PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera 2014. gada jūlija politiskajās pamatnostādnēs Eiropas aizsardzības politika tika noteikta par būtisku politisko prioritāti. Minētais būtu jāskata saistībā arī ar to, ka pēc desmitiem miera un stabilitātes gadu Savienība sastopas ar augošu nestabilitāti un jauniem drošības apdraudējumiem. Šī mainīgā drošības vide skaidri rāda, ka vienīgi ar kopīgiem centieniem visos līmeņos ieguldīt drošības attīstībā un sadarbībā mēs varam piepildīt Savienības pilsoņu un mūsu partneru cerības. Lai Eiropa varētu uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību, būtiski ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un veicināt tajā inovāciju.

“Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas” (turpmāk “programma”) priekšlikuma mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības, ieskaitot kiberaizsardzību, konkurētspēju un inovāciju. To varētu panākt, galvenokārt veicinot aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantojumu, sekmējot sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības izstrādājumu un tehnoloģiju izstrādē un izmantojot dalībvalstu sadarbības centienus, lai nodrošinātu, ka Eiropas aizsardzības tehniskais un rūpnieciskais pamats pilnībā atbilst Eiropas pašreizējām un nākotnes vajadzībām drošības jomā. Tas palīdzētu palielināt Savienības stratēģisko patstāvību un nostiprināt tās spēju sadarboties ar partneriem.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Komisija 2016. gada novembrī pieņēma Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kurā noteikti pasākumi ciešākai Eiropas sadarbībai aizsardzības jomā un Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas atbalstīšanai. Eiropas Aizsardzības rīcības plāna mērķis ir panākt, lai Eiropas aizsardzības tehniskais un rūpnieciskais pamats pilnībā atbilstu Eiropas pašreizējām un nākotnes vajadzībām drošības un aizsardzības jomā. Eiropadome šo iniciatīvu novērtēja atzinīgi, un Komisija tika aicināta 2017. gada pirmajā pusē iesniegt priekšlikumus.

Eiropas Aizsardzības rīcības plāna galvenais priekšlikums ir izveidot Eiropas aizsardzības fondu (turpmāk “Fonds”), lai atbalstītu ieguldījumus aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģiju kopīgā izpētē un izstrādē. Fonds sastāv no diviem atšķirīgiem, bet savstarpēji papildinošiem atzariem, kas aptver visu aizsardzības rūpnieciskās attīstības ciklu no izpētes līdz izstrādājumu laišanai tirgū, t. i., izpētes atzars un spēju atzars.

Izpētes atzara ietvaros Komisija ievieš mehānismus Savienības finansējuma virzīšanai kopīgiem aizsardzības pētījumiem, it sevišķi ar nesen uzsāktās sagatavošanas darbības palīdzību.

Programmas priekšlikums papildinās iniciatīvas, kuru mērķis ir finansēt kopīgu pētniecību aizsardzības jomā, un nodrošinās to, ka aizsardzības pētījumu rezultāti tiek pilnveidoti, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas aizsardzības rūpniecības inovētspējā un konkurētspējā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Eiropas Aizsardzības rīcības plāns un līdz ar to arī programma pilnībā atbilst Savienības līmeņa iniciatīvām kopējās ārpolitikas un drošības politikas kontekstā. Tas jo īpaši atbilst 2016. gada Globālās stratēģijas īstenošanas plānam drošības un aizsardzības jomā, kas kalpo par pamatu Eiropadomes apstiprinātu 1 jaunu Savienības mērķu vērienīgumam, un darbībām tā izpildei. Programma ir saistīta arī ar 2016. gada jūlija ES un NATO kopīgo deklarāciju, ko parakstījuši Eiropadomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un NATO ģenerālsekretārs. Komisija nodrošinās, lai citas drošības politikas, piemēram, kiberdrošības stratēģija atbilstu minētajai programmai.

Ierosinātā programma veicina sadarbību starp uzņēmumiem produktu un tehnoloģiju izstrādes jomā, ņemot vērā spēju prioritātes, par kurām dalībvalstis Savienībā ir vienojušās Savienības spēju attīstības plānā. Tādējādi kopumā tiks stiprinātas Savienības drošības un aizsardzības intereses.

Ierosinātajā programmā ņem vērā arī to, ka darbības var veikt arī pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaros. Atļaujot augstākas līdzfinansējuma likmes šādām darbībām, programma kopumā stimulēs līdzdalību šajā uzlabotajā Eiropas aizsardzības sadarbības sistēmā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Regulas projektā ierosinātie pasākumi attiecas uz Savienības aizsardzības rūpniecību. Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. pants. Tas atbilst regulas projekta mērķim uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, veicinot inovācijas un tehnoloģijas attīstības potenciāla labāku izmantojumu, izmantojot sadarbību starp uzņēmumiem visās dalībvalstīs.

•Subsidiaritāte

Aizsardzības pētniecības, inovācijas un tehnoloģijas attīstības rezultātu labāka izmantojuma veicināšana, izmantojot sadarbību starp uzņēmumiem, kas reģistrēti dažādās dalībvalstīs, ir darbība, kurai pēc būtības ir transnacionāls raksturs. Tā vienlaikus ietekmē vairāk nekā vienu dalībvalsti, un šajā ziņā viena dalībvalsts atsevišķi to nevar veikt pilnībā apmierinoši.

Problēmas, ar kurām šobrīd sastopas Savienības aizsardzības rūpniecība, skaidri norāda uz saskaņotas rīcības nepieciešamību. Eiropas aizsardzības nozarē ir zems ieguldījumu līmenis, un tai ir raksturīga sadrumstalotība pa valstīm, kuras rezultātā ir izveidojusies pastāvīga dublēšanās. Turklāt, aplūkojot Savienībā esošo aizsardzības rūpniecību, atklājas augošas problēmas, novecojošas tehnoloģijas un jaunu programmu trūkums, jo īpaši sadarbības programmu trūkums.

Pārrobežu sadarbība var palīdzēt labāk izmantot apjomradītu ietekmi, samazinot dublēšanos un ļaujot izstrādāt nepieciešamos ražojumus un tehnoloģijas. Tomēr sadarbības apmēri joprojām ir ierobežoti; nekoordinēta dalībvalstu politika šajā jomā 2 negatīvi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju.

