9.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 124/1

Komisijas paziņojums – Tehniski norādījumi par atkritumu klasificēšanu

(2018/C 124/01)

Šā paziņojuma mērķis ir sniegt tehniskus norādījumus attiecībā uz dažiem aspektiem Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem (“Atkritumu pamatdirektīva” vai “APD”) (1) un Komisijas Lēmumā 2000/532/EK par atkritumu sarakstu (“Atkritumu saraksts” vai “AtS”), kas pārskatīts 2014. un 2017. gadā (2).

It īpaši tajā ir sniegti skaidrojumi un norādījumi nacionālajām iestādēm, to vidū pašvaldību iestādēm, un uzņēmumiem (piemēram, attiecībā uz atļauju izsniegšanas jautājumiem) par to, kā pareizi interpretēt un piemērot attiecīgos ES tiesību aktus par atkritumu klasificēšanu, proti, attiecībā uz atkritumu bīstamo īpašību noteikšanu, atkritumu novērtēšanu, lai noteiktu, vai tiem ir bīstamas īpašības, un galvenokārt – atkritumu klasificēšanu par bīstamiem vai nebīstamiem.

Paziņojums ir pieņemts pēc sarunām un apspriedēm ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām (3).

Paziņojums sastāv no trim nodaļām un četriem pielikumiem:

—

1. nodaļā ir sniegts vispārējs ievads par atkritumu klasificēšanu un instrukcijas par to, kā jālasa sniegtie norādījumi.

—

2. nodaļa sniedz īsu ieskatu atkritumus reglamentējošo ES tiesību aktu attiecīgajās daļās, kā arī pievēršas to relevancei (bīstamo) atkritumu definēšanā un klasificēšanā.

—

3. nodaļa apraksta atkritumu klasificēšanas procesa galvenās darbības, pievēršoties pamatjēdzieniem, bet neaplūkojot jautājumus detalizēti.

Detalizētas informācijas vajadzībām ir dotas norādes uz attiecīgajiem pielikumiem, kuros konkrētie aspekti ir aprakstīti plašāk:

—

1. pielikums informē par Atkritumu sarakstu un par to, kā izraudzīties pareizos Atkritumu saraksta ierakstus.

—

2. pielikums iepazīstina ar dažādajiem avotiem, no kuriem gūstama informācija par bīstamām vielām un to klasifikāciju.

—

3. pielikums apraksta principus katras bīstamās īpašības (no HP 1 līdz HP 15) novērtēšanai.

—

4. pielikums aplūko pamatjēdzienus un min atkritumu paraugu ņemšanai un ķīmisko analīžu veikšanai pieejamos standartus un metodes.

Šis dokuments sniedz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem atbilstošus precizējumus, ņemot vērā dažādo ES dalībvalstu vadlīnijas attiecībā uz atkritumu klasifikāciju.

Vajadzības gadījumā šos tehniskos norādījumus var atjaunināt, ņemot vērā attiecīgo ES tiesību aktu īstenošanas pieredzi.

Šajā paziņojumā sniegtie norādījumi neskar interpretāciju, ko var sniegt Eiropas Savienības Tiesa. Šajos tehniskajos norādījumos paustie viedokļi nevar skart nostāju, kādu Komisija var pieņemt Tiesas priekšā.

SAĪSINĀJUMI

PTP

Pielāgošanās tehnikas progresam

BDE

Bromēti difenilēteri

LPTP atsauces dokuments

Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokuments

BTEX

Benzols, toluols, etilbenzols un ksilēns

CEN

Eiropas Standartizācijas komiteja

KM

Klasifikācija un marķēšana

CLP

Klasifikācija, marķēšana un iepakojums

CLRTAP

Konvencija par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos

ECHA

Eiropas Ķimikāliju aģentūra

EVA

Eiropas Vides aģentūra

NTRL

Nolietots transportlīdzeklis

GHS

Globāli harmonizētā sistēma

ONV

Ozona slāni noārdoša viela

PAH

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

NOP

Noturīgs organiskais piesārņotājs

DDL

Drošības datu lapa

ANO

Apvienoto Nāciju Organizācija

WAC

Atkritumu pieņemšanas kritēriji

EEIA

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

SATURA RĀDĪTAJS

SAĪSINĀJUMI 3

1.

 IEVADS 5

1.1.

 Pamatinformācija 5

1.2.

 Norādījumu adresāti 5

1.3.

 Kā lasīt norādījumus 5

2.

 TIESISKAIS REGULĒJUMS 6

2.1.

 Tiesību akti par atkritumiem 6

2.1.1.

 Atkritumu pamatdirektīva (APD) 6

2.1.2.

 Eiropas Atkritumu saraksts 7

2.1.3.

 Atkritumu sūtījumu regula (ASR) 8

2.1.4.

 Poligonu direktīva 8

2.1.5.

 Ieguves rūpniecības atkritumu direktīva 9

2.1.6.

 REACH regula 9

2.1.7.

 Klasifikācijas, marķēšanas un iepakojuma (CLP) regula 10

2.1.8.

 Noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) regula 10

2.1.9.

 Seveso III direktīva 11

3.

 ATKRITUMU KLASIFICĒŠANAS PROCEDŪRAS 12

3.1.

 Vispārīgā pieeja atkritumu klasificēšanai 12

3.1.1.

 1. solis. Vai ir piemērojama APD? 13

3.1.2.

 2. solis. Kurš AtS ieraksts jāpiemēro? 14

3.2.

 Ierakstu SB un SN attiecināšana 15

3.2.1.

 3. solis. Vai informācijas par atkritumu sastāvu pietiek, lai varētu noteikt, vai tiem piemīt bīstamas īpašības, to saskaņā ar 4. soli vai nu aprēķinot, vai testējot? 16

3.2.2.

 4. solis. Vai atkritumiem piemīt kāda no bīstamajām īpašībām HP 1–HP 15? 17

3.2.3.

 5. solis. Vai ir zināms vai iespējams, ka atkritumi satur AtS pielikuma 2. punkta trešajā ievilkumā norādītus NOP? 18

PIELIKUMI:

1. PIELIKUMS. Anotētais Atkritumu saraksts 21
2. PIELIKUMS. Datu avoti un pamatinformācija par bīstamām vielām 83
3. PIELIKUMS. Īpašas pieejas, kā noteikt bīstamas īpašības (no HP 1 līdz HP 15) 87
4. PIELIKUMS. Atkritumu paraugu ņemšana un ķīmiskā analizēšana 124
5. PIELIKUMS. Avoti un ārējas atsauces 134

1.   IEVADS

1.1.   Pamatinformācija

Atkritumu klasificēšana par bīstamiem vai nebīstamiem, un jo īpaši izpratne par to, kad un kādos apstākļos atkritumi jāuzskata par bīstamiem, ir būtiski aspekti visā atkritumu apsaimniekošanas ķēdē, proti, no atkritumu rašanās līdz to galīgajai apstrādei. No brīža, kad atkritumi ir pareizi klasificēti par bīstamiem, stājas spēkā vairāki svarīgi pienākumi, piemēram, attiecībā uz marķēšanu un iepakošanu, bet arī attiecībā uz pieejamajiem atbilstīgajiem apstrādes risinājumiem.

ES ir iemantojusi pieredzi atkritumu nozari reglamentējošo tiesību aktu piemērošanā, un, 2014. un 2017. gadā pārskatot atkritumu klasificēšanas sistēmu un to īpašību sarakstu, kas padara atkritumus bīstamus, ir ņēmusi vērā zinātnisko un saimniecisko progresu. Šis tiesību aktu atjaunināšanas pasākums, kurā ņemti vērā arī pēdējos gados ieviestie būtiskie grozījumi ES tiesību aktos, kas reglamentē ķimikālijas, iestādēm un nozarei atkal izvirza jaunus uzdevumus.

Kā uzsver arī Komisijas paziņojums par iespējām novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (COM(2018) 32 final), tas, kādā veidā tiek īstenoti un izpildīti noteikumi par atkritumu klasifikāciju, būtiski ietekmē atkritumu apsaimniekošanas veida izvēli, piemēram, atkritumu savākšanas iespējamību un ekonomisko dzīvotspēju, reciklēšanas metodi vai izvēli starp reciklēšanu un apglabāšanu. Šādas atšķirības var ietekmēt otrreizējo izejvielu izmantošanu. Šis norādījumu dokuments par atkritumu klasificēšanu ir pirmais Komisijas ieteiktais rīks, kas atkritumu apsaimniekotājiem un kompetentajām iestādēm var palīdzēt atkritumu raksturošanai un klasificēšanai izveidot vienotu pieeju, kura šādas atšķirības un ietekmi samazinātu līdz minimumam.

1.2.   Norādījumu adresāti

Šis dokuments nacionālajām iestādēm, to vidū pašvaldību iestādēm, un uzņēmumiem (piemēram, attiecībā uz atļauju izsniegšanas jautājumiem) sniedz ieteikumus un norādījumus par to, kā pareizi interpretēt un piemērot attiecīgos ES tiesību aktus par atkritumu klasificēšanu, it īpaši Atkritumu pamatdirektīvu (4) un Lēmumu par atkritumu sarakstu (5).

1.3.   Kā lasīt norādījumus

1. un 2. nodaļa sniedz vispārēju ievadu un apraksta konkrēto tiesisko regulējumu.

3. nodaļa apraksta klasifikācijas procesa galvenos soļus. Tā konkrēti neinformē, kā klasifikācijas procesā nepieciešamie soļi izdarāmi, bet gan sniedz vispārīgu aprakstu. Par dažiem soļiem ir sniegtas atsauces uz attiecīgo pielikumu, kurā ir izvērstāka informācija.

Image

2.   TIESISKAIS REGULĒJUMS

2.1.   Tiesību akti par atkritumiem

2.1.1.   Atkritumu pamatdirektīva (APD)

Atkritumu pamatdirektīvā ir sniegta atkritumu definīcija un noteikta to apsaimniekošanas kārtība.

Bīstami atkritumi ir atkritumi, kam piemīt viena vai vairākas no direktīvas III pielikumā minētajām 15 bīstamajām īpašībām. AtS pamats ir APD 7. pants.

1. izcēlums.

Atkritumu pamatdirektīva

Atkritumu pamatdirektīva 2008/98/EK (turpmāk – APD) ir galvenais ES līmeņa leģislatīvais dokuments par atkritumiem. Kā direktīva tā ir transponēta dalībvalstu tiesību aktos atsevišķu tiesību aktu veidā.

Direktīvas tvērumu nosaka tās 3. panta 1. punktā sniegtā atkritumu definīcija, proti:

“atkritumi ir jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties”.

Daudzos gadījumos ir viegli izlemt, vai viela vai priekšmets atbilstoši APD ir atkritumi. Tomēr dažos gadījumos tas ir daudz grūtāk. Izvērstus norādījumus par atkritumu definīciju, kā arī informāciju par izņēmumiem no APD tvēruma un Tiesas saistošās judikatūras piemērus sk. Guidance on the interpretation of key provisions of Directive 2008/98/EC  (6) (“Norādījumos par Direktīvas 2008/98/EK galveno noteikumu interpretāciju”, turpmāk – “Norādījumu dokuments par APD”). Ja viela vai priekšmets atbilst atkritumu kritērijiem, tam piemēro atkritumu jomas tiesību aktus, to vidū noteikumus par atkritumu klasifikāciju (ja vien attiecīgā viela vai priekšmets no APD tvēruma nav nepārprotami izslēgti).

Bīstamie atkritumi APD 3. panta 2. punktā ir definēti šādi:

“bīstami atkritumi ir atkritumi, kam piemīt viena vai vairākas III pielikumā minētās bīstamās īpašības”.

Ir svarīgi izlemt, vai vielu vai priekšmetu var uzskatīt par atkritumiem APD izpratnē, turklāt tikpat svarīgi ir izlemt, vai šī viela vai priekšmets būtu jāklasificē par nebīstamiem vai par bīstamiem atkritumiem.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošanu reglamentē stingri noteikumi, it īpaši:

—

pienākums nodrošināt pierādījumus, ka šie atkritumi ir izsekojami atbilstoši attiecīgās dalībvalsts noteiktajai kārtībai (APD 17. pants),

—

atkritumu sajaukšanas aizliegums (APD 18. pants); sīkāku informāciju sk. “Norādījumu dokumentā par APD”,

—

īpašas marķēšanas un iepakošanas prasības (APD 19. pants).

ES tiesību aktos ir papildus noteikts, ka bīstamos atkritumus drīkst pārstrādāt tikai īpaši tam paredzētās pārstrādes iekārtās, kas saņēmušas īpašu atļauju saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas 23.–25. panta prasībām, kā arī saskaņā ar citiem tiesību aktiem, piemēram, Poligonu direktīvu (7) un Rūpniecisko emisiju direktīvu (8).

Nesen ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1357/2014 (9), kuru piemēro no 2015. gada 1. jūnija, un Padomes Regulu (ES) 2017/997 (10), kuru piemēro no 2018. gada 5. jūlija, zinātnes progresam tika pielāgotas APD III pielikumā noteiktās atkritumu īpašības, kas padara tos bīstamus. ES regulas dalībvalstīs ir piemērojamas tieši, un tās nav jātransponē nacionālajos tiesību aktos. Bīstamās īpašības sīkāk aplūkotas šā dokumenta 3. pielikumā.

Kontekstā ar atkritumu klasifikāciju APD 7. pants nosaka pamatnoteikumus attiecībā uz Atkritumu sarakstu (sk. turpinājumā) un tā piemērošanu. Dalībvalstis savos nacionālajos dokumentos, kas atbilst Atkritumu sarakstam, var iekļaut papildu ierakstus.

APD 7. pants

APD 7. panta 2. un 3. punkts satur normas gadījumiem, kur dalībvalsts par bīstamiem uzskata kādus atkritumus, kas AtS iekļauti kā nebīstami, un otrādi. Abi punkti ir formulēti šādi:

“2.   Dalībvalsts var uzskatīt atkritumus par bīstamiem atkritumiem arī tad, ja tie nav iekļauti atkritumu sarakstā, taču tiem piemīt viena vai vairākas no III pielikumā minētajām īpašībām. Dalībvalstis par visiem tādiem gadījumiem nekavējoties informē Komisiju. Tās šādus gadījumus min 37. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju. Ņemot vērā saņemtos paziņojumus, sarakstu pārskata, lai pieņemtu lēmumu par tā pielāgošanu.

3.   Ja dalībvalstij ir pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētiem atkritumiem, kas iekļauti bīstamo atkritumu sarakstā, nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām īpašībām, tā šos atkritumus var uzskatīt atkritumiem, kas nav bīstami. Dalībvalsts par visiem tādiem gadījumiem nekavējoties informē Komisiju un sniedz Komisijai visus vajadzīgos pierādījumus. Ņemot vērā saņemtos paziņojumus, sarakstu pārskata, lai pieņemtu lēmumu par tā pielāgošanu.”

7. panta 2. un 3. punkts nenosaka kompetento iestādi vai attiecīgu kārtību šādu lēmumu pieņemšanai; šis jautājums ir katras dalībvalsts iekšējās juridiskās un administratīvās struktūras kompetencē (tomēr saimnieciskās darbības veicēji vai citas privātas struktūras netiek uzskatītas par “dalībvalstīm” un tām nav tiesību pieņemt lēmumu atbilstoši APD 7. panta 2. un 3. punktam).

2. izcēlums.

APD 7. pants

2.1.2.   Eiropas Atkritumu saraksts

AtS paredz papildu noteikumus par atkritumu bīstamo īpašību novērtēšanu un atkritumu klasificēšanu.

Tajā ir sniegts atkritumu saraksts, kas iedalīts nodaļās, apakšnodaļās un ierakstos. AtS ierakstus var iedalīt absolūtos ierakstos “Bīstams”, absolūtos ierakstos “Nebīstams” un spoguļierakstos.

3. izcēlums.

Eiropas Atkritumu saraksts

Eiropas Atkritumu saraksts ir izveidots ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK (11). Šis lēmums par atkritumu sarakstu ir galvenais dokuments attiecībā uz atkritumu klasifikāciju. AtS konsolidētā versija pastāv jau kopš 2000. gada, un tas ir pārskatīts ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES (12), lai atkritumu sarakstu pielāgotu zinātnes progresam un saskaņotu ar izmaiņām tiesību aktos, kuri reglamentē ķimikālijas. Kā ES lēmums AtS ir visā pilnībā saistošs, ir adresēts dalībvalstīm un nav jātransponē. Dažas dalībvalstis, lai palīdzētu saviem uzņēmumiem un iestādēm īstenot AtS, ir izdevušas norādījumu dokumentus, kas atspoguļo AtS, it īpaši gadījumos, kur dalībvalsts izmanto APD 7. panta 2. vai 3. punktu; sk. 2. izcēlumu.

Klasifikācija atbilstoši Atkritumu sarakstam, pirmkārt, nozīmē, ka jebkādi atkritumi jāklasificē, tiem piešķirot sešciparu numuru (sīkāk sk. 1. pielikumu).

Pilnīga un prasībām atbilstoša klasifikācija uzņēmumiem un kompetentajām iestādēm dod iespēju izlemt, vai attiecīgie atkritumi ir bīstami vai nē (sīkāk sk. 2.3.1.). Šajā sakarā AtS paredz trīs veidu ierakstus:

—

“absolūtie ieraksti “Bīstams””: uz atkritumiem, uz kuriem attiecināti absolūtie ieraksti “Bīstams”, nevar attiecināt ierakstus “Nebīstams” un tie bez papildu novērtēšanas uzskatāmi par bīstamiem,

—

“absolūtie ieraksti “Nebīstams””: uz atkritumiem, uz kuriem attiecināti absolūtie ieraksti “Nebīstams”, nevar attiecināt ierakstus “Bīstams”, un tie bez papildu novērtēšanas uzskatāmi par nebīstamiem,

—

“spoguļieraksti”, kuru gadījumā uz atkritumiem no viena un tā paša avota saskaņā ar AtS atkarībā no konkrētā gadījuma un atkritumu sastāva var attiecināt ierakstu “Bīstams” vai ierakstu “Nebīstams”.

2.1.3.   Atkritumu sūtījumu regula (ASR)

Ar ASR ES tiesībās tiek īstenoti Bāzeles konvencijas un ESAO Lēmuma C(2001)107/Final noteikumi.

Sūtījumu procedūras ir atkarīgas no atkritumu veida, to galamērķa un paredzētā pārstrādes veida.

4. izcēlums.

Atkritumu sūtījumu regula

Ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (Atkritumu sūtījumu regula) (13) ES tiesībās tiek īstenoti Bāzeles konvencijas un ESAO Lēmuma C(2001)107/Final noteikumi. Atkritumu sūtījumu regulā, kura ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, ir noteikta kārtība, nosacījumi un prasības, kas jāievēro atkritumu pārrobežu nosūtīšanas laikā, tostarp veicot sūtījumus starp dalībvalstīm. Saskaņā ar Atkritumu sūtījumu regulas 34. un 36. pantu ir aizliegts atkritumus apglabāšanas nolūkā eksportēt ārpus ES/EBTA teritorijas, kā arī bīstamus atkritumus no ES valstīm eksportēt uz valstīm, kurās ESAO lēmumu nepiemēro.

Atkritumu sūtījumiem ir noteiktas divas kontroles procedūras, proti:

—

regulas 18. panta vispārīgās informācijas prasības, kas parasti attiecas uz reģenerācijai paredzētu atkritumu sūtījumiem, kuri minēti III pielikuma (“zaļā” saraksta atkritumi) vai IIIA pielikuma sarakstā, un

—

iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra visu citu veidu atkritumu sūtījumiem.

Kas attiecas uz atkritumu identificēšanu, pareizas procedūras un dokumentēšanas vajadzībām tiek piemērota ASR III–IV pielikumu sarakstu klasifikācija; šajos sarakstos ir iekļauti saraksti no starptautiskiem nolīgumiem. Šo sarakstu klasifikācijas pieeja atšķiras no tās, kas noteikta Atkritumu sarakstā.

Tomēr klasifikācija saskaņā ar APD un AtS ir relevanta arī Atkritumu sūtījumu regulas kontekstā, piemēram, kā kritērijs, pēc kura nosaka, vai attiecīgos atkritumus var nosūtīt uz dažām valstīm, kuras nav nedz ES, nedz ESAO dalībvalstis (ASR 36. panta 1. punkts). Atkritumu klasifikācija atbilstoši ierakstiem, kas doti ASR III–IV pielikumu sarakstos (t. i., Bāzeles konvencijas un ESAO kodi), kā arī AtS ierakstiem (ASR V pielikuma 2. daļa), jānorāda paziņojuma un pārvietošanas dokumentā, ko izmanto saskaņā ar paziņojuma procedūru un atbilstoši IC pielikuma 25. punktā dotajiem norādījumiem. Līdzīgi tādu sūtījumu gadījumā, uz kuriem attiecas regulas 18. panta vispārīgās informācijas prasības, atkritumu identifikācija jānorāda VII pielikumā norādītajā pavaddokumentā.

Attiecībā uz atkritumu sūtījumiem, ko reglamentē iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, – šā veida atkritumu paziņojuma un pārvietošanas dokumentos bīstamo īpašību un apstrādes darbību identificēšanai jāizmanto Bāzeles konvencijas attiecīgi III un IV pielikuma kodi; paziņojuma un pārvietošanas dokumenti ir doti IA un IB pielikumā, bīstamo īpašību kodi ir apzīmēti ar “H”, bet apstrādes darbību kodi – ar “D” un “R”.

2.1.4.   Poligonu direktīva

Poligonu direktīva ietver noteikumus par atkritumu poligonu apsaimniekošanu, atļaujas nosacījumiem, slēgšanu un apsaimniekošanu pēc to slēgšanas. Padomes Lēmumā 2003/33/EK ir noteikti atkritumu pieņemšanas kritēriji dažādām atkritumu poligonu kategorijām, ko atzīst Poligonu direktīva.

Atkritumu pieņemšanas kritēriju (WAC) kontekstā veiktās analīzes parasti nevar izmantot atkritumu klasificēšanai saskaņā ar Atkritumu sarakstu.

5. izcēlums.

Poligonu direktīva

Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (Poligonu direktīva) (14) ietver noteikumus par atkritumu poligonu apsaimniekošanu, atļaujas nosacījumiem, slēgšanu un apsaimniekošanu pēc slēgšanas. Padomes Lēmumā 2003/33/EK ir noteikti atkritumu pieņemšanas kritēriji (WAC) atkritumu pieņemšanai dažādu kategoriju atkritumu poligonos, ko atzīst Poligonu direktīva.

Atkritumu klasificēšana par bīstamiem saskaņā ar AtS un APD III pielikumu ir svarīga arī Poligonu direktīvas mērķiem, jo bīstamie atkritumi parasti būtu jāapglabā bīstamajiem atkritumiem paredzētos poligonos, savukārt nebīstamie atkritumi būtu jāapglabā nebīstamiem vai inertiem atkritumiem paredzētos poligonos. Stabilus, ķīmiski neaktīvus bīstamos atkritumus var apglabāt nebīstamiem atkritumiem paredzētos poligonos, ja ir ievēroti Poligonu direktīvas II pielikumā izklāstītie nosacījumi un WAC. Padomes Lēmuma 2003/33/EK B pielikums skaidri nosaka “pamatraksturojuma” uzdevumu un no pamatraksturojuma izrietošos secinājumus par bīstamību un par atkritumu pieņemšanu poligonos, kā arī ilustrē šo pieeju pielikuma 1. attēlā.

Tomēr atkritumu klasificēšanu par bīstamiem vai nebīstamiem saskaņā ar APD un atbilstoši AtS nedrīkst jaukt ar atkritumu novērtēšanu, kurā nosaka atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem, kas izklāstīti Poligonu direktīvas II pielikumā un noteikti Padomes Lēmumā 2003/33/EK (WAC lēmums).

2.1.5.   Ieguves rūpniecības atkritumu direktīva

Ieguves rūpniecības atkritumu direktīva izveido regulējumu pareizai tādu atkritumu apsaimniekošanai, kas rodas ieguves rūpniecībā.

Kaut arī šā veida atkritumi nav APD tvērumā, ieguves rūpniecības atkritumu bīstamība būtu jāklasificē atbilstoši Atkritumu sarakstam.

6. izcēlums.

Ieguves rūpniecības atkritumu direktīva

Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (Ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas) (15) mērķis ir nodrošināt, lai ieguves rūpniecības radītie atkritumi tiktu apsaimniekoti tā, lai novērstu vai maksimāli samazinātu kaitīgo ietekmi uz vidi un no tā izrietošos draudus cilvēka veselībai. Kaut arī ieguves rūpniecības atkritumi, ja uz tiem attiecas Ieguves rūpniecības atkritumu direktīva, no APD tvēruma ir nepārprotami izslēgti (sk. APD 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu), tik un tā ir relevanti tos klasificēt saskaņā ar AtS: Ieguves rūpniecības atkritumu direktīva nosaka, ka apsaimniekotājiem jāizstrādā atkritumu apsaimniekošanas plāns, nosakot pasākumus, kas nepieciešami, lai pienācīgi apsaimniekotu relevantos atkritumus. Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plānu ieguves rūpniecības atkritumu bīstamība būtu jāklasificē atbilstoši AtS kritērijiem.

2.1.6.    REACH regula

REACH regula nosaka ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas kārtību Eiropas Savienībā.

Atkritumi nav viela, izstrādājums vai maisījums REACH regulas izpratnē. Neskatoties uz to, REACH regulējumā sagatavotā informācija var būt atkritumu klasificēšanai relevanta.

7. izcēlums.

REACH regula

Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (16), stājās spēkā 2007. gadā. REACH regula ir vispārīgais tiesību akts, kas ES līmenī reglamentē ķimikālijas, proti, vielas (atsevišķi, maisījumos vai izstrādājumos). REACH regulas mērķis ir augstā līmenī nodrošināt cilvēka veselības un vides aizsardzību, tostarp sekmēt vielu bīstamības novērtēšanai paredzētu alternatīvu metožu izstrādi, kā arī nodrošināt vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, turklāt veicinot konkurētspēju un inovāciju. REACH regula ar vispārējo mērķi nodrošināt ķimikāliju drošu izmantošanu definē un darbina vairākus procesus:

—

vielu reģistrācija (pienākums, ievērojot dažus nosacījumus, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) iesniegt informāciju par vielu īpašībām un izmantošanu),

—

piegādes ķēdē uzlabota saziņa, ko panāk ar paplašinātām drošības datu lapām (pDDL),

—

lai panāktu noteiktību attiecībā uz pareizu reģistrācijas procesa norisi un lai noskaidrotu pamatu bažām, kas saistītas ar dažām vielām, – vielu izvērtēšana, ko veic valsts iestādes,

—

to vielu izmantošanas ierobežošana, attiecībā uz kurām konstatēta nepieņemama riska pakāpe,

—

licencēšana – attiecas uz dažām vielām, kuras rada ļoti lielas bažas un kuras tirgū laist un izmantot var, tikai saņemot īpašu licenci uz noteiktu laiku ar noteiktiem nosacījumiem.

Ir svarīgi ņemt vērā, ka saskaņā ar REACH regulas 2. panta 2. punktu atkritumi (saskaņā ar APD definīciju) šīs regulas izpratnē netiek uzskatīti par vielu, maisījumu vai izstrādājumu; REACH regula neuzliek tiešus pienākumus atkritumu radītājiem vai īpašniekiem (lai gan attiecībā uz vielām, kuras izgatavotas vai tiek ievestas Eiropas Savienībā daudzumos, kas pārsniedz 10 tonnas gadā, ķīmiskās drošības ziņojumā, ko iesniedz kopā ar reģistrācijas dokumentāciju, ir jāaplūko atkritumu stadija).

Tomēr atkritumu klasificēšanas nolūkā informācija par ķīmiskajām vielām, kas radīta un paziņota saskaņā ar REACH, it īpaši informācija par bīstamību, kā arī šīs informācijas turpmāka izmantošana vielu klasifikācijai saskaņā ar CLP (sk. 2. pielikumu), ir ļoti nepieciešama.

Jāņem vērā, ka REACH regulas mērķiem izmantotās testēšanas metodes ir norādītas Regulā (EK) Nr. 440/2008 (Testēšanas metožu regula). Dažas minētajā regulā noteiktās testēšanas metodes vai to pielāgotos variantus var izmantot atkritumu klasificēšanā.

2.1.7.   Klasifikācijas, marķēšanas un iepakojuma (CLP) regula

CLP regulā ir sniegti vielu un maisījumu bīstamības klasificēšanas kritēriji.

Saskaņā ar šo regulu atkritumi netiek uzskatīti par vielu, maisījumu vai izstrādājumu. Tomēr atkritumiem piemērojamās bīstamības īpašības ir saistītas ar CLP kritērijiem. Turklāt vielu klasificēšana saskaņā ar CLP regulu var būt relevanta arī atkritumu klasificēšanā.

8. izcēlums.

CLP regula

Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP regula) (17) Eiropas Savienībai pielāgo ANO starptautisko ķimikāliju klasifikācijas sistēmu (globāli harmonizētā sistēma; turpmāk – GHS). Šajā kontekstā regula izklāsta detalizētus vielu novērtēšanas un to bīstamības klasifikācijas noteikšanas kritērijus.

Līdzīgi REACH regulai CLP regulas 1. panta 3. punkts nosaka, ka atkritumi nav viela, maisījums vai izstrādājums; tādēļ CLP regulā paredzētie pienākumi neattiecas uz atkritumu radītājiem vai īpašniekiem.

Kaut arī CLP regula ir APD III pielikuma pamatā, APD kritēriji no CLP regulas nav pārņemti identiski. Tā vietā attiecībā uz atkritumu klasifikāciju būtu jāņem vērā, ka daži no APD III pielikumā norādītajiem bīstamo īpašību kritērijiem tieši atsaucas uz CLP regulā noteiktajām bīstamības klasēm un kategorijām, kā arī uz bīstamības apzīmējumiem un ar tiem saistītajiem klasifikācijas kritērijiem. Daudzos spoguļierakstos īpaši minētas “bīstamas vielas”. Vielas klasificē saskaņā ar CLP regulu, savukārt bīstamo vielu klātbūtne atkritumos jānovērtē atbilstoši APD III pielikumam (detalizētu informāciju sk. 3.2. un 3. pielikumā). Turklāt CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3.1. tabulā ir sniegta vielu oficiālā harmonizētā klasifikācija. Ja šāda harmonizēta klasifikācija ir pieejama, atkritumu klasificēšanā tā jāizmanto (informāciju par šo pašu tēmu sk. 2. pielikuma 2.1.1. punktā).

2.1.8.   Noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) regula

NOP regulas mērķis ir vidi un cilvēka veselību aizsargāt no noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP).

Par bīstamiem jāklasificē atkritumi, kuri noteiktus AtS pielikuma 2. punkta trešajā ievilkumā norādītus NOP satur daudzumā, kas pārsniedz NOP regulā noteiktās robežvērtības.

9. izcēlums.

NOP regula

Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP regulas) (18) mērķu vidū ir, īstenojot attiecīgus starptautiskos nolīgumus, vidi un cilvēku veselību aizsargāt no dažām konkrētām vielām, kas tiek transportētas pāri starptautiskajām robežām tālu no to avotiem, ir vidē noturīgas un var bioakumulēties dzīvos organismos. Regulas tvērumā ir tikai vielas, kas norādītas regulas pielikumu sarakstos.

Saskaņā ar NOP regulas 7. pantu atkritumi, kas sastāv no NOP, tos satur vai ir ar tiem piesārņoti, pārsniedzot konkrētas robežvērtības (7. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto koncentrācijas robežu, jeb tā dēvēto “zema NOP satura robežvērtību”) (19), ir saskaņā ar NOP regulas noteikumiem bez liekas kavēšanās jālikvidē vai jāatgūst [jāreģenerē] tādā veidā, lai nodrošinātu, ka noturīgā organiskā piesārņotāja saturs ir iznīcināts vai neatgriezeniski pārveidots tā, lai atlikušajiem atkritumiem un atliekām nebūtu noturīgu organisko piesārņotāju īpašību. Aizliegtas ir likvidēšanas vai atgūšanas [reģenerācijas] darbības, kas var novest pie NOP atgūšanas, reciklēšanas [otrreizējas pārstrādes] vai atkalizmantošanas.

Ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES grozītajā spoguļierakstu klasifikācijā jāņem vērā noteiktu NOP esība. Atkritumus, kas satur noteiktus NOP (AtS pielikuma 2. punkta trešajā ievilkumā (20) norādītie NOP), kuru koncentrācija pārsniedz attiecīgās NOP regulā noteiktās robežvērtības, par bīstamiem uzskata bez papildu izvērtēšanas (sk 1. pielikuma 1.4.10. iedaļas piemēru).

Jāņem vērā, ka:

—

izņemot AtS pielikuma 2. punkta trešajā ievilkumā īpaši minētos atkritumus, tādi atkritumi, kas satur NOP regulas pielikumos norādītos NOP, netiek automātiski klasificēti par bīstamiem, pat ja attiecīgās koncentrācijas pārsniedz NOP regulas IV pielikumā noteiktās robežvērtības. Klasifikācija ir atkarīga no vielas bīstamības klasifikācijas, un tā jānovērtē, piemērojot APD III pielikuma vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz bīstamības īpašībām HP 1–HP 15,

—

šī ietekme uz klasifikāciju nav nekādā veidā atkarīga no visiem pienākumiem, kas saskaņā ar NOP regulu ir noteikti NOP atkritumu radītājiem un turētājiem, vai ar šiem pienākumiem saistīta.

2.1.9.    Seveso III direktīva

Seveso III direktīvas mērķis ir novērst lielas avārijas, kas saistītas ar bīstamām vielām, un ierobežot šādu avāriju sekas attiecībā uz vidi un cilvēka veselību.

Tā attiecas arī uz atkritumiem. Operatoriem, kas rīkojas ar atkritumos esošām bīstamām vielām, kuru koncentrācija pārsniedz noteiktas robežvērtības, atkritumi jāklasificē, balstoties uz īpašībām, kas atkritumiem piemīt kā maisījumam. Attiecīgos informācijas avotos var būt dota klasifikācija atbilstoši ES tiesību aktiem, kas reglamentē atkritumus.

10. izcēlums.

Seveso III direktīva

Direktīvas 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību (Seveso III direktīva) (21) galvenais mērķis ir novērst lielas avārijas, kurās iesaistītas bīstamas vielas, kā arī mazināt šādu avāriju seku ietekmi uz cilvēku veselību un vidi tā, lai visā Savienībā konsekventi un efektīvi nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni.

Operatoriem, kas rīkojas ar bīstamām vielām, kuru koncentrācija pārsniedz noteiktas robežvērtības, ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus liela mēroga avāriju novēršanai un ierobežot šādu avāriju sekas. Pie šādiem pienākumiem jāmin to iedzīvotāju informēšana, kurus varētu skart avārijas sekas, drošības pārskatu iesniegšana, drošības pārvaldības sistēmas ieviešana un iekšējo avārijas rīcības plānu izstrāde. Dalībvalstīm cita starpā ir jānodrošina, lai būtu izstrādāti avārijas rīcības plāni apkārtējām teritorijām, kā arī lai tiktu plānoti seku mazināšanas pasākumi.

Seveso III direktīva attiecas arī uz atkritumiem, taču no tās tvēruma ir izslēgti atkritumu poligoni, to vidū atkritumu pazemes glabātavas. Seveso III direktīvas I pielikuma 5. piezīmē ir atsauce uz CLP regulu (EK) Nr. 1272/2008 un ir tieši minēti atkritumi:

“Attiecībā uz bīstamajām vielām, uz ko neattiecas Regula (EK) Nr. 1272/2008, tostarp atkritumiem, bet kas tomēr atrodas vai varētu atrasties uzņēmumā un kam konkrētā uzņēmuma apstākļos piemīt vai varētu piemist ekvivalentas īpašības, kas varētu izraisīt lielu avāriju, šīs vielas tiek provizoriski iedalītas analogā kategorijā vai pielīdzinātas konkrētai bīstamai vielai, kas iekļauta šīs direktīvas darbības jomā.”

3.   ATKRITUMU KLASIFICĒŠANAS PROCEDŪRAS

3.1.   Vispārīgā pieeja atkritumu klasificēšanai

Pēc reprezentatīva parauga paņemšanas tiek novērtēti un klasificēti katras atsevišķās ražotāja radītās atkritumu plūsmas atkritumi. Ja ir vairāk nekā viena veida atkritumi, katrs veids jānovērtē atsevišķi. Tas nodrošina, ka atsevišķas bīstamo atkritumu vienības vai to partijas:

—

netiek kļūdaini klasificētas par nebīstamiem atkritumiem tāpēc, ka tās ir sajauktas (atšķaidītas) ar citiem atkritumiem (sk. APD 7. panta 4. punktu),

—

tiek laikus identificētas, lai nepieļautu to sajaukšanu ar citiem atkritumiem, piem., tvertnē, maisā, grēdā vai konteinerā (sk. APD 18. pantu).

No šīm prasībām atbrīvoti ir tikai jaukti sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām.

Šajā nodaļā un zemāk redzamajā shēmā (sal. ar 2. attēlu) ir sniegts apraksts par vispārīgo pieeju atkritumu klasifikācijai. Shēmā ir atsauce uz:

—

attiecīgo šā dokumenta nodaļu, kurā attiecīgais klasificēšanas solis ir vispārīgi paskaidrots, un

—

attiecīgo šā dokumenta pielikumu, kurā ir sniegta detalizēta informācija.

Kad pabeigti pirmie divi zemāk aprakstītie soļi. vajadzētu būt zināmam, vai:

—

uz aplūkojamo vielu vai priekšmetu attiecas APD un AtS un vai

—

aplūkojamajai vielai vai priekšmetam ir piemērojams absolūts AtS ieraksts (“Bīstams” vai “Nebīstams”), vai spoguļieraksts, kas attiecīgi nozīmē, ka novērtēšana jāturpina.

Image

3.1.1.   1. solis. Vai ir piemērojama APD?

Pirms atkritumu klasificēšanas būtu jāpārbauda, vai APD vispār ir piemērojama.

—

Pirmkārt, jāpārliecinās, ka aplūkojamā viela vai priekšmets patiešām ir atkritumi (saskaņā ar APD definīciju).

Noskaidrot, vai attiecīgais priekšmets vai viela ir uzskatāma par atkritumiem APD izpratnē, ir priekšnoteikums turpmākai novērtēšanai attiecībā uz vielas vai priekšmeta bīstamību. Attiecībā uz šo konkrēto novērtēšanu “Norādījumu dokuments par APD” skaidro jēdziena “atbrīvoties no atkritumiem” definīciju Atkritumu pamatdirektīvā, kā arī tādus radniecīgus APD jēdzienus kā “blakusprodukti” un “atkritumu stadijas izbeigšanās”.

—

Otrkārt, jāpārbauda, vai attiecīgās norādītās atkritumu plūsmas nav no APD tvēruma izslēgtas.

Pat ja vielu vai priekšmetu uzskata par atkritumiem, ir jāpārbauda, vai uz to neattiecas viens no APD 2. pantā minētajiem tās tvēruma izņēmumiem. APD 2. panta teksts dots izcēlumā zemāk. Detalizēti norādījumi par konkrētajiem izņēmumiem atrodami “Norādījumu dokumentā par APD”.

Ja novērtēšanā tiek konstatēts, ka uz vielu vai priekšmetu attiecas izņēmums, netiek piemērota nedz APD, nedz AtS (īpašs gadījums ir 2.1.5. nodaļā aplūkotā Ieguves rūpniecības atkritumu direktīva, kas neietilpst APD tvērumā, taču norādītajā direktīvā minētajos apstākļos atkritumi jāklasificē atbilstoši AtS).

Visas atkritumu plūsmas, kas no APD tvēruma nav nepārprotami izslēgtas, jāklasificē saskaņā ar APD un AtS un attiecīgi saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta šajā tehnisko norādījumu dokumentā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecībā uz konkrētu atkritumu plūsmu ir pieņemti papildu tiesību akti (piemēram, attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA), ko reglamentē EEIA direktīva 2012/19/ES (22), vai uz bateriju atkritumiem, ko reglamentē Bateriju direktīva 2006/66/EK (23)), kā minēts APD 2. panta 4. punktā.

Direktīva 2008/98/EK

2. pants. Izņēmumi no darbības jomas

1.

Šīs direktīvas darbības jomā neietver:

a)

gāzveida emisijas atmosfērā;

b)

zemi (in situ), tostarp neizraktu, piesārņotu augsni un celtnes, kas ir cieši saistītas ar zemi;

c)

nepiesārņotu augsni un citu dabiskas izcelsmes materiālu, kas izrakts saistībā ar būvdarbiem un kuru noteikti izmantos kā materiālu celtniecībā dabiskā veidā tajā pašā vietā, no kuras tā ir izrakta;

d)

radioaktīvos atkritumus;

e)

nederīgas sprāgstvielas;

f)

kūtsmēslus, uz kuriem neattiecas 2. punkta b) apakšpunkts, salmus un citus dabīgus, nekaitīgus lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamus materiālus, ko izmanto lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai enerģijas ražošanā no biomasas ar procesiem vai metodēm, kas nekaitē videi vai neapdraud cilvēka veselību.

2.

Turpmāk minētos neietver šīs direktīvas darbības jomā, ciktāl uz tiem jau attiecas citi Kopienas tiesību akti:

a)

notekūdeņi;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, tostarp pārstrādāti produkti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1774/2002, izņemot tos, kas paredzēti sadedzināšanai, apglabāšanai poligonā vai izmantošanai biogāzes vai kompostēšanas iekārtās;

c)

tādu dzīvnieku līķi, kas miruši citā veidā, nevis nokaujot, tostarp dzīvnieki, kas nogalināti, lai apkarotu epizootiskas slimības, un no kuriem atbrīvojas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002;

d)

atkritumi, kas radušies ģeoloģiskās izpētes, derīgo izrakteņu ieguves, apstrādes un glabāšanas, kā arī karjeru izstrādes rezultātā, un uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu.

3.

Neskarot citos atbilstīgos Kopienas tiesību aktos paredzētās saistības, nogulsnes, kas izvietotas virszemes ūdeņos, lai kontrolētu ūdeņus un ūdens ceļus vai lai novērstu plūdus vai lai mazinātu plūdu un sausuma vai zemes meliorācijas ietekmi, neietver šīs direktīvas darbības jomā, ja ir pierādīts, ka nogulsnes ir nekaitīgas.

4.

Konkrētos gadījumos vai papildus šīs direktīvas noteikumiem atsevišķās direktīvās var paredzēt īpašus noteikumus par konkrētu atkritumu veidu apsaimniekošanu.

11. izcēlums.

APD 2. pants. Izņēmumi no darbības jomas

3.1.2.   2. solis. Kurš AtS ieraksts jāpiemēro?

Atkritumu sarakstā ir 20 nodaļas (divciparu kodi), kas sīkāk iedalītas apakšnodaļās (četrciparu kodi) un ierakstos (sešciparu kodi).

Konkrētu ierakstu attiecina saskaņā ar atkritumu saraksta izmantošanas kārtību. Šī kārtība veido nodaļu hierarhisko secību. Anotētā AtS versija un tā izmantošanas kārtība ir dotas 1. pielikumā.

Visi atkritumi, kurus var identificēt pēc ieraksta, kas atzīmēts ar zvaigznīti (*), būtu jāuzskata par bīstamiem. Visiem citiem ierakstiem atbilstošos atkritumus uzskata par nebīstamiem. Lai pabeigtu 2. soli un noteiktu, kāds AtS ieraksts vai ieraksti ir piemērojami:

—

attiecīgais AtS ieraksts vai ieraksti jāizvērtē attiecībā uz konkrētajiem atkritumiem, ņemot vērā, ka uz APD 7. panta 2. un 3. punkta pamata dalībvalstis savos tiesību aktos varētu būt ieviesušas īpašus ierakstus,

—

pēc tam jānovērtē, uz kuru no šādiem ierakstu veidiem aplūkojamie atkritumi jāattiecina:

—

Absolūts ieraksts “Bīstams” (AB) (apzīmēts ar zvaigznīti (*))

Uz atkritumiem, uz kuriem ir attiecināti ieraksti AB, nevar attiecināt ierakstus “Nebīstams”, un tos bez turpmākas novērtēšanas atzīst par bīstamiem.

Ja uz atkritumiem ir attiecināts ieraksts AB, tie tiks klasificēti par bīstamiem, un, lai izlemtu, vai atkritumi ir jāklasificē par bīstamiem, turpmāka novērtēšana nav vajadzīga. Tomēr būs jāpāriet uz 3.–5. soli (sk. 3.2. nodaļu), lai noteiktu, kādas bīstamās īpašības piemīt attiecīgajiem atkritumiem, jo šī informācija var būt nepieciešama, lai izpildītu APD 19. panta noteikumus par bīstamo atkritumu pareizu marķēšanu (piemēram, lai aizpildītu atkritumu pārvietošanai vajadzīgo pavadzīmi). Informāciju par tādu atkritumu ierakstiem AB, kuriem nepiemīt bīstamas īpašības, lūdzam skatīt 1. pielikuma 1.1. punkta 1. izcēlumā.

—

Absolūts ieraksts “Nebīstams” (AN)

Uz atkritumiem, uz kuriem ir attiecināti ieraksti AN, nevar attiecināt ierakstus “Bīstams”, un tie bez turpmākas novērtēšanas būtu jāklasificē par nebīstamiem.

Ja uz atkritumiem ir attiecināts ieraksts AN, tie tiks klasificēti par nebīstamiem, un, lai izlemtu, vai atkritumi ir jāklasificē par nebīstamiem, turpmāka novērtēšana nav vajadzīga. Informāciju par tādu atkritumu ierakstiem AN, kuriem piemīt bīstamas īpašības, lūdzam skatīt 1. pielikuma 1.1. punkta 1. izcēlumā.

—

Spoguļieraksts

Spoguļierakstus var definēt kā divus vai vairākus saistītus ierakstus, no kuriem viens attiecas uz bīstamiem atkritumiem, bet otrs – uz nebīstamiem atkritumiem. Ja uz atkritumiem attiecina mijierakstu grupu, nevis ierakstus AB vai AN, attiecināmības novērtēšanā jāveic tālāki soļi. Mijieraksti sastāv vismaz no šādiem ierakstiem:

—

Spoguļieraksts “Bīstams” (SB) (apzīmēts ar zvaigznīti (*)).

—

Spoguļieraksts “Nebīstams” (SN)

Ja uz atkritumiem var attiecināt gan ierakstu SB, gan ierakstu SN, jāpāriet uz klasifikācijas procesa 3.–5. soli (sk. 3.2. nodaļu), lai uz šīs izpētes rezultātu pamata varētu noteikt, vai uz atkritumiem jāattiecina ieraksts SB vai SN.

Papildinformācija par ierakstu AN, AB, SB un SN attiecināšanu sniegta 1. pielikuma 1 punktā.

3.2.   Ierakstu SB un SN attiecināšana

Lai izraudzītos pareizo spoguļierakstu, ieteicams izlasīt tālākās nodaļas. Šīs nodaļas var izmantot arī tam, lai noteiktu ar ierakstiem AB saistīto atkritumu bīstamās īpašības, jo šāda informācija var būt nepieciešama, lai izpildītu APD 19. panta noteikumus par bīstamo atkritumu pareizu marķēšanu (piemēram, lai aizpildītu atkritumu pārvietošanai paredzēto pavadzīmi).

Kad ir paveikts 3.–5. solis, vajadzētu būt zināmam, vai aplūkojamie atkritumi satur bīstamas sastāvdaļas un vai tiem piemīt viena vai vairākas bīstamas īpašības (HP 1–HP 15), kā arī vai tie satur kādus relevantus NOP. Tātad iespējams noteikt, vai šie atkritumi ir bīstami vai nav. Zemāk shēmā ir parādīti veicamie soļi un sniegtas norādes uz attiecīgajām nodaļām (un pielikumiem, kur sniegta papildinformācija).

Image

3.2.1.   3. solis. Vai informācijas par atkritumu sastāvu pietiek, lai varētu noteikt, vai tiem piemīt bīstamas īpašības, to saskaņā ar 4. soli vai nu aprēķinot, vai testējot?

Svarīgs solis atkritumu klasificēšanā ir iegūt tādu informāciju par bīstamo vielu klātbūtni atkritumos un to saturu, ar kuru pietiek, lai noteiktu, vai atkritumiem varētu piemist kāda no bīstamajām īpašībām HP 1–HP 15. Neatkarīgi no izraudzītajām bīstamo īpašību novērtēšanas metodēm (aprēķināšana vai testēšana), kas aprakstītas 4. solī, ir nepieciešama noteikta informācija par atkritumu sastāvu. Informāciju par atkritumu sastāvu, bīstamo vielu klātbūtni atkritumos un iespējamām bīstamajām īpašībām var iegūt vairākos veidos:

—

informācija par ražošanas/ķīmisko procesu, kurā rodas atkritumi, un tajā izmantotajām izejvielām un starpproduktiem, arī ekspertu slēdzieni (kā noderīgi uzziņu avoti jāmin LPTP pārskati, ražošanas procesa rokasgrāmatas, procesu apraksti un ražotāja sniegtie izejvielu saraksti u. tml.),

—

informācija no vielas vai priekšmeta sākotnējā ražotāja, pirms šī viela vai priekšmets kļuvuši par atkritumiem, piemēram, drošības datu lapas (DDL), produkta marķējums vai produkta lapa (detalizētu informāciju sk. 2. pielikumā),

—

dalībvalstu līmenī pieejamās atkritumu analīžu datubāzes,

—

atkritumu paraugošana un ķīmiska analizēšana (sk. 4. pielikumu).

Kad informācija par atkritumu saturu ir savākta, kļūst iespējams novērtēt, vai vielas ir klasificētas par bīstamām, proti, vai tām ir piešķirts bīstamības apzīmējuma kods (sk. 12. izcēlumu). Lai noskaidrotu, vai atkritumos esošās vielas ir klasificētas kā bīstamas, un uzzinātu vairāk par konkrētām bīstamības klasēm un kategorijām, kas uz vielām var tikt attiecinātas saskaņā ar CLP regulu, lūdzam skatīt 2. pielikuma norādījumus.

Bīstamības apzīmējumu kodi

Tas, vai vielas, kuru klātbūtne ir konstatēta attiecīgajos atkritumos, tiek uzskatītas par bīstamām, ir jānovērtē atbilstoši CLP kritērijiem. Šajā sakarā noderīgus informēšanas rīkus sk. šā dokumenta 2. pielikumā

Jāņem vērā, ka saskaņā ar CLP regulu “bīstamības apzīmējumi” ir definēti šādi:

“bīstamības apzīmējums” ir frāze, ar ko apzīmē bīstamības klasi un kategoriju, kas raksturo bīstamu vielu vai maisījuma bīstamības veidu, ja nepieciešams, iekļaujot bīstamības pakāpi;

Bīstamības apzīmējuma koda un attiecināto CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3.1. tabulā norādīto bīstamības klašu un kategoriju piemērs:

Bīstamības apzīmējums:

Apraksts:

Bīstamības klase un kategorija:

H330

Ieelpojot, iestājas nāve

Acute Tox. 2

Pirmais cipars aiz “H” apzīmē bīstamības kategoriju (2 – fiziska bīstamība; 3 – bīstamība veselībai; 4 – bīstamība videi), bet otrais un trešais cipars ir secīgi skaitļi, kuros apvienoti bīstamības kodi. Informāciju par bīstamības apzīmējumu kodiem, kas attiecināti uz vielām, sk. 2. pielikumā.

12. izcēlums.

Piezīme par CLP kritērijiem: Bīstamības apzīmējumu kodi

Jāņem vērā, ka, ja tiek apsvērta iespēja bīstamās īpašības testēt tieši (parasti tā testē fizikālās bīstamās īpašības; sk. 4. soli), aplūkojamo atkritumu ķīmiska analizēšana var izpalikt. Tās vietā iepriekš minētie informācijas avoti jau var liecināt, vai ir iespējams ar saprātīgām pūlēm mērķēti tieši testēt noteiktas bīstamas īpašības.

Ja tiek apsvērta iespēja aplūkojamos atkritumus paraugot un ķīmiski analizēt, lai noteiktu atkritumu ķīmisko sastāvu (piemēram, lai bīstamo īpašību novērtēšanā varētu īstenot aprēķināšanas pieeju, kas aprakstīta 4. solī), lūdzam skatīt 4. pielikumu.

Atkritumu klasificētājiem jāveic visi praktiski pieņemamie pasākumi, lai atkritumu sastāvs un bīstamās īpašības būtu noteiktas jau pirms šā brīža.

Visbeidzot, ja par atkritumu sastāvu savāktā informācija (ņemot vērā visus iepriekš minētos risinājumus) nedod iespēju nedz izsecināt, nedz novērtēt atkritumiem piemītošās bīstamās īpašības, arī ar aprēķināšanu vai atkritumu testēšanu ne (domāta atkritumu testēšana tālāk aprakstītā 4. soļa kārtībā), operatoram būtu jāapsver, vai konkrētos atkritumus neklasificēt par bīstamiem; ja nepieciešams, operatoram vispirms jāapspriežas ar kompetento iestādi.

Jāņem vērā, ka attiecībā uz dažām bīstamajām īpašībām, kas aprakstītas 4. solī, ir pieejamas tiešās testēšanas metodes, taču attiecībā uz visām bīstamajām īpašībām tās nav pieejamas. No tā izriet, ka tiešo testēšanu nevar izmantot, lai atkritumus ar nezināmu sastāvu pilnvērtīgi klasificētu par nebīstamiem.

3.2.2.   4. solis. Vai atkritumiem piemīt kāda no bīstamajām īpašībām HP 1–HP 15?

Kā minēts 2.1.1. nodaļā un tālāk aprakstīts šā dokumenta 3. pielikumā, APD III pielikums apraksta 15 īpašības (HP 1–HP 15), kas atkritumus padara bīstamus. 1. (1. tabulā) ir uzskaitītas visas minētās bīstamās īpašības.

1. tabula

Atkritumu īpašības, kas tos padara bīstamus (apraksts no APD III pielikuma)

Bīstamās īpašības

HP 1

Sprādzienbīstams

HP 2

Spēcīgs oksidētājs

HP 3

[Viegli] uzliesmojošs

HP 4

Kairinošs – kairina ādu un izraisa acu bojājumus

HP 5

Toksisks konkrētiem mērķa orgāniem (STOT) / Toksisks ieelpojot

HP 6

Akūts toksiskums

HP 7

Kancerogēns

HP 8

Kodīgs

HP 9

Infekciozs

HP 10

Toksisks reprodukcijai

HP 11

Mutagēns

HP 12

Akūtas toksiskas gāzes izplūde [Izdala akūti toksisku gāzi]

HP 13

Jutīgumu izraisošs

HP 14

Ekotoksisks

HP 15

Atkritumi, kas spējīgi demonstrēt iepriekšminētu bīstamu īpašību, ko ne vienmēr atspoguļo sākotnējie atkritumi [kam var izpausties kāda no iepriekš minētajām bīstamajām īpašībām, kura sākotnējiem atkritumiem tieši nepiemīt]

Pēc 3. soļa izpildes vajadzētu būt pieejamai pietiekamai informācijai par aplūkojamo atkritumu būtisko sastāvu. Tas nozīmē, ka vajadzētu būt pieejamai pietiekamai informācijai par atkritumu sastāvā esošajām bīstamajām vielām un to, kā tās ir klasificētas (piemēram, vai uz tām saskaņā ar CLP regulu attiecināts kāds no relevantiem bīstamības apzīmējuma kodiem), lai būtu iespējams izmantot vismaz vienu no zemāk minētajām metodēm, ko lieto, lai noskaidrotu, vai atkritumiem piemīt bīstamas īpašības:

—

aprēķināšana attiecībā uz to, vai aplūkojamo atkritumu sastāvā esošās vielas sasniedz vai pārsniedz bīstamības apzīmējumu kodiem piesaistītas robežvērtības (individuāli; attiecībā uz īpašībām HP 4–HP 14; sk. 3. pielikumu),

—

testēšana attiecībā uz to, vai atkritumiem piemīt bīstamas īpašības vai nē.

3. pielikumā ir detalizēts apraksts un norādījumi par to, kā ar aprēķināšanas vai testēšanas palīdzību novērtēt individuālās bīstamās īpašības HP 1–HP 15.

Attiecībā uz aprēķināšanas metodi būtu jāņem vērā, ka atkritumu saturā esošo bīstamo vielu vērtības, kas noteiktas, piemēram, aplūkojamo atkritumu paraugošanā un ķīmiskā analizēšanā, ir jāsalīdzina ar APD III pielikumā norādītajām koncentrācijas robežvērtībām. Šīs koncentrācijas robežvērtības attiecas uz atkritumu stāvokli, kādā tie ir atkritumu klasifikācijas brīdī, proti, uz atkritumu mitrsvaru. Tomēr daudzas analīžu metodes rezultātus nosaka, balstoties uz saussvaru. Rezultātā uz saussvara bāzes izteiktās analīžu vērtības ir jākoriģē, ņemot vērā atkritumu mitruma saturu, lai varētu noteiktu vielas koncentrāciju sākotnējos atkritumos, jo apsaimniekošana attiecas uz sākotnējiem atkritumiem. Atkritumu klasificētājiem būtu jāzina, ka laboratorijas rezultātus nereti izsaka uz saussvara bāzes, tādēļ viņiem vajadzētu pievērst uzmanību izsniegto analīžu rezultātu bāzei. Atkritumi jāklasificē uz mitrsvara bāzes (vai nu balstoties uz sākotnējo testu, vai uz vērtībām, kas pārrēķinātas no saussvara). Turklāt īpaši jāuzsver, ka APD 7. panta 4. punktā ir noteikts aizliegums atkritumus atšķaidīt vai sajaukt, lai tajos samazinātu bīstamo vielu sākotnējo koncentrāciju.

Tāpat jāņem vērā, ka APD III pielikumā noteiktās koncentrācijas robežvērtības netiek piemērotas tīru metālu sakausējumiem kompaktā formā (ja vien tie nav piesārņoti ar bīstamām vielām). Papildinformācija par metāla sakausējumu klasificēšanu ir sniegta 1. pielikuma 1.4.6. iedaļā.

Papildu norādījumi par to, kā veikt atkritumu paraugošanu un ķīmiskās analīzes, lai būtu iespējams izmantot aprēķināšanas metodi, ir atrodami 4. pielikumā.

Lai noteiktu, vai atkritumiem piemīt kāda konkrēta bīstama īpašība, attiecībā uz dažām bīstamām īpašībām (piemēram, fizikālajām īpašībām HP 1 (“Sprādzienbīstams”), HP 2 (“Spēcīgs oksidētājs”) un HP 3 (“Uzliesmojošs”)) dažos gadījumos ir lietderīgi veikt tiešo testēšanu.

AtS pielikumā teikts:

“Ja atkritumu bīstamā īpašība novērtēta, veicot testus un izmantojot bīstamo vielu koncentrācijas, kas norādītas Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, noteicošie ir testa rezultāti.”

Visbeidzot, ja atkritumiem piemīt viena vai vairākas no minētajām 15 bīstamajām īpašībām, tiem jāpiešķir attiecīgais spoguļieraksts “Bīstams”. Savukārt, ja atkritumiem nepiemīt bīstamas īpašības, ir jāveic 5. solis, lai pārbaudītu, vai konkrēti NOP atkritumu saturā pārsniedz tiem noteiktās robežvērtības. Šī ir pēdējā darbība, pirms uz aplūkojamiem atkritumiem attiecina kodu SB vai SN.

3.2.3.   5. solis. Vai ir zināms vai iespējams, ka atkritumi satur AtS pielikuma 2. punkta trešajā ievilkumā norādītus NOP?

Procesā, kurā atkritumi tiek klasificēti par bīstamiem vai nebīstamiem, pēdējā darbība ir noteikt, vai atkritumi nesatur kādus no AtS pielikuma 2. punkta trešajā ievilkumā norādītajiem NOP un it īpaši, vai konkrēto NOP saturs nepārsniedz attiecīgās robežvērtības, kas norādītas NOP regulā. 1. pielikuma 1.4.10. punktā ir sniegts izvērsts pārskats, kur cita starpā ir iekļauts vērā ņemamo NOP saraksts un attiecīgās to koncentrācijas robežvērtības.

Ja atkritumi attiecīgos NOP nesatur vai ja NOP saturs tajos nesasniedz noteiktās koncentrācijas robežvērtības, uz tiem attiecina attiecīgo ierakstu SN. Pretējā gadījumā uz atkritumiem attiecina ierakstu SB.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.)

(2)  Komisijas Lēmums 2000/532/EK par atkritumu sarakstu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.)

(3)  Apspriešanās ar ieinteresētajām personām norisinājās 2015. gada jūnijā un ilga vienu mēnesi; sk. http://ec.europa.eu/environment/waste/hazardous_index.htm. 2015. gada 30. jūnijā Briselē notika seminārs ieinteresētajām personām.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.)

(5)  Komisijas Lēmums 2000/532/EK par atkritumu sarakstu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.)

(6)  Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts (2013. g.): Norādījumu dokumentu par Direktīvas 2008/98/EK galveno noteikumu interpretāciju sk. http://ec.europa.eu/environment/waste/framework/pdf/guidance_doc.pdf.

(7)  Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(9)  Komisijas 2014. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1357/2014, ar ko aizstāj III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 365, 19.12.2014., 89. lpp.).

(10)  Padomes 2017. gada 8. jūnija Regula (ES) Nr. 2017/997, ar ko attiecībā uz bīstamo īpašību HP 14 “Ekotoksisks” groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK III pielikumu (OV L 150, 14.6.2017., 1. lpp.).

(11)  Komisijas Lēmums 2000/532/EK par atkritumu sarakstu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

(12)  Komisijas 2014. gada 18. decembra lēmums 2014/955/ES, ar ko groza Lēmumu 2000/532/EK par atkritumu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 370 30.12.2014., 44. lpp.)

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

(14)  Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK – Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas deklarācija (OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

(19)  Būtu jāpiem, ka dažas ES dalībvalstis konkrētiem NOP ir noteikušas stingrākas robežvērtības.

(20)  AtS norādītie NOP ir tā dēvētie “vecie NOP”. Tādējādi par bīstamiem klasificē tikai tos atkritumus, kuri satur “vecos NOP” un kuros koncentrācija pārsniedz zemo NOP satura robežvērtību.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMI

Komisijas paziņojumam – Tehniski norādījumi par atkritumu klasificēšanu

SATURS

1. PIELIKUMS. Anotētais atkritumu saraksts 21

1.1.

 Atkritumu saraksta struktūra 21

1.2.

 Kā identificēt attiecīgo ierakstu 24

1.2.1.

 Anotētais Atkritumu saraksts 27

1.3.

 Sarežģītu ierakstu klasificēšanas piemēri 62

1.3.1.

 Iepakojuma atkritumi un saturs 62

1.3.2.

 Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) 64

1.3.3.

 Nolietoti transportlīdzekļi 66

1.4.

 Noteikta veida atkritumu konkrētu sastāvdaļu novērtēšanas piemēri 67

1.4.1.

 Organiskas sastāvdaļas un īpaši ķīmiski savienojumi 67

1.4.2.

 Ozona slāni noārdošas vielas 69

1.4.3.

 Azbests 71

1.4.4.

 Atkritumi, kas satur CaO un Ca(OH)2 72

1.4.5.

 Atkritumi, kas satur akmeņogļu darvu un bitumenu 74

1.4.6.

 Metāli un sakausējumi 75

1.4.7.

 Organiskie peroksīdi 76

1.4.8.

 Gumijas atkritumi 77

1.4.9.

 Plastmasas atkritumi 78

1.4.10.

 NOP atkritumi 80
2. PIELIKUMS. Datu avoti un bāze informācijai par bīstamajām vielām 83

2.1.

 Vielu klasificēšana par bīstamām saskaņā ar CLP regulu 83

2.1.1.

 Harmonizētā vielu klasifikācija 83

2.1.2.

 Pašklasifikācija 84

2.1.3.

 Klasificēšanas un marķēšanas reģistrs kā pētniecības instruments 84

2.2.

 Informācija par vielu/maisījumu, kuri kļūst par atkritumiem, sastāvu, īpašībām un atkritumu apsaimniekošanu 85

2.3.

 Citi informācijas avoti 86
3. PIELIKUMS. Konkrētas pieejas bīstamības īpašību (no HP 1 līdz HP 5) noteikšanai 87

3.1.

 HP 1 noteikšana: “Sprādzienbīstams” 87

3.2.

 HP 2 noteikšana: “Spēcīgs oksidētājs” 88

3.3.

 HP 3 noteikšana: “Uzliesmojošs” 91

3.4.

 HP 4 noteikšana: “Kairinošs – kairina ādu un izraisa acu bojājumus” 96

3.5.

 HP 5 noteikšana: “Toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT) / Toksisks ieelpojot” 99

3.6.

 HP 6 noteikšana: “Akūts toksiskums” 102

3.7.

 HP 7 noteikšana: “Kancerogēns” 105

3.8.

 HP 8 noteikšana: “Kodīgs” 106

3.9.

 HP 9 noteikšana: “Infekciozs” 108

3.10.

 HP 10 noteikšana: “Toksisks reprodukcijai” 111

3.11.

 HP 11 noteikšana: “Mutagēns” 113

3.12.

 HP 12 noteikšana: “Akūtas toksiskas gāzes izplūde” 114

3.13.

 HP 13 noteikšana: “Jutīgumu izraisošs” 118

3.14.

 HP 14 noteikšana: “Ekotoksisks” 119

3.15.

 HP 15 noteikšana: “Atkritumi, kas spējīgi demonstrēt iepriekšminētu bīstamu īpašību, ko ne vienmēr atspoguļo sākotnējie atkritumi” 122
4. PIELIKUMS. Atkritumu paraugošana un ķīmiskā analīze 124

4.1.

 Paraugošana 124

4.1.1.

 Paraugošanas satvars 124

4.1.2.

 Paraugošanas metodika 126

4.1.3.

 Paraugošanas standarti dažāda veida atkritumiem 128

4.1.4.

 Paraugošanas stratēģijas ar viendabību un neviendabīgumu saistītu jautājumu risināšanai 128

4.1.5.

 Paraugošanas statistiskā pieeja 128

4.2.

 Atkritumu ķīmiskā analīze 129

4.2.1.

 Reālistiskas “sliktākā gadījuma” vielas 131

4.2.2.

 Vispārēji ieraksti 132
5. PIELIKUMS. Avoti un ārējās atsauces 134

1. PIELIKUMS

Anotētais atkritumu saraksts

1.1.    Atkritumu saraksta struktūra

Atkritumu saraksts (turpmāk – “AtS”) ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotajā versijā un ar Lēmumā 2014/955/ES paredzētajiem grozījumiem ir spēkā kopš 2015. gada 1. jūnija.

Atkritumu sarakstā ir 20 nodaļas (divciparu kodi, sal. ar 1. tabulu. Šīs nodaļas ir sīkāk iedalītas apakšnodaļās (četrciparu kodi) un ierakstos (sešciparu kodi). Turpmāk sniegti nodaļu, apakšnodaļu un ierakstu piemēri.

Nodaļa

:

20 SADZĪVES ATKRITUMI (MĀJSAIMNIECĪBAS ATKRITUMI UN LĪDZĪGI KOMERCIĀLIE, RŪPNIECĪBAS UN IESTĀŽU ATKRITUMI) UN ATSEVIŠĶI SAVĀKTIE ATKRITUMU VEIDI

Apakšnodaļa

:

20 01 Atsevišķi savāktas daļas (izņemot 15 01)

Ieraksts

:

20 01 02 Stikls

Klasificējot atkritumus, vispirms jāpārliecinās, vai uz atkritumiem attiecas konkrētās nodaļas nosaukums. Ja nodaļas nosaukums atbilst, var pārbaudīt, vai atkritumi ir apakšnodaļas nosaukuma tvērumā. Tikai pēc tam var meklēt attiecīgo kodu.

Tas nozīmē, ka iepriekš sniegtajā piemērā ar atkritumiem, kuri klasificēti ar ierakstu 20 01 02:

—

atkritumiem jābūt mājsaimniecību atkritumiem vai mājsaimniecību atkritumiem līdzīgiem komerciāliem, rūpnieciskiem vai iestāžu atkritumiem (lai tie būtu 20. nodaļas tvērumā),

—

tiem jābūt savāktiem atsevišķi (lai tie būtu 20 01 apakšnodaļas tvērumā), un

—

tiem jābūt no stikla,

—

bet tie nedrīkst būt stikla iepakojums, jo pēc apakšnodaļas 20 01 nosaukuma izlietotais iepakojums no šīs apakšnodaļas ir izslēgts un uz to jāattiecina 15. nodaļas ieraksts par izlietoto iepakojumu.

AtS nodaļu hierarhiskā secība atbilstoši AtS

Nodaļas (divciparu kodi) var kategorizēt trīs dažādās kopās, kas atbilstoši iepriekš noteiktai AtS pielikumā aprakstītai kārtībai jāņem vērā, cenšoties noteikt, kurš absolūtais ieraksts vai spoguļieraksts vislabāk atbilst aplūkojamiem atkritumiem:

A.

no 01. līdz 12. un no 17. līdz 20.

ar atkritumu avotu saistītās nodaļas

B.

no 13. līdz 15.

ar atkritumu veidu saistītās nodaļas

C.

16

nodaļa atkritumiem, kas sarakstā nav norādīti

Pirmkārt, ir svarīgi izskatīt 01. līdz 12. nodaļu un 17. līdz 20. nodaļu (izslēdzot vispārīgos ierakstus, kas beidzas ar 99), kurās atkritumi identificēti, minot to avotu vai izcelsmes rūpniecības nozari. Būtu jāņem vērā nevis tas, kurā nozarē vispār atkritumi rodas, bet gan konkrētais rūpnieciskais process. Viens piemērs ir autobūves nozares atkritumi. Atkarībā no procesa atkritumus var klasificēt atbilstoši 12. nodaļai (atkritumi, kas radušies metālu un plastmasas formēšanā un to virsmas fizikālā un mehāniskā apstrādē), 11. nodaļai (atkritumi, kas radušies metālu un citu materiālu virsmas ķīmiskajā apstrādē un pārklāšanā; krāsaino metālu hidrometalurģijas atkritumi) vai 08. nodaļai (atkritumi, kas radušies pārklāšanas līdzekļu (krāsu, laku un stiklveida emaljas), adhezīvu, hermētiķu un tipogrāfijas krāsu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā Šajā posmā nevar izmantot šo nodaļu kodu 99.

Ja 01. līdz 12. nodaļā vai 17. līdz 20. nodaļā piemērots atkritumu kods nav atrodams, hierarhiskā secība ir tāda, ka turpinājumā jāpārbauda 13. līdz 15. nodaļa (izslēdzot to vispārīgos ierakstus, kas beidzas ar 99). Šīs nodaļas attiecas uz pašu atkritumu dabu, piem., “izlietotais iepakojums”.

Ja neviens no šiem kodiem neder, atkritumi jāidentificē saskaņā ar 16. nodaļu (izslēdzot vispārīgos ierakstus, kas beidzas ar 99), kurā vienkopus pārstāvētas visvisādas atkritumu plūsmas, ko nav iespējams konkrēti saistīt ar noteiktiem procesiem vai nozari, piem., elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi vai nolietoti transportlīdzekļi.

Ja uz atkritumiem nav iespējams pamatoti attiecināt arī nevienu no 16. nodaļas ierakstiem, saraksta iedaļā, kas atbilst pirmajā solī identificētajam atkritumu avotam, jāatrod piemērots kods ..99 (atkritumi, kas nav minēti citur).

Piemērotākā ieraksta noteikšana ir svarīgs atkritumu klasificēšanas solis, un šajā sakarā nepieciešams, lai operators, balstoties uz zināšanām par atkritumu rašanās avotu un procesu, kā arī to potenciālo sastāvu, pieņemtu pamatotu un godprātīgu spriedumu. Plašāka informācija par to, kā izmantot sarakstu un tam noteikto hierarhisko secību, ir sniegta 1.2. pielikumā, kur sniegts shēmā (sk. 1. attēlu) iekļautās informācijas kopsavilkums.

1. tabula

AtS nodaļas

KODS

NODAĻU APRAKSTS

SECĪBA

01

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES MINERĀLU IZPĒTĒ, IEGUVĒ, KARJERU IZSTRĀDĒ, FIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ APSTRĀDĒ

A

02

LAUKSAIMNIECĪBAS, DĀRZKOPĪBAS, AKVAKULTŪRAS, MEŽSAIMNIECĪBAS, MEDNIECĪBAS, ZVEJNIECĪBAS UN PĀRTIKAS RAŽOŠANAS UN APSTRĀDES ATKRITUMI

03

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES KOKAPSTRĀDĒ, PLĀKŠŅU UN MĒBEĻU, CELULOZES, PAPĪRA UN KARTONA RAŽOŠANĀ

04

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ĀDU, KAŽOKĀDU APSTRĀDĒ UN TEKSTILRŪPNIECĪBĀ

05

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES NAFTAS PRODUKTU ATTĪRĪŠANĀ, DABASGĀZES ATTĪRĪŠANĀ UN AKMEŅOGĻU PIROLĪZĒ

06

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES NEORGANISKĀS ĶĪMIJAS PROCESOS

07

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ORGANISKĀS ĶĪMIJAS PROCESOS

08

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES PĀRKLĀŠANAS LĪDZEKĻU (KRĀSU, LAKU UN STIKLVEIDA EMALJAS), ADHEZĪVU, HERMĒTIĶU UN TIPOGRĀFIJAS KRĀSU RAŽOŠANĀ, SAGATAVOŠANĀ, PIEGĀDĒ UN IZMANTOŠANĀ

09

FOTORŪPNIECĪBAS ATKRITUMI

10

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES TERMISKOS PROCESOS

11

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES METĀLU UN CITU MATERIĀLU VIRSMAS ĶĪMISKAJĀ APSTRĀDĒ UN PĀRKLĀŠANĀ; KRĀSAINO METĀLU HIDROMETALURĢIJAS ATKRITUMI

12

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES METĀLU UN PLASTMASAS FORMĒŠANĀ, VIRSMAS FIZIKĀLĀ UN MEHĀNISKĀ APSTRĀDĒ

13

EĻĻU ATKRITUMI UN ŠĶIDRĀ KURINĀMĀ ATKRITUMI (IZŅEMOT PĀRTIKAS EĻĻAS UN 05. UN 12. NODAĻĀ MINĒTOS ATKRITUMUS)

B

14

ORGANISKO ŠĶĪDINĀTĀJU, AUKSTUMNESĒJU UN PROPELENTU ATKRITUMI (IZŅEMOT 07. UN 08. NODAĻĀ MINĒTOS ATKRITUMUS)

15

IEPAKOJUMA ATKRITUMI; ABSORBENTI, SLAUCĪŠANAS MATERIĀLS, FILTRU MATERIĀLS UN AIZSARGAPĢĒRBS, KAS NAV MINĒTI CITUR

16

ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR

C

17

BŪVNIECĪBĀ UN BŪVJU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (TOSTARP NO PIESĀRŅOTĀM VIETĀM IZRAKTA AUGSNE)

A

18

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES CILVĒKU UN DZĪVNIEKU VESELĪBAS APRŪPĒ UN/VAI AR TO SAISTĪTAJĀ ZINĀTNISKAJĀ IZPĒTĒ [PĒTNIECĪBĀ] (IZŅEMOT VIRTUVES UN SABIEDRISKĀS ĒDINĀŠANAS UZŅĒMUMU ATKRITUMUS, KURU RAŠANĀS NAV TIEŠI SAISTĪTA AR VESELĪBAS APRŪPI)

19

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKAJĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS

20

SADZĪVES ATKRITUMI (MĀJSAIMNIECĪBU ATKRITUMI UN TIEM LĪDZĪGI TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU UN IESTĀŽU ATKRITUMI) UN ATSEVIŠĶI SAVĀKTIE ATKRITUMU VEIDI

Atkritumu saraksta ierakstu veidi

Tiek uzskatīts, ka visi ar zvaigznīti (*) apzīmētie ieraksti norāda bīstamus atkritumus. Kā norādīts 3.1.2. nodaļā, visus 842 Atkritumu saraksta ierakstus var iedalīt absolūtos ierakstos “Bīstams” (AB), absolūtos ierakstos “Nebīstams” (AN), spoguļierakstos “Bīstams” (SB) un spoguļierakstos “Nebīstams” (SN) (sal. ar 2. tabulu). Tādējādi visi atkritumi ir bīstami vai nebīstami.

2. tabula

Atkritumu saraksta ierakstu skaits

Atkritumu saraksta 842 ieraksti

408 ieraksti “Bīstams”

434 ieraksti “Nebīstams”

230 AB

178 SB

188 SN

246 AN

—   Absolūts ieraksts “Bīstams” (AB)

Uz atkritumiem, uz kuriem ir attiecināti ieraksti AB, nevar attiecināt mijierakstus “Nebīstams”, un tos bez turpmākas novērtēšanas atzīst par bīstamiem.

Anotētā Atkritumu saraksta ieraksti AB ir tumšsarkanā krāsā (sal. ar. šā pielikuma 1.2.1. iedaļas 3. tabulu).

Ja uz atkritumiem ir attiecināts ieraksts AB, tie tiks klasificēti par bīstamiem, un, lai izlemtu, vai atkritumi ir jāklasificē par bīstamiem, turpmāka novērtēšana nav vajadzīga. Tomēr būs jāpāriet uz 3. un 4. soli (sk. 3.2. nodaļu), lai noteiktu attiecīgo atkritumu bīstamās īpašības, jo šī informācija var būt nepieciešama, lai izpildītu Atkritumu pamatdirektīvas (APD) 19. panta noteikumus (piem., lai aizpildītu atkritumu pārvietošanai vajadzīgās kravas pavadzīmes).

—   Absolūts ieraksts “Nebīstams” (AN)

Uz atkritumiem, uz kuriem ir attiecināti ieraksti AN, nevar attiecināt mijierakstus “Bīstams”, un tos bez turpmākas novērtēšanas klasificē par nebīstamiem.

Anotētā Atkritumu saraksta ieraksti AN ir melnā krāsā (sal. ar. šā pielikuma 1.2.1. iedaļas 3. tabulu).

Ja uz atkritumiem ir attiecināts ieraksts AN, tie tiks klasificēti par nebīstamiem, un, lai izlemtu, vai atkritumi jāklasificē par nebīstamiem, turpmāka novērtēšana nav vajadzīga.

—   Spoguļieraksti

Spoguļierakstus var definēt kā divus vai vairākus saistītus ierakstus, no kuriem viens attiecas uz bīstamiem atkritumiem, bet otrs – uz nebīstamiem atkritumiem. Dažkārt pie spoguļierakstu grupas piederošs ieraksts var atbilst vairākiem iespējamiem saistītiem mijierakstiem. Ja uz atkritumiem attiecina mijierakstu grupu, nevis ierakstus AB vai AN, attiecināmības novērtēšanā ir jāveic turpmāki soļi. Mijieraksti sastāv vismaz no šādiem ierakstiem.

—

Spoguļieraksts “Bīstams” (SB)

Anotētā Atkritumu saraksta ieraksti SB ir oranžā krāsā (sal. ar šā pielikuma 1.2.1. iedaļas 3. tabulu).

—

Spoguļieraksts “Nebīstams” (SN)

Anotētā Atkritumu saraksta ieraksti SN ir zilā krāsā (sal. ar šā pielikuma 1.2.1. iedaļas 3. tabulu).

Spoguļierakstus var iedalīt šādās apakškategorijās:

—

to, vai izvēlēties ierakstu SB vai SN, izlemj atkarībā no vispārīgas norādes uz bīstamām vielām, piem.:

10 12 09*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 12 10

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 12 09. pozīcijā

SN

—

to, vai izvēlēties ierakstu SB vai SN, izlemj atkarībā no konkrētas norādes uz bīstamām vielām, piem.:

16 01 11*

bremžu kluči, kas satur azbestu

SB

16 01 12

bremžu kluči, kas nav minēti 16 01 11. pozīcijā

SN

—

Ja ieraksts norāda uz vairākiem ierakstiem, attiecināmā ieraksta noteikšana var būt atkarīga no attiecīgo atkritumu izcelsmes vai noteiktām īpašībām, kā arī no to sastāvā varbūtēji esošām bīstamām vielām, piem.:

17 06 01*

izolācijas materiāli, kas satur azbestu

SB

17 06 03*

izolācijas materiāli, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur

SB

17 06 04

izolācijas materiāli, kas nav minēti 17 06 01. un 17 06 03. pozīcijā

SN

Bieži, bet ne vienmēr, savstarpēji saistītus spoguļierakstus var pazīt pēc frāzes “kas nav minēts… pozīcijā”, kura veido atsauci starp ierakstiem SB un SN.

Ja jāizvēlas, vai attiecināt ierakstu SB vai SN, turpinājumā jāizdara klasificēšanas procesa 3.–5. solis (sal. ar 3.2. nodaļu), lai noteiktu bīstamo vielu klātbūtni un sastāvu attiecīgajā koncentrācijā vai arī lai noteiktu, vai atkritumiem tiešā veidā neizpaužas bīstamas īpašības, un tātad lai uz aplūkojamo atkritumu plūsmu pareizi varētu attiecināt ierakstu SB vai SN.

Absolūts ieraksts “Nebīstams” par atkritumiem, kam piemīt bīstamas īpašības

Lūdzam ņemt vērā, ka atkritumi, uz kuriem attiecināts ieraksts AN, ir bez turpmākas to bīstamo īpašību novērtēšanas klasificēti par nebīstamiem. Vienīgais šā principa izņēmums ir aprakstīts APD 7. panta 2. punktā, kas paredz, ka, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde uz pietiekamu pierādījumu pamata uzskata, ka attiecīgie atkritumi, uz kuriem ir attiecināts kods AN, patiesībā jāklasificē par bīstamiem, attiecīgie atkritumi tiks klasificēti par bīstamiem. Tas jāpaziņo Komisijai, ņemot vērā iespējamus turpmākus grozījumus Atkritumu sarakstā.

Absolūts ieraksts “Bīstams” par atkritumiem, kam nepiemīt bīstamas īpašības

Ja uz atkritumiem iespējams attiecināt tikai ierakstu AB, atkritumus klasificē par bīstamiem. Vienīgais šā principa izņēmums saskaņā ar APD 7. panta 3. punktu ir spēkā gadījumos, kur attiecīgā dalībvalsts minētos atkritumus uzskata par nebīstamiem, pamatojoties uz pietiekamiem iesniegtiem pierādījumiem, kas to apliecina. Tas jāpaziņo Komisijai, ņemot vērā iespējamus turpmākus grozījumus Atkritumu sarakstā.

Izvēle starp spoguļierakstiem: bīstamo īpašību novērtēšana

3.2. nodaļā aprakstītie soļi jāveic tikai tad, ja uz attiecīgajiem atkritumiem tiek attiecināts ieraksts SB vai SN vai ja atkritumu, uz kuriem attiecināts ieraksts AB, bīstamās īpašības jānovērtē, piem., kravas pavadzīmes aizpildīšanai.

1. izcēlums.

Bīstamo īpašību novērtēšana: AN, AB, spoguļieraksti

1.2.    Kā identificēt attiecīgo ierakstu

Atkritumus klasificējot, svarīgi ir izdarīt visu iespējamo, lai identificētu:

—

to avotu (konkrēto procesu vai darbību, kuras rezultātā atkritumi radušies),

—

to veidu (vai veidus, ja atkritumi ir jaukti).

Kad šī informācija ir iegūta, jāpārskata viss atkritumu saraksts, rīkojoties saskaņā ar zemāk sniegtajām norādēm. No visiem AtS 842 ierakstiem izvēlēties visatbilstošāko ir komplicēti. Vispirms jāpārskata viss saraksts, un, kā aprakstīts iepriekšējās nodaļas piemērā par 20 01 02. ierakstu, atkritumiem jāatbilst galīgajam izraudzītajam ierakstam, apakšnodaļai un nodaļai.

Saraksta struktūra ir tāda, ka iespējams identificēt vairāk nekā vienu ierakstu; tāpēc, lai noteiktu piemērotāko ierakstu, turpinājumā jāizmanto 3.2. nodaļā paredzētie novērtēšanas soļi.

Nodaļu un apakšnodaļu nosaukumi ierobežo apakšnodaļu un tajos esošo ierakstu tvērumu, un nosaukumos var būt paredzēti arī īpaši izņēmumi. Pirms izraugās ierakstu, svarīgi ir šos nosaukumus pārbaudīt.

Atbalsts šajā procesā ir piedāvātā shēma (1. pielikums, 1. attēls), kas būtu jāizmanto kopā ar norādījumiem. Tas ir vairāksoļu process, kurā var būt atkārtošanās.

Image

A1. solis. Pirmais solis:

—

Konkrēto procesu vai darbību, kuras rezultātā radušies atkritumi, salīdzina ar 01. līdz 12. un 17. līdz 20. nodaļas virsrakstiem. Ja process vai darbība ietilpst vienas vai vairāku nodaļu virsrakstu tvērumā, skata attiecīgo nodaļu apakšnodaļu virsrakstus.

—

Ja process vai darbība ietilpst nodaļas un apakšnodaļas virsraksta tvērumā, šajā apakšnodaļā meklē ierakstu, kas nepārprotami atbilst konkrētajam atkritumu veidam.

—

Šajā posmā nevajadzētu izmantot vispārīgo ierakstu XX XX 99.

—

Ja piemērotu ierakstu (vai ierakstus) atrast nav iespējams, jāpāriet uz A2. soli.

Konkrētais process vai darbība

Process vai darbība nav vispārīgā nozare vai uzņēmējdarbības veids.

Uzņēmumam katru savu darbību vai procesa posmu var nākties klasificēt atbilstoši dažādām nodaļām.

Piemēram, uz dažādos automobiļu ražošanas procesa posmos radītiem atkritumiem var attiekties 12. nodaļa (atkritumi, kas radušies metālu formēšanā un virsmas apstrādē), 11. nodaļa (neorganiskie atkritumi, kas satur metālapstrādē un metālu pārklāšanā radušos metālus), kā arī 08. nodaļa (pārklājumu izmantošanā radušies atkritumi).

A2. solis. Otrais solis:

—

Konkrēto atkritumu veidu salīdzina ar 13. līdz 15. nodaļas nosaukumiem. Ja atkritumu veids ietilpst vienas vai vairāku nodaļu virsrakstu tvērumā, skata šīs nodaļas apakšnodaļu virsrakstus.

—

Ja atkritumu veids ietilpst nodaļas un apakšnodaļas virsraksta tvērumā, šajā apakšnodaļā jāmeklē ieraksts, kas nepārprotami atbilst konkrētajam atkritumu veidam.

—

Vajadzības gadījumā var izmantot vispārīgo ierakstu XX XX 99.

—

Ja piemērotu ierakstu (vai ierakstus) atrast nav iespējams, jāpāriet uz A3. soli.

Šāds vispārīgs kods XX XX 99 būtu jāpiešķir tikai tad, ja citas iespējas ir izsmeltas, un to piešķirt būtu iespējami jāizvairās.

A3. solis. Trešais solis:

—

Pārbauda, vai atkritumi ietilpst kāda 16. nodaļas apakšnodaļas virsraksta tvērumā.

—

Ja atkritumu veids atbilst apakšnodaļas virsraksta tvērumam, šajā apakšnodaļā jāmeklē ieraksts, kas nepārprotami atbilst konkrētajam atkritumu veidam.

—

Ja piemērotu ierakstu (vai ierakstus) atrast nav iespējams, jāpāriet uz A4. soli.

A4. solis. Pēdējais solis:

—

Atgriežas A1. solī un piešķir vispārīgo ierakstu XX XX 99 no nodaļas un apakšnodaļas, kas atbilst procesam vai darbībai, kuras rezultātā radušies atkritumi.

—

Pirms piešķir kādu XX XX 99, pārliecinās, ka ir izskatīts A1. līdz A3. solis.

Kad pabeidz A1. līdz A4. soli, attiecīgajiem atkritumiem vajadzētu būt piešķirtam ierakstiem AB vai AN vai piemērotākajam spoguļierakstam. Ja piešķir spoguļierakstu, jāpāriet uz klasificēšanas procedūras 3. soli (sk. 3.2. nodaļu), lai galīgi izlemtu, vai piešķirt ierakstu SB vai SN.

1. pielikumā sniegtā shēma ir paredzēta tikai kā atbalsts piemērotākā ieraksta vai spoguļierakstu pāra piešķiršanā attiecīgajai atkritumu plūsmai. Būtu jāņem vērā, ka klasificēšanas process uzskatāms par vairāksoļu procesu, kurā var būt atkārtošanās.

Turpmāko iedaļu mērķis ir sniegt papildu atbalstu šajā kontekstā.

—

1.2.1. iedaļā dota anotēta AtS versija,

—

1.3. iedaļā sniegti konkrēti sarežģītu ierakstu piemēri, kas ilustrē klasificēšanas procedūru,

—

1.4. iedaļā ir iekļauti noteiktu atkritumu veidu konkrētu sastāvdaļu klasificēšanas piemēri.

Jauktu atkritumu klasificēšana

Ja atkritumi pieder pie vairāk nekā viena atkritumu veida, katra veida atkritumi būtu jāaplūko atsevišķi. Tas nodrošinās, ka:

—

nekādas bīstamo atkritumu vienības vai partijas netiks kļūdaini klasificētas par nebīstamām, šādus atkritumus sajaucot (atšķaidot) ar citiem atkritumiem (sk. APD 7. panta 4. punktu),

—

visas bīstamo atkritumu vienības vai partijas tiks laikus identificētas, nepieļaujot, ka tās tiek sajauktas ar citiem atkritumiem, piem., atkritumu tvertnē, maisā, kaudzē vai konteinerā (sk. APD 18. pantu).

Šīs prasības nav jāpiemēro tikai jauktiem sadzīves atkritumiem no mājsaimniecībām.

Sarakstā ir nedaudzi jauktiem atkritumiem paredzēti ieraksti. Parasti (lai nodrošinātu atbilstību APD sajaukšanas kritērijiem) šie ieraksti paredzēti tādiem atkritumiem no uzņēmumiem, kas kādā procesā rodas kā kopā sajaukti vairāku veidu atkritumi. Šie ieraksti nav paredzēti atkritumiem (vai atkritumu vienībām), kas rodas atsevišķi un pēc tam tiek sajaukti ar citiem atkritumiem (piem., tos liekot vienā tvertnē).

1.2.1.   Anotētais Atkritumu saraksts

3. tabulas sarakstā doti visi AtS ieraksti, skaidri norādot, kuri ieraksti ir AN, AB, SN un SB.

Lūdzam ņemt vērā, ka tālāk sniegtajā anotētajā Atkritumu sarakstā iekļauto ierakstu veidu interpretācija ir viena iespējama interpretācija, kurā līdzsvaroti dažādu dalībvalstu viedokļi. Dalībvalstu līmenī ir dažādas interpretācijas, un arī ar tām der iepazīties. (1).

3. tabula

Anotētais Atkritumu saraksts

KODS

NODAĻU APRAKSTS

IERAKSTA VEIDS

1

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES MINERĀLU IZPĒTĒ, IEGUVĒ, KARJERU IZSTRĀDĒ UN FIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ APSTRĀDĒ

 

01 01

atkritumi, kas radušies minerālu ieguvē

 

01 01 01

atkritumi, kas radušies metālus saturošu minerālu ieguvē

AN

01 01 02

atkritumi, kas radušies metālus nesaturošu minerālu ieguvē

AN

01 03

atkritumi, kas radušies metālus saturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē

 

01 03 04*

skābās smagās frakcijas, kas radušās sēra rūdas apstrādē

SB B

01 03 05*

citas smagās frakcijas, kas satur bīstamas vielas

SB

01 03 06

frakcijas, kas nav minētas 01 03 04. un 01 03 05. pozīcijā

SN

01 03 07*

citi metālus saturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

01 03 08

putekļveida un pulverveida atkritumi, kas nav minēti 01 03 07. pozīcijā

SN

01 03 09 (2)

sarkanie dubļi, kas radušies alumīnija oksīda ražošanā un kas nav 01 03 10. pozīcijā minētie atkritumi

SN

01 03 10* (3)

sarkanie dubļi, kas radušies alumīnija oksīda ražošanā un kas satur bīstamas vielas, kas nav 01 03 07. pozīcijā minētie atkritumi

SB A

01 03 99

citur neminēti atkritumi

AN C

01 04

metālus nesaturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē radušies atkritumi

 

01 04 07*

metālus nesaturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

01 04 08

grants un drupinātu iežu atkritumi, kas nav minēti 01 04 07. pozīcijā

SN

01 04 09

smilšu un māla atkritumi

AN

01 04 10

putekļveida un pulverveida atkritumi, kas nav minēti 01 04 07. pozīcijā

SN

01 04 11

kālija sāls un akmeņsāls pārstrādes atkritumi, kas nav minēti 01 04 07. pozīcijā

SN

01 04 12

smagās frakcijas un citi atkritumi, kas radušies minerālu mazgāšanā un attīrīšanā un kas nav 01 04 07. un 01 04 11. pozīcijā minētie atkritumi

SN

01 04 13

akmens izciršanā un izzāģēšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 01 04 07. pozīcijā

SN

01 04 99

citur neminēti atkritumi

AN

01 05

urbšanas dubļi un citi urbšanas atkritumi

 

01 05 04

saldūdens urbšanas dubļi un atkritumi

AN

01 05 05*

urbšanas dubļi un atkritumi, kas satur naftu

SB B

01 05 06*

urbšanas dubļi un citi urbšanas atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

01 05 07

barītu saturoši urbšanas dubļi un atkritumi, kas nav minēti 01 05 05. un 01 05 06. pozīcijā

SN

01 05 08

hlorīdus saturoši urbšanas dubļi un atkritumi, kas nav minēti 01 05 05. un 01 05 06. pozīcijā

SN

01 05 99

citur neminēti atkritumi

AN

2

LAUKSAIMNIECĪBAS, DĀRZKOPĪBAS, AKVAKULTŪRAS, MEŽSAIMNIECĪBAS, MEDNIECĪBAS, ZVEJNIECĪBAS UN PĀRTIKAS RAŽOŠANAS UN APSTRĀDES ATKRITUMI

 

02 01

lauksaimniecības, dārzkopības, akvakultūras, mežsaimniecības, medniecības un zvejniecības atkritumi

 

02 01 01

mazgāšanas un tīrīšanas nogulsnes

AN

02 01 02

dzīvnieku audu atkritumi

AN

02 01 03

augu audu atkritumi

AN

02 01 04

plastmasas atkritumi (izņemot iepakojumu)

AN

02 01 06

dzīvnieku izkārnījumi, urīns un kūtsmēsli (arī ar salmiem), atsevišķi savākti un citur apstrādāti notekūdeņi

AN

02 01 07

mežizstrādes atkritumi

AN

02 01 08*

agroķīmiskie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

02 01 09

agroķīmiskie atkritumi, kas nav minēti 02 01 08. pozīcijā

SN

02 01 10

metāla atkritumi

AN

02 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

02 02

atkritumi, kas radušies gaļas, zivju un citu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanā un apstrādē

 

02 02 01

mazgāšanas un tīrīšanas nogulsnes

AN

02 02 02

dzīvnieku audu atkritumi

AN

02 02 03

patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli

AN

02 02 04

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

AN

02 02 99

citur neminēti atkritumi

AN

02 03

atkritumi, kas radušies augļu, dārzeņu, graudaugu, pārtikas eļļu, kakao, kafijas, tējas un tabakas izstrādājumu ražošanā un apstrādē; konservu ražošanā; rauga un rauga ekstrakta ražošanā, melases pārstrādē un fermentācijā

 

02 03 01

nogulsnes, kas radušās mazgāšanā, tīrīšanā, mizošanā, lobīšanā, centrifugēšanā un atdalīšanā

AN

02 03 02

konservējošo vielu atkritumi

AN

02 03 03

atkritumi, kas radušies, veicot ekstrakciju ar šķīdinātājiem

AN

02 03 04

patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli

AN

02 03 05

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

AN

02 03 99

citur neminēti atkritumi

AN

02 04

atkritumi, kas radušies cukura ražošanā

 

02 04 01

zeme no biešu tīrīšanas un mazgāšanas

AN

02 04 02

specifikācijām neatbilstīgs kalcija karbonāts

AN

02 04 03

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

AN

02 04 99

citur neminēti atkritumi

AN

02 05

atkritumi, kas radušies piena produktu ražošanā

 

02 05 01

patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli

AN

02 05 02

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

AN

02 05 99

citur neminēti atkritumi

AN

02 06

atkritumi, kas radušies maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanā

 

02 06 01

patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli

AN

02 06 02

konservējošo vielu atkritumi

AN

02 06 03

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

AN

02 06 99

citur neminēti atkritumi

AN

02 07

atkritumi, kas radušies alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu (izņemot kafiju, tēju un kakao) ražošanā

 

02 07 01

atkritumi, kas radušies izejvielu mazgāšanā, tīrīšanā un mehāniskā apstrādē

AN

02 07 02

spirta destilācijas atkritumi

AN

02 07 03

ķīmiskās apstrādes atkritumi

AN

02 07 04

patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli

AN

02 07 05

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

AN

02 07 99

citur neminēti atkritumi

AN

3

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES KOKAPSTRĀDĒ, PLĀKŠŅU UN MĒBEĻU, CELULOZES, PAPĪRA UN KARTONA RAŽOŠANĀ

 

03 01

atkritumi, kas radušies kokapstrādē, plākšņu un mēbeļu ražošanā

 

03 01 01

mizas un korķa atkritumi

AN

03 01 04*

zāģskaidas, ēveļskaidas, atgriezumi, koksne, kokskaidu plātnes un finieris, kas satur bīstamas vielas

SB

03 01 05

zāģskaidas, ēveļskaidas, atgriezumi, koksne, kokskaidu plātnes un finieris, kas nav minēti 03 01 04. pozīcijā

SN

03 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

03 02

atkritumi, kas radušies koksnes konservēšanā

 

03 02 01*

nehalogenēti organiskie koksnes konservanti

AB

03 02 02*

hlororganiskie koksnes konservanti

AB

03 02 03*

metālorganiskie koksnes konservanti

AB

03 02 04*

neorganiskie koksnes konservanti

AB

03 02 05*

citi koksnes konservanti, kas satur bīstamas vielas

AB B

03 02 99

koksnes konservanti, kas nav minēti citur

AN B

03 03

atkritumi, kas radušies celulozes, papīra un kartona ražošanā un apstrādē

 

03 03 01

mizas un koksnes atkritumi

AN

03 03 02

zaļā atsārma nogulsnes (radušies vārīšanas atsārma reģenerācijā [atgūšanā])

AN

03 03 05

nogulsnes, kas radušās, makulatūras [reciklēšanā] pārstrādē atdalot tipogrāfijas krāsu

AN

03 03 07

mehāniski atdalīti atlikumi, pārstrādājot papīru un kartonu papīrmasā

AN

03 03 08

atkritumi, kas radušies pārstrādei [reciklēšanai] paredzētā papīra un kartona šķirošanā

AN

03 03 09

dubļi pēc apstrādes ar kaļķi

AN

03 03 10

šķiedru atlikumi, šķiedru, pildvielu un pārklājumu duļķes, kas radušās mehāniskā atdalīšanā

AN

03 03 11

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 03 03 10. pozīcijā

AN

03 03 99

citur neminēti atkritumi

AN

4

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ĀDU, KAŽOKĀDU APSTRĀDĒ UN TEKSTILRŪPNIECĪBĀ

 

04 01

atkritumi, kas radušies ādu un kažokādu apstrādē

 

04 01 01

dīrāšanā un kaļķošanā atdalīti atkritumi

AN

04 01 02

kaļķošanas atkritumi

AN

04 01 03*

attaukošanā radušies atkritumi, kas satur šķīdinātājus bez šķidrās fāzes

AB B

04 01 04

miecēšanas atsārms, kas satur hromu

AN

04 01 05

miecēšanas atsārms, kas nesatur hromu

AN

04 01 06

hromu saturošas notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

AN

04 01 07

hromu nesaturošas notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

AN

04 01 08

miecētas ādas atkritumi, kas satur hromu (zilais aizsargpārklājums, atgriezumi, pulēšanas putekļi)

AN

04 01 09

ādu apstrādes atkritumi

AN

04 01 99

citur neminēti atkritumi

AN B

04 02

atkritumi, kas radušies tekstilrūpniecībā

 

04 02 09

kompozītmateriālu (impregnēts audums, elastomērs, plastomērs) atkritumi

AN

04 02 10

organiskas vielas no dabīgiem produktiem (piemēram, tauki, vasks)

AN

04 02 14*

apdares atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus

SB

04 02 15

apdares atkritumi, kas nav minēti 04 02 14. pozīcijā

SN

04 02 16*

krāsvielas un pigmenti, kas satur bīstamas vielas

SB

04 02 17

krāsvielas un pigmenti, kas nav minēti 04 02 16. pozīcijā

SN

04 02 19*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

04 02 20

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 04 02 19. pozīcijā

SN

04 02 21

neapstrādātu tekstilšķiedru atkritumi

AN

04 02 22

apstrādātu tekstilšķiedru atkritumi

AN

04 02 99

citur neminēti atkritumi

AN

5

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES NAFTAS PRODUKTU ATTĪRĪŠANĀ, DABASGĀZES ATTĪRĪŠANĀ UN AKMEŅOGĻU PIROLĪZĒ

 

05 01

atkritumi, kas radušies naftas produktu attīrīšanā

 

05 01 02*

atsāļotāju dūņas

AB

05 01 03*

nogulsnes tvertņu apakšā

AB

05 01 04*

skābās alkilnogulsnes

AB

05 01 05*

naftas noplūdes

AB

05 01 06*

iekārtu tehniskās apkopes dūņas, kas satur naftas produktus

AB

05 01 07*

skābais gudrons

AB

05 01 08*

citi darvas produkti

AB

05 01 09*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

05 01 10

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 05 01 09. pozīcijā

SN

05 01 11*

atkritumi, kas radušies degvielu bāziskā attīrīšanā

AB

05 01 12*

naftu saturošas skābes

AB

05 01 13

dūņas no apsildes sistēmas ūdens

AN

05 01 14

dzesēšanas kolonnu atkritumi

AN

05 01 15*

izlietoti filtrmāli

AB

05 01 16

sēru saturoši atkritumi, kas radušies degvielas desulfurizācijā

AN

05 01 17

bitumens

AN

05 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

05 06

akmeņogļu pirolīzes atkritumi

 

05 06 01*

skābais gudrons

AB

05 06 03*

citi darvas produkti

AB

05 06 04

dzesēšanas kolonnu atkritumi

AN

05 06 99

citur neminēti atkritumi

AN

05 07

dabasgāzes attīrīšanas un pārvadāšanas atkritumi

 

05 07 01*

atkritumi, kas satur dzīvsudrabu

AB B

05 07 02

atkritumi, kas satur naftas sēru

AN

05 07 99

citur neminēti atkritumi

AN B

6

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES NEORGANISKĀS ĶĪMIJAS PROCESOS

 

06 01

atkritumi, kas radušies skābju ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

06 01 01*

sērskābe un sērpaskābe

AB

06 01 02*

sālsskābe

AB

06 01 03*

fluorūdeņražskābe

AB

06 01 04*

fosforskābe un fosforpaskābe

AB

06 01 05*

slāpekļskābe un slāpekļpaskābe

AB

06 01 06*

citas skābes

AB

06 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

06 02

atkritumi, kas radušies sārmu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

06 02 01*

kalcija hidroksīds

AB

06 02 03*

amonija hidroksīds

AB

06 02 04*

nātrija un kālija hidroksīds

AB

06 02 05*

citi sārmi

AB

06 02 99

citur neminēti atkritumi

AN

06 03

atkritumi, kas radušies sāļu, to šķīdumu un metālu oksīdu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

06 03 11*

cietie sāļi un šķīdumi, kas satur cianīdus

SB

06 03 13*

cietie sāļi un šķīdumi, kas satur smagos metālus

SB

06 03 14

cieti sāļi un šķīdumi, kas nav minēti 06 03 11. un 06 03 13. pozīcijā

SN

06 03 15*

metālu oksīdi, kas satur smagos metālus

SB

06 03 16

metālu oksīdi, kas nav minēti 06 03 15. pozīcijā

SN

06 03 99

citur neminēti atkritumi

AN

06 04

metālu saturoši atkritumi, kas nav minēti 06 03. pozīcijā

 

06 04 03*

atkritumi, kas satur arsēnu

AB B

06 04 04*

atkritumi, kas satur dzīvsudrabu

AB B

06 04 05*

atkritumi, kas satur citus smagos metālus

AB B

06 04 99

citur neminēti atkritumi

AN B

06 05

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

 

06 05 02*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

06 05 03

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 06 05 02. pozīcijā

SN

06 06

atkritumi, kas radušies sēra ķīmisko savienojumu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā, sēra ķīmiskajos procesos un desulfurizācijas procesos

 

06 06 02*

atkritumi, kas satur bīstamus sulfīdus

SB

06 06 03

sulfīdus saturoši atkritumi, kuri nav minēti 06 06 02. pozīcijā

SN

06 06 99

citur neminēti atkritumi

AN

06 07

atkritumi, kas radušies halogēnu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā un halogēnu ķīmiskajos procesos

 

06 07 01*

elektrolīzes procesa atkritumi, kas satur azbestu

AB B

06 07 02*

aktīvā ogle, kas radusies hlora ražošanā

AB

06 07 03*

bārija sulfāta dūņas, kas satur dzīvsudrabu

AB B

06 07 04*

šķīdumi un skābes, piemēram, kontaktskābe

AB

06 07 99

citur neminēti atkritumi

AN B

06 08

atkritumi, kas radušies silīcija un silīcija savienojumu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

06 08 02*

atkritumi, kas satur bīstamus hlorsilānus

SB

06 08 99

citur neminēti atkritumi

AN

06 09

atkritumi, kas radušies fosfora savienojumu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā un fosfora ķīmiskajos procesos

 

06 09 02

fosforu saturoši izdedži

AN

06 09 03*

kalciju saturoši reakciju atkritumi, kas satur bīstamas vielas vai kas piesārņoti ar tām

SB

06 09 04

kalciju saturoši reakciju atkritumi, kas nav 06 09 03. pozīcijā minētie reakciju atkritumi

SN

06 09 99

citur neminēti atkritumi

AN

06 10

atkritumi, kas radušies slāpekļa savienojumu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā, slāpekļa ķīmiskajos procesos un minerālmēslu ražošanā

 

06 10 02*

atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

06 10 99

citur neminēti atkritumi

AN

06 11

atkritumi, kas radušies neorganisko pigmentu un opalescentu vielu ražošanā

 

06 11 01

kalciju saturoši reakciju atkritumi, kas radušies titāna dioksīda ražošanā

AN

06 11 99

citur neminēti atkritumi

AN

06 13

atkritumi, kas radušies neorganiskās ķīmijas procesos un kas nav minēti citur

 

06 13 01*

neorganiskie augu aizsardzības līdzekļi, koksnes konservanti un citi biocīdi

AB

06 13 02*

izlietota aktīvā ogle (izņemot 06 07 02. pozīcijā minēto)

AB

06 13 03

melnā ogle

AN

06 13 04*

atkritumi, kas radušies azbesta apstrādē

AB

06 13 05*

sodrēji

AB

06 13 99

citur neminēti atkritumi

AN

7

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ORGANISKĀS ĶĪMIJAS PROCESOS

 

07 01

atkritumi, kas radušies galveno organisko ķīmisko vielu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

07 01 01*

ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi [uz ūdens bāzes]

AB

07 01 03*

halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 01 04*

citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 01 07*

halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 01 08*

citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 01 09*

halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 01 10*

citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 01 11*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

07 01 12

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 01 11. pozīcijā

SN

07 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

07 02

atkritumi, kas radušies plastmasu, sintētiskā kaučuka un ķīmisko šķiedru ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

07 02 01*

ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi [uz ūdens bāzes]

AB

07 02 03*

halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 02 04*

citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 02 07*

halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 02 08*

citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 02 09*

halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 02 10*

citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 02 11*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

07 02 12

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 02 11. pozīcijā

SN

07 02 13

plastmasas atkritumi

AN

07 02 14*

tādu piedevu atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

07 02 15

tādu piedevu atkritumi, kas nav minēti 07 02 14. pozīcijā

SN

07 02 16*

atkritumi, kas satur bīstamus silikonus

SB

07 02 17

atkritumi, kas satur silikonus un kas nav minēti 07 02 16. pozīcijā

SN

07 02 99

citur neminēti atkritumi

AN

07 03

atkritumi, kas radušies organisko krāsvielu un pigmentu (izņemot 06 11. pozīcijā minētos) ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

07 03 01*

ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi [uz ūdens bāzes]

AB

07 03 03*

halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 03 04*

citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 03 07*

halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 03 08*

citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 03 09*

halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 03 10*

citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 03 11*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

07 03 12

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 03 11. pozīcijā

SN

07 03 99

citur neminēti atkritumi

AN

07 04

atkritumi, kas radušies organisko augu aizsardzības līdzekļu (izņemot 02 01 08. un 02 01 09. pozīcijā norādītos), koksnes konservantu (izņemot 03 02 pozīcijā norādītos) un citu biocīdu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

07 04 01*

ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi [uz ūdens bāzes]

AB

07 04 03*

halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 04 04*

citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 04 07*

halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 04 08*

citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 04 09*

halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 04 10*

citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 04 11*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

07 04 12

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 04 11. pozīcijā

SN

07 04 13*

cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

07 04 99

citur neminēti atkritumi

AN

07 05

atkritumi, kas radušies farmaceitisko līdzekļu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

07 05 01*

ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi [uz ūdens bāzes]

AB

07 05 03*

halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 05 04*

citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 05 07*

halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 05 08*

citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 05 09*

halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 05 10*

citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 05 11*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

07 05 12

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 05 11. pozīcijā

SN

07 05 13*

cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

07 05 14

cietie atkritumi, kas nav minēti 07 05 13. pozīcijā

SN

07 05 99

citur neminēti atkritumi

AN

07 06

atkritumi, kas radušies taukvielu, smērvielu, ziepju, mazgāšanas līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un kosmētisko līdzekļu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

07 06 01*

ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi [uz ūdens bāzes]

AB

07 06 03*

halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 06 04*

citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 06 07*

halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 06 08*

citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 06 09*

halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 06 10*

citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 06 11*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

07 06 12

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 06 11. pozīcijā

SN

07 06 99

citur neminēti atkritumi

AN

07 07

atkritumi, kas radušies tīru ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kas nav minēti citur, ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

07 07 01*

ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi [uz ūdens bāzes]

AB

07 07 03*

halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 07 04*

citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi

AB

07 07 07*

halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 07 08*

citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi

AB

07 07 09*

halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 07 10*

citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti

AB

07 07 11*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

07 07 12

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 07 11. pozīcijā

SN

07 07 99

citur neminēti atkritumi

AN

8

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES PĀRKLĀŠANAS LĪDZEKĻU (KRĀSU, LAKU UN STIKLVEIDA EMALJAS), ADHEZĪVU, HERMĒTIĶU UN TIPOGRĀFIJAS KRĀSU RAŽOŠANĀ, SAGATAVOŠANĀ, PIEGĀDĒ UN IZMANTOŠANĀ

 

08 01

atkritumi, kas radušies krāsu un laku ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā un noņemšanā

 

08 01 11*

krāsu un laku atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas

SB

08 01 12

krāsu un laku atkritumi, kas nav minēti 08 01 11. pozīcijā

SN

08 01 13*

krāsu vai laku nogulsnes, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas

SB

08 01 14

krāsu un laku nogulsnes, kas nav minētas 08 01 13. pozīcijā

SN

08 01 15*

ūdens nogulsnes, kas satur krāsas vai lakas, kuras satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas

SB

08 01 16

ūdens nogulsnes, kas satur krāsas vai lakas, kuras nav minētas 08 01 15. pozīcijā

SN

08 01 17*

krāsu vai laku noņemšanā radušies atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas

SB

08 01 18

krāsu vai laku noņemšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 08 01 17. pozīcijā

SN

08 01 19*

ūdens suspensijas, kas satur krāsas vai lakas, kuras satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas

SB

08 01 20

ūdens suspensijas, kas satur krāsas vai lakas, kuras nav minētas 08 01 19. pozīcijā

SN

08 01 21*

krāsu vai laku noņemšanas līdzekļu atkritumi

AB

08 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

08 02

atkritumi, kas radušies citu pārklāšanas līdzekļu (ieskaitot keramisko materiālu) ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

08 02 01

pulverveida pārklāšanas līdzekļu atkritumi

AN

08 02 02

ūdens nogulsnes, kas satur keramiskos materiālus

AN

08 02 03

ūdens suspensijas, kas satur keramiskos materiālus

AN

08 02 99

citur neminēti atkritumi

AN

08 03

atkritumi, kas radušies tipogrāfijas krāsu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

08 03 07

ūdens nogulsnes, kas satur tipogrāfijas krāsu

AN

08 03 08

ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur tipogrāfijas krāsu [tipogrāfijas krāsu saturoši šķidrie atkritumi uz ūdens bāzes]

AN

08 03 12*

tipogrāfijas krāsas atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

08 03 13

tipogrāfijas krāsas atkritumi, kas nav minēti 08 03 12. pozīcijā

SN

08 03 14*

tipogrāfijas krāsas nogulsnes, kas satur bīstamas vielas

SB

08 03 15

tipogrāfijas krāsas nogulsnes, kas nav minētas 08 03 14. pozīcijā

SN

08 03 16*

kodināšanas šķīdumu atkritumi

AB

08 03 17*

drukas toneru atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

08 03 18

drukas toneru atkritumi, kas nav minēti 08 03 17. pozīcijā

SN

08 03 19*

disperģēta eļļa

AB

08 03 99

citur neminēti atkritumi

AN

08 04

atkritumi, kas radušies adhezīvu un hermētiķu (ieskaitot hidroizolācijas līdzekļus) ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā

 

08 04 09*

adhezīvu un hermētiķu atkritumi, kuri satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas

SB

08 04 10

adhezīvu un hermētiķu atkritumi, kas nav minēti 08 04 09. pozīcijā

SN

08 04 11*

adhezīvu un hermētiķu nogulsnes, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas

SB

08 04 12

adhezīvu un hermētiķu nogulsnes, kas nav minētas 08 04 11. pozīcijā

SN

08 04 13*

ūdens nogulsnes, kas satur adhezīvus vai hermētiķus, kuri satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas

SB

08 04 14

ūdens nogulsnes, kas satur adhezīvus un hermētiķus, kuri nav minēti 08 04 13. pozīcijā

SN

08 04 15*

ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur adhezīvus vai hermētiķus, kuri satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas

SB

08 04 16

ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur adhezīvus un hermētiķus, kuri nav minēti 08 04 15. pozīcijā

SN

08 04 17*

kolofonija eļļa

AB

08 04 99

citur neminēti atkritumi

AN

08 05

atkritumi, kas nav minēti 08. nodaļā

 

08 05 01*

izocianātu atkritumi

AB

9

FOTORŪPNIECĪBAS ATKRITUMI

 

09 01

fotorūpniecības procesu atkritumi

 

09 01 01*

attīstīšanas un aktivatoru šķīdumi uz ūdens bāzes

AB

09 01 02*

ofseta plašu attīstīšanas šķīdumi uz ūdens bāzes

AB

09 01 03*

attīstīšanas šķīdumi uz šķīdinātāju bāzes

AB

09 01 04*

fiksēšanas šķīdumi

AB

09 01 05*

balināšanas šķīdumi un fiksāžu balināšanas šķīdumi

AB

09 01 06*

sudrabu saturoši atkritumi, kas rodas fotogrāfijas atkritumu vietējā apstrādē

AB B

09 01 07

fotofilmas un fotopapīrs, kas satur sudrabu vai sudraba savienojumus

AN

09 01 08

fotofilmas un fotopapīrs, kas nesatur sudrabu vai sudraba savienojumus

AN

09 01 10

vienreizlietojamie fotoaparāti bez baterijām

AN

09 01 11*

vienreizlietojamie fotoaparāti ar baterijām, kas iekļautas 16 06 01., 16 06 02. vai 16 06 03. pozīcijā

SB B

09 01 12

vienreizlietojamie fotoaparāti ar baterijām, kas nav minētas 09 01 11. pozīcijā

SN

09 01 13*

sudraba vietējā reģenerācijā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas nav minēti 09 01 06. pozīcijā

AB

09 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

10

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES TERMISKOS PROCESOS

 

10 01

atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās termocentrālēs (izņemot 19. nodaļā minētos)

 

10 01 01

smagie pelni, izdedži un sodrēji (izņemot 10 01 04. pozīcijā minētos sodrējus)

AN

10 01 02

akmeņogļu vieglie pelni

AN

10 01 03

kūdras un neapstrādātas koksnes vieglie pelni

AN

10 01 04*

naftas produktu vieglie pelni un sodrēji

AB

10 01 05

kalciju saturoši cietie atkritumi, kuri radušies dūmvadu gāzu [dūmgāzu] desulfurizācijā

AN

10 01 07

duļķveidīgi kalciju saturoši atkritumi, kuri radušies dūmvadu gāzu [dūmgāzu] desulfurizācijā

AN

10 01 09*

sērskābe

AB

10 01 13*

par degvielu izmantotu emulģētu ogļūdeņražu vieglie pelni

AB

10 01 14*

līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas satur bīstamas vielas

SB

10 01 15

līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas nav minēti 10 01 14. pozīcijā

SN

10 01 16*

līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

SB

10 01 17

līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas nav minēti 10 01 16. pozīcijā

SN

10 01 18*

gāzu attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 01 19

gāzu attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 01 05., 10 01 07. un 10 01 18. pozīcijā

SN

10 01 20*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

10 01 21

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 10 01 20. pozīcijā

SN

10 01 22*

katlu tīrīšanā radušās ūdeni saturošas nogulsnes, kas satur bīstamas vielas

SB

10 01 23

katlu tīrīšanā radušās ūdeni saturošas nogulsnes, kas nav minētas 10 01 22. pozīcijā

SN

10 01 24

smiltis no virstošā slāņa

AN

10 01 25

atkritumi, kas radušies ar akmeņoglēm kurināmu spēkstaciju kurināmā uzglabāšanā un sagatavošanā

AN

10 01 26

atkritumi, kas radušies dzesēšanas ūdens attīrīšanā

AN

10 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 02

atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā

 

10 02 01

atkritumi, kas radušies izdedžu [sārņu] apstrādē

AN

10 02 02

neapstrādāti izdedži [sārņi]

AN

10 02 07*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 02 08

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 02 07. pozīcijā

SN

10 02 10

malšanas atlikumi

AN

10 02 11*

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus

SB

10 02 12

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 02 11. pozīcijā

SN

10 02 13*

gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas

SB

10 02 14

gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 02 13. pozīcijā

SN

10 02 15

citi nosēdumi un nogulsnes uz filtra

SN A

10 02 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 03

atkritumi, kas radušies alumīnija metalurģijā

 

10 03 02

anodu lūžņi

AN

10 03 04*

izdedži [sārņi], kas radušies primārajā kausēšanā

AB

10 03 05

alumīnija oksīda atkritumi

AN

10 03 08*

sāļu nogulsnes [sārņi], kas radušās[ies] sekundārajā kausēšanā

AB

10 03 09*

melnie izdedži, kas radušies sekundārajā kausēšanā [melnais dross, kas radies sekundārajā kausēšanā]

AB

10 03 15*

sārņi, kas ir viegli uzliesmojoši vai kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos

SB B

10 03 16

sārņi [nosmēlumi], kas nav minēti 10 03 15. pozīcijā

SN B

10 03 17*

darvu saturoši anodu ražošanā radušies atkritumi

SB B

10 03 18

anodu ražošanā radušies oglekli saturoši atkritumi, kas nav minēti 10 03 17. pozīcijā

SN B

10 03 19*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 03 20

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi, kas nav minēti 10 03 19. pozīcijā

SN

10 03 21*

citas daļiņas un putekļi, kas satur bīstamas vielas (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām)

SB

10 03 22

citas daļiņas un putekļi (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām), kas nav minēti 10 03 21. pozīcijā

SN

10 03 23*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 03 24

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 03 23. pozīcijā

SN

10 03 25*

gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas

SB

10 03 26

gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 03 25. pozīcijā

SN

10 03 27*

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus

SB

10 03 28

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 03 27. pozīcijā

SN

10 03 29*

sāļu sārņu un melno izdedžu [melnā drosa] apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 03 30

sāļu sārņu un melno izdedžu [melnā drosa] apstrādē radušies atkritumi, kas nav minēti 10 03 29. pozīcijā

SN

10 03 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 04

atkritumi, kas radušies svina metalurģijā

 

10 04 01*

izdedži [sārņi], kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

AB

10 04 02*

izdedži un apdedži [dross un nosmēlumi], kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

AB

10 04 03*

kalcija arsenāts

AB

10 04 04*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi

AB

10 04 05*

citas daļiņas un putekļi

AB

10 04 06*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

AB

10 04 07*

nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā

AB

10 04 09*

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus

SB

10 04 10

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 04 09. pozīcijā

SN

10 04 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 05

atkritumi, kas radušies cinka metalurģijā

 

10 05 01

izdedži [sārņi], kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

AN

10 05 03*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi

AB

10 05 04

citas daļiņas un putekļi

AN

10 05 05*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

AB

10 05 06*

nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā

AB

10 05 08*

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus

SB

10 05 09

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 05 08. pozīcijā

SN

10 05 10*

izdedži un apdedži [dross un nosmēlumi], kas ir viegli uzliesmojoši vai kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos

SB B

10 05 11

izdedži un apdedži [dross un nosmēlumi], kas nav minēti 10 05 10. pozīcijā

SN B

10 05 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 06

atkritumi, kas radušies vara metalurģijā

 

10 06 01

izdedži [sārņi], kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

AN

10 06 02

izdedži un apdedži [dross un nosmēlumi], kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

AN

10 06 03*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi

AB

10 06 04

citas daļiņas un putekļi

AN

10 06 06*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

AB

10 06 07*

nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā

AB

10 06 09*

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus

SB

10 06 10

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 06 09. pozīcijā

SN

10 06 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 07

atkritumi, kas radušies sudraba, zelta un platīna metalurģijā

 

10 07 01

izdedži [sārņi], kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

AN

10 07 02

izdedži un apdedži [dross un nosmēlumi], kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

AN

10 07 03

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

AN

10 07 04

citas daļiņas un putekļi

AN

10 07 05

nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā

AN

10 07 07*

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus

SB

10 07 08

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 07 07. pozīcijā

SN

10 07 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 08

atkritumi, kas radušies citu krāsaino metālu metalurģijā

 

10 08 04

daļiņas un putekļi

AN

10 08 08*

sāļu sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā

AB

10 08 09

citi izdedži [sārņi]

AN

10 08 10*

izdedži un apdedži [dross un nosmēlumi], kas ir viegli uzliesmojoši vai kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos

SB B

10 08 11

izdedži un apdedži [dross un nosmēlumi], kas nav minēti 10 08 10. pozīcijā

SN B

10 08 12*

darvu saturoši anodu ražošanā radušies atkritumi

SB B

10 08 13

anodu ražošanā radušies oglekli saturoši atkritumi, kas nav minēti 10 08 12. pozīcijā

SN B

10 08 14

anodu lūžņi

AN

10 08 15*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 08 16

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi, kas nav minēti 10 08 15. pozīcijā

SN

10 08 17*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas

SB

10 08 18

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 08 17. pozīcijā

SN

10 08 19*

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus

SB

10 08 20

dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 08 19. pozīcijā

SN

10 08 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 09

atkritumi, kas radušies melno metālu izstrādājumu liešanā

 

10 09 03

krāsns izdedži [domnas sārņi]

AN

10 09 05*

serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas

SB

10 09 06

serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 09 05. pozīcijā

SN

10 09 07*

serdeņi un veidnes, kas izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas

SB

10 09 08

serdeņi un veidnes, kas izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 09 07. pozīcijā

SN

10 09 09*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 09 10

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi, kas nav minēti 10 09 09. pozīcijā

SN

10 09 11*

citas daļiņas, kas satur bīstamas vielas

SB

10 09 12

citas daļiņas, kas nav minētas 10 09 11. pozīcijā

SN

10 09 13*

saistvielu atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 09 14

saistvielu atkritumi, kas nav minēti 10 09 13. pozīcijā

SN

10 09 15*

plaisu reaģenta atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 09 16

plaisu reaģenta atkritumi, kas nav minēti 10 09 15. pozīcijā

SN

10 09 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 10

atkritumi, kas radušies krāsaino metālu izstrādājumu liešanā

 

10 10 03

krāsns izdedži [domnas sārņi]

AN

10 10 05*

serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas

SB

10 10 06

serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 10 05. pozīcijā

SN

10 10 07*

serdeņi un veidnes, kas izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas

SB

10 10 08

serdeņi un veidnes, kas izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 10 07. pozīcijā

SN

10 10 09*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 10 10

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] putekļi, kas nav minēti 10 10 09. pozīcijā

SN

10 10 11*

citas daļiņas, kas satur bīstamas vielas

SB

10 10 12

citas daļiņas, kas nav minētas 10 10 11. pozīcijā

SN

10 10 13*

saistvielu atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 10 14

saistvielu atkritumi, kas nav minēti 10 10 13. pozīcijā

SN

10 10 15*

plaisu reaģenta atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 10 16

plaisu reaģenta atkritumi, kas nav minēti 10 10 15. pozīcijā

SN

10 10 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 11

atkritumi, kas radušies stikla un stikla izstrādājumu ražošanā

 

10 11 03

stikla šķiedru atkritumi

AN

10 11 05

daļiņas un putekļi

AN

10 11 09*

termiski neapstrādātas šihtas atkritumi [atkritumu maisījums], kuri satur bīstamas vielas

SB

10 11 10

termiski neapstrādātas šihtas atkritumi [atkritumu maisījums], kuri nav minēti 10 11 09. pozīcijā

SN

10 11 11*

stikla atkritumi sīku daļiņu un stikla pulvera veidā, kas satur smagos metālus (piemēram, no katodstaru lampām)

SB

10 11 12

stikla atkritumi, kas nav minēti 10 11 11. pozīcijā

SN

10 11 13*

stikla pulēšanā un slīpēšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas

SB

10 11 14

stikla pulēšanā un slīpēšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 10 11 13. pozīcijā

SN

10 11 15*

[dūmgāzu] dūmvadu gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 11 16

[dūmgāzu] dūmvadu gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 11 15. pozīcijā

SN

10 11 17*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas

SB

10 11 18

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 11 17. pozīcijā

SN

10 11 19*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 11 20

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu cietie atkritumi, kas nav minēti 10.11.19. pozīcijā

SN

10 11 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 12

atkritumi, kas radušies keramikas izstrādājumu, ķieģeļu, flīžu un celtniecības materiālu ražošanā

 

10 12 01

termiski neapstrādātas šihtas atkritumi [atkritumu maisījums]

AN

10 12 03

daļiņas un putekļi

AN

10 12 05

nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā

AN

10 12 06

nederīgās veidnes

AN

10 12 08

keramikas izstrādājumu, ķieģeļu, flīžu un celtniecības materiālu atkritumi (pēc termiskās apstrādes)

AN

10 12 09*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 12 10

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 12 09. pozīcijā

SN

10 12 11*

glazēšanas atkritumi, kas satur smagos metālus

SB

10 12 12

glazēšanas atkritumi, kas nav minēti 10 12 11. pozīcijā

SN

10 12 13

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

AN

10 12 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 13

atkritumi, kas radušies cementa, kaļķu, ģipša, kā arī no tiem pagatavotu priekšmetu un izstrādājumu ražošanā

 

10 13 01

termiski neapstrādātas šihtas atkritumi [atkritumu maisījums]

AN

10 13 04

atkritumi, kas radušies kaļķa kalcinēšanā un dzēšanā

AN

10 13 06

daļiņas un putekļi (izņemot 10 13 12. un 10 13 13. pozīciju)

SN

10 13 07

nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā

AN

10 13 09*

azbestcementa ražošanā radušies atkritumi, kuri satur azbestu

SB

10 13 10

azbestcementa ražošanā radušies atkritumi, kuri nav minēti 10 13 09. pozīcijā

SN

10 13 11

uz cementa bāzes ražotu kompozītmateriālu atkritumi, kuri nav minēti 10 13 09. un 10 13 10. pozīcijā

SN

10 13 12*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

10 13 13

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 13 12. pozīcijā

SN

10 13 14

cementa atkritumi un nogulsnes

AN

10 13 99

citur neminēti atkritumi

AN

10 14

atkritumi no krematorijām

 

10 14 01*

gāzu attīrīšanas atkritumi, kas satur dzīvsudrabu

AB B

11

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES METĀLU UN CITU MATERIĀLU VIRSMAS ĶĪMISKAJĀ APSTRĀDĒ UN PĀRKLĀŠANĀ; KRĀSAINO METĀLU HIDROMETALURĢIJAS ATKRITUMI

 

11 01

atkritumi, kas radušies metālu un citu materiālu virsmas ķīmiskajā apstrādē un pārklāšanā (piemēram, galvanizācijas procesi, cinkošana, kodināšana, gravēšana ar kodināšanu, fosfatēšana, sārmainā attaukošana, anodēšana)

 

11 01 05*

kodināšanas skābes

AB

11 01 06*

citur neminētas skābes

AB

11 01 07*

kodināšanas sārmi

AB

11 01 08*

nogulsnes, kas radušās fosfatēšanā

AB

11 01 09*

nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas

SB

11 01 10

nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 11 01 09. pozīcijā

SN

11 01 11*

ūdeni saturoši skalošanas šķīdumi, kuri satur bīstamas vielas [bīstamas vielas saturoši skalošanas šķīdumi uz ūdens bāzes]

SB

11 01 12

ūdeni saturoši skalošanas šķīdumi, kas nav minēti 11 01 11. pozīcijā [skalošanas šķīdumi uz ūdens bāzes, kas nav minēti 11 01 11 pozīcijā]

SN

11 01 13*

attaukošanas atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

11 01 14

attaukošanas atkritumi, kas nav minēti 11 01 13. pozīcijā

SN

11 01 15*

membrānu sistēmu vai jonu apmaiņas sistēmu eluāts un nogulsnes, kas satur bīstamas vielas

AB B

11 01 16*

piesātināti vai izlietoti jonu apmaiņas sveķi

AB

11 01 98*

citi atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB A

11 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

11 02

atkritumi, kas radušies krāsaino metālu hidrometalurģijā

 

11 02 02*

nogulsnes, kas radušās cinka hidrometalurģijā (tostarp jarozīts un getīts)

AB

11 02 03

atkritumi, kas radušies ūdens elektrolīzes procesam paredzētu anodu ražošanā

AN

11 02 05*

vara hidrometalurģijas procesos radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

11 02 06

vara hidrometalurģijas procesos radušies atkritumi, kas nav minēti 11 02 05. pozīcijā

SN

11 02 07*

citi atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB A

11 02 99

citur neminēti atkritumi

AN

11 03

nogulsnes un cietie atkritumi, kas radušies metālrūdīšanas procesos

 

11 03 01*

atkritumi, kas satur cianīdu

AB B

11 03 02*

citi atkritumi

AB

11 05

atkritumi, kas radušies karstajā galvanizācijā

 

11 05 01

cietais cinks

AN

11 05 02

cinka pelni

AN

11 05 03*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

AB

11 05 04*

izlietotie kušņi

AB

11 05 99

citur neminēti atkritumi

AN

12

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES METĀLU UN PLASTMASAS FORMĒŠANĀ, VIRSMAS FIZIKĀLĀ UN MEHĀNISKĀ APSTRĀDĒ

 

12 01

atkritumi, kas radušies metālu un plastmasas formēšanā, virsmas fizikālā un mehāniskā apstrādē

 

12 01 01

melno metālu slīpēšanas un virpošanas atkritumi

AN

12 01 02

melno metālu putekļi un daļiņas

AN

12 01 03

krāsaino metālu slīpēšanas un virpošanas atkritumi

AN

12 01 04

krāsaino metālu putekļi un daļiņas

AN

12 01 05

plastmasas slīpēšanas un virpošanas atkritumi

AN

12 01 06*

tādas mašīnapstrādes eļļas uz minerālu bāzes, kuras satur halogēnus (izņemot emulsijas un šķīdumus)

AB

12 01 07*

tādas mašīnapstrādes eļļas uz minerālu bāzes, kuras nesatur halogēnus (izņemot emulsijas un šķīdumus)

AB

12 01 08*

mašīnapstrādes emulsijas un šķīdumi, kas satur halogēnus

AB

12 01 09*

mašīnapstrādes emulsijas un šķīdumi, kas nesatur halogēnus

AB

12 01 10*

sintētiskās mašīnapstrādes eļļas

AB

12 01 12*

izlietoti vaski un tauki

AB

12 01 13

metināšanas atkritumi

AN

12 01 14*

metālapstrādes nogulsnes, kas satur bīstamas vielas

SB

12 01 15

metālapstrādes nogulsnes, kas nav minētas 12 01 14. pozīcijā

SN

12 01 16*

virsmu tīrīšanai izmantotās smiltis, kas satur bīstamas vielas

SB

12 01 17

virsmu tīrīšanai izmantotās smiltis, kas nav minētas 12 01 16. pozīcijā

SN

12 01 18*

metālu nogulsnes (slīpēšanā, trīšanā un lepēšanā radušies nosēdumi), kas satur naftas produktus

AB B

12 01 19*

bioloģiski viegli noārdāma mašīneļļa

AB

12 01 20*

nolietotas slīpēšanas iekārtas un slīpēšanas materiāli, kas satur bīstamas vielas

SB

12 01 21

citas nolietotas slīpēšanas iekārtas un slīpēšanas materiāli, kas nav minēti 12 01 20. pozīcijā

SN

12 01 99

citur neminēti atkritumi

AN B

12 03

atkritumi, kas radušies tvaika un ūdens attaukošanas procesos (izņemot 11. nodaļā minētos)

 

12 03 01*

ūdeni saturoši šķidrumi mazgāšanai [mazgāšanas šķidrumi uz ūdens bāzes]

AB

12 03 02*

atkritumi, kas radušies attaukošanā ar ūdens tvaikiem

AB

13

EĻĻU ATKRITUMI UN ŠĶIDRĀ KURINĀMĀ ATKRITUMI (izņemot pārtikas eļļas, kā arī 05., 12. un 19. nodaļā minētās eļļas)

 

13 01

hidraulisko eļļu atkritumi

 

13 01 01*

hidrauliskās eļļas, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus

AB B

13 01 04*

hlorētas emulsijas

AB

13 01 05*

nehlorētas emulsijas

AB

13 01 09*

hlorētas minerālās hidrauliskās eļļas

AB

13 01 10*

nehlorētas minerālās hidrauliskās eļļas

AB

13 01 11*

sintētiskās hidrauliskās eļļas

AB

13 01 12*

bioloģiski viegli noārdāmas hidrauliskās eļļas

AB

13 01 13*

citas hidrauliskās eļļas

AB

13 02

motoreļļu, pārnesumu eļļu un smēreļļu atkritumi

 

13 02 04*

hlorētas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas uz minerāleļļu bāzes

AB

13 02 05*

nehlorētas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas uz minerāleļļu bāzes

AB

13 02 06*

sintētiskās motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

AB

13 02 07*

bioloģiski viegli noārdāmas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

AB

13 02 08*

citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

AB

13 03

izolācijas un siltumnesēju eļļu atkritumi

 

13 03 01*

izolācijas vai siltumnesējas eļļas, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus

AB B

13 03 06*

hlorētas minerālās izolācijas un siltumnesējas eļļas, kas nav minētas 13 03 01. pozīcijā

AB

13 03 07*

nehlorētas minerālās izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas

AB

13 03 08*

sintētiskās izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas

AB

13 03 09*

bioloģiski viegli noārdāmas izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas

AB

13 03 10*

citas izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas

AB

13 04

kuģu tilpņu naftas produkti

 

13 04 01*

iekšzemes navigācijas kuģu tilpņu naftas produkti

AB

13 04 02*

kuģu tilpņu naftas produkti no ostas molu kanalizācijas

AB

13 04 03*

citu navigācijas kuģu tilpņu naftas produkti

AB

13 05

eļļas/ūdens separatora atkritumi

 

13 05 01*

cietie atkritumi no smilšu uztvērējiem un eļļas/ūdens separatoriem

AB

13 05 02*

nogulsnes no eļļas/ūdens separatoriem

AB

13 05 03*

pārtvērēju nogulsnes

AB

13 05 06*

naftas produkti no eļļas/ūdens separatoriem

AB

13 05 07*

eļļains ūdens no eļļas/ūdens separatoriem

AB

13 05 08*

atkritumu maisījumi no smilšu uztvērējiem un eļļas/ūdens separatoriem

AB

13 07

šķidrā kurināmā atkritumi

 

13 07 01*

mazuts [degvieleļļa] un dīzeļdegviela

AB

13 07 02*

benzīns

AB

13 07 03*

cits kurināmais (ieskaitot maisījumus)

AB

13 08

naftas produktu atkritumi, kas nav minēti citur

 

13 08 01*

atsāļotāju nogulsnes vai emulsijas

AB

13 08 02*

citas emulsijas

AB

13 08 99*

citur neminēti atkritumi

AB

14

ORGANISKO ŠĶĪDINĀTĀJU, AUKSTUMNESĒJU UN PROPELENTU ATKRITUMI (izņemot 07. un 08. nodaļā minētos atkritumus)

 

14 06

organisko šķīdinātāju, aukstumnesēju, putu/aerosolu propelentu atkritumi

 

14 06 01*

hlorfluorogļūdeņraži, HCFC, HFC

AB

14 06 02*

citi halogenēti šķīdinātāji un šķīdinātāju maisījumi

AB

14 06 03*

citi šķīdinātāji un šķīdinātāju maisījumi

AB

14 06 04*

nogulsnes vai cietie atkritumi, kas satur halogenētos šķīdinātājus

AB B

14 06 05*

nogulsnes vai cietie atkritumi, kas satur citus šķīdinātājus

AB B

15

IEPAKOJUMA ATKRITUMI; ABSORBENTI, SLAUCĪŠANAS MATERIĀLS, FILTRU MATERIĀLS UN AIZSARGAPĢĒRBS, KAS NAV MINĒTI CITUR

 

15 01

iepakojums (ietverot atsevišķi savāktus iepakojuma sadzīves atkritumus)

 

15 01 01

papīra un kartona iepakojums

SN B

15 01 02

plastmasas iepakojums

SN B

15 01 03

koka iepakojums

SN B

15 01 04

metāla iepakojums

SN B

15 01 05

iepakojums no kompozītmateriāliem

SN B

15 01 06

jauktais iepakojums

SN B

15 01 07

stikla tara

SN B

15 01 09

iepakojums no tekstilmateriāliem

SN B

15 01 10*

iepakojums, kas satur bīstamu vielu atlikumus vai kas ir ar tām piesārņots

SB B

15 01 11*

iepakojums no metāla, kas satur bīstamu cietu porainu matricu (piemēram, azbestu), ietverot tukšus aerosola balonus

SB B

15 02

absorbenti, filtru materiāli, slaucīšanas materiāls un aizsargapģērbs

 

15 02 02*

absorbenti, filtru materiāls (ieskaitot eļļas filtrus, kas nav minēti citur), slaucīšanas materiāls, aizsargapģērbs, kas piesārņoti ar bīstamām vielām

SB

15 02 03

absorbenti, filtru materiāls, slaucīšanas materiāls un aizsargapģērbs, kas nav minēti 15 02 02. pozīcijā

SN

16

ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR

 

16 01

dažādi nolietoti transportlīdzekļi (ietverot visurgājējus) un atkritumi, kas radušies nolietotu transportlīdzekļu demontāžā un transportlīdzekļu apkopē (izņemot 13., 14., 16 06. un 16 08. pozīcijā minētos)

 

16 01 03

nolietotas riepas

AN

16 01 04*

nolietoti transportlīdzekļi

AB A

16 01 06

nolietoti transportlīdzekļi, kas nesatur ne šķidrumus, ne citas bīstamas detaļas

AN A

16 01 07*

eļļas filtri

AB

16 01 08*

detaļas, kas satur dzīvsudrabu

SB A

16 01 09*

detaļas, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus

SB A

16 01 10*

eksplozīvas detaļas (piemēram, gaisa spilveni)

AB

16 01 11*

bremžu kluči, kas satur azbestu

SB

16 01 12

bremžu kluči, kas nav minēti 16 01 11. pozīcijā

SN

16 01 13*

bremžu šķidrums

AB

16 01 14*

antifrīza šķidrums, kas satur bīstamas vielas

SB

16 01 15

antifrīza šķidrums, kas nav minēts 16 01 14. pozīcijā

SN

16 01 16

sašķidrinātās gāzes tvertnes

AN

16 01 17

melnie metāli

AN

16 01 18

krāsainie metāli

AN

16 01 19

plastmasa

AN

16 01 20

stikls

AN

16 01 21*

bīstamas detaļas, kas nav minētas 16 01 07. līdz 16 01 11. pozīcijā, 16 01 13. un 16 01 14. pozīcijā

AB

16 01 22

citur neminētas detaļas

SN

16 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

16 02

elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

 

16 02 09*

transformatori un kondensatori, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus

SB B

16 02 10*

nederīgas iekārtas, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus vai kas ir ar tiem piesārņotas un kas nav minētas 16 02 09. pozīcijā

SB B

16 02 11*

nederīgas iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus, HCFC, HFC

SB B

16 02 12*

nederīgas iekārtas, kas satur azbestu nesaistītā veidā

SB B

16 02 13*

nederīgas iekārtas, kas satur bīstamas detaļas (#) un kas nav minētas 16 02 09. līdz 16 02 12. pozīcijā

SB B

16 02 14

nederīgas iekārtas, kas nav minētas 16 02 09. līdz 16 02 13. pozīcijā

SN B

16 02 15*

bīstamas detaļas, kas noņemtas no nederīgām iekārtām

SB B

16 02 16

no nederīgām iekārtām noņemtas detaļas, kas nav minētas 16 02 15. pozīcijā

SN B

16 03

specifikācijām neatbilstīgas partijas un nelietoti izstrādājumi

 

16 03 03*

neorganiskie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

16 03 04

neorganiskie atkritumi, kas nav minēti 16 03 03. pozīcijā

SN

16 03 05*

organiskie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

16 03 06

organiskie atkritumi, kas nav minēti 16 03 05. pozīcijā

SN

16 03 07* (4)

metāliskais dzīvsudrabs

AB

16 04

sprāgstvielu atkritumi

 

16 04 01*

munīcijas atkritumi

AB

16 04 02*

pirotehnikas atkritumi

AB

16 04 03*

citi sprāgstvielu atkritumi

AB

16 05

gāzes tvertnēs zem spiediena un nederīgas ķīmiskās vielas

 

16 05 04*

bīstamas vielas saturošas gāzes tvertnēs zem spiediena (ieskaitot halonu)

SB

16 05 05

gāzes tvertnēs zem spiediena, kas nav minētas 16 05 04. pozīcijā

SN

16 05 06*

laboratorijā izmantojamas ķīmiskās vielas, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur, tostarp laboratorijā izmantojamu ķīmisko vielu maisījumi

SB

16 05 07*

nederīgi neorganiskās ķīmijas produkti, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur

SB

16 05 08*

nederīgi organiskās ķīmijas produkti, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur

SB

16 05 09

nederīgas ķīmiskās vielas, kas nav minētas 16 05 06., 16 05 07. vai 16 05 08. pozīcijā

SN

16 06

baterijas un akumulatori

 

16 06 01*

svina akumulatori

AB

16 06 02*

Ni-Cd baterijas

AB

16 06 03*

baterijas, kas satur dzīvsudrabu

AB

16 06 04

sārmu akumulatori (izņemot 16 06 03. pozīcijā minētos)

AN

16 06 05

citas baterijas un akumulatori

AN

16 06 06*

atsevišķi no baterijām un akumulatoriem savākts elektrolīts

AB

16 07

transportēšanas cisternu, glabāšanas tvertņu un mucu tīrīšanas atkritumi (izņemot 05. un 13. pozīcijā minētos)

 

16 07 08*

atkritumi, kas satur naftas produktus

AB B

16 07 09*

atkritumi, kas satur citas bīstamas vielas

AB B

16 07 99

citur neminēti atkritumi

AN B

16 08

izlietoti katalizatori

 

16 08 01

izlietoti katalizatori, kas satur zeltu, sudrabu, rēniju, rodiju, pallādiju, irīdiju vai platīnu (izņemot 16 08 07. pozīcijā minētos)

SN

16 08 02*

izlietoti katalizatori, kas satur bīstamus pārejas metālus vai bīstamu pārejas metālu savienojumus

SB

16 08 03

izlietoti katalizatori, kas satur pārejas metālus vai pārejas metālu savienojumus, kuri nav minēti citur

SN

16 08 04

izlietoti šķidrie katalītiskās šķelšanas katalizatori (izņemot 16 08 07. pozīcijā minētos)

SN

16 08 05*

izlietoti katalizatori, kas satur fosforskābi

AB B

16 08 06*

izlietoti šķidrumi, ko izmanto par katalizatoriem

AB

16 08 07*

izlietoti katalizatori, kas piesārņoti ar bīstamām vielām

SB

16 09

oksidējošas vielas

 

16 09 01*

permanganāti, piemēram, kālija permanganāts

AB

16 09 02*

hromāti, piemēram, kālija hromāts, kālija vai nātrija dihromāts

AB

16 09 03*

peroksīdi, piemēram, ūdeņraža peroksīds

AB

16 09 04*

oksidējošas vielas, kas nav minētas citur

AB

16 10

ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kurus paredzēts apstrādāt ārpus uzņēmuma

 

16 10 01*

ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

16 10 02

ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas nav minēti 16 10 01. pozīcijā

SN

16 10 03*

ūdeni saturoši koncentrāti, kas satur bīstamas vielas [bīstamas vielas saturoši koncentrāti uz ūdens bāzes]

SB

16 10 04

ūdeni saturoši koncentrāti [koncentrāti uz ūdens bāzes], kas nav minēti 16 10 03. pozīcijā

SN

16 11

izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi

 

16 11 01*

metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi uz oglekļa bāzes, kas satur bīstamas vielas

SB

16 11 02

metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi uz oglekļa bāzes, kas nav minēti 16 11 01. pozīcijā

SN

16 11 03*

citi metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

16 11 04

citi metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas nav minēti 16 11 03. pozīcijā

SN

16 11 05*

nemetalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

16 11 06

nemetalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas nav minēti 16 11 05. pozīcijā

SN

17

BŪVNIECĪBĀ UN BŪVJU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (TOSTARP NO PIESĀRŅOTĀM VIETĀM IZRAKTA AUGSNE)

 

17 01

betons, ķieģeļi, flīzes, dakstiņi un keramika

 

17 01 01

betons

SN A

17 01 02

ķieģeļi

SN A

17 01 03

flīzes, dakstiņi un keramika

SN A

17 01 06*

betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu un keramikas atsevišķas daļas vai to maisījumi, kas satur bīstamas vielas

SB

17 01 07

betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu un keramikas maisījumi, kas nav minēti 17 01 06. pozīcijā

SN

17 02

koksne, stikls un plastmasa

 

17 02 01

koksne

SN

17 02 02

stikls

SN

17 02 03

plastmasa

SN

17 02 04*

stikls, plastmasa un koksne, kas satur bīstamas vielas vai kas ar tām piesārņoti

SB

17 03

bitumena maisījumi, akmeņogļu darva un darvu saturoši produkti

 

17 03 01*

bitumena maisījumi, kas satur akmeņogļu darvu

SB

17 03 02

bitumena maisījumi, kas nav minēti 17 03 01. pozīcijā

SN

17 03 03*

akmeņogļu darva un darvu saturoši produkti

AB

17 04

metāli (tostarp to sakausējumi)

 

17 04 01

varš, bronza, misiņš

SN A

17 04 02

alumīnijs

SN A

17 04 03

svins

SN A

17 04 04

cinks

SN A

17 04 05

dzelzs un tērauds

SN A

17 04 06

alva

SN A

17 04 07

jaukti metāli

SN A

17 04 09*

metāla atkritumi, kas piesārņoti ar bīstamām vielām

SB A

17 04 10*

kabeļi, kas satur naftas produktus, akmeņogļu darvu un citas bīstamas vielas

SB

17 04 11

kabeļi, kas nav minēti 17 04 10. pozīcijā

SN

17 05

augsne (tostarp no piesārņotajām vietām izrakta augsne), akmeņi un bagarēšanas grunts

 

17 05 03*

augsne un akmeņi, kas satur bīstamas vielas

SB

17 05 04

augsne un akmeņi, kas nav minēti 17 05 03. pozīcijā

SN

17 05 05*

bagarēšanas grunts, kas satur bīstamas vielas

SB

17 05 06

bagarēšanas grunts, kas nav minēta 17 05 05. pozīcijā

SN

17 05 07*

sliežu balasts, kas satur bīstamas vielas

SB

17 05 08

sliežu balasts, kas nav minēts 17 05 07. pozīcijā

SN

17 06

izolācijas materiāli un būvmateriāli, kas satur azbestu

 

17 06 01*

izolācijas materiāli, kas satur azbestu

SB

17 06 03*

citi izolācijas materiāli, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur

SB

17 06 04

izolācijas materiāli, kas nav minēti 17 06 01. un 17 06 03. pozīcijā

SN

17 06 05*

būvmateriāli, kas satur azbestu

AB B

17 08

būvmateriāli uz ģipša bāzes

 

17 08 01*

būvmateriāli uz ģipša bāzes, kas piesārņoti ar bīstamām vielām

SB

17 08 02

būvmateriāli uz ģipša bāzes, kas nav minēti 17 08 01. pozīcijā

SN

17 09

citi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi

 

17 09 01*

būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas satur dzīvsudrabu

SB

17 09 02*

būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus (piemēram, hermētiķi, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus, sveķus saturoši grīdas segumi, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus, sintētiski materiāli [hermetizētie pakešlogi], kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus, kondensatori, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus)

SB

17 09 03*

citi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi (tostarp jaukti atkritumi), kas satur bīstamas vielas

SB

17 09 04

būvniecības un būvju nojaukšanas jauktie atkritumi, kas nav minēti 17 09 01., 17 09 02. un 17 09 03. pozīcijā

SN

18

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES CILVĒKU UN DZĪVNIEKU VESELĪBAS APRŪPĒ UN/VAI AR TO SAISTĪTAJĀ ZINĀTNISKAJĀ IZPĒTĒ [PĒTNIECĪBĀ] (izņemot virtuves un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu atkritumus, kuru rašanās nav tieši saistīta ar veselības aprūpi)

 

18 01

Dzemdniecības atkritumi, diagnostikā, cilvēku slimību ārstēšanā vai profilaksē radušies atkritumi

 

18 01 01

adatas un citi asi priekšmeti (izņemot 18 01 03. pozīcijā minētos)

SN B

18 01 02

ķermeņa daļas un orgāni, ieskaitot asins maisiņus un asins pagatavojumu rezerves (izņemot 18 01 03. pozīcijā minētos)

SN B

18 01 03*

atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās

SB B

18 01 04

atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai nav noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās (piemēram, pārsienamais materiāls, ģipša pārsēji, saites, vienreizlietojamais apģērbs, autiņi)

SN B

18 01 06*

ķīmiskas vielas, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur

SB

18 01 07

ķīmiskas vielas, kas nav minētas 18 01 06. pozīcijā

SN

18 01 08*

citotoksiskas un citostatiskas zāles

SB B

18 01 09

zāles, kas nav minētas 18 01 08. pozīcijā

SN B

18 01 10*

amalgamas atkritumi no zobārstniecības

AB

18 02

Atkritumi, kas radušies dzīvnieku zinātniskajā izpētē, dzīvnieku slimību, diagnostikā, ārstēšanā vai profilaksē

 

18 02 01

adatas un citi asi priekšmeti (izņemot 18 02 02. pozīcijā minētos)

SN B

18 02 02*

atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās

SB B

18 02 03

atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai nav noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās

SN B

18 02 05*

ķīmiskas vielas, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur

SB

18 02 06

ķīmiskas vielas, kas nav minētas 18 02 05. pozīcijā

SN

18 02 07*

citotoksiskas un citostatiskas zāles

SB B

18 02 08

zāles, kas nav minētas 18 02 07. pozīcijā

SN B

19

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKAJĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS

 

19 01

atkritumi, kas radušies atkritumu sadedzināšanā vai pirolīzē

 

19 01 02

melnie metāli, kas atdalīti no smagajiem pelniem

AN

19 01 05*

gāzu attīrīšanā radušies filtrēšanas atlikumi

AB

19 01 06*

gāzu attīrīšanā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi un citi ūdeni saturoši šķidrie atkritumi

AB

19 01 07*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

AB

19 01 10*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] attīrīšanai izmantotā aktīvā ogle

AB

19 01 11*

smagie pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas

SB

19 01 12

smagie pelni un izdedži, kas nav minēti 19 01 11. pozīcijā

SN

19 01 13*

vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

SB

19 01 14

vieglie pelni, kas nav minēti 19 01 13. pozīcijā

SN

19 01 15*

sodrēji, kas satur bīstamas vielas

SB

19 01 16

sodrēji, kas nav minēti 19 01 15. pozīcijā

SN

19 01 17*

pirolīzē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

19 01 18

pirolīzē radušies atkritumi, kas nav minēti 19 01 17. pozīcijā

SN

19 01 19

smiltis no virstošā slāņa

AN

19 01 99

citur neminēti atkritumi

AN

19 02

atkritumi, kas radušies atkritumu fizikāli ķīmiskajā apstrādē (ietverot hroma atdalīšanu, cianīdu atdalīšanu, neitralizāciju)

 

19 02 03

iepriekš sajaukti atkritumi, kas sastāv tikai no tādiem atkritumiem, kuri nav bīstami

AN

19 02 04*

iepriekš sajaukti atkritumi, starp kuriem ir vismaz viena veida bīstamie atkritumi

AB

19 02 05*

nogulsnes no fizikāli ķīmiskās apstrādes, kas satur bīstamas vielas

SB

19 02 06

nogulsnes no fizikāli ķīmiskās apstrādes, kas nav minētas 19 02 05. pozīcijā

SN

19 02 07*

naftas produkti un koncentrāti, kas radušies atdalīšanā

AB

19 02 08*

viegli uzliesmojoši [sadedzināmi] šķidrie atkritumi, kuri satur bīstamas vielas

SB

19 02 09*

viegli uzliesmojoši [sadedzināmi] cietie atkritumi, kuri satur bīstamas vielas

SB

19 02 10

viegli uzliesmojoši [sadedzināmi] atkritumi, kas nav minēti 19 02 08. un 19 02 09. pozīcijā

SN

19 02 11*

citi atkritumi, kas satur bīstamas vielas

AB B

19 02 99

citur neminēti atkritumi

AN

19 03

stabilizēti/cietināti atkritumi

 

19 03 04*

daļēji stabilizēti atkritumi, kas klasificēti kā bīstami un kas nav 19 03 08. pozīcijā minētie atkritumi

SB B

19 03 05

stabilizēti atkritumi, kas nav minēti 19 03 04. pozīcijā

SN B

19 03 06*

cietināti atkritumi, kas apzīmēti kā bīstami

SB B

19 03 07

cietināti atkritumi, kas nav minēti 19 03 06. pozīcijā

SN B

19 03 08* (5)

daļēji stabilizēts dzīvsudrabs

AB

19 04

pārstikloti atkritumi un atkritumi, kas radušies pārstiklošanā

 

19 04 01

pārstikloti atkritumi

AN

19 04 02*

vieglie pelni un citi atkritumi, kas radušies dūmvadu gāzu [dūmgāzu] attīrīšanā

AB

19 04 03*

nepārstiklota cietā fāze

AB

19 04 04

ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas radušies pārstiklotu atkritumu dzesēšanā

AN

19 05

atkritumi, kas radušies cieto atkritumu aerobā apstrādē

 

19 05 01

sadzīves atkritumu un tiem pielīdzināmo atkritumu nekompostētā frakcija

AN

19 05 02

dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu nekompostētā frakcija

AN

19 05 03

specifikācijām neatbilstīgs komposts

AN

19 05 99

citur neminēti atkritumi

AN

19 06

atkritumi, kas radušies atkritumu anaerobā apstrādē

 

19 06 03

šķidrums, kas radies sadzīves atkritumu anaerobā apstrādē

AN

19 06 04

hidrolizāts, kas radies sadzīves atkritumu anaerobā apstrādē

AN

19 06 05

šķidrums, kas radies dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu anaerobā apstrādē

AN

19 06 06

hidrolizāts, kas radies dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu anaerobā apstrādē

AN

19 06 99

citur neminēti atkritumi

AN

19 07

atkritumu poligonu filtrāts

 

19 07 02*

atkritumu poligonu filtrāts, kas satur bīstamas vielas

SB

19 07 03

atkritumu poligonu filtrāts, kas nav minēts 19 07 02. pozīcijā

SN

19 08

atkritumi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas nav minēti citur

 

19 08 01

atkritumi no sietiem

AN

19 08 02

atkritumi no smilšu uztvērējiem

AN

19 08 05

dūņas, kas radušās pilsētas notekūdeņu attīrīšanā

AN

19 08 06*

piesātināti vai izlietoti jonu apmaiņas sveķi

AB

19 08 07*

šķīdumi un dūņas, kas radušies jonu apmaiņas [materiālu] sveķu reģenerācijā

AB

19 08 08*

membrānu sistēmu atkritumi, kas satur smagos metālus

SB

19 08 09

eļļas/ūdens atdalīšanā radušies tauku un eļļas maisījumi, kas satur tikai pārtikas eļļas un taukus

SN B

19 08 10*

eļļas/ūdens atdalīšanā radušies tauku un eļļas maisījumi, kas nav minēti 19 08 09. pozīcijā

SB B

19 08 11*

rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanā radušās dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

19 08 12

rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanā radušās dūņas, kas nav minētas 19 08 11. pozīcijā

SN

19 08 13*

rūpniecisko notekūdeņu cita veida attīrīšanā radušās dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

19 08 14

rūpniecisko notekūdeņu cita veida attīrīšanā radušās dūņas, kas nav minētas 19 08 13. pozīcijā

SN

19 08 99

citur neminēti atkritumi

SN

19 09

atkritumi, kas radušies dzeramā ūdens vai tehniskajām vajadzībām lietojamā ūdens sagatavošanā

 

19 09 01

cietie atkritumi, kas radušies primārajā filtrācijā un sijāšanā

AN

19 09 02

nogulsnes, kas radušās ūdens dzidrināšanā

AN

19 09 03

nogulsnes, kas radušās ogļskābās gāzes atdalīšanā

AN

19 09 04

izlietota aktīvā ogle

AN

19 09 05

piesātināti vai izlietoti jonu apmaiņas sveķi

AN

19 09 06

šķīdumi un dūņas, kas radušies jonu apmaiņas [materiālu] sveķu reģenerācijā

AN

19 09 99

citur neminēti atkritumi

AN

19 10

atkritumi, kas radušies metālus saturošu atkritumu sasmalcināšanā

 

19 10 01

dzelzs un tērauda atkritumi

AN

19 10 02

krāsaino metālu atkritumi

AN

19 10 03*

vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas satur bīstamas vielas

SB

19 10 04

vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas nav minēti 19 10 03. pozīcijā

SN

19 10 05*

citas frakcijas, kas satur bīstamas vielas

SB

19 10 06

citas frakcijas, kas nav minētas 19 10 05. pozīcijā

SN

19 11

atkritumi, kas radušies naftas produktu reģenerācijā

 

19 11 01*

izlietoti filtrmāli

AB

19 11 02*

skābais gudrons

AB

19 11 03*

ūdeni saturoši šķidrie atkritumi

AB

19 11 04*

atkritumi, kas radušies degvielu bāziskā attīrīšanā

AB

19 11 05*

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas

SB

19 11 06

notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 19 11 05. pozīcijā

SN

19 11 07*

dūmvadu gāzu [dūmgāzu] attīrīšanā radušies atkritumi

AB

19 11 99

citur neminēti atkritumi

AN

19 12

atkritumi, kas radušies atkritumu mehāniskā apstrādē (piemēram, šķirošana, smalcināšana, presēšana, granulēšana) un kas nav minēti citur

 

19 12 01

papīrs un kartons

AN

19 12 02

melnie metāli

AN

19 12 03

krāsainie metāli

AN

19 12 04

plastmasa un kaučuks

AN

19 12 05

stikls

AN

19 12 06*

koksne, kas satur bīstamas vielas

SB

19 12 07

koksne, kas nav minēta 19 12 06. pozīcijā

SN

19 12 08

tekstilizstrādājumi

AN

19 12 09

minerāli (piemēram, smiltis, akmeņi)

AN

19 12 10

uzliesmojoši [sadedzināmi] atkritumi (no atkritumiem iegūts kurināmais)

AN

19 12 11*

citi atkritumi (ieskaitot materiālu maisījumus), kas radušies tādu atkritumu mehāniskā apstrādē, kuri satur bīstamas vielas

SB

19 12 12

citi atkritumi (ieskaitot materiālu maisījumus), kas radušies tādu atkritumu mehāniskā apstrādē, kuri nav minēti 19 12 11. pozīcijā

SN

19 13

augsnes un gruntsūdeņu attīrīšanā radušies atkritumi

 

19 13 01*

augsnes attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

19 13 02

augsnes attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 19 13 01. pozīcijā

SN

19 13 03*

augsnes attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas

SB

19 13 04

augsnes attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 19 13 03. pozīcijā

SN

19 13 05*

gruntsūdeņu attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas

SB

19 13 06

gruntsūdeņu attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 19 13 05. pozīcijā

SN

19 13 07*

gruntsūdeņu attīrīšanā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi un ūdeni saturoši koncentrāti [koncentrāti uz ūdens bāzes], kas satur bīstamas vielas

SB

19 13 08

gruntsūdeņu attīrīšanā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi un ūdeni saturoši koncentrāti [koncentrāti uz ūdens bāzes], kas nav minēti 19 13 07. pozīcijā

SN

20

SADZĪVES ATKRITUMI (MĀJSAIMNIECĪBU ATKRITUMI UN TIEM LĪDZĪGI TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU UN IESTĀŽU ATKRITUMI) UN ATSEVIŠĶI SAVĀKTIE ATKRITUMU VEIDI

 

20 01

atsevišķi savāktie atkritumu veidi (izņemot 15 01. pozīcijā minētos)

 

20 01 01

papīrs un kartons

AN

20 01 02

stikls

AN

20 01 08

bioloģiski noārdāmi virtuves un ēdnīcu atkritumi

AN

20 01 10

apģērbs

AN

20 01 11

tekstilizstrādājumi

AN

20 01 13*

šķīdinātāji

AB

20 01 14*

skābes

AB

20 01 15*

sārmi

AB

20 01 17*

fotorūpniecībā izmantotās ķīmiskās vielas

AB

20 01 19*

pesticīdi

AB

20 01 21*

luminiscences spuldzes un citi atkritumi, kas satur dzīvsudrabu

AB A

20 01 23*

nederīgas iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus

AB A

20 01 25

pārtikas eļļas un tauki

SN B

20 01 26*

eļļas un tauki, kas nav minēti 20 01 25. pozīcijā

SB B

20 01 27*

krāsas, tipogrāfijas krāsas, adhezīvi un sveķi, kas satur bīstamas vielas

SB

20 01 28

krāsas, tipogrāfijas krāsas, adhezīvi un sveķi, kas nav minēti 20 01 27. pozīcijā

SN

20 01 29*

mazgāšanas līdzekļi, kas satur bīstamas vielas

SB

20 01 30

mazgāšanas līdzekļi, kas nav minēti 20 01 29. pozīcijā

SN

20 01 31*

citotoksiskas un citostatiskas zāles

SB

20 01 32

zāles, kas nav minētas 20 01 31. pozīcijā

SN B

20 01 33*

baterijas un akumulatori, kas iekļauti 16 06 01., 16 06 02. vai 16 06 03. pozīcijā, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kas satur šīs baterijas

SB B

20 01 34

baterijas un akumulatori, kas nav minēti 20 01 33. pozīcijā

SN B

20 01 35*

nederīgas elektriskās un elektroniskās ierīces, kas nav minētas 20 01 21. un 20 01 23. pozīcijā un kas satur bīstamas detaļas (#)

SB B

20 01 36

nederīgas elektriskās un elektroniskās ierīces, kas nav minētas 20 01 21., 20 01 23. un 20 01 35. pozīcijā

SN B

20 01 37*

koksne, kas satur bīstamas vielas

SB

20 01 38

koksne, kas nav minēta 20 01 37. pozīcijā

SN

20 01 39

plastmasa

AN

20 01 40

metāli

AN

20 01 41

atkritumi, kas radušies skursteņu tīrīšanā

AN

20 01 99

citas atkritumu daļas, kas nav minētas citur

AN

20 02

dārzu un parku atkritumi (ieskaitot kapsētu atkritumus)

 

20 02 01

bioloģiski noārdāmi atkritumi

AN

20 02 02

augsne un akmeņi

AN

20 02 03

citi bioloģiski nenoārdāmi atkritumi

AN

20 03

citi sadzīves atkritumi

 

20 03 01

jaukti sadzīves atkritumi

AN

20 03 02

tirgus atkritumi

AN

20 03 03

ielu tīrīšanas atkritumi

AN

20 03 04

septisko tvertņu dūņas

AN

20 03 06

atkritumi, kas radušies kanalizācijas tīrīšanā

AN

20 03 07

lielgabarīta atkritumi

AN

20 03 99

citur neminēti sadzīves atkritumi

AN

1.3.    Sarežģītu ierakstu klasificēšanas piemēri

Šī nodaļa sniedz papildinformāciju un piemērus ar norādījumiem par raksturošanas pieejām, kas būtu jāizmanto attiecībā uz dažiem problemātiskākiem un sarežģītākiem ierakstiem, jo īpaši tādiem kā “iepakojuma atkritumi”, “elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi” un “nolietoti transportlīdzekļi”.

1.3.1.   Iepakojuma atkritumi un saturs

Uz atsevišķi savāktiem iepakojuma atkritumiem jāattiecina 15 01. apakšnodaļa. Šādi atkritumi nav jāklasificē saskaņā ar 20 01. apakšnodaļu, jo 20 01. apakšnodaļas virsraksts 15 01. apakšnodaļu nepārprotami izslēdz. 15 01. apakšnodaļā ir šādi ieraksti SN:

15 01 01

papīra un kartona iepakojums

SN

15 01 02

plastmasas iepakojums

SN

15 01 03

koka iepakojums

SN

15 01 04

metāla iepakojums

SN

15 01 05

iepakojums no kompozītmateriāliem

SN

15 01 06

jauktais iepakojums

SN

15 01 07

stikla tara

SN

15 01 09

iepakojums no tekstilmateriāliem

SN

Ir sniegti šādi SB ieraksti:

15 01 10*

iepakojums, kas satur bīstamu vielu atlikumus vai kas ir ar tām piesārņots

SB

15 01 11*

iepakojums no metāla, kas satur bīstamu cietu porainu matricu (piemēram, azbestu), ietverot tukšus aerosola balonus

SB

Pirms izlemt, kurš ieraksts iepakojuma atkritumiem ir vispiemērotākais, jānovērtē, vai atkritumi tiešām būtu klasificējami par iepakojuma atkritumiem vai drīzāk klasificējami atbilstoši to saturam. 2. attēlā, kura pamatā ir Apvienotās Karalistes Norādījumu dokuments par atkritumu klasifikāciju (turpmāk “Apvienotās Karalistes Norādījumu dokuments”) (6), ir sniegta shēma, kas atbalsta šo lēmumu. Lūdzam ievērot, ka, apsverot dalībvalstu īpašās konvencijās un pieejas, ir iespējamas atkāpes no 2. attēlā sniegtās shēmas, piem., attiecībā uz jauktiem iepakojuma atkritumiem no mājsaimniecībām. Piemēram, Flandrijas norādījumi par atkritumu klasifikāciju (turpmāk tekstā “OVAM Norādījumu dokuments”) (7) ir tādi, ka jauktus iepakojuma atkritumus, kas attīrīti licencētā uzņēmumā un tādējādi var būt uzskatāmi par brīviem no bīstamiem atlikumiem, var klasificēt par nebīstamiem.

Image

Lai uz atkritumiem attiecinātu 15 01. apakšnodaļu, jāpārliecinās, vai iepakojums/tara ir nomināli tukša (sk. P1. un P2. soli 2. attēlā). Ar apzīmējumu “nomināli tukšs” ieteicams saprast, ka produkta saturs ir faktiski izņemts. Šo izņemšanu iespējams veikt, saturu izvadot vai noskrāpējot. Tas, ka iepakojuma atkritumos minimālā apmērā ir saglabājušās satura atliekas, neliedz iepakojuma atkritumus kvalificēt kā “nomināli tukšus”, kā arī uz šiem atkritumiem attiecināt 15 01. apakšnodaļu par iepakojuma atkritumiem.

Lai izlemtu, vai iepakojums ir nomināli tukšs, var izmantot atsevišķās dalībvalstīs izmantotās praktiskās pieejas. Piemēram, Austrijā “pilnīga iztukšošana” attiecībā uz iepakojumu nozīmē pienācīgu iztukšošanu (“bez niecīgiem pārpalikumiem”, piemēram, pulvera atliekām, dūņām un pilieniem; iztīrīta ar birsti, iztīrīta ar lāpstiņu), kur bez papildu pasākumiem (piem., karsēšanas) paliek tikai nenovēršamas atliekas. Termins neaptver taras tīrīšanu. Tara ir pilnīgi iztukšota, ja, mēģinot to iztukšot atkārtoti, piemēram, apgriežot taru otrādi, no tās vairs neizkrīt pilieni vai cietas daļiņas.

Ja iepakojums satur atlikuma materiālu, ko atbilstoši parastajiem standartiem izņemt nav iespējams (piem., atveres izmēra vai materiāla rakstura dēļ), atkritumus nevajadzētu klasificēt par iepakojuma atkritumiem, bet par materiālu atlikumu atkritumiem (piem., pustukšu sakaltušas krāsas kārbu varētu klasificēt par 08 01 11*).

Ja atkritumu tara atbrīvošanai no satura tiek mazgāta, tad, lai nodrošinātu, ka tiek izmantota videi nekaitīga metode, būtu jāņem vērā vēl citi apsvērumi.

Ja iepakojums ir nomināli tukšs, būtu jāpārliecinās, vai tas nav metāla iepakojums, kas satur bīstamu cietu porainu matricu (piem., azbestu vecā ugunsdrošā iepakojuma materiālā), arī, piemēram, tukšus aerosola balonus (P3. solis 2. attēlā). Uz šādu metāla iepakojumu jāattiecina kods 15 01 11*.

Attiecībā uz 2. attēlā atspoguļotajiem P4.a un P4.b soli jāatceras, ka nomināli tukšs iepakojums, kurā tomēr nelielā daudzumā var būt atliekas, bīstams var būt sakarā ar bīstamām īpašībām, kuras vienā gadījumā var radīt palikušās atliekas, bet citā – pats iepakojuma materiāls (no kā tas izgatavots), jo ražošanas procesā vai izmantošanā tas piesārņots ar bīstamām vielām (piem., impregnēšanas līdzekļiem, stabilizatoriem, antipirēniem, plastifikatoriem, pigmentiem).

Attiecīgi P4.a solī ir jānovērtē, vai atkritumiem piemīt bīstamas īpašības atlikumu dēļ, un P4.b solī jānovērtē, vai bīstamas īpašības piemīt pašam iepakojuma materiālam. Aprēķini, kuros nosaka, vai ir pārsniegtas APD III pielikumā paredzētās robežvērtības, kam pamatā ir bīstamības kategorijas kodi, būtu jābalsta uz atkritumu svaru to klasificēšanas brīdī (t.i., būtu jāsalīdzina sastāvā esošo bīstamo vielu daudzums pret nomināli tukšā iepakojuma un atlikušo atlieku kopsvaru). Ja bīstamās īpašības saistāmas ar atlikumiem vai pašu iepakojuma materiālu, ir piemērojams 15 01 10.* ieraksts. Pretējā gadījumā uz to atbilstoši iepakojuma materiālam jāattiecina ieraksts “Nebīstams” (kodi 15 01 01 līdz 15 01 09) (8).

1.3.2.   Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA)

Atkritumu sarakstā tieša atsauce uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem ir sniegta divās nodaļās:

16

atkritumi, kas nav minēti citur

20

Sadzīves atkritumi (mājsaimniecības atkritumi un tiem līdzīgi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu un iestāžu atkritumi) un atsevišķi savāktie atkritumu veidi

Saskaņā ar šā pielikuma. iedaļā atspoguļoto struktūru AtS 20. nodaļai ir lielāks spēks nekā tā 16. nodaļai. Saskaņā ar 20 01. nodaļu uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kas atsevišķi savākti no sadzīves atkritumiem, var attiecināt šādus bīstamo atkritumu ierakstus:

20 01 21*

luminiscences spuldzes un citi atkritumi, kas satur dzīvsudrabu

AB

20 01 23*

nederīgas iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus

AB

20 01 35*

nederīgas elektriskās un elektroniskās ierīces, kas nav minētas 20 01 21. un 20 01 23. pozīcijā un kas satur bīstamas detaļas

SB

SN ieraksti ir šādi:

20 01 36

nederīgas elektriskās un elektroniskās ierīces, kas nav minētas 20 01 21., 20 01 23. un 20 01 35. pozīcijā

SN

Ja elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu avots ir tirdzniecības/rūpniecības uzņēmums un ja tos nevar uzskatīt par “līdzīgiem tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu un iestāžu atkritumiem”, 20. nodaļas ierakstu uz tiem nevar attiecināt. Tā vietā ir šādi SB ieraksti 16. nodaļā:

16 02 09*

transformatori un kondensatori, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus

SB

16 02 10*

nederīgas iekārtas, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus vai kas ir ar tiem piesārņotas un kas nav minētas 16 02 09* pozīcijā

SB

16 02 11*

nederīgas iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus, HCFC, HFC

SB

16 02 12*

nederīgas iekārtas, kas satur azbestu nesaistītā veidā

SB

16 02 13*

nederīgas iekārtas, kas satur bīstamas detaļas un kas nav minētas 16 02 09.* līdz 16 02 12.* pozīcijā

SB

16 02 15*

bīstamas detaļas, kas noņemtas no nederīgām iekārtām

SB

SN ieraksti ir šādi:

16 02 14

nederīgas iekārtas, kas nav minētas 16 02 09. līdz 16 02 13. pozīcijā

SN

16 02 16

no nederīgām iekārtām noņemtas detaļas, kas nav minētas 16 02 15. pozīcijā

SN

Ja AtS atsevišķu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu frakciju raksturošanai ir specifiskāki ieraksti, klasificēšanai būtu jāizmanto (arī) tie, piem., uz elektrisko un elektronisko iekārtu baterijām un akumulatoriem var attiecināt 16 06. apakšnodaļu (baterijas un akumulatori). Turklāt dažādi ieraksti vēl bez AtS 16. un 20. nodaļas būs jāizmanto attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes procesā radītajām frakcijām (3. attēls) (9).

Image

Lūdzam ņemt vērā, ka robežvērtības, kuru pamatā ir bīstamības kategoriju kodi, attiecas uz atkritumu stāvokli klasificēšanas brīdī (t. i., stāvokli, kādā tie parasti tiek nosūtīti un pēc tam apsaimniekoti). Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu gadījumā tas varētu nozīmēt, ka nesadalītu ierīču klasificēšanā par izmantoto bīstamās vielas koncentrācijas robežvērtību pamatu jāuzskata attiecīgās ierīces masa. Ja jāklasificē atsevišķas frakcijas (piem., pēc selektīvas apstrādes), par izmantoto koncentrācijas robežvērtību pamatu jāuzskata attiecīgo atdalīto frakciju masa.

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un baterijas: marķēšana un uzskaite

Lūdzam ņemt vērā, ka līdz brīdim, kad saskaņā ar APD atļauju ieguvusi vai reģistrēta iestāde vai uzņēmums atsevišķās mājsaimniecībās radušos bīstamo atkritumu frakcijas pieņēmis savākšanai, apglabāšanai vai reģenerācijai, uz šiem atkritumiem no AFD izrietošās marķēšanas un dokumentācijas prasības neattiecas. Tā kā uz savākšanas punktiem, kas atbilstoši Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu direktīvai un Bateriju direktīvai izveidoti saskaņā ar abām direktīvām un tajās paredzētajiem nosacījumiem, reģistrācijas vai atļauju piešķiršanas prasības neattiecas, uz šiem savākšanas punktiem neattiecas arī minētie pienākumi, kas sāk darboties tikai pēc tam, kad elektrisko vai elektronisko iekārtu atkritumi pieņemti savākšanai, apglabāšanai vai reģenerācijai atkritumu apstrādes iekārtā.

2. izcēlums.

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un baterijas: marķēšana un uzskaite

1.3.3.   Nolietoti transportlīdzekļi

Nolietotus transportlīdzekļus aptver AtS 16. pants un jo īpaši 16 01. apakšnodaļa. Uz nesadalītiem transportlīdzekļiem attiecas divi ieraksti:

16 01 04*

nolietoti transportlīdzekļi

AB

16 01 06

nolietoti transportlīdzekļi, kas nesatur ne šķidrumus, ne citas bīstamas detaļas

AN

Apstrādes procesi nolietotiem transportlīdzekļiem paredzētā objektā ir aprakstīti 4. attēlā. Uz frakcijām, kuru sākotnējā izcelsme ir nolietoti transportlīdzekļi, atkarībā no apstrādes posma ir attiecināmi dažādi AtS ieraksti (kas nav 16 01. apakšnodaļas ieraksti).

Image

1.4.    Noteikta veida atkritumu konkrētu sastāvdaļu novērtēšanas piemēri

Šī nodaļa sniedz papildinformāciju un piemērus noteikta veida atkritumu konkrētu sastāvdaļu novērtēšanai. Turpmāk aplūkosim dažus atkritumu veidus vai piesārņotājus un skaidrosim klasificēšanas sakarā konstatētās grūtības. Iepazīstināsim ar galvenajiem klasificēšanā izmantotajiem AtS ierakstiem. Lūdzam ņemt vērā, ka aprakstītie ieraksti nebūs vienīgie izmantojamie.

Var minēt arī dalībvalstu līmeņa norādījumu dokumentus, kuros var būt sniegti papildu piemēri, piem., Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentā un OVAM Norādījumu dokumentā (10) ir papildu piemēri par nolietotām eļļām un piesārņotām augsnēm.

1.4.1.   Organiskas sastāvdaļas un īpaši ķīmiski savienojumi

Piemērā, kas seko, sniegti vispārīgi norādījumi par tādu atkritumu klasificēšanu, kuri satur organiskas sastāvdaļas un tādus specifiskus ķīmiskus savienojumus kā policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO), BTEX (benzols, toluols, etilbenzols, ksilols) vai citi ogļūdeņraži.

Vispārīga informācija

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO) ir vielas (to sastāvdaļas var būt, piemēram, acenaftēns, antracēns, fluorēns, pirēns u. tml.), kas nereti konstatējamas grupās pa divām vai vairāk (11).

BTEX (akronīms, kas apzīmē benzolu, toluolu, etilbenzolu un ksilolu) ir radniecīgu gaistošu organisko savienojumu grupa (12). Dažās literatūrā sniegtās definīcijās to dēvē tikai par BTX, neminot etilbenzolu.

Ogļūdeņraži ir ūdeņraža un oglekļa savienojumi dažādās kombinācijās, kuri ir naftas produktu un dabasgāzes sastāvā. Daži ogļūdeņraži ir būtiski gaisa piesārņotāji, daži no tiem var būt kancerogēni, bet citi veicina fotoķīmiska smoga veidošanos (13).

Galvenā izcelsme

PAO rodas, nepilnīgi sadegot tādiem produktiem kā akmeņogles, nafta, gāze un atkritumi. PAO ir, piemēram, izgarojumos no transportlīdzekļu izplūdes, ogļu ražošanas rūpnīcām vai citām iekārtām, kurās dedzina ogles, naftas produktus, eļļu vai koksni. Lielākā daļa PAO tiek izmantota pētniecības nolūkos. Tomēr atsevišķi PAO tiek izmantoti krāsu, plastmasas un pesticīdu izgatavošanai. Daži (14) tiek izmantoti zāļu ražošanā.

BTEX veido dabiski radušās ķīmiskās vielas, kas galvenokārt atrodamas tādos naftas produktos kā benzīni vai jēlbenzīns. BTEX var nonākt vidē ar noplūdēm no pazemes glabāšanas tvertnēm, pārplūstot glabāšanas tvertnēm, degvielai noplūstot autonegadījumos, kā arī no izgāztuvēm.

Benzols ir benzīna sastāvā, kā arī tādos produktos kā sintētiskais kaučuks, plastmasa, neilons, insekticīdi, krāsas, krāsvielas, sveķi un līmes, mēbeļu vasks, mazgāšanas līdzekļi un kosmētika. Citi avoti ir automobiļu izplūdes gāzes, rūpnieciskās emisijas un cigarešu dūmi. Toluols rodas dabīgi kā daudzu naftas produktu sastāvdaļa. To izmanto par šķīdinātāju krāsām, pārklājumiem, sveķiem un eļļām. Ksilolus izmanto benzīnā, kā arī par šķīdinātāju drukas, gumijas un ādas ražošanas nozarēs (15).

Ogļūdeņražus (16) saturoši atkritumi rodas rūpniecības objektos un sadedzināšanas stacijās, tos rada transportlīdzekļi un citas ar degvielu darbināmas iekārtas, piem., lidmašīnas un būvniecības iekārtas.

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti

4. tabulā ir norādīti benzola, toluola un ksilolu bīstamības kategoriju kods(-i), bīstamības klase un kategorijas kodi.

4. tabula

BTEX bīstamības apzīmējuma kods, bīstamības klase un kategorijas kods saskaņā ar CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3. tabulu

Starptautiskā Ķīmiskā identifikācija

CAS Nr.

Bīstamības apzīmējuma kods

Bīstamības klase un kategorijas kods

Benzene

71-43-2

H225

H350

H340

H372 **

H304

H319

H315

Flam. Liq. 2

Carc. 1A

Muta. 1B

STOT RE 1

Asp. Tox. 1

Eye Irrit. 2

Skin Irrit. 2

Toluene

108-88-3

H225

H361d ***

H304

H373 **

H315

H336

Flam. Liq. 2

Repr. 2

Asp. Tox. 1

STOT RE 2 *

Skin Irrit. 2

STOT SE 3

Ethylbenzene

100-41-4

H225

H304

H332

H373 (hearing organs)

Flam. Liq. 2

Asp. Tox. 1

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2

o-xylene

p-xylene

m-xylene

Xylene

95-47-6

106-42-3

108-38-3

1330-20-7

H226

H332

H312

H315

Flam. Liq. 3

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Skin Irrit. 2

CLP atbilstoša 3. tabula. Ar zvaigznīti (*) norādīta minimāla klasifikācija. Pamatojoties uz jaunu informāciju, minimālo klasifikāciju var tālāk precizēt. Divas zvaigznītes (**) liecina, ka informācija par ekspozīcijas ceļu nav pārliecinoša. Trīs zvaigznītes (***) liecina, ka, lai nezaudētu informāciju no Direktīvā 67/548/EEK paredzētajām harmonizētajām klasifikācijām attiecībā uz ietekmi uz auglību un attīstību, klasifikācijas ir pārveidotas tikai attiecībā uz ietekmi, kas klasificēta saskaņā ar minēto direktīvu.

Attiecībā uz organiskiem savienojumiem praktiskā atkritumu analīzē bieži izmanto tādus summāros parametrus kā PAO, BTEX un ogļūdeņraži (ogļūdeņražus dažkārt sauc arī par minerāleļļām) vai kopējie naftas ogļūdeņraži. CLP regulā tie nav atzīti par grupas ierakstiem, uz kuriem varētu attiecināt kādu klasifikāciju.

AtS norāda, ka “attiecīgos gadījumos, nosakot atkritumu bīstamās īpašības, var ņemt vērā šādas piezīmes, kas ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumā: 1.1.3.1. Piezīmes saistībā ar vielu identificēšanu, klasificēšanu un marķēšanu: B, D, F, J, L, M, P, Q, R un U”. Šajā sakarā būtiskas ir piezīmes M un L. Tāpēc benz[a]pirēnu var izmantot par marķiersavienojumu, kas atspoguļo PAO attiecībā uz kancerogenitāti saistībā ar noteiktiem akmeņogļu darvas ierakstiem. Benz[a]pirēna bīstamības apzīmējuma kodu(-us), bīstamības klasi un kategorijas kodu(-us) lūdzam skatīt 5. tabulā. Plašāka informācija par PAO un benz[a]pirēna izmantošanu akmeņogļu darvas piemēram ir sniegta 1.4.5. iedaļā zemāk.

5. tabula

Bīstamības apzīmējuma kods, bīstamības klase un kategorijas kods attiecībā uz benz[a]pirēnu saskaņā ar CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3. tabulu

Starptautiskā Ķīmiskā identifikācija

CAS Nr.

Bīstamības apzīmējuma kods

Bīstamības klase un kategorijas kods

Benzo[a]pyrene

Benzo[def]chrysene

50-32-8

H350

H340

H360FD

H317

H400

H410

Carc. 1B

Muta. 1B

Repr. 1B

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

1.4.2.   Ozona slāni noārdošas vielas

Šajā iedaļā rodami vispārīgi norādījumi par tādu atkritumu klasificēšanu, kas satur ozona slāni noārdošas vielas (OSNV).

Vispārīga informācija

OSNV parasti dažādās attiecībās satur hloru, fluoru, bromu, oglekli un ūdeņradi, un tās bieži vien apzīmē ar vispārīgu terminu “halogēnogļūdeņraži”. Hlorfluorogļūdeņraži, tetrahloroglekļi un metilhloroforms ir būtiskas cilvēka producētas ozona slāni noārdošas gāzes. Vēl viena svarīga cilvēka producētu halogēnogļūdeņražu grupa ir haloni, kas satur oglekli, bromu, fluoru un (dažos gadījumos) hloru. Uz lielāko daļu zināmo vielu, kam ir būtiska ozona slāni noārdoša ietekme, attiecas Monreālas protokols, kura mērķis ir pakāpeniska OSNV izskaušana. Attiecīgais ES tiesību akts ir Regula (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (17) (sk. nākamo rindkopu).

Šīs vielas ozona slānim var būtiski kaitēt divu iemeslu dēļ. Pirmais ir tāds, ka šīs vielas zemākajos atmosfēras slāņos nenoārdās un var palikt atmosfērā ilgi. Otrs ir tāds, ka tās satur hloru un/vai bromu, un tāpēc sekmē dabiskas reakcijas, kas iznīcina ozonu (18).

Galvenā izcelsme

Ozonu noārdošas vielas bijušas un joprojām tiek izmantotas daudzās ierīcēs, piemēram, dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas, putuplastmasu ražošanas, elektronisko ierīču detaļu tīrīšanas, šķīdinātāju ražošanas ierīcēs, kā arī par ugunsdzēsības aparātu komponentiem.

Galvenie ozonu noārdošas vielas saturošu atkritumu avoti, kas praksē rada problēmas to klasificēšanā, ir putas no apglabātiem ledusskapjiem, kā arī būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi (piem., atkritumi, kas satur PCB).

Piemērojamie AtS ieraksti

Turpmāk sniegts neizsmeļošs tādu galveno ierakstu saraksts, kas piemērojami atkritumiem, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas.

14 06 01*

hlorfluorogļūdeņraži, HCFC, HFC

AB

14 06 02*

citi halogenēti šķīdinātāji un šķīdinātāju maisījumi

AB

16 02 11*

nederīgas iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus, HCFC, HFC

SB

16 02 14

nederīgas iekārtas, kas nav minētas 16 02 09. līdz 16 02 13. pozīcijā

SN

16 05 04*

bīstamas vielas saturošas gāzes tvertnēs zem spiediena (ieskaitot halonu)

SB

16 05 05

gāzes tvertnēs zem spiediena, kas nav minētas 16 05 04. pozīcijā

SN

17 06 03*

citi izolācijas materiāli, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur

SB

17 06 04

izolācijas materiāli, kas nav minēti 17 06 01. un 17 06 03. pozīcijā

SN

20 01 23*

nederīgas iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus, HCFC, HFC

AB

Ja iepakojums satur ozonu noārdošu vielu atlikumus, piem., vecu aerosolu gadījumā, var piemērot papildu ierakstus, piem., 15 01 10* (iepakojums, kas satur bīstamu vielu atlikumus vai kas ir ar tām piesārņots).

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti

Regulas (EK) Nr. 1005/2009 I pielikumā (kontrolējamās vielas) un II pielikumā (jaunas vielas) ir sniegts tādu vielu saraksts, kas ir klasificējamas par ozonu noārdošām vielām, kā arī to attiecīgais ozona noārdīšanas potenciāls.

Iepriekš minētie galvenie relevantie ieraksti 14 06 01* un 14 06 02* ir ieraksti AB. Tātad atkritumi, uz kuriem ir attiecināti šie ieraksti, ir klasificēti par bīstamiem bez turpmākas novērtēšanas (pat tad, ja tiem nepiemīt bīstamas īpašības). Tomēr bīstamās īpašības būs jānovērtē, piem., kravas pavadzīmes aizpildīšanas vajadzībām.

Vecu celtniecībā izmantotu izolācijas putu gadījumā, kuras varētu saturēt ozonu noārdošas vielas, jāizlemj, vai uz atkritumiem attiecināt ierakstu SB (17 06 03*) vai SN (17 06 04). Attiecībā uz to, vai izvēlēties ierakstu SB vai SN, relevantā bīstamā īpašība ir HP 14 “ekotoksisks” (sal. ar 3.14. iedaļu). Tā kā ES līmeņa saskaņota klasificēšanas pieeja attiecībā uz HP 14 (sk. 3.14. iedaļu) ES līmenī stājas spēkā 2018. gada 5. jūlijā, pirms šā datuma attiecībā uz ozonu noārdošo vielu saturošiem atkritumiem jāņem vērā spēkā esošās dalībvalstu pieejas.

Dažas dalībvalstis kā pagaidu pasākumu piemēro koncentrācijas līmeni 0,1 %, kas izriet no iepriekšējiem ES tiesību aktiem ķīmisko vielu jomā (attiecīgi DSD  (19) vai DPD  (20)). Pēdējā no minētajām direktīvām noteica, ka vispārējā robežkoncentrācija attiecībā uz vielām (preparātā), kas klasificētas kā ozona slānim bīstamas (N, R59), kā dēļ maisījums jāklasificē par ozona slānim bīstamu, ir 0,1 %. Attiecībā uz to, vai izraudzīties ierakstu SB vai SN, tas nozīmē, ka atkritumi, kas satur 0,1 % vai vairāk ozonu noārdošu vielu, būs jāklasificē par bīstamiem ar HP 14. Tādējādi robežkoncentrācija 0,1 % attiecas uz katru atsevišķo ozonu noārdošo vielu, nevis šo vielu kopējo daudzumu.

1.4.3.   Azbests

Piemērā, kas seko, sniegti vispārīgi norādījumi par azbestu saturošu atkritumu klasificēšanu.

Vispārīga informācija

Azbests ir mineraloģisks nosaukums, kas apzīmē noteiktus šķiedrvielu silikātus, kuri pieder serpentīna un amfibola mineraloģiskajai grupai, un šie silikāti ir kristalizējušies tā dēvētajā azbestveida formā. Šī definīcija aptver šādus minerālus: amozīts, krokidolīts, antofilīts, krizotils, šķiedrveida aktinolīts un tremolīts (21).

Galvenā izcelsme

Azbesta, arī krizotila, izmantošana ES praksē ir pilnīgi aizliegta kopš 2005. gada (sk. 6. ierobežojošo ierakstu REACH regulas XVII pielikumā). Tomēr azbests joprojām ir viela, kas rada bažas, jo ir reģistrēti daudzi azbesta izmantošanas gadījumi, un tas cita starpā joprojām atrodams izolācijas materiālos, cementa sastāvā, rūpniecības ēkās, ražotnēs, privātos mājokļos, kuģos, apkures un dzesēšanas sistēmās un darba aprīkojumā.

Piemērojamie AtS ieraksti

Turpmāk sniegts neizsmeļošs tādu galveno ierakstu saraksts, kas piemērojami atkritumiem, kuri satur azbestu.

06 07 01*

elektrolīzes procesa atkritumi, kas satur azbestu

SB

06 13 04*

atkritumi, kas radušies azbesta apstrādē (22)

AB

10 13 09*

azbestcementa ražošanā radušies atkritumi, kuri satur azbestu (22)

SB

10 13 10

azbestcementa ražošanā radušies atkritumi, kuri nav minēti 10 13 09. pozīcijā (22)

SN

15 01 11*

iepakojums no metāla, kas satur bīstamu cietu porainu matricu (piemēram, azbestu), ietverot tukšus aerosola balonus

SB

16 01 11*

bremžu kluči, kas satur azbestu

SB

16 02 12*

nederīgas iekārtas, kas satur azbestu nesaistītā veidā

SB

17 06 01*

izolācijas materiāli, kas satur azbestu

SB

17 06 05*

būvmateriāli, kas satur azbestu

AB

Lūdzam ņemt vērā, ka ir citi piemērojami AtS ieraksti, kuros azbests nav burtiski minēts, piem., piesārņotas augsnes, kas satur azbesta šķiedras, un būvju nojaukšanas atkritumi, kas satur azbestcementu (17 05 03* un 17 05 04).

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti

Attiecībā uz to, vai izraudzīties ierakstu SB vai SN, relevantā bīstamā īpašība ir HP 7 “kancerogēns”. Azbests saskaņā ar CLP regulu ir klasificēts bīstamības klasē “Carc. 1A” un ar kategorijas kodu “STOT RE 1”, kas atbilst bīstamības kategoriju kodiem H350 un H372. Saskaņā ar APD III pielikumu (sal. ar. 3. pielikuma 3.7. iedaļu) H350 robežkoncentrācija ir 0,1 %.

Tātad atkritumi, kas satur 0,1 % azbesta vai vairāk, būs jāklasificē par bīstamiem ar HP 7. Lūdzam ņemt vērā, ka azbesta atkritumus parasti identificē, pamatojoties uz zināšanām par materiālu un ekspertu slēdzieniem. Tomēr varētu būt spēkā dalībvalstu līmeņa noteikšanas metodes, piem., azbesta noteikšanas oficiālā metode Itālijā ir DM 06/09/1994 GU Nr. 288 10/12/1994 ar paņēmieniem DRX, SEM vai FT-IR. DRX tiek uzskatīta par lielapjoma materiālam un atkritumiem piemērotāko.

Materiāli, kuru sastāvā ir azbests, piemēram, izolācijas materiāla loksnes, ir klasificēti saskaņā ar šiem azbesta atkritumiem atbilstošu kodu. Dalībvalstis par šo jautājumu var sniegt papildu norādes un pieprasīt, lai azbests tiktu novērtēts/klasificēts atsevišķi no atkritumiem, ar kuriem tas sajaukts.

1.4.4.   Atkritumi, kas satur CaO un Ca(OH)2

Piemērā, kas seko, sniegti vispārīgi norādījumi par kalcija oksīdu CaO un kalcija hidroksīdu Ca(OH)2 saturošu atkritumu klasificēšanu.

Vispārīga informācija

CaO (saukts arī par kaļķi vai dedzinātajiem kaļķiem) var būt dažādās formās, proti, kā kristāli bez aromāta, balti vai pelēkbalti kunkuļi vai granulēts pulveris. Tirdzniecībai paredzētajam materiālam dzelzs satura dēļ var būt dzeltenīgs vai brūngans tonis.

Ca(OH)2 (saukts arī par dzēstajiem kaļķiem) ir mīksts balts pūderis vai granulas, un tas nav degmateriāls.

Galvenā izcelsme

Kalcija oksīds un kalcija hidroksīds tiek izmantoti līdzīgās nozarēs un lietojumos, proti, tos izmanto:

—

par izejmateriālu hlorēta kaļķa, balināšanas pulvera un kalcija sāļu izgatavošanā; par saistvielu vairāku tādu produktu kā cementa un citu celtniecības un segumu materiālu izgatavošanā,

—

ūdens attīrīšanā un dažādu nozaru notekūdeņu apstrādē,

—

par tīrīšanas un neitralizēšanas līdzekli ķīmiskajā rūpniecībā un naftas ķīmijas nozarē,

—

lieli kalcija oksīda un kalcija hidroksīda apjomi rodas sadegšanas procesos un ir atrodami pāri palikušajos pelnos,

—

kalcija oksīds un kalcija hidroksīds dažādos tehnoloģiskos procesos tiek izmantoti šādās nozarēs: dzelzs un tērauda (un citu metālu) ražošanā, amonjaka sintēzē, metāla rūdu pārstrādē, smalkās organiskās sintēzes produktu (piem., farmaceitisko līdzekļu, smēreļļu) ražošanā, celulozes un papīra nozarē, ādas ražošanā utt.

Piemērojamie AtS ieraksti

Uz atkritumiem, kuru sastāvā ir CaO/Ca(OH)2, var attiecināt daudzus ierakstus. Seko neizsmeļošs piemērojamu ierakstu saraksts. Relevantie ieraksti atkritumiem, kuru sastāvā ir CaO/Ca(OH)2, galvenokārt atrodami šādās apakšnodaļās:

10 01

atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās termocentrālēs (izņemot 19. nodaļā minētos)

10 02

atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā

10 13

atkritumi, kas radušies cementa, kaļķu, ģipša, kā arī no tiem pagatavotu priekšmetu un izstrādājumu ražošanā

Lūdzam skatīt iepriekš 1. pielikuma 1.2.1. iedaļu, lai pārliecinātos, kuri iepriekš minēto apakšnodaļu ieraksti ir minēti kā ieraksti AN, AB, SN vai SB.

Ja CaO/Ca(OH)2 izmanto dūmgāzu tīrīšanai (arī ņemot vērā citu bīstamu vielu iespējamo klātbūtni dūmgāzē) uz cietajiem atlikumiem var attiekties šāds ieraksts:

19 01 07*

gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

AB

Uz atkritumiem, kuru sastāvā ir CaO/Ca(OH)2, var attiekties papildu kodi. Piem., ieraksts 06 02 01* “kalcija hidroksīds” jāattiecina uz atkritumiem, kas Ca(OH)2 satur sārmu ražošanas, sagatavošanas, piegādes un izmantošanas rezultātā.

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti

Izvēloties attiecīgo ierakstu atkritumiem, kas satur CaO/Ca(OH)2, lūdzam ņemt vērā, ka uz nebīstamiem atkritumiem attieksies absolūtie ieraksti “Nebīstams”. Tātad, lai noteiktu, vai ir jāattiecina ieraksts “Bīstams” vai “Nebīstams”, nav jāturpina vērtēt bīstamās īpašības. Piemēram, uz dzelzs un tērauda ražošanas sārņiem var attiecināt šādus ierakstus:

10 02 01

atkritumi, kas radušies izdedžu [sārņu] apstrādē

AN

10 02 02

neapstrādāti izdedži [sārņi]

AN

Pat tad, ja CaO saturs iepriekš minētajos dzelzs un tērauda ražošanas sārņos pārsniegtu APD III pielikumā noteikto robežkoncentrāciju, atkritumi būtu jāklasificē par nebīstamiem, izņemot gadījumus, kur dalībvalsts piemēro APD 7. pantu (sk. 2. nodaļu, 2. izcēlumu).

Daudzās atbilstoši CLP regulai sagatavotās pašklasifikācijas jeb respektīvi drošības datu lapās kalcija oksīdam (CaO) un kalcija hidroksīdam (Ca(OH)2) ir piešķirti bīstamības kategoriju kodi H315, H318 un H335. Tomēr ir arī citas pašklasifikācijas, kurās tiek izmantoti citi bīstamības kategoriju kodi (informāciju par to, kādus datu avotus pārlūkot, lai iepazītos ar dažādām CaO un Ca(OH)2 pašklasifikācijām, sk. 2. pielikumā). Lūdzam ņemt vērā, ka ar informāciju, kas apkopota tikai uz pašklasifikāciju pamata, atkritumu klasificēšanai var nepietikt.

Attiecībā uz to, vai izraudzīties ierakstu SB vai SN, relevantās bīstamās īpašības ir HP 4 “Kairinošs – kairina ādu un izraisa acu bojājumus” un HP 5 “Toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT)/Toksisks ieelpojot”. Attiecīgās robežkoncentrācijas ir noteiktas APD III pielikumā (sal. ar 3.4. un 3.5. pielikumu) un norādītas arī 6. tabulā. Lūdzam ņemt vērā, ka 6. tabulas pamatā ir bīstamības kategoriju kodi, kas piešķirti kalcija oksīdam un kalcija hidroksīdam, un ka tie ir iegūti no pašklasifikācijas. Ja šo bīstamības kategoriju kodu piemērojamību iespējams validēt, izmantojot papildu informāciju (piem., informāciju no atkritumu radīšanas procesa), sekas ir šādas:

—

ja visu vielu, kas klasificētas par H318 (piem., CaO un Ca(OH)2), koncentrācijas summa pārsniedz 10 % vai ir vienāda ar 10 %,

atkritumi būtu jāklasificē par bīstamiem, attiecinot HP 4.

Turklāt:

—

ja visu vielu, kas klasificētas par H335 (piem., CaO un Ca(OH)2), koncentrāciju summa pārsniedz 20 % vai ir vienāda ar 20 %,

atkritumi būtu jāklasificē par bīstamiem, attiecinot HP 5.

Saskaņā ar AtS pielikuma pirmo ievilkumu, ja atkritumu testēšanā, ko veic, izmantojot regulā par testēšanas metodēm paredzētās metodes (ar dzīvniekiem, kas nav mugurkaulnieki), tiek konstatēts, ka attiecīgajiem atkritumiem šīs bīstamās īpašības nepiemīt, noteicošajiem jābūt testēšanas rezultātiem.

Plašāku informāciju lūdzam skatīt 3.4. un 3.5. pielikumā.

6. tabula

CaO un Ca(OH)2 bīstamības apzīmējumu kodi un robežkoncentrācijas

 

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods(-i) no pašklasifikācijas

Robežkoncentrācija (vielu kopējais daudzums)

CaO

Eye Dam. 1

STOT SE 3

H318

H335

≥ 10 %

≥ 20 %

Ca(OH)2

Eye Dam. 1

STOT SE 3

H318

H335

≥ 10 %

≥ 20 %

1.4.5.   Atkritumi, kas satur akmeņogļu darvu un bitumenu

Piemērā, kas seko, sniegti vispārīgi norādījumi par akmeņogļu darvu saturošu atkritumu klasificēšanu.

Vispārīga informācija

Akmeņogļu darva ir viskozs materiāls, ko veido sarežģīti lielmolekulāri savienojumi, kas radušies, piem., koksnes vai ogļu destruktīvas destilācijas rezultātā (23).

Vārds “bitumens” ir vispārīgs apzīmējums, ko attiecina uz tādām dabiskām viegli uzliesmojošām dažādas krāsas vielām ar atšķirīgu cietību un gaistamību, kuras galvenokārt veido ogļūdeņražu maisījums, kam praktiski nav piejauktas oksidētas daļiņas (24). Bitumenu ražo, naftas attīrīšanas laikā destilējot jēlnaftu.

“Naftas bitumens pasaulē ir pazīstams ar dažādiem nosaukumiem. Piemēram, Eiropā parasti lieto terminu “bitumens”, un tas ir sinonīms terminam “asfalts” jeb “asfalta saistviela”, ko lieto Ziemeļamerikā. Ārpus Ziemeļamerikas terminu “asfalts” izmanto, lai apzīmēto bitumena un minerālu materiālu maisījumus. […]

Tādi no akmeņoglēm iegūti produkti kā akmeņogļu darva vai akmeņogļu darvas piķis būtiski atšķiras no bitumena. Šos produktus ražo, veicot bituminozu ogļu pirolīzi augstā temperatūrā (> 800 °C), un tiem ir būtiski citāds sastāvs, fizikālās īpašības un iespējamie riski veselībai nekā bitumenam.”  (25)

Galvenā izcelsme

Lielākā daļa akmeņogļu darvas tiek destilēta, lai ražotu rafinētus produktus, to vidū kreozotu, akmeņogļu darvas piķi, nerafinētu naftalīnu un antracēneļļu. Daļu nerafinētas akmeņogļu darvas izmanto par kurināmo tēraudrūpniecības domnās, jo tā ir plaši pieejama un tai ir augsta siltumspēja. Alumīnija oksīda un alumīnija ražošanā un apstrādē akmeņogļu darvu izmanto vairākos procesa posmos, jo īpaši anodu ražošanā. Akmeņogļu darvu plaši izmanto arī būvniecībā un dažādās ar akmeņoglēm saistītās rūpniecības nozarēs.

Gadā pasaulē tiek saražoti aptuveni 87 miljoni tonnu bitumena, un ir zināmi vairāk nekā 250 bitumena izmantošanas veidi. Lielākā daļa bitumena tiek izmantota būvniecībā, jo īpaši ceļa un jumtu segumiem (26).

Piemērojamie AtS ieraksti

Zemāk sniegts neizsmeļošs tādu galveno ierakstu saraksts, kas piemērojami atkritumiem, kuri satur akmeņogļu darvu.

17 03 01*

bitumena maisījumi, kas satur akmeņogļu darvu

SB

17 03 02

bitumena maisījumi, kas nav minēti 17 03 01. pozīcijā

SN

17 03 03*

akmeņogļu darva un darvu saturoši produkti

AB

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti  (27)

Iespējamie riski, ko var radīt akmeņogļu darvu saturoši atkritumi, ir atkarīgi no šo atkritumu PAO līmeņa. Ir zināms, ka PAO piemīt kancerogēna ietekme (akmeņogļu darvas gadījumā liela, bitumena gadījumā visai maza). Tāpēc lūdzam skatīt arī 1.4.1. iedaļu.

Ir indikatortesti, ar kuriem var noteikt, vai akmeņogļu darvu saturošo atkritumu sastāvā būtiskā koncentrācijā nav PAO komponentu. Testos tiks noteikta PAO klātbūtne, bet tā netiks mērīta. OVAM Norādījumu dokumentā ir testu piemēri:

—

PAO marķiera izmantošana kopā ar UV lampas izmantošanu,

—

tests ar baltu izsmidzināmu krāsu,

—

metilēnhlorīda piliena pievienošana.

Ja kāds no šiem testiem uzrāda pozitīvu rezultātu, tiek pieņemts, ka materiāls satur darvu un tāpēc ir bīstams, izņemot gadījumus, kur atkritumu plūsmas īpašnieks spēj pierādīt, ka PAO koncentrācija nesasniedz APD III pielikumā dotās robežvērtības un tādējādi materiālu var klasificēt par nebīstamu. Tomēr materiālu nevar klasificēt par (ne)bīstamu, pamatojoties tikai uz PAO klātbūtni. Būtu jāņem vērā visas atkritumu plūsmā klātesošās vielas.

Akmeņogļu darvai un tās destilātiem (piem., darvas eļļām) var piemist kancerogēnas īpašības. Ja šādu materiālu koncentrācija ir 0,1 % vai augstāka, atkritumiem piemīt bīstamā īpašība HP 7 “kancerogēns” (sal. ar 3.7. iedaļu).

Atkritumu testēšanā akmeņogļu darvas saturu parasti nenosaka. Jāņem vērā, ka CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā dažos ierakstos par akmeņogļu darvu, kur benz[a]pirēna koncentrācija ir 50 ppm (mg/kg) vai augstāka, benz[a]pirēns izmantots par kancerogenitātes marķiersavienojumu.

Asfaltbetona paraugošanā vienmēr būtu jānodrošina, ka pienācīgi un reprezentatīvi tiek novērtēti slāņi ar dažādām benz[a]pirēna koncentrācijām (28).

1.4.6.   Metāli un sakausējumi

Piemērā, kas seko, sniegti vispārīgi norādījumi par metālus un sakausējumus saturošu atkritumu klasificēšanu.

Galvenā izcelsme

Metāla atkritumi rodas tādās dažādās jomās kā “elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi”, “nolietoti transportlīdzekļi”, būvniecība un būvju nojaukšana, kā arī dažāda metālu rūpnieciskā izmantošana.

Piemērojamie AtS ieraksti

Lai gan ierakstos no 17 04 01 līdz 17 04 09* ir konkrēti minēti atsevišķi metāli, šie ieraksti būtu jāattiecina tikai uz būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem. Ciktāl attiecīgie atkritumi nav piesārņoti ar bīstamām vielām (ārējais piesārņojums, piem., krāsa), kas nav saistītas ar pašu metālu vai sakausējumu, atbilstoši metālu saturam atkritumos uz tiem var attiecināt SN ierakstus no 17 04 01 līdz 17 04 07. Pretējā gadījumā ir piemērojams spoguļieraksts “Bīstams” 17 04 09*.

Ja aplūkojamie atkritumi nav radušies būvniecībā un būvju nojaukšanā, ir piemērojamas citas AtS nodaļas, piem., metāla atkritumiem, kas radušies virsmas apstrādē, ir piemērojama 12 01. apakšnodaļa (atkritumi, kas radušies metālu un plastmasas formēšanā, virsmas fizikālā un mehāniskā apstrādē).

Piemērotākais AtS ieraksts jebkurā gadījumā jāattiecina saskaņā ar hierarhisko kārtību, kas aprakstīta 1.2. iedaļā.

Tātad uz atkritumu apsaimniekošanas iekārtu metāliskajiem atkritumiem nevar attiecināt AtS 17. nodaļas ierakstus, bet uz tiem cita starpā var attiecināt, piemēram, šādus ierakstus:

19 10

atkritumi, kas radušies metālus saturošu atkritumu sasmalcināšanā

 

19 10 01

dzelzs un tērauda atkritumi

AN

19 10 02

krāsaino metālu atkritumi

AN

19 10 05*

citas frakcijas, kas satur bīstamas vielas

SB

19 12

atkritumi, kas radušies atkritumu mehāniskā apstrādē (piemēram, šķirošana, smalcināšana, presēšana, granulēšana) un kas nav minēti citur

 

19 12 02

melnie metāli

AN

19 12 03

krāsainie metāli

AN

19 12 11*

citi atkritumi (ieskaitot materiālu maisījumus), kas radušies tādu atkritumu mehāniskā apstrādē, kuri satur bīstamas vielas

SB

AtS 15. nodaļā (iepakojuma atkritumi) un 20. nodaļā (sadzīves atkritumi) attiecībā uz metāliem papildus vēl ir iekļauti konkrēti ieraksti “Nebīstams”.

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti

Atkritumu sarakstā tīrus metālu sakausējumus vispār neklasificē par bīstamiem:

“Koncentrācijas robežvērtības, kas noteiktas Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, nepiemēro tīru metālu sakausējumiem kompaktā [masīvā] formā (nav piesārņoti ar bīstamām vielām). Atkritumu sakausējumi, kurus uzskata par bīstamiem atkritumiem, ir īpaši uzskaitīti šajā sarakstā un apzīmēti ar zvaigznīti (*).”

Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai par atkritumiem kļūdaini neklasificētu metāllūžņus. Padomes Regulā (EK) Nr. 333/2011 ir noteikti kritēriji attiecībā uz to, kādos gadījumos metāllūžņi (dzelzs, tērauda un alumīnija lūžņi) vairs nav uzskatāmi par atkritumiem. Līdzīgs tiesiskais regulējums ir spēkā attiecībā uz vara lūžņiem (Komisijas Regula (EK) Nr. 715/2013). Uzņēmumi paši var izlemt, vai uz metāllūžņiem, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, neattiecināt statusu “atkritumu stadijas izbeigšanās”. Ja metāli/sakausējumi atbilst attiecīgajiem kritērijiem, tos drīkst vairs neuzskatīt par APD definīcijai atbilstošiem atkritumiem un tad klasificēšana atbilstoši šim tehnisko norādījumu dokumentam nav piemērojama.

Attiecībā uz metāliem kompaktā formā maz ticams, ka tiks izmantoti ieraksti “bīstams”, ja vien nebūs būtisku liecību, ka apstrādes procesā kādas metāla frakcijas ir tiktāl piesārņotas ar bīstamām vielām, kas nav metāli, ka atkritumiem piemīt bīstamas īpašības.

Par bīstamiem būtu jāuzskata tikai tādi sakausējumi kompaktā formā, kas sarakstā īpaši norādīti kā bīstami vai ir piesārņoti ar bīstamām vielām, kuras nav metāli. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentu vienīgais “sakausējums”, kurš īpaši iekļauts Atkritumu sarakstā un uz kuru attiecināts ieraksts AB, ir:

18 01 10*

amalgamas atkritumi no zobārstniecības

AB

Lūdzam ņemt vērā, ka bīstamo īpašību novērtēšanai paredzētajās klasificēšanas shēmās, kas dotas 3. pielikumā, nav atsevišķi atgādināts, ka APD III pielikumā norādītās robežkoncentrācijas neattiecas uz tīriem metālu sakausējumiem kompaktā formā.

1.4.7.   Organiskie peroksīdi

Piemērā, kas seko, sniegti vispārīgi norādījumi par organiskus peroksīdus saturošu atkritumu klasificēšanu.

Vispārīga informācija

CLP regulas I pielikuma 2.15. iedaļā organiskie peroksīdi ir definēti šādi:

“Organiskie peroksīdi ir šķidras vai cietas organiskas vielas, kuras satur bivalento -O-O- struktūru un kuras var uzskatīt par ūdeņraža peroksīda atvasinājumiem, kur viens vai abi ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar organiskiem radikāļiem. Ar terminu “organisks peroksīds” apzīmē arī peroksīdu maisījumus (preparātus), kas satur vismaz vienu organisku peroksīdu. Organiskie peroksīdi ir termiski nestabilas vielas vai maisījumi, kas var strauji eksotermiski pašpaātrinoši sadalīties. Turklāt tiem var piemist viena vai vairākas šādas īpašības:

—

tās var sadalīties sprādzienbīstamā veidā,

—

tās var ātri degt,

—

tās var būt jutīgas pret sadursmi vai berzi,

—

tās var bīstami reaģēt ar citām vielām.”

Galvenā izcelsme

Nozīmīgas organisko peroksīdu izmantotājas ir plastmasas un kaučuka rūpniecība. Organiskie peroksīdi un organiskos persoksīdus saturoši maisījumi tiek izmantoti, piem., par akseleratoriem, aktivētājiem, katalizatoriem, šķērssaitētājiem, vulkanizētājiem, cietinātājiem, ierosinātājiem un veicinātājiem. Tos var izmantot arī par balināšanas līdzekļiem, (piem., miltu balināšanai), par aktīvām sastāvdaļām farmācijā un par antipirētiskiem sinerģistiem.

Piemērojamie AtS ieraksti

Uz atkritumiem, kuru sastāvā ir organiskie peroksīdi, var attiecināt daudzus ierakstus. Seko neizsmeļošs piemērojamu ierakstu saraksts: peroksīdi, piemēram, ūdeņraža peroksīds AB

16 09 03*

peroksīdi, piemēram, ūdeņraža peroksīds

AB

16 09 04*

oksidējošas vielas, kas nav minētas citur

AB

Visi iepriekš minētie ieraksti ir absolūtie ieraksti “Bīstams”, un attiecībā uz organiskos peroksīdus saturošiem atkritumiem tas nozīmē: ja uz tiem attiecināts kāds no šiem ierakstiem, tad, lai noteiktu, vai atkritumi nav klasificējami par bīstamiem, bīstamās īpašības nav jānovērtē. Tomēr bīstamo īpašību novērtējums būs nepieciešams, lai, piem., aizpildītu kravas pavadzīmi.

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti

Izlemjot, vai uz kādu no organiskajiem peroksīdiem attiecināt ierakstu SB vai SN, visrelevantākās bīstamās īpašības ir HP 1 un HP 3.

Nosakot HP 1 “Sprādzienbīstams” (3. pielikums, 3.1. iedaļa), jāņem vērā organisko peroksīdu robežvērtības. Atkritumi, kas satur organiskos peroksīdus, kuri klasificēti ar bīstamības apzīmējuma klasi H240 vai H241, jānovērtē attiecībā uz HP 1, izņemot gadījumus, kur ir spēkā šādi apgalvojumi:

—

sastāvā nav citu bīstamu vielu, uz kurām attiecināti 8. tabulas sarakstā minētie bīstamības apzīmējumu kodi (sk. 3. pielikuma 3.1. iedaļu), un

—

ir izpildīts viens no šādiem diviem kritērijiem:

—

ūdeņraža peroksīda saturs atkritumos ir > 1 %, bet ≤ 7 %, un pieejamais skābekļa saturs (Oi) organiskajā(-os) peroksīdā(-os) ir ≤ 0,5 %,

—

ūdeņraža peroksīda saturs atkritumos ir ≤ 1 %, un pieejamais skābekļa (Oi) saturs organiskajā(-os) peroksīdā(-os) ir ≤ 1 %.

Pieejamais skābekļa saturs Oi (%) jebkurā attiecīgajā organiskajā peroksīdā jāaprēķina saskaņā ar CLP regulas I pielikuma 2.15. iedaļu:

Oi (%) = Σ (16 × (ni × ci / mi))

kur:

 

ni: peroksigrupu skaits organiskā peroksīda i molekulā;

 

ci: organiskā peroksīda i koncentrācija atkritumos (masas %);

 

mi: organiskā peroksīda i molmasa.

 

“Σ” nozīmē, ka, ja atkritumu sastāvā ir vairāk nekā viens organiskais peroksīds, visu peroksīdu pieejamo skābekli skaita kopā. Tas aptver visus organiskos peroksīdus, ne vien tos, kas ir klasificēti par H240 vai H241.

Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentā sniegts piemērs, kā to rēķināt attiecībā uz metiletilperoksīdu; piemērs ir šāds. Metilperoksīda (C2H5-O-O-CH3) saturs atkritumos ir 2,9 % un ūdeņraža peroksīda saturs ir 3 %. Ūdeņraža peroksīda koncentrācija ir > 1 % un ≤ 7 % (sk. iepriekš minētos kritērijus). Metiletilperoksīda molekulmasa ir 76 g (tātad “mi” ir 76), un tam ir viena funkcionāla peroksīdgrupa (tātad “ni” ir 1). Šīs vērtības piemērojot formulā “Oi (%) = Σ (16 × (ni × ci / mi))” attiecībā uz 2,9 % koncentrāciju (“ci”) atkritumos, pieejamais skābekļa saturs (Oi) metilperoksīdā ir 0,61 % (16 × 1 × 2,9 / 76). Tas pārsniedz kritērija (i) pieejamā skābekļa sliekšņvērtību 0,5 %, tātad ir jāattiecina HP 1.

Organiskie peroksīdi īpaši jāņem vērā, nosakot HP 3 “Uzliesmojošs”. Atkritumiem, kas satur pašreaģējošas vielas vai organiskos peroksīdus, kuri klasificēti par H240 vai H241, var piemist bīstamā īpašība HP 3 “Uzliesmojošs”, kas izriet no novērtējuma HP 1 “Sprādzienbīstams”, kura dēļ visus attiecīgos atkritumus kopumā klasificē par H242. Papildinformāciju lūdzam skatīt 3.3. iedaļā.

CLP regulai atbilstoši papildu norādījumi par organiskajiem peroksīdiem atrodami vai nu pašā CLP regulā, vai tai atbilstošajā tehnisko norādījumu paziņojumā (turpmāk “The ECHA CLP Guidance” (“ECHA norādījumi par CLP”) (29)).

1.4.8.   Gumijas atkritumi

Piemērā, kas seko, sniegti vispārīgi norādījumi par gumijas atkritumu klasificēšanu.

Vispārīga informācija

Gumijas atkritumi galvenokārt ir nolietotu riepu un nolietotu parastu gumijas preču atkritumprodukti.

Galvenā izcelsme

2013. gadā saražotais riepu un parastu gumijas preču daudzums bija attiecīgi ~4,67 miljoni tonnu un ~2,57 miljoni tonnu. Gumijas atkritumi būtiskos apmēros rodas no riepām un parastām gumijas precēm. 2012. gadā nolietoto riepu daudzums sasniedza 2765 kt. Par parastām gumijas precēm informācija nav pieejama (30).

Piemērojamie AtS ieraksti

Sarakstā, kas seko, neizsmeļoši sakopoti galvenie ieraksti, kas piemērojami atkritumiem, kuri satur gumiju un riepas (un arī citus organiskus atkritumus).

16 01 03

nolietotas riepas

AN

16 03 05*

organiskie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

SB

16 03 06

organiskie atkritumi, kas nav minēti 16 03 05. pozīcijā

SN

19 12 04

plastmasa un kaučuks

AN

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti

Uz lielāko daļu gumijas atkritumu ir attiecināti ieraksti AN. Atkritumu kods 16 03 06 ir SN ieraksts SB ierakstam 16 03 05* (organiskie atkritumi, kas satur bīstamas vielas) 16. nodaļas (atkritumi, kas nav minēti citur) 16 03. apakšnodaļā (specifikācijām neatbilstīgas partijas un nelietoti izstrādājumi). Šo ierakstu “Bīstams” var izmantot attiecībā uz nelietotiem gumijas izstrādājumiem ar eļļām vai šķīdinātājiem vai attiecībā uz specifikācijām neatbilstošām gumijas partijām, kas piesārņotas, piem., ar eļļām vai šķīdinātājiem. Ja nav palicis citu iespēju, uz gumijas atkritumiem, kas radušies plastmasas, sintētiskās gumijas un mākslīgo šķiedru ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā, var attiecināt atkritumu kodu 07 02 99.

1.4.9.   Plastmasas atkritumi

Piemērā, kas seko, sniegti vispārīgi norādījumi par plastmasas atkritumu klasificēšanu.

Vispārīga informācija

Plastmasa ir organiska cietviela, kuras sastāvu galvenokārt veido lielmolekulāra polimēra vai šādu polimēru kombinācijas ar tādām citām vielām kā piedevas, stabilizētāji, pildvielas utt. Polimērs ir daudzu atkārtojošos molekulāru vienību jeb monomēru ķēde. Plastmasas monomēri ir dabiski vai sintētiski organiskie savienojumi. Dažkārt par tirdzniecībai paredzēta polimēra sinonīmu izmanto terminu “sveķi” (31).

Galvenā izcelsme

ES ir viena no pasaules galvenajām plastmasas ražotājām, un 2012. gadā tā saražoja aptuveni 57 miljonus tonnu plastmasas. Pārstrādes pieprasījums Savienībā 2012. gadā bija aptuveni 46 miljoni tonnu, savukārt patērētāju izlietotās plastmasas atkritumu apjoms bija aptuveni 25 miljoni tonnu (32).

Plastmasas atkritumi rodas no nolietotiem plastmasas izstrādājumiem rūpniecībā vai mājsaimniecībā. Lielākā daļa patērētāju izlietotās plastmasas atkritumu rodas no plastmasas iepakojuma. Citas īpaši svarīgas jomas ir: celtniecība un būvniecība, transporta mašīnbūve, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un lauksaimniecība (33).

Piemērojamie AtS ieraksti

Seko neizsmeļošs tādu galveno ierakstu saraksts, kas piemērojami atkritumiem, kuri satur plastmasu.

Plastmasas iepakojums

15 01 02

plastmasas iepakojums

SN

15 01 05

iepakojums no kompozītmateriāliem

SN

15 01 06

jauktais iepakojums

SN

15 01 10*

iepakojums, kas satur bīstamu vielu atlikumus vai kas ir ar tām piesārņots

SB

Būvniecībā un būvju nojaukšanā radušies plastmasas atkritumi

17 02 03

plastmasa

SN

17 02 04*

stikls, plastmasa un koksne, kas satur bīstamas vielas vai kas ar tām piesārņoti

SB

Ieraksti, kuri aptver (var aptvert) plastmasu, bet kuros plastmasa nav tieši minēta, piemēram:

17 04 10*

kabeļi, kas satur naftas produktus, akmeņogļu darvu un citas bīstamas vielas

SB

17 04 11

kabeļi, kas nav minēti 17 04 10. pozīcijā

SN

17 06 03*

citi izolācijas materiāli, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur

SB

17 06 04

izolācijas materiāli, kas nav minēti 17 06 01. un 17 06 03. pozīcijā

SN

17 09 03*

citi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi (tostarp jaukti atkritumi), kas satur bīstamas vielas

SB

17 09 04

būvniecības un būvju nojaukšanas jauktie atkritumi, kas nav minēti 17 09 01., 17 09 02. un 17 09 03. pozīcijā

SN

Plastmasas atkritumi no automobiļu iekārtām

16 01 19

plastmasa

AN

19 10 03*

vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas satur bīstamas vielas

SB

19 10 04

vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas nav minēti 19 10 03. pozīcijā

SN

Plastmasas elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

19 12 04

plastmasa un kaučuks

AN

Ieraksti, kuri aptver (var aptvert) plastmasu, bet kuros plastmasa nav tieši minēta, piemēram:

16 02 15*

bīstamas detaļas, kas noņemtas no nederīgām iekārtām

 

16 02 16

no nederīgām iekārtām noņemtas detaļas, kas nav minētas 16 02 15. pozīcijā

 

19 10 03*

vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas satur bīstamas vielas

SB

19 10 04

vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas nav minēti 19 10 03. pozīcijā

SN

19 10 05*

citas frakcijas, kas satur bīstamas vielas

SB

19 10 06

citas frakcijas, kas nav minētas 19 10 05. pozīcijā

SN

19 12 11*

citi atkritumi (ieskaitot materiālu maisījumus), kas radušies tādu atkritumu mehāniskā apstrādē, kuri satur bīstamas vielas

SB

19 12 04

plastmasa un kaučuks

SN

19 12 12

citi atkritumi (ieskaitot materiālu maisījumus), kas radušies tādu atkritumu mehāniskā apstrādē, kuri nav minēti 19 12 11. pozīcijā

SN

Lauksaimniecība

02 01 04

plastmasas atkritumi (izņemot iepakojumu)

AN

Neskaitot iepriekš minētās nozares, dažādās AtS nodaļās atrodami arī citi ieraksti, kas attiecas uz plastmasu. Piemēri:

07 02 13

plastmasas atkritumi

AN

07 02 16*

atkritumi, kas satur bīstamus silikonus

SB

07 02 17

atkritumi, kas satur silikonus un kas nav minēti 07 02 16. pozīcijā

SN

12 01 05

plastmasas slīpēšanas un virpošanas atkritumi

AN

12 01 16*

virsmu tīrīšanai izmantotās smiltis, kas satur bīstamas vielas

SB

12 01 17

virsmu tīrīšanai izmantotās smiltis, kas nav minētas 12 01 16. pozīcijā

SN

20 01 39

plastmasa

AN

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti

Plastmasai plastmasas matricas sastāvā ir ne tikai plastmasas polimēri, bet arī daždažādas piedevas, kas uzlabo galaprodukta funkcionalitāti un izmantojamību vai apstrādājamību. Piedevas ir citāda tādu speciālo ķīmisko vielu grupa, kuras pirms apstrādes vai apstrādes gaitā iestrādātas plastmasas matricā vai ar kurām pēc apstrādes pārklāta galaproduktu virsma (34).

Konkrēti plastmasas atkritumi, uz kuriem var attiecināt spoguļierakstu, var būt bīstami to sastāvā esošo piedevu dēļ vai arī tāpēc, ka atkritumi ir piesārņoti ar bīstamām vielām, piem., eļļām vai šķīdinātājiem.

Parasti plastmasas atkritumu sakarā relevantās piedevas ir, piemēram, stabilizētāji vai pigmenti (piem., kadmijs, hroms, svina vai alvas savienojumi, BPA, nonilfenola savienojumi), antipirēni (dažādi SCCP, MCCP, PBDE, HBCD utt.), plastifikatori (ftalāti, dažādi SCCP, MCCP utt.), kā arī dažādas citas iespējamas piedevas (35).

Jāņem vērā, ka atkritumu kods 15 01 10* “Bīstams” var būt, pirmkārt, tāpēc, ka bīstams ir iepakojums, ja tas satur bīstamu vielu atliekas (kas parasti nav plastmasas) VAI, otrkārt, tāpēc, ka bīstamas vielas satur pati plastmasa (no kā izgatavots iepakojums) (sk. arī iepakojuma atkritumu piemēru augstāk 1.3.1. iedaļā).

1.4.10.   NOP atkritumi

Piemērā, kas seko, sniegti vispārīgi norādījumi par noturīgus organiskos piesārņotājus (NOP) saturošu atkritumu klasificēšanu.

Vispārīga informācija

Noturīgi organiskie piesārņotāji (NOP) ir organiskas ķīmiskās vielas. Tām piemīt tāda īpaša fizikālu un ķīmisku īpašību kombinācija, ka, nonākuši vidē, šie piesārņotāji saglabājas ilgu laiku, plaši izplatās, uzkrājas dzīvo organismu, arī cilvēku, taukaudos un ir toksiski gan cilvēkam, gan savvaļas dzīvniekiem.

Galvenā izcelsme

NOP ir vairākas atšķirīgas vielas vai vielu grupas ar dažādu izcelsmi. Daudzi NOP ir vai ir bijuši apzināti ražoti pesticīdi vai rūpniecības ķimikālijas, kas ir izmantoti dažādām tehniskām vai lauksaimnieciskām vajadzībām. Citi NOP ir radušies netīši, piemēram, ir ražošanas vai dedzināšanas procesu blakusprodukti.

Atkritumu klasificēšanā vērā ņemamie aspekti

Stokholmas Konvencija par NOP un ANO Eiropas ekonomikas komisijas konvencijas “Par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos” (CLRTAP) protokols ir starptautiski instrumenti, kuriem pievienotie NOP vielu saraksti tiek pastāvīgi grozīti. Tiklīdz konvencijā kādas vielas/vielu grupas tiek no jauna klasificētas par NOP, tās tiek iekļautas NOP regulā.

Iepriekš minētajā NOP regulā ir konkrēti ar atkritumiem saistīti noteikumi. Saskaņā ar 7. pantu atkritumi, kas sastāv no NOP, tos satur vai ir ar tiem piesārņoti virs iepriekš minētajām konkrētajām robežvērtībām (7. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā koncentrācijas robeža jeb tā dēvētā “zemā NOP satura robežvērtība”) bez liekas kavēšanās un saskaņā ar NOP regulā paredzētajiem noteikumiem jālikvidē vai jāreģenerē tā, lai nodrošinātu, ka NOP saturs ir iznīcināts vai neatgriezeniski pārveidots un atlikušajiem atkritumiem un atliekām nav NOP īpašību. Ir aizliegtas likvidēšanas vai reģenerācijas darbības, kas var novest pie šo NOP reģenerācijas, otrreizējas pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas.

Saskaņā ar Atkritumu sarakstu attiecībā uz spoguļierakstiem ir spēkā šādi nosacījumi:

“Par bīstamiem klasificē atkritumus, kas satur polihlordibenzo-p-dioksīnus un polihlordibenzofurānus (PHDD/PHDF), DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis (4-hlorfenil)etāns), hlordānu, heksahlorcikloheksānus (ieskaitot lindānu), dieldrīnu, endrīnu, heptahloru, heksahlorbenzolu, hlordekonu, aldrīnu, pentahlorbenzolu, mireksu, toksafēnu, heksabrombifenilus un/vai PHB koncentrācijās, kas pārsniedz robežvērtības, kuras norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV pielikumā.”

Tādējādi atkritumi, kas Atkritumu saraksta 2. punkta 3. ievilkumā minētos NOP satur koncentrācijās, kuras pārsniedz NOP regulā noteiktās robežvērtības, jāklasificē par bīstamiem (sal. ar 7. tabulu). Tādu atkritumu gadījumā, kuri satur citus NOP, bīstamība būtu jānovērtē, izmantojot koncentrācijas robežvērtības, kas norādītas APD III pielikumā.

7. tabula

NOP regulā noteiktās robežvērtības attiecībā uz Atkritumu sarakstā norādītajiem NOP

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

7. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā robežkoncentrācija

Polihlordibenzo-p-dioksīni un polihlordibenzofurāni (PCDD/PCDF)

 

 

15 μg/kg (36)

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns)

50-29-3

200-024-3

50 mg/kg

Hlordāns

57-74-9

200-349-0

50 mg/kg

Heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu

58-89-9

210-168-9

50 mg/kg

319-84-6

200-401-2

319-85-7

206-270-8

608-73-1

206-271-3

Dieldrīns

60-57-1

200-484-5

50 mg/kg

Endrīns

72-20-8

200-775-7

50 mg/kg

Heptahlors

76-44-8

200-962-3

50 mg/kg

Heksahlorbenzols

118-74-1

200-273-9

50 mg/kg

Hlordekons

143-50-0

205-601-3

50 mg/kg

Aldrīns

309-00-2

206-215-8

50 mg/kg

Pentahlorbenzols

608-93-5

210-172-5

50 mg/kg

Polihlorbifenili (PCB)

1336-36-3 un citi

215-648-1

50 mg/kg (37)

Mirekss

2385-85-5

219-196-6

50 mg/kg

Toksafēns

8001-35-2

232-283-3

50 mg/kg

Heksabrombifenils

36355-01-8

252-994-2

50 mg/kg

Atkritumi, uz kuriem attiecas NOP regulas 7. pantā paredzētie pienākumi, jo šajos atkritumos NOP koncentrācijas pārsniedz zemo NOP satura robežvērtību, ne vienmēr ir bīstami atkritumi. Piemēram, atkritumi, kuru sastāvā ir pentaBDE (vēsturiski galvenokārt lietots elastīgās PUR putās transporta mašīnbūvei un polsterēšanas vajadzībām) 5 % koncentrācijā, saskaņā ar NOP regulas 7. pantu (NOP un BDE summārā koncentrācijas robežvērtība ir 0,1 %) būtu jāapstrādā, bet tie nav bīstami atkritumi (robežvērtība attiecībā uz pentaBDE ir 10 %). Jāņem vērā, ka ražotājiem un atkritumu īpašniekiem visi pienākumi, kas izriet no NOP regulas, jāizpilda neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar AtS veiktas klasificēšanas rezultātā atkritumi tiek vai netiek uzskatīti par bīstamiem.

Lūdzam ievērot, ka attiecībā uz atkritumiem, kas par bīstamiem klasificēti tikai NOP satura dēļ, varētu būt grūti aizpildīt kravas pavadzīmes, jo parasti jāreģistrē un jāziņo bīstamās īpašības no HP 1 līdz HP 15.

(1)  Lūdzam skatīt, piem., ierakstus, kas tabulā iezīmēti ar A, B un C. No šā dokumenta interpretācijas atšķiras ar “A” iezīmēto ierakstu interpretācija Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentā, sk. http://www.bmub.bund.de/fileadmin/bmu-import/files/abfallwirtschaft/downloads/application/pdf/avv_erlaeuterungen.pdf. No šā dokumenta interpretācijas atšķiras ar “B” iezīmēto ierakstu interpretācija Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentā, sk. https://www.gov.uk/government/publications/waste-classification-technical-guidance. “C”: Dažās dalībvalstīs ieraksti “xx xx 99” tiek uzskatīti par spoguļierakstiem “Nebīstams” (SN), sk. Classification réglementaire des déchets – Guide d'application pour la caractérisation en dangerosité/http://www.ineris.fr/centredoc/rapport-drc-15-149793-06416a-guidehp-vf2-1456135314.pdf.

(2)  Ieraksts iekļauts ar Lēmumu 2014/955/ES.

(3)  Ieraksts iekļauts ar Lēmumu 2014/955/ES.

(4)  Ieraksts iekļauts ar Lēmumu 2014/955/ES.

(5)  Ieraksts iekļauts ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES.

Starp elektrisko un elektronisko ierīču bīstamajām detaļām (#) var būt arī 16 06. pozīcijā minētie akumulatori un baterijas, kas klasificēti kā bīstami; dzīvsudraba releji, stikla atkritumi no katodu staru lampām, citu veidu aktivēta stikla atkritumi u. c.

(6)  DRAFT Waste Classification – Guidance on the classification and assessment of waste (1st edition 2015) Technical Guidance WM3, Natural Resources Wales, Skotijas Vides aizsardzības aģentūra (SEPA), Ziemeļīrijas Vides aģentūra (NIEA), Vides aģentūra, pieejams: https://www.gov.uk/government/publications/waste-classification-technical-guidance.

(7)  Openbare Vlaamse Afvalstoffen Maatschappij (OVAM) (2015): Europese afvalstoffenlijst EURAL Handleiding, Mechelen, Beļģija.

(8)  Balstoties uz: Natural Resources Wales, Skotijas Vides aizsardzības aģentūra (SEPA), Ziemeļīrijas Vides aģentūra (NIEA), Vides aģentūra (2015): DRAFT Waste Classification – Guidance on the classification and assessment of waste (1st edition 2015) Technical Guidance WM3, informācija pieejama lapā: https://www.gov.uk/government/publications/waste-classification-technical-guidance, visā dokumentā saukts “Apvienotās Karalistes Norādījumu dokuments”).

(9)  Papildinformācija par apstrādes posmiem un tajos radītām frakcijām sniegta Bādenes–Virtembergas Vides un transporta ministrijas rokasgrāmatā (2003) How to apply the European Waste List 2001/118/EC, Štutgarte (Vācija), pieejams lapā: http://abag-itm.de/fileadmin/Dateien/ABAG/Informationsschriften/Band_B/Band_B_englisch.pdf.

(10)  Openbare Vlaamse Afvalstoffen Maatschappij (OVAM) (2015): Europese afvalstoffenlijst EURAL Handleiding, Mehelene, Beļģija, kas šeit viscaur dēvēts par “OVAM Norādījumu dokumentu”.

(11)  Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras informācija (2008): Polycyclic Aromatic Hydrocarbons (PAHs) (“Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)”), pieejams: http://www.epa.gov/osw/hazard/wastemin/minimize/factshts/pahs.pdf.

(12)  Eiropas Vides aģentūra (EVA) – Vides terminoloģijas un meklēšanas dienests (ETSA) (2015), pieejams tīmekļvietnē: http://glossary.eea.europa.eu/, skatīts 4.7.2015.

(13)  Turpat, 12. lpp.

(14)  Turpat, 11. lpp.

(15)  Agency for Toxic Substances and Disease Registry (Toksisko vielu un slimību reģistra aģentūra, ATSDR), ASV Veselības departaments (2014): BTEX – Benzene, Toluene, Ethylbenzene and Xylenes, informācija lapā: http://www.odh.ohio.gov/~/media/ODH/ASSETS/Files/eh/HAS/btex.ashx.

(16)  Turpat, 12. lpp.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.).

(18)  Lūdzam skatīt Eiropas Vides aģentūras dokumentu (2014): Ozone-depleting substances 2013 – Aggregated data reported by companies on the import, export, production, destruction and feedstock and process agent use of ozone-depleting substances in the European Union, informācija pieejama lapā: http://www.eea.europa.eu/publications/ozone-depleting-substances-2013.

(19)  1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīva 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.).

(21)  OVAM Norādījumu dokuments.

(22)  Eiropā šīs darbības ir aizliegtas. Tādēļ ierakstam atkritumu klasificēšanas sakarā vairs nav lielas jēgas.

(23)  Eiropas Vides aģentūra (EVA) – Vides terminoloģijas un meklēšanas dienests (ETSA) (2015), pieejams tīmekļvietnē: http://glossary.eea.europa.eu/, skatīts 4.7.2015.

(24)  Turpat, 21. lpp.

(25)  Asphalt Institute un Eurobitume (2015): The Bitumen Industry – A Global Perspective, pieejams lapā: http://eurobitume.eu/pdf/The_bitumen_industry/The_bitumen_Industry.html.

(26)  Turpat, 25. lpp.

(27)  Šajā iedaļā sniegtā informācija cita starpā tika iegūta no David O'Farrell, Kambrijas grāfistes padome (2011): Dealing with tar bound arisings, pieejams lapā: http://www.soci.org/~/media/Files/Conference%20Downloads/2011/Recycling%20and%20Re%20using%20Asphalt%20Mar%2011/David_OFarrell_Presentation.ashx.

(28)  Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentu.

(29)  CLP regulā minētas konkrētas testēšanas metodes (testu rinda no A līdz H, kas aprakstīta UN RTDG (ANO Testu un kritēriju rokasgrāmatas Ieteikumi par bīstamo preču pārvadāšanu) II daļā). Sīkāka informācija atrodama Guidance on the application of the CLP Criteria (“Norādījumos par CLP kritēriju piemērošanu”), jaunākā versija (2017. gada jūlijs) pieejama lapā https://echa.europa.eu/documents/10162/23036412/clp_en.pdf/58b5dc6d-ac2a-4910-9702-e9e1f5051cc5.

(30)  European Tyre and Rubber Industry informācija (2014).

(31)  Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs (2014): End of waste criteria for waste plastics for conversion. Tehniskais priekšlikums. Final draft report, KPC ĢD, IPTS, Seviļa, Spānija.

(32)  Plastic Europe (2013): Plastics the facts 2013. An analysis of European latest plastics production, demand and waste data.

(33)  Turpat.

(34)  Jan J. C. Bart (2005): Additives in Polymers: Industrial Analysis and Applications, Wiley.

(35)  Detalizētu informāciju sk. Eiropas Komisijas publicētajā Study to assess possibility of granting a derogation given to specific types of plastic and rubber waste in the EU waste list, BIPRO, 2015.

(36)  Robežvērtību aprēķina kā PCDD un PCDF daudzumu saskaņā ar toksiskuma ekvivalences koeficientiem (TEF), kā norādīts Regulā (EK) Nr. 850/2004.

(37)  Attiecīgā gadījumā izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto rēķināšanas metodi.

2. PIELIKUMS

Datu avoti un bāze informācijai par bīstamajām vielām

Pēc tam, kad analīzē noskaidrots, kādas vielas ir attiecīgo atkritumu sastāvā, ir jāanalizē, vai identificētās vielas ir bīstamas un kā ir noteikta to ķīmiskā klasifikācija. 2. pielikumā ir norādījumi par abiem šiem jautājumiem: noteikto vielu bīstamības pārbaudi, kā arī to klasifikāciju. Aprakstīti arī relevanto datu avoti. Svarīgākie informācijas avoti ir norādīti 5. attēlā: pelēkajā izcēlumā sniegta atsauce uz šā dokumenta attiecīgo nodaļu, bet zilajā izcēlumā – uz oficiālo avotu. Attiecīgajās iedaļās turpmākajā tekstā ir sniegts plašāks skaidrojums par datu avotiem, tostarp informācija par to hierarhisko secību.

Image

2.1.    Vielu klasificēšana par bīstamām saskaņā ar CLP regulu

Daudzos gadījumos noteicošais kritērijs ieraksta SB vai SN attiecināšanai ir “bīstamo vielu” klātbūtne saskaņā ar HP kritērijiem un saistītajām robežvērtībām, kas norādītas APD III pielikumā (sīkāku informāciju sk. šā dokumenta 3. pielikumā). ES CLP regula paredz kritērijus, pēc kuriem novērtēt to fizisko apdraudējumu, kā arī apdraudējumu cilvēka veselībai un videi, kuru rada vielas. Bīstama viela ir viela, kurai, veicot klasificēšanu ar CLP regulas palīdzību, ir piešķirts bīstamības apzīmējuma kods. Informāciju par to, kādi bīstamības apzīmējuma kodi vielām ir piešķirti, ir iegūstama no harmonizētām klasifikācijām. Ja tās nav pieejamas, šo informāciju var daļēji iegūt arī no pašklasifikācijas (par kuras izmantošanu atbild uzņēmums un uz kuru attiecas kompetento iestāžu kontrole, ņemot vērā apstākli, ka pašklasifikācija nav harmonizēta), kā aprakstīts turpmākajās iedaļās.

2.1.1.   Harmonizētā vielu klasifikācija

Dažas vielas ir klasificētas ar ES līmenī pieņemtu oficiālu lēmumu. Šādā gadījumā runā par “harmonizētām klasifikācijām”; tās ir norādītas CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3. tabulas sarakstā.

Harmonizētā klasifikācija sniedz informāciju par vielas ķīmisko klasifikāciju un marķēšanu.

Bīstamības kods

Kods, kas piešķirts bīstamības klasei un kategorijai. Piemēram, kancerogēns varētu būt apzīmēts ar “H350” vai “H351”.

Bīstamības klase

Bīstamības daba. Piemēram, kancerogēns ir “Carc.”.

Bīstamības kategorija

Bīstamības klases apakškategorija, kas atspoguļo bīstamības smagumu. Piemēram, kancerogēns varētu būt “1A”, “1B” vai “2”.

CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā norādītajām bīstamības klasēm un kategorijām ir augstāks juridisks spēks nekā visiem citiem informācijas avotiem par bīstamības klasēm un kategorijām, un klasifikācijas nolūkos jāizmanto tieši tās. Jāievēro, ka harmonizēta klasifikācija var būt nepilnīga, ja tā aptver tikai sarakstā norādītās bīstamības klases un kategorijas. Informāciju par terminoloģiju sk. “ECHA norādījumos par CLP”.

Pielāgojoties tehniskajam progresam, CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3. tabula tiek pastāvīgi atjaunināta. Tā ietver divus harmonizētas klasifikācijas veidus:

—

harmonizētās klasifikācijas attiecībā uz konkrētām vielām (piem., svina hromāts) un

—

harmonizētas grupu klasifikācijas (piemēram, svina savienojumi).

Harmonizētās klasifikācijas ir atrodamas Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) kārtotajā klasifikācijas un marķēšanas reģistrā (sal. ar 2.1.3. iedaļu). Ja konkrētai vielai ir kāda harmonizēta klasifikācija, tai ir lielāks spēks nekā harmonizētām grupu klasifikācijām.

2.1.2.   Pašklasifikācija

Vielu ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem ir pienākums veikt pašklasifikāciju atbilstoši CLP regulai (kā prasīts CLP, kā arī REACH vielu reģistrācijas satvarā), šajā nolūkā piemērojot CLP klasifikācijas kritērijus.

Vienai un tai pašai vielai iespējamas vairākas klasifikācijas, ja:

—

atšķiras tirgū laistās vielas sastāvs, forma vai fizikālais stāvoklis,

—

ražotājs vai sagatavotājs konstatējis, ka nepietiek informācijas bīstamības klases vai kategorijas noteikšanai (par ko tie ziņos kā par “nepietiekamiem datiem”, “nepārliecinošiem datiem” vai “pārliecinošiem, bet nepietiekamiem klasifikācijas veikšanai”),

—

ražotājam, importētājam vai pakārtotajam lietotājam ir piekļuve atšķirīgiem datiem, papildu datiem vai tas šādus datus ir radījis.

Pašklasifikāciju var izmantot, lai noskaidrotu, kādas bīstamības klases un kategorijas citi ziņotāji jau identificējuši jau papildus harmonizētajai klasifikācijai. Šiem datiem būtu jākalpo par vispārīgas informācijas bāzi. Jo īpaši ieteicams pārbaudīt pašklasifikācijas, kurām ir visvairāk ziņotāju. Tiek strādāts pie tā, lai panāktu, ka ziņotāji par pašklasifikācijām vienojas. Tomēr ja harmonizēta klasifikācijas nav, savukārt ir pieejamas tikai attiecīgo vielu pašklasifikācijas, atkritumu īpašniekam ir jādara viss iespējamais, lai klasifikāciju noteiktu, pamatojoties uz Klasificēšanas un marķēšanas reģistrā publicētajām pašklasifikācijām un jo īpaši ņemot vērā klasifikāciju, kas ar attiecīgās vielas vai maisījuma drošības datu lapas starpniecību nodota uzņēmumam, kurš atkritumus radījis.

2.1.3.   Klasificēšanas un marķēšanas reģistrs kā pētniecības instruments

ECHA kārtoto Klasificēšanas un marķēšanas reģistru (1) var izmantot, lai meklētu atkritumu klasifikācijas sakarā nozīmīgu vielu vai vielu grupu klasifikāciju, (un lai attiecīgā gadījumā šo informāciju pārbaudītu). Šis reģistrs, saturēdams CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3. tabulas informāciju, paver iespēju ērti meklēt vielu vai vielu grupu harmonizētu klasifikāciju. Tas satur arī pašklasifikācijas, kas veiktas vielu reģistrēšanā saskaņā ar REACH, kā arī paziņojumus par nereģistrētām vielām (piem., kas importētas nelielā daudzumā un tāpēc importētājam tās nav bijis jāreģistrē). Ja Klasificēšanas un marķēšanas reģistrā nav ziņots par harmonizētu klasifikāciju un ir sniegta informācija par vairāk nekā vienu pašklasifikāciju, no Klasificēšanas un marķēšanas reģistra iegūto informāciju var palīdzēt pamatot ECHA reģistrēto vielu datubāze (2).

Turklāt Klasificēšanas un marķēšanas reģistrs ir tulkots visās ES valodās.

Tomēr būtu jāatgādina, ka Klasificēšanas un marķēšanas reģistra saturs tiek regulāri grozīts, tāpēc tas būtu jāņem vērā piesardzīgi (piem., Klasificēšanas un marķēšanas reģistrā pastāvīgi rit darbs pie vielu klasifikācijas konverģences).

Turpmāk sniegts piemērs par harmonizētu ierakstu attiecībā uz svina hromātu (CAS Nr. 7758-97-6) Klasificēšanas un marķēšanas reģistrā.

Image

Kā norādīts 6. attēlā, svina hromāts ir klasificēts šādi:

—

Carc. 1B

H350

—

Repr. 1A

H360Df

—

STOT RE 2

H373**

—

Aquatic Acute 1

H400

—

Aquatic Chronic 1

H410

Lai noteiktu, vai attiecīgajiem atkritumiem, ņemot vērā to sastāvā esošo bīstamo vielu, proti, svina hromātu, piemīt bīstamas īpašības (sk. 3.2.2. nodaļu un 3. pielikumu), ir jāņem vērā informācija par svina hromāta bīstamības klasi, bīstamības kategoriju un bīstamības apzīmējuma kodu.

2.2.    Informācija par vielu/maisījumu, kuri kļūst par atkritumiem, sastāvu, īpašībām un atkritumu apsaimniekošanu

Attiecībā uz vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar CLP ir klasificētas par bīstamām, kā arī attiecībā uz neklasificētiem maisījumiem, kuru saturā bīstamas vielas pārsniedz noteiktas robežvērtības, piegādātājiem jānodrošina drošības datu lapas. Drošības datu lapām jāatbilst noteiktām prasībām un formātam, kas noteikts REACH regulas 31. pantā. Drošības datu lapām ir jāietver informācija:

—

par vielas vai maisījuma klasifikāciju saskaņā ar CLP regulas II sadaļu (drošības datu lapas 2. iedaļa); tā var būt harmonizēta klasifikācija vai pašklasifikācija (sk. 2.1. iedaļu),

—

par sastāvu/sastāvdaļām (drošības datu lapas 3. iedaļa),

—

par apsvērumiem attiecībā uz atkritumu apglabāšanu (drošības datu lapas 13. iedaļa),

—

par ekspozīcijas scenārijiem (pielikumā).

Ja ir pieejama šī informācija, drošības datu lapa var noderēt par informācijas rīku turpmākiem novērtējuma soļiem, kas saskaņā ar AtS ir jāveic klasificēšanā, tiklīdz konkrēts produkts ir kļuvis par atkritumiem.

Ja produkts, kas kļūst par atkritumiem, ir divu vai vairāku vielu maisījums (piem., krāsas kārba), vispār vērtīgs informācijas avots ir informācija par maisījuma klasifikāciju, turklāt ir jāizmanto atsevišķu sastāvā esošo vielu klasifikācijas, nevis maisījuma vispārējā ķīmiskā klasifikācija. Maisījumu drošības datu lapas 3. iedaļa paredz CLP atbilstīgas klasifikācijas atsevišķām bīstamām maisījuma sastāvdaļām. Šo informāciju iespējams pārbaudīt vai papildināt, meklējot Klasificēšanas un marķēšanas reģistrā (sk. 2.1.3. iedaļu).

Tādu vielu un maisījumu gadījumā, par kurām drošības datu lapa nav obligāti jāsniedz, kā arī izstrādājumu gadījumā var būt pieejamas brīvprātīgi sagatavotas informācijas lapas, kas neatbilst drošības datu lapai, bet var sniegt informāciju par sastāvu un ieteicamajām atkritumu apglabāšanas praksēm.

Ieteicams veikt papildu pārbaudes, ja:

—

sniegtā informācija varētu būt novecojusi (produkts tiek izmests daudz vēlāk pēc tā pēdējās piegādes),

—

ir jebkāds iemesls pieņemt, ka informācija ir nepilnīga, neadekvāta vai neprecīza,

—

informācija par atkritumu rašanās procesu liecina, ka atkritumu sastāvā varētu būt citas vielas (piemēram, piesārņotāji), kas drošības datu lapā nav ietvertas.

2.3.    Citi informācijas avoti

Papildus iepriekšējās nodaļās minētajiem informācijas avotiem var būt arī cita noderīga literatūra par to vielu klātbūtni un saturu, kas varētu būt atkritumu sastāvā. Lēmums par to, kādus avotus skatīt, jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi. Vispār ir iespējami šādi piemēri:

—

LPTP dokumenti,

—

ražošanas procesa rokasgrāmatas,

—

ASV Vides aizsardzības aģentūras nozaru biļeteni,

—

atkritumu radītāja sniegta informācija par procesu un vielām (procesa apraksti),

—

datubāzes par noteiktu atkritumu tipisko sastāvu (3).

(1)  http://echa.europa.eu/regulations/clp/cl-inventory

(2)  http://echa.europa.eu/de/information-on-chemicals/registered-substances

(3)  Būtu jāņem vērā, ka dažās dalībvalstīs, piemēram, Vācijā, datubāzes, kurās īpaši minēts atkritumu plūsmu sastāvs, fizikālķīmiskās īpašības un klasifikācija, ir pieejamas publiski.

3. PIELIKUMS

Konkrētas pieejas bīstamības īpašību (no HP 1 līdz HP 5) noteikšanai

3.1.    HP 1 noteikšana: “Sprādzienbīstams”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 1 “Sprādzienbīstams” ir definēta šādi:

“atkritumi, kas ar ķīmiskas reakcijas starpniecību spēj radīt tādas temperatūras un spiediena gāzi tādā ātrumā, ka var nodarīt kaitējumu apkārtējai videi. Tiem pieskaitāmi pirotehnikas atkritumi, sprādzienbīstami organisko peroksīdu atkritumi un sprādzienbīstami pašreaģējoši atkritumi.”

Attiecībā uz HP 1 ir svarīgi ņemt vērā, ka no APD piemērošanas jomas ir izslēgti “nederīgu sprāgstvielu atkritumi” (sk. 3.1.1. iedaļu). Tādēļ ir ieteicams pārbaudīt, vai uz attiecīgajiem atkritumiem attiecas APD noteikumi un AtS.

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 1. tabulā ] [sk. šā dokumenta 8. tabulu], atkritumus saskaņā ar testēšanas metodēm vajadzības un samērīgā gadījumā novērtē par HP 1. Ja vielas, maisījuma vai izstrādājuma klātbūtne norāda, ka atkritumi ir sprādzienbīstami, tos klasificē par bīstamiem ar HP 1.”

Atkritumus, kas satur vielas, kuras 8. tabulā klasificētas ar bīstamības klasi, kategorijas kodu (kodiem) un bīstamības apzīmējuma kodu (kodiem), var testēt, lai noteiktu, vai tiem tiešām piemīt šī bīstamā īpašība. Pretējā gadījumā atkritumus, kuru sastāvā ir šīs vielas, var vienkārši uzskatīt par bīstamiem ar HP 1.

8. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 1 “Sprādzienbīstams”

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Unst. Expl.

H200

Nestabilas sprāgstvielas

Expl. 1.1

H201

Sprādzienbīstams; masveida eksplozijas bīstamība

Expl. 1.2

H202

Sprādzienbīstams, augsta izmetbīstamība

Expl. 1.3

H203

Sprādzienbīstams; ugunsbīstamība, triecienviļņa bīstamība vai izmetbīstamība

Expl. 1.4

H204

Ugunsbīstamība vai izmetbīstamība

Self-react. A

H240

Sakaršana var izraisīt eksploziju

Org. Perox. A

Self-react. B.

H241

Sakaršana var izraisīt degšanu vai eksploziju

Org. Perox. B.

Ja ir zināms, ka produkts, kas ir kļuvis par atkritumiem, ir sprādzienbīstams, tas būtu jāuzskata arī par HP 1.

Dažas vielas var būt sprādzienbīstamas noteiktos apstākļos, piemēram, vielas, uz kurām attiecināti bīstamības apzīmējuma kodi H205 “Ugunī var masveidā eksplodēt” vai EUH001 “Sprādzienbīstams sausā veidā”. Šīs vielas nepadara atkritumus bīstamus ar HP 1, bet no to klātbūtnes atkritumos var izrietēt atkritumiem piemītoša bīstama īpašība HP 15. Detalizētu informāciju sk. 1.2.1. iedaļā.

Ja atkritumi nav bīstami ar HP 1, bet satur vielu, kas klasificēta par H240 vai H241, tie būtu jāuzskata par HP 3 “Uzliesmojošs”.

7. attēlā parādīts HP 1 novērtēšanas process (1).

Image

Testēšanas metodes

Regulas par testēšanas metodēm pielikuma A daļā dots testēšanas metodes apraksts, ko var ņemt vērā HP 1 “Sprādzienbīstams” novērtēšanā, ir šāds:

—

A.14. Sprādzienbīstamas īpašības

Atkritumi, kas satur 8. tabulā norādītās vielas, attiecībā uz sprādzienbīstamām īpašībām būtu jāpārbauda saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP”.

ECHA norādījumos par CLP ir atsevišķas iedaļas par tādu maisījumu testēšanu, kuru sastāvā ir:

—

organiskie peroksīdi,

—

pašreaģējošas vielas un maisījumi,

—

sprāgstvielas.

CLP regulā pašreaģējošas vielas un maisījumi ir klasificēti kādā no “A līdz G tipa” septiņām kategorijām (sk. “ECHA norādījumus par CLP”). Ja organiskos peroksīdus vai pašreaģējošu vielu saturoši atkritumi testēšanā ir klasificēti par A tipu (H240) vai B tipu (H241), tiem piemīt HP 1. Ja tā nav, atkritumiem, kas ir klasificēti par C, D, E vai F tipu (H242), piemīt HP 3.

Ja atkritumi, kuri satur citu 8. tabulā norādītu vielu, testējot ir klasificēti par nestabilām sprāgstvielām (H200), 1.1(H201), 1.2(H202), 1.3(H203) vai 1.4(H204), tiem piemīt HP 1.

1. pielikuma 1.4.7. iedaļā ir detalizēti aprakstīts piemērs par organisko peroksīdu novērtēšanu, kuras rezultātā attiecina HP 1.

3.2.    HP 2 noteikšana: “Spēcīgs oksidētājs”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 2 “Spēcīgs oksidētājs” ir definēta šādi:

“atkritumi, kas, parasti pievadot skābekli, var izraisīt vai veicināt citu materiālu sadegšanu.”

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 2. tabulā ] [sk. šā dokumenta 9. tabulu], atkritumus saskaņā ar testēšanas metodēm vajadzības un samērīgā gadījumā novērtē par HP 2. Ja vielas, maisījuma vai izstrādājuma klātbūtne norāda, ka atkritumi ir spēcīgs oksidētājs, tos klasificē par bīstamiem ar HP 2.”

Atkritumus, kas satur vielas, kuras 9. tabulā klasificētas ar bīstamības klasi, kategorijas kodu (kodiem) un bīstamības apzīmējuma kodu (kodiem), var testēt, lai noteiktu, vai tiem tiešām piemīt šī bīstamā īpašība. Pretējā gadījumā atkritumus, kuru sastāvā ir šīs vielas, var vienkārši uzskatīt par bīstamiem ar HP 2.

9. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 2 “Spēcīgs oksidētājs”

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Ox. Gas 1

H270

Var izraisīt vai pastiprināt degšanu; oksidētājs

Ox. Liq. 1

H271

Var izraisīt degšanu vai eksploziju; spēcīgs oksidētājs

Ox. Sol. 1

Ox. Liq. 2

Ox. Liq. 3

H272

Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

Ox. Sol. 2

Ox. Sol. 3

Ja:

—

atkritumi satur tikai vienu no šīm vielām,

—

vielai CLP VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā ir noteikta konkrēta robežkoncentrācija. Būtu jāņem vērā, ka šai bīstamības klasei nav piemērojamas vispārējas robežkoncentrācijas,

—

minētās vielas saturs atkritumos nepārsniedz šo robežkoncentrāciju,

var pieņemt, ka viela nav bīstama ar HP 2.

Piemērs ir slāpekļskābe, kas norādīta sarakstā kā H272, Ox. Liq. 3 ar konkrēto robežkoncentrāciju ≥ 65 %. Ja slāpekļskābes klātbūtne atkritumos pārsniedz 65 %, šie atkritumi (papildus HP 8) ir jāklasificē par HP 2. Vienīgā cita viela, kurai līdz CLP  (2) desmitajai atjaunināšanai ir noteikta robežkoncentrācija attiecībā uz oksidējošajām īpašībām, ir ūdeņraža peroksīds ar robežkoncentrāciju 50 %.

Aprēķina metode attiecībā uz oksidējošām gāzēm

Ja atkritumu sastāvā ir viela, uz kuru attiecas H270, ir iespējams aprēķināt, vai atkritumiem piemīt HP 2. Aprēķina metode ir norādīta ISO 10156 (ar grozījumiem). Tā būtu jāpiemēro saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP”.

8. attēlā parādīts HP 2 novērtēšanas process (3).

Image

Testēšanas metodes

Regulas par testēšanas metodēm pielikuma A daļā ir paredzētas turpmāk norādītās testēšanas metodes, ko var ņemt vērā HP 2 “Spēcīgs oksidētājs” novērtēšanā:

—

A.17. Oksidējošās īpašības (cietvielas)

—

A.21. Oksidējošās īpašības (šķidrumi)

Atkritumi, kas satur 9. tabulā norādītās vielas, attiecībā uz oksidējošām īpašībām būtu jātestē saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP”. “ECHA norādījumos par CLP” ir atsevišķas iedaļas par tādu maisījumu pārbaudīšanu, kas satur:

—

oksidējošas gāzes,

—

oksidējošus šķidrumus,

—

oksidējošas cietvielas.

Atkritumiem, kuru sastāvā ir oksidējoša viela, ja šie atkritumi testēšanā ir klasificēti par H270, H271 vai H272, piemīt HP 2.

3.3.    HP 3 noteikšana: “Uzliesmojošs”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikuma sešos ievilkumos ir definēta HP 3 “Uzliesmojošs”:

—    “uzliesmojoši šķidrie atkritumi :

šķidrie atkritumi ar uzliesmošanas temperatūru, kas zemāka par 60 °C, vai gāzeļļas, dīzeļa un vieglās kurināmās eļļas atkritumi ar uzliesmošanas temperatūru, kas augstāka par 55 °C, bet zemāka vai vienāda ar 75 °C,

—    uzliesmojošs pirofors šķidrums un cietie atkritumi :

cietie vai šķidrie atkritumi, kas pat mazos daudzumos saskarē ar gaisu piecu minūšu laikā var uzliesmot,

—    uzliesmojoši cietie atkritumi :

cietie atkritumi, kas viegli uzliesmo vai berzes iedarbībā var uzliesmot vai izraisīt uzliesmošanu,

—    uzliesmojoši gāzveida atkritumi :

gāzveida atkritumi, kas pie standarta spiediena 101,3 kPa uzliesmo gaisā 20 °C temperatūrā,

—    ūdenī reaģējoši atkritumi :

atkritumi, kas, nonākot saskarē ar ūdeni, izdala bīstamu daudzumu uzliesmojošas gāzes,

—    citi uzliesmojoši atkritumi :

uzliesmojoši aerosoli, uzliesmojoši pašsasilstoši atkritumi, uzliesmojoši organiskie peroksīdi un uzliesmojoši pašreaģējoši atkritumi.”

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kādā no bīstamības klasēm [sk. 10. tabulu], ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 3. tabulā, atkritumus vajadzības un samērīgā gadījumā novērtē saskaņā ar testēšanas metodēm. Ja vielas, maisījuma vai izstrādājuma klātbūtne norāda, ka atkritumi ir uzliesmojoši, tos klasificē par bīstamiem ar HP 3.”

Atkritumus, kas satur vielas, kuras 10. tabulā klasificētas ar bīstamības klasi, kategorijas kodu (kodiem) un bīstamības apzīmējuma kodu (kodiem), var testēt, lai noteiktu, vai tiem tiešām piemīt šī bīstamā īpašība. Pretējā gadījumā atkritumus, kuru sastāvā ir šīs vielas, izņemot ja tās ir ļoti mazā daudzumā, var vienkārši uzskatīt par bīstamiem ar HP 3.

10. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 3 “Uzliesmojošs”

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Flam. Gas 1

H220

Īpaši viegli uzliesmojoša gāze

Flam. Gas 2

H221

Uzliesmojoša gāze

Aerosol 1

H222

Īpaši viegli uzliesmojošs aerosols

Aerosol 2

H223

Uzliesmojošs aerosols

Flam. Liq. 1

H224

Īpaši viegli uzliesmojošs šķidrums un tvaiki

Flam. Liq.2

H225

Ļoti viegli uzliesmojošs šķidrums un tvaiki

Flam. Liq. 3

H226

Uzliesmojošs šķidrums un tvaiki

Flam. Sol. 1

Flam. Sol. 2

H228

Uzliesmojoša cietviela

Self-react. CD

Self-react. EF

Org. Perox. CD

Org. Perox. EF

H242

Sakaršana var izraisīt degšanu

Pyr. Liq. 1

Pyr. Sol. 1

H250

Saskarē ar gaisu spontāni aizdegas

Self-heat.1

H251

Pašsasilstošs: var aizdegties

Self-heat. 2

H252

Lielos apjomos pašsasilstošs; var aizdegties

Water-react. 1

H260

Saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, kas var spontāni aizdegties

Water-react. 2

Water-react. 3

H261

Saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

Ja atkritumu sastāvā ir vielas, uz kurām attiecas H220 vai H221, ir iespējams aprēķināt, vai atkritumiem piemīt HP 3 (ceturtais ievilkums). Aprēķina metode ir dota ISO 10156. Tā būtu jāpiemēro saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP”.

Ja atkritumi satur vielu, uz kuru attiecas H260 vai H261, t. i., vielu, no kuras, kad tiek pievienots ūdens, var izdalīties viegli uzliesmojoša gāze apmērā, kas pārsniedz 1 litru gāzes uz kilogramu vielas stundā, iespējams aprēķināt atkritumu sastāvā esošās vielas minimālo koncentrāciju, kas to padarītu par bīstamu ar HP 3 (piektais ievilkums). Nesasniedzot šo koncentrāciju, atkritumi par bīstamiem ar HP 3 uzskatīti netiek (piektais ievilkums). Minētās vai augstākas koncentrācijas gadījumā atkritumus uzskata par HP 3 vai tos testē. Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentā ir sniegti vielu un aprēķina piemēri, kas ir izklāstīti turpmākajā iedaļā.

1.4.7. iedaļā ir sniegts īss piemērs par organisko peroksīdu novērtēšanu, kurā, pamatojoties uz HP 1 novērtēšanu, attiecina HP 3. Proti, 9. attēlā parādīts HP 3 noteikšanas process (4).

Image

HP 3 aprēķina metode (piektais ievilkums)

Kā jau norādīts, uz vielu attiecina H260 vai H261, ja viela, kad pievienots ūdens, var radīt viegli uzliesmojošu gāzi apmērā, kas pārsniedz 1 litru gāzes uz kilogramu vielas stundā.

Ja atkritumi satur vielu, uz kuru attiecināts H260 vai H261, iespējams aprēķināt vielas robežkoncentrāciju atkritumos, kura tos padarītu par bīstamiem ar HP 3 (piektais ievilkums). Šī aprēķina metode paredz, ka tiek stehiometriski aprēķināts reaktīvās vielas daudzums, kas nepieciešams, lai radītu vienu litru uzliesmojošas gāzes no viena mola gāzes standarta spiediena un temperatūras apstākļos. Robežkoncentrācija viens litrs ir ņemta no testēšanas metodes A.12. “Uzliesmojamība (kontakts ar ūdeni)”, kura aprakstīta Testēšanas metožu regulas pielikuma A daļā.

Ja robežkoncentrācija nav sasniegta, atkritumi netiek uzskatīti par bīstamiem ar HP 3 (piektais ievilkums). Ja koncentrācija ir tāda, kā minēts, vai augstāka, atkritumus uzskata par HP 3 vai tos testē. Aprēķina veikšanas piemērs ņemts no Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta un izklāstīts 3. izcēlumā (5).

HP 3 aprēķina metode (piektais ievilkums)

1.

Uzrakstiet līdzsvarotu vienādojumu par reakciju, kas rada gāzi. Šī vienādojuma vispārīgajai formai jābūt šādai:

rR

+

wW

→

pP

+

gG

kur R ir H260/H261 viela, W ir ūdens, P ir reakcijas produkts un G ir atbrīvotā gāze; r, w, p un g ir stehiometriskās attiecības, kas līdzsvaro vienādojumu.

2.

Ievadiet vienādojuma vielu molekulsvaru un stehiometriskās attiecības.

3.

Daliet (r × R molmasa) ar (g × 22,4). Tas dod R masu, kura radīs 1 litru gāzes. 1 mols gāzes standarta temperatūras un spiediena apstākļos aizņem 22,4 litrus.

4.

Daliet šo daudzumu (gramos) ar 1 000 (lai pārvērstu kilogramos) un reiziniet ar 100, lai iegūtu masas procentus un attiecīgi arī R vielas HP3 robežkoncentrāciju (piektais ievilkums).

Aprēķina piemērs: atkritumi satur alumīnija karbīdu. Alumīnija karbīds ir H260 viela, kas reaģē ar ūdeni, radot metānu.

Al4C3

+

6H2O

→

2Al2O3

+

3CH4

alumīnija karbīds

 

ūdens

 

alumīnija oksīds

 

metāns

144 g

 

18 g

 

102 g

 

16 g

1 mol

 

6 mol

 

2 mol

 

3 mol

r = 1 mol no Al4C3, R = 144 g; g = 3 mol CH4.

Alumīnija karbīda robežkoncentrācija atkritumos = [144 / (3 × 22,4)] / 1 000 × 100, kas ir 0,21 % (apmēram 0,2 %).

3. izcēlums.

HP 3 aprēķina metode (piektais ievilkums)

Robežvērtības, kas aprēķinātas dažām H260 un H261 vielām, ir sniegtas 11. tabulā.

11. tabula

Vielas, kuru dēļ atkritumi var būt HP 3 “Uzliesmojoši” (piektais ievilkums), un to robežvērtības (piemēri)  (6)

Vielas nosaukums

Ar HP 3 saistītie bīstamības apzīmējuma kodi (piektais ievilkums)

Vienādojums

Robežkoncentrācija, pie kuras atkritumi kļūst par H3-A (piektais ievilkums) (%) (7)

Litijs

H260

2Li + 2H2O → 2LiOH + H2

0,1

Nātrijs

H260

2Na + 2H2O → 2NaOH + H2

0,2

Magnija pulveris (pirofors)

H261

Mg + 2H2O → Mg(OH)2 + H2

0,1

Alumīnija pulveris (pirofors)

Alumīnija pulveris (stabilizēts)

H261

2Al + 6H2O → 2Al(OH)3 + 3H2

0,1

Kālijs

H260

2K + 2H2O → 2KOH + H2

0,4

Kalcijs

H261

Ca + 2H2O → Ca(OH)2 + H2

0,2

Cinka pulveris / cinka putekļi (pirofori)

H260

Zn + 2H2O → Zn(OH)2 + H2

0,3

Cirkonija pulveris (pirofors)

H260

Zr + 4H2O → Zr(OH)4 + 2H2

0,2

Alumīnija karbīds

H260

Al4C3 + 6H2O → 2Al2O3 + 3CH4

0,2

Litija alumīnija hidrīds

H260

LiAlH4+ H2O → LiAl(OH)2 + 4H2

0,1

Nātrija hidrīds

H260

NaH + H2O → NaOH + H2

0,1

Kalcija hidrīds

H260

CaH2 + 2H2O → Ca(OH)2 + 2H2

0,1

Kalcija karbīds

H260

CaC2 + H2O → Ca(OH)2 + C2H2

0,3

Kalcija fosfīds

H260

Ca3P2 + 6H2O → 2PH3 + 3Ca(OH)2

0,4

Alumīnija fosfīds

H260

AlP + 3H2O → PH3 + Al(OH)3

0,3

Magnija fosfīds

H260

Mg3P2 + 6H2O → 2PH3 + 3Mg(OH)2

0,3

Tricinka difosfīds

H260

Zn3P2 + 6H2O → 2PH3 + 3Zn(OH)2

0,6

Dietil-(etildimetil-silanolato)alumīnijs

H260

(C2H5)2Si(CH3)2C2H5Al + 2H2O → 2C2H6 + Al(OH)2Si(CH3)2C2H5

0,4

Testēšanas metodes

Regulas par testēšanas metodēm pielikuma A daļā ir paredzētas turpmāk norādītās testēšanas metodes, ko var ņemt vērā HP 3 “Uzliesmojošs” novērtēšanā:

—

A.10. Uzliesmojamība (cietvielas)

—

A.11. Uzliesmojamība (gāzes)

—

A.12. Uzliesmojamība (kontakts ar ūdeni)

Atkritumi, kas satur 10. tabulā norādītās vielas, attiecībā uz uzliesmojamības īpašībām būtu jāpārbauda saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP”. “ECHA norādījumos par CLP” ir atsevišķas iedaļas par tādu maisījumu pārbaudīšanu, kas satur:

—

uzliesmojošas gāzes,

—

aerosoli,

—

uzliesmojoši šķidrumi,

—

uzliesmojošas cietvielas,

—

pašreaģējošas vielas un maisījumi,

—

pirofori šķidrumi,

—

piroforas cietvielas,

—

pašsasilstošas vielas un maisījumi,

—

ūdenī reaģējošas vielas,

—

organiskie peroksīdi (2.15.).

3.4.    HP 4 noteikšana: “Kairinošs – kairina ādu un izraisa acu bojājumus”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 4 “Kairinošs” ir definēts šādi:

“atkritumi, kas saskarē var izraisīt ādas kairinājumu vai radīt acu bojājumus.”

HP 4 ir saistīts ar HP 8 “Kodīgs”, jo abi HP attiecas uz iespējamu dažādas smaguma pakāpes kaitējumu vai bojājumu audiem. Attiecībā uz HP 8 sīkāku informāciju sk. 3.8. iedaļā.

Jāievēro, ka:

—

bīstamiem atkritumiem, kas satur kairinošas vielas, var izpausties kairinošas īpašības (atkarībā no koncentrācijas),

—

bīstamiem atkritumiem, kas satur kodīgas vielas, atkarībā no koncentrācijas var izpausties vai nu kodīgas, vai kairinošas īpašības.

HP 4 definīcijā nav iekļauts dažu vielu radīts mehānisks kairinājums.

APD skaidro sīkāk:

 

“Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas koncentrācijā, kas ir lielāka par robežkoncentrāciju, un minētās vielas ir klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, un ja minētā koncentrācija pārsniedz vai ir vienāda ir vienu vai vairākām no šādām robežvērtībām, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.

 

Robežvērtība, ko ņem vērā, novērtējot, vai atkritumi ir ādai kodīgi 1A (H314), rada ādas kairinājumu 2 (H315), acu bojājumus 1 (H318) un acu kairinājumu 2 (H319), ir 1 %.

 

Ja visu to vielu kopējā koncentrācija, kuras klasificētas kā ādai kodīgas A1 kategorijas (H314) vielas, ir vienāda vai lielāka par 1 %, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.

 

Ja visu to vielu kopējā koncentrācija, kuras klasificētas ar H318, ir vienāda vai lielāka par 10 %, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.

 

Ja visu to vielu kopējā koncentrācija, kuras klasificētas ar H315 un H319, ir vienāda vai lielāka par 20 %, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.

 

Atkritumus, kuri satur vielas, kas klasificētas ar H314 (ādai kodīgas 1A, 1B vai 1C kategorijas vielas) daudzumos, kas vienādi vai lielāki par 5 %, klasificē par bīstamiem ar HP 8. Ja atkritumus klasificē ar HP 8, HP 4 nepiemēro.”

12. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 4

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Robežkoncentrācija (vielu kopējais daudzums)

Skin Corr. 1A

H314

Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus

≥ 1 % un < 5 %

Eye Dam. 1

H318

Rada nopietnus acu bojājumus

≥ 10 %

Skin irrit. 2

un

Eye irrit. 2

H315

un

H319

Izraisa ādas kairinājumu

un

Rada nopietnu acu kairinājumu

≥ 20 % (8)

Piemērs CaO un Ca(OH)2 saturošu atkritumu novērtēšanai, kuras rezultātā attiecina HP4, ir sniegts 1.4.4. pielikumā.

Attiecībā uz atkritumiem, kas ≥ 5 % koncentrācijā satur vielu, kura ir 1A, 1B vai 1C kategorijas (H314) viela “Kodīgs ādai”, sk. arī HP 8 “Kodīgs” 3.8. pielikums), jo šie atkritumi būtu jāklasificē par bīstamiem ar HP 8, nevis ar HP 4.

Iepriekš minētās robežkoncentrācijas piemēro zināmiem atkritumu komponentiem. Var būt grūti identificēt visas konkrētās vielas, kas ir noteiktu atkritumu sastāvā. Ja, ņemot vērā zināmās vielas, atkritumi nav “kairinoši” un dažas vielas joprojām nav zināmas, novērtējumā būtu jāizmanto pH vērtība (sk. 10. attēlu).

Atkritumi ar pH ≤ 2 vai ≥ 11,5 parasti būtu jāuzskata par HP 8 “Kodīgs”, ja vien:

—

nedz skābju, nedz sārmu rezerves testi neliecina, ka klasifikācija “Kodīgs” nav pamatota, un

—

turpmāki in vitro testi vai pieejama informācija par cilvēku pieredzi un tādi dati par dzīvniekiem, kas iegūti pēc vienreizējas vai vairākkārtējas ekspozīcijas, neapstiprina, ka ne klasifikācija “Kairinošs”, ne “Kodīgs” nav piemērojama.

Skābju/sārmu rezerves tests mēra atkritumu buferspēju (9).

Robežvērtības

Novērtēšanā izmanto šādas robežvērtības:

—

H314, H315, H318 un H319 robežvērtība ir 1 %.

Atsevišķa sastāvā esoša viela, kuras koncentrācija nesasniedz šo robežvērtību, nav iekļauta kopējās koncentrācijās, kas norādītas 12. tabulā un 10. attēlā.

10. attēlā parādīts HP 4 novērtēšanas process (10).

Image

Testēšanas metodes

Atkritumu HP 4 jānovērtē, balstoties uz:

—

atsevišķo vielu identificēšanu atkritumos,

—

to klasificēšanu,

—

atsauci uz robežkoncentrācijām APD III pielikumā.

Ja apsver, vai šīs bīstamās īpašības noteikšanai neveikt testēšanu, atkritumi, kas satur 12. tabulas sarakstā norādītās vielas, saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP” būtu jāpārbauda attiecībā uz kairinošām īpašībām. Maisījumu, uz kuru šajā novērtēšanā ir attiecināts H315, H318 vai H319, uzskata par HP 4.

Ja tiek apsvērts, vai nav jāveic testēšana, ieteicams veikt gan skābju/sārmu rezerves testu, gan in vitro testēšanu. Piemērs tam, kā vispārējā testēšanas vidē integrēt skābju/sārmu rezerves un in vitro testēšanu, ir sniegts Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentā.

Kā aprakstīts iepriekš, skābju/sārmu rezerves tests mēra atkritumu buferspēju.

Testēšanas metožu regulas pielikuma B daļā ir paredzētas šādas testēšanas metodes, ko var ņemt vērā HP 4 “Kairinošs” novērtēšanā:

—

B.46 In vitro ādas kairinājums: rekonstruētas cilvēka epidermas testa metode.

Nav pieņemams izmantot Testēšanas metožu regulā dotās testēšanas metodes, kas balstās uz dzīvnieku izmantošanu (11).

Papildu in vitro metodes var būt pieejamas no citiem avotiem, piemēram, no Eiropas Savienības references laboratorijas, kas pēta alternatīvas testēšanai ar dzīvniekiem (12).

Ja bīstama atkritumu īpašība ir novērtēta gan testēšanā, gan izmantojot APD III pielikumā norādītās bīstamo vielu koncentrācijas, lielāks spēks ir testa rezultātiem.

3.5.    HP 5 noteikšana: “Toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT) / Toksisks ieelpojot”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 5 “Toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT) / Toksisks ieelpojot” ir definēts šādi:

“atkritumi, kas pēc vienreizējas vai atkārtotas iedarbības var būt toksiski noteiktiem mērķa orgāniem vai kas izraisa akūtu toksisku iedarbību pēc ieelpošanas.”

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas vienā vai vairākās bīstamības klasēs un ar vienu vai vairākiem bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 4. tabulā [sk. šā dokumenta 13. tabulu], un ja viena vai vairākas 4. tabulā norādītās robežkoncentrācijas [sk. šā dokumenta 13. tabulu] tiek pārsniegtas vai ir izlīdzinātas, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 5. Ja atkritumos ir vielas, kas klasificētas par STOT, tajos jābūt atsevišķai vielai robežkoncentrācijā, kas ir vienāda vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 5.

Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas par Asp. Tox. 1, un šo vielu summa ir lielāka vai vienāda ar robežkoncentrāciju, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 5 tikai tad, ja kopējā kinemātiskā viskozitāte (40 °C temperatūrā) nepārsniedz 20,5 mm2/s.  (13)

13. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 5

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Robežkoncentrācija

STOT SE 1

H370

Rada orgānu bojājumus

≥ 1 % (indiv.)

STOT SE 2

H371

Var izraisīt orgānu bojājumus

≥ 10 % (indiv.)

STOT SE 3

H335

Var izraisīt elpceļu kairinājumu

≥ 20 % (indiv.)

STOT RE 1

H372

Ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā bojā orgānus

≥ 1 % (indiv.)

STOT RE 2

H373

Ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā var bojāt orgānus

≥ 10 % (indiv.)

Asp. Tox. 1

H304

Var izraisīt nāvi, ja norīts vai iekļūst elpceļos

≥ 10 % (kopā)

Piemērs CaO un Ca(OH)2 saturošu atkritumu novērtēšanai, kuras rezultātā attiecina HP 5, ir sniegts 1. pielikuma 1.4.4. iedaļā.

11. attēlā parādīts HP 5 noteikšanas process (14).

Image

Testēšanas metodes

Atkritumu HP 5 jānovērtē, balstoties uz:

—

atsevišķo vielu identificēšanu atkritumos,

—

to klasificēšanu,

—

atsauci uz robežkoncentrācijām.

Ja apsver, vai šīs bīstamās īpašības noteikšanai neveikt testēšanu, atkritumi, kas satur 13. tabulas sarakstā norādītās vielas, saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP” būtu jāpārbauda attiecībā uz toksiskumu noteiktiem mērķorgāniem un toksiskumu ieelpojot.

Nav pieņemams izmantot Testēšanas metožu regulā dotās testēšanas metodes, kas balstās uz dzīvnieku izmantošanu (15). Papildu in vitro metodes var būt pieejamas no citiem avotiem, piemēram, no Eiropas Savienības references laboratorijas, kas pēta alternatīvas testēšanai ar dzīvniekiem (16).

Ja bīstama atkritumu īpašība ir novērtēta gan testēšanā, gan izmantojot APD III pielikumā norādītās bīstamo vielu koncentrācijas, lielāks spēks ir testa rezultātiem.

3.6.    HP 6 noteikšana: “Akūts toksiskums”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 6 “Akūts toksiskums” definēts šādi:

“atkritumi, kas var izraisīt akūtu toksisku iedarbību caur muti vai ādu, vai ieelpojot.”

APD skaidro sīkāk:

“Ja visu to atkritumos esošo vielu koncentrāciju summa, kuras klasificētas akūtā toksiskuma bīstamības klasē, ar bīstamības kategorijas kodu un bīstamības apzīmējuma kodu, kas doti 5. tabulā [sk. šā dokumenta 14. tabulu], ir lielāka vai vienāda ar minētajā tabulā norādīto robežvērtību, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 6. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par akūti toksisku, koncentrāciju summa jānosaka tikai tām vielām, kuras klasificētas vienā un tajā pašā bīstamības kategorijā.”

Robežvērtības

Novērtēšanā izmanto šādas robežvērtības:

—

H300, H310, H330, H301, H311 un H331: 0,1 %,

—

H302, H312, H332: 1 %.

Atsevišķa viela, kas ir koncentrācijā zem robežvērtības, no kuras uz to attiecina attiecīgo bīstamības kategorijas kodu, netiek ierēķināta kopējā koncentrācijā attiecībā uz šo bīstamības klasi un kategorijas kodu.

14. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 6

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Robežkoncentrācija

(vielu summa)

Acute Tox.1 (Oral)

H300

Norijot iestājas nāve

≥ 0,1 %

Acute Tox. 2 (Oral)

H300

Norijot iestājas nāve

≥ 0,25 %

Acute Tox. 3 (Oral)

H301

Toksisks, ja norīts

≥ 5 %

Acute Tox.4 (Oral)

H302

Kaitīgs, to norijot

≥ 25 %

Acute Tox.1 (Dermal)

H310

Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve

≥ 0,25 %

Acute Tox.2 (Dermal)

H310

Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve

≥ 2,5 %

Acute Tox.3 (Dermal)

H311

Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu

≥ 15 %

Acute Tox. 4 (Dermal)

H312

Kaitīgs, ja nonāk saskarē ar ādu

≥ 55 %

Acute Tox.1 (Inhal.)

H330

Ieelpojot iestājas nāve

≥ 0,1 %

Acute Tox.2 (Inhal.)

H330

Ieelpojot iestājas nāve

≥ 0,5 %

Acute Tox. 3 (Inhal.)

H331

Toksisks, ja ieelpo

≥ 3,5 %

Acute Tox. 4 (Inhal.)

H332

Kaitīgs, ja ieelpo

≥ 22,5 %

12. attēlā parādīts HP 6 noteikšanas process (17).

Image

Testēšanas metodes

Atkritumu HP 6 jānovērtē, balstoties uz:

—

atsevišķo vielu identificēšanu atkritumos,

—

to klasificēšanu,

—

atsauci uz robežkoncentrācijām.

Ja apsver, vai šīs bīstamās īpašības noteikšanai neveikt testēšanu, atkritumi, kas satur 14. tabulas sarakstā norādītās vielas, saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP” būtu jāpārbauda attiecībā uz akūtā toksiskuma īpašībām.

Nav pieņemams izmantot Testēšanas metožu regulā dotās testēšanas metodes, kas balstās uz dzīvnieku izmantošanu (18). Papildu in vitro metodes var būt pieejamas no citiem avotiem, piemēram, no Eiropas Savienības references laboratorijas, kas pēta alternatīvas testēšanai ar dzīvniekiem (19).

Ja bīstama atkritumu īpašība ir novērtēta gan testēšanā, gan izmantojot APD III pielikumā norādītās bīstamo vielu koncentrācijas, lielāks spēks ir testa rezultātiem.

3.7.    HP 7 noteikšana: “Kancerogēns”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 7 “Kancerogēns” ir definēta šādi:

“atkritumi, kas izraisa vēzi vai palielina tā rašanās iespējamību.”

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kādā no turpmāk minētajām bīstamības klasēm ar bīstamības kategorijas kodu un bīstamības apzīmējuma kodu un kuras robežkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar kādu no robežkoncentrācijām, kas norādītas 6. tabulā [sk. šā dokumenta 15. tabulu], tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP7. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par kancerogēnu, minēto vielu robežkoncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP7.”

15. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 7

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Robežkoncentrācija

(Atsevišķa viela)

Carc. 1A

H350

Var izraisīt vēzi

≥ 0,1 %

Carc. 1B

Carc. 2

H351

Ir aizdomas, ka izraisa vēzi

≥ 1,0 %

1. pielikuma 1.4.3. iedaļā sniegts piemērs par azbesta novērtēšanu, kuras rezultātā attiecina HP 7.

13. attēlā parādīts HP 7 noteikšanas process (20).

Image

Testēšanas metodes

Atkritumu HP 7 jānovērtē, balstoties uz:

—

atsevišķo vielu identificēšanu atkritumos,

—

to klasificēšanu,

—

atsauci uz robežkoncentrācijām.

Ja apsver, vai šīs bīstamās īpašības noteikšanai neveikt testēšanu, atkritumi, kas satur 15. tabulas sarakstā norādītās vielas, saskaņā ar ECHA norādījumiem par CLP būtu jāpārbauda attiecībā uz kancerogenitāti.

Jāievēro, ka CLP regulā testēšana kancerogenitātes noteikšanai nav paredzēta ne attiecībā uz atkritumiem, ne uz to maisījumiem. Daudzos gadījumos par piemērotu iespējamas kancerogenitātes rādītāju tiek uzskatīti mutagenitātes testi (sk. 3.11. iedaļu).

3.8.    HP 8 noteikšana: “Kodīgs”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 8 “Kodīgs” ir definēta šādi:

“atkritumi, kas, nonākot saskarē ar ādu, var izraisīt ādas bojājumus.”

Bīstamās īpašības HP 8 un HP 4 ir savstarpēji saistītas, jo abi kodi attiecas uz iespējamu dažādas smaguma pakāpes kaitējumu vai bojājumu audiem. Sīkāku informāciju sk. 3.4. iedaļā.

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas par 1.A, 1.B vai 1.C kategorijas (H314) vielām, kas ir kodīgas ādai, un šo vielu koncentrāciju summa ir vienāda vai lielāka par 5 %, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 8.”

16. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 8

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Robežkoncentrācija

(vielu summa)

Skin corr. 1A, 1B, or 1C

H314

Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus

≥ 5 %

Gadījumos, kur atkritumi satur:

—

vielu, kas klasificējama par H314 Skin Corr. 1A,

—

koncentrācijā, kas ir ≥ 1 % un ≤ 5 %,

sk. arī HP 4 “Kairinošs” (šā dokumenta 3.4. nodaļa).

Robežvērtības

Novērtēšanā izmanto šādas robežvērtības:

—

attiecībā uz H314: 1 %.

Atsevišķa viela, kuras klātbūtnes koncentrācija šo robežvērtību nesasniedz, attiecībā uz H314 nav iekļauta kopējās koncentrācijās.

14. attēlā parādīts HP 8 noteikšanas process (21).

Image

Testēšanas metodes

Atkritumu HP 8 jānovērtē, balstoties uz:

—

atsevišķo vielu identificēšanu atkritumos,

—

to klasificēšanu,

—

atsauci uz APD III pielikumā dotajām robežkoncentrācijām.

Ja apsver, vai šīs bīstamās īpašības noteikšanai neveikt testēšanu, atkritumi, kas satur 16. tabulas sarakstā norādītās vielas, saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP” būtu jāpārbauda attiecībā uz kodīgām un kairinošām īpašībām. Maisījumu, kuram šajā novērtēšanā piešķir H314, uzskata par bīstamu ar HP 8.

Testēšanas metožu regulas pielikuma B daļā ir paredzētas šādas in vitro testēšanas metodes, ko var ņemt vērā HP 8 “Kodīgs” novērtēšanā:

—

B.40. In vitro ādas korozija: transkutānās elektriskās pretestības (TEP) tests

—

B.40 A. In vitro ādas korozija: cilvēka ādas modeļa pārbaude

Nav pieņemams izmantot Testēšanas metožu regulā dotās testēšanas metodes, kas balstās uz dzīvnieku izmantošanu (22).

Ja bīstama atkritumu īpašība ir novērtēta gan testēšanā, gan izmantojot APD III pielikumā norādītās bīstamo vielu koncentrācijas, lielāks spēks ir testa rezultātiem.

3.9.    HP 9 noteikšana: “Infekciozs”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 9 “Infekciozs” ir definēta šādi:

“atkritumi, kas satur dzīvotspējīgus mikroorganismus vai to toksīnus, par kuriem ir zināms vai domājams, ka tie var izraisīt cilvēku vai citu dzīvu organismu saslimšanu.”

APD skaidro sīkāk:

“Bīstamības apzīmējumu HP 9 piešķir, pamatojoties uz atsauces dokumentos vai dalībvalstu tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem.”

Piezīmes par HP 9 novērtēšanu

Mikroorganismu toksīni ir jānovērtē analogi ķīmiskajām vielām, ņemot vērā tiem piešķirtos bīstamības apzīmējumu kodus un ar tiem saistītās bīstamās īpašības. Patogēniem mikroorganismiem nav noteikti bīstamības apzīmējuma kodi, jo saskaņā ar CLP regulu tie netiek uzskatīti par bīstamām vielām.

HP 9 novērtēšana ir atkarīga no atsauces uz konkrētu organismu riska grupu kategorijām atbilstoši to infekcijas izraisīšanas un izplatīšanas potenciālam, kā arī to iespējamajai klīniskajai ārstēšanai (23).

Pasaules Veselības organizācija (24) nodrošina plaši atzītu organismu kategorizācijas sistēmu atbilstoši četrām riska grupām:

—

4. riska grupa (augsts risks indivīdam, augsts risks sabiedrībai),

—

3. riska grupa (augsts risks indivīdam, zems risks sabiedrībai),

—

2. riska grupa (vidējs risks indivīdam, zems risks sabiedrībai),

—

1. riska grupa (zems risks indivīdam un sabiedrībai).

ANO ir pārņēmusi šo pieeju (25) un sagatavojusi indikatīvu infekciozo vielu sarakstu (sk. 17. tabulu).

17. tabula

A kategorijā iekļautu infekciozo vielu indikatīvi piemēri  (26)

ANO numurs un oficiālais sūtījuma nosaukums

Mikroorganisms

A kategorijā iekļautu infekciozo vielu indikatīvi piemēri jebkādā formā, ja vien nav norādīts citādi

ANO 2814 Infekciozas vielas, kas ietekmē cilvēku

Bacillus anthracis (tikai kultūras)

Brucella abortus (tikai kultūras)

Brucella melitensis (tikai kultūras)

Brucella suis (tikai kultūras)

Burkholderia mallei – Pseudomonas mallei – zirgu ļaunie ienāši (tikai kultūras)

Burkholderia pseudomallei – Pseudomonas pseudomallei (tikai kultūras)

Chlamydia psittaci – putnu celmi (tikai kultūras)

Clostridium botulinum (tikai kultūras)

Coccidioides immitis (tikai kultūras)

Coxiella burnetii (tikai kultūras)

Kongo-Krimas hemorāģiskā drudža vīruss

Denges vīruss (tikai kultūras)

Austrumu zirgu encefalīta vīruss (tikai kultūras)

Escherichia coli, verotoksigēniskais (tikai kultūras)

Ebolas vīruss

Flexal vīruss

Francisella tularensis (tikai kultūras)

Guanarito vīruss

Hantaan vīruss

Hantavīrusi, kas izraisa hemorāģisko drudzi ar nieru sindromu

Hendra vīruss

B hepatīta vīruss (tikai kultūras)

B herpesvīruss (tikai kultūras)

Cilvēka imūndeficīta vīruss (tikai kultūras)

Ļoti patogēnās putnu gripas vīruss (tikai kultūras)

Japānas encefalīta vīruss (tikai kultūras)

Huninas vīruss

Kjasanuras meža slimības vīruss

Lasas vīruss

Mačupo vīruss

Marburgas vīruss

Pērtiķu baku vīruss

Mycobacterium tuberkuloze (tikai kultūras)

Nipah vīruss

Omskas hemorāģiskā drudža vīruss

Poliomielīta vīruss (tikai kultūras)

Trakumsērgas vīruss (tikai kultūras)

Rickettsia prowazekii (tikai kultūras)

Rickettsia rickettsii (tikai kultūras)

Rifta ielejas drudzis (tikai kultūras)

Krievijas pavasara-vasaras encefalīta vīruss (tikai kultūras)

Sabia vīruss

Shigella dysenteriae, 1. tips (tikai kultūras)

Ērču encefalīta vīruss (tikai kultūras)

Baku vīruss

Venecuēlas zirgu encefalīta vīruss (tikai kultūras)

Rietumnīlas vīruss (tikai kultūras)

Dzeltenā drudža vīruss (tikai kultūras)

Yersinia pestis (tikai kultūras)

ANO 2900 Infekciozas vielas, kas ietekmē tikai dzīvniekus

Āfrikas cūku mēra vīruss (tikai kultūras)

Putnu paramiksovīruss, 1. tips – velogēnisks Ņūkāslas slimības vīruss (tikai kultūras)

Klasiskā cūku mēra vīruss (tikai kultūras)

Mutes un nagu sērgas vīruss (tikai kultūras)

Nodulārās eksantēmas vīruss (tikai kultūras)

Mikoplazmas mikoīdi – govju infekciozā pleiropneimonija (tikai kultūras)

Mazo atgremotāju mēra vīruss (tikai kultūras)

Govju mēra vīruss (tikai kultūras)

Aitu baku vīruss (tikai kultūras)

Kazu mēra vīruss (tikai kultūras)

Cūku vezikulārās slimības vīruss (tikai kultūras)

Vezikulārā stomatīta vīruss (tikai kultūras)

A kategorijas infekciozās vielas (arī ar šādām vielām piesārņoti atkritumi, piemēram, medicīniskie un ārstniecības iestāžu atkritumi, kā arī B kategorijas infekciozo vielu kultūras) saskaņā ar pārvadājumu noteikumiem jāklasificē par:

—

ANO 2814 “infekciozu vielu, kas ietekmē cilvēku” vai

—

ANO 2900 “infekciozu vielu, kas ietekmē tikai dzīvniekus”.

Ņemot vērā iepriekš minētajā ANO dokumentā piemēroto klasifikāciju, bez testēšanas iespējams pieņemt pamatotu lēmumu par to, vai attiecīgie atkritumi ir jāklasificē par bīstamiem ar HP 9.

Šajā sakarā Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentā ir minēti divi vispārīgi ar HP 9 novērtējumu saistīti aspekti.

—

Ja jāizlemj, vai attiecīgajiem atkritumiem jāpiemēro ieraksts SN vai SB un ja tie satur mikroorganisma radītus toksīnus tādā koncentrācijā, ka atkritumiem piemīt bīstamā īpašība HP 5 (“Toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT)/Toksisks ieelpojot”, sk. 3.5. iedaļu) vai HP 6 (“Akūts toksiskums”, sk. 3.6. iedaļu), uz atkritumiem bīstamās īpašības HP 9 sakarā attiecina ierakstu SB. Atkritumi, kas var būt toksiski mikrobioloģisku toksīnu dēļ, cita starpā ir bagarēšanas atkritumi un nosmēlumi no ūdenstilpēm, kurās bijusi zilaļģu ziedēšana.

—

Jānosaka, vai relevantie veselības aprūpes nozares atkritumi var būt saistīti ar infekciju, un vai tie jāklasificē kā infekciozi.

Attiecībā uz pēdējo minēto aspektu relevantie ar HP 9 saistītie AtS ieraksti (AB un AN ieraksti) ir:

18 01

Dzemdniecības atkritumi, diagnostikā, cilvēku slimību ārstēšanā vai profilaksē radušies atkritumi

 

18 01 03*

atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās

SB

18 01 04

atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai nav noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās (piemēram, pārsienamais materiāls, ģipša pārsēji, saites, vienreizlietojamais apģērbs, autiņi)

SN

18 02

Atkritumi, kas radušies dzīvnieku zinātniskajā izpētē, dzīvnieku slimību, diagnostikā, ārstēšanā vai profilaksē

 

18 02 02*

atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās

SB

18 02 03

atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai nav noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās

SN

Lai nošķirtu spoguļierakstus 18 01 03*/ 18 01 04 vai attiecīgi 18 02 02*/ 18 02 03, Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentā par izšķirošu kritēriju izmantots jēdziens “īpaša prasība”. Tālāk sniegtā informācija ir tieši aizgūta no Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta, kurās norādīts, ka īpašas prasības ir piemērojamas, ja:

—

ir aizdomas vai ir zināms, ka avotpersonai vai avotdzīvniekam (pacientam) ir slimība/infekcija, ko izraisījis mikroorganisms vai tā toksīns, un ja iespējams, ka atkritumi satur dzīvotspējīgo infekcijas izraisītāju vai toksīnu, vai

—

atkritumi ir mikroorganisma vai tā toksīna kultūra vai bagātinātājs vai ir ar šādu kultūru vai tās bagātinātāju piesārņoti, tādējādi cilvēkam vai dzīviem dzīvniekiem iespējami izraisot slimības, vai

—

atkritumi var izraisīt ar tiem saskarē nonākuša cilvēka vai dzīvnieku inficēšanos.

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentu īpašas prasības būtu jānosaka atkarībā no katras atkritumu vienības un pacienta klīniskas novērtēšanas šādā veidā:

—

klīniskais novērtējums būtu jāizdara veselības aprūpes speciālistam, kas pārzina radīto atkritumu veidu, pacienta pašreizējo medicīnisko stāvokli un, ja iespējams, viņa slimību vēsturi,

—

maz ticams, ka vienmēr, kad pacientam parādās pirmie simptomi, būs praktiski izdevīgi vai iespējami identificēt konkrētus atkritumos esošus patogēnus un toksīnus, jo, lai veiktu galīgu identifikāciju laboratorijā, ir vajadzīgs laiks. Tāpēc šādos gadījumos, veicot procedūru, kurā nosaka, vai atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem ar HP 9, jāpieņem, ka slimības izraisītājs nav apstiprināts, un procedūras pamatā jābūt klīniskam novērtējumam par to, vai ir aizdomas par jebkāda veida neidentificētu infekciju vai tāda ir zināma,

—

novērtējumam jāaptver visi patogēni un mikrobioloģiskie toksīni. HP 9 nav ņemts vērā slimību smagums.

Visi atkritumi, kas klasificēti par bīstamiem ar HP 9 “Infekciozs”, jāuzglabā atsevišķi no pārējiem atkritumiem, lai nepieļautu piesārņojumu.

Testēšanas metodes

Regulā par testēšanas metodēm testēšanas metodes nav paredzētas.

3.10.    HP 10 noteikšana: “Toksisks reprodukcijai”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 10 “Toksisks reprodukcijai” definēta šādi:

“atkritumi, kas nelabvēlīgi ietekmē dzimumfunkciju un pieaugušu vīriešu un sieviešu auglību, kā arī rada ontoģenēzes toksicitāti pēcnācējiem.”

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kādā no turpmāk minētajām bīstamības klasēm ar bīstamības kategorijas kodu un bīstamības apzīmējuma kodu un kuras robežkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar kādu no robežkoncentrācijām, kas norādītas 7. tabulā [sk. šā dokumenta 18. tabulu], tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 10. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par toksisku reprodukcijai, minēto vielu robežkoncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 10.”

18. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 10

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Robežkoncentrācija

(Atsevišķa viela)

Repr. 1A

H360

Var nodarīt kaitējumu auglībai vai nedzimušam bērnam

≥ 0,3 %

Repr. 1B

Repr. 2

H361

Ir aizdomas, ka var negatīvi ietekmēt auglību vai nedzimušu bērnu

≥ 3,0 %

15. attēlā parādīts HP 10 novērtēšanas process (27).

Image

Testēšanas metodes

Atkritumu HP 10 jānovērtē, balstoties uz:

—

atsevišķo vielu identificēšanu atkritumos,

—

to klasificēšanu,

—

atsauci uz robežkoncentrācijām.

Ja apsver, vai šīs bīstamās īpašības noteikšanai neveikt testēšanu, atkritumi, kas satur 18. tabulā norādītās vielas, saskaņā ar “ECHA norādījumiem par CLP” būtu jāpārbauda attiecībā uz reprodukcijai toksiskajām īpašībām.

Jāievēro, ka iespējas reprodukcijai toksiskās īpašības pārbaudīt in vitro ir ļoti ierobežotas. Testēšanas metožu regulā paredzētās testēšanas metodes galvenokārt balstās uz dzīvnieku izmantošanu, tāpēc tās nav piemērotas (28). Papildu in vitro metodes var būt pieejamas no citiem avotiem, piemēram, no Eiropas Savienības references laboratorijas, kas pēta alternatīvas testēšanai ar dzīvniekiem (29).

3.11.    HP 11 noteikšana: “Mutagēns”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 11 “Mutagēns” definēta šādi:

“atkritumi, kas var izraisīt mutācijas, ka ir paliekoša pārmaiņa ģenētiskā materiāla daudzumā vai struktūrā šūnā.”

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kādā no turpmāk minētajām bīstamības klasēm ar bīstamības kategorijas kodu un bīstamības apzīmējuma kodu un kuras robežkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar kādu no robežkoncentrācijām, kas norādītas 8. tabulā [sk. šā dokumenta 19. tabulu], tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 10. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par mutagēnu, minēto vielu robežkoncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 11.”

19. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 11 “Mutagēns”

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Robežkoncentrācija

(Atsevišķa viela)

Muta. 1A

H340

Var izraisīt ģenētiskus bojājumus

≥ 0,1 %

Muta. 1B

Muta. 2

H341

Ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus

≥ 1,0 %

Shēma

16. attēlā parādīts HP 11 noteikšanas process (30).

Image

Testēšanas metodes

Atkritumu HP 11 jānovērtē, balstoties uz:

—

atsevišķo vielu identificēšanu atkritumos,

—

to klasificēšanu,

—

atsauci uz robežkoncentrācijām.

Ja apsver, vai šīs bīstamās īpašības noteikšanai neveikt testēšanu, atkritumi, kas satur 19. tabulas sarakstā norādītās vielas, saskaņā ar ECHA norādījumiem par CLP būtu jāpārbauda attiecībā uz mutagenitātes īpašībām.

Regulas par testēšanas metodēm pielikuma B daļā ir paredzētas turpmāk norādītās in vitro testēšanas metodes, kuru izmantošanu var apsvērt HP 11 “Mutagēns” novērtēšanā:

—

B.10. Mutagenitāte – zīdītāju hromosomu izmaiņu tests in vitro

—

B.13/14. Mutagenitāte: reversās mutācijas tests ar baktērijām (31)

—

B.15. Mutagenitātes testēšana un pārbaude attiecībā uz kancerogenitātes gēnu mutāciju: Saccharomyces cerevisiae

—

B.17. Mutagenitāte – zīdītāju šūnu gēnu mutāciju tests in vitro

Nav pieņemams izmantot Testēšanas metožu regulā dotās testēšanas metodes, kas balstās uz dzīvnieku izmantošanu (32).

3.12.    HP 12 noteikšana: “Akūtas toksiskas gāzes izplūde”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 12 “Akūtas toksiskas gāzes izplūde” ir definēta šādi:

“atkritumi, kas, nonākot saskarē ar ūdeni vai skābi, izdala akūtu toksisku gāzi (akūts toks. 1, 2 vai 3).”

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vielu, kas pieskaitāma kādai no papildu bīstamības klasēm – EUH029, EUH031 un EUH032 –, tos atkarībā no testēšanas metodēm vai pamatnostādnēm klasificē par bīstamiem ar HP 12.”

Atkritumus, kas satur vielas, uz kurām attiecināts EUH029, EUH031 un EUH032, var testēt, lai noteiktu, vai tiem tiešām piemīt šī bīstamā īpašība. Pretējā gadījumā šīs vielas saturošus atkritumus var gluži vienkārši uzskatīt par bīstamiem ar HP 12.

20. tabula

Bīstamības apzīmējumi un bīstamības papildapzīmējumi atkritumu sastāvdaļām, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 12

Bīstamības apzīmējums / bīstamības papildapzīmējums

Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes

EUH029

Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes

EUH031

Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes

EUH032

17. attēlā parādīts HP 12 novērtēšanas process (33).

Image

Aprēķina metode

Detalizēts piemērs par iespējamu HP 12 aprēķina metodi aizgūts no Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta, un attiecas uz turpmāk aprakstīto situāciju.

EUH029, EUH031 vai EUH032 uz vielu attiecina tad, ja, tai pievienojot ūdeni vai skābi, no tās var izdalīties akūti toksiska gāze (34).

Ja atkritumi satur vielu, uz kuru ir attiecināts EUH029, EUH031 vai EUH032, iespējams aprēķināt, kāda vielas robežkoncentrācija atkritumos tos padarītu par bīstamiem ar HP 12. Aprēķina piemērs ir sniegts 4. izcēlumā (35) tālāk tekstā.

HP 12 aprēķina metode

1.

Uzrakstiet līdzsvarotu vienādojumu par reakciju, kas rada gāzi. Vienādojuma vispārīgā forma ir:

rR

+

wW

=

pP

+

gG

kur R ir EUH029, EUH031 vai EUH032 viela, W ir ūdens vai skābe, P ir reakcijas produkts un G ir atbrīvotā gāze; r, w, p un g ir stehiometriskās attiecības, kas līdzsvaro vienādojumu.

2.

Ievadiet vienādojuma vielu molekulsvaru un stehiometriskās attiecības.

3.

Daliet (r × R molmasa) ar (g × 22,4). Tas dod R masu, kura radīs 1 litru gāzes. 1 mols gāzes standarta temperatūras un spiediena apstākļos aizņem 22,4 litrus.

4.

Daliet šo daudzumu (gramos) ar 1 000 (lai pārvērstu kilogramos) un reiziniet ar 100, lai iegūtu masas procentus un attiecīgi arī R vielas HP 12 robežkoncentrāciju.

Aprēķina piemērs: atkritumi satur alumīnija nitrīdu. Alumīnija nitrīds ir EUH029 viela, kas reaģē ar ūdeni, radot gāzveida amonjaku.

AlN

+

3H2O

=

Al(OH)3

+

NH3

alumīnija nitrīds

 

ūdens

 

alumīnija hidroksīds

 

amonjaks

r = 1 mol AlN, R = 41 g; g = 1 mol NH3.

Alumīnija nitrīda robežkoncentrācija atkritumos ir ((1 × 41) / (1 × 22,4) / 1 000) × 100, kas ir 0,18 % (aptuveni 0,2 %).

4. izcēlums.

HP 12 aprēķina metode

Robežvērtības, kas aprēķinātas atsevišķām EUH029, EUH031 vai EUH032 vielām, ir norādītas 21. tabulā.

21. tabula

Tādu vielu piemēri, kuru dēļ atkritumiem var piemist HP 12, un to robežvērtības  (36)

Vielas nosaukums

Bīstamības apzīmējumu kods

Vienādojums

Robežkoncentrācija, pie kuras atkritumi ir HP 12 (%) (37)

Fosfora pentasulfīds

EUH029

P2S5 + 8H2O → 5H2S + 2H3PO4

0,1

3,5-dihlor-2,4-difluor-benzoilfluorīds (DCDFBF)

EUH029

DCDFBF + H2O → HF + Prod.

1,0

Metamnātrijs

EUH031

CH3NHCS2Na + H+ → CH3NH2 + CS2 + Na+

0,5

Bārija sulfīds

EUH031

BaS + 2H+ → H2S + Ba2+

0,8

Bārija polisulfīdi

EUH031

BaSn + 2H+ → H2S + Ba2+ + Sn-1

0,8

Kalcija sulfīds

EUH031

CaS + 2H+ → H2S + Ca2+

0,3

Kalcija polisulfīdi

EUH031

CaSn + 2H+ → H2S + Ca2+ + Sn-1

0,3

Kālija sulfīds

EUH031

K2S + 2H+ → H2S + 2K+

0,5

Amonija polisulfīdi

EUH031

(NH4)2Sn + 2H+ → H2S + 2NH4 + + Sn-1

0,3

Nātrija sulfīds

EUH031

Na2S + 2H+ → H2S + 2Na+

0,4

Nātrija polisulfīdi

EUH031

Na2Sn + 2H+ → H2S + 2Na+ + Sn-1

0,4

Nātrija ditionīts

EUH031

Na2O6S2 + 2H+ → 2Na+ + SO2 + H2SO4

0,9

Nātrija hipohlorīts, aktīvā hlora šķīdums (38)

EUH031

2NaOCl + 2H+ → Cl2 + 2Na+ + H2O

2,9

Kalcija hipohlorīts, aktīvā hlora šķīdums (38)

EUH031

Ca(OCl)2 + 2H+ → Cl2 + Ca2+ + H2O

0,6

Dihlorizocianūrskābe

EUH031

C3HCl2N3O3 + 2H+ → C3H3N3O3 + Cl2

0,9

Dihlorizocianūrskābe, nātrija sāls

EUH031

C3Cl2N3O3Na + 3H+ → C3H3N3O3 + Cl2 + Na+

1,0

Nātrija dihlorizocianurāts, bezūdens

EUH031

C3Cl2N3O3Na · 2H2O + 3H+ → C3H3N3O3 + Cl2 + Na+ + 2H2O

1,1

Trihlorizocianūrskābe

EUH031

2C3Cl3N3O3 + 6H+ → 2C3H3N3O3 + 3Cl2

0,7

Ciānūdeņražskābes sāļi (izņemot kompleksos cianīdus, piemēram, ferrocianīdus, ferricianīdus un dzīvsudraba oksicianīdu)

EUH032

NaCN + H+ → HCN + Na+

0,2

Nātrija fluorīds

EUH032

NaF + H+ → HF + Na+

0,2

Nātrija azīds

EUH032

NaN3 + H+ + H2O → NO2 + NH3 + Na+

0,3

Tricinka difosfīds

EUH032

Zn3P2 + 6H+ → 2PH3 + 3Zn2+

0,6

Kalcija cianīds

EUH032

Ca(CN)2 + 2H+ → 2HCN + Ca2+

0,2

Kadmija cianīds

EUH032

Cd(CN)2 + 2H+ → 2HCN + Cd2+

0,4

Alumīnija fosfīds

EUH029

AlP + 3H+ → PH3 + Al3+

0,3

EUH032

AlP + 3H2O → PH3 + Al(OH)3

0,3

Kalcija fosfīds

EUH029

Ca3P2 + 6H2O → 2PH3 + 3Ca(OH)2

0,4

Magnija fosfīds

EUH029

EUH032

Mg3P2 + 6H2O → 2PH3 + 3Mg(OH)2

0,3

Tricinka difosfīds

EUH029

EUH032

Zn3P2 + 6H2O → 2PH3 + 3Zn(OH)2

0,6

Testēšanas metodes

Attiecībā uz HP 12 nav tiešas testēšanas metožu (39).

Ja vajadzīga testēšana, būtu jāizmanto “ECHA norādījumos par CLP” dotā uzliesmojošu gāzu emisijas testēšanas metode. Ja atkritumi satur EUH031 vai EUH032 vielas, ūdeni testā var aizstāt ar 1 M sālsskābes šķīdumu.

3.13.    HP 13 noteikšana: “Jutīgumu izraisošs”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

Atkritumu pamatdirektīvas III pielikumā HP 13 “Jutīgumu izraisošs” ir definēta šādi:

“atkritumi, kas satur vienu vai vairākas vielas, par kurām zināms, ka tās izraisa ādas vai elpošanas orgānu jutīgumu”.

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kā jutīgumu izraisoša un ir apzīmēta ar bīstamības apzīmējuma kodu H317 vai H334, un minētās vielas robežkoncentrācija ir vienāda vai lielāka par 10 %, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 13.”

22. tabula

Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 13 “Jutīgumu izraisošs”

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Robežkoncentrācija

(Atsevišķa viela)

Skin Sens. 1, 1A, and 1B

H317

Var izraisīt alerģisku ādas reakciju

≥ 10 %

Resp. Sens. 1, 1A un 1B

H334

Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus, vai apgrūtinātu elpošanu

≥ 10 %

Shēma

18. attēlā parādīts HP 13 novērtēšanas process (40).

Image

Testēšanas metodes

Atkritumu HP 13 jānovērtē, balstoties uz:

—

atsevišķo vielu identificēšanu atkritumos,

—

to klasificēšanu,

—

atsauci uz robežkoncentrācijām.

Ja apsver, vai šīs bīstamās īpašības noteikšanai neveikt testēšanu, atkritumi, kas satur 22. tabulas sarakstā norādītās vielas, saskaņā ar ECHA norādījumiem par CLP būtu jāpārbauda attiecībā uz jutīgumu izraisošajām īpašībām.

Testēšanas metožu regulas pielikuma B daļā paredzētās testēšanas metodes galvenokārt balstās uz dzīvnieku izmantošanu, tāpēc tās nav pieņemamas (41). Papildu in vitro metodes var būt pieejamas no citiem avotiem, piemēram, no Eiropas Savienības references laboratorijas, kas pēta alternatīvas testēšanai ar dzīvniekiem (42).

3.14.    HP 14 noteikšana: “Ekotoksisks”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikums attiecībā uz bīstamo īpašību HP 14 “Ekotoksisks” ir grozīts ar Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/997 (43). Ar šo regulu ieviestās izmaiņas ir piemērojamas no 2018. gada 5. jūlija. Tāpēc HP 14 būtu jānovērtē šādi:

Laikposmā no 2015. gada 1. jūnija līdz 2018. gada 5. jūlijam:

APD III pielikumā HP 14 “Ekotoksisks” ir definēta šādi:

“atkritumi, kas rada vai var radīt tūlītēju vai kavētu apdraudējumu vienam vai vairākiem vides elementiem”.

HP 14 ekotoksisko potenciālu apraksta kā atkritumiem piemītošu īpašību, norādot, vai atkritumi rada vai varētu radīt tūlītējus vai vēlākus riskus vienam vai vairākiem vides segmentiem.

Tā kā īpaša novērtēšanas metodoloģija attiecībā uz HP 14 “Ekotoksisks” ir norādīta tikai Padomes Regulā (ES) 2017/997, laikposmā pirms šīs regulas piemērošanas datuma, t. i., pirms 2018. gada 5. jūlija, iestādēm un operatoriem HP 14 “Ekotoksisks” noteikšanā būtu jāatsaucas uz savā dalībvalstī spēkā esošajiem valsts noteikumiem.

No 2018. gada 5. jūlija piemēro APD III pielikuma definīciju un plašāko aprakstu ar Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/997 ieviestajiem grozījumiem

APD III pielikumā HP 14 “Ekotoksisks” ir definēta šādi:

“atkritumi, kas rada vai var radīt tūlītēju vai kavētu apdraudējumu vienam vai vairākiem vides elementiem”.

APD skaidro sīkāk:

“Atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 14, ja tie atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem.

—

Atkritumi satur vielu, kas klasificēta kā ozona slāni noārdoša viela un kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008* piešķirts bīstamības apzīmējuma kods H420, un šādas vielas koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par robežkoncentrāciju 0,1 %. [c(H420) ≥ 0,1 %]

—

Atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kategorijā “akūts ūdens vidē” un kam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 piešķirts bīstamības apzīmējuma kods H400, un šādu vielu koncentrāciju summa ir vienāda ar vai lielāka par robežkoncentrāciju 25 %. Šādām vielām piemēro robežvērtību 0,1 %. [Σ c (H400) ≥ 25 %]

—

Atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kategorijā “hronisks ūdens vidē 1”, “hronisks ūdens vidē 2” vai “hronisks ūdens vidē 3” un kam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 piešķirts(-i) bīstamības apzīmējuma kods(-i) H410, H411 vai H412, un visu kategorijā “hronisks ūdens vidē 1” (H410) klasificēto vielu koncentrāciju summa, reizināta ar 100, plus visu kategorijā “hronisks ūdens vidē 2” (H411) klasificēto vielu koncentrāciju summa, reizināta ar 10, plus visu kategorijā “hronisks ūdens vidē 3” (H412) klasificēto vielu koncentrāciju summa ir vienāda ar vai lielāka par robežkoncentrāciju 25 %. Vielām, kas klasificētas kā H410, piemēro robežvērtību 0,1 %, savukārt vielām, kas klasificētas kā H411 vai H412, piemēro robežvērtību 1 %. [100 × Σc (H410) + 10 × Σc (H411) + Σc (H412) ≥ 25 %]

—

Atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kategorijā “hronisks ūdens vidē 1”, “hronisks ūdens vidē 2”, “hronisks ūdens vidē 3” vai “hronisks ūdens vidē 4” un kam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 piešķirts(-i) bīstamības apzīmējuma kods(-i) H410, H411, H412 vai 413, un visu kategorijā “hronisks ūdens vidē” klasificēto vielu koncentrāciju summa ir vienāda ar vai lielāka par robežkoncentrāciju 25 %. Vielām, kas klasificētas kā H410, piemēro robežvērtību 0,1 %, savukārt vielām, kas klasificētas kā H411, H412 vai H413, piemēro robežvērtību 1 %. [Σ c H410 + Σ c H411 + Σ c H412 + Σ c H413 ≥ 25 %]

kur: Σ = summa un c = vielu koncentrācija.”

Atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 14, ja tie atbilst kaut tikai vienam no minētajos četros ievilkumos izklāstītajiem nosacījumiem.

Jānorāda, ka šie četri ievilkumi, tostarp trešais un ceturtais, būtu jāpiemēro vienlaikus: tie nebūtu jāuzskata par “iespējām”, starp kurām var izvēlēties. Citiem vārdiem sakot, ja robežkoncentrācijas, kas norādītas jebkurā no četriem ievilkumiem/formulām, ir pārkāptas, atkritumi tiks klasificēti par ekotoksiskiem. Tādējādi atkritumi, kuri satur vielas, kas klasificētas par H410, H411 un H412 (neatkarīgi no tā, vai tās satur arī vielu, kas klasificēta par H413), visos gadījumos būtu jāklasificē, balstoties uz trešo ievilkumu.

Padomes Regulas (ES) 2017/997 8. apsvērumā ir atkārtots AtS pielikuma teksts, kurā noteikts: ja bīstama atkritumu īpašība ir novērtēta gan testēšanā, gan izmantojot APD III pielikumā norādītās bīstamo vielu koncentrācijas, lielāks spēks ir testa rezultātiem. Pašlaik Komisija nevar sniegt konkrētus ieteikumus par to, kāda pieeja būtu jāizmanto atkritumu ekotoksiskā rakstura noteikšanai, izmantojot biotestus.

Padomes Regulas (ES) 2017/997 8. apsvērumā ir arī atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1272/2008 12. panta b) punktu par biopieejamību, kā arī uz tā piemērošanas metodiku, ko attiecīgā gadījumā varētu izmantot atkritumiem.

Līdz brīdim, kad kļūs pieejami ES papildu norādījumi, lēmums par to rezultātu pieņemamību un interpretāciju, kuri izriet no atkritumu ekotoksiskā raksturojuma un iegūti, izmantojot biotestus un tostarp attiecīgos gadījumos ņemot vērā ar biopieejamību un biopiekļūstamību saistītos apsvērumus, dalībvalstīm jāpieņem katrā atsevišķā gadījumā.

Robežvērtības

Novērtēšanā izmanto šādas robežvērtības:

—

H420, H400, H410: 0,1 %,

—

H411, H412, H413: 1 %.

Atsevišķa viela, kas ir koncentrācijā zem robežvērtības, no kuras uz to attiecina attiecīgo bīstamības kategorijas kodu, netiek ierēķināta kopējā koncentrācijā attiecībā uz šo bīstamības klasi un kategorijas kodu.

23. tabula

Ar katru bīstamības apzīmējuma kodu klasificētām vielām piemērojamā bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas vielām, kas klasificētas ar katru bīstamības apzīmējuma  (44), kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 14 “Ekotoksisks”

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

Apraksts

Robežkoncentrācija

(Atsevišķa viela vai vielu summa)

Ozone 1

H420

Bīstams sabiedrības veselībai un videi, jo iznīcina ozonu atmosfēras augšējā slānī

≥ 0,1 %

Aquatic Acute 1

H400

Ļoti toksisks ūdens organismiem

≥ 25 %

Aquatic Chronic 1

H410

Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām

≥ 0,25 %

Aquatic Chronic 2

H411

Toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām

≥ 2,5 %

Aquatic Chronic 3

H412

Kaitīgs ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām

≥ 25 %

Aquatic Chronic 4

H413

Var radīt ilglaicīgas kaitīgas sekas ūdens organismiem

≥ 25 %

19. attēlā parādīts HP 14 novērtēšanas process.

Image

Nav pieņemams izmantot Testēšanas metožu regulā dotās testēšanas metodes, kas balstās uz dzīvnieku (mugurkaulnieku) izmantošanu (45).

3.15.    HP 15 noteikšana: “Atkritumi, kas spējīgi demonstrēt iepriekšminētu bīstamu īpašību, ko ne vienmēr atspoguļo sākotnējie atkritumi”

Atkritumu pamatdirektīvas (APD) III pielikuma definīcija un plašāks apraksts

APD III pielikumā HP 15 ir definēta kā:

“atkritumi, kas spējīgi demonstrēt iepriekšminētu bīstamu īpašību, ko ne vienmēr atspoguļo sākotnējie atkritumi”

APD skaidro sīkāk:

“Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas apzīmētas ar kādu no 9. tabulā minētajiem bīstamības vai papildu bīstamības apzīmējumiem [sk. šā dokumenta 24. tabulu], atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 15, ja vien tie nav tādā formā, ka tie nekādos apstākļos nedemonstrē sprādzienbīstamas vai potenciāli sprādzienbīstamas īpašības.

Turklāt dalībvalstis var noteikt atkritumus par bīstamiem ar HP 15, par pamatu ņemot citus piemērojamos kritērijus, piemēram, izskalojuma novērtējumu.”

Atkritumus, kas satur vielas, uz kurām ir attiecināts bīstamības apzīmējums vai papildu bīstamības kods no 24. tabulas, var testēt, lai noteiktu, vai tiem tiešām piemīt šī bīstamā īpašība. Pretējā gadījumā atkritumus, kuru sastāvā ir šīs vielas, var vienkārši uzskatīt par bīstamiem ar HP 15.

Dalībvalstis var noteikt atkritumus par bīstamiem ar HP 15, par pamatu ņemot citus piemērojamos kritērijus, piemēram, izskalojuma novērtējumu.

24. tabula

Bīstamības apzīmējumi un bīstamības papildapzīmējumi atkritumu sastāvdaļām, kuri izmantojami, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 15

Bīstamības apzīmējums / bīstamības papildapzīmējums

Ugunī var masveidā eksplodēt

H205

Sprādzienbīstams sausā veidā

EUH001

Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus

EUH019

Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē

EUH044

20. attēlā parādīts HP 15 novērtēšanas process (46).

Image

Testēšanas metodes

Atkritumi, kas satur 24. tabulas sarakstā norādītās vielas, būtu jānovērtē vai jāpārbauda saskaņā ar ECHA norādījumiem par CLP, jo īpaši norādījumiem par maisījumu klasifikāciju attiecībā uz EUH001, EUH044 un H205.

Atkritumiem, kas EUH001, EUH019, EUH044 vai H205 novērtēšanas rezultātā ir marķēti ar bīstamības apzīmējumu vai bīstamības papildapzīmējumu, piemīt bīstamā īpašība HP 15.

(1)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(2)  Komisijas 2017. gada 4. maija Regula (ES) Nr. 2017/776, ar ko, pielāgojoties zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 116, 5.5.2017., 1. lpp.).

(3)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(4)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(5)  Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentu.

(6)  Neizsmeļošs saraksts Piemēri ņemti no Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta.

(7)  Noapaļots līdz vienam ciparam aiz komata.

(8)  Jāievēro, ka OVAM norādījumos noteikts, ka, ja atkritumi satur H315 un/vai H319 vielas un ja summa pārsniedz robežvērtību, tie ir klasificējami par HP 4.

(9)  Plašāka informācija par skābju/sārmju rezerves testu ir pieejama ESAO norādēs par ķīmisko vielu testēšanu: Test No. 122: Determination of pH, Acidity and Alkalinity, sk.: http://www.oecd-ilibrary.org/environment/test-no-122-determination-of-ph-acidity-and-alkalinity_9789264203686-en vai Young, J.R.; How, M.J.; Walker, A.P.; Worth, W.M.H. (1988): Classification as corrosive or irritant to skin of preparations containing acidic or alkaline substances, without testing on animals; Anglija.

(10)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(11)  Sk. AtS pielikumu (2. punkts, 2. ievilkums): “Bīstamu īpašību var novērtēt, balstoties uz vielu koncentrāciju atkritumos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, vai, ja vien nav norādīts citādi Regulā (EK) Nr. 1272/2008, veicot testēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 7. pantu attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem un dzīvniekiem.”

(12)  https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/

(14)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(15)  Sk. AtS pielikumu (2. punkts, 2. ievilkums): “Bīstamu īpašību var novērtēt, balstoties uz vielu koncentrāciju atkritumos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, vai, ja vien nav norādīts citādi Regulā (EK) Nr. 1272/2008, veicot testēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 7. pantu attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem un dzīvniekiem.”

(16)  https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/

(17)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(18)  Sk. AtS pielikumu (2. punkts, 2. ievilkums): “Bīstamu īpašību var novērtēt, balstoties uz vielu koncentrāciju atkritumos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, vai, ja vien nav norādīts citādi Regulā (EK) Nr. 1272/2008, veicot testēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 7. pantu attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem un dzīvniekiem.”

(19)  https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/

(20)  Pielāgots no Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta.

(21)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(22)  Sk. AtS pielikumu (2. punkts, 2. ievilkums): “Bīstamu īpašību var novērtēt, balstoties uz vielu koncentrāciju atkritumos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, vai, ja vien nav norādīts citādi Regulā (EK) Nr. 1272/2008, veicot testēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 7. pantu attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem un dzīvniekiem.”

(23)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP) (2004): Draft guidance paper on hazard characteristics H6.2 (infectious substances), pieejams lapā: http://archive.basel.int/meetings/cop/cop7/docs/11a1r1e.pdf.

(24)  Plašāka informācija pieejama Pasaules Veselības organizācijas publikācijā (2004), Laboratory Biosafety Manual, 3. izdevums, pieejams lapā: http://www.who.int/csr/resources/publications/biosafety/WHO_CDS_CSR_LYO_2004_11/en/.

(25)  Apvienoto Nāciju Organizācija (2015): Transport of dangerous goods Model Regulations Volume I, 19th revision, pieejams lapā: http://www.unece.org/trans/danger/publi/unrec/rev19/19files_e.html.

(26)  Piemēri aizgūti no Transport of dangerous goods Model Regulations Volume I (19. redakcija) 2.6.3.2.2.1. tabulas.

(27)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(28)  Sk. AtS pielikumu (2. punkts, 2. ievilkums): “Bīstamu īpašību var novērtēt, balstoties uz vielu koncentrāciju atkritumos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, vai, ja vien nav norādīts citādi Regulā (EK) Nr. 1272/2008, veicot testēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 7. pantu attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem un dzīvniekiem.”

(29)  https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/

(30)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(31)  Norādījumi par paraugu sagatavošanu atkritumu mutagenitātes testēšanai: Guidelines for Preparing Environmental and Waste Samples for Mutagenicity (Ames) testing. USEPA ziņojums EPA 600/4-85/058. USEPA (1985).

(32)  AtS pielikums (2. punkts, 2. ievilkums): “Bīstamu īpašību var novērtēt, balstoties uz vielu koncentrāciju atkritumos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, vai, ja vien nav norādīts citādi Regulā (EK) Nr. 1272/2008, veicot testēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 7. pantu attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem un dzīvniekiem.”

(33)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(34)  Cita starpā var rasties tādas gāzes kā sērūdeņradis, ūdeņraža fluorīds, oglekļa disulfīds, sēra dioksīds, hlors, slāpekļa dioksīds, amonjaks un ciānūdeņražskābe.

(35)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(36)  Neizsmeļošs saraksts. Ņemts no Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta.

(37)  Noapaļots līdz vienam ciparam aiz komata.

(38)  29,3 g nātrija hipohlorīta uz 100 ml (maksimālā šķīdība).

(39)  Jāievēro, ka pie HP 12 testēšanas metodes ir strādājuši INERIS, sk. Hennebert P, Samaali I, Molina P. 2014. Waste hazard property HP 12 (emission of toxic gas in contact with water or an acid): proposition of method and first results. Proceedings of 4th International Conference on Industrial and Hazardous Waste Management. Chania (Grieķija). 2-5/09/2014. 10 p. Versija atjaunināta, ņemot vērā 2014. gada lēmumus: Hennebert P, Rebischung F. 2015. Jāievēro, ka USEPA 9. nodaļā “Testēšanas metodes cieto atkritumu novērtēšanai, fizikālās/ķīmiskās metodes” SW-846. EPA publikācija, piedāvāta reaktivitātes noteikšanas metode, kas aptver laboratorijas vidē izdalītu toksisko gāzu emisijas.

(40)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

(41)  Sk. AtS pielikumu (2. punkts, 2. ievilkums): “Bīstamu īpašību var novērtēt, balstoties uz vielu koncentrāciju atkritumos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, vai, ja vien nav norādīts citādi Regulā (EK) Nr. 1272/2008, veicot testēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 7. pantu attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem un dzīvniekiem.”

(42)  https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/

(43)  Padomes 2017. gada 8. jūnija Regula (ES) 2017/997, ar ko attiecībā uz bīstamo īpašību HP 14 “Ekotoksisks” groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK III pielikumu (OV L 150, 14.6.2017., 1. lpp.).

(44)  Jāņem vērā, ka šīs robežvērtības jāsaprot kontekstā ar Padomes Regulas (ES) 2017/997 pielikuma trešo vienādojumu. Ja vienos un tajos pašos atkritumos ir vairākas vielas, kas klasificētas vairākās bīstamības klasēs, no tā, ka to atsevišķā (vai summētā) koncentrācija attiecībā uz konkrēto bīstamības klases kodu nesasniedz norādītās robežvērtības, atkarībā no 3. vienādojuma piemērošanas rezultātiem joprojām varētu izrietēt atkritumu klasificēšana par HP 14.

(45)  Sk. AtS pielikumu (2. punkts, 2. ievilkums): “Bīstamu īpašību var novērtēt, balstoties uz vielu koncentrāciju atkritumos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, vai, ja vien nav norādīts citādi Regulā (EK) Nr. 1272/2008, veicot testēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 7. pantu attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem un dzīvniekiem.”

(46)  Pielāgots uz Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumenta pamata.

4. PIELIKUMS

Atkritumu paraugošana un ķīmiskā analīze

Daudzos gadījumos par attiecīgajiem atkritumiem būs pieejama pietiekama informācija bez vajadzības ņemt paraugus, veikt ķīmisko analīzi un testēšanu (sk. 2. pielikumu par citiem informācijas avotiem, kas nav paraugu ņemšana un atkritumu ķīmiskā analīze). Šajā pielikumā ir sniegts pārskats par atkritumu paraugošanu saskaņā ar Eiropas standartiem un galvenās koncepcijas gadījumos, kad paraugošana un/vai ķīmiskā analīze ir jāveic. Plašāku informāciju skatīt norādītajos standartos. Vēl šajā pielikumā ir iekļauta iedaļa ar plašāku informāciju un atsaucēm uz konkrētiem jautājumiem par atkritumu ķīmisko analīzi.

4.1.    Paraugošana

Neatbilstoša paraugošana ir viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē atkritumu drošticamu klasifikāciju. Tāpēc ļoti ieteicams paraugošanu atkritumu klasifikācijas nolūkos veikt saskaņā ar pieejamajiem CEN standartiem, kā izklāstīts turpmāk tekstā.

4.1.1.   Paraugošanas satvars

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) ar savas tehniskās komitejas TC 292 palīdzību ir izstrādājusi vairākus standartus, tehniskos ziņojumus/specifikācijas un mūsdienīgus dokumentus atkritumu raksturošanai. Pieejamie dokumenti ir jāizskata saskaņotā veidā. Turpmāk sniegtajā sarakstā ir iekļauti attiecīgie standartu dokumenti par atkritumu raksturošanu un paraugošanu.

—

EN 14899

Pamatnostādnes paraugošanas plāna izstrādei un izmantošanai

—

CEN/TR 15310-1:2006

Norādījumi par kritēriju atlasi un piemērošanu paraugu ņemšanai dažādos apstākļos

—

CEN/TR 15310-2:2006

Norādījumi par paraugošanas metodēm

—

CEN/TR 15310-3:2006

Norādījumi par apakšparaugu ņemšanas procedūrām

—

CEN/TR 15310-4:2006

Norādījumi par paraugu iepakošanas, uzglabāšanas, saglabāšanas, transportēšanas un piegādes procedūrām

—

CEN/TR 15310-5:2006

Norādījumi par paraugošanas plāna noteikšanu

Lai iegūtu precīzus un reprezentatīvus rezultātus, pirms pirmā parauga ņemšanas jāsagatavo testēšanas programma. Tādējādi tiks nodrošināts, ka ir ņemti vērā visi vajadzīgie faktori, kas, pamatojoties uz paraugiem, ļauj izdarīt reprezentatīvus secinājumus par visiem atkritumiem. EN 14899 ir detalizēti aprakstīta šī testēšanas programma. Konkrētāk, ir noteikti septiņi soļi, kas atspoguļoti 21. attēlā.

Alternatīvas paraugošanas procedūras ir pieņemamas, ja tajās ņemti vērā iepriekš minētajos standartos noteiktie būtiskie faktori un ja tās nodrošina vienlīdz uzticamus rezultātus.

Image

4.1.2.   Paraugošanas metodika

Tā kā 21. attēls aptver visu testēšanas programmu saskaņā ar EN 14899:2005, būtu sīkāk jāaplūko paraugošanas metodika, kuru veido 22. attēlā parādītie trīs galvenie elementi:

1.

Sagatavot paraugošanas plānu

2.

Saskaņā ar paraugošanas plānu paņemt lauka paraugu

3.

Nogādāt laboratorijas paraugu laboratorijā

Katrs svarīgākais elements ir iedalīts papildu apakšelementos, kas būtu jāievēro, lai iegūtu standartizētus paraugu ņemšanas rezultātus.

It īpaši paraugošanas plāna sagatavošanas posmā ir jāsper vairāki soļi. Paraugošanas plāna informatīvā veidne ir pievienota EN 14899:2005 standarta A pielikumā. 20. attēlā ir parādīti visi apakšelementi saskaņā ar EN 14899:2005, kā arī dotas atsauces uz attiecīgo tehnisko ziņojumu, kurā sniegta detalizētāka informācija. Jāievēro, ka 22. attēls (galvenie elementi, ieskaitot paraugošanas plāna sagatavošanu) ir uzskatāms par detalizētāku 21. attēlā parādītās vispārējās testēšanas programmas tuvplānu.

Turklāt EN 15002:2015 sniedz papildu norādījumus par to, kā testējamo materiālu sagatavot no laboratorijas parauga (sk. 21. attēla 4. soli). Tas būs nākamais solis pēc paraugošanas metodikas sagatavošanas un piemērošanas, kas detalizētāk aprakstītas 22. attēlā.

Image

4.1.3.   Paraugošanas standarti dažāda veida atkritumiem

Atkritumu sastāvs un konsistence var būt ļoti dažāda. Atkritumu sastāvs un konsistence var būt ļoti dažāda. Lai nodrošinātu drošticamus rezultātus, paraugošanas metodes jāpielāgo paraugojamo atkritumu dabai. CEN/TR 15310-2:2006 sniedz detalizētu informāciju par paraugošanas metodēm un paņēmieniem darbam ar dažāda veida atkritumiem, ņemot vērā dažādus apstākļus. Ir minēti šādi materiāli:

—

plūstoši vai viskozi šķidrumi,

—

dūņas vai pastveida vielas,

—

pulveri, granulas vai nelieli kristāli,

—

rupjas vai gabalainas cietvielas.

Attiecībā uz lielāko daļu šo materiālu CEN/TR 15310-2:2006 ir norādīti turpmāk minētie veidi, kā atkritumus var glabāt vai kā tie var būt paraugu ņemšanai pieejami citādā veidā:

—

balons, maisi, mucas, bloki, cisternas vai nelieli konteineri ar elastīgām sienām,

—

vertikālas vienādas vai nestandarta vai horizontālas un cilindriskas tilpnes,

—

caurulē plūstoši šķidrumi,

—

lagūnas vai bedres,

—

tilpnes, kaudzes, krājumi un silosi, krītošas straumes, lentes konveijeri un vītņkonveijeri,

—

masīvi vai lieli gabali.

Turklāt CEN/TR 15310-3:2006 ir aprakstīti svarīgi aspekti, kas attiecas uz sagatavošanos paraugu vai apakšparaugu ņemšanai uz lauka, ņemot vērā attiecīgo atkritumu atšķirīgo konsistenci.

Jāievēro, ka dalībvalstu līmenī var būt pieejami papildu tehniskie norādījumi par paraugošanas metodēm.

4.1.4.   Paraugošanas stratēģijas ar viendabību un neviendabīgumu saistītu jautājumu risināšanai

Pamatnosacījums ticamu rezultātu iegūšanai no paraugu ņemšanas ir tādi paraugi, kas reprezentē atkritumu sastāvu. Atkritumu jomā tas nereti ir sarežģīti, jo, no vienas puses, piesārņojošās vielas atkritumos var būt izplatītas neviendabīgi un, no otras puses, neviendabīga matrice raksturīga jau dažiem atkritumu veidiem (1).

Saskaņā ar EN 14899:2005 neviendabīgums apzīmē to, kādā mērā viena sastāvdaļa ir nevienmērīgi izplatīta paraugu atlases kopas populācijā. Turpretī viendabību var uzskatīt par to, kādā mērā viena sastāvdaļa paraugu atlases kopas populācijā izplatīta vienmērīgi.

Dalībvalstu līmenī var būt spēkā īpašas tehniskās norādes, kas papildus informē par paraugošanas stratēģijām, kurās aplūkots atkritumu neviendabīguma jautājums (2).

Ja atkritumu neviendabīgums ir samazināts līdz minimumam, CEN/TR 15310-1:2006 un daļēji arī CEN/TR 15310-2:2006 nodrošina holistisku pārskatu par paraugošanas stratēģijām darbā ar neviendabīgiem un viendabīgiem atkritumu veidiem. Ir svarīgi paraugošanas plānu pielāgot paraugojamo atkritumu neviendabīgumam.

4.1.5.   Paraugošanas statistiskā pieeja

CEN/TR 15310-1:2006 ir aprakstīta vispārēja paraugošanas statistiskā pieeja, tostarp statistikas pamatprincipi, kas attiecas uz atkritumu paraugošanas īpašo gadījumu. Turpmāk sniegts tehniskajā ziņojumā sniegtās informācijas izvilkums.

—

Paraugojamās atlases kopas populācijas noteikšana

—

Vispārējā populācija

—

Apakšpopulācija

—

Mainība

—

Mainība telpā

—

Mainība laikā

—

Nejaušinātā mainība

—

Dažādas paraugošanas pieejas

—

Stohastiska paraugošana

—

Determinēta paraugošana

—

Paraugošanas modeļi

—

Vienkārša nejaušināta paraugošana

—

Stratificēta paraugošana

—

Sistemātiska paraugošana

—

Determinēta paraugošana

—

Parauga lielums

—

Paraugošanas biežums

—

Paraugu rezultātu drošticamība

—

Ticamības robežas

4.2.    Atkritumu ķīmiskā analīze

Kā jau norādīts 3.2.1. nodaļā (3. solis), noteiktos gadījumos informācija, kura iegūta, piemēram, no produkta, kas kļūst par atkritumiem, drošības datu lapas, GHS marķējumiem, zināšanām par “atkritumu radīšanas” procesu un citām datubāzēm, var nebūt pietiekama, lai būtu iespējams noteikt attiecīgo atkritumu bīstamās īpašības. Ņemot vērā apstākli, ka pietiekamas zināšanas par atkritumu sastāvu ir priekšnoteikums, lai varētu izmantot 3.2.2. nodaļā aprakstīto aprēķina pieeju (4. solis), var būt nepieciešama attiecīgo atkritumu ķīmiskā analīze.

Kā vispārīgas informācijas bāze 25. tabula sniedz neizsmeļošu sarakstu ar CEN metodēm un standartiem atkritumu raksturošanā (3).

25. tabula

Neizsmeļošs CEN metožu un standartu saraksts attiecībā uz atkritumu raksturošanu

Atsauce

Virsraksts

Izskalošanas testi

CEN/TS 16660:2015

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās īpašību tests. Samazināšanas rakstura un samazināšanas jaudas noteikšana

EN 15863:2015

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās īpašību tests pamatraksturojumam. Dinamisks monolītu atkritumu izskalošanās tests ar periodisku izskalošanās aģenta atjaunošanu noteiktos apstākļos

EN 14997:2015

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās īpašību tests. Izskalošanās īpašību tests. pH ietekme uz izskalošanos ar pastāvīgu pH kontroli

EN 14429:2015

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās īpašību tests. Izskalošanās īpašību tests. pH ietekme uz izskalošanos ar sākotnēju skābes vai sārma pievienošanu

EN 14429:2015

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās īpašību tests. Izskalošanās īpašību tests. pH ietekme uz izskalošanos ar sākotnēju skābes vai sārma pievienošanu

EN 14997:2015

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās īpašību tests. Izskalošanās īpašību tests. pH ietekme uz izskalošanos ar pastāvīgu pH kontroli

CEN/TS 15364:2006

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās īpašību testi. Skābes un sārma neitralizēšanas spējas tests

CEN/TS 14405:2004

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās īpašību testi. Augšupējas plūsmas caursūkšanās tests (noteiktos apstākļos)

EN 12457-1:2002

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās. Atbilstības tests attiecībā uz granulētu atkritumu materiālu un dūņu izskalošanos. Viena posma partijas tests ar šķidru un cietu materiālu attiecību 2 l/kg saistībā ar materiāliem ar lielu sausnas saturu un daļiņu izmēru zem 4 mm (ar vai bez izmēra samazināšanas)

EN 12457-2:2002

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās. Atbilstības tests attiecībā uz granulētu atkritumu materiālu un dūņu izskalošanos. Viena posma partijas tests ar šķidru un cietu materiālu attiecību 10 l/kg saistībā ar materiāliem ar daļiņu izmēru zem 4 mm (ar vai bez izmēra samazināšanas)

EN 12457-3:2002

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās. Atbilstības tests attiecībā uz granulētu atkritumu materiālu un dūņu izskalošanos. Divu posmu partijas tests ar šķidru un cietu materiālu attiecību 2 l/kg un 8 l/kg saistībā ar materiāliem ar lielu sausnas saturu un daļiņu izmēru zem 4 mm (ar vai bez izmēra samazināšanas)

EN 12457-4:2002

Atkritumu raksturojums. Izskalošanās. Atbilstības tests attiecībā uz granulētu atkritumu materiālu un dūņu izskalošanos. Viena posma partijas tests ar šķidru un cietu materiālu attiecību 10 l/kg saistībā ar materiāliem ar daļiņu izmēru zem 10 mm (ar vai bez izmēra samazināšanas)

Savienojumu analīzes

EN 16377:2013

Atkritumu raksturojums. Bromētu liesmas slāpētāju noteikšana cietajos atkritumos

EN 16192:2011

Atkritumu raksturojums. Eluātu analīze

EN 15216:2007

Atkritumu raksturojums. Izšķīdušo cietvielu kopējā apjoma noteikšana ūdenī un eluātos

Kopējā organiskā oglekļa saturs

EN 13137:2001

Atkritumu raksturojums. Kopējā organiskā oglekļa satura noteikšana ūdenī, dūņās un nosēdumos

Noārdīšana

EN 13656:2002

Atkritumu raksturojums. Ar mikroviļņiem veicināta noārdīšana ar fluorūdeņražskābes, slāpekļskābes un sālsskābes maisījumu vēlākai elementu noteikšanai

EN 13657:2002

Atkritumu raksturojums. Noārdīšana karaļūdens elementu šķīstošās daļas vēlākai noteikšanai

C10–C40 ogļūdeņraži

EN 14039:2004

Atkritumu raksturojums. C10–C40 ogļūdeņražu satura noteikšana ar gāzu hromatogrāfiju

Sausna

EN 14346:2006

Atkritumu raksturojums. Sausnas aprēķināšana, nosakot sauso atlikumu vai ūdens saturu

Neorganiskie savienojumi

EN 14582:2007

Atkritumu raksturojums. Halogēnu un sēra saturs. Sadedzināšana ar skābekli slēgtās sistēmās un noteikšanas metodes

EN 15192:2006

Atkritumu un augsnes raksturojums. Atkritumu un augsnes raksturojums Hroma (VI) noteikšana cietā materiālā, izmantojot šķelšanu ar sārmu un jonu hromatogrāfiju ar spektrofotometrisko noteikšanu

Organiskie savienojumi

EN 15308:2008

Atkritumu raksturojums. Izvēlētu polihlorbifenilu (PCB) noteikšana cietos atkritumos, izmantojot kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfijas metodi ar elektronu satveres vai masspektrometrijas noteikšanu

EN 15527:2008

Atkritumu raksturojums. Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) noteikšana atkritumos, izmantojot gāzu hromatogrāfijas masas spektrometriju (GC/MS).

Elementu sastāvs

EN 16424:2014

Atkritumu raksturojums. Pārbaudes metodes attiecībā uz elementu sastāvu, izmantojot portatīvus rentgena fluorescences instrumentus

EN 15309:2007

Atkritumu un augsnes raksturojums. Elementu sastāva noteikšana, izmantojot rentgena fluorescenci

Informācijai, kas iegūta atkritumu ķīmiskajā analīzē un ko iespējams izmantot atkritumu klasifikācijai, būtu jābūt datiem par sastāvu. Izskalošanās testa rezultāti, kas bieži vien ir iegūti no laboratorijas rezultātiem testēšanā, ko veic, lai izpildītu Atkritumu poligonu direktīvas atkritumu pieņemšanas kritērijus, parasti nenoder atkritumu bīstamības klasificēšanā. Vienīgais šā principa izņēmums varētu būt HP 15 novērtēšana. Tas jo īpaši nozīmē, ka tad, ja, piemēram, atkritumi neatbilst Atkritumu poligonu direktīvas inerto atkritumu pieņemšanas kritērijiem, tie nebūs automātiski bīstami vai nebīstami. Atkritumu pieņemšanas kritēriju rezultāti nebūtu jāizmanto kā vienīgais informācijas kritērijs bīstamo atkritumu klasifikācijā. Atkritumu pieņemšanas kritēriju analīze ir vajadzīga tikai tad, ja 1) izraudzītais risinājums ir apglabāšana atkritumu izgāztuvē un 2) izgāztuves klasei, kas iepriekš noteikta, piemērojot klasifikāciju “bīstams” vai “nebīstams”, jāveic skaitlisks tests. Tomēr izskalojuma sastāvā esošās vielas var sniegt zināmu ieskatu par atkritumu avota sastāvdaļām.

Jāievēro, ka jo īpaši attiecībā uz neorganiskām vielām no ķīmiskām analīzēm parasti nevar iegūt informāciju par konkrētajiem ķīmiskiem savienojumiem atkritumos, bet ir iespējams identificēt tikai anjonus un katjonus. izmantojot tradicionālās analītiskās metodes, parasti nav iespējams noteikt ne molekulāro sastāvu, ne tādu citus elementus kā mineraloģiskās formas. Tālāk minētas dažas iespējamas metodes, ar kurām šo šķērsli pārvarēt. Dalībvalstu līmenī var būt pieejamas citas iespējas un normas, par kurām būtu papildus jāpārliecinās.

4.2.1.   Reālistiskas “sliktākā gadījuma” vielas

Ja atkritumu īpašniekam ir kādas zināšanas par elementiem, bet ne par atkritumos esošajām vielām, katram noteiktajam elementam ieteicams izmantot “reālistisku sliktākā gadījuma” vielu noteikšanas koncepciju. “Sliktākā gadījuma” vielas būtu jānosaka attiecībā uz katru bīstamo īpašību un turpmāk jāizmanto bīstamo īpašību novērtēšanai (sk. 3.2.2. nodaļu).

Sliktākā gadījuma vielas būtu jānosaka, ņemot vērā to, kādas vielas pamatoti varētu būt atkritumu sastāvā (piemēram, pamatojoties uz vielām, kas izmantotas atkritumu radīšanas procesā un ar tām saistītās ķīmiskās norises) (4).

4.2.2.   Vispārēji ieraksti

Tādu elementu gadījumā, uz kuriem attiecas CLP regulas VI pielikuma 3. daļas 3. tabulas harmonizētu klasifikāciju sarakstā iekļauts “vispārējs ieraksts”, papildus specificēt identificētos elementus nav vajadzīgs. Tomēr, nosakot atkritumu bīstamās īpašības, pamatojoties uz “vispārējiem ierakstiem”, var ņemt vērā piezīmes, kas par maisījumu klasifikāciju un marķēšanu sniegtas CLP regulas VI pielikuma 1.1.3.2. nodaļā. Šie ieraksti ir norādīti 26. tabulā.

26. tabula

Vispārējie elementu ieraksti (11) CLP regulā

Elements

Nr.

Starptautiskā Ķīmiskā identifikācija

Bīstamības klase un kategorijas kods

Bīstamības apzīmējuma kods

As

033-002-00-5

arsēna savienojumi, izņemot tos, kas minēti citur šajā pielikumā

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H331

H301

H400

H410

Ba

056-002-00-7

bārijasāļi, izņemot bārija sulfātu, 1-azo-2-hidroksinaftalīnil-aril-sulfoskābes sāļus un tos, kas specificēti citur šajā pielikumā

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

H332

H302

Be

004-002-00-2

berilija savienojumi, izņemot alumīnija berilija silikātus un tos, kas minēti citur šajā pielikumā

Carc. 1B

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 3 *

STOT RE 1

Eye Irrit. 2

STOT SE 3

Skin Irrit. 2

Skin Sens. 1

Aquatic Chronic 2

H350i

H330

H301

H372 **

H319

H335

H315

H317

H411

Cd

048-001-00-5

kadmija savienojumi, izņemot kadmija sulfoselenīdu (xCdS · yCdSe), kadmija sulfīda un cinka sulfīda reakcijas masu (xCdS · yZnS), kadmija sulfīda un dzīvsudraba sulfīda reakcijas masu (xCdS · yHgS) un tos, kas minēti citur šajā pielikumā

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H332

H312

H302

H400

H410

Cr(VI)

024-017-00-8

hroma (VI) savienojumi, izņemot bārija hromātu un tos, kas minēti citur šajā pielikumā

Carc. 1B

Skin Sens. 1

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H350i

H317

H400

H410

Hg

080-002-00-6

neorganiskie dzīvsudraba savienojumi, izņemot dzīvsudraba sulfīdu un tos, kas minēti citur šajā pielikumā

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 1

Acute Tox. 2 *

STOT RE 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H330

H310

H300

H373 **

H400

H410

Pb

082-001-00-6

svina savienojumi, izņemot tos, kas minēti citur šajā pielikumā

Repr. 1A

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

STOT RE 2 *

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H360Df

H332

H302

H373 **

H400

H410

Sb

051-003-00-9

antimonija savienojumi, izņemot tetroksīdu (Sb2O4), pentoksīdu (Sb2O5), trisulfīdu (Sb2S3), pentasulfīdu (Sb2S5) un tos, kas minēti citur šajā pielikumā.

Acute Tox. 4 *

Acute Tox. 4 *

Aquatic Chronic 2

H332

H302

H411

Se

034-002-00-8

selēna savienojumi, izņemot kadmija sulfoselenīdu un tos, kas minēti citur šajā pielikumā

Acute Tox. 3 *

Acute Tox. 3 *

STOT RE 2

Aquatic Acute 1

Aquatic Chronic 1

H331

H301

H373**

H400

H410

Tl

081-002-00-9

tallija savienojumi, izņemot tos, kas minēti citur šajā pielikumā

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 2 *

STOT RE 2 *

Aquatic Chronic 2

H330

H300

H373 **

H411

U

092-002-00-3

urāna savienojumi, izņemot tos, kas minēti citur šajā pielikumā

Acute Tox. 2 *

Acute Tox. 2 *

STOT RE 2

Aquatic Chronic 2

H330

H300

H373**

H411

(1)  Bund/Länder-Arbeitsgemeinschaft Abfall (2012): LAGA-Methodensammlung Abfalluntersuchung, Drēzdene, Vācija.

(2)  Piemēram, Bund/Länder-Arbeitsgemeinschaft Abfall (2004]: LAGA PN 98 – Richtlinie für das Vorgehen bei physikalischen, chemischen und biologischen Untersuchungen im Zusammenhang mit der Verwertung/Beseitigung von Abfällen, Drēzdene (Vācija) sniedz papildu vadlīnijas, kādas Vācijā izmanto, lai pārbaudītu atkritumu neviendabīgumu. Par viendabīgiem jo īpaši uzskata šķidrus, sūknējamus un putekļveida atkritumus, kā arī atkritumus, kuru gadījumā par viendabību var pārliecināties vizuālā apskatē. Visus pārējos atkritumus uzskata par neviendabīgiem.

(3)  Jāņem vērā, ka dalībvalstu līmenī ir pieejami ieteikumi un piemēri, kas var nodrošināt papildu norādījumus par šķidru un cietu atkritumu sastāvdaļu noteikšanu. Piemēram, eksperimentālā saraksta AFNOR XP X30-489 daļā Characterization of waste – Determination of elements and substances in waste ir aprakstīta metode elementu un vielu izsmeļošai noteikšanai šķidros un cietos atkritumos. Tas ir darba jautājums, kas nodots balsošanai Eiropas līmenī CEN/TC 292/WG 5 N 735 Determination of content of elements and substances in waste – experimental AFNOR Standard XP X30-489 (CEN/TC 292 N 1430) standartizācijai. Plašāka informācija par šo dokumentu atrodama Hennebert, P.; Papin, A.; Padox, J.-M.; Hasebrouck, B. (2013): The evaluation of an analytical protocol for the determination of substances in waste for hazard classification, Parīze (Francija) pieejams: http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0956053X13001554. Turklāt papildus CEN metodēm un standartiem Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūra (2014): Test Methods for Evaluating Solid Waste (SW-846), pieejamas lapā: http://www3.epa.gov/epawaste/hazard/testmethods/sw846/online/index.htm informē par to, kā cieto atkritumu paraugošanu un analīzi izmanto ASV.

(4)  Termins “pamatoti” ir paskaidrots, piemēram, Apvienotās Karalistes Norādījumu dokumentā: “(..) “pamatoti” nozīmē, ka vielu atkritumos nevar būt, tāpēc, ka, piemēram, sakarā ar šo vielu fizikālajām vai ķīmiskajām īpašībām tas ir izslēgts.” Līdzīgs skaidrojums ir izmantots arī BMU Norādījumu dokumentā. INERIS norādījumi ietver “reālistisku sliktākā gadījuma” vielu kopumu pa visu bīstamo īpašību elementiem, un tās var kalpot par vispārīgu informācijas bāzi.

5. PIELIKUMS

Avoti un ārējās atsauces

Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit (BMU) (2005): Hinweise zur Anwendung der Abfallverzeichnis-Verordnung vom 10.Dezember 2001, BGB1. I S. 3379, pieejams lapā: http://www.bmub.bund.de/fileadmin/bmu-import/files/abfallwirtschaft/downloads/application/pdf/avv_erlaeuterungen.pdf, skatīta 9.4.2015.

Bādenes-Virtembergas Vides un transporta ministrijas rokasgrāmata (2003): How to apply the European Waste List 2001/118/EC, Štutgarte (Vācija), pieejams lapā: http://abag-itm.de/fileadmin/Dateien/ABAG/Informationsschriften/Band_B/Band_B_englisch.pdf, piekļuve: 2.4.2015.

David O'Farrell, Kambrijas grāfistes padome (2011): Dealing with tar bound arisings, pieejams lapā: http://www.soci.org/~/media/Files/Conference%20Downloads/2011/Recycling%20and%20Re%20using%20Asphalt%20Mar%2011/David_OFarrell_Presentation.ashx, piekļuve 26.3.2015.

Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts (2013): Guidance on the interpretation of key provisions of Directive 2008/97/EC on waste, pieejams lapā http://ec.europa.eu/environment/waste/framework/pdf/guidance_doc.pdf, skatīts: 1.4.2015.

Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs (2013): Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību – Guidance on technical implementation issues, pieejami lapā: http://www.unece.org/fileadmin/DAM/env/documents/2013/TEIA/QA_2011_review_2013.pdf, piekļuve 14.4.2015.

Eiropas Komisija, Kopīgais pētniecības centrs (2014): End of waste criteria for waste plastics for conversion. Tehniskais priekšlikums. Final draft report, KPC ĢD, IPTS, Seviļa, Spānija

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (2017): Norādījumi par CLP kritēriju piemērošanu, jaunākā versija (2017. gada jūlijs) pieejama https://echa.europa.eu/documents/10162/23036412/clp_en.pdf/58b5dc6d-ac2a-4910-9702-e9e1f5051cc5

Eiropas Vides aģentūra (2014): Ozone-depleting substances 2013 – Aggregated data reported by companies on the import, export, production, destruction and feedstock and process agent use of ozone-depleting substances in the European Union, informācija pieejama lapā: http://www.eea.europa.eu/publications/ozone-depleting-substances-2013, skatīts: 13.4.2015.

Eiropas Vides aģentūra (EVA) – Vides terminoloģijas un meklēšanas dienests (ETSA) (2015), pieejams tīmekļvietnē: http://glossary.eea.europa.eu/, skatīts 4.7.2015.

Hennebert, P.; Papin, A.; Padox, J.-M.; Hasebrouck, B. (2013): The evaluation of an analytical protocol for the determination of substances in waste for hazard classification, Parīze (Francija) pieejams: http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0956053X13001554 skatīts 31.7.2015.

Ineris (2015): Waste Hazardous Assessment – Proposition of methods (version 2)

Openbare Vlaamse Afvalstoffen Maatschappij (OVAM) (2015): Europese afvalstoffenlijst EURAL Handleiding, Mechelen, Beļģija

Natural Resources Wales, Skotijas Vides aizsardzības aģentūra (SEPA), Ziemeļīrijas Vides aģentūra (NIEA), Vides aģentūra (2015): DRAFT Waste Classification – Guidance on the classification and assessment of waste (1st edition 2015) Technical Guidance WM3, informācija pieejama lapā: https://www.gov.uk/government/publications/waste-classification-technical-guidance, piekļuve 14.7.2015.

Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūra (2014): Test Methods for Evaluating Solid Waste (SW-846), pieejamas lapā: http://www3.epa.gov/epawaste/hazard/testmethods/sw846/online/index.htm; skatīts 10.7.2015.

Young, J.R.; How, M.J.; Walker, A.P.; Worth, W.M.H. (1988): “Classification as corrosive or irritant to skin of preparations containing acidic or alkaline substances, without testing on animals”; Anglija