar Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2023. gada 13. decembra rīkojumu Komisija/Amazon Services Europe (C‑639/23 P(R), EU:C:2023:1006) Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei tika atļauts iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam.
25 Komisija lūdz Tiesu:
– atcelt pārsūdzēto rīkojumu;
– pašai pieņemt galīgo nolēmumu lietā, noraidot pieteikumu par pagaidu noregulējumu un pieteikumu par pagaidu starpnoregulējumu;
– pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;
– vēl pakārtotāk, grozīt pārsūdzēto rīkojumu tā, lai Amazon pienākums padarīt publiski pieejamu repozitoriju, kas prasīts Regulas 2022/2065 39. pantā, tiktu apturēts tikai attiecībā uz šīs regulas 39. panta 2. punkta d) un g) apakšpunktā uzskaitīto informāciju, un
– piespriest Amazon atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.
26 Amazon lūdz Tiesu:
– apelācijas sūdzību noraidīt;
– piespriest Komisijai atlīdzināt ar apelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus un
– gadījumā, ja apelācijas sūdzība tiktu apmierināta, piešķirt tai 28 dienu termiņu, lai izpildītu pienākumu padarīt publiski pieejamu repozitoriju, kas prasīts minētās regulas 39. pantā.
27 Parlaments un Padome lūdz Tiesu apmierināt Komisijas prasījumus.
Par apelācijas sūdzību
28 Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza četrus pamatus, no kuriem pirmais būtībā balstīts uz tiesību kļūdu un acīmredzami kļūdainu fumus boni juris nosacījuma piemērošanu, otrais – uz procesuālo noteikumu pārkāpumu, kā arī uz tiesību kļūdu un acīmredzami kļūdainu steidzamības nosacījuma piemērošanu, trešais – uz tiesību kļūdu un acīmredzami kļūdainu interešu izsvēršanas nosacījuma piemērošanu un ceturtais – uz samērīguma principa pārkāpumu.
29 Vispirms ir jāizvērtē otrā pamata otrā daļa.
Argumenti
30 Otrā pamata otrajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, pārsūdzētā rīkojuma 24. punktā uzskatot, ka viņa rīcībā bija “visi nepieciešamie fakti, lai pieņemtu nolēmumu” par pagaidu noregulējuma pieteikumu, lai gan viņš nebija lēmis par Komisijas iesniegto pieteikumu par procesa organizatorisko pasākumu, pārkāpa sacīkstes principu, tādējādi pārkāpjot arī Vispārējās tiesas Reglamenta 88. un 90. pantu, kā arī audi alteram partem principu.
31 Šajā ziņā tā atgādina, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs 2023. gada 28. jūlijā bija noteicis procesa organizatorisko pasākumu, pēc kura Amazon iesniedza garu procesuālo rakstu ar nolūku pamatot tās apgalvojumu, saskaņā ar kuru informācija, kuru tai liek izpaust Regulas 2022/2065 39. pants, ir konfidenciāla. Komisija norāda, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs turpretim ir noraidījis vēlāku pieteikumu par procesa organizatorisko pasākumu, ko tā bija iesniegusi, lai varētu atbildēt uz jaunajiem argumentiem, ko Amazon sniegusi šajā rakstā.
32 Taču Vispārējās tiesas priekšsēdētājam esot jāievēro sacīkstes princips procesā un audi alteram partem princips, vērtējot nepieciešamību noteikt procesa organizatorisko pasākumu. Līdz ar to Komisijai vajadzēja būt iespējai atbildēt uz iepriekšējā punktā minētajā Amazon rakstā sniegtajiem argumentiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka strīdīgās izpildes apturēšana šajā gadījumā būtu balstīta vienīgi uz apgalvojumu, ka Regulas 2022/2065 39. panta ievērošana uzliktu Amazon pienākumu padarīt publiski pieejamu konfidenciālu informāciju, jo šis apgalvojums parādās vienīgi šajā procesuālajā rakstā. Turklāt apsvērumi par attiecīgās informācijas konfidencialitāti, kas minēti pārsūdzētā rīkojuma 76.–78. punktā, lielā mērā balstās uz šiem argumentiem.
33 Pagaidu noregulējuma tiesvedības steidzamība nepamatojot to, ka Komisijai tiek atņemtas tiesības uz aizstāvību, turklāt tā būtu varējusi sniegt savus apsvērumus ļoti īsā laikā.
34 Amazon uzskata, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājam nebija pienākuma apmierināt Komisijas iesniegto pieteikumu par procesa organizatorisko pasākumu. Sacīkstes princips Savienības tiesai vienīgi neļaujot balstīt savu nolēmumu uz faktiem un dokumentiem, attiecībā uz kuriem pusēm vai vienai no pusēm nav bijis iespējas paust nostāju. Tā kā Amazon tika aicināta komentēt dažus tiesību jautājumus, šis princips neesot ticis pārkāpts. Neesot neviena principa, kas liktu Vispārējās tiesas priekšsēdētājam ļaut katrai no pusēm iesniegt vienādu rakstu skaitu par kādu tiesību jautājumu.
35 Katrā ziņā Komisija neesot pierādījusi, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs būtu nonācis pie atšķirīga iznākuma, ja tas būtu sniedzis Komisijai iespēju atbildēt Amazon.
Vērtējums
36 Pieteikumam par pagaidu noregulējumu pašam par sevi ir jāļauj atbildētājam sagatavot savus apsvērumus un pagaidu noregulējuma tiesnesim lemt par šo pieteikumu, vajadzības gadījumā bez papildu informācijas, jo būtiskajiem faktiskajiem un tiesiskajiem elementiem, uz kuriem tas balstīts, ir jāizriet no paša šā pieteikuma teksta (rīkojums, 2012. gada 19. jūlijs, Akhras/Padome, C‑110/12 P(R), EU:C:2012:507, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Turklāt, ņemot vērā ātrumu, kas pēc būtības raksturo pagaidu noregulējuma tiesvedību, var saprātīgi prasīt, lai puse, kura lūdz noteikt pagaidu pasākumus, jau sava pieteikuma iesniegšanas stadijā – izņemot ārkārtas gadījumus – sniegtu visus tā pamatojumam pieejamos pierādījumus, lai pagaidu noregulējuma tiesnesis uz to pamata varētu novērtēt minētā pieteikuma pamatotību (rīkojums, 2012. gada 19. jūlijs, Akhras/Padome, C‑110/12 P(R), EU:C:2012:507, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Vispārējās tiesas priekšsēdētājam pagaidu noregulējuma tiesneša statusā saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 157. panta 3. punktu ir tiesības vajadzības gadījumā lemt par procesa organizatoriskajiem pasākumiem un pierādījumu savākšanas pasākumiem.
39 Tāpat no Tiesas judikatūras izriet, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājam ir jābūt plašai rīcības brīvībai, lai novērtētu, vai šādi pasākumi ir piemēroti (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2021. gada 1. decembris, Inivos un Inivos/Komisija, C‑471/21 P(R), EU:C:2021:984, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Tomēr viņa novērtējuma brīvība ir jāīsteno ar zināmiem ierobežojumiem, jo pagaidu noregulējuma tiesnesim tostarp ir jāievēro sacīkstes princips. Šis princips ir piemērojams ikvienā procesā, kura iznākumā kāda Savienības iestāde var pieņemt lēmumu, kas var būtiski ietekmēt personas intereses, un it īpaši tiesvedībā Savienības tiesās (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2018. gada 22. novembris, Hércules Club de Fútbol/Komisija, C‑334/18 P(R), EU:C:2018:952, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Šajā ziņā, lai gan taisnība, ka Vispārējās tiesas Reglamenta 157. panta 2. pants ļauj Vispārējās tiesas priekšsēdētājam noteikt pagaidu pasākumus, pat pirms ir iesniegti pretējās puses apsvērumi, šo normu nevar uztvert kā tādu, kas vispārēji atļauj Vispārējās tiesas priekšsēdētājam lemt, neievērojot sacīkstes principu. Minētā norma paredz vienīgi atkāpes procedūru, kas Vispārējās tiesas priekšsēdētājam ļauj noteikt šādus aizsargpasākumus, gaidot nolēmumu, kas jāpieņem par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu uz sacīkstes principu balstītas procedūras, kas prasīta šā reglamenta 157. panta 1. punktā, noslēgumā (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2023. gada 28. septembris, Padome/Mazepin, C‑564/23 P(R), EU:C:2023:727, 60. un 61. punkts).
42 Sacīkstes princips it īpaši piešķir katram lietas dalībniekam, lai kāds būtu tā juridiskais statuss, tiesības uzzināt un apspriest pierādījumus un apsvērumus, kurus tiesā iesniegusi pretējā puse. Lai izpildītu prasības saistībā ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ir svarīgi, lai lietas dalībnieki sacīkstes veidā varētu uzzināt un apspriest tos faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas noteiks tiesvedības iznākumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 27. marts, ITSB/National Lottery Commission, C‑530/12 P, EU:C:2014:186, 54. punkts; 2019. gada 4. decembris, H/Padome, C‑413/18 P, EU:C:2019:1044, 103. un 104. punkts, kā arī 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Landesbank Baden-Württemberg un VNV, C‑584/20 P un C‑621/20 P, EU:C:2021:601, 58. un 59. punkts).
43 No šīm prasībām lietās, uz kurām neattiecas pagaidu noregulējuma tiesvedība, Tiesa tostarp secināja, ka, ja Vispārējā tiesa var brīvi izlemt uzdot jautājumu kādai no pusēm tās reglamentā noteiktajās robežās, tad tai ir pienākums citiem lietas dalībniekiem dot iespēju paust nostāju par atbildi, kas sniegta uz šo jautājumu, vismaz tad, ja tā ietver attiecīgās lietas iznākumam izšķirošus elementus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 4. decembris, H/Padome, C‑413/18 P, EU:C:2019:1044, 105.–116. punkts, kā arī 2020. gada 10. septembris, Rumānija/Komisija, C‑498/19 P, EU:C:2020:686, 75. un 76. punkts).
44 Šis nosacījums ir piemērojams arī tad, ja Vispārējās tiesas priekšsēdētājs uzdod jautājumu kādai no pusēm, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 157. panta 3. punktu.
45 Protams, pirmām kārtām, no Tiesas judikatūras izriet, ka, ņemot vērā steidzamību, kas pēc būtības raksturo pagaidu noregulējuma tiesvedību, pagaidu noregulējuma tiesnesim nav pienākuma sistemātiski uzklausīt prasītāju par jebkuru informāciju, ko sniedzis atbildētājs un ko šis tiesnesis plāno ņemt vērā, lemjot par pieteikumu par pagaidu noregulējumu (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2021. gada 1. decembris, Inivos un Inivos/Komisija, C‑471/21 P(R), EU:C:2021:984, 47. punkts).
46 Tomēr šis risinājums izriet no tāda noteikuma trūkuma, kas principā paredzētu replikas raksta vai atbildes uz repliku iesniegšanu pagaidu noregulējuma tiesvedībā. Tādēļ nevar secināt, ka, ja Vispārējās tiesas priekšsēdētājs atļauj prasītājam iesniegt papildu informāciju sava pieteikuma par pagaidu noregulējumu pamatojumam, tad atbildētājam nav tiesību apspriest šo informāciju, lai gan no šā rīkojuma 36. un 37. punktā minētajiem apsvērumiem izriet, ka šim pieteikumam ir jāietver visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie elementi, un lai gan Vispārējās tiesas Reglamenta 157. panta 1. punktā ir garantētas atbildētāja tiesības sniegt apsvērumus par minēto pieteikumu.
47 Otrām kārtām, lai arī 2020. gada 17. decembra rīkojumā Anglo Austrian AAB un Belegging-Maatschappij “Far-East”/ECB (C‑207/20 P(R), EU:C:2020:1057) Tiesas priekšsēdētāja vietniece noraidīja prasītāju šajā lietā iebildumu, kas bija balstīts uz tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, ko radīja nespēja paust nostāju par pierādījumu, kurš nebija pieejams pieteikuma par pagaidu noregulējumu iesniegšanas dienā, tomēr jāsecina, ka sacīkstes trūkums lietā, kurā ticis izdots šis rīkojums, nebija cēlies no Vispārējās tiesas priekšsēdētāja noteikta procesa organizatoriskā pasākuma. Turklāt, noraidot šo iebildumu, Tiesas priekšsēdētāja vietniece bija balstījusies vienīgi uz to, ka prasītāji šajā lietā bija atteikušies izmantot procesuālās garantijas, kas bija to rīcībā, nelūdzot Vispārējās tiesas priekšsēdētājam noteikt procesa organizatorisko pasākumu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 88. pantu.
48 Šajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ar 2023. gada 28. jūlijā noteiktu procesa organizatorisko pasākumu bija aicinājis Amazon formulēt komentārus par Komisijas pirmajā instancē iesniegto rakstveida apsvērumu 109.–118. punktu.
49 Atbildē uz šo procesa organizatorisko pasākumu Amazon izklāstīja virkni argumentu ar nolūku pierādīt, ka informācija, kuru tai liek izpaust Regulas 2022/2065 39. pants, ir konfidenciāla, ka šīs informācijas izpaušana tai radīs būtisku kaitējumu un ka ir jāaizsargā intereses, kuras aizskars šāda izpaušana.
50 Kā savā vērtējumā par fumus boni juris nosacījumu uzsver Komisija, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs pārsūdzētā rīkojuma 76.–78. punktā ir balstījies uz argumentāciju, kurā būtībā ir atkārtoti Amazon atbildē uz 2023. gada 28. jūlija procesa organizatorisko pasākumu minētie elementi.
51 Tādēļ šķiet, ka šī atbilde ietvēra lietas iznākumam izšķirošus elementus.
52 Taču Komisijai bija liegta jebkāda iespēja paust nostāju par Amazon šajā atbildē sniegtajiem argumentiem.
53 Pirmkārt, Amazon atbilde uz 2023. gada 28. jūlija procesa organizatorisko pasākumu tika paziņota Komisijai 2023. gada 30. augustā, un tā netika aicināta paust nostāju par šo atbildi.
54 Otrkārt, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs neapmierināja Komisijas 2023. gada 15. septembrī saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 88. pantu iesniegtu pieteikumu par procesa organizatorisko pasākumu, kurā tā lūdza atļauju atbildēt uz šā rīkojuma 49. punktā minēto Amazon atbildi, lai saglabātu tiesību vienlīdzību un ļautu Vispārējai tiesai lemt par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, zinot visus lietas apstākļus.
55 Treškārt, pārsūdzētā rīkojuma 24. punktā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs uzskatīja, ka viņa rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, lai lemtu par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, un nav nepieciešams vispirms uzklausīt pušu mutvārdu apsvērumus.
56 Turklāt, tā kā no Komisijas apsvērumiem izriet, ka, ja Vispārējās tiesas priekšsēdētājs būtu to uzaicinājis paust nostāju par šā rīkojuma 49. punktā minēto Amazon atbildi, tā būtu sniegusi papildu argumentus, lai pierādītu, ka informācijā, kuru Regulas 2022/2065 39. pants Amazon liek izpaust, nav nekā konfidenciāla, nevar a priori izslēgt, ka šo argumentu vērtējums būtu varējis mudināt Vispārējās tiesas priekšsēdētāju pilnībā noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu.
57 No iepriekš minētā izriet, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs pārkāpa sacīkstes principu, un tādēļ otrā pamata otrā daļa ir jāapmierina.
58 Tā kā Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vērtējums par fumus boni juris nosacījumu ir izšķiroši pamatots ar elementiem, kuriem nav ticis piemērots sacīkstes princips, ar šā principa pārkāpumu vien pietiek, lai pamatotu pārsūdzētā rīkojuma rezolutīvās daļas 1. punkta, kurā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs izdeva rīkojumu apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi, ciktāl atbilstoši šim lēmumam Amazon būtu pienākums padarīt publiski pieejamu repozitoriju, kas prasīts Regulas 2022/2065 39. pantā, neietekmējot Amazon pienākumu uzturēt šo repozitoriju, atcelšanu.
59 Turpretim šis sacīkstes principa pārkāpums nevar likt atcelt minētā rīkojuma rezolutīvās daļas 2. punktu, kurā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs pieteikumu par pagaidu noregulējumu pārējā daļā noraidīja.
60 Šis 2. punkts ir balstīts uz minētā rīkojuma 55. punktā iekļauto Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vērtējumu, saskaņā ar kuru Amazon nebija pierādījusi būtiska un neatgriezeniska kaitējuma eksistenci, kas izrietētu no Amazon Store pielāgošanas Regulas 2022/2065 38. panta prasībām.
61 No vienas puses, šis vērtējums izriet no Vispārējās tiesas priekšsēdētāja rīkojuma 35.–54. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, kuros viņš nekādi nebalstās uz šā rīkojuma 49. punktā minētajā Amazon atbildē minētajiem elementiem.
62 No otras puses, pārējās apelācijas sūdzības otrā pamata daļas un pārējie Komisijas izvirzītie pamati tās apelācijas sūdzības pamatojumam nav vērsti pret šo 35.–54. punktu.
63 No tā izriet, ka apelācijas sūdzība ir jānoraida, ciktāl tajā tiek prasīts atcelt pārsūdzētā rīkojuma rezolutīvās daļas 2. punktu, un nav vajadzības izvērtēt citas daļas un citus pamatus.
Par Vispārējā tiesā iesniegto pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu
64 Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo daļu Vispārējās tiesas nolēmuma atcelšanas gadījumā Tiesa var vai nu pati pieņemt galīgo spriedumu lietā, ja to atļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma pieņemšanai Vispārējā tiesā. Šī norma ir piemērojama arī apelācijas sūdzībām, kas iesniegtas atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 57. panta otrajai daļai (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2024. gada 2. februāris, Mylan Ireland/Komisija, C‑604/23 P(R), EU:C:2024:117, 38. punkts).
65 Šajā gadījumā, tā kā, pirmkārt, Komisija ir iesniegusi Tiesā argumentus, ar kuriem tā vēlējās iebilst pret šā rīkojuma 49. punktā minētajā Amazon atbildē ietvertajiem elementiem, un, otrkārt, tā kā savas apelācijas sūdzības prasījumos tā ir lūgusi Tiesu pieņemt galīgo nolēmumu lietā, tad, ņemot vērā steidzamību, kas raksturo pagaidu noregulējuma tiesvedību, ir jālemj par Amazon iesniegto pieteikumu par pagaidu noregulējumu, daļā, kurā tas attiecas uz apstrīdētā lēmuma izpildes apturēšanu, ciktāl šis lēmums uzliek Amazon pienākumu uzturēt un padarīt publiski pieejamu repozitoriju, kas prasīts Regulas 2022/2065 39. pantā.
66 Šajā nolūkā jāatgādina, ka Vispārējās tiesas Reglamenta 156. panta [3]. punktā ir noteikts, ka pieteikumos par pagaidu noregulējumu norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri pirmšķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru piemērošanas apturēšanu vai citus pagaidu pasākumus pagaidu noregulējuma tiesnesis var noteikt, ja ir pierādīts, ka to noteikšanu pirmšķietami pamato faktiskie un tiesību pamati (fumus boni juris) un ka tie ir steidzami tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu tās puses interesēm, kura tos lūgusi, tie ir jāpieņem un tie stājas spēkā vēl pirms nolēmuma par apelācijas sūdzību pēc būtības. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, proti, pieteikumi par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida, ja viens no tiem nav izpildīts. Tāpat pagaidu noregulējuma tiesnesis vajadzības gadījumā veic iesaistīto interešu izsvēršanu (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2024. gada 2. februāris, Mylan Ireland/Komisija, C‑604/23 P(R), EU:C:2024:117, 40. punkts).
Par “fumus boni juris”
Argumentācija
67 Lai pierādītu fumus boni juris, Amazon izvirza trīs pamatus, kas iesniegti pamatprasības pamatojumam.
68 Savā argumentācijā saistībā ar trešo pamatu, kurš jāizvērtē iesākumā, Amazon izvirza iebildi par Regulas 2022/2065 39. panta prettiesiskumu, kas balstīta uz vienlīdzīgas attieksmes principa, kā arī Hartas 7., 16. un 17. panta pārkāpumu.
69 Šajā ziņā Amazon apgalvo, ka šajā 39. pantā paredzētais pienākums visiem pieejamā repozitorijā publiskot virkni detalizētas informācijas par Amazon Store publicētajām reklāmām būtu smags Hartas 7. panta un vispārējā komercnoslēpumu aizsardzības principa pārkāpums. Turklāt, ņemot vērā šīs informācijas stratēģisko raksturu, pienākums to izpaust traucētu Amazon komercdarbībai un līdz ar to pārkāptu Hartas 16. un 17. pantu.
70 Amazon precizē, ka, lai gan daļa minētās informācijas patiešām ir jāpublisko, piemērojot dažādus Savienības tiesību aktus, tas konkrētāk neattiecas uz informāciju par laikposmu, kurā tika publicēta kāda konkrēta reklāma, vai uz sasniegto pakalpojuma saņēmēju skaitu. Turklāt šie Savienības tiesību akti uzliekot pienākumu izpaust informāciju nevis visai sabiedrībai, bet tikai reklāmu pakalpojuma saņēmējiem.
71 Pirmām kārtām, Regulas 2022/2065 39. panta piemērošana nebūtu atbilstoša, ņemot vērā atšķirības starp tiešsaistes tirdzniecības vietām un citām ļoti lielām tiešsaistes platformām. Otrām kārtām, Savienības likumdevējs būtu varējis sasniegt mērķus – novērst pretlikumīgas reklāmas risku vai manipulācijas un dezinformācijas tehnikas, kas reāli un paredzami negatīvi ietekmē sabiedrības veselību, valsts drošību, civilo diskursu, politisko līdzdalību un vienlīdzību – ar alternatīva risinājuma palīdzību, kas mazāk aizskartu Amazon tiesības, uzliekot tai pienākumu saprātīgi veidotu repozitoriju nodot vienīgi regulatoru un licencētu pētnieku rīcībā.
72 Komisija uzskata, ka Amazon trešo pamatu nav iespējams pamatoti apmierināt.
73 Pirmkārt, šis pamats esot acīmredzami nepieņemams. Saskaņā ar Tiesas judikatūru iebilde par Regulas 2022/2065 39. panta prettiesiskumu, kas pamatota ar LESD 277. pantu, esot pieņemama tikai tiktāl, ciktāl šis 39. pants veido apstrīdētā lēmuma juridisko pamatu vai tam ir tieša juridiska saikne ar šo lēmumu. Taču tā neesot. Ar to, ka Regulas 2022/2065 III nodaļas 5. iedaļas normas esot piemērojamas Amazon vienīgi pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi tādu lēmumu kā apstrīdētais lēmums, kurā Amazon šīs regulas izpratnē ir noteikta kā ļoti liela tiešsaistes platforma vai ļoti liela meklētājprogramma, nepietiekot, lai konstatētu tiešu juridisku saikni starp šīm tiesību normām un šo lēmumu. Pretējs risinājums turklāt atņemtu minētajām tiesību normām to tiešo izpildāmību. Pie tam, ņemot vērā saiknes starp apstrīdēto lēmumu un minētās regulas 39. pantu raksturu, šā panta prettiesiskums nevarētu izraisīt minētā lēmuma atcelšanu.
74 Otrkārt, Amazon nekādi neesot pamatojusi apgalvojumu, ka Regulas 2022/2065 39. pants apdraud tās pamattiesības. Tādējādi pieteikums par pagaidu noregulējumu neietverot nevienu argumentu, kas pierādītu tādas informācijas konfidencialitāti, kuru Amazon liek izpaust Regulas 2022/2065 39. pants. It īpaši Amazon neesot pierādījusi, ka šī informācija ir zināma tikai ierobežotam skaitam personu, ka tās izpaušana var radīt Amazon būtisku kaitējumu un ka intereses, kuras var aizskart izpaušana, ir objektīvi aizsargājamas.
75 Katrā ziņā šai informācijai neesot konfidenciāla rakstura, jo Amazon jau saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem esot pienākums lielāko daļu tās padarīt publiski pieejamu. Šajā ziņā Komisija atsaucas ne tikai uz Regulu 2022/2065, bet arī uz Direktīvām 2000/31 un 2005/29, kā arī Regulām 2016/679 un 2019/1150. Turklāt daļu minētās informācijas varētu iegūt ar komercpiedāvājumiem vai reklāmas rādītājiem un tirgū piedāvāto datu analīzi.
76 Treškārt, Amazon izdarītais nošķīrums starp tiešsaistes tirdzniecības vietām un citām ļoti lielām tiešsaistes platformām neesot pamatots, ņemot vērā Regulas 2022/2065 mērķus.
Vērtējums
77 No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts, ja vismaz viens no pamatiem, kuru lietas dalībnieks, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus, ir izvirzījis pamatprasības pamatojumam, prima facie nešķiet acīmredzami nepamatots. Tas tā ir it īpaši gadījumā, ja viens no šiem pamatiem liecina par sarežģītu juridisku jautājumu esamību, kuru risinājums sākotnēji nav acīmredzams un kuri tātad būtu jāizvērtē padziļināti, ko pagaidu noregulējuma tiesnesis nevar veikt, bet kas ir jāizskata pamattiesvedībā, vai arī, ja strīds lietas dalībnieku starpā atklāj, ka pastāv nozīmīgas juridiskas pretrunas, kuru risinājums nav acīmredzams (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2022. gada 24. maijs, Puigdemont i Casamajó u.c./Parlaments un Spānija, C‑629/21 P(R), EU:C:2022:413, 188. punkts un tajā minētā judikatūra).
78 Lietas dalībnieki, pirmkārt, apstrīd trešā Amazon izvirzītā pamata, kas balstīts uz Regulas 2022/2065 39. panta prettiesiskumu, pieņemamību.
79 Saskaņā ar LESD 277. pantu “jebkura puse tiesvedībā, kurā izskata Savienības iestāžu vai struktūru pieņemtus vispārējas piemērošanas pasākumus, var atsaukties uz 263. panta otrajā daļā norādītajiem iemesliem, lai Eiropas Savienības Tiesā pierādītu šo pasākumu nepiemērojamību”.
80 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru šis pants ir vispārējā tiesību principa izpausme, kas nodrošina ikvienam lietas dalībniekam – lai panāktu tam adresēta lēmuma atcelšanu – tiesības ar blakus prasību apstrīdēt šāda lēmuma pamatā esošu vispārpiemērojamu tiesību aktu spēkā esamību (spriedums, 2023. gada 16. marts, Komisija/Calhau Correia de Paiva, C‑511/21 P, EU:C:2023:208, 44. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
81 Tā kā LESD 277. panta mērķis nav ļaut lietas dalībniekam apstrīdēt jebkāda vispārpiemērojama akta piemērojamību, pamatojot jebkādu prasību, aktam, kura prettiesiskums tiek izvirzīts, jābūt tieši vai netieši piemērojamam lietā, kas ir prasības priekšmets (spriedums, 2023. gada 16. marts, Komisija/Calhau Correia de Paiva, C‑511/21 P, EU:C:2023:208, 45. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
82 Tādējādi saistībā ar atcelšanas prasību pret individuāliem lēmumiem Tiesa ir nospriedusi, ka iebildi par prettiesiskumu var likumīgi izvirzīt pret minēto lēmumu pamatā esoša vai ar šādiem lēmumiem tieši juridiski saistīta vispārpiemērojama tiesību akta normām (spriedums, 2023. gada 16. marts, Komisija/Calhau Correia de Paiva, C‑511/21 P, EU:C:2023:208, 46. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
83 Tiešu juridisku saikni it īpaši var radīt tas, ka tiesību norma, kuras prettiesiskums ir izvirzīts iebildē, ir izmantota apstrīdētā lēmuma pamatojumā, tostarp, ja tā nav minēta šā lēmuma formālajā pamatojumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 16. marts, Komisija/Calhau Correia de Paiva, C‑511/21 P, EU:C:2023:208, 52. punkts).
84 Turpretim Tiesa ir nospriedusi, ka iebilde par prettiesiskumu, kas vērsta pret vispārpiemērojamu aktu, ja individuālais apstrīdētais lēmums nav tā piemērošanas pasākums, ir nepieņemama (spriedums, 2023. gada 16. marts, Komisija/Calhau Correia de Paiva, C‑511/21 P, EU:C:2023:208, 47. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
85 Šajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka Regulas 2022/2065 39. pants nav apstrīdētā lēmuma juridiskais pamats.
86 Taču no šā rīkojuma 82. punktā minētās judikatūras izriet, ka iebildi par prettiesiskumu var izvirzīt pret jebkuru vispārpiemērojama tiesību akta normu, kam ir tieša juridiska saikne ar apstrīdēto lēmumu, pat ja šī tiesību norma nav minētā lēmuma juridiskais pamats.
87 Šajā lietā Amazon apgalvo, ka pastāv pietiekami tieša juridiska saikne starp Regulas 2022/2065 39. pantu un apstrīdēto lēmumu, jo Amazon Store šis pants ir piemērojams pieņemtā lēmuma dēļ, un no šā apstākļa tā būtībā secina, ka minētais pants un minētais lēmums ir vienota juridiska režīma daļas, kura tiesiskumu Amazon vēlas apstrīdēt.
88 Nevar a priori izslēgt, ka šāda veida saikni, kā apgalvo Komisija, var uzskatīt par nepietiekami tiešu, lai pamatotu Amazon izvirzītās iebildes par prettiesiskumu pieņemamību, it īpaši ņemot vērā to, ka nav nedz apgalvots, nedz pierādīts, ka šī saikne nozīmētu, ka Regulas 2022/2065 39. pantu var saistīt ar iemesliem, kas ir apstrīdētā lēmuma pamatā, vai pašu šā lēmuma mērķi.
89 Tomēr nešķiet, ka Tiesa jau būtu noteikusi, vai šādu saikni var kvalificēt kā “tiešu juridisku saikni” šā rīkojuma 82. punktā minētās judikatūras izpratnē.
90 Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, LESD 277. pants ir jāinterpretē tā, lai izvairītos mākslīgi nodalīt viena juridiskā režīma dažādus aspektus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 8. septembris, Komisija un Padome/Carreras Sequeros u.c., C‑119/19 P un C‑126/19 P, EU:C:2020:676, 76. punkts).
91 Šādā kontekstā juridiskās saiknes starp Regulas 2022/2065 39. pantu un apstrīdēto lēmumu vērtējums LESD 277. panta piemērošanas nolūkā, šķiet, rada sarežģītu tiesību jautājumu, kura risinājums nav uzreiz skaidrs un līdz ar to prasa padziļinātu izpēti.
92 Otrkārt, ja tiktu pieļauta trešā pamata pieņemamība, šā pamata vērtējums prasītu, lai tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, noteiktu, vai Regulas 2022/2065 39. pants atbilst vienlīdzīgas attieksmes principam, kā arī Hartas 7., 16. un 17. pantam.
93 Lai izvērtētu Amazon sniegtos argumentus attiecībā uz fumus boni juris nosacījumu, vispirms ir jāizvērtē šis pamats, ciktāl tas saistīts ar apgalvotu Hartas 7. un 16. panta pārkāpumu.
94 Hartas 7. pantā ir paredzēts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.
95 Savukārt Hartas 16. pantā ir paredzēts, ka darījumdarbības brīvību atzīst saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi.
96 No Regulas 2022/2065 39. panta 1. un 2. punkta izriet, ka šo tiesību normu piemērošana Amazon uzliktu tai pienākumu padarīt publiski pieejamu repozitoriju, kas ietver dažādu informāciju par reklāmām, kas publicētas ļoti lielās tiešsaistes platformās. Šajā informācijā ietilpst tostarp reklāmas saturs, persona, kuras vārdā reklāma rādīta, laikposms, kurā reklāma rādīta, galvenie parametri, kas izmantoti, lai vērstos pie noteiktiem saņēmējiem, komercpaziņojumi, kas publicēti ļoti lielajās tiešsaistes platformās, vai arī sasniegtais pakalpojuma saņēmēju kopskaits.
97 Tā kā šī informācija kopumā sniedz detalizētas norādes par visām Amazon darbībām tiešsaistes reklāmas jomā, tajā skaitā par attiecībām ar klientiem vai īstenoto komerciālo paziņojumu kampaņu precīziem veidiem, nevar a priori izslēgt, ka Regulas 2022/2065 39. panta uzliktos pienākumus – kā apgalvo Amazon – var uzskatīt par tādiem, kas ierobežo Amazon ar Hartas 7. un 16. pantu piešķirtās tiesības, un, lai nonāktu pie šāda sākotnēja secinājuma, Amazon nav nepieciešams sniegt papildu argumentus ar nolūku pierādīt minētās informācijas konfidenciālo raksturu.
98 Protams, citādi būtu, ja uzskatītu – kā apgalvo Komisija –, ka informācija, kuru Amazon liek izpaust Regulas 2022/2065 39. pants, patiesībā jau ir publiski pieejama neatkarīgi no šā panta piemērošanas.
99 Šajā ziņā patiešām šķiet, ka daļa šīs informācijas ir jāizpauž saskaņā ar citām Savienības tiesību normām.
100 Vispirms, cita starpā šķiet, ka personas, kuras vārdā tiek rādīta reklāma, identitātes izpaušanu prasa Direktīvas 2000/31 6. panta b) apakšpunkta un Regulas 2022/2065 26. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana. Pēc tam, a priori šķiet, ka Komisija pamatoti apgalvo, ka galvenie parametri dažu adresātu izvēlei ir jāizpauž saskaņā ar Regulas 2016/679 15. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktu, Regulas 2019/1150 5. panta 1. punktu, kā arī Regulas 2022/2065 26. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Visbeidzot, nevar izslēgt, ka komerciāla paziņojuma publicēšanu ļoti lielā tiešsaistes platformā, par to neinformējot attiecīgo patērētāju, var kvalificēt kā negodīgu komercpraksi saskaņā ar Direktīvas 2005/29 5. panta 5. punktu un I pielikuma 11. punktu.
101 Tomēr no Komisijas argumentācijas vai, plašāk, no lietas materiāliem, kas ir Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīcībā, neizriet, ka visa Regulas 2022/2065 39. panta 2. punktā minētā informācija un it īpaši laikposms, kurā reklāma tiek izplatīta, vai kopējais sasniegtais pakalpojuma saņēmēju skaits, ir jāizpauž neatkarīgi no šā 39. panta piemērošanas. Turklāt jāsecina, ka Komisija apgalvo vienīgi to, ka šāds izpaušanas pienākums attiecas uz lielāko šīs informācijas daļu, un tādējādi tā neapgalvo, ka tas attiecas uz visu minēto informāciju.
102 Pie tam informācijas izpaušanas vienam konkrētam patērētājam vai visai sabiedrībai vienlīdzīgais raksturs Hartas 7. un 16. panta piemērošanas nolūkā ir lielākoties jauns un samērā sarežģīts jautājums.
103 Turklāt, lai gan Komisija apgalvo, ka Regulas 2022/2065 39. panta 2. punktā minētajai informācijai analogu informāciju Amazon gadījumā var iegūt no komercpiedāvājumiem, tā nesniedz nevienu pierādījumu šādam apgalvojumam.
104 Attiecībā uz apgalvojumu, ka šādu informāciju var iegūt, balstoties uz reklāmas rādītājiem un tirgū piedāvāto datu analīzi, ja nav papildu precizējumu par attiecīgo informāciju, ar to nepietiek, lai pierādītu, ka Amazon nav pienākums, piemērojot šīs regulas 39. pantu, padarīt publiski pieejamu tobrīd konfidenciālu informāciju.
105 Turklāt Komisijas arguments, ka Amazon bija pienākums pierādīt, ka aplūkotās informācijas izpaušana tai var radīt būtisku kaitējumu un ka intereses, kuras var aizskart šī izpaušana, ir objektīvi aizsargājamas, ir atbilstošo Hartas normu interpretācija, kas pirmšķietami neizriet ne no šo tiesību normu teksta, ne no Tiesas judikatūras. Šāda argumenta pamatotība līdz ar to ir jāizvērtē tiesai, kas izskata lietu pēc būtības.
106 Šādos apstākļos pagaidu noregulējuma tiesnesis nevar secināt, ka ir acīmredzami pietiekami pierādīts, ka informācijai, kuru Regulas 2022/2065 39. pants Amazon liek izpaust, nav konfidenciāls raksturs un ka līdz ar to šā 39. panta piemērošana Amazon neierobežos tiesības, ko tai piešķir Hartas 7. un 16. pants.
107 Taču šāds tiesību ierobežojums varētu pierādīt Regulas 2022/2065 39. panta prettiesiskumu tikai tad, ja minētais ierobežojums būtu pretrunā Hartas 52. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem.
108 Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka tādu tiesību, kādas minētas Hartas 7. un 16. pantā, izmantošanas ierobežojumus drīkst noteikt tikai tad, ja tie ir paredzēti tiesību aktos, tajos tiek respektēta šo tiesību un brīvību būtība un, ievērojot samērīguma principu, tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.
109 Vērtējums, kas jāveic, lai noteiktu, vai šajā gadījumā šie nosacījumi ir izpildīti, paredz ņemt vērā dažādus faktorus, piemēram, visas Regulas 2022/2065 39. panta 2. punktā minētās informācijas publiskošanas ieguldījumu Savienības likumdevēja mērķu īstenošanā, Hartas 7. un 16. pantā paredzēto tiesību ierobežošanas smagumu vai iespējamu alternatīvu risinājumu pastāvēšanu, kas mazāk aizskartu šīs tiesības.
110 Līdz ar to, pat ja šajā ziņā Savienības likumdevējam ir jāatzīst plaša rīcības brīvība, jautājums par to, vai likumdevējs ir pārsniedzis šīs rīcības brīvības robežas, pieņemot Regulas 2022/2065 39. pantu, veido būtisku juridisku pretrunu, kuras risinājums nav acīmredzams.
111 Ņemot vērā iepriekš sacīto, pēc vispārīgas pārbaudes, kas jāveic pagaidu noregulējuma tiesnesim, nelemjot par Amazon izvirzītā trešā pamata pamatotību, kas ir vienīgi tiesas, kura izskata lietu pēc būtības, kompetencē, nevar secināt, ka šis pamats pirmšķietami būtu jāuzskata par pilnībā nebūtisku.
112 No tā izriet, ka fumus boni juris nosacījums ir izpildīts attiecībā uz argumentiem, kas balstīti uz iebildi par Regulas 2022/2065 39. panta prettiesiskumu.
Par steidzamību
Argumentācija
113 Lai pierādītu, ka ir izpildīts nosacījums par steidzamību, Amazon apgalvo, ka Regulas 2022/2065 39. pantā prasītā reklāmas repozitorija publiskošana tai radītu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.
114 Vispirms, šā repozitorija publiskošana liktu Amazon izpaust konfidenciālu informāciju par Amazon un tās reklāmdevējiem. Minētajā repozitorijā it īpaši būtu norādīti pakalpojuma saņēmēju parametri, kurus var sniegt Amazon, un klientu skaits, ko šie parametri ļauj sasniegt. Tiklīdz šī informācija tiktu izpausta, Amazon konkurenti iegūtu zināšanas par efektīvākajām stratēģijām un tehnoloģijām. Turklāt minētās informācijas izpaušana kaitētu Amazon reklāmas partneriem, atklājot viņu stratēģijas. Tādējādi Amazon darbība reklāmas jomā tiktu smagi un neatgriezeniski sabojāta.
115 Turpinot, Regulas 2022/2065 39. pantā prasītā repozitorija publiskošana neatgriezeniski samazinātu Amazon daļas tirgū gan attiecībā uz tās vispārējām tirdzniecības darbībām, gan uz tās darbību reklāmas jomā. Patiesībā šā repozitorija publiskošana novirzītu trešās personas – pārdevējus no Amazon Store un samazinātu viņu vēlmi izvietot reklāmu Amazon Store. Turklāt uzņēmēju, kuri izvieto reklāmu Amazon Store, konkurenti varētu kopēt un atdarināt efektīvākās reklāmas stratēģijas. Ilgtermiņā minētā repozitorija publiskošana var ietekmēt patērētāju pieredzi, samazinot reklāmas apjomu un atturot pārdevējus no Amazon Store platformas.
116 Visbeidzot, Amazon ciestie zaudējumi būtu ne tikai finansiāla rakstura un tos varētu aprēķināt ne tikai naudas līdzekļos. Tās konkurences stāvokļa pasliktināšanās varētu arī izraisīt negatīvas atgriezeniskās saites rašanos. Turklāt var būt neiespējami precīzi aprēķināt Regulas 2022/2065 39. pantā prasītā repozitorija publiskošanas specifisko ietekmi, it īpaši tādēļ, ka šī publiskošana nozīmētu konfidenciālas informācijas izpaušanu.
117 Komisija uzskata, ka Amazon nav pierādījusi, ka šajā gadījumā ir izpildīts nosacījums par steidzamību.
118 Amazon vienīgi paužot apgalvojumus – visbiežāk varbūtības izteiksmē –, kas nav pamatoti un nav savstarpēji saistīti. Turklāt Amazon neesot sniegusi informāciju, kas pierādītu, ka tās apgalvotais kaitējums ir paredzams ar pietiekamu iespējamību. Arī tas, ka Amazon esot grūtības pierādīt prasības par tās zaudējumu atlīdzību pamatotību, nevarot pierādīt, ka tos nav iespējams aprēķināt.
119 Papildus, Amazon neesot pierādījusi, ka fumus boni juris nosacījums ir izpildīts attiecībā uz tādas informācijas konfidencialitāti, kas tai būtu jāiekļauj Regulas 2022/2065 39. pantā prasītajā repozitorijā. Taču pagaidu noregulējuma tiesnesim, veicot steidzamības nosacījuma vērtējumu, būtu jāuzskata, ka daļai informācijas ir konfidenciāls raksturs, tikai tad, ja šis nosacījums ir izpildīts. Katrā ziņā šī informācija neesot konfidenciāla.
Vērtējums
120 No Tiesas judikatūras izriet, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir garantēt pieņemamā galīgā nolēmuma pilnīgu efektivitāti, lai novērstu Tiesas nodrošinātās tiesiskās aizsardzības trūkumus. Lai panāktu šo mērķi, steidzamība ir jānovērtē attiecībā pret nepieciešamību pieņemt pagaidu nolēmumu, lai izvairītos no būtiska un neatgriezeniska kaitējuma radīšanas tam lietas dalībniekam, kas lūdz pagaidu aizsardzību. Šim lietas dalībniekam ir jāsniedz pierādījumi, ka tas nevar sagaidīt pamattiesvedības noslēgumu, neciešot šāda veida kaitējumu. Kaut gan, lai pierādītu šāda kaitējuma pastāvēšanu, nav jāpieprasa, ka tā rašanās un nenovēršamība tiek pierādīta ar pilnīgu pārliecību, un pietiek ar to, ka minētais pasākums ir paredzams ar pietiekamu iespējamību, tomēr lietas dalībniekam, kas lūdz pagaidu pasākumu noteikšanu, ir pienākums pierādīt faktus, kuri var pamatot šāda kaitējuma iespējamību (Tiesas priekšsēdētāja vietnieces rīkojums, 2021. gada 16. jūlijs, Symrise/ECHA, C‑282/21 P(R), EU:C:2021:631, 40. punkts).
121 Pirmkārt, runājot par Amazon apgalvojumu, ka Regulas 2022/2065 39. pantā prasītā repozitorija publiskošana izraisīs tās tirgus daļu samazinājumu un līdz ar to radīs tai būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, jāatgādina, ka, ja lietas dalībnieks, kas lūdz pagaidu pasākuma noteikšanu, atsaucas uz savu tirgus daļu zaudēšanu, tam ir jāpierāda, ka strukturālas vai juridiskas dabas šķēršļi tam neļaus atgūt vērā ņemamu savu tirgus daļu apjomu gadījumā, ja tā prasība pamatlietā galu galā tiks apmierināta (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2024. gada 2. februāris, Mylan Ireland/Komisija, C‑604/23 P(R), EU:C:2024:117, 84. punkts un tajā minētā judikatūra).
122 Lai gan Amazon patiešām apgalvo, ka tirgus daļu zaudēšana pēc šā repozitorija publiskošanas būs neatgriezeniska, tā savā pieteikumā par pagaidu noregulējumu nenorāda specifiskus šķēršļus, kas tai neļautu atgūt minētās tirgus daļas gadījumā, ja tai vairs nebūtu pienākuma uzturēt tiešsaistē šo repozitoriju, jo apstrīdētais lēmums tiktu atcelts.
123 Protams, Amazon šajā ziņā atsaucas arī uz dažiem tās pieteikuma par pagaidu noregulējumu pielikumā pievienotā novērtējuma punktiem, no kuriem izriet, ka Amazon varētu būt grūti panākt, lai tās platformā atgriežas to pametušie pārdevēji, jo tie būtu pieraduši izmantot citu platformu un varētu vēlēties saglabāt saites, ko tie būtu izveidojuši ar saviem klientiem šajā citā platformā.
124 Tomēr, pirmām kārtām, šajā novērtējumā ir vien izteiktas hipotēzes, neizvērtējot to īstenošanās iespējamību. Otrām kārtām, minētais novērtējums neietver nevienu pierādījumu vai atsauci, kas varētu pierādīt, ka minēto hipotēžu īstenošanās ir patiešām iespējama.
125 Līdz ar to nevar uzskatīt, ka Amazon būtu pierādījusi strukturāla vai juridiska rakstura šķēršļu pastāvēšanu, kas apstrīdētā lēmuma atcelšanas gadījumā tai traucētu atgūt vērā ņemamu tirgus daļu apjomu, kas, iespējams, tiktu zaudētas pēc Regulas 2022/2065 39. pantā prasītā repozitorija publiskošanas. No tā izriet, ka tā katrā ziņā nav pierādījusi, ka tirgus zaudēšana, ko izraisītu šā repozitorija publiskošana, tai radītu neatgriezenisku kaitējumu.
126 Otrkārt, attiecībā uz argumentiem, kas balstīti uz konfidenciālas informācijas izpaušanu, no Tiesas judikatūras izriet, ka, pirmām kārtām, ja pagaidu noregulējuma pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka informācija, kuras publicēšanu viņš uz laiku vēlas nepieļaut, satur komercnoslēpumu, un, otrām kārtām, šis apgalvojums atbilst nosacījumam par fumus boni juris, pagaidu noregulējuma tiesnesim, pārbaudot nosacījumu saistībā ar steidzamību, ir jāievēro pieņēmums, saskaņā ar kuru šī informācija ir komercnoslēpums (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2018. gada 12. jūnijs, Nexans France un Nexans/Komisija, C‑65/18 P(R), EU:C:2018:426, 21. punkts).
127 Tā kā no šā rīkojuma 96.–105. punkta izriet, ka Amazon apgalvojums, saskaņā ar kuru vismaz daļa Regulas 2022/2065 39. panta 2. punktā paredzētās informācijas ir konfidenciāla, atbilst fumus boni juris nosacījumam, tad, veicot nosacījuma par steidzamību izvērtējumu, ir jāpieņem, ka šīs tiesību normas piemērošana izraisīs konfidenciālas informācijas izpaušanu.
128 Tādējādi Komisijas arguments, ka aplūkotā informācija nav konfidenciāla, nevar likt nospriest, ka pēdējais minētais nosacījums nav izpildīts.
129 Šādā kontekstā, lai arī Amazon apgalvo, ka Regulas 2022/2065 39. pantā prasītā repozitorija publiskošanas radītais kaitējums nav aprēķināms tikai finansiāli, tā tomēr nav pierādījusi, kādā veidā šā repozitorija publiskošana tai radīs nemateriālu kaitējumu.
130 Turpretim Amazon skaidri atsaucas uz finansiāla rakstura kaitējumu pēc minētā repozitorija publiskošanas, ko radītu gan trešo personu – pārdevēju atturēšanās publicēt savu reklāmu Amazon Store, kas ar laiku varētu mudināt daļu šo pārdevēju pamest šo platformu, gan tas, ka Amazon konkurenti iegūtu zināšanas par stratēģijām, ko var izmantot, lai uzlabotu savu konkurences stāvokli.
131 Ņemot vērā precīzas komercinformācijas daudzveidību, kas varētu būt ietverta Regulas 2022/2065 39. pantā prasītajā repozitorijā, reklāmdevēju vēlmi īstenot tādu reklāmas praksi, kuru to konkurenti nevar viegli atkārtot, un priekšrocības, ko Amazon konkurentiem sniegtu pilnīga pieeja šādai komercinformācijai, kaitējums, ko radītu šā repozitorija publiskošana, ir jāuzlūko kā tāds, kas ir pietiekami būtisks, lai uz to attiektos pagaidu pasākumu noteikšana (pēc analoģijas skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2013. gada 10. septembris, Komisija/Pilkington Group, C‑278/13 P(R), EU:C:2013:558, 47. punkts).
132 Attiecībā uz šā kaitējuma neatgriezenisko raksturu jāatgādina, ka, protams, finansiāls kaitējums, izņemot īpašus gadījumus, nevar tikt uzskatīts par neatgriezenisku, jo ar finansiālu kompensāciju parasti var tikt atjaunots cietušās personas stāvoklis, kāds tas bija pirms kaitējuma nodarīšanas. Tomēr tas tā nav un šāds kaitējums var tikt uzskatīts par neatgriezenisku, ja to nav iespējams aprēķināt (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2016. gada 2. marts, Evonik Degussa/Komisija, C‑162/15 P-R, EU:C:2016:142, 92. punkts un tajā minētā judikatūra).
133 Tomēr ar finansiāla kaitējuma atlīdzināšanu saistītā nenoteiktība, ja tiek celta prasība par zaudējumu atlīdzību, nevar pati par sevi tikt uzskatīta par apstākli, lai konstatētu kaitējuma neatgriezenisko raksturu Tiesas judikatūras izpratnē. Proti, pagaidu noregulējuma posmā noteikti ir neskaidra iespēja vēlāk saņemt kompensāciju par finansiālo kaitējumu gadījumā, ja tiks celta prasība par zaudējumu atlīdzību, kura varētu tikt iesniegta pēc apstrīdētā lēmuma atcelšanas. Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis nav aizstāt šādu prasību par zaudējumu atlīdzību, novēršot šādu nenoteiktību, un tās mērķis ir vienīgi nodrošināt pilnu efektivitāti nolēmumam, kas pieņemts vēlāk, izskatot pēc būtības lietu, kas ir pagaidu noregulējuma pamatā, proti, šajā lietā – izskatot atcelšanas prasību (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2016. gada 2. marts, Evonik Degussa/Komisija, C‑162/15 P-R, EU:C:2016:142, 93. punkts un tajā minētā judikatūra).
134 Turpretim citādi ir tad, ja pagaidu noregulējuma tiesnesim, veicot novērtējumu, kļūst skaidrs, ka apgalvoto kaitējumu, ņemot vērā tā rašanās paredzamo būtību un veidu, nebūs iespējams identificēt un atbilstoši aprēķināt un ka tādējādi praksē tas nevarēs tikt atlīdzināts, ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību. Tas varētu notikt, ja tiktu publicēta konkrēta un konfidenciāla komercinformācija (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2016. gada 2. marts, Evonik Degussa/Komisija, C‑162/15 P-R, EU:C:2016:142, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).
135 Šajā ziņā ir jāsecina, ka kaitējums, ko varētu ciest Amazon, ja tiktu publicēti tās komercnoslēpumi, būtu atšķirīgs gan attiecībā uz tā būtību, gan apmēru atkarībā no tā, vai personas, kas iepazītos ar tās komercnoslēpumiem, būtu tās klienti, konkurenti, piegādātāji, finanšu analītiķi vai plašas sabiedrības pārstāvji. Proti, būtu neiespējami identificēt visu to personu skaitu un statusu, kas faktiski iepazītos ar publicēto informāciju, un tādējādi arī novērtēt šīs publicēšanas sekas uz Amazon komerciālajām un ekonomiskajām interesēm (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2016. gada 2. marts, Evonik Degussa/Komisija, C‑162/15 P-R, EU:C:2016:142, 95. punkts un tajā minētā judikatūra).
136 Šī nenoteiktība, kas pastāv arī šajā gadījumā, var pierādīt minētā finansiālā kaitējuma neatgriezenisko raksturu (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumus, 2016. gada 2. marts, Evonik Degussa/Komisija, C‑162/15 P‑R, EU:C:2016:142, 96. punkts, kā arī 2017. gada 1. marts, EMA/MSD Animal Health Innovation un Intervet international, C‑512/16 P(R), EU:C:2017:149, 113.–118. punkts).
137 Līdz ar to jāuzskata, ka Amazon ir pierādījusi, ka apgalvotajam kaitējumam piemīt nepieciešamais raksturs. Tādējādi nosacījums par steidzamību ir izpildīts.
Par interešu izsvēršanu
Argumentācija
138 Amazon apgalvo, ka tās interese panākt apstrīdētā lēmuma izpildes apturēšanu ir primāra pār citām interesēm, kas saistītas ar šā lēmuma tūlītēju izpildi, trīs iemeslu dēļ.
139 Vispirms, pagaidu pasākumu noteikšanas atteikums apdraudētu nākotnē pieņemtā lēmuma par apstrīdētā lēmuma atcelšanu efektivitāti, jo Amazon riskē ciest neatgriezenisku kaitējumu vēl pirms šāda atcelšanas lēmuma iespējamās pieņemšanas. Informācija, kas tiktu izpausta, publiskojot Regulas 2022/2065 39. pantā prasīto repozitoriju, tādā veidā būtu pilnībā zaudējusi savu konfidencialitāti. Tāpat arī šis atcelšanas lēmums neļautu atgriezties Amazon Store tiem pārdevējiem, kuri jau būtu pametuši šo platformu.
140 Turpinot, vienīgās apstrīdētā lēmuma izpildes apturēšanas sekas būtu tāda status quo saglabāšana, kas pastāvējis līdz nolēmuma pieņemšanai par lietas būtību.
141 Visbeidzot, lai sasniegtu Savienības likumdevēja izvirzītos mērķus, pietiktu ar citiem Regulā 2022/2065 paredzētajiem pasākumiem, kas būtu piemērojami pat apstrīdētā lēmuma izpildes apturēšanas gadījumā. Tādēļ šīs regulas 39. pantu nevar uzskatīt par tās pamatnormu, jo tajā noteiktie pienākumi nav piemērojami lielākajai daļai starpniecības pakalpojumu.
142 Komisija uzskata, ka ar Amazon paustajiem argumentiem, raugoties uz tiem atsevišķi vai kopumā, nepietiek, lai uzskatītu, ka interešu izsvēršana nosliecas par labu lūgto pagaidu pasākumu noteikšanai. Pirmkārt, neatgriezeniska kaitējuma rašanās esot nevis izšķirošs arguments, bet gan premisa, ko izmanto pagaidu noregulējuma tiesnesis, izsverot intereses. Otrkārt, apstrīdētā lēmuma izpildes apturēšana nesaglabāšot status quo. Tieši pretēji, šāda apturēšana nozīmētu, ka vairākus gadus Amazon piemērotais režīms atšķirtos no citām ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērotā režīma. Treškārt, Savienības likumdevējs esot paredzējis īpašu režīmu šāda veida platformām tieši tāpēc, ka ar Regulā 2022/2065 paredzētajiem vispārējiem pienākumiem nepietiktu, lai novērstu šo platformu radītos sistēmiskos sociālos riskus, kā parāda zināms skaits nesenu piemēru. Lai novērstu minētos riskus, esot steidzami jānodrošina šā īpašā režīma piemērošana, kā pierāda it īpaši šīs regulas 93. panta 2. punkts.
Vērtējums
143 Šķiet, ka lielākajā pagaidu noregulējuma tiesvedību daļā gan izpildes apturēšanas piemērošana, gan tās atteikums zināmā mērā var radīt noteiktas galīgas sekas, un pagaidu noregulējuma tiesnesim, kuram šāds pieteikums ir iesniegts, ir jāizsver ar katru iespējamo risinājumu saistītie riski. Konkrētāk, tas nozīmē, ka ir jāizskata, vai lietas dalībnieka, kurš pieprasa noteikt pagaidu pasākumus, interese panākt apstrīdētā akta izpildes apturēšanu ir pārāka par interesi, kas saistīta ar tā tūlītēju piemērošanu. Veicot šo vērtējumu, ir jānosaka, vai tad, ja tiesa, kas lietu izskata pēc būtības, iespējams, atceltu šo aktu, tas ļautu mainīt situāciju, kāda būtu radusies, ja tas nekavējoties tiktu izpildīts, un pretēji – vai minētā akta piemērošanas apturēšana varētu būt šķērslis apstrīdētā akta mērķu sasniegšanai gadījumā, ja pamatprasība tiktu noraidīta (Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojums, 2022. gada 24. maijs, Puigdemont i Casamajó u.c./Parlaments un Spānija, C‑629/21 P(R), EU:C:2022:413, 248. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
144 Pirmkārt, attiecībā uz interesi, kas saistīta ar prasīto pagaidu pasākumu noteikšanu, jāuzsver, ka iespējams nolēmums par apstrīdētā lēmuma atcelšanu nezaudētu ietekmi, ja pieteikums par pagaidu noregulējumu tiktu noraidīts un ja Amazon tādēļ būtu pienākums nekavējoties padarīt publiski pieejamu Regulas 2022/2065 39. pantā prasīto repozitoriju.
145 Protams, informācijai, kas šajā repozitorijā tiks publicēta, gaidot nolēmumu par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, praktiski tiks pilnībā atņemta konfidencialitāte, jo trešo personu zināšanas par to vairs nebūs iespējams atņemt.
146 Taču no šīs regulas 39. panta 1. punkta izriet, ka minētais repozitorijs ir pastāvīgi jāatjauno, jo tam ir jāietver šīs regulas 39. panta 2. punktā minētā informācija visu laikposmu, kamēr attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas pakalpojuma sniedzējs rāda reklāmu un līdz vienam gadam pēc tam, kad reklāma pēdējo reizi parādīta tās tiešsaistes saskarnēs.
147 No tā izriet, ka apstrīdētā lēmuma atcelšanas gadījumā Amazon vairs nebūs pienākuma uzturēt šajā 39. pantā prasīto repozitoriju. Līdz ar to tai vairs nebūs pienākuma saglabāt tiešsaistē informāciju par Amazon Store rādīto reklāmu un izpaust informāciju par tās reklāmas kampaņu attīstību vai jaunām reklāmas kampaņām. Tātad minētā atcelšana spēs nodrošināt reklāmdevējiem pievilcīgākas komercvides atgriešanos un ļaut Amazon savā darbībā reklāmas jomā izstrādāt jaunas stratēģijas, konkurentiem nespējot par to uzzināt no šā repozitorija.
148 Līdz ar to apstrīdētā lēmuma atcelšana Amazon joprojām būs nozīmīga un reāli efektīva, pat ja netiks noteikti pagaidu pasākumi. Šāda situācija atšķir šo lietu no tām, kurās Tiesa, izvērtējot iesaistīto interešu izsvēršanu, izšķiroši balstījās uz to, ka lēmumā vai ziņojumā ietvertas informācijas izpaušana atņemtu jebkādu ietekmi lēmuma, ar kuru uzdota šīs informācijas izpaušana, iespējamai atcelšanai (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2016. gada 2. marts, Evonik Degussa/Komisija, C‑162/15 P-R, EU:C:2016:142, 105. punkts, un Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2017. gada 1. marts, EMA/PTC Therapeutics International, C‑513/16 P(R), EU:C:2017:148, 136. punkts).
149 Ņemot to vērā, kā apgalvo Amazon un kā izriet no šā rīkojuma 126.–137. punkta, pagaidu pasākumu nenoteikšanas gadījumā ir iespējams, ka Amazon cietīs būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pirms iespējama nolēmuma par apstrīdētā lēmuma atcelšanu pieņemšanas.
150 Tomēr šo apstākli pašu par sevi nevar uzskatīt par izšķirošu, jo iesaistīto interešu izsvēršanas mērķis ir novērtēt, vai, neraugoties uz apdraudējumu prasītāja interesēm, ko tam rada risks ciest būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, interešu, kas saistītas ar apstrīdētā lēmuma tūlītēju izpildi, vērā ņemšana var pamatot atteikumu noteikt prasītos pagaidu pasākumus (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 1996. gada 12. jūlijs, Apvienotā Karaliste/Komisija, C‑180/96 R, EU:C:1996:308, 90.–92. punkts; Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, 2001. gada 11. aprīlis, Komisija/Cambridge Healthcare Supplies, C‑471/00 P(R), EU:C:2001:218, 120. punkts, un Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2014. gada 8. aprīlis, Komisija/ANKO, C‑78/14 P-R, EU:C:2014:239, 40. punkts).
151 Šā izvērtējuma vajadzībām jānorāda, ka, lai gan no steidzamības nosacījuma vērtējuma izriet, ka pagaidu pasākumu nenoteikšanas gadījumā Amazon patiešām var ciest būtisku un neatgriezenisku finansiālu kaitējumu, no Amazon sniegtajiem elementiem neizriet, ka Regulas 2022/2065 39. panta piemērošana Amazon Store, gaidot tiesas, kas lietu izskata pēc būtības, nolēmumu, apdraudētu Amazon ilgtermiņa pastāvēšanu vai attīstību.
152 Vispirms, nav nedz apgalvots, nedz a fortiori pierādīts, ka, ja netiks noteikti pagaidu pasākumi, Amazon draudēs darbības izbeigšanas risks.
153 Turpinot, no šā rīkojuma 121.–125. punkta izriet, ka Amazon nav pierādījusi nozīmīga un ilgstoša tirgus daļu zaudēšanas riska pastāvēšanu gadījumā, ja Regulas 2022/2065 39. pants būtu piemērojams Amazon Store laikposmā no tās pieteikuma par pagaidu noregulējumu novērtēšanas dienas līdz nolēmuma par lietas būtību pieņemšanai.
154 Visbeidzot, no pieteikuma par pagaidu noregulējumu izriet, ka Amazon ieņēmumi no darbības reklāmas jomā veido tikai 7 % tās kopējo ieņēmumu. Līdz ar to iespēju attīstīt reklāmas stratēģijas ierobežojumam, ko varētu radīt Regulas 2022/2065 39. panta piemērošana, būtu tieša ietekme tikai uz nelielu Amazon darbības daļu, jo nav pierādīts, ka šādam ierobežojumam būtu ievērojama netieša ietekme uz citām Amazon darbībām.
155 Otrkārt, attiecībā uz interesi, kas saistīta ar apstrīdētā lēmuma tūlītēju piemērošanu, jāuzsver, ka Regula 2022/2065 ir Savienības likumdevēja izstrādātās politikas digitālajā nozarē centrālais elements. Šīs politikas ietvaros minētajai regulai ir ļoti svarīgi mērķi, jo tās nolūks, kā izriet no 155. apsvēruma, ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un nodrošināt tādu drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek atbilstīgi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības.
156 Protams, Komisija nav apgalvojusi un a fortiori pierādījusi, ka pagaidu pasākumu noteikšana, kuru ietekmē Regulas 2022/2065 39. pants Amazon Store netiktu piemērots līdz nolēmuma par lietas būtību pieņemšanai, varētu radīt nepārvaramu šķērsli šo mērķu sasniegšanai.
157 Tomēr jānorāda, ka dažu šajā regulā paredzēto pienākumu nepiemērošana, iespējams, uz vairākiem gadiem aizkavētu pilnīgu minēto mērķu īstenošanu. Tātad šī nepiemērošana radītu risku, ka potenciāli saglabāsies vai attīstīsies tāda tiešsaistes vide, kas apdraud Hartā paredzētās pamattiesības.
158 Šo secinājumu nevar likt apšaubīt Amazon arguments, ka šāds risks tiks novērsts, piemērojot Amazon Store pienākumus, kas minētajā regulā noteikti visiem starpniecības pakalpojumiem.
159 No Regulas 2022/2065 75. un 76. apsvēruma izriet, ka Savienības likumdevējs, veicot novērtējumu, ko pagaidu noregulējuma tiesnesis nav kompetents apšaubīt, ir uzskatījis, ka ļoti lielām tiešsaistes platformām ir nozīmīga loma digitālajā vidē un ka tās var radīt tādus riskus sabiedrībai, kas tvēruma un ietekmes ziņā atšķiras no mazāku platformu radītajiem riskiem.
160 No šīs regulas 95. apsvēruma it īpaši izriet, ka Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka ļoti lielu tiešsaistes platformu izmantotās reklāmas sistēmas rada īpašus riskus un tām nepieciešama turpmāka publiska un normatīva uzraudzība.
161 Tāpēc nevar uzskatīt, ka vienīgi pienākumu, kurus Regula 2022/2065 nosaka visiem starpniecības pakalpojumiem, piemērošana Amazon Store varētu pietiekami aizstāt tādu pienākumu piemērošanu šai platformai, kas izriet no šīs regulas 39. panta, pretējā gadījumā pagaidu noregulējuma tiesnesis pēc savas ierosmes atkāptos no Savienības likumdevēja vērtējuma, kura kļūdainais raksturs nav ticis pierādīts.
162 Savienības likumdevējs ir piešķīris īpašu nozīmi minētās regulas iespējami ātrai piemērošanai ļoti lielām tiešsaistes platformām. No minētās regulas 92. panta un 93. panta 2. punkta izriet, ka, lai gan tā ir piemērojama tikai no 2024. gada 17. februāra, to ir iespējams agrīni piemērot ļoti lielām tiešsaistes platformām.
163 Vēl jānorāda, ka, pretēji Amazon apgalvotajam, lūgto pagaidu pasākumu noteikšana neizraisīs vienīgi status quo saglabāšanu. Patiesībā apstrīdētā lēmuma izpildes apturēšana neietekmēs ne Regulā 2022/2065 paredzēto vispārīgo pienākumu piemērošanu visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, ne to piemērošanu citām ļoti lielām tiešsaistes platformām, izņemot Amazon, kuras par tādām noteikusi Komisija saskaņā ar šīs regulas 33. panta 4. punktu. No tā izriet, ka šāda izpildes apturēšana varētu izmainīt konkurences stāvokli digitālajā nozarē tādā veidā, kādu nav paredzējis Savienības likumdevējs, piemērojot Amazon režīmu, kas atšķiras no tā, kas piemērojams citiem šīs nozares uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar šī likumdevēja noteiktajiem kritērijiem piemīt ar šo komercsabiedrību salīdzināmi parametri–.
164 Ņemot vērā visus šos elementus, jāuzskata, ka Savienības likumdevēja aizstāvētās intereses šajā gadījumā prevalē pār Amazon materiālajām interesēm, līdz ar to interešu izsvēršana nosliecas par labu pieteikuma par pagaidu noregulējumu noraidīšanai.
165 Tādējādi pieteikums par pagaidu noregulējumu tiek noraidīts, ciktāl tajā tiek prasīts apturēt apstrīdētā lēmuma izpildi tādēļ, ka šis lēmums uzliek Amazon pienākumu uzturēt un padarīt publiski pieejamu Regulas 2022/2065 39. pantā prasīto repozitoriju.
Par Amazon pakārtoti iesniegto prasību
Argumentācija
166 Gadījumā, ja apelācijas sūdzība tiktu apmierināta, Amazon lūdz Tiesu piešķirt tai 28 dienu termiņu, sākot no sprieduma, ar kuru izbeigta apelācijas tiesvedība, pasludināšanas dienas, lai izpildītu pienākumu uzturēt un padarīt publiski pieejamu Regulas 2022/2065 39. pantā prasīto reklāmas repozitoriju. Tā norāda, ka šāds termiņš ir nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ, lai tā varētu izpildīt šo pienākumu.
Vērtējums
167 Vispirms, Amazon pakārtoti iesniegto prasību nevar uzskatīt par tādu, ko var iesniegt saskaņā ar Tiesas Reglamenta 174. pantu, jo šajā tiesību normā ir paredzēts, ka atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību lūdz pilnībā vai daļēji apmierināt vai noraidīt apelācijas sūdzību.
168 Turpinot, tā kā no šā reglamenta 170. panta 1. punkta izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nedrīkst iesniegt jaunus prasījumus papildus saviem pirmajā instancē iesniegtajiem prasījumiem, tad šāda prerogatīva nepienākas arī atbildētājam apelācijas tiesvedībā, ja vien nav īpašas normas šajā saistībā.
169 Taču nevienā no saviem prasījumiem pirmajā instancē Amazon nav lūgusi Vispārējo tiesu piešķirt tai termiņu pieteikuma par pagaidu noregulējumu noraidīšanas gadījumā.
170 Līdz ar to, pieņemot, ka Amazon pakārtoti iesniegtā prasība ir jāuzskata par tādu, kas iesniegta, lai papildinātu pirmajā instancē iesniegtos prasījumus, tā būtu jānoraida, jo tā būtu jauns prasījums (skat. pēc analoģijas Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2023. gada 20. marts, Xpand Consortium u.c./Komisija, C‑739/22 P(R), EU:C:2023:228, 20. punkts).
171 Visbeidzot, šo jauno prasījumu nevar uzskatīt arī par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, kas iesniegts saskaņā ar Tiesas Reglamenta 160. pantu, jo šā reglamenta 160. panta 4. punktā šādas prasības pieņemamība ir atkarīga no tā, vai tā ir iesniegta kā atsevišķs dokuments (skat. pēc analoģijas Tiesas priekšsēdētāja vietnieka rīkojumu, 2023. gada 20. marts, Xpand Consortium u.c./Komisija, C‑739/22 P(R), EU:C:2023:228, 21. punkts).
172 No tā izriet, ka Amazon pakārtoti iesniegtā prasība ir jānoraida kā nepieņemama.
Par tiesāšanās izdevumiem
173 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.
174 Attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar apelācijas tiesvedību, jāatgādina, pirmām kārtām, ka atbilstoši šā reglamenta 138. panta 1. punktam, kas apelācijas tiesvedībā piemērojams saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Amazon atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar apelācijas tiesvedību, un tā kā Amazon nolēmums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež tai papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo tiesvedību.
175 Otrām kārtām, piemērojot minētā reglamenta 140. panta 1. punktu, kas apelācijas tiesvedībā piemērojams saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu, dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Līdz ar to Parlaments un Padome sedz paši savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar apelācijas tiesvedību.
176 Attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma procedūru pirmajā instancē, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 137. pantu, kas apelācijas tiesvedībai piemērojams atbilstoši tā 184. panta 1. punktam, lēmumu par Komisijas un Amazon tiesāšanās izdevumiem atliek.
Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētāja vietnieks izdod rīkojumu:
1) Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 27. septembra rīkojuma Amazon Services Europe/Komisija (T‑367/23 R, EU:T:2023:589) rezolutīvās daļas 1. punktu.
2) Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt.
3) Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt, ciktāl tajā lūgts apturēt Komisijas Lēmuma C(2023) 2746 final (2023. gada 25. aprīlis), ar kuru Amazon Store noteikta par ļoti lielu tiešsaistes platformu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) 33. panta 4. punktu, izpildi, ciktāl atbilstoši šim lēmumam Amazon Store noteikts pienākums uzturēt un padarīt publiski pieejamu repozitoriju, kas prasīts šīs regulas 39. pantā.
4) Noraidīt Amazon Services Europe Sàrl lūgumu gadījumā, ja apelācijas sūdzība tiktu apmierināta, piešķirt tai 28 dienu termiņu, lai izpildītu pienākumu uzturēt reklāmas repozitoriju.
5) Amazon Services Europe Sàrl sedz pati savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar apelācijas tiesvedību, un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo tiesvedību.
6) Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz paši savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar apelācijas tiesvedību.
7) Atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību pirmajā instancē.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – angļu.