Rīcība Savienības līmenī nodrošinās pievienoto vērtību, ar pozitīviem stimuliem vēl vairāk veicinot sadarbību aizsardzības rūpniecības jomā un pievēršoties projektiem, kas atrodas izstrādes posmā un ko nav iespējams sekmīgi īstenot tikai valsts līmenī izmaksu un saistīto risku dēļ.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ:

Savienības iesaistīšanās proporcionalitāte tiek nodrošināta, pievēršoties jomai, kam ir lielākā ietekme uz nozares konkurētspēju, t. i., sniedzot finansiālo atbalstu darbībām izstrādes posmā. Ņemot vērā, ka izstrādes posms, šķiet, ir viens no posmiem ar lielākajiem riskiem un tādēļ arī viens no būtiskākajiem projekta tehnoloģiskās attīstības posma kavēkļiem, Savienība sniegs daļēju ieguldījumu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes izmaksās, lai pavērtu ceļu kopīgiem izstrādes projektiem.

Turklāt tiesības saņemt finansiālo atbalstu ir vienīgi par darbībām, kas saistītas ar uzņēmumiem, kuri reģistrēti dažādās dalībvalstīs, jo tām ir skaidra vērtība pārrobežu sadarbības veicināšanā.

Tajā pašā laikā Savienības iesaistīšanās nekādā veidā neapdraud un neskar valstu līmenī veiktu darbību atbalstu. Tā vienīgi nodrošina papildu stimulus dažu minēto darbību problemātiskāko posmu paveikšanai, piedāvājot Savienības atbalstu tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Lai izveidotu programmu, Komisija ierosina regulu. Tas ir piemērotākais juridiskais instruments, jo vienīgi regula ar tieši piemērojamām tiesību normām var nodrošināt tādu vienādības pakāpi, kāda nepieciešama tādas Savienības finansējuma programmas izveidei un darbībai, kuras mērķis ir atbalstīt kādu rūpniecības nozari visā Eiropā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Nav spēkā esošu tiesību aktu, ko piemēro šai konkrētai darbībai vai kas to skar, jo līdz šim nav bijis citu Savienības likumdošanas iniciatīvu ar mērķi uzlabot aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, īpaši skarot aizsardzības nozarei paredzētas darbības izstrādes posmu. Tāpēc nav iepriekšēja spēkā esošu tiesību aktu ex post izvērtējuma vai atbilstības pārbaudes, kas būtu veikta šādai likumdošanas iniciatīvai.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar dalībvalstīm notika visā priekšlikuma sagatavošanas procesa gaitā, rīkojot regulāras sanāksmes. Notika arī attiecīga apspriešanās ar citām ieinteresētajām personām, tās tika pienācīgi informētas par Komisijas nodomu sagatavot šādu tiesību akta priekšlikumu.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Eiropas Komisija pasūtīja iespējamā programmas budžeta priekšizpēti. Pētījumā sīki aplūkoti esošie kavēkļi sadarbības izveidošanai attīstības programmu ietvaros un dota svielai pārdomām, kas būtu ņemama vērā Savienības optimālas iesaistīšanās nodrošināšanai.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikums balstās uz tam pievienotu dienestu darba dokumentu, kurā izklāstīti nepieciešamie elementi tādu traucējumu analizēšanai, kas mazina nozares konkurētspēju, un priekšlikuma paredzamās ietekmes novērtēšanai. Priekšlikuma steidzamības dēļ, ņemot vērā to, ka Eiropadome 2016. gada 15. decembrī aicināja Komisiju “2017. gada pirmajā pusgadā nākt klajā ar priekšlikumiem par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi, ieskaitot sadaļu spēju kopējai attīstīšanai, par ko dalībvalstis kopīgi vienojas” 3 , šis Komisijas priekšlikums tiek iesniegts bez ietekmes novērtējuma.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Uz šo priekšlikumu REFIT programma neattiecas, un nav domājams, ka tas palielinās administratīvo slogu.

•Pamattiesības

Priekšlikums saskan ar pamattiesību aizsardzības principiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma ietekme uz Savienības budžetu ir izklāstīta finanšu pārskatā, kas pievienots priekšlikumam, un tiks īstenota pieejamo resursu ietvaros.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisijai būtu regulāri jāuzrauga savas darbības un jāpārskata progress, kas panākts ceļā uz gaidāmo rezultātu sasniegšanu, kā arī būtu jāpārbauda sinerģijas ar citām papildinošām Savienības programmām vai valstu programmām, ko līdzfinansē Savienība. Turklāt ir noteikts, ka Komisija vajadzības gadījumā var izmantot neatkarīgus ārējus novērtējumus šīs programmas ietvaros veikto Komisijas darbību ietekmes un efektivitātes izvērtēšanai. Komisijai būtu jāsagatavo izvērtēšanas ziņojums par programmu un tas jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā jo īpaši novērtē progresu, kas sasniegts, lai panāktu mērķus, kuri noteikti priekšlikumā, un analizē MVU pārrobežu dalību programmas projektos, kā arī MVU dalību globālajā vērtību ķēdē.

Pievienotajā dienestu darba dokumentā ierosināts lielāks skaits paplašinātu uzraudzības un novērtēšanas darbību, kas balstītas uz datiem, kurus jau ir savākušas un publicējušas dažādas organizācijas, kas darbojas Eiropas aizsardzības nozarē.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Programmu izveidos, balstoties uz LESD 173. panta noteikumiem, un tās galvenais mērķis būs veicināt Savienības aizsardzības politikas konkurētspēju un inovētspēju, atbalstot darbības to izstrādes posmā. Saņēmēji būs uzņēmumi, kas reģistrēti Savienībā. Programmu izveido laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Ierosinātās iesaistīšanās stratēģijas būtu finansiāla palīdzība. Programmas ietvaros sniegtais finansējums būtu dotāciju un finanšu instrumentu vai publisko iepirkumu veidā. Precīzāk, ar programmu atbalstītu kopīgu tehnisko specifikāciju izstrādi un noteikšanu, aizsardzības produktu prototipu, materiālu vai nemateriālu komponentu un tehnoloģiju izstrādi, testēšanu, kvalifikāciju un sertifikāciju. Atbalstu var piešķirt arī izpētei, iespējamības novērtējumiem un citām atbalsta darbībām. Atbalsta mērķis būs izstrādes posma darbības, kas saistītas gan ar jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, gan ar esošo produktu un tehnoloģiju uzlabošanu.

Darbība būtu jāveic, sadarbojoties vismaz 3 uzņēmumiem, kas reģistrēti vismaz 2 dalībvalstīs.

Ierosinātā finansējuma likmes griesti būs 20 % no kopējām darbības izmaksām. Dalībvalstīm būs jāpiedalās pārējo izmaksu segšanā, apvienojot valstu ieguldījumus. Savienības budžetu izmantos nozares konkurētspējas atbalstam, piesaistot pienācīgu apjomu dalībvalstu ieguldījumu sadarbības ierosināšanai, un tas būs veicinošais faktors sadarbībai, atsākot potenciālas uz sadarbību balstītas attīstības programmas. Saņēmēji, kas izstrādās darbības pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaros, būs tiesīgi saņemt lielāku finansējumu. Atbalstītajiem projektiem būtu jāsniedz ieguldījums prioritārajās spējās, par kurām dalībvalstis ar Savienības spēju attīstības plāna palīdzību vienojušās Savienībā, kā arī attiecīgā gadījumā tiem būtu jāņem vērā reģionālā un starptautiskā sadarbība. Priekšlikumi, kas iesniegti nolūkā saņemt atbalstu programmas ietvaros, tiks izvērtēti, balstoties uz piešķiršanas kritērijiem, kuru pamatā ir šādi aspekti: ieguldījums aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā, kā arī Savienības drošības un aizsardzības interesēs, uzlabojot aizsardzības tehnoloģijas, kas sniedz ieguldījumu prioritārajās spējās, par kurām dalībvalstis Savienībā ir vienojušās; darbības dzīvotspēja; saņēmēju spēja pierādīt, ka dalībvalstis ir apņēmušās kopīgi un koordinēti ražot un iegādāties galaproduktu vai tehnoloģiju, attiecīgā gadījumā izmantojot arī kopīgu iepirkumu.

Komisija būs atbildīga par Programmas izpildi un tās pārvaldības struktūru. Tomēr tā var daļu īstenošanas uzticēt citam subjektam, ņemot vērā Finanšu regulas prasības. Turklāt daļa kopējā budžeta būtu jāiegulda darbībās, kas nodrošina MVU pārrobežu dalību.

Ierosinātais programmas budžets būtu EUR 500 miljoni.

2017/0125 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 4 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 5 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)2016. gada 30. novembrī pieņemtajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā Komisija ir apņēmusies papildināt, vairot un nostiprināt dalībvalstu sadarbiskos centienus aizsardzības spēju attīstīšanā, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un novatorismu. Konkrēti, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu ieguldījumus kopīgā pētniecībā un aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju attīstības cikla laikā.

(2)Lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju, būtu jāizveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”). Programmai vajadzētu būt vērstai uz Savienības aizsardzības rūpniecības, kā arī kiberaizsardzības konkurētspējas uzlabošanu, šajā nolūkā atbalstot sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir saistīts ar ievērojamu risku un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecību. Atbalstot izstrādes posmu, programma ļautu labāk izmantot aizsardzības pētniecības rezultātus; tas palīdzētu stiprināt saikni starp pētniecību un ražošanu, kā arī veicinātu visu veidu inovāciju. Programmai būtu jāpapildina darbības, ko veic saskaņā ar LESD 182. pantu, un tā neaptver aizsardzības izstrādājumu un tehnoloģiju ražošanu.

(3)Lai aizsardzības rūpniecībā labāk izmantotu apjomradītus ietaupījumus, programmai būtu jāatbalsta sadarbība starp uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes jomā.

(4)Programmai būtu jāaptver divu gadu laikposms no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, minētajam laikposmam nosakot finansējuma apjomu programmas īstenošanai.

(5)Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 6 . Finansējumu jo īpaši drīkst piešķirt dotāciju veidā. Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot finanšu instrumentus vai publisko iepirkumu.

(6)Daļu no programmas īstenošanas Komisija drīkst uzticēt struktūrām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šādu uzdevumu Komisija drīkst uzticēt Eiropas Aizsardzības aģentūrai, ņemot vērā tās īpašās zināšanas.

(7)Ņemot vērā nozares specifiku, praksē nekādi sadarbības projekti starp uzņēmumiem netiks uzsākti, ja dalībvalstis pirms tam nebūs vienojušās šādus projektus atbalstīt. Kad ir definētas kopējo aizsardzības spēju prioritātes Savienības līmenī un ņemtas vērā arī atbilstošas sadarbiskas iniciatīvas reģionālā mērogā, dalībvalstis nosaka un konsolidē militārās prasības un definē projekta tehniskās specifikācijas. Dalībvalstis drīkst iecelt projekta vadītāju, kura uzdevums ir vadīt ar sadarbības projekta izstrādi saistīto darbu.

(8)Ja kādu programmas atbalstītu darbību pārvalda dalībvalstu iecelts projekta vadītājs, pirms maksājuma atbalsttiesīgas darbības maksājuma saņēmējam Komisijai par to jāinformē projekta vadītājs, lai tas varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus.

(9)Savienības finansiālajam atbalstam nevajadzētu ietekmēt ražojumu, iekārtu vai tehnoloģiju eksportu un dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistītu ražojumu eksporta politikā. Savienības finansiālajam atbalstam nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu ar aizsardzību saistītu ražojumu eksporta politiku.

(10)Programmas mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, mazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, tāpēc atbalsttiesīgām vajadzētu būt darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas izstrādi, proti, kopēju tehnisko specifikāciju definēšanai, projektēšanai, prototipa izgatavošanai, testēšanai, kvalifikācijai, sertifikācijai, kā arī priekšizpētei un citiem atbalsta pasākumiem. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu.

(11)Ņemot vērā, ka programma ir īpaši vērsta uz uzņēmumu sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstīm, darbībai vajadzētu būt tiesīgai saņemt finansējumu programmas ietvaros tikai tad, ja to sadarbojoties īsteno vismaz trīs uzņēmumi, kas atrodas vismaz divās dažādās dalībvalstīs.

(12)Pārrobežu sadarbību aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē, bieži ir kavējušas grūtības vienoties par kopējām tehniskajām specifikācijām. Kopēju tehnisko specifikāciju neesība vai ierobežotais līmenis ir novedis pie lielākas sarežģītības, kavējumiem un pārmērīgām izmaksām izstrādes posmā. Vienošanās par kopējām tehniskajām specifikācijām būtu jāizvirza par priekšnoteikumu Savienības atbalstam saskaņā ar šo programmu. Tiesīgām uz atbalstu saskaņā ar šo programmu vajadzētu būt arī darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju kopīgu noteikšanu.

(13)Programmas mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, tāpēc tiesīgiem saņemt atbalstu vajadzētu būt tikai subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurus faktiski kontrolē dalībvalstis vai to valstspiederīgie. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu būtisku drošības interešu aizsardzību, infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, kurus saņēmēji un apakšuzņēmēji izmanto saskaņā ar programmu finansētām darbībām, nevar atrasties trešu valstu teritorijā.

(14)Atbalsttiesīgās darbības, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību Savienības iestāžu sistēmā, nodrošinātu pastāvīgu uzlabotu sadarbību starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši veicinātu programmas mērķu sasniegšanu. Tādējādi šādi projekti būtu tiesīgi uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(15)Ja kāds konsorcijs vēlas piedalīties atbalsttiesīgā darbībā saskaņā ar programmu un Savienības finansiālo palīdzību ir paredzēts piešķirt dotācijas veidā, konsorcijam viens no saviem locekļiem būtu jāieceļ par koordinatoru, kas būtu galvenais kontaktpunkts saziņai ar Komisiju.

(16)Inovācijai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības interesēm atbilstošā veidā. Tādējādi starp atbalsta piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt darbības devumam šo interešu un to aizsardzības spēju prioritāšu sasniegšanā, par kurām dalībvalstis ir vienojušās. Savienībā kopīgās aizsardzības spēju prioritātes galvenokārt nosaka Spēju attīstības plānā. Attiecīgu prioritāšu īstenošana, izmantojot uzlabotu sadarbību, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Atiecīgos gadījumos var ņemt vērā reģionālas vai starptautiskas sadarbības iniciatīvas, piemēram, NATO kontekstā, kuras kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm.

(17)Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības ir dzīvotspējīgas, dalībvalstu apņemšanās efektīvi piedalīties to finansēšanā būtu jānosaka par vienu no kritērijiem atbalsta piešķiršanai šādām darbībām.

(18)Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu un balstītām uz pieprasījumu. Tāpēc piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā fakts, ka dalībvalstis jau ir apņēmušās, iespējams – saskaņoti, kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

(19)Savienības finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo programmu, nevajadzētu pārsniegt 20 % no darbības kopējām atbalsttiesīgajām izmaksām, ja tā attiecas uz prototipu izgatavošanu, kas mēdz būt izstrādes posma visdārgākā darbība. Taču būtu sedzamas visas citu izstrādes posma darbību atbalsttiesīgās izmaksas.

(20)Savienības atbalsta mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju, un tas attiecas tikai uz konkrēto izstrādes posmu, tādēļ Komisijai nevajadzētu būt īpašuma tiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izstrādāti ar finansētajām darbībām. Piemērojamo intelektuālā īpašuma tiesību režīmu saņēmēji noteiks līgumā.

(21)Komisijai būtu jāizveido daudzgadu darba programma saskaņā ar programmas mērķiem. Darba programmas izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība palīdzība no dalībvalstu komitejas (turpmāk – “programmas komiteja”). Ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas tiek uzskatīti par būtisku faktoru ekonomiskās izaugsmes, inovācijas, darbvietu radīšanas un sociālās integrācijas nodrošināšanai Savienībā, kā arī faktu, ka atbalstītajām darbībām parasti būs nepieciešama starpvalstu sadarbība, ir svarīgi, lai darba programmā būtu atspoguļota un lai ar to tiktu veicināta šāda MVU pārrobežu dalība, no kopējā budžeta paredzot daļu līdzekļu šādai darbībai.

(22)Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, dalībvalstu komitejā tai tiks piešķirts novērotāja statuss. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz dalībvalstu komitejai.

(23)Lai varētu izraudzīties darbības, kas finansējamas saskaņā ar programmu, Komisijai vai Regulas Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām struktūrām/personām būtu jāorganizē Regulā Nr. 966/2012 paredzētie konkursi. Pēc saņemto priekšlikumu izvērtēšanas ar neatkarīgu ekspertu palīdzību Komisija izvēlēsies saskaņā ar programmu finansējamās darbības. Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz finansējuma piešķiršanu izraudzītām darbībām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 7 .

(24)Ņemot vērā iepriekš minēto īstenošanas aktu būtisko ietekmi uz pamatakta īstenošanu, to pieņemšanā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(25)Programmas beigās Komisijai būtu jāsagatavo īstenošanas ziņojums, vērtējot finansēšanas darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā būtu jāanalizē arī MVU pārrobežu dalība programmas projektos, kā arī MVU dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek izveidota Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (turpmāk “programma”) Savienības rīcībai laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Mērķi

Programmai ir šādi mērķi:

(a)veicināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spējas, atbalstot darbības izstrādes posmā;

(b)atbalstīt un stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus, tehnoloģiju vai ražojumu izstrādes jomā saskaņā ar aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis;

(c)veicināt aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu un palīdzēt stiprināt saikni starp pētniecību un izstrādi.

3. pants

Budžets

Summa programmas īstenošanai 2019.–2020. gadā ir EUR 500 miljoni faktiskajās cenās.

4. pants

Vispārīgi finansēšanas noteikumi

1. Savienības finansiālo palīdzību drīkst sniegt, izmantojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētos finansēšanas veidus, jo īpaši:

a) dotācijas;

b) finanšu instrumentus;

c) publisko iepirkumu.

2. Šā panta 1. punktā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un interešu konflikta risku.

3. Savienības finansiālo palīdzību tieši vai netieši īsteno Komisija, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, uzticot budžeta īstenošanas uzdevumus minētās regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajām struktūrām/personām.

4. Ja dalībvalstis ieceļ projekta vadītāju, , maksājumu atbalsttiesīgajiem saņēmējiem Komisija veic pēc projekta vadītāja informēšanas.

5. pants

Finanšu instrumentu veidi

1. Lai atvieglotu finansējuma pieejamību struktūrām, kas īsteno darbības saskaņā ar 6. pantu, drīkst izmantot finanšu instrumentus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VIII sadaļu.

2. Drīkst izmantot šādu veidu finanšu instrumentus:

a) kapitālieguldījumus vai kvazikapitāla ieguldījumus;

b) aizdevumus vai garantijas;

c) riska dalīšanas instrumentus.

6. pants

Atbalsttiesīgās darbības

1.Saņēmēju darbībām izstrādes posmā, kuras ietver gan jaunu ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, gan esošo ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanu, programma sniedz atbalstu, kas attiecas uz:

(d)aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas projektēšanu, kā arī tehniskajām specifikācijām, pēc kurām tāds projekts ir izstrādāts;

(e)aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas prototipa radīšanu. Prototips ir ražojuma vai tehnoloģijas modelis, kas var demonstrēt elementa veiktspēju ekspluatācijas vidē;

(f)aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas testēšanu;

(g)aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas kvalifikāciju; Kvalifikācija ir viss process, kurā pierāda, ka ražojuma/sastāvdaļas/tehnoloģijas konstrukcija atbilst noteiktajām prasībām. Šis process sniedz objektīvus pierādījumus, ka ir izpildītas konkrētas konstruktīvās prasības;

(h)aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas sertifikācija. Sertifikācija ir process, kurā valsts iestāde apliecina, ka ražojums/sastāvdaļa/tehnoloģija atbilst piemērojamajiem noteikumiem;

(i)izpēte, piemēram, priekšizpēte un papildinošie pasākumi.

2.Darbību sadarbojoties veic vismaz trīs uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs. Uzņēmumus, kas ir atbalsta saņēmēji, tieši vai netieši faktiski nekontrolē viena un tā pati struktūra, kā arī tie nekontrolē viens otru.

3.Šā panta 2. punktā "faktiska kontrole" ir attiecības, ko veido tiesības, līgumi vai citi līdzekļi, kas atsevišķi vai kopā un, ņemot vērā attiecīgus faktiskus vai juridiskus apsvērumus, dod iespēju tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar:

(j)tiesībām izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai daļu no tiem;

(k)tiesībām vai līgumiem, kas dod izšķirošu ietekmi uz uzņēmumu vadības struktūru sastāvu, balsošanu vai lēmumiem vai citādi dod izšķirošu ietekmi uzņēmuma darbības vadīšanā.

4.Ja tas ir saistīts ar darbībām, kas noteiktas 1. punkta b)–f) apakšpunktā, darbībai ir jāpamatojas uz kopīgām tehniskajām specifikācijām.

7. pants

Atbalsttiesīgie saņēmēji

1.Saņēmēji ir tādi Savienībā reģistrēti uzņēmumi, kuros dalībvalstīm un/vai dalībvalstu piederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma un kuri tieši vai netieši caur vienu vai vairākiem starpniekuzņēmumiem tos faktiski kontrolē 6. panta 3. punkta nozīmē. Turklāt visa infrastruktūra, objekti, līdzekļi un resursi, ko dalībnieki, ieskaitot apakšuzņēmējus un citas trešās personas, izmanto programmas finansētās darbībās, visā darbības veikšanas laikā neatrodas trešu valstu teritorijā.

2.Ja 1. punktā aprakstīts saņēmējs , 6. pantā aprakstītu darbību izstrādā
pastāvīgas strukturētās sadarbības ietvaros, tas ir tiesīgs minētajai darbībai saņemt 11. panta 2. punktā noteikto palielināto finansējumu.

8. pants

Pieteikuma iesniedzēju deklarācija

Katrs pieteikuma iesniedzējs rakstiski deklarē, ka pilnībā apzinās un izpilda piemērojamos valsts un Savienības tiesību aktus un noteikumus par darbībām aizsardzības jomā.

9. pants

Konsorcijs

1.Ja Savienības finansiālo palīdzību sniedz dotācijas veidā, tāda konsorcija dalībnieki, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu dalībnieku no sava vidus, kas darbojas par koordinatoru, un to norāda dotācijas līgumā. Koordinators ir galvenais kontaktpunkts starp konsorcija dalībniekiem attiecībās ar Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, izņemot gadījumus, kad dotācijas līgumā norādīts citādi vai ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

2.Tāda konsorcija dalībnieki, kurš piedalās darbībā, noslēdz iekšēju līgumu, kur nosaka savas tiesības un pienākumus attiecībā uz darbības īstenošanu saskaņā ar dotācijas līgumu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kas paredzēti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

10. pants

Piešķiršanas kritēriji

Darbības, ko ierosina finansēt saskaņā ar programmu, izvērtē, pamatojoties uz šādiem kumulatīviem kritērijiem:

(b)izcilība;

(c)devums aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā un tādējādi Savienības rūpnieciskās neatkarības veicināšanā aizsardzības tehnoloģiju jomā; kā arī

(d)devums Savienības drošības un aizsardzības interešu stiprināšanā, uzlabojot aizsardzības tehnoloģijas, kas palīdz īstenot aizsardzības spēju prioritātes, par kurām vienojušās Savienības dalībvalstis; kā arī

(e)dzīvotspēja, jo īpaši, saņēmējiem pierādot, ka atbalsttiesīgās darbības atlikušās izmaksas tiek segtas no citiem finanšu līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu iemaksām; kā arī

(f)attiecībā uz 6. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktā aprakstītajām darbībām – devums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas veicināšanā, saņēmējiem pierādot, ka dalībvalstis ir apņēmušās saskaņotā veidā kopīgi ražot un iepirkt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju, attiecīgos gadījumos izmantojot arī apvienoto iepirkumu.

11. pants

Finansējuma likmes

1.Savienības finansiālā palīdzība, ko sniedz saskaņā ar programmu, nedrīkst pārsniegt 20 % no darbības kopējām izmaksām, ja tā saistīta ar prototipu izgatavošanu. Visos pārējos gadījumos palīdzība drīkst būt līdz pat darbības kopējām izmaksām.

2.Darbībai, ko izstrādājis 7. panta 2. punktā minēts saņēmējs, finansējuma likmi drīkst palielināt par papildu 10 procentpunktiem.

12. pants

Piederība un intelektuālā īpašuma tiesības

Komisijai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti, īstenojot darbību, un Komisija saistībā ar darbību neizvirza arī nekādas intelektuālā īpašuma tiesību prasības.

13. pants

Darba programma

1.Komisija ar īstenošanas aktu pieņem daudzgadu darba programmu uz visu programmas darbības laiku. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā. Šī darba programma ir saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem.

2.Darba programmā sīki nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami saskaņā ar programmu.

3.Darba programma nodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības MVU pārrobežu dalībai.

14. pants

Piešķiršanas procedūra

1.Īstenojot programmu, Savienības finansējumu piešķir pēc konkursa, ko izsludina saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 8 .

2.Priekšlikumus, ko saņem pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību izvērtē, pamatojoties uz 10. pantā noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem.

3.Komisija pēc katra konkursa ar īstenošanas aktu piešķir finansējumu izraudzītām darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

15. pants

Gada maksājumi

Komisija budžeta saistības drīkst sadalīt gada maksājumos.

16. pants

Komiteja

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju.

2.Ja ir norādīts uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

17. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Komisija regulāri uzrauga programmas īstenošanu un katru gadu ziņo par paveikto saskaņā ar Regulas Nr. 966/2012 38. panta 3. punkta e) apakšpunktu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos uzraudzības pasākumus.

2.Lai veicinātu turpmāku Savienības politikas pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu, Komisija sagatavo retrospektīvu novērtējuma ziņojumu un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām konsultācijām ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Tajā analizē arī MVU pārrobežu dalību programmas ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU dalību globālajā vērtības veidošanas ķēdē.

18. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un citādu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot vai attiecīgā gadījumā pieprasot kompensēt nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.Komisijai un Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un objektos veikt revīziju vai – starptautisku organizāciju gadījumā saskaņā ar nolīgumiem, kas ar tām noslēgti, – pārbaudes attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 9 un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96 10 , Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt izmeklēšanas, ieskaitot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses saistībā ar dotācijas līgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kas finansēts atbilstoši šai regulai.

19. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

1.2.Attiecīgās politikas jomas

02. sadaļa – Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

02.07. nodaļa: Eiropas programma aizsardzības rūpnieciskajai attīstībai

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 11

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Aizsardzības rūpniecība ir nozīmīgs Eiropas Savienības ekonomikas elements, un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas mērķis ir uzlabot aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju.

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

Konkrētais mērķis Nr. 1:

Sekmēt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju

Konkrētais mērķis Nr. 2:

Atbalstīt un maksimāli izmantot sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības produktu un tehnoloģiju izstrādē

Konkrētais mērķis Nr. 3:

Mazināt plaisu starp pētniecību un inovāciju un veicināt visu veidu inovāciju.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Gaidāmie rezultāti

Programma palīdzēs veidot sadarbību starp dalībvalstu aizsardzības rūpniecības nozares dalībniekiem. ES finansiālajam ieguldījumam būtu jāveicina vairāku tādu attīstības projektu uzsākšana, kuri citādi netiktu uzsākti nepieciešamā finansējuma vai ar tiem saistītā tehnoloģiskā riska dēļ, kā arī tam būtu jāveicina citu kopīgu attīstības projektu veidošanās aizsardzības jomā.

Gaidāms, ka ciešāka sadarbība mazinās nelietderīgu dublēšanos un izkliedētību un radīs apjomradītus ietaupījumus. Tas, iespējams, samazinās vienības izmaksas, dodot labumu dalībvalstīm un pozitīvi ietekmējot eksportu.

Paredzamā ietekme

Gaidāms, ka tādu aizsardzības projektu izstrādei, kurus tieši vai netieši atbalsta šī programma, būs pozitīva ietekme uz Eiropas ekonomiku. Pētījumi liecina, ka ieguldījumiem aizsardzības nozarē ir tāda ievērojama pozitīva palielinošā ietekme uz IKP, nodokļu ieņēmumiem un nodarbinātību, kas ir salīdzināma ar citām galvenajām publisko izdevumu kategorijām (transports, izglītība, veselība). Pētniecība un izstrāde aizsardzības nozarē ir arī nozīmīgs jaunu uzņēmumu izdalīšanās avots, no kura ieguvēja ir gan aizsardzības, gan civilā nozare.

Aizsardzības nozares piegādes ķēdi galvenokārt veido MVU, jo īpaši galveno sistēmu integratoru piegādes ķēdes. Robežai starp aizsardzības un civilo nozari kļūstot aizvien neskaidrākai, iespēja iesaistīties būs arī tādiem MVU, kas aizsardzības nozarē parasti nedarbojas; jo īpaši tas attiecas uz elektronikas un programmatūras nozari.

Gaidāms, ka ilgtermiņā aizsardzības jomas projekti sniegs ieguvumus saistībā ar darbvietu radīšanu un prasmju veidošanu.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Ņemot vērā īso īstenošanas periodu, programmas rezultātus un ietekmi novērtēs retrospektīvā izvērtējumā programmas īstenošanas beigās.

Komisija nodrošinās to, ka nepieciešamos rādītājus, ko izmantos programmas īstenošanas uzraudzībā, ieviesīs subjekts, kam būs uzticēta programmas īstenošana. Tajos ietilpst:

- īstenoto sadarbības projektu skaits,

- kopējā īstenoto sadarbības projektu vērtība un līdzfinansējuma līmenis,

- iesaistīto uzņēmumu kā konsorcija dalībnieku skaits un lielums (lai uzraudzītu MVU dalību),

- iesaistīto dalībvalstu skaits,

- programmas projektos iesaistīto MVU skaits.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Saistībā ar šajā priekšlikumā ietvertajiem veicamajiem uzdevumiem būs nepieciešams ar iekšēju nolīgumu izveidot konsorciju atbilstīgi šīs regulas 9. pantam, kā arī vienu šā konsorcija dalībnieku iecelt par koordinatoru.

Konsorcija dalībniekiem būs jāpierāda savas tehniskās spējas efektīvi pārvaldīt tiem uzticētās darbības, jo īpaši ierobežotā programmas darbības laika dēļ (2 gadi).

Īstenošanas iestādē būs jānodarbina atbilstoši tehniskie, finanšu un tiesību eksperti, lai sagatavotu dotāciju piešķiršanu, pārvaldītu to pārbaudi, kontrolētu ārpakalpojuma sniedzējiem uzticētās darbības un sagatavotu kvalitatīvus ziņojumus vadībai Komisijā.

Arī Komisijā būs jānodarbina atbilstoši eksperti, lai efektīvi uzraudzītu īstenošanas iestādes darbu.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kas citādi veidotos, ja dalībvalsts rīkotos atsevišķi.

ES ir tiesības rīkoties, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 173. pantu.

Aizsardzības rūpniecības projektus pārvalda valstu līmenī, un izstrādes posms ir saistīts ar lielāko risku. Eiropas aizsardzības nozarē ir zems ieguldījumu līmenis, un tai ir raksturīga sadrumstalotība pa valstīm, kuras rezultātā ir izveidojusies pastāvīga dublēšanās. Turklāt, aplūkojot ES esošo aizsardzības rūpniecību, atklājas augošas problēmas, novecojošas tehnoloģijas un jaunu programmu trūkums, jo īpaši sadarbības programmu trūkums. Pārrobežu sadarbība var palīdzēt labāk izmantot apjomradītu ietekmi, samazinot dublēšanos un ļaujot izstrādāt nepieciešamos ražojumus un tehnoloģijas.

Koordinācijas un saskaņotības trūkums starp dalībvalstīm veido arī neizdevīgus konkurences apstākļus Eiropas aizsardzības rūpniecībai salīdzinājumā ar tās konkurentiem citās valstīs, vienlaikus tas ir būtisks izmaksu rašanās avots valstu budžetiem un būtisks kavēklis kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) īstenošanai.

Rīcība ES līmenī nodrošinās pievienoto vērtību, ar pozitīviem stimuliem vēl vairāk veicinot sadarbību aizsardzības rūpniecības jomā un pievēršoties aizsardzības produktu un tehnoloģiju projektiem, kuri atrodas izstrādes posmā un kurus nav iespējams īstenot valsts līmenī izmaksu un saistīto risku dēļ.

Eiropas Savienības atbalsts ļaus aizsardzības rūpniecībai piešķirt nepieciešamo finansējumu projektiem, kuru izmaksas pārsniedz vienas atsevišķas valsts iespējas; šo projektu būtība un izmaksas rada nepieciešamību pēc starpvalstu sadarbības.

Kopīgās tehniskās specifikācijas, kas saskaņā ar noteikumiem būs juridiski nepieciešamas, virzīs dalībvalstis un to aizsardzības rūpniecību vienotu standartu virzienā, tādējādi veicinot labāku un efektīvāku sadarbību.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izmēģinājuma projekts un sagatavošanas darbības aizsardzības pētniecībai sadarbībā ar EAA ir programmas, kuras var uzskatīt par līdzīgām; šajās programmās uzkrātā pieredze, jo īpaši saistībā ar pārvaldības kārtību, tiks izmantota Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas pārvaldības kārtības noteikšanai un programmas turpmākai darbībai.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Sinerģija ir iespējama ar citiem esošiem aizsardzības projektiem (piemēram, sagatavošanas darbība, piedaloties Eiropas Aizsardzības aģentūrai).

Tāpat ir jācenšas veidot sinerģiju ar citiem Eiropas Komisijas direktorātiem pētniecības un inovācijas jomā. Projektiem, kas tiks finansēti ar Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas atbalstu, cita starpā var būt ietekme uz transporta, sakaru un enerģētikas nozarēm.

Ir svarīgi nodrošināt, ka izpētes un inovācijas programmas koordinē Komisija, lai iegūtu iespējami lielāku ienākumu no ieguldījumiem.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–☑ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 01.01.2019.–31.12.2020.

–☑ Finansiālā ietekme no 01.01.2018. līdz 31.12.2023.

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 12

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–☑ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Netiešās pārvaldības veidam tiek dota priekšroka nolūkā palielināt programmas elastību, vienlaikus nodrošinot Eiropas Komisijai visus līdzekļus programmas un finansējuma izlietojuma kontrolēšanai un uzraudzībai.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Saskaņā ar Eiropas programmas aizsardzības rūpnieciskajai attīstībai regulas 17. pantu Komisija regulāri uzraudzīs programmas īstenošanu un ik gadu ziņos par panākto progresu, izvērtējot finansēšanas darbības, kā arī novērtēs sasniegtos rezultātus.

Šajā nolūkā Komisija ieviesīs nepieciešamo uzraudzības kārtību, lai nodrošinātu, ka attiecīgie dati no subjektiem, kam uzticēta programmas īstenošana, dalībvalstīm vai trešām personām tiek vākti uzticami un raiti.

Attiecībā uz netiešā pārvaldībā īstenotiem uzdevumiem Komisija nodrošinās, ka efektīva un faktiska uzraudzības un ziņošanas procedūra ir ietverta deleģēšanas nolīgumā un līgumos/nolīgumos, ko pilnvarotais subjekts parakstījis ar izvēlētajiem atbalsta saņēmējiem.

Izmantojot savāktos datus, Komisijai būtu jāspēj ziņot par panākto progresu saskaņā ar Regulas Nr. 966/2012 38. panta 3. punkta e) apakšpunktu, atsaucoties uz iepriekš 1.4.2. punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Apzinātie riski ir šādi.

laika grafika risks: problēmas ievērot grafiku, aizkavēta īstenošana;

pārvaldības risks: sadarbības trūkums starp dalībvalstīm un/vai valstu rūpniecību;

finansiāli riski: izmaksu pārvaldība, zema līdzekļu apgūšana (kavējumi), neattiecināmas izmaksas u. c.;

tehniski riski: sarežģījumi ar konkrētu izstrādi; tehniskas problēmas: zems veiktspējas līmenis.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Līdzekļus pārvaldīs netieši, izmantojot deleģēšanas nolīgumu.

Lielāko daļu līdzekļu piešķirs ar dotācijām (otrais līmenis).

Īstenošanas iestāde šo dotāciju piešķiršanu saistīs ar periodisku obligātu ziņošanu, kas jāveic atbalsta saņēmējiem, izmantojot konsorcija koordinatoru (regulas 9. pants).

Līgumā vai nolīgumā, kas tiks parakstīs ar konsorcija koordinatoru, būs sīki izklāstīti konsorcija pienākumi un jo īpaši Komisijas tiesības samazināt, apturēt vai izbeigt savu finansiālo ieguldījumu, ja darbības netiek īstenotas, tiek īstenotas neatbilstoši vai to īstenošana tiek kavēta.

Komisija, izmantojot deleģēšanas nolīgumu, vienosies par šādu ziņojumu veidu un biežumu:

- atbalsta saņēmēju obligātie ziņojumi,

- izdevumu dokumentu pārbaudes,

- dalība periodiskās uzraudzības sanāksmēs (tehniskas un pārvaldības sanāksmes).

Ja būs nepieciešams, uzraugot programmu īstenošanu, tiks pieprasīts ārējo tehnisko ekspertu atbalsts. Pamatojoties uz pārbaužu uz vietas rezultātiem, Komisija nodrošinās, ka vajadzības gadījumā var koriģēt sākotnēji apstiprinātā finansiālā ieguldījuma apjomu vai nosacījumus, kā arī maksājumu grafiku.

Turklāt tiks īstenota revīzijas stratēģija nolūkā cieši uzraudzīt projekta izmaksas.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Personālam, kas minēts 3.2.3.2. punktā, jābūt skaitliski pietiekamam, lai varētu kontrolēt fondu īstenošanu.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Priekšlikuma 18. pantā ir precizēta Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) kompetence veikt izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo iniciatīvu.

No šīs regulas izrietošie nolīgumi, tostarp ar iesaistītām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām noslēgtie nolīgumi, paredz uzraudzību un finanšu kontroli, ko veic Komisija vai kāds tās pilnvarots pārstāvis, un Revīzijas palātas vai OLAF revīziju, ko vajadzības gadījumā veic objektā.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
		Dif./nedif. 13 .	no EBTA valstīm 14	no kandidātvalstīm 15	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
		Dif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
		Nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
		Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	02.0701 Eiropas programma aizsardzības rūpnieciskajai attīstībai	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
	02.010405 – Atbalsta izdevumi Eiropas programmai aizsardzības rūpnieciskajai attīstībai	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Ar šo priekšlikumu netiks palielināts 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijā plānoto izdevumu kopējais līmenis, jo Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta, Eiropas Satelītnavigācijas programmas, Eiropas Zemes novērošanas programmas, ITER programmas finansējums un nepiešķirto līdzekļu rezerve tiks samazināta, lai finansētu ieguldījumu no ES budžeta Eiropas programmā aizsardzības rūpnieciskajai attīstībai.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Eiropas programmas aizsardzības rūpnieciskajai attīstībai finansējuma avoti	2019	2020	Kopā
EIROPAS INFRASTRUKTŪRAS SAVIENOŠANAS INSTRUMENTS, no tā —			145
32.020101 – Turpmāka iekšējā enerģijas tirgus integrācija un elektrotīklu un gāzes tīklu sadarbspēja pāri robežām 32.020102 - Savienības energoapgādes drošības nostiprināšana 32.020103 - Ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības veicināšana 09.0303 - Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūru sadarbspējas, ilgtspējīgas izvēršanas, ekspluatācijas un modernizācijas veicināšana, kā arī Eiropas līmeņa koordinācija	20 20 20 10	20 20 20 15	40 40 40 25
EIROPAS SATELĪTU RADIONAVIGĀCIJAS PROGRAMMAS (EGNOS un Galileo), no tām			135
02.0501 – Globālās satelītu radionavigācijas infrastruktūras un pakalpojumu (Galileo) izveide un nodrošināšana līdz 2020. gadam	80	50	130
02.0502 - Ar satelītiem saistītu pakalpojumu sniegšana, uzlabojot GPS veiktspēju, lai līdz 2020. gadam pakāpeniski aptvertu visu Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) valstu reģionu (EGNOS)		5	5
EIROPAS ZEMES NOVĒROŠANAS PROGRAMMA, no tās			15
02.0601 Darbības pakalpojumu sniegšana, kuru pamatā ir novērošanā no kosmosa un uz vietas ievāktie (in situ) dati (Copernicus)	10	5	15
ITER programma, no tās			80
32.050102 ITER iekārtu būvniecība, ekspluatācija un izmantošana – ITER Eiropas kopuzņēmums – Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām (F4E)	30	50	80
Nepiešķirtu līdzekļu rezerve, no tās			125
Nepiešķirtu līdzekļu rezerve	55	70	125

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

GROW ĢD			2019	2020	2021	2022	2023	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
02.07 01	Saistības	(1)	244,7	254,5				499,2
	Maksājumi	(2)	146,7	201,5	100	51	p.m	499,2
• Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 16
02.01 04 05		(3)	0,3	0,5				0,8
KOPĀ apropriācijas GROW ĢD	Saistības	=1+1.a +3	245	255				500
	Maksājumi	=2+2.a +3	147	202	100	51	p.m	500

• KOPĀ – darbības apropriācijas	Saistības	(4)	244,7	254,5				499,2
	Maksājumi	(5)	146,7	201,5	100	51	p.m	499,2
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,3	0,5				0,8
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6	245	255				500
	Maksājumi	=5+ 6	147	202	100	51	p.m	500

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ – darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6
	Maksājumi	=5+ 6

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2018	2019	2020	2021	2022	2023	KOPĀ
GROW ĢD
• Cilvēkresursi		0,966	0,985	1,005				2,956
• Pārējie administratīvie izdevumi		0,199	0,249	0,249				0,697
KOPĀ ĢD GROW	apropriācijas	1,165	1,234	1,254				3,653

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

1,165

1,234

1,254

3,653

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2018	2019	2020	2021	2022	2023	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	1,165	246,234	256,254				503,653
	Maksājumi	1,165	148,234	203,254	100	51		503,653

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩			2019		2020		KOPĀ
	REZULTĀTI
	Rezultāta veids 17	Rezultāta vidējās izmaksas	Nē	Izmaksas	Nē	Izmaksas	Kopējais rezultātu daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTIE MĒRĶI 18 1- Sekmēt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju 2- Atbalstīt un maksimāli izmantot sadarbību starp uzņēmumiem aizsardzības produktu un tehnoloģiju izstrādē 3- Mazināt plaisu starp pētniecību un inovāciju un veicināt visu veidu inovāciju
- Rezultāts			2	244,7	1	254,5	3	499,2
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1			2	244,7	1	254,5	3	499,2
KOPĒJĀS IZMAKSAS			2	244,7	1	254,5	3	499,2

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2018

2019

2020

2021

2022

2023

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,966	0,985	1,005	2,956
Pārējie administratīvie izdevumi	0,199	0,249	0,249	0,697
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	1,165	1,234	1,254	3,653

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 19 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Citi administratīva rakstura izdevumi
Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

1,165

1,234

1,254

3,653

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2018	2019	2020	2021	2022	2023
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		7	7	7
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 20
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 21	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT - tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		7	7	7

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Nosaka vajadzības un konceptuāli funkcionālus priekšlikumus

Nodrošina datu drošības klasifikāciju, izveido un pārvalda nepieciešamās sistēmas konfidenciālas informācijas apstrādei

Nodrošina nepieciešamo tiesību aktu izstrādi, sagatavo nepieciešamos ietekmes novērtējumus, programmas priekšlikumus un Komisijas lēmumus

Nodrošina pareizu programmas pārvaldību un darba programmu sagatavošanu

Atbalsta dotāciju izvērtēšanu un piešķiršanu

Nodrošina pareizu finanšu uzraudzību un izdevumu analīzi

Uzrauga darbības un analizē tehnisko progresu

Piedalās nozīmīgākajās projekta sanāksmēs

Ziņo vadībai

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–☑ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Priekšlikumu finansēs no īpašajām budžeta pozīcijām:

02.0501 Globālās satelītu radionavigācijas infrastruktūras un pakalpojumu (Galileo) izveide un nodrošināšana līdz 2020. gadam

02.0502 Ar satelītiem saistītu pakalpojumu sniegšana, uzlabojot GPS veiktspēju, lai līdz 2020. gadam pakāpeniski aptvertu visu Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) valstu reģionu (EGNOS)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 22
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants