PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte — kopēja vērtība, kas tiek pārliecinoši apliecināta visā Eiropas sabiedrībā. Tā raksturo Eiropas projektu un nodrošina vajadzīgo vienotību, lai pārvarētu pašreizējo krīzi un iespējamās krīzes nākotnē, ieņemot stingru morālo nostāju. Solidaritāte ir kā kompass Eiropas jauniešiem, kuri tiecas pēc labākas Savienības. Romas deklarācijā, kas tika pieņemta, atzīmējot Romas līgumu parakstīšanas 60. gadadienu, 27 dalībvalstu, Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos stiprināt vienotību un solidaritāti, lai palielinātu Eiropas Savienības spēku un izturētspēju 1 .

2016. gada 14. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un paziņota ierosme par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidošanu, lai jauniešiem radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes un tādējādi “iegūt ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi”. Augstākā līmeņa sanāksmē, kas 2016. gada 16. septembrī notika Bratislavā, izskanēja aicinājumi stiprināt politisko impulsu atbalsta sniegšanai Eiropas jauniešiem un jaunu ES programmu izveidei, lai uzlabotu jauniešiem pieejamās iespējas. Ar Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu “Eiropas Solidaritātes korpuss” 2 tika sākts pirmais Eiropas Solidaritātes korpusa darbības posms, un šajā paziņojumā tika atkārtoti uzsvērts korpusa mērķis, proti, panākt, lai līdz 2020. gadam Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītos 100 000 Eiropas jauniešu. Šajā sākotnējā posmā ir mobilizētas astoņas dažādas ES programmas 3 , lai jauniešiem visā ES piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās un nodarbinātības iespējas.

Ar šo priekšlikumu arī tiek īstenots Eiropadomes 2016. gada 15. decembra secinājumos paustais aicinājums turpināt ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistīto darbu 4 , un tā ir viena no prioritārajām iniciatīvām, kas ir iekļauta Kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā 5 , kurā Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji pauda apņemšanos racionalizēt savu iestāžu darbu, lai nodrošinātu strauju progresu ar prioritārajām iniciatīvām saistītās likumdošanas jomā nolūkā nodrošināt to īstenošanu līdz 2017. gada beigām.

Šis priekšlikums sniedz tiesisko regulējumu, kas paredzēts, lai Eiropas Solidaritātes korpuss varētu sniegt jauniešiem iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas sniegs ieguldījumu neapmierinātu sabiedrības vajadzību risināšanā, vienlaikus veicinot jauniešu personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību. Komisija, izstrādājot šo priekšlikumu, ir ņēmusi vērā pierādījumus un konstatējumus, kas ir apkopoti tam pievienotajā ex-ante novērtējumā, kā arī viedokļus un ierosinājumus, kas ir saņemti plašas un atklātas apspriešanās procesā, kā aprakstīts turpmāk attiecīgajās sadaļās. Šis sagatavošanās darbs palīdzēja atklāt turpmāk minētās nepilnības, kuru novēršana ir šā priekšlikuma mērķis.

Daudzi jaunieši vēlas piedalīties solidaritātes darbībās, un tajā pašā laikā kopienās ir daudz neapmierinātu vajadzību, kuras, pateicoties jauniešu līdzdalībai solidaritātes darbībās, būtu iespējams risināt efektīvāk. Daudzu organizāciju darbā ir vajadzīgs motivētu jauniešu atbalsts. Saņemot atbalstu, šīs organizācijas kopienām spētu piedāvāt vēl vairāk. Tomēr pastāv neatbilstības piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošanā, kā arī ar resursu pieejamību, kvalitātes nodrošināšanu un dažādiem juridiskiem aspektiem saistīti šķēršļi.

Galvenās šajā jomā vērojamās problēmas var apkopot šādi:

–pēdējās desmitgadēs mūsu sabiedrība nav veikusi pietiekamus ieguldījumus, lai stiprinātu Eiropas jauniešu spēju efektīvi iesaistīties solidaritātes darbībās, veicot brīvprātīgo darbu vai profesionālos pienākumus. ES ekonomika pēc pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ir atguvusi stabilāku pamatu, tomēr atveseļošanās sabiedrībā un reģionos joprojām nenorit viendabīgi, un jaunākā paaudze saskaras ar īpaši lielām grūtībām. Solidaritātes darbībām ir konkrēts potenciāls iesaistīt jauniešus pozitīvu mērķu īstenošanā un palīdzēt tiem uzlabot zināšanas, prasmes un iemaņas, kurām būs svarīga nozīme to personīgajā, sociālajā, ar izglītības ieguvi saistītajā, profesionālajā un pilsoniskajā attīstībā. Tas attiecas uz visiem jauniešiem, tostarp jauniešiem no nelabvēlīgas vides. Šo jauniešu iesaistīšanās veicināšana solidaritātes darbībās ir īpašs jautājums, kas arī būtu jāapsver šajā kontekstā;

–ar solidaritāti saistītajam darbam un sociālās, ekonomiskās un pilsoniskās kohēzijas veidošanai ir vajadzīgs plašs dinamisku organizāciju (privātu un publisku, peļņas un bezpeļņas organizāciju) tīkls. Šajā sakarā būtu labāk jāņem vērā šādu organizāciju vajadzības, jo īpaši tādu organizāciju vajadzības, kas pilsoņu līmenī strādā ar nelabvēlīgā situācijā esošām kopienām. Organizācijām, kas izveido un piedāvā ar solidaritāti saistītas norīkojuma iespējas, ir vajadzīgs atbalsts resursu jomā, nodrošinot brīvprātīgajiem, stažieriem un darbiniekiem pienācīgu apmācību un sagatavošanu, kā arī saistībā ar aktīvu līdzdalību Eiropas kontekstā. Organizācijām arī ir vajadzīgi skaidri un vienkārši noteikumi;

–solidaritātes iespēju vide ES (neatkarīgi no tā, vai šīs iespējas ir saistītas ar profesionālo darbību vai brīvprātīgo darbu) ir visai sadrumstalota. Nereti gadījumos, kad šādas iespējas ir pieejamas, par tām trūkst informācijas. Sadrumstalotība arī rada nepilnības, izprotot, dokumentējot un atzīstot zināšanas un prasmes, ko jaunieši ir apguvuši, iesaistoties konkrētā solidaritātes darbībā.

Ja netiek ieviesti pasākumi organizāciju un jauniešu apvienošanai solidaritātes īstenošanas labā, pastāv risks, ka netiek izmantots būtisks solidaritātes darbību potenciāls, radot nevajadzīgu labklājības zudumu organizācijām, jauniešiem un sabiedrībai kopumā.

Ņemot to vērā, Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos kvalitatīvās un visiem jauniešiem pieejamās solidaritātes darbībās, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu kohēzijas un solidaritātes stiprināšanā Eiropā, atbalstot kopienas un reaģējot uz sabiedrības neapmierinātajām vajadzībām. Lai šo vispārējo mērķi īstenotu, Eiropas Solidaritātes korpuss jauniešiem nodrošinās viegli pieejamas iespējas iesaistīties brīvprātīgajā darbā, stažēties un strādāt ar solidaritāti saistītās nozarēs, kā arī pēc savas iniciatīvas izstrādāt solidaritātes projektus, kas arī veicinās jauniešu prasmju un iemaņu pilnveidi viņu personīgajai, sociālajai un profesionālajai attīstībai, kā arī viņu nodarbināmības uzlabošanai. Eiropas Solidaritātes korpuss arī atbalstīs tā dalībniekiem un organizācijām paredzētus tīklu veidošanas pasākumus, kuru mērķis ir rosināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu un piederības sajūtu plašākai uz solidaritāti vērstai kopienai, kā arī veicināt noderīgas prakses un pieredzes apmaiņu. Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis arī turpmāk nodrošinās, lai jaunajiem dalībniekiem 6 piedāvātās solidaritātes darbības sniegtu ieguldījumu konkrētu sabiedrības problēmu risināšanā un kopienu stiprināšanā, lai šīs darbības būtu kvalitatīvas un lai mācību rezultāti, kas izriet no jauniešu dalības šajās darbībās, tiktu pienācīgi atzīti.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ietilpst plašākā iniciatīvu kopumā “Ieguldījums Eiropas jaunatnē”, kura īstenošana tika sākta 2016. gada 7. decembrī. Ar šo iniciatīvu kopumu tiek turpināta ES jaunatnes politikas programmu īstenošana Eiropas mērogā, īpaši pievēršoties Eiropas Jaunatnes stratēģijai, garantijai jauniešiem un jaunajai Prasmju programmai Eiropai. Visas minētās programmas aptver plašu darbību kopumu jauniešu atbalstam — no ikdienējas mācīšanās un brīvprātīgā darba līdz arodmācīb

ām un nodarbinātībai. Mērķis ir nodrošināt jauniešiem labākas iespējas, ievērojami uzlabojot šo iespēju kvalitāti un sagaidāmos rezultātus.

Eiropas Solidaritātes korpuss izmantos dalībvalstu bagātīgās un senās tradīcijas un pieredzi, kas gūta, veicot darbības, kas kalpo sabiedrības interesēm, piemēram, izmantojot brīvprātīgo darbu. Dažas dalībvalstis īsteno valsts pilsoniskā dienesta programmas, piedāvājot jauniešiem iespēju iesaistīties, savukārt citas dalībvalstis sekmē pilsoniskās sabiedrības veiktas darbības.

ES līmenī Eiropas Brīvprātīgo dienests (EVS) jau 20 gadus piedāvā jauniešiem brīvprātīgā darba iespējas, un tādi politikas virzieni un programmas kā garantija jauniešiem un shēma “Tava pirmā EURES darbavieta” palīdz jauniešiem atrast stažēšanās iespēju vai darbvietu. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā būs šo iniciatīvu īstenošanā gūtā pieredze un to priekšrocības, tādējādi gūstot labumu no balstīšanās uz stabilas, jau pastāvošas bāzes, tajā pašā laikā to paplašinot, lai nodrošinātu jaunas iespējas, lielāku pamanāmību un spēcīgāku ietekmi. Eiropas Solidaritātes korpuss piedāvās jaunas iespējas, kas netiek atbalstītas spēkā esošo programmu ietvaros, tajā pašā laikā vienkāršojot piekļuvi gan ieinteresētajiem jauniešiem, gan organizācijām. Eiropas Solidaritātes korpuss ar sava portāla starpniecību piedāvās vienotu un viegli pieejamu kontaktpunktu, cenšoties iesaistīt pēc iespējas lielāku dalīborganizāciju un iesaistīto jauniešu skaitu. Tas arī izstrādās un veicinās pirms norīkošanas pieejamu apmācību, kā arī atbilstošu atbalstu un mācību rezultātu atzīšanu pēc norīkojuma beigām.

Lai nodrošinātu nepārtrauktību saistībā ar ES līmenī atbalstītajām brīvprātīgajām darbībām, Eiropas Solidaritātes korpuss, izmantojot pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumus, atbalstīs darbības, kas ir saņēmušas Eiropas Brīvprātīgo dienesta atbalstu un ietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā. Tajā pašā laikā citas Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbības, kas neietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā, turpinās saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 7 izveidotās programmas ietvaros. Attiecībā uz saistīto tiesību aktu interpretāciju Savienības līmenī priekšlikumā ir paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka gan pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumi Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, gan brīvprātīgās darbības, kas turpinās saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, tiktu uzskatītas par līdzvērtīgām Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros veiktajām darbībām.

Lai nodrošinātu prasmīgu un efektīvu īstenošanu, Eiropas Solidaritātes korpuss pēc iespējas vairāk izmantos jau pastāvošas pārvaldības procedūras. Tas sniegs iespēju koncentrēties uz to, lai panāktu pēc iespējas labākus darba rezultātus un izpildi, tajā pašā laikā mazinot administratīvo slogu. Šā iemesla dēļ Eiropas Solidaritātes korpusa izveide tiks uzticēta jau pastāvošām struktūrām, t. i., Eiropas Komisijai, tostarp iesaistot tās Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA) un valstu aģentūras, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido programmu “Erasmus+”, jaunatnei veltītajā nodaļā minētās darbības.

•Atbilstība citiem Savienības politikas virzieniem

Eiropas Solidaritātes korpusa darbības papildinās un būs saskanīgas ar dažādiem atbilstīgiem ES politikas virzieniem un programmām, tostarp, bet ne tikai tādās jomās kā izglītība un apmācība, nodarbinātība, dzimumu līdztiesība, uzņēmējdarbība (jo īpaši sociālā uzņēmējdarbība), pilsonība 8 un demokrātiskā līdzdalība, vides un dabas aizsardzība, rīcība vides politikas jomā, katastrofu novēršana, sagatavotība un seku novēršana, lauksaimniecība un lauku attīstība, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšana, veselība un labjutība, radošums un kultūra, fiziskā izglītība un sports, sociālā palīdzība un drošība, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšana un integrēšana, teritoriālā sadarbība un kohēzija.

Eiropas Solidaritātes korpusa pirmajā posmā, kas tika sākts 2016. gada decembrī, ir mobilizētas astoņas dažādas ES programmas, lai jauniešiem visā ES piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas. Uz šīm darbībām, neraugoties uz to, vai tās ir īstenotas pirms vai pēc ierosinātās regulas stāšanās spēkā, arī turpmāk attieksies noteikumi un nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās ES programmās, ar kuru līdzekļiem tās tika finansētas Eiropas Solidaritātes korpusa pirmā posma laikā.

Otrajā posmā, kas sāksies, stājoties spēkā ierosinātajai regulai, Eiropas Solidaritātes korpusā sniegs ieguldījumu vairākas ES programmas. Dažas no tām 9 šo ieguldījumu nodrošinās, veicot iemaksas Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumā (kā sīkāk skaidrots 4. sadaļā), savukārt citas 10 var sekmēt Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanu, atbalstot tā rīcības jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums tiks finansēts saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem.

2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir sniegt jauniešiem iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, tostarp veikt brīvprātīgo darbu, stažēties, strādāt, kā arī piedalīties projektos, ko jaunieši ir izstrādājuši pēc savas iniciatīvas. Šīs darbības ietvers svarīgu izglītojošu aspektu, sniedzot ieguldījumu jauniešu personīgajā, sociālajā, ar izglītības ieguvi saistītajā un profesionālajā attīstībā. Atbilstīgi šim mērķim šā priekšlikuma saturs ir vērsts uz jauniešu mobilitātes, aktīvas līdzdalības, neformālas izglītības un arodmācību veicināšanu. Tas arī veicinās viņu nodarbināmības uzlabošanos un pārejas uz pastāvīgu nodarbinātību atvieglošanu.

Šajā sakarā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. panta 4. punkts un 166. panta 4. punkts. LESD 165. panta 4. punktā ir atļauta Savienības rīcība ar mērķi “palīdzēt attīstīties jaunatnes apmaiņai (..), kā arī sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē”. Savienības darbība, kuras pamatā ir 166. panta 4. punkts, sniedz atbilstošu juridisko pamatu tādam aktam kā šis priekšlikums, kura mērķi ir “uzlabot arodmācību pamatus un padziļinātas arodmācības, lai veicinātu integrāciju un reintegrāciju darba tirgū” un “padarīt pieejamākas arodmācības un veicināt mācībspēku un mācāmo, un jo īpaši jaunatnes mobilitāti”.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ņemot vērā ierosināto mērķu (mobilizēt jauniešus ar solidaritāti saistītu uzdevumu īstenošanai visā Eiropas Savienībā) Eiropas mērogu, rīcība ES līmenī ir atbilstoša. ES ir jāsniedz ieguldījums, lai atbalstītu ES mēroga pieeju solidaritātei. Ar Eiropas Solidaritātes korpusa starpniecību īstenota ES rīcība neaizstās līdzīgas dalībvalstu veiktas darbības, bet tās papildinās un atbalstīs, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu. Lai gan visās dalībvalstīs pastāv tradīcijas tādu programmu un instrumentu īstenošanai, kas atbalsta sabiedrības interesēm kalpojošas darbības, jo īpaši ar brīvprātīgā darba palīdzību, šīs tradīcijas ir visai atšķirīgas — dažās valstīs priekšroka tiek dota valsts intervencei, savukārt citās iespēja uzņemties vadību tiek sniegta pilsoniskajai sabiedrībai. Pastāv arī dažādas ar solidaritātes darbībām un brīvprātīgo darbu saistītas koncepcijas un konotācijas, un darbību veidi satura un ilguma ziņā atšķiras. Turklāt ir visai dažādi priekšstati par to, kā sociālā aizsardzība ir saistīta ar brīvprātīgo darbu, , un atšķirības ir vērojamas arī juridiskā statusa, mācību un atzīšanas jomā. Visa iepriekšminētā rezultātā ir vērojama sadrumstalotība ES līmenī, un tas nozīmē, ka jauniešiem ES ir nevienmērīga piekļuve piedāvātajām iespējām.

Ar Eiropas Solidaritātes korpusa starpniecību īstenota ES rīcība palīdzēs darbā pie šīs sadrumstalotības pārvarēšanas, ko apliecina šim priekšlikumam pievienotajā ex-ante novērtējumā aprakstītie pierādījumi. Tajā pašā laikā tā būs iespēja balstīties uz secinājumiem, kas gūti, iepazīstoties ar dažādajām dalībvalstu pieredzēm, vienlaikus stimulējot brīvprātīgo darbu dalībvalstīs, kurās pašlaik tas ir mazāk izplatīts, atbilstoši ieteikumiem, ko šā priekšlikuma sagatavošanas ietvaros īstenotajā apspriešanā sniedza ieinteresētās personas. Eiropas Solidaritātes korpuss papildinās pastāvošos valsts un privātā sektora politikas virzienus, programmas un darbības gan valsts, gan Eiropas līmenī. Piemērojot vairākas kvalitātes garantijas, piemēram, Eiropas Solidaritātes korpusa statūtus, kvalitātes zīmi dalīborganizācijām un stažēšanās kvalitātes sistēmu, Eiropas Solidaritātes korpuss var palīdzēt uzlabot dažādu jauniešiem paredzētu norīkojumu kvalitāti visā ES, kā arī viņu mācību rezultātu atzīšanu.

Eiropas Solidaritātes korpuss jauniešiem visā ES arī nodrošinās vienotu kontaktpunktu piekļuvei kvalitatīvam brīvprātīgajam darbam un profesionālajiem norīkojumiem solidaritātes jomā, kas pašlaik ir pieejami tikai ar daudzu un dažādu shēmu starpniecību. Tādējādi tas nodrošinās, ka visiem ieinteresētajiem jauniešiem ir vienlīdzīgas iespējas iesaistīties un vienkāršāka piekļuve daudzveidīgākam darbību klāstam. Dažādu norīkojumu veidu iekļaušana vienā “zīmolā” var veicināt labāku informētību par jauniešiem pieejamajām iespējām un lielāku šo iespēju pamanāmību.

Eiropas Solidaritātes korpuss piedāvās gan norīkojumus, kurus var izpildīt valstī, kas nav dalībnieku dzīvesvietas valsts (pārrobežu norīkojumi), gan norīkojumus, kurus var izpildīt dalībnieku dzīvesvietas valstī (iekšzemes norīkojumi). Šis elastīgums ir saskaņā ar ierosinājumiem, ko apspriešanās laikā sniedza ieinteresētās personas. Attiecībā uz pārrobežu norīkojumiem, jo īpaši ņemot vērā struktūru un programmu, kas piedāvā brīvprātīgā darba iespējas un stažēšanos, sadrumstalotību, kā arī ar nozari, kas piedāvā solidaritātes darbības, saistītās izpratnes un koncepciju dažādību, dalībvalstu rīcība nevar aizstāt ES rīcību. Saistībā ar iekšzemes norīkojumiem sagaidāms, ka Eiropas Solidaritātes korpusam būs inovatīvs raksturs, palīdzot risināt vietēja un valsts mēroga problēmas, raugoties uz tām no plašākas Eiropas perspektīvas. ES rīcība jo īpaši var palīdzēt pārvarēt norīkojumu piedāvājuma sadrumstalotību un nodrošināt iekļautību visiem jauniešiem — arī tiem, kuri saskaras ar šķēršļiem saistībā ar iesaistīšanos starptautiskās darbībās. Tā arī var piedāvāt Eiropas kontekstu un Eiropas risinājumus konkrētām problēmām, kas sniedzas pāri valstu robežām.

Visbeidzot, tiks izmantotas pastāvošās struktūras, kas ir apliecinājušas savu efektivitāti un lietderību, tādējādi nodrošinot prasmīgu un efektīvu Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu, kā arī sinerģiju un papildināmības iespējas ar dalībvalstu darbībām jauniešu interesēs.

•Proporcionalitāte

Priekšlikumā ir aplūkotas konstatētās nepilnības, kas attiecas uz viegli pieejamu iespēju nodrošināšanu jauniešiem saistībā ar iesaistīšanos solidaritātes darbībās, un tajā ir paredzēti tikai tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Sagatavojot šo priekšlikumu un tam pievienoto ex-ante novērtējumu, dažādos līmeņos tika veikta apspriešanās, kurā piedalījās plašs ieinteresēto personu loks un iedzīvotāji, valsts pārvaldes iestādes, kā arī citas ES iestādes un struktūras (proti, Eiropas Parlaments, Padome, Reģionu komiteja, kā arī Ekonomikas un sociālo lietu komiteja).

Sabiedriskā apspriešana ilga astoņas nedēļa, un tika saņemtas 660 atbildes un 82 nostājas dokumenti. Apspriešana bija pieejama 23 oficiālajās ES valodās, un tika pieņemtas visās šajās valodās sagatavotas atbildes. Turklāt 2017. gada 12. aprīlī notika liels ieinteresēto personu forums, kurā piedalījās aptuveni 700 dalībnieku. Tika organizētas mērķtiecīgas apspriešanās ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām (tostarp brīvprātīgo organizācijām, solidaritātes organizācijām, jaunatnes pārstāvjiem, valstu nodarbinātības dienestiem un EURES koordinatoriem, sociālajiem partneriem, uzņēmumiem, programmu atbalsta saņēmējiem un programmās ieinteresētajām personām, tostarp valsts iestādēm un programmas “Erasmus+” valstu aģentūrām).

Šim priekšlikumam pievienotā ex-ante novērtējuma pielikumā ir sniegts detalizēts apspriešanās procesa pārskats. Turpmāk ir sniegts kopsavilkums par galvenajiem elementiem, kas izrietēja no šīs apspriešanās.

Īsumā, ieinteresētās personas, kas piedalījās apspriešanā, kopumā atzinīgi novērtēja jautājumam par jauniešu iesaistīšanos solidaritātes jomā nodrošināto pamanāmību un politisko uzmanību. Tās pauda atbalstu Eiropas Solidaritātes korpusa sniegtajām jaunajām iespējām, kas jauniešiem ļauj iesaistīties, lai panāktu pārmaiņas. Ieinteresētās personas uzsvēra Eiropas Solidaritātes korpusa potenciālu integrācijas un solidaritātes veicināšanā Eiropas iekšienē un starp paaudzēm, kā arī kopīgo vērtību sekmēšanā. Tomēr tās uzsvēra, ka ir vajadzīgs papildu finansējums, lai nodrošinātu iekļaujošu pieeju, sniedzot iespēju iesaistīties jauniešiem no nelabvēlīgas vides un nelielām organizācijām, kā arī kvalitatīvus norīkojumus, vienlaikus pamatojoties uz jau pastāvošām struktūrām.

Konkrētāk, viens no svarīgiem ieinteresēto personu uzsvērtiem jautājumiem bija vajadzība pēc iekļaujošas pieejas. Daudzas ieinteresētās personas īpaši norādīja, ka ir vajadzīgs konkrēts uzsvars uz visu jauniešu, tostarp jauniešu no nelabvēlīgas vides un jauniešu ar ierobežotām iespējām, iekļautību.

Ieinteresētās personas uzsvēra, ka Eiropas Solidaritātes korpusa uzsvaram uz solidaritāti būtu jābūt vēl liekākam nekā spēkā esošo programmu gadījumā, paredzot skaidru “solidaritātes darbību” definīciju. Ieinteresētās personas atzina, ka Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros īstenotās darbības var veicināt prasmju un iemaņu attīstīšanu, tādējādi atbalstot neformālo un ikdienējo mācīšanos, kā arī jauniešu nodarbināmību. Organizācijas arī uzsvēra vajadzību apmācīt brīvprātīgos, un dažas no tām arī minēja, ka brīvprātīgajiem būtu jāpiešķir sertifikāti.

Jautājumi, par kuriem ieinteresētās personas pauda galvenās bažas, cita starpā bija iespējama pārklāšanās ar spēkā esošajām programmām un finansējuma trūkums. Daudzas ieinteresētās personas pieprasīja atsevišķa budžeta nodrošināšanu Eiropas Solidaritātes korpusam. Lielākā daļa ieinteresēto personu uzsvēra, ka, lai risinātu pašreizējās un turpmākās vajadzības, Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsaņem pietiekams papildu finansējumus, papildinot resurss, kas pieejami spēkā esošo programmu ietvaros. Lielākā daļa ieinteresēto personu arī prasīja nodrošināt skaidru nošķīrumu starp brīvprātīgo darbu un profesionālo darbību, lai nepieļautu lēta darbaspēka vai neapmaksāta darba izmantošanu, piemēram, aizstājot stažierus un darba ņēmējus ar brīvprātīgajiem.

Ieinteresētās personas norādīja, ka īstenošanai būtu jābūt pārskatāmai un efektīvai, lai jauniešiem un organizācijām neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu. Tās arī uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvus standartus un vairot sinerģiju un pieredzi, pamatojoties uz esošajām un labi funkcionējošajām shēmām, piemēram, Eiropas Brīvprātīgo dienestu. Ieinteresētās personas uzsvēra, ka svarīgi faktori šā mērķa sasniegšanai ir īstenošanas iestāžu pienākumu un kompetences skaidra nodalīšana, precizējot noteikumus par organizāciju akreditāciju, labi funkcionējoša organizāciju un brīvprātīgo piemeklēšanas rīka, kā arī kvalitatīvas dalībnieku atbalsta sistēmas nodrošināšana.

Attiecībā uz ģeogrāfisko darbības jomu lielākā daļa ieinteresēto personu iestājās par saskaņotības nodrošināšanu ar esošo programmu nosacījumiem. Ieinteresētās personas atbalstīja ierosināto iespēju papildus pārrobežu iespējām sekmēt solidaritātes darbības vietējā līmenī un atzina, ka tas atvieglotu nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu līdzdalību šādās vietējā līmeņa darbībās. Tomēr vairākas ieinteresētās puses uzsvēra, ka ir jāsadarbojas un jāveic koordinācija ar valstu valdībām un vietējām kopienām, lai nodrošinātu papildināmību ar esošajām programmām.

Priekšlikums pa Eiropas Solidaritātes korpusu lielā mērā atspoguļo apspriešanās laikā apkopotos viedokļus un ieteikumus. Saskaņā ar tiem Eiropas Solidaritātes korpuss piedāvās jaunas, visiem jauniešiem pieejamas iespējas ar lielāku uzsvaru uz solidaritātes vajadzību risināšanu un nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu līdzdalības veicināšanu, cita starpā attiecīgos gadījumos paredzot papildu finansiālo atbalstu. Eiropas Solidaritātes korpuss arī veltīs īpašu uzmanību tam, lai nodrošinātu atbalstāmo darbību kvalitāti un atbilstību. Dalībniekiem tiks piedāvāti kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi, piemēram, apdrošināšana, valodas atbalsts tiešsaistē, vispārēja apmācība tiešsaistē un specializēta apmācība, Eiropas Solidaritātes korpusa sertifikāts un atbalsts pēc norīkojuma beigām. Kvalitātes standarti attieksies arī uz organizācijām, kas Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas piedāvāt norīkojuma iespējas. Šajā nolūkā un saskaņā ar apspriešanās laikā apkopotajiem ieteikumiem tiks ieviesta kvalitātes zīme — dalības priekšnosacījums visām ieinteresētajām organizācijām. Tās mērķis būs nodrošināt, ka ir pārbaudīta atbilstība Eiropas Solidaritātes korpusa principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidārās pieredzes gūšanas posmos.

Saskaņā ar ieinteresēto personu ieteikumiem Eiropas Komisija centīsies uzlabot lietošanas ērtumu un samazināt gan jauniešiem, gan organizācijām radīto administratīvo slogu saistībā ar reģistrēšanās un pieteikšanās procesu. Eiropas Solidaritātes korpusa portāla izstrāde jau ir solis šajā virzienā. Portāls un piemeklēšanas rīks nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām visā Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz vajadzību nodrošināt papildu finansējumu, ko uzsvēra daudzas ieinteresētās personas, jānorāda, ka Eiropas Solidaritātes korpuss tiks finansēts, izmantojot gan papildu resursus, gan iemaksas no vairākām spēkā esošām programmām, kas ir saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa mērķiem, tādējādi maksimāli palielinot sinerģiju un papildināmību ar esošajām shēmām. Ieinteresētās personas arī atbalstīja skaidru nošķīrumu starp brīvprātīgo darbu un profesionālo darbību. Tas tiks nodrošināts ne tikai saistībā ar atbalstāmo darbību definīciju, bet arī šīm darbībām paredzēto finansiālo atbalstu. Šajā sakarā tiesību akta priekšlikumā ir paredzēts indikatīvs finansiālā atbalsta sadalījums solidaritātes norīkojumiem un projektiem (80 % brīvprātīgā darba norīkojumiem un solidaritātes projektiem, no vienas puses, un 20 % stažēšanās un darba vietām, no otras puses). Šim sadalījumam arī būtu jāveicina to darbību nepārtrauktības nodrošināšana, kas saņem atbalstu no programmām, kuras sniedz ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusā.

Saistībā ar ģeogrāfisko darbības jomu jānorāda, ka Eiropas Solidaritātes korpuss sākotnēji tiks īstenots ES dalībvalstīs. Tomēr ierosinātajā regulā ir paredzēta iespēja izvērst darbību citās valstīs, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums nav veikts, ņemot vērā apstākli, ka Eiropas Solidaritātes korpuss saskaņā ar Komisijas 2016. gada decembra ziņojumu jau ir izveidots. Šīs regulas mērķis ir uzskatāms par šā ziņojuma papildinājumu. Neraugoties uz to un ņemot vērā faktu, ka Eiropas Solidaritātes korpusa darbs radīs būtiskus izdevumus, regulai ir pievienots ex-ante novērtējums, lai izpildītu Finanšu regulā paredzētās prasības.

Ex-ante novērtējumā attiecīgas problēmas tika izskatītas divos līmeņos: no vienas puses, pievēršoties jauniešiem un viņu iespējām iesaistīties solidaritātes darbībās, un, no otras puses, veltot pastiprinātu uzmanību plašākām sociālām, institucionālām un organizāciju vajadzībām. Ex-ante novērtējums liecināja, ka solidaritātes jomā pieņemtas Eiropas iniciatīvas jaunatnei ietvaros ES ir jārisina šādas svarīgas problēmas:

–ir jānovērš sadrumstalotība un jānodrošina vairāk iespēju, lai veicinātu jauniešu un organizāciju iesaistīšanos solidaritātes darbībās, proti, apvienojot brīvprātīgā darba un profesionālo pieredzi vienotā programmā ar kopīgu kvalitātes nodrošināšanas pieeju un izstrādājot pamanāmu un plašu apgūto zināšanu atzīšanas mehānismu neatkarīgi no tā, kādā kontekstā šīs zināšanas tika apgūtas. Ir jānodrošina arī vienkārša un vienlīdzīga piekļuve, izmantojot pārredzamas procedūras, tajā pašā laikā paredzot atbilstošus pasākumus nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu iekļaušanas veicināšanai;

–ir jānodrošina, lai norīkojumi un darbības, kas tiek piedāvāti solidaritātes jomā pieņemtās Eiropas iniciatīvas jaunatnei ietvaros, atbilstu neapmierinātām sabiedrības vajadzībām, kā arī vienotiem kvalitātes standartiem un kopīgai izpratnei par pārrobežu mērogā atzīstamu zināšanu, prasmju un kompetences iegūšanu.

Ex-ante novērtējumā galvenā uzmanība tika veltīta divām iespējām, proti: 1) turpināt Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu, izmantojot dažādas spēkā esošās programmas, kā tas tika darīts 2016. gada decembrī sāktā pirmā posma laikā, ar astoņu programmu starpniecību finansējot solidaritātes darbības un katrai no šīm programmām darbojoties saskaņā ar savu attiecīgo juridisko pamatu, mērķiem un budžetu; 2) izstrādāt jaunu neatkarīgu iniciatīvu ar pastiprinātu uzsvaru uz solidaritāti, kuras pamatā būtu spēkā esošo programmu īstenošanā gūtā pieredze, bet kurai būtu savs skaidri noteiktu mērķu kopums, lai nodrošinātu lielāku skaidrību par intervences uzdevumu un apmēru.

Iespēja izmantot kādas spēkā esošas programmas juridisko pamatu tika noraidīta, jo tā rezultātā mērķi pārklātos un plašākā mērogā solidaritātes darbības būtu sliktāk pamanāmas. Turklāt šādas pieejas gadījumā ieinteresētās personas pārtrauktu līdzdalību citās programmās.

Tādējādi abas iespējas tika noteiktas, analizētas un salīdzinātas, izmantojot turpmāk uzskaitītos kritērijus, kas atbilst ierosinājumiem, ko ieinteresētās personas sniedza apspriešanās laikā:

–pieejamība (pamanāmības un skaidrības nodrošināšana organizācijām, jauniešiem un citām ieinteresētajām personām par to, kā piedalīties solidaritātes darbībās un piekļūt tām paredzētajam finansējumam);

–kvalitāte (procedūras un kritēriji norīkojumu kvalitātes un drošības garantēšanai);

–iekļautība (pasākumi, lai nodrošinātu nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu dalību);

–sinerģija (solidaritātes darbībās iesaistīto organizāciju dalība un to savstarpējā sinerģija, neraugoties uz to, vai šīs organizācijas darbojas vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas mērogā);

–pārvaldības noteikumu efektivitāte un vienkāršība, kā arī zemas administratīvās izmaksas.

Pamatojoties uz šo vairāku kritēriju analīzi, tika konstatēts, ka 2. iespēja (izstrādāt jaunu neatkarīgu iniciatīvu ar pastiprinātu uzsvaru uz solidaritāti), ņemot vērā visus aplūkots kritērijus, sniegtu labākus rezultātus, tāpēc tā tika izvēlēta kā vēlamais risinājums. Šī iespēja nodrošinās skaidru un vienotu kontaktpunktu organizācijām un jauniešiem un labāku solidaritātes darbību pamanāmību. Tā, pateicoties īpašai iekļautības stratēģijai, ieviesīs iekļaujošāku pieeju. Tā nodrošinās vispārēju norīkojumu un jauno dalībnieku sagatavotības kvalitāti, izmantojot virkni konkrētu kvalitātes nodrošināšanas procesu un kritēriju (piemēram, kvalitātes zīme organizācijām, apmācības, apdrošināšana utt.). Šis risinājums radīs jaunu sinerģiju starp darbībām un to atzīšanu, iekļaujot tās vienā kopīgā satvarā, un palīdzēs izveidot jaunus tīklus starp cilvēkiem un organizācijām, kurām ir kopīgi ar solidaritāti saistīti mērķi. Tajā pašā laikā minētā 2. iespēja arī ļaus samazināt pārvaldības izmaksas, vienlaikus nodrošinot lielāku ietekmi (lielāks izdevīgums).

Saistībā ar vēlamo risinājumu tika aplūkoti dažādi izpildes mehānismi, proti, tieša pārvaldība, netieša pārvaldība vai šo abu pārvaldības veidu apvienojums. Veicot analīzi, tika secināts, ka, lai sasniegtu paredzēto mērķi, proti, līdz 2020. gadam iesaistītu 100 000 jauniešu, izmaksu ziņā efektīvāko īstenošanu nodrošinātu pēdējā minētā iespēja — tiešas un netiešas pārvaldības apvienojums. Ex-ante novērtējumā arī tika uzsvērts, ka pietiekamiem un konsekventi nodrošinātiem finanšu resursiem ir būtiska nozīme, lai īstenotu paredzēto mērķi.

Ex-ante novērtējumā arī tika uzsvērta vēlamā risinājuma paredzamā pozitīvā sociālā ietekme gan individuālā līmenī (piemēram, pilnveidotas zināšanas, prasmes un kompetence dalībnieku personīgai un profesionālai izaugsmei, kā arī stiprināta solidaritātes un pilsoniskuma izjūta viņu attīstībai sociālajā un pilsoniskuma jomā), gan sabiedrības mērogā (piemēram, ieguldījums sabiedrības vajadzību risināšanā, radot ietekmi uz sociālo labklājību un labjutību, spēcīgāks atbalsts organizācijām, kas vēlas veicināt solidaritāti, pozitīvi ietekmējot to iesaistīšanos un jauniešiem piedāvātās iespējas; ieguldījums citu politikas mērķu īstenošanā, piemēram, saistībā ar jaunatnes līdzdalību, civilo aizsardzību, sociālo iekļautību, kohēziju, reģionālo attīstību, vides aizsardzību, uzlabotu jauniešu tēla atspoguļojumu atsevišķos plašsaziņas līdzekļos).

Jaunatnes līdzdalības un sociālā kapitāla veicināšana arī ir cieši saistīta ar ekonomikas izaugsmi. Uzlabota jauniešu līdzdalība un nodarbināmība var pozitīvi ietekmēt nodarbinātību un makroekonomikas izaugsmi. Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši nelielo ierosinātās intervences mērogu, kā arī faktu, ka tās ietekme būs izkliedēta visā Eiropā, nevis koncentrēti vērsta uz vienu dalībvalsti vai nozari, nebija iespējams novērtēt tās faktisko ietekmi ekonomiskā ziņā. Padziļinātas analīzes veikšana par ietekmi uz vidi netika uzskatīta par būtisku. Ex-ante novērtējumā tika atzīts, ka līdzīgi kā citu mobilitātes programmu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpuss principā palielinās pieprasījumu pēc transporta pakalpojumiem, kas savukārt var radīt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma pieaugumu. Tomēr šī ietekme salīdzinājumā ar kopējām mobilitātes plūsmām Eiropā tika atzīta par niecīgu. Neraugoties uz to, ir svarīgi norādīt, ka Eiropas Solidaritātes korpusa blakusefekts var būt svarīgs ieguldījums jauniešu informētības uzlabošanā par vides problēmām un viņu iesaistīšanā šo problēmu risināšanā, kā tas jau ir noticis pirmā posma laikā, jo dažādas saistītās programmas jau ir sniegušas atbalstu virknei projektu, kas attiecas uz vides jautājumiem.

Šis priekšlikums pilnībā atbilst vēlamajam risinājumam.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums ir pilnīgā saskaņā ar ES Pamattiesību hartu 11 , kurā ir atzīts, ka solidaritāte ir viena no universālām vērtībām, uz kurām balstās ES. Konkrētāk, šajā priekšlikumā ir pilnībā ņemtas vērā tiesības un aizliegumi, kas ir paredzēti Hartas 5. pantā (Verdzības un piespiedu darba aizliegums), 14. pantā (Tiesības uz izglītību), 15. pantā (Brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt), 21. pantā (Diskriminācijas aizliegums), 24. pantā (Bērnu tiesības), 26. pantā (Invalīdu integrācija), 31. pantā (Godīgi un taisnīgi darba apstākļi) un 32. pantā (Bērnu darba aizliegšana un strādājošu jauniešu aizsardzība).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Komisija ierosina finansēt trīs ceturtdaļas Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta, pārvietojot līdzekļus no spēkā esošām programmām. Atlikusī summa tiks segta, 2018. gadā izmantojot vispārējo rezervi saistībām un 2019. un 2020. gadā — pieejamās nepiešķirtās rezerves.

Sākotnējā atsauces summa 1.a izdevumu kategorijā 2018.–2020. gada periodam ir 294,2 miljoni EUR, tostarp minētās izdevumu kategorijas ietvaros veiktu pārvietojumu no programmas “Erasmus+” (197,7 miljoni EUR) un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (10 miljoni EUR).

Piešķīrumu 1.a izdevumu kategorijā papildinās iemaksas no programmām citās izdevumu kategorijās to spēkā esošā finanšu piešķīruma ietvaros atbilstīgi mērķim iekļaut solidaritātes darbības dažādās ES programmās un ES budžeta fondos. Kopējā summa, ko ierosināts piešķirt no citām izdevumu kategorijām, ir 47,3 miljoni EUR, pamatojoties uz šādām saistītajām programmām: Eiropas Sociālais fonds (35 miljoni EUR), Savienības civilās aizsardzības mehānisms (6 miljoni EUR), programma LIFE (4,5 miljoni EUR) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (1,8 miljoni EUR).

Detalizēts izklāsts par ietekmi uz budžetu un finansēm ir sniegts pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un pārraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Saskaņā ar analīzi, kas veikta šim priekšlikumam pievienotā ex-ante novērtējuma ietvaros, un nolūkā nodrošināt efektīvu un lietderīgu īstenošanu un sinerģiju un samazināt administratīvo slogu, Eiropas Solidaritātes korpuss izmantos pārvaldības un īstenošanas procedūras, kas jau ir spēkā programmas “Erasmus+” ietvaros. Pamatojoties uz minētās programmas īstenošanā iegūto pozitīvo pieredzi, kā arī tās struktūrām, priekšlikums paredz skaidru programmas pārvaldības pienākumu dalījumu starp Komisiju, saskaņā ar programmu “Erasmus+” izveidotajām valstu aģentūrām un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA). EACEA kopš tās izveidošanas 2006. gadā ir sekmīgi un kvalitatīvi īstenojusi programmas “Erasmus+”, “Radošā Eiropa”, “Eiropa pilsoņiem” un “ES palīdzības brīvprātīgais” (un to priekšgājēju programmu) daļas, un to ir apstiprinājuši vairāki ārēji novērtējumi. Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus 12 , pirms programmu deleģēšanas izpildaģentūrām ir veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kas ir apliecinājusi, ka EACEA izmantošana noteiktu ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistītu uzdevumu veikšanai ir rentabla. Turklāt programmas “Erasmus+” ietvaros īstenotais sekmīgais valstu aģentūru modelis ir darbojies apmierinoši un efektīvi, nodrošinot augstu uzticamības līmeni un pareizu finanšu pārvaldību.

Eiropas Solidaritātes korpusa pārraudzības un izvērtēšanas procedūras ietver pastāvīgu pārraudzību, lai novērtētu progresu, un izvērtēšanu, lai novērtētu esošos pierādījumus par panākto rezultātu efektivitāti.

Pārraudzības procedūru pamatā būs plaša Eiropas Solidaritātes korpusa kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu analīze. Kvantitatīvos rezultātus sistemātiski apkopos IT sistēmas, kas tiks ieviestas Eiropas Solidaritātes korpusa darbību pārvaldībai. Kvalitatīvie rezultāti tiks pārraudzīti, izmantojot regulārus apsekojumus, kas būs vērsti gan uz personām, gan dalīborganizācijām. Visu īstenošanas iestāžu ziņošanas un izvērtēšanas procedūras nodrošinās visaptverošu priekšlikuma īstenošanas pārraudzību.

Komisija 2020. gadā publicēs ziņojumu, izvērtējot progresu, kas panākts virzībā uz mērķi, proti, Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāt iespējas 100 000 jauniešiem. Šis priekšlikums arī tiks neatkarīgi izvērtēts četrus gadus pēc tā piemērošanas datuma, lai novērtētu atbalstīto darbību kvalitatīvos rezultātus, tostarp to ietekmi uz jauniešiem un organizācijām. Izvērtējumā būtu jāņem vērā esošie pierādījumi par Eiropas Solidaritātes korpusa darbību efektivitāti un ietekmi. Pārbaužu avoti ietvers uzraudzības datus, īstenošanas iestāžu darba plānos un ziņojumos sniegto informāciju, rezultātus, kas izriet no informācijas izplatīšanas, uz pierādījumiem balstītiem pētījumiem, apsekojumiem utt.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

I nodaļa — Vispārīgi noteikumi: šajā ierosinātās regulas nodaļā ir izklāstīts tās priekšmets, sniegtas atsevišķu atkārtoti izmantotu terminu definīcijas, aprakstīti Eiropas Solidaritātes darbību vispārējie un konkrētie mērķi, kā arī Savienības rīcības saskaņotība un papildināmība. Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos kvalitatīvās un visiem jauniešiem pieejamās solidaritātes darbībās, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu kohēzijas un solidaritātes stiprināšanā Eiropā, atbalstot kopienas un reaģējot uz neapmierinātajām sabiedrības vajadzībām.

II nodaļa — Eiropas Solidaritātes korpusa darbības: sniedz paredzēto darbību aprakstu ierosinātās regulas mērķu īstenošanai. Savienības atbalsta pasākumi ietver ar solidaritāti saistītus norīkojumus, projektus un tīklu veidošanas pasākumus, no vienas puses, un kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumus, no otras puses.

III nodaļa — Finanšu noteikumi: nosaka Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumu 2018.–2020. gada periodam, kā arī paredzētās Savienības finansējuma formas. Sākotnējā atsauces summa ietver līdzekļus, kas pārvietoti no programmas “Erasmus+” (197,7 miljoni EUR) un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (10 miljoni EUR), kā arī papildu finanšu resursus 2018., 2019. un 2020. finanšu gadam. Finansējumu papildina iemaksas no dažādām izdevumu kategorijām un vairākām ES programmām.

IV nodaļa — Dalība Eiropas Solidaritātes korpusā: paredz kritērijus attiecībā uz iesaistītajām valstīm, personām un dalīborganizācijām. Iesaistītās valstis ir ES dalībvalstis un, iespējams, citas valstis, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem. Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem var reģistrēties Eiropas Solidaritātes korpusa portālā, dalības uzsākšana darbībās ir iespējama tikai vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Dalīborganizācija, kas reģistrētām personām var piedāvāt ar solidaritāti saistītus norīkojumus vai darbības, ir valsts vai privāta struktūra vai starptautiska organizācija, kas iesaistītajās valstīs īsteno solidaritātes darbības, ar nosacījumu, ka tā ir saņēmusi kvalitātes zīmi, kas apliecina tās atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām.

V nodaļa — Sasniegumi, rezultāti un to izplatīšana: paredz noteikumus Komisijai un iesaistītajām valstīm, lai nodrošinātu regulāru Eiropas Solidaritātes korpusa darbības pārraudzību, ziņošanu par to un tās izvērtēšanu, kā arī nodrošinātu informācijas izplatīšanu, publicitāti un pēcpārbaudi attiecībā uz visām Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītajām darbībām.

VI nodaļa — Pārvaldība un revīzijas sistēma: nosaka Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas iestādes. Pārvaldības jomā ierosinātā īstenošanas kārtība ir netiešas pārvaldības (ar valstu aģentūru starpniecību valsts līmenī) un tiešas pārvaldības (ar Komisijas starpniecību Savienības līmenī, tostarp, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, izmantojot izpildaģentūru) apvienojums. Pārvaldības režīmu apvienojuma pamatā ir pozitīvā pieredze, kas gūta, īstenojot programmu “Erasmus+”, un šis pārvaldības režīms balstās uz šīs programmas esošajām struktūrām. Priekšlikumā ir paredzēts, ka valsts iestādes un aģentūras, kas ir norīkotas pārvaldīt programmas “Erasmus+” jaunatnes darbības, attiecīgajās iesaistītajās valstīs rīkosies arī kā valsts iestādes un aģentūras Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros. Valstīs, kurās valsts iestādes un valstu aģentūras nav norīkotas, tās tiks izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013. Valstu aģentūras atbildēs par lielāko finansējuma daļu un darbosies saskaņā ar deleģēšanas nolīgumu. Turklāt dažu ar Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu saistītu uzdevumu veikšanai Komisija izmantos Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru. Īstenojot šo regulu, Komisija veiks uzdevumus, kas ietver politikas izvēles, jo īpaši mērķu un prioritāšu noteikšanu, darba programmu (tostarp finanšu lēmumu) pieņemšanu, Komisijas pārstāvēšanu programmas komitejā utt. Izpildaģentūra būs atbildīga par uzdevumu veikšanu, piemēram, dotāciju un iepirkuma procedūru sākšanu un noslēgšanu, projektu pārraudzību, finanšu kontroli un grāmatvedību, ieguldījuma sniegšanu programmas izvērtēšanā un dažādos atbalsta uzdevumos.

VII nodaļa — Kontroles sistēma: paredz vajadzīgo uzraudzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka, īstenojot saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa regulu finansētās darbības, ir pienācīgi ņemtas vērā Savienības finanšu intereses.

VIII nodaļa — Īstenošanas noteikumi: paredz vajadzīgos noteikumus par atsevišķu pilnvaru nodošanu Komisijai darba programmu pieņemšanai ar īstenošanas aktu palīdzību. Saistībā ar Regulā (ES) Nr. 182/2011 13 paredzēto prasību par komiteju, kurai jāsniedz atbalsts Komisijai īstenošanas aktu pieņemšanā, priekšlikumā ir izvirzīta komiteja, kas ir izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido programmu “Erasmus+”, 36. pantu. Komiteja darbotos atšķirīgos sastāvos (“Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss), un dalībvalstīm būtu iespēja izvirzīt savus delegātus darbam šajos atšķirīgajos sastāvos.

IX nodaļa — Grozījumi un nobeiguma noteikumi: paredz nepieciešamos grozījumu to programmu pamataktos, kuras novirza līdzekļus no to attiecīgā 2014.–2020. gada finansējuma Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām. Nobeiguma noteikumi paredz datumu, kurā stājas spēkā ierosinātā regula, kas uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs no 2018. gada 1. janvāra.

2017/0102 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 14 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 15 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 16 ,

tā kā:

(1)Eiropas Savienības pamatā ir solidaritāte starp tās iedzīvotājiem un dalībvalstīm. Šī kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību un nodrošina nepieciešamo vienotību, risinot pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt ieguldījumu, praksē apliecinot savu solidaritāti.

(2)2016. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā 17 tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un tika paziņots par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidošanu, lai jauniešiem radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībai, paust solidaritāti, pilnveidot prasmes un tādējādi “iegūt ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi”.

(3)Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss” 18 uzsvēra vajadzību stiprināt pamatus darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, nodrošināt jauniešiem vairāk un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, aptverot virkni dažādu jomu, un atbalstīt valsts un vietējo dalībnieku centienus pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Paziņojums iezīmēja Eiropas Solidaritātes korpusa pirmā posma sākumu, kura gaitā ir mobilizētas astoņas dažādas ES programmas, lai jauniešiem visā ES piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās un nodarbinātības iespējas. Šo darbību ietvaros, neraugoties uz to, vai tās ir īstenotas pirms vai pēc šīs regulas stāšanās spēkā, arī turpmāk jāpiemēro noteikumi un nosacījumi, kas ir paredzēti attiecīgajās Savienības programmās, ar kuru līdzekļiem tās ir finansētas Eiropas Solidaritātes korpusa pirmajā posmā.

(4)Jauniešiem būtu jānodrošina viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, kas tiem varētu sniegt iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus iegūstot noderīgu pieredzi, prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Šīs darbības atbalstītu arī jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti.

(5)Jauniešiem piedāvātajām solidaritātes darbībām būtu jābūt kvalitatīvām, proti, jāatbilst neapmierinātām sabiedrības vajadzībām, jāsekmē kopienu stiprināšana, jāsniedz jauniešiem iespēja iegūt vērtīgas zināšanas un kompetenci, jābūt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās ir jāīsteno drošos un veselīgos apstākļos.

(6)Eiropas Solidaritātes korpuss visā Savienībā nodrošinātu vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes darbībām. Būtu jānodrošina šā satvara saskaņotība un papildināmība ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un programmām. Eiropas Solidaritātes korpusa pamatā būtu jābūt spēkā esošo programmu, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienesta, priekŗocībām un sinerģiju. Tam arī būtu jāpapildina darbs, ko dalībvalstis veic, lai saskaņā ar garantiju jauniešiem 19 atbalstītu jauniešus un atvieglotu viņu pāreju no skolas uz darba dzīvi, sniedzot tiem papildu iespējas spert pirmos soļus darba tirgū, proti, piedāvājot viņiem stažēšanās vai darba iespējas ar solidaritāti saistītās jomās to attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstīs. Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas ir saistīti ar Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros veiktajām darbībām, piemēram, Eiropas mēroga valstu nodarbinātības dienestu tīklu, EURES un Eurodesk tīklu. Turklāt būtu jānodrošina arī papildināmība starp spēkā esošajām saistītajām shēmām, jo īpaši valsts solidaritātes un mobilitātes shēmām jauniešiem un Eiropas Solidaritātes korpusu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz labu praksi.

(7)Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz noteikumi, lai citām Savienības programmām, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, programmai “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Veselības aizsardzības programmai, ļautu sniegt ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanā, atbalstot tā piemērošanas jomā ietilpstošās darbības. Šis ieguldījums būtu jāfinansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem. Pēc tam, kad atbalsta saņēmēji būs ieguvuši derīgu Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, viņiem būtu jāsniedz piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un jāgūst labums no atbilstoši nodrošinātās darbības veidam sniegtiem kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumiem.

(8)Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsniedz jauniešiem jaunas iespējas veikt brīvprātīgo darbu, stažēties vai strādāt ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī izstrādāt solidaritātes projektus pēc savas iniciatīvas. Šīm iespējām būtu jāsniedz ieguldījums viņu personīgās, sociālās, ar izglītības ieguvi saistītās, profesionālās un pilsoniskās attīstības veicināšanā. Eiropas Solidaritātes korpusam arī būtu jāatbalsta tā dalībniekiem un organizācijām paredzētas tīklu veidošanas darbības, kā arī pasākumi atbalstīto darbību kvalitātes nodrošināšanai un tajās gūto mācību rezultātu uzlabotai atzīšanai.

(9)Brīvprātīgās darbības sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un šī pieredze veicina jauniešu personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto un profesionālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti un nodarbināmību. Brīvprātīgajām darbībām nebūtu negatīvi jāietekmē iespējamais vai esošais apmaksātais darbs, un tās nebūtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājējām. Lai nodrošinātu nepārtrauktību saistībā ar ES līmenī atbalstītajām brīvprātīgajām darbībām, Eiropas Solidaritātes korpusam, izmantojot pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumus, būtu jāatbalsta Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotās brīvprātīgās darbības, kas ietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā. Citas Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotās brīvprātīgās darbības, kas neietilpst Eiropas Solidaritātes korpusa ģeogrāfiskajā darbības jomā, būtu jāturpina atbalstīt, izmantojot programmu, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) Regulā Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” 20 . Attiecībā uz saistīto tiesību aktu interpretāciju Savienības līmenī gan pārrobežu brīvprātīgā darba norīkojumi Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, gan brīvprātīgās darbības, kas turpina saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, būtu jāuzskata par līdzvērtīgām Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros veiktajām darbībām.

(10)Stažēšanās un darbvietas ar solidaritāti saistītās jomās jauniešiem var sniegt iespēju spert pirmos soļus darba tirgū, vienlaikus sniedzot ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tas var palīdzēt uzlabot jauniešu nodarbināmību un produktivitāti, tajā pašā laikā atvieglojot to pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kas ir svarīgs faktors viņu iespēju uzlabošanai darba tirgū. Dalīborganizācijām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāto stažēšanās norīkojumu dalībniekiem būtu jāmaksā atalgojums un jāievēro Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumā par stažēšanās kvalitātes sistēmu 21 paredzētie kvalitātes principi. Piedāvātajām stažēšanās un darba iespējām būtu jābūt jauniešu atspēriena punktam iekļuvei darba tirgū, tāpēc šīs iespējas būtu jāpapildina ar atbilstošu atbalstu pēc norīkojuma beigām. Stažēšanās un darba norīkojumi būtu jāatbalsta attiecīgajiem darba tirgus dalībniekiem, jo īpaši valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un tirdzniecības kamerām. Tām kā dalīborganizācijām būtu jāspēj pieteikties finansējuma saņemšanai, izmantojot kompetento Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūru, lai veiktu starpnieka funkciju starp jaunajiem dalībniekiem un darba devējiem, kuri piedāvā stažēšanās un darba norīkojumus solidaritātes nozarēs.

(11)Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāsekmē šis aspekts, piedāvājot jauniešiem iespējas izstrādāt un īstenot savus projektus, kas ir vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu, sniedzot ieguvumus to vietējām kopienām. Šiem projektiem būtu jāsniedz iespēja izmēģināt idejas, sniedzot atbalstu jauniešiem, lai viņi paši varētu būt solidaritātes darbību virzītāji. Šie projekti arī varētu kalpot kā platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes darbībās, un tie varētu būt pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekus pievērsties pašnodarbinātībai vai izveidot NVO, apvienības un citas struktūras, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un ar jaunatni saistītās jomās.

(12)Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistītajiem jauniešiem un dalīborganizācijām būtu jājūtas kā daļai no personu un struktūru kopienas, kas ir apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Tajā pašā laikā dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu savas spējas piedāvāt kvalitatīvus norīkojumus arvien lielākam skaitam dalībnieku. Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jāatbalsta tīklu veidošanas darbības, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu un dalīborganizāciju līdzdalību šajā kopienā, veicināt Eiropas Solidaritātes korpusa garu, kā arī sekmēt noderīgu prakšu un pieredzes apmaiņu. Šīm darbībām arī būtu jāveicina valsts un privātā sektora dalībnieku informētības uzlabošana par Eiropas Solidaritātes korpusu, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmju apkopošana.

(13)Īpaša uzmanība būtu jāvelta norīkojumu un citu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši piedāvājot dalībniekiem apmācības, valodas atbalstu, apdrošināšanu, administratīvo palīdzību un palīdzību pēc norīkojuma beigām, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa sniegtās pieredzes laikā gūto zināšanu, prasmju un kompetences atzīšanu.

(14)Lai nodrošinātu Eiropas Solidaritātes korpusa norīkojumu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē norīkojuma mācību rezultāti — zināšanas, prasmes un kompetence — atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām, kā ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu 22 .

(15)Būtu jāievieš kvalitātes zīme, lai nodrošinātu dalīborganizāciju atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidārās pieredzes gūšanas posmos. Kvalitātes zīmes iegūšanai būtu jābūt dalības priekšnosacījumam, bet nebūtu automātiski jānodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršana.

(16)Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centram būtu jāsniedz atbalsts īstenošanas struktūrām, dalīborganizācijām un jauniešiem, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, lai uzlabotu īstenošanas un darbību kvalitāti, kā arī sekmētu šajās darbībās gūtās kompetences noteikšanu un atzīšanu.

(17)Būtu pastāvīgi jāpilnveido Eiropas Solidaritātes korpusa portāls, lai garantētu vienkāršu piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusam un gan ieinteresētajām personām, gan organizācijām nodrošinātu vienotu kontaktpunktu, tostarp reģistrācijas veikšanai, identifikācijai, profilu un iespēju atbilsmes noteikšanai, tīklu veidošanas darbībām un virtuālai saziņai, apmācībai tiešsaistē, valodas atbalstam un palīdzībai pēc norīkojuma beigām, kā arī piekļuvei citām noderīgām funkcijām, kas varētu tikt ieviestas nākotnē.

(18)Ar šo regulu nosaka finansējumu 2018.–2020. gada periodam, kas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 23 17. punkta nozīmē. Sākotnējā atsauces summa ietver līdzekļus, kas pārvietoti no programmas “Erasmus+” (197,7 miljoni EUR) un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (10 miljoni EUR) 2018., 2019. un 2020. finanšu gadam, un to papildina iemaksas no vairākām Savienības programmām atbilstīgi dažādām izdevumu kategorijām, piemēram, no Eiropas Sociālā fonda, Savienības civilās aizsardzības mehānisma, programmas LIFE un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

(19)Lai nodrošinātu to darbību nepārtrauktību, kas saņem atbalstu no programmām, kuras sniedz ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusā, ar solidaritāti saistīto norīkojumu un projektu finansiālajam atbalstam būtu orientējoši jāatbilst 80 %–20 % dalījumam starp brīvprātīgā darba norīkojumiem un solidaritātes projektiem, no vienas puses, un darba norīkojumiem, no otras puses.

(20)Nolūkā pēc iespējas palielināt Eiropas Solidaritātes korpusa ietekmi, būtu jāparedz nosacījumi, lai ļautu iesaistītajām valstīm darīt pieejamu papildu valsts finansējumu atbilstīgi Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem.

(21)Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums.

(22)Eiropas Solidaritātes korpusam būtu jābūt atvērtam ne tikai dalībvalstīm, bet arī trešo valstu dalībai, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem. Šīs dalības pamatā vajadzības gadījumos būtu jābūt papildu apropriācijām, kuras dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar attiecīgajām valstīm.

(23)Eiropas Solidaritātes korpusa mērķa grupai būtu jābūt jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Lai varētu piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajās darbībās, vispirms būtu jāpiereģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.

(24)Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Eiropas Solidaritātes korpusa atbalstītās darbības būtu pieejamas visiem jauniešiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem. Tāpēc būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļautību un nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu iesaistīšanos, kā arī ņemtu vērā ierobežojumus, ko rada Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība 24 . Iesaistītajām valstīm arī vajadzētu censties veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus pienācīgai Eiropas Solidaritātes korpusa darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver administratīvo problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem.

(25)Ikvienai struktūrai, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, neraugoties uz to, vai šī struktūra tiek finansēta ar Eiropas Solidaritātes korpusa budžeta, citas Savienības programmas vai finansējuma avota līdzekļiem, attiecīgo nosacījumu izpildes gadījumā būtu jāsaņem kvalitātes zīme. Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām būtu pastāvīgi jāveic process, kura rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Piešķirtā kvalitātes zīme būtu periodiski jāpārvērtē, un, ja veicamo pārbaužu ietvaros tiek konstatēts, ka piešķiršanas nosacījumi vairs netiek pildīti, šo zīmi var atsaukt.

(26)Struktūrai, kas vēlas pieteikties finansējuma saņemšanai, lai Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvātu norīkojumus, vispirms ir jāizpilda priekšnosacījums, proti, jāsaņem kvalitātes zīme. Šai prasībai nebūtu jāattiecas uz fiziskām personām, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā vēlas iegūt finansiālu atbalstu solidaritātes projektam.

(27)Efektīvai sasniegumu pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un pārraudzībai, ir jāizstrādā īpaši, mērāmi un reālistiski darbības rādītāji, kurus iespējams izmērīt laika gaitā un kuri atspoguļo intervences loģiku.

(28)Eiropas, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina pienācīgi ar Eiropas Solidaritātes korpusa nodrošinātajām iespējām un rezultātiem saistīti iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas pasākumi. Šo pasākumu īstenošana būtu jānodrošina visām Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūrām, tostarp attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no galvenajām ieinteresētajām personām.

(29)Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu saziņas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz šīs regulas vispārējo mērķi.

(30)Lai nodrošinātu šīs regulas prasmīgu un efektīvu īstenošanu, Eiropas Solidaritātes korpusam pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto spēkā esošas pārvaldības procedūras. Tādēļ Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, t. i., Komisijai, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai un valstu aģentūrām, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulā (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido programmu “Erasmus+”, minētās darbības.

(31)Lai valsts līmenī nodrošinātu no finansiālā viedokļa pareizu Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu un tā stingru pārraudzību, ir svarīgi izmantot jau esošās valstu aģentūras, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības.

(32)Lai katrā iesaistītajā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, neatkarīgā revīzijas iestāde varētu būt tā pati struktūra, kas ir norīkota saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētajām darbībām.

(33)Savienības finanšu intereses būtu jāaizstāv, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp novēršot, nosakot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un vajadzības gadījumā piemērojot sodus.

(34)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 25 .

(35)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam 26 Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un par tām jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Darba programmā būtu jāparedz pasākumi, kas vajadzīgi šo darba programmu īstenošanai saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriji, kā arī visi pārējie vajadzīgie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(36)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Eiropas Solidaritātes korpusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 izveidotajai komitejai ar efektivitāti un lietderību saistītu iemeslu dēļ būtu jāsniedz Komisijai atbalsts arī šīs regulas īstenošanā. Saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusu šai komitejai būtu jāsanāk noteiktā sastāvā, un tās pilnvaras būtu jāpielāgo jauno pienākumu veikšanai. Iesaistītajām valstīm būtu jāieceļ atbilstoši pārstāvji dalībai šajās sanāksmēs, ņemot vērā Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba un profesionālās darbības dimensiju.

(38)Regula (ES) Nr. 1288/2013 būtu jāgroza, lai ņemtu vērā Eiropas Brīvprātīgo dienestā ieviestās izmaiņās, kas izriet no jaunām brīvprātīgām darbībām, kas tiek atbalstītas Eiropas Solidaritātes korpusa satvarā.

(39)Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros balstās arī uz līdzekļiem, kas ir pārvietoti no programmas “Erasmus +”. Šiem līdzekļiem galvenokārt būtu jānāk no apropriācijām, kas ir paredzētas to Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbību finansēšanai, kuras ietilpst šīs regulas ietvaros atbalstīto brīvprātīgo norīkojumu darbības jomā. Būtu jāpārvieto arī daži studentu aizdevumu garantijas instrumenta piešķīrumi, kuru absorbēšana programmas “Erasmus+” ietvaros ir maz ticama, lai nodrošinātu pienācīgu valstu aģentūru darbības izmaksu līdzfinansējumu, un šie piešķīrumi būtu labāk jāsaskaņo ar šīs darbības absorbcijas spēju.

(40)Eiropas Solidaritātes korpusa finansējums daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas ietvaros būtu jāpapildina ar finanšu iemaksām no citām programmām un izdevumu kategorijām, un tas rada vajadzību veikt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1293/2013 27 , (ES) Nr. 1303/2013 28 , (ES) Nr. 1305/2013 29 , (ES) Nr. 1306/2013 30 , kā arī Lēmumā Nr. 1313/2013/ES 31 .

(41)Šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikts tiesiskais regulējums attiecībā uz Eiropas Solidaritātes korpusu, kas jauniešiem sniegs iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“solidaritātes darbība” ir darbība, kuras mērķis ir risināt neapmierinātas sabiedrības vajadzības, sniedzot ieguvumus kopienai un vienlaikus veicinot personas sociālo, personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, profesