1

Electrabel SA (turpmāk tekstā – “Electrabel”) un Dunamenti Erőmű Zrt. (turpmāk tekstā – “Dunamenti Erőmű”) apelācijas sūdzībā prasa atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu Dunamenti Erőmű/Komisija (T‑179/09, EU:T:2014:236; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi Dunamenti Erőmű prasību atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūnija Lēmumu 2009/609/EK par valsts atbalstu C 41/05, ko Ungārija piešķir saistībā ar elektroenerģijas pirkuma līgumiem (OV 2009, L 225, 53. lpp.; turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”), un, pakārtoti, – šī lēmuma 2. un 5. pantu.

2

Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV 2003, L 236, 33. lpp.; turpmāk tekstā – “2003. gada Pievienošanās akts”), 2. pantā ir paredzēts:

“Pamatlīgumi un akti, ko iestādes un Eiropas Centrālā banka pieņēmusi pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem.”

3

2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 3. punktā ir paredzēti noteikumi par Ungārijā īstenoto valsts atbalstu pirms Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Minētā 3. punkta 1.–3. apakšpunkts ir izteikti šādā redakcijā:

4

Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgais lēmums, kā tie izriet no pārsūdzētā sprieduma 1.–29. punkta, var tikt apkopoti šādi.

5

Dunamenti Erőmű ir elektroenerģijas ražotājs Ungārijas elektroenerģijas tirgū un izmanto elektrostaciju, kas atrodas aptuveni 30 km uz dienvidiem no Budapeštas (Ungārija). Tas ir bijušais publiskais uzņēmums, kas tika privatizēts 90. gadu vidū. Laikā, kad Vispārējā tiesa vērtēja faktus lietā, kurā tika taisīts pārsūdzētais spriedums, aptuveni 75 % Dunamenti Erőmű kapitāldaļu piederēja Electrabel, kas ietilpst grupā, kuras mātesuzņēmums ir GDF Suez SA, un aptuveni 25 % piederēja Magyar Villamos Művek Zrt (turpmāk tekstā – “MVM”), publiskam uzņēmumam, kas nodarbojas gan ar elektroenerģijas ražošanu, gan ar elektroenerģijas vairumtirdzniecību, pārvadi un tālākpārdošanu attiecīgajā tirgū.

6

1995. gada 10. oktobrī, tieši pirms privatizācijas, Dunamenti Erőmű ar MVM noslēdza elektroenerģijas pirkuma līgumu, kas attiecās uz tās elektrostacijas “bloku F” un “bloku G2” (turpmāk tekstā – “izskatāmais EPL”). Šim līgumam, kas stājās spēkā 1996. gadā, attiecībā uz ar gāzi darbināmo “bloku F” bija jābūt spēkā līdz 2010. gadam, bet attiecībā uz “bloku G2”, kas bija aprīkots ar kombinētā cikla gāzes turbīnu, – līdz 2015. gadam.

7

Tāpat kā Dunamenti Erőmű, arī pārējie Ungārijas tirgū aktīvie elektroenerģijas ražotāji ar MVM bija noslēguši ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumus (turpmāk tekstā – “EPL”).

8

EPL ir raksturīgi galvenokārt divi elementi. Pirmkārt, ar tiem visa vai lielākā daļa no līgumā minēto elektrostaciju ražošanas jaudas tiek rezervēta sabiedrībai MVM.

9

Otrkārt, MVM saskaņā ar EPL ir pienākums iepirkt obligātu daudzumu elektroenerģijas no katras elektrostacijas, kas tiek ekspluatēta šo līgumu ietvaros. Šajos līgumos katrai elektrostacijai ir noteikta obligātā elektroenerģijas patēriņa garantija, kas MVM ir jāiepērk katru gadu.

10

Šajos EPL cenas tika noteiktas atbilstoši turpmāk norādītajam veidam. Tika izveidots pirmais un otrais cenu regulējuma cikls – attiecīgi no 1997. gada 1. janvāra un no 2001. gada 1. janvāra. Regulējumā bija paredzēts, ka no 2004. gada 1. janvāra tiek izveidota, pirmkārt, jaudas maksa par rezervēto jaudu, kuras mērķis ir apmaksāt šīs jaudas pieejamības nodrošināšanu, šī maksa sedz fiksētās izmaksas, kā arī kapitāla izmaksas un to apmaksā MVM, un, otrkārt, maksa par elektroenerģiju, ar ko apmaksā paredzēto obligāto patēriņu, un šī maksa sedz mainīgās izmaksas. Tomēr, ja MVM neiepērk šo noteikto obligāto daudzumu, tai ir pienākums segt kurināmā izmaksas.

11

1995.–1996. gadā noslēgtie EPL, kas ir septiņi no desmit Komisijas izvērtētajiem EPL, tostarp izskatāmais EPL, bija elektrostaciju privatizācijas procesa neatņemama sastāvdaļa. Pēc privatizācijas puses šos līgumus daļēji grozīja.

12

Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV 2003, L 236, 17. lpp.; turpmāk tekstā – “Pievienošanās līgums”) Ungārija parakstīja 2003. gada 16. aprīlī, un tas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.

13

2004. gada 31. marta vēstulē Komisija saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 3. punkta 1. apakšpunkta c) daļā paredzēto procedūru saņēma no Ungārijas iestādēm paziņojumu par valdības Dekrētu Nr. 183/2002 (VIII.23.), kurā ir noteikta “balasta izmaksu” definēšanas un pārvaldības kārtība. Paziņotajā valdības dekrētā ir regulēta MVM kā elektroenerģijas vairumtirgotāja izmaksu kompensācijas sistēma.

14

2005. gada 13. aprīļa vēstulē Ungārijas iestādes šo paziņojumu atsauca. 2005. gada 4. maijā saskaņā ar Regulu Nr. 659/1999 Komisija pēc savas iniciatīvas reģistrēja valsts atbalsta lietu par šiem EPL.

15

Pēc vairākkārtējas informācijas apmaiņas starp Komisiju un Ungāriju Komisija 2008. gada 4. jūnijā pieņēma strīdīgo lēmumu.

16

Minētā lēmuma 468.–470. punktā Komisija ir secinājusi, ka EPL sniedzot nelikumīgu valsts atbalstu Ungārijas elektroenerģijas ražotājiem EKL 87. panta 1. punkta izpratnē un ka šis valsts atbalsts neesot saderīgs ar kopējo tirgu. Komisija ir piebildusi, ka no EPL izrietošo valsts atbalstu veidojot MVM pienākums pirkt noteiktu elektroenerģijas jaudu un garantētu minimālo daudzumu par cenu, kura sedz visas fiksētās, mainīgās un kapitāla izmaksas ievērojamā līdzekļu darbmūža ilgumā, tādējādi garantējot ražotājiem ieguldījumu atmaksāšanos. Tāpēc tā minētā atbalsta piešķiršanu lika pārtraukt.

17

Strīdīgā lēmuma rezolutīvā daļa ir šāda:

“1. pants

1.   Pirkšanas saistības, kā noteikts [EPL], kas noslēgti starp [MVM] un [Dunamenti Erőmű, kā arī sešiem citiem Ungārijas elektroenerģijas ražotājiem], ietver valsts atbalstu elektroenerģijas ražotājiem [EKL] 87. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Lēmuma [1. punktā] minētais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu.

3.   Ungārija atturas piešķirt 1. punktā minēto valsts atbalstu sešus mēnešus pēc šā lēmuma paziņošanas datuma.

2. pants

1.   Ungārija atgūst no saņēmējiem 1. pantā minēto atbalstu.

[..]

3. pants

1.   Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Ungārija iesniedz Komisijai informāciju par jau veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, lai izpildītu šo lēmumu, un jo īpaši par pasākumiem, lai sagatavotu atbilstīgu vairumtirdzniecības tirgus simulāciju atmaksājamo summu noteikšanai, kā arī metodiku, ko paredzēts piemērot, un sīku aprakstu par datu kopumu, ko tā paredzējusi izmantot šajā nolūkā.

[..]

4. pants

1.   Ungārija aprēķina precīzu atgūstamā atbalsta summu, pamatojoties uz atbilstīgu elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus simulāciju par to, kāds tas būtu bijis, ja kopš 2004. gada 1. maija nebūtu bijis spēkā neviens no 1. panta 1. punktā minētajiem [EPL].

2.   Sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas Ungārija aprēķina atgūstamās summas, izmantojot 1. punktā minēto metodi, un iesniedz Komisija visu attiecīgo informāciju saistībā ar šo simulāciju, īpaši tās rezultātus, simulācijas veikšanā izmantotās metodikas un datu kopuma sīku aprakstu.

5. pants

Ungārija nodrošina, ka 1. pantā minētā atbalsta atgūšana tiek veikta desmit mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas datuma.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijas Republikai.”

18

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 28. aprīlīDunamenti Erőmű cēla prasību par strīdīgā lēmuma atcelšanu un, pakārtoti, par šī lēmuma 2. un 5. panta atcelšanu, ciktāl tajos ir noteikts atgūt no prasītājas atbalsta summu, kura pārsniedz atbalsta apmēru, kas Komisijai esot bijis jāuzskata par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

19

Šīs prasības pamatošanai Dunamenti Erőmű izvirzīja četrus pamatus – pirmkārt, Komisija esot kļūdaini konstatējusi valsts atbalsta pastāvēšanu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, otrkārt, pieņemot, ka ar 1995. gadā noslēgtajiem līgumiem prasītājai ticis piešķirts valsts atbalsts, Komisijai tas no 2004. gada 1. maija esot bijis jāuzskata nevis par jaunu atbalstu, bet gan par pastāvošu atbalstu EKL 88. panta 1. punkta izpratnē, treškārt, Komisija esot pieļāvusi vairākas kļūdas attiecībā uz šī valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu un, ceturtkārt, apstrīdama esot šī atbalsta atgūšanas rīkojuma likumība.

20

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa visus šos pamatus noraidīja.

21

Apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējas lūdz Tiesu:

22

Komisija lūdz Tiesu:

23

Apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza piecus pamatus savas sūdzības pamatošanai.

24

Komisija apstrīd, pirmkārt, apelācijas sūdzības pieņemamību daļā, ko ir iesniegusi Electrabel, un, otrkārt, tā apstrīd konkrēti trešā un ceturtā pamata pieņemamību, kā arī katra no apelācijas sūdzības iesniedzēju iesniegtajiem pieciem pamatiem pamatotību.

25

Iesākumā ir jāizskata jautājums par apelācijas sūdzības pieņemamību daļā, ko ir iesniegusi Electrabel, un jāizvērtē Komisijas argumenti par trešā un ceturtā pamata nepieņemamību, veicot katra pamata individuālu vērtējumu.

26

Komisija lūdz Tiesu atzīt apelācijas sūdzību par nepieņemamu daļā, ko ir iesniegusi Electrabel, jo šī sabiedrība nebija lietas dalībnieks pirmajā instancē.

27

Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka apelācijas sūdzība ir pieņemama daļā, ko ir iesniegusi Electrabel. Tās norāda, ka laikā, kad Vispārējā tiesā tika celta prasība par strīdīgo lēmumu, Electrabel un Dunamenti Erőmű esot bijušas vienas uzņēmumu grupas sastāvā un ka tādēļ to kopīgās ekonomiskās un tiesiskās intereses varēja aizstāvēt viena no tām.

28

2014. gada jūnijā Electrabel esot pārdevusi kapitāldaļas, kas tai piederēja sabiedrībā Dunamenti Erőmű, un tāpēc tagad šo divu vienību kopīgās intereses vienlaicīgi būtu jāaizstāv gan Electrabel, gan Dunamenti Erőmű. Tāda Tiesas procesuālo tiesību normu interpretācija, ka tās Electrabel aizliedz iesniegt pašreizējo apelācijas sūdzību, būtu pretrunā labas pārvaldības principam un liegtu šai sabiedrībai iespēju efektīvi vērsties tiesā.

29

Jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta otro daļu apelācijas sūdzību Tiesā var iesniegt “personas, kuru prasījumi vai iebildumi nav apmierināti vai ir apmierināti daļēji”. Šajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka Electrabel pirmajā instancē nebija iesniegusi prasījumus. Pat pieņemot, ka laikā, kad Vispārējā tiesā tika celta prasība, Electrabel ir bijusi tās pašas uzņēmumu grupas sastāvā kā Dunamenti Erőmű, kas pati bija lietas dalībniece pirmajā instancē, šāds apstāklis nevar būt pietiekams, lai piešķirtu Electrabel“lietas dalībnieka” statusu minētā noteikuma izpratnē.

30

Turklāt pretēji apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvotajam tāda Tiesas statūtu interpretācija, kas Electrabel liedz iesniegt pašreizējo apelācijas sūdzību, nemaz nav pretrunā šīs sabiedrības tiesībām vērsties tiesā vai labas pārvaldības principam. Gluži pretēji, tādu personu kategorijas nošķiršanas mērķis, kuras var Tiesā iesniegt apelācijas sūdzību par noteiktu lietu, kā tas ir paredzēts šo statūtu 56. pantā, pavisam precīzi ir garantēt pareizu tiesvedību, it īpaši nodrošinot noteiktu paredzamību par apelācijas sūdzībām, kas var tikt iesniegtas par Vispārējās tiesas nolēmumiem, un novēršot to termiņu un pieņemamības nosacījumu sagrozīšanu, kas ir piemērojami citiem Savienības tiesībās paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

31

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāuzskata, ka šī apelācijas sūdzība nav pieņemama daļā, ko ir iesniegusi Electrabel.

32

Dunamenti Erőmű apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 60. punktā secinot, ka izskatāmais EPL ir jauns atbalsts 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma izpratnē, kaut gan tā iepriekš nebija izvērtējusi, vai šis līgums veidoja valsts atbalstu.

33

Vispārējās tiesas pieeja esot kļūdaina divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pamatodamās uz netiešu pieņēmumu, proti, par valsts atbalsta pastāvēšanu, Vispārējā tiesa neesot pietiekami pamatojusi savu konstatējumu par jauna atbalsta pastāvēšanu. Šajā ziņā pat no 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma formulējuma izrietot, ka tas ir piemērojams tikai pasākumiem, kas veido atbalstu. Otrkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 55.–60., 61.–73. un 77.–98. punktā esot sniegusi “riņķveida” pamatojumu, saskaņā ar kuru tieši pats pieņēmums par valsts atbalsta pastāvēšanu galu galā esot pārvērties par secinājumu, ka attiecīgais atbalsts patiešām pastāv.

34

Tiesas sēdē Dunamenti Erőmű apgalvoja, ka sprieduma OTP Bank (C‑672/13, EU:C:2015:185) 78. un 79. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka ir jāpārbauda, vai valsts pasākums ietver valsts atbalstu, iekams tiek izvērtēts, vai šis atbalsts ir kvalificējams par jaunu vai pastāvošu atbalstu.

35

Komisija apgalvo, ka šis pirmais pamats nav pamatots.

36

Vispirms ir jānorāda – kā Tiesa jau ir nospriedusi –, ka Vispārējā tiesa brīvi var strukturēt un izstrādāt savu pamatojumu tādā veidā, kas, tāsprāt, vislabāk atbilst, lai atbildētu uz tajā iesniegtajiem pamatiem. Tādējādi apelācijas tiesvedībā nevar tikt apstrīdēti Vispārējās tiesas izvēlētā atbildes struktūra un izklāsts, apgalvojot, ka Vispārējai tiesai savs pamatojums būtu bijis jāizstrādā saskaņā ar prasītāja gaidām (spriedums British Telecommunications/Komisija, C‑620/13 P, EU:C:2014:2309, 29. punkts).

37

Vēl, runājot par sprieduma OTP Bank (C‑672/13, EU:C:2015:185) 78. un 79. punktu, pretēji Dunamenti Erőmű apgalvotajam, Tiesa tajā spriedumā nemaz nav konstatējusi, ka Vispārējai tiesai, pirms tā veic attiecīgā pasākuma kvalificēšanu par jaunu vai pastāvošu atbalstu, vienmēr ir jāpārbauda, vai valsts atbalsts pastāv. Minētajos punktos Tiesa ir tikai būtībā norādījusi, ka it īpaši izskatāmais pasākums būtu jāuzskata par jaunu atbalstu gadījumā, ja iesniedzējtiesa secinātu, ka šis pasākums veido valsts atbalstu. Šāds konstatējums precīzi apliecina faktu, ka pasākums var tikt kvalificēts par jaunu atbalstu, pamatojoties uz pieņēmumu par valsts atbalsta pastāvēšanu.

38

No tā izriet, ka lietā, kurā taisīts pārsūdzētais spriedums, Vispārējā tiesa to, vai izskatāmais EPL veidoja valsts atbalstu, varēja brīvi pārbaudīt tikai pēc tam, kad tā bija izvērtējusi jautājumu, vai, pamatojoties uz pieņēmumu, ka tā tas bija, no šī līguma izrietošais atbalsts būtu jākvalificē kā pastāvošs atbalsts.

39

Turklāt netiek apstrīdēts, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi visus tai iesniegtos argumentus gan pirmajā instancē izvirzītajā pirmajā pamatā, saskaņā ar kuru Komisija esot kļūdaini konstatējusi valsts atbalsta pastāvēšanu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, gan Vispārējā tiesā izvirzītajā otrajā pamatā, saskaņā ar kuru Komisijai no izskatāmā EPL izrietošais atbalsts esot bijis jākvalificē nevis kā jauns atbalsts, bet gan kā pastāvošs atbalsts EKL 88. panta 1. punkta izpratnē.

40

Visbeidzot, savā argumentācijā saistībā ar pašreizējo pamatu Dunamenti Erőmű ne tik nav pierādījusi, ka Vispārējās tiesas izraudzītā atbildes struktūra būtu šo uzņēmumu maldinājusi.

41

It īpaši Dunamenti Erőmű nevar pārmest Vispārējai tiesai pamatojuma nesniegšanu attiecībā uz izskatāmā EPL kvalifikāciju par jaunu atbalstu tikai tā fakta dēļ, ka tiesa šajā analīzē ir pamatojusies uz pieņēmumu par atbalsta pastāvēšanu, jo pēc tam 67. un nākamajos pārsūdzētā sprieduma punktos tā ir sniegusi izsmeļošu izvērtējumu par argumentiem, kas attiecas uz jautājumu par valsts atbalsta pastāvēšanu. Vēl, kā apgalvo Komisija, šajā ziņā izdarītais Vispārējās tiesas secinājums, proti, ka valsts atbalsta pastāvēšana varētu tikt apstiprināta, nekādā ziņā nav pamatots ar pārsūdzētā sprieduma 60. punktā izdarīto konstatējumu, ka no izskatāmā EPL izrietošais atbalsts būtu jākvalificē kā jauns atbalsts.

42

No tā izriet, ka Dunamenti Erőmű nevar arī Vispārējai tiesai pārmest, ka tā būtu sniegusi “riņķveida” pamatojumu, atbildot uz pirmajā instancē izvirzītajiem pirmajiem diviem pamatiem. Pats fakts, ka tā izvērtējumu veikusi neatkarīgi no jautājuma par valsts atbalsta pastāvēšanu, liecina par to, ka Vispārējā tiesa ir pamatojusies uz pieņēmumu par atbalsta pastāvēšanu vienīgi saistībā ar vērtējumu par jautājumu, vai no izskatāmā EPL izrietošais atbalsts būtu jākvalificē kā jauns atbalsts vai pastāvošs atbalsts. Ar šo pieņēmumu netika arī pamatota pārsūdzētā sprieduma 61.–66. punktā sniegtā Vispārējas tiesas analīze atsevišķajā jautājumā par atbilstošā datuma noteikšanu saistībā ar vērtējumu par valsts atbalsta pastāvēšanu.

43

Līdz ar to pirmais apelācijas sūdzības pamats ir noraidāms kā nepamatots.

44

Dunamenti Erőmű uzsver, ka tā neapstrīd, ka noteikumi valsts atbalsta jomā Ungārijai ir kļuvuši saistoši datumā, kad šī dalībvalsts pievienojusies Savienībai. Turpretī tā apgalvo, ka gan Vispārējā tiesa, gan Komisija ir pieļāvušas kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikumu tādējādi, ka vērtējumā, vai izskatāmais EPL ietver valsts atbalstu, šis datums ir jāizvēlas kā atbilstošais datums.

45

Otrā pamata pirmajā daļā Dunamenti Erőmű apgalvo, ka Vispārējās tiesas argumentācijai attiecībā uz atbilstošā datuma noteikšanu, lai novērtētu valsts atbalsta pastāvēšanu, nav nekāda juridiska pamata.

46

Pretēji tam, kā Vispārējā tiesa esot spriedusi pārsūdzētā sprieduma 55. punktā, 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 3. punkta 1. apakšpunktā esot minēti tikai gadījumi, kad atbalsts, kas jau par tādu ir ticis kvalificēts, var veidot jaunu atbalstu vai pastāvošu atbalstu, un šajā pielikumā neesot nekādas norādes par datumu, kad valsts pasākums ir jāizvērtē valsts atbalsta jomas noteikumu gaismā.

47

No 2003. gada Pievienošanās akta formulējuma un, it īpaši, no frāzes “pēc pievienošanās” izriet, ka šis pielikums attiecas uz pasākumiem, kas vēl ir spēkā pēc šī datuma, bet tajā nav regulēts jautājums par atbilstošā datuma noteikšanu attiecībā uz atbalsta pastāvēšanas novērtējumu. Turklāt, lai arī pārsūdzētā sprieduma 55. punktā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka minētajā pielikumā šajā ziņā ir norādīts atbilstošais datums, tā minētā sprieduma 65. punktā ir atzinusi, ka šis noteikums var tikai tikt izsecināts no minētā pielikuma.

48

Dunamenti Erőmű piebilst – faktu, ka pirms Ungārijas pievienošanās Savienībai attiecīgais pasākums neatbilda EKL 87. panta 1. punktā noteiktajiem četriem kritērijiem, nav grozījis apstāklis, ka valsts atbalsta noteikumi no šī datuma kļuvuši saistoši.

49

Dunamenti Erőmű sava otrā pamata otrajā daļā apgalvo, ka Vispārējās tiesas argumentācija ir pretēja Komisijas praksei un Savienības tiesu judikatūrai.

50

Saskaņā ar šo judikatūru, īpaši spriedumiem Francija/Komisija (C‑482/99, EU:C:2002:294, 71. un 76.–83. punkts), Komisija/EDF (C‑124/10 P, EU:C:2012:318, 104. un 105. punkts), Cityflyer Express/Komisija (T‑16/96, EU:T:1998:78, 76. punkts), Westdeutsche Landesbank Girozentrale un Land Nordrhein-Westfalen/Komisija (T‑228/99 un T‑233/99, EU:T:2003:57, 246. punkts), kā arī Nīderlande/Komisija (T‑29/10 un T‑33/10, EU:T:2012:98, 78. punkts), izvērtējums par atbalsta pastāvēšanu un, it īpaši, analīze par privāto ieguldītāju būtu jāveic, pamatojoties uz elementiem, kas pastāv attiecīgā pasākuma noteikšanas datumā.

51

Kā uzskata Dunamenti Erőmű, it īpaši atsaucoties uz 169.–180. punktu Komisijas 2010. gada 4. augusta Lēmumā 2010/690/ES par valsts atbalstu C 40/08 (ex N 163/08), ko īstenojusi Polija attiecībā uz uzņēmumu PZL Hydral SA (OV L 298, 51. lpp.), Vispārējās tiesas argumentācija pašreizējā lietā ir pretrunā arī Komisijas pamatnostādnēm un šīs iestādes lēmumu pieņemšanas praksei, saskaņā ar kuru tiekot ņemti vērā arī elementi saistībā ar laikposmu pirms attiecīgās dalībvalsts pievienošanās Savienībai.

52

Dunamenti Erőmű piebilst, ka “priekšrocības” un “privātā ieguldītāja” jēdzienu piemērošana datumā, kad neviens ieguldījums nav ticis īstenots, ir neloģiska un juridiski kļūdaina.

53

Kā uzskata Dunamenti Erőmű, nevienā no Savienības tiesu spriedumiem, izņemot spriedumus par strīdīgo lēmumu, valsts atbalsta pastāvēšana nav konstatēta, pamatojoties uz 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikumu. It īpaši spriedums Kremikovtzi (C‑262/11, EU:C:2012:760) attiecās vienīgi uz attiecīgā atbalsta atgūšanu. Minētajā spriedumā Tiesa esot minējusi V pielikumu Aktā par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV 2005, L 157, 203. lpp.; turpmāk tekstā – “2005. gada Pievienošanās akts”). No tā izrietot, ka secinājumam saistībā ar vērtējumu par atbalsta pastāvēšanu vienmēr ir jābūt spēkā datumā, kad attiecīgā dalībvalsts pievienojas Savienībai. Tāpat spriedumā Rousse Industry/Komisija (T‑489/11, EU:C:2013:144, 61.–64. punkts) Vispārējās tiesa esot vienīgi nospriedusi, ka Komisija ir ieguvusi kompetenci datumā, kad attiecīgā dalībvalsts pievienojusies Savienībai, bet tā vispār neesot uzskatījusi, ka tas būtu arī atbilstošais datums vērtējumā par atbalsta pastāvēšanu.

54

Komisija uzskata, ka šis otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

55

Sprieduma Kremikovtzi (C‑262/11, EU:C:2012:760) 50.–52. punktā attiecībā uz 2005. gada Pievienošanās akta V pielikumu Tiesa jau esot noraidījusi argumentu, kas ir līdzīgs Dunamenti Erőmű izvirzītajam argumentam šīs apelācijas sūdzības otrajā pamatā. Arī spriedumā Rousse Industry/Komisija (T‑489/11, EU:C:2013:144, 61.–64. punkts) Vispārējā tiesa esot noraidījusi tādu argumentu. Turklāt neviens no spriedumiem, uz kuriem pamatojas Dunamenti Erőmű, neattiecās uz pasākumiem, ko dalībvalsts noteikusi pirms tās pievienošanās Savienībai un kuri pēc pievienošanās joprojām tikuši piemēroti.

56

Turklāt Komisija, atsaukdamās uz spriedumu Komisija/Īrija u.c. (C‑89/08 P, EU:C:2009:742, 72. un 73. punkts) atgādina, ka valsts atbalsta jēdziens ir objektīvs jēdziens. Līdz ar to Dunamenti Erőmű nevarot Vispārējai tiesai pārmest, ka tā savu nolēmumu nav pamatojusi attiecībā uz Komisijas pieņemto nostāju tās pamatnostādnēs.

57

Abās otrā pamata daļās, kas ir jāizskata kopā, Dunamenti Erőmű būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretēdama 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikumu tādējādi, ka pievienošanās datums būtu jāuzskata par atbilstošo datumu vērtējumā par jautājumu, vai izskatāmais EPL ietver valsts atbalstu.

58

Vispirms ir jāatzīmē – kā Vispārējā tiesa to norādījusi pārsūdzētā sprieduma 53. punktā un kā izriet no 2003. gada Pievienošanās akta 2. panta –, ka Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā Ungārijai kļuva saistošas 2004. gada 1. maijā, proti, datumā, kad šī dalībvalsts pievienojās Savienībai.

59

Turklāt, kā Vispārējā tiesa to norādījusi pārsūdzētā sprieduma 54. punktā, 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 3. punktā ir noteiktas specifiskas tiesību normas attiecībā uz Ungārijā pastāvošo valsts atbalstu datumā, kad šī dalībvalsts pievienojas Savienībai. It īpaši jānorāda, ka šī dalībvalsts ir piekritusi tādu noteikumu iekļaušanai šajā aktā, saskaņā ar kuriem atbalsta pasākumi, kas pēc minētā datuma joprojām ir spēkā, ir jāizvērtē saskaņā ar Savienības tiesību normām valsts atbalsta jomā, ja šos pasākumus saskaņā ar minētā akta noteikumiem nav iespējams kvalificēt kā pastāvošu atbalstu.

60

No tā izriet, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 54. punktā ir pamatoti uzskatījusi, ka jautājums par atbilstošā datuma noteikšanu, veicot izvērtējumu saskaņā ar EKL 87. panta 1. punktu par valsts pasākumu, ko Ungārija noteikusi pirms tās pievienošanās Savienībai datuma un kas pēc šī datuma joprojām ir spēkā, ir jāizskata saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

61

Šajā ziņā ir jānorāda – kā Vispārējā tiesa konstatējusi pārsūdzētā sprieduma 62. punktā –, ka no 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 3. punkta izriet, ka valstis, kas bija Savienības dalībvalstis pirms 2004. gada 1. maija, vēlējās iekšējo tirgu pasargāt no tādiem valsts atbalstu ietverošiem pasākumiem, kas kandidātvalstīs ieviesti pirms to pievienošanās Savienībai un kas potenciāli varētu izkropļot konkurenci, tādējādi no 2004. gada 1. maija piemērojot šiem pasākumiem regulējumu par jaunu atbalstu, ja šie pasākumi neietilpst to izņēmumu sarakstā, kas precīzi uzskaitīti minētajā pielikumā.

62

Turklāt, kā Vispārējā tiesa pamatoti ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 64.–66. punktā, no Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) punkta v) apakšpunkta un, it īpaši, no šīs normas pirmā teikuma, kurā pastāvošs atbalsts ir formulēts kā “atbalsts, ko uzskata par pastāvošu atbalstu, jo ir iespējams konstatēt, ka tā ieviešanas laikā tas nav bijis atbalsts, bet pēc tam kopējā tirgus attīstības dēļ – dalībvalstij neieviešot izmaiņas – tas kļuvis par atbalstu”, izriet, ka valsts palīdzības pasākums, kas tā īstenošanas brīdī nav bijis valsts atbalsts, par tādu var kļūt vēlāk.

63

Būtu vēl jāatgādina, ka 52. punktā spriedumā Kremikovtzi (C‑262/11, EU:C:2012:760) par 2005. gada Pievienošanās aktu, kurā būtībā ir pārņemti pašreizējā sprieduma 2. un 3. punktā minētie 2003. gada Pievienošanās akta noteikumi, Tiesai jau ir bijusi iespēja nospriest, ka pasākumiem, kas īstenoti pirms Bulgārijas Republikas pievienošanās Savienībai, bet kas, pirmkārt, pēc pievienošanās joprojām tiek piemēroti un, otrkārt, pievienošanās dienā atbilst EKL 87. panta 1. punktā paredzētajiem četriem kumulatīvajiem kritērijiem, ir piemērojamas specifiskās normas, kas ir noteiktas 2005. gada Pievienošanās akta V pielikumā.

64

Sprieduma Kremikovtzi (C‑262/11, EU:C:2012:760) 54. punktā Tiesa ir precizējusi – kā var secināt it īpaši no Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) punkta i) apakšpunkta un c) punkta, lasot tos kopā ar 2005. gada Pievienošanās akta 2. pantu, – ka tikai no minētās pievienošanās brīža Bulgārijā varēja tikt tieši piemēroti EKL 87. panta 1. punktā minētie kritēriji un tikai attiecībā uz situācijām, kas norisinājās, sākot no šī datuma.

65

No tā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 65. punktā izdarītajā Vispārējās tiesas secinājumā, ka tieši datumā, kad Ungārija pievienojusies Savienībai, ir jāizvērtē pēc šī datuma joprojām piemērojamais atbalsta pasākums, ņemot vērā EKL 87. panta 1. punktā noteiktos četrus kritērijus, nav pieļauta neviena kļūda tiesību piemērošanā. Kā Vispārējā tiesa tajā pašā punktā ir pamatoti nospriedusi, jebkāds cits secinājums nozīmētu, ka Pievienošanās līguma autoru mērķim, kas atgādināts pašreizējā sprieduma 61. punktā, nav nekādas jēgas. Apelācijas sūdzības otrajā pamatā Dunamenti Erőmű piedāvātā pieeja nozīmētu, ka tādas dalībvalsts gadījumā kā Ungārija, kas Savienībai pievienojusies 2004. gada 1. maijā, Komisijas kontrole tiktu liegta attiecībā uz visiem pasākumiem, kas noteikti pirms šī datuma un kas nav veidojuši valsts atbalstu to noteikšanas laikā, bet kas par valsts atbalstu kļuvuši vēlāk un turpina tādi būt pēc minētā datuma.

66

Tāpēc Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 61. un 62. punktā atkal ir pamatoti uzskatījusi, ka jautājumam, vai izskatāmais EPL ietvēra atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu šī līguma noslēgšanas datumā vai jebkurā citā datumā pirms Ungārijas pievienošanās Savienībai, nav nekādas nozīmes attiecībā uz šī līguma kvalificēšanu par valsts atbalstu pievienošanās datumā.

67

Pašreizējā sprieduma 65. un 66. punktā paustie apsvērumi nav apšaubāmi ar Dunamenti Erőmű izvirzīto argumentu, ka Savienības tiesu judikatūrā ir noteikts princips, saskaņā ar kuru valsts pasākuma atbilstība EKL 87. panta 1. punktam ir jāizvērtē tā noteikšanas datumā. Kā uzsver Komisija, spriedumi, uz kuriem šajā ziņā pamatojas Dunamenti Erőmű, neattiecas uz tādiem atbalsta pasākumiem, ko dalībvalstis noteikušas pirms to pievienošanās Savienībai un kas joprojām ir piemērojami pēc šādas pievienošanās, kā izskatāmais EPL, kurš turklāt ietilpst specifiskajā tiesiskajā regulējumā, kas raksturots pašreizējā sprieduma 59. un 61. punktā.

68

Visbeidzot, Komisijas pielietotā prakse tās lēmumos vai pamatnostādnēs, pat pieņemot, ka tā atbalstītu Dunamenti Erőmű otrajā apelācijas sūdzības pamatā piedāvāto pieeju, katrā ziņā nevar būt Tiesai saistoša, interpretējot Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā. Tāpēc visi argumenti, kas pamatoti ar šādu praksi, ir jānoraida.

69

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

70

Dunamenti Erőmű savā trešajā pamatā apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 68. un 69. punktā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot argumentus par šīs sabiedrības privatizāciju un secinot, ka izskatāmais EPL prasītājām piešķīra priekšrocību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē. It īpaši uzskatīdama, ka atbilstošais datums valsts atbalsta pastāvēšanas novērtējumā bijis tieši datums, kad Ungārija pievienojusies Savienībai, Vispārējā tiesa esot kļūdaini ignorējusi kontekstu, kādā notikusi Dunamenti Erőmű privatizācija, jo izskatāmais EPL bija šīs privatizācijas neatņemama sastāvdaļa.

71

Šis trešais pamats ir iedalīts trīs daļās.

72

Dunamenti Erőmű sava trešā pamata pirmajā daļā apgalvo, ka izskatāmais EPL prasītājām nav piešķīris priekšrocību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, jo MVM rīkojās kā privātais ieguldītājs, noslēdzot šo līgumu kā sagatavojošu pasākumu, kura mērķis bija veicināt Dunamenti Erőmű privatizāciju.

73

Šajā ziņā Dunamenti Erőmű izklāsta, ka 90. gadu vidū Ungārijas mērķis energoapgādes jomā bija nodrošināt energoapgādes drošību par viszemāko iespējamo cenu, modernizēt infrastruktūru un ievērot jaunās vides aizsardzības normas, kā arī īstenot vajadzīgo enerģētikas nozares reorganizāciju. Kā norāda Dunamenti Erőmű, šie mērķi bija īstenojami it īpaši ar privatizācijas programmas palīdzību.

74

Šādos apstākļos 1995. gada 10. oktobrī starp Dunamenti Erőmű un MVM izskatāmais EPL tika noslēgts, lai padarītu iespējamu tūlītēju Dunamenti Erőmű privatizāciju. 1995. gada decembrī šo sabiedrību iegādājās Electrabel.

75

Dunamenti Erőmű uzsver, ka privatizācijas kontekstā Komisijai ir jāpārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts ir centusies vairot peļņu vai mazināt pārdošanas izraisītos zaudējumus. It īpaši atsaukdamās uz spriedumu Spānija/Komisija (no C‑278/92 līdz C‑280/92, EU:C:1994:325, 28. punkts), Dunamenti Erőmű piebilst, ka dalībvalsts rīkojas kā privātais ieguldītājs, ja tā publiskos līdzekļus nodod, pirmkārt, noslēdzoties atklātam, beznosacījuma un uz konkurenci balstītam konkursam un, otrkārt, nodod tos vairāksolītājam.

76

Pašreizējā lietā privātā ieguldītāja kritērija pareiza piemērošana skaidri parādītu, ka izskatāmais EPL prasītājām nesniedz nekādu priekšrocību, jo iepriekšējā punktā atgādinātie nosacījumi ir izpildīti. Proti, esot ticis rīkots atklāts un uz konkurenci balstīts konkurss un izvēlēts visaugstākais piedāvājums, t.i., Electrabel piedāvājums. Turklāt Ungārijas valsts esot piesaistījusi neatkarīgu finanšu ekspertu, kas rekomendēja veikt privatizāciju, pamatojoties uz šāda līguma noslēgšanu. Šī valsts esot centusies iegūt pēc iespējas lielāku peļņu un privatizācijas cenā esot pienācīgi ņēmusi vērā izskatāmo EPL. Faktu, ka minētā valsts no pārdošanas guvusi peļņu, esot atzinusi šīs valsts revīzijas iestāde.

77

Dunamenti Erőmű sava trešā pamata otrajā daļā apgalvo, ka, pat ja izskatāmais EPL būtu ietvēris jelkādu priekšrocību, tā katrā ziņā esot tikusi atlīdzināta ar šīs sabiedrības pārdošanu. Šī sabiedrība, atsaukdamās uz spriedumiem Banks (C‑390/98, EU:C:2001:456, 78. punkts), kā arī Falck un Acciaierie di Bolzano/Komisija (C‑74/00 P un C‑75/00 P, EU:C:2002:524, 180. punkts), piebilst – ja atbalstu saņēmusī sabiedrība tiek pārdota par tirgus cenu, šī tirgus cena atspoguļo iepriekšējā atbalsta sekas, un šādas sabiedrības pārdevējs saglabā šī atbalsta labumu.

78

Šajā gadījumā no izskatāmā EPL izrietošā priekšrocība esot tikusi iekļauta cenā, ko Electrabel samaksājusi par Dunamenti Erőmű iegādi, un tādējādi Electrabel šo priekšrocību ir priekšlaicīgi atlīdzinājusi Ungārijas valstij. Kā uzskata Dunamenti Erőmű, tāpēc tā ir valsts, kas minēto priekšrocību saglabājusi pēc 1995. gadā īstenotās privatizācijas, jo Electrabel iegādājās sabiedrību Dunamenti Erőmű, noslēdzoties uz konkurenci balstītam un atklātam konkursa procesam. No tā izrietot, ka, lai kāds būtu atbalsta pastāvēšanas novērtēšanai izraudzītais laikposms, viens no četriem kritērijiem, kas ir vajadzīgi, lai izskatāmo EPL kvalificētu par valsts atbalstu, neesot izpildīts.

79

Dunamenti Erőmű pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav izvērtējusi jautājumu par šīs sabiedrības un Electrabel juridiskās personas statusu, lai atbildētu uz tās argumentu par visa no izskatāmā EPL izrietošā atbalsta atlīdzināšanu privatizācijas rezultātā. Pārsūdzētā sprieduma 68. un 69. punktā Vispārējā tiesa šo argumentu esot noraidījusi, vienkārši atsaucoties uz 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikumu, lai secinātu, ka minētajam argumentam esot zudusi nozīme, jo šī privatizācija ir notikusi pirms Ungārijas pievienošanās Savienībai.

80

Dunamenti Erőmű apgalvo, ka spriedumā AceaElectrabel/Komisija (T‑303/05, EU:T:2009:312) Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka sabiedrības kontrole un identiskas vai paralēlas saimnieciskās darbības veikšana ir būtiski elementi, lai noteiktu ekonomiskas vienības pastāvēšanu. Tā kā Electrabel un Dunamenti Erőmű situācijā visi šie elementi pārsūdzētā sprieduma pasludināšanas datumā esot bijuši izpildīti, būtu jāuzskata, ka tās veido vienu ekonomisku vienību.

81

Kā uzskata Dunamenti Erőmű, Komisijas pakārtoti izvirzītie argumenti pierādījumam, ka trešā pamata otrajai daļai trūkst pamatojuma, pārsūdzētajā spriedumā nemaz neesot atspoguļoti un tāpēc tie būtu jānoraida. Turklāt sprieduma Elliniki Nafpigokataskevastiki u.c./Komisija (T‑384/08, EU:T:2011:650) 66.–68. punktam, uz kuriem atsaucas Komisija, esot zudusi nozīme, jo tie attiecoties uz valsts garantijas selektīvo raksturu un piedēvējamību valstij.

82

Dunamenti Erőmű sava trešā pamata trešajā daļā izvirza apgalvojumu, ka Ungārijas pievienošanās Savienībai nav radījusi nekādu ietekmi uz faktu, ka izskatāmais EPL esot bijis pirms šīs pievienošanās notikušās privatizācijas pamatelements, kas prasītājām neesot devis priekšrocību. Proti, minētā pievienošanās nekādā ziņā nevarēja mainīt faktu, ka nekāda priekšrocība prasītājām nav tikusi piešķirta izskatāmā EPL noslēgšanas dēļ un ka Ungārijas valsts Dunamenti Erőmű pārdošanā bija rīkojusies kā privātais ieguldītājs. Ungārijas tiesību aktu grozījumi pēc šīs dalībvalsts pievienošanās Savienībai neesot varējuši radīt priekšrocību, kas pirms tam neeksistēja.

83

Dunamenti Erőmű uzskata, ka Vispārējā tiesa datumu, kurā tai būtu bijuši jāizvērtē kritēriji par valsts atbalsta pastāvēšanu, ir acīmredzami sajaukusi ar datumu, kad Ungārijā kļuva saistošas tiesību normas valsts atbalsta jomā.

84

Komisija galvenokārt apgalvo, ka trešais pamats ir tikai noraidāms, ja atbilstošais datums valsts atbalsta pastāvēšanas novērtēšanai ir datums, kurā Ungārija pievienojusies Savienībai. Jautājums, kādi elementi var tikt saistīti ar laikposmu, kas sākās 2004. gada 1. maijā, ir jautājums par faktiem, kas apelācijas stadijā nevar tikt izvirzīts, jo Dunamenti Erőmű nav apgalvojusi pierādījumu sagrozīšanu.

85

Komisija pakārtoti apgalvo, ka neviena no Dunamenti Erőmű trešā pamata trim daļām nav juridiski pamatota.

86

Runājot par pirmo no šīm daļām, Komisija, atsaukdamās uz spriedumu Elliniki Nafpigokataskevastiki u.c./Komisija (T‑384/08, EU:T:2011:650, 66.–68. punkts), apgalvo, ka ieguvēja priekšrocības neesamība neizslēdz priekšrocības esamību attiecībā uz iegūto darbību. Turklāt spriedumā Komisija/Scott (C‑290/07 P, EU:C:2010:480, 5.–11., 25. un 26. punkts) konstatējumu par uzņēmuma atbalsta pastāvēšanu neesot iespaidojis nedz tas, ka šī uzņēmuma daļas iegādājies kāds cits uzņēmums, nedz tas, ka aktīvus, kas saglabājušies, pateicoties atbalstam, ieguvis vēl cits uzņēmums. No tā izrietot – faktam, ka pircējs samaksā tirgus cenu un šī iemesla dēļ pats negūst nekādu atbalstu, neesot nozīmes vērtējumā, vai iegūtā vienība ir saņēmusi atbalstu.

87

Attiecībā uz trešā pamata otro daļu Komisija apgalvo, ka Dunamenti Erőmű ir sajaukusi atbalstu, kas piešķirts iegūtajai vienībai, ar atbalstu, kas ir piešķirts šīs vienības ieguvējam. Faktam, ka šis ieguvējs samaksā tirgus cenu un šī iemesla dēļ pats negūst nekādu atbalstu, neesot nozīmes vērtējumā, vai iegūtā vienība ir saņēmusi atbalstu.

88

Sprieduma Banks (C‑390/98, EU:C:2001:456) 78. punkts esot ticis iekļauts indikatīvu apsvērumu dēļ un tas attiecoties uz jautājumu par atbalsta atgūšanu, nevis tā pastāvēšanu. Sprieduma Vācija/Komisija (C‑277/00, EU:C:2004:238) 80. un 81. punktā Tiesa tik tiešām esot skaidri atzinusi tās lietas atšķirīgo raksturu, kurā taisīts pirmais no šiem spriedumiem. Komisija uzsver, ka pašreizējā lietā Dunamenti Erőmű ir turpinājusi darboties attiecīgajā tirgū, pilnībā saglabājot iegūto priekšrocību.

89

Visbeidzot, runājot par trešā pamata trešo daļu, tā kā apstākļi, ka izskatāmā EPL noslēgšanā MVM ir rīkojusies kā privātais ieguldītājs un Electrabel par Dunamenti Erőmű iegādi ir samaksājusi tirgus cenu, neesot bijuši nozīmīgi elementi vērtējumā par to, vai šī pēdējā sabiedrība ir guvusi priekšrocību saistībā ar minētā līguma piemērošanu kopš Ungārijas pievienošanās Savienībai, tad arī šīs pievienošanās ietekmei uz šiem apstākļiem šajā ziņā neesot nozīmes.

90

Vispirms ir jānoraida Komisijas izvirzītais arguments saistībā ar apelācijas sūdzības trešā pamata nepieņemamību, jo šis arguments balstās uz šī pamata nepareizu izpratni. Proti, šis pamats attiecas nevis uz jautājumu, kādi elementi var tikt saistīti ar laikposmu, kas sākās 2004. gada 1. maijā, bet gan uz jautājumu, vai Vispārējā tiesa no sava vērtējuma, vai izskatāmais EPL sniedza prasītājām priekšrocību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, varēja pamatoti izslēgt noteiktus elementus. Šis pēdējais jautājums, kas ir tiesību jautājums, var tikt izvirzīts apelācijas stadijā.

91

Trešā pamata pirmajā daļā Dunamenti Erőmű būtībā apgalvo, ka kļūdu tiesību piemērošanā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi pārsūdzētā sprieduma 69. punktā, uzskatot, ka izskatāmais EPL prasītājām esot devis priekšrocību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, jo, pirmkārt, MVM šī līguma noslēgšanā ir rīkojusies kā privātais ieguldītājs un, otrkārt, Dunamenti Erőmű privatizācijā Ungārijas valsts ir rīkojusies kā privātais ieguldītājs.

92

Pirmkārt, ir jānorāda, ka pretēji Dunamenti Erőmű apgalvotajam Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 69. punktā nav konstatējusi, ka izskatāmais EPL būtu prasītājām devis priekšrocību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, bet tikai konstatējusi, ka Komisijai ir jāizvērtē, vai šī sabiedrība no 2004. gada 1. maija ir guvusi EPL dotās priekšrocības. No pārsūdzētā sprieduma, īpaši tā 28. un 29. punkta, skaidri izriet, ka valsts atbalstu, kura pastāvēšanu Komisija ir konstatējusi strīdīgajā lēmumā un kuru pēc tam Vispārējā tiesa ir analizējusi minētajā spriedumā, veidoja priekšrocība, kas ar šo līgumu tika dota vienīgi sabiedrībai Dunamenti Erőmű, bet ne tās akcionāriem.

93

Līdz ar to, ciktāl apelācijas sūdzības trešā pamata pirmajā daļā Vispārējai tiesai tiek pārmests konstatējums, ka izskatāmais EPL ir devis priekšrocību sabiedrībai Electrabel, šī pirmā daļa balstās uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma izpratni un tāpēc ir jānoraida kā nepamatota.

94

Otrkārt, runājot par šī sprieduma 72.–74. punktā izklāstītajiem argumentiem par to, ka MVM, noslēdzot izskatāmo EPL, ir rīkojusies kā privātais ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos, ir jākonstatē, ka ar šiem argumentiem nevar tikt pierādīts, ka šis līgums nedeva Dunamenti Erőmű priekšrocību, ciktāl tas bija piemērojams no 2004. gada 1. maija. Proti, kā izriet no šī sprieduma 66. punkta, jautājumam, vai minētais līgums tā noslēgšanas datumā vai jebkurā citā datumā pirms Ungārijas pievienošanās Savienībai ietvēra ar kopējo tirgu saderīgu valsts atbalstu, nav nekādas nozīmes konstatējumā, vai šis līgums ietvēra valsts atbalstu pievienošanās datumā.

95

Arīdzan šī sprieduma 75. un 76. punktā izklāstītie argumenti par Dunamenti Erőmű pārdošanu sabiedrībai Electrabel nevar tikt pieņemti, jo, kā izriet no šī sprieduma 92. punkta, attiecīgais valsts atbalsts neizriet no pašas pārdošanas, bet gan no izskatāmā EPL, ciktāl tas ir piemērojams no2004. gada 1. maija. Visbeidzot, Dunamenti Erőmű ar šiem argumentiem arī neizskaidro, kādā ziņā Vispārējā tiesa būtu kļūdaini piemērojusi privātā ieguldītāja kritēriju – datumā, kad Ungārija pievienojās Savienībai.

96

Ņemot vērā šī sprieduma 94. un 95. punktā minētos apsvērumus, ir jānoraida arī apelācijas sūdzības trešā pamata pirmā daļa, ciktāl tā attiecas uz sabiedrībai Dunamenti Erőmű dotās priekšrocības pastāvēšanu izskatāmā EPL piemērošanas rezultātā.

97

Tāpēc šī pirmā daļa ir jānoraida kopumā.

98

Trešā pamata otrajā daļā Dunamenti Erőmű būtībā apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 68. un 69. punktā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka neesot jāņem vērā pirmajā instancē izvirzītā argumentācija par apgalvoto attiecīgā atbalsta atgūšanu no sabiedrības Electrabel, pamatojot to ar akcionāru maiņu pirms Ungārijas pievienošanās Savienībai. Dunamenti Erőmű apgalvo – ja Vispārējā tiesa būtu ņēmusi vērā šo argumentāciju, tā būtu secinājusi, ka, samaksājot tirgus cenu par šīs sabiedrības iegādāšanos, Electrabel jau iepriekš Ungārijas valstij ir atlīdzinājusi visas priekšrocības un tāpēc no izskatāmā EPL izrietošā priekšrocība Dunamenti Erőmű labā vairs nepastāv neatkarīgi no laikposma, kāds izvēlēts valsts atbalsta pastāvēšanas novērtēšanai.

99

Jāatgādina – kā izriet no šī sprieduma 65. punkta –, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējumā par izskatāmā EPL radītā valsts atbalsta pastāvēšanu kā atbilstošo datumu izvēloties datumu, kad Ungārija pievienojās Savienībai.

100

Pārsūdzētā sprieduma 69. un 70. punktā Vispārējā tiesa kā neefektīvus noraidīja Dunamenti Erőmű pirmajā instancē izvirzītos argumentus par apgalvoto atbalsta atlīdzināšanu šīs sabiedrības privatizācijas dēļ, pamatojot to tādējādi, ka akcionāru maiņa, kas notika saistībā ar šo privatizāciju, norisinājās pirms atbilstošā datuma, kas minēts iepriekšējā punktā.

101

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Tiesa atkārtoti ir uzsvērusi, cik svarīgs ir visaptverošs vērtējums, kas ir jāveic pārbaudē par priekšrocības pastāvēšanu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.

102

Runājot it īpaši par kritērija par privāto ieguldītāju tirgus ekonomikā piemērošanu, Tiesa ir nospriedusi – kad Komisija izskata jautājumu, vai valsts ir rīkojusies kā akcionārs un vai tāpēc lietas apstākļiem ir piemērojams privātā ieguldītāja kritērijs, tai ir jāveic visaptverošs novērtējums, ņemot vērā ne tikai attiecīgās dalībvalsts iesniegtos pierādījumus, bet arī visus citus pierādījumus, kas ir būtiski lietā un ļauj tai noteikt, vai attiecīgais pasākums attiecas uz minēto dalībvalsti akcionāra statusā vai valsts varas nesējas statusā. Šajā ziņā nozīme it īpaši var būt šī pasākuma raksturam un priekšmetam, kontekstam, kādā tas tiek veikts, kā arī izvirzītajam mērķim un minētajam pasākumam piemērojamajiem noteikumiem (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/EDF, C‑124/10 P, EU:C:2012:318, 86. punkts).

103

Turklāt, kad Komisija pārbauda, vai privātā ieguldītāja kritērija piemērojamības un piemērošanas nosacījumi ir izpildīti, tā var atteikties pārbaudīt šādu būtisku informāciju tikai tad, ja iesniegtie pierādījumi ir savākti pēc lēmuma par attiecīgā ieguldījuma veikšanu pieņemšanas. Proti, privātā ieguldītāja kritērija piemērošanā nozīme ir tikai informācijai un paredzamajām attīstības tendencēm brīdī, kad ticis pieņemts lēmums par ieguldījuma veikšanu. Tas tā ir it īpaši tad, ja Komisija pārbauda valsts atbalsta pastāvēšanu attiecībā uz ieguldījumu, par ko tai nav paziņots un ko attiecīgā dalībvalsts jau ir veikusi brīdī, kad Komisija veic savu pārbaudi (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/EDF, C‑124/10 P, EU:C:2012:318, 104. un 105. punkts).

104

No minētā izriet, ka, vērtējumā par priekšrocības pastāvēšanu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē un, it īpaši, privātā ieguldītāja kritērija piemērošanā Komisijai ir pienākums veikt attiecīgā atbalsta pasākuma visaptverošu vērtējumu atbilstoši pieejamajai informācijai un paredzamajām tendencēm brīdī, kad ticis pieņemts lēmums par šāda atbalsta piešķiršanu, ņemot vērā it īpaši kontekstu, kādā šis atbalsts ietilpst.

105

Līdz ar to informācija par notikumiem, kas attiecas uz laikposmu pirms valsts pasākuma noteikšanas datuma un kas ir pieejama šajā datumā, var izrādīties būtiska, jo šī informācija var viest skaidrību par jautājumu, vai šāds pasākums ir priekšrocība EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.

106

No šī sprieduma 99.–105. punktā minētajiem apsvērumiem izriet, ka šajā gadījumā, vērtējot no izskatāmā EPL izrietošā valsts atbalsta pastāvēšanu, Komisijai bija pienākums šo līgumu vērtēt tā kontekstā Ungārijas pievienošanās Savienībai datumā, ņemot vērā visu šajā datumā pieejamo informāciju, kas izrādījusies būtiska, tostarp, vajadzības gadījumā, informāciju par notikumiem pirms minētā datuma.

107

Tāpēc ir jākonstatē, ka pārsūdzētā sprieduma 69. un 70. punktā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot par neefektīvu Dunamenti Erőmű pirmajā instancē pausto argumentāciju par apgalvoto atbalsta, kas izriet no izskatāmā EPL, atlīdzināšanu līdz ar šīs sabiedrības pārdošanu Electrabel, pamatojot to vienīgi tādējādi, ka pārdošana ir notikusi pirms datuma, kad Ungārija pievienojās Savienībai.

108

Tomēr ir jāatgādina, ka, ja Vispārējās tiesas nolēmuma pamatojumā ir atklāts Savienības tiesību pārkāpums, bet tā rezolutīvā daļa šķiet balstīta uz citu tiesisko pamatojumu, šāda pārkāpuma dēļ minētais nolēmums nav jāatceļ, bet ir jāizstāj tā pamatojums (šajā ziņā skat. spriedumus Lestelle/Komisija, C‑30/91 P, EU:C:1992:252, 28. punkts, kā arī FIAMM u.c./Padome un Komisija, C‑120/06 P un C‑121/06 P, EU:C:2008:476, 187. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

109

Tā tas ir šajā gadījumā.

110

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nelikumīga atbalsta atgūšanas mērķis ir agrākā stāvokļa atjaunošana un šis mērķis tiek sasniegts, tiklīdz attiecīgo atbalstu, vajadzības gadījumā pieskaitot nokavējuma procentus, ir atlīdzinājis saņēmējs vai, citiem vārdiem, uzņēmumi, kas to faktiski izmantojuši. Šādas restitūcijas rezultātā atbalsta saņēmējs faktiski zaudē priekšrocību, kāda tam bijusi tirgū salīdzinājumā ar saviem konkurentiem, un tiek atjaunota agrākā situācija, kas pastāvējusi pirms atbalsta piešķiršanas (šajā ziņā skat. spriedumu Vācija/Komisija, C‑277/00, EU:C:2004:238, 74. un 75. punkts).

111

Līdz ar to nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta atmaksas pamatmērķis ir novērst konkurences traucējumu, kas izraisīts ar nelikumīgā atbalsta radīto konkurences priekšrocību (spriedums Vācija/Komisija, C‑277/00, EU:C:2004:238, 76. punkts).

112

Vēl pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka, ja uzņēmums, kas ir saņēmis nelikumīgu valsts atbalstu, tiek pārpirkts par tirgus cenu, proti, lielāko cenu, ko privāts ieguldītājs, kas darbojas parastos konkurences apstākļos, būtu bijis gatavs maksāt par šo uzņēmumu, ņemot vērā uzņēmuma situāciju, proti, pēc valsts atbalsta saņemšanas, atbalsta elements ir novērtējams kā tirgus cena un iekļaujams pirkuma cenā. Šādos apstākļos nevar tikt uzskatīts, ka pircējs ir guvis priekšrocību salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem (skat. spriedumu Vācija/Komisija, C‑277/00, EU:C:2004:238, 80. punkts un tajā minētā judikatūra).

113

Gadījumā, ja uzņēmums, kuram ir ticis piešķirts nelikumīgs valsts atbalsts, saglabā savu juridiskas personas statusu un pats turpina veikt ar valsts atbalstu subsidētās darbības, parasti šim uzņēmumam, kas turpina izmantot ar šo atbalstu saistītu konkurences priekšrocību, ir jāatmaksā summa, kas ir vienāda ar šo atbalstu. Tāpēc pircējam nevar tikt prasīts atmaksāt šādu atbalstu (skat. spriedumu Vācija/Komisija, C‑277/00, EU:C:2004:238, 81. punkts).

114

Runājot par pašreiz izskatāmo lietu, no pārsūdzētā sprieduma 1., 68. un 69. punkta izriet – un šajā apelācijas sūdzībā tas nav ticis apstrīdēts –, ka 90. gados veiktā Dunamenti Erőmű privatizācija noritēja akcionāru maiņas ceļā, atsavinot šīs sabiedrības kapitāldaļas, un datumā, kad Vispārējā tiesa vērtēja faktus, aptuveni 75 % no šīs sabiedrības kapitāldaļām piederēja sabiedrībai Electrabel. Turklāt no minētā sprieduma 1. un 2. punkta, kas Tiesā nav tikuši apstrīdēti, izriet, ka Dunamenti Erőmű Ungārijas elektroenerģijas tirgū darbojas kā elektroenerģijas ražotājs, kas pēc privatizācijas ir turpinājis ekspluatēt elektrostaciju, uz kuru attiecas izskatāmais EPL.

115

Šādos apstākļos judikatūra, ko Vispārējā tiesa minējusi pārsūdzētā sprieduma 70. punktā un uz kuru apelācijas sūdzībā Dunamenti Erőmű atsaukusies, lai pamatotu savu argumentāciju par apgalvoto no izskatāmā EPL izrietošā atbalsta atlīdzināšanu, nevar tikt interpretēta tādējādi, ka šīs sabiedrības privatizācijas sekas 90. gados bija tādas, ka faktiski tika atlīdzināts atbalsts, kas šai sabiedrībai piešķirts izskatāmā EPL piemērošanas rezultātā. Pat pieņemot, ka Ungārijas valsts minēto sabiedrību atsavināja Electrabel par tirgus cenu un ka šī cena pilnībā atspoguļoja no izskatāmā EPL izrietošās priekšrocības vērtību, no Vispārējās tiesas konstatējuma, kas ir izklāstīts iepriekšējā punktā, izriet, ka pēc privatizācijas Dunamenti Erőmű saglabāja juridiskas personas statusu un turpināja īstenot ar attiecīgo valsts atbalstu finansētās darbības, tādējādi tieši tā ir sabiedrība, kas faktiski ir saglabājusi no attiecīgā līguma izrietošās priekšrocības, ciktāl šis līgums bija piemērojams no 2004. gada 1. maija un ciktāl tai tirgū bija šādas priekšrocības salīdzinājumā ar tās konkurentiem.

116

No tā izriet, kā apgalvo arī Komisija, ka, pat pieņemot, ka Ungārijas valsts no Dunamenti Erőmű privatizācijas ir spējusi gūt peļņu, šāds apstāklis nav liedzis šai sabiedrībai turpināt efektīvi izmantot no izskatāmā EPL izrietošo priekšrocību pēc tās akcionāru maiņas, kas notika līdz ar tās privatizāciju 1995. gadā, proti, priekšrocību, kura – kā jau ticis izklāstīts šī sprieduma 6. punktā – atkarībā no attiecīgajiem blokiem esot ilgusi līdz 2010. vai 2015. gadam. Tātad visa peļņa, ko Ungārijas valsts ir varējusi iegūt no šīs privatizācijas, nevarēja likt izzust konkurences izkropļojumam, ko radīja konkurences priekšrocība, kas ar minēto līgumu tika piešķirta sabiedrībai Dunamenti Erőmű.

117

Šis secinājums nav apšaubāms ar Dunamenti Erőmű izvirzīto argumentāciju, saskaņā ar kuru laikā, kad Vispārējā tiesa vērtēja faktus, šī sabiedrība ar Electrabel veidoja vienu ekonomisku vienību Tiesas judikatūras izpratnē, jo ar Dunamenti Erőmű formulētajiem vispārēja rakstura apgalvojumiem šādas argumentācijas pamatošanai nevar tikt apšaubīti Vispārējās tiesas konstatējumi, kas ir izklāstīti pašreizējā sprieduma 114. punktā un kurus turklāt, kā jau norādīts minētajā punktā, Dunamenti Erőmű šajā apelācijas sūdzībā nav apstrīdējusi.

118

Līdz ar to, lai arī Vispārējā tiesa kļūdījās, uzskatīdama, ka fakts, ka Dunamenti Erőmű privatizācija notika pirms datuma, kurā būtu jāizvērtē valsts atbalsta pastāvēšana EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, pats par sevi bija pietiekams, lai pamatotu šīs sabiedrības paustās argumentācijas par apgalvoto atbalsta atlīdzināšanu privatizācijas dēļ neiekļaušanu tās vērtējumā par jautājumu, vai izskatāmais EPL ietvēra valsts atbalstu minētā noteikuma izpratnē, ir jākonstatē, ka pašreizējās lietas apstākļos, kā tie izriet no pārsūdzētā sprieduma, lai apstiprinātu šāda atbalsta pastāvēšanu, Vispārējā tiesa šo argumentāciju varēja noraidīt arī citu iemeslu dēļ, kas nav minēti šī sprieduma 69. un 70. punktā. Šādos apstākļos pašreizējā sprieduma 107. punktā konstatētā kļūda tiesību piemērošanā neietekmē secinājumu, ko šajā ziņā izdarījusi Vispārējā tiesa, un tāpēc tai nav arī nekādas ietekmes uz pārsūdzētā sprieduma rezolutīvo daļu.

119

No tā izriet, ka trešā pamata otrā daļa ir jānoraida.

120

Jānorāda, ka trešajā daļā paustajā argumentācijā, kas ir atspoguļota šī sprieduma 82. punktā, Dunamenti Erőmű, atsaucoties uz vispārīgiem apsvērumiem, vienīgi apgalvo, ka Ungārijas pievienošanās Savienībai nekādā ziņā nav ietekmējusi faktu, ka, noslēdzot izskatāmo EPL vai Electrabel iegādājoties Dunamenti Erőmű, prasītājām nav tikusi piešķirta neviena priekšrocība, tomēr nepaskaidro, kādā ziņā Vispārējā tiesa būtu pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstiprinādama tādas priekšrocības pastāvēšanu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, kas pievienošanās datumā izrietēja no minētā līguma.

121

Tātad ir jākonstatē, ka Dunamenti Erőmű izvirzītā argumentācija šajā ziņā ir pamatota ar pieņēmumu, ka jautājums, vai izskatāmais EPL ietvēra valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē datumā, kad šis līgums tika noslēgts vai kad notika Dunamenti Erőmű privatizācija, ir svarīgs, pat būtisks, lai novērtētu jautājumu, vai minētais līgums ietvēra valsts atbalstu datumā, kad Ungārija pievienojās Savienībai. Ņemot vērā apsvērumus, kas ir pausti šī sprieduma 65. un 66. punktā vērtējumā par apelācijas sūdzības otro pamatu, šī argumentācija ir jānoraida kā nepamatota.

122

Par pārējo daļu ir jānorāda, ka Dunamenti Erőmű izvirzītā argumentācija šī trešā pamata trešajā daļā par atbilstošā datuma noteikšanu, lai novērtētu valsts atbalsta pastāvēšanu, kā jau izklāstīts šī sprieduma 83. punktā, ir vienīgi to argumentu atkārtojums, kas jau tikuši noraidīti otrā pamata ietvaros.

123

Tā kā arī trešā pamata trešā daļa ir jānoraida, noraidāms ir viss trešais pamats kopumā.

124

Dunamenti Erőmű apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un nav izpildījusi tās pienākumu veikt pārbaudi tiesā, nepierādot strukturālu risku, uzskatīdama, ka MVM saistošais obligātā patēriņa pienākums nozīmējot priekšrocības pastāvēšanu.

125

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 112. punktā esot atzinusi, ka Dunamenti Erőmű esot sniegusi tāda rakstura informāciju, kas pierāda, ka MVM vispār nav bijis pienākuma katru gadu no pirmajām šīm sabiedrībām iepirkt lielāku elektroenerģijas daudzumu, nekā MVM būtu izvēlējusies pirkt izskatāmā EPL neesamības gadījumā. Neraugoties uz šo apstiprinājumu, Vispārējā tiesa, tāpat kā Komisija, esot tikai konstatējusi – fakts, ka noteiktos gados MVM ir iepirkusi daudz lielāku elektroenerģijas daudzumu par obligāto patēriņu, nenozīmējot, ka tā neuzņēmās ar šo pienākumu saistīto risku.

126

Kā uzskata Dunamenti Erőmű, pamatojoties tikai uz vienkāršu strukturālā riska iespējamību un atsakoties pierādīt, ka šāds risks faktiski pastāvēja, Vispārējā tiesa neesot izpildījusi tās pienākumu veikt pārbaudi tiesā. Ja Vispārējā tiesa būtu pareizi novērtējusi šo risku, tā būtu secinājusi, ka priekšrocības nav, jo tā būtu uzskatījusi, ka MVM vispār nav bijis pienākuma katru gadu iepirkt no Dunamenti Erőmű lielāku elektroenerģijas daudzumu, nekā tā izvēlētos pirkt izskatāmā EPL neesamības gadījumā, un tāpēc MVM esot brīvi lēmusi par elektroenerģijas daudzumu, ko tā vēlējusies pirkt. Dunamenti Erőmű piebilst, ka samaksātā cena nebūtu bijusi tirgus cena, MVM tā vietā būtu izraudzījusies citu ražotāju, vismaz attiecībā uz elektroenerģijas daudzumu, kas pārsniedz obligāto patēriņu, jo, kā Komisija jau atzinusi strīdīgajā lēmumā, bija pieejamas gan aizstājamas ražošanas jaudas, gan papildu importa iespējas.

127

Komisija uzskata, ka ceturtais pamats nav pieņemams, jo Dunamenti Erőmű neesot norādījusi to pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā būtu pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Šī sabiedrība nejauši esot atsaukusies uz minētā sprieduma 112. punktu, bet neesot izklāstījusi iemeslu, kādēļ šis punkts būtu atceļams (šajā ziņā skat. spriedumus Bergaderm un Goupil/Komisija, C‑352/98 P, EU:C:2000:361, 34. punkts, kā arī Francija/Monsanto un Komisija, C‑248/99 P, EU:C:2002:1, 68. un 69. punkts).

128

Ja Tiesa uzskatītu, ka šis pamats attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 112. punktu, Komisija pakārtoti apgalvo, ka šis pamats ir neefektīvs.

129

Vēl pakārtotāk Komisija apgalvo, ka šis ceturtais apelācijas sūdzības pamats katrā ziņā ir nepamatots.

130

Ievadā vispirms ir jānoraida Komisijas izvirzītais arguments par ceturtā pamata nepieņemamību, ciktāl tajā neesot pietiekami precīzi identificēta pārsūdzētā sprieduma daļa, kurā esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Proti, šī pamata pamatošanai paustajā argumentācijā Dunamenti Erőmű skaidri norāda uz pārsūdzētā sprieduma 112. punktu.

131

Tā kā turklāt Dunamenti Erőmű argumentācija ir par Vispārējās tiesas pieļautu kļūdu tiesību piemērošanā sakarā ar to, ka šī tiesa pārbaudē par priekšrocības pastāvēšanu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē nav pierādījusi strukturāla riska esamību, šai sabiedrībai nevar tikt pārmests, ka tā nav identificējusi konkrētas pārsūdzētā sprieduma daļas (šajā ziņā skat. spriedumu Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P, EU:C:2002:582, 423. punkts).

132

Tomēr ceturtais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida kā neefektīvs. Pat pieņemot, ka MVM saistošais obligātā patēriņa pienākums nenozīmēja priekšrocības pastāvēšanu, Dunamenti Erőmű neapšauba īpaši pārsūdzētā sprieduma 117. punktā minēto konstatējumu, ka Vispārējā tiesā netika apstrīdēts, ka tādu garantiju iekļaušana, kuru mērķis bija segt kapitāla izmaksas, ir priekšrocība salīdzinājumā ar esošo praksi konkurējošajos tirgos.

133

No tā izriet, ka, pieņemot par pierādītu faktu, ka MVM saistošais obligātā patēriņa pienākums nenozīmēja priekšrocības pastāvēšanu, tas nekādā ziņā pats par sevi nevar būt pietiekams, lai pierādītu no izskatāmā EPL izrietošās priekšrocības neesamību.

134

Šādos apstākļos Vispārējai tiesai nevar tikt pārmests, ka tā, nepierādot strukturāla riska esamību vērtējumā par priekšrocības pastāvēšanu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, nav izpildījusi pienākumu veikt pārbaudi tiesā.

135

No tā izriet, ka apelācijas sūdzības ceturtais pamats ir jānoraida.

136

Dunamenti Erőmű apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstiprinādama Komisijas pieņemto atmaksājamās atbalsta summas aprēķina metodoloģiju, un nav ievērojusi šajā ziņā vajadzīgās pārbaudes tiesā apjomu.

137

Komisija esot prasījusi Ungārijai aplēst atmaksājamā atbalsta summu, salīdzinot atšķirības starp faktiski gūtajiem ieņēmumiem atbilstoši sistēmai, kad EPL bija spēkā (turpmāk tekstā – “reālais scenārijs”), un ieņēmumiem, kādi būtu gūti, ja šāda tipa līgums nebūtu bijis noslēgts (turpmāk tekstā – “alternatīvais scenārijs”). Taču arī izmaksas esot bijis jāņem vērā, jo tikai ieņēmumu novērtēšana neļaujot veikt precīzu vērtējumu par priekšrocību, kas iespējami izriet no EPL. Komisijas piedāvātajā pieejā papildu ieņēmumi, ko Dunamenti Erőmű reālā scenārija ietvaros guva, lai segtu izmaksas par papildu kurināmo, esot tikuši kvalificēti kā priekšrocības.

138

Dunamenti Erőmű apgalvo, ka ir jāņem vērā arī kurināmā izmaksas, jo tās veidojot tuvu 100 % no mainīgajām ražošanas izmaksām. Tāpēc būtu jāizvērtē nevis visas izmaksas, bet gan tās, kas ir saistītas ar gāzes iepirkšanu. Šajā lietā kurināmā izmaksu ņemšana vērā radot šaubas par paša atbalsta pastāvēšanu. Proti, Ungārijas pieaicinātie eksperti esot aprēķinājuši negatīvu summu aptuveni 100 miljonu EUR apmērā, pamatojoties uz peļņu, un pozitīvu summu aptuveni 482 miljonu EUR apmērā, pamatojoties tikai uz ieņēmumiem.

139

Nebūtu arī precīzi, ja ar peļņu pamatotā metode balstītos uz spekulatīviem pieņēmumiem saistībā ar Dunamenti Erőmű rīcību, jo gāzes papildu patēriņa pienākums tika noteikts nevis atbilstoši rīcībai, kādu šī sabiedrība izvēlējusies veikt, bet gan atbilstoši faktam, ka pastāvēja elektroenerģijas pārprodukcija.

140

Dunamenti Erőmű norāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 185. punktā ir atzinusi, ka vispiemērotākā būtu metode, kas pamatota ar peļņas atšķirību. Tomēr no pārsūdzētā sprieduma 184. un 189. punkta izrietot Vispārējās tiesas uzskats, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, pieņemdama pieeju, kas pamatota ar ieņēmumiem, jo ar peļņu pamatotā pieeja šķitusi pārāk grūti īstenojama. Proti, fakts, ka alternatīvā scenārijā izvēlētā metodoloģija esot pārāk sarežģīta, lai to īstenotu, acīmredzami neesot būtisks apstāklis novērtējumā par atmaksājamo atbalsta summu. Pārsūdzētā sprieduma 186. punktā Vispārējā tiesa esot atsaukusies uz spriedumu Budapesti Erőmű/Komisija (T‑80/06 un T‑182/09, EU:T:2012:65), lai šo pieeju apstiprinātu. Taču lietā, kurā taisīts iepriekš minētais spriedums, attiecīgie daudzumi, kas ņemti vērā alternatīvajā scenārijā un reālajā scenārijā, esot bijuši ļoti līdzīgi.

141

Kā uzskata Dunamenti Erőmű, Komisija nevarot pamatoties uz pārsūdzētā sprieduma 188. punktā paustajiem apsvērumiem, saskaņā ar kuriem priekšrocība ir “jānovērtē, ņemot vērā tā publiskā uzņēmuma rīcību, kas piešķir priekšrocību [..], nevis ņemot vērā šīs priekšrocības saņēmēja rīcību”, jo šāds apgalvojums, kam nav nekāda juridiska pamata, ir pretrunā Tiesas judikatūrai. Sprieduma Ferring (C‑53/00, EU:C:2001:627) rezolutīvās daļas 2) punktā Tiesa esot skaidri paudusi principu, kurš noteic, ka, ja apgalvotais valsts atbalsts vienlaicīgi ietver papildu peļņu un papildu izmaksas, starpība starp šīm divām summām var radīt priekšrocību, kas veido valsts atbalstu.

142

Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 184. un 189. punktā noraidīdama ar peļņu pamatoto metodi principā tās sarežģītības dēļ, Vispārējā tiesa neesot veikusi pilnīgu Komisijas lēmuma pārbaudi, lai gan tai ir pienākums to darīt, kad tā prasībās par tiesību aktu atcelšanu veic sarežģītu ekonomiska rakstura vērtējumu, kā Tiesa jau esot nospriedusi spriedumā CB/Komisija (C‑67/13 P, EU:C:2014:2204).

143

Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa, apstiprinādama strīdīgajā lēmumā pieņemto atmaksājamās atbalsta summas aprēķināšanas metodi, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Turklāt apgalvojums, ka Vispārējā tiesa šajā ziņā nav veikusi pilnīgu strīdīgā lēmuma izskatīšanu, neesot pamatots.

144

Vispirms ir jānoraida arguments, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 188. punktā būtu pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka ekonomiskas priekšrocības pastāvēšana atbilstoši principam par privāto subjektu tirgus ekonomikas apstākļos ir jānovērtē, ņemot vērā tā publiskā uzņēmuma rīcību, kas piešķīris attiecīgo priekšrocību, nevis saņēmēja rīcību. Proti, pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka privātā ieguldītāja kritērija piemērošanas kontekstā ir jāpārbauda, vai tādu pašu priekšrocību, kas saņēmējam uzņēmumam tikusi nodota caur valsts līdzekļiem, būtu piešķīris privātais ieguldītājs normālos tirgus apstākļos (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/EDF, C‑124/10 P, EU:C:2012:318, 78. un 79. punkts).

145

Runājot konkrētāk par atmaksājamās atbalsta summas aprēķināšanas metodi, pretēji Dunamenti Erőmű apgalvotajam, spriedumā Ferring (C‑53/00, EU:C:2001:627) Tiesa nav noteikusi vispārīgu principu par labu aprēķināšanas metodei, kas pamatota ar peļņu. Lai arī minētajā spriedumā Tiesa konstatēja, ka attiecīgais pasākums bija valsts atbalsts, jo piešķirtā priekšrocība pārsniedza saņēmēju segtās papildu izmaksas, tā uzskatīja, ka vienīgi papildu izmaksas, kas izriet no tādu sabiedriskā pakalpojuma saistību pildīšanas, kuras saņēmējiem noteiktas valsts tiesiskajā regulējumā, būtu jāņem vērā vērtējumā par priekšrocības pastāvēšanu EK līguma 92. panta 1. punkta (jaunajā redakcijā – EKL 87. panta 1. punkts) izpratnē. Taču Dunamenti Erőmű neapgalvo, ka tai būtu noteikts pildīt šāda veida saistības.

146

Tad, lai arī pārsūdzētā sprieduma 185. punktā Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka kurināmā cenas ņemšana vērā varētu izraisīt, ka “atgūstamā atbalsta summa ir lielā mērā mazāka par to, kas izriet no [strīdīgajā lēmumā izraudzītās metodes] piemērošanas”, tā šajā punktā, pretēji Dunamenti Erőmű apgalvotajam, nav nekādā ziņā atzinusi, ka ar peļņu pamatota aprēķināšanas metode ir daudz piemērotāka nekā ar ieņēmumiem pamatota aprēķināšanas metode.

147

Gluži pretēji, lasot kopā pārsūdzētā sprieduma 184.–192. punktu, no tiem izriet Vispārējās tiesas uzskats, ka strīdīgajā lēmumā izraudzītā Komisijas metode bija daudz piemērotāka, lai saņēmējam mazinātu priekšrocību, ko tas tirgū bija guvis salīdzinājumā ar konkurentiem, nekā ar peļņu pamatotā metode, kā tas atbilst šī sprieduma 110. punktā izklāstītajai judikatūrai, ko Vispārējā tiesa ir atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 187. punktā.

148

It īpaši pārsūdzētā sprieduma 184. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pamatoti ņēmusi vērā pieņēmumu, ka no EPL izrietošās priekšrocības lielā mērā pārsniedza iespējamo pozitīvo starpību starp EPL cenām un cenām, kuras tirgū varēja panākt bez EPL, un šis konstatējums šajā apelācijā nav ticis apšaubīts. Tad Vispārējā tiesa tajā pašā 184. punktā norādīja, ka Komisija bija nolēmusi ierobežot atgūšanas rīkojumu attiecībā uz iespējamo starpību starp ieņēmumiem no elektrostacijām, kuras darbojās EPL režīmā, un ieņēmumiem, ko elektrostacijas varēja gūt bez EPL, laikposmā no 2004. gada 1. maija, jo nebija iespējams precīzi aprēķināt kopējo vērtību par visiem nosacījumiem, kas šajā laikposmā bija iekļauti MVM ilgtermiņa pirkšanas saistībās.

149

Šādos apstākļos Dunamenti Erőmű nevar Vispārējai tiesai pārmest kļūdu tiesību piemērošanā tikai ar pamatojumu, ka atbalsta summa, kas izriet no šīs tiesas apstiprinātās aprēķināšanas metodes, esot daudz lielāka nekā summa, kas izriet no metodes, ko tā pati piedāvā piemērot.

150

Turklāt, kā izriet no pašreizējā sprieduma 146.–148. punkta, Vispārējā tiesa ar peļņu pamatoto metodi ir noraidījusi nevis tās sarežģītības dēļ, bet gan tādēļ, ka ar ieņēmumiem pamatotā metode bija daudz piemērotāka, lai mazinātu no izskatāmā EPL izrietošo priekšrocību sabiedrībai Dunamenti Erőmű. Tā kā šajā ziņā izvirzītais minētās sabiedrības arguments ir pamatots ar kļūdainu pārsūdzētā sprieduma izpratni, tas ir jānoraida kā nepamatots.

151

No tā izriet, ka arguments par Vispārējās tiesas veicamās pārbaudes apjoma neievērošanu, proti, ka tā nav izvērtējusi Dunamenti Erőmű piedāvāto pieeju tās sarežģītības dēļ, arī nav atbalstāms.

152

Visbeidzot, tā kā Vispārējā tiesa, nepieļaudama kļūdu tiesību piemērošanā, varēja noraidīt ar peļņu pamatoto metodi šajā gadījumā atmaksājamās atbalsta summas aprēķināšanai, nav nekādas nozīmes argumentiem, kuru mērķis ir pierādīt kļūdu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi savā vērtējumā par tādu analīzes veidu, kāds būtu nepieciešams šādas metodes piemērošanai.

153

Tāpēc piektais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.

154

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apelācijas sūdzība ir jānoraida.

155

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

156

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā sabiedrībai Dunamenti Erőmű spriedums ir nelabvēlīgs un tā kā Komisija ir prasījusi piespriest tikai Dunamenti Erőmű atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tai ir jāpiespriež segt ne tikai pašai savus tiesāšanās izdevumus, bet arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus.

157

Tā kā apelācijas sūdzība daļā, ko cēlusi Electrabel, nav pieņemama, tā savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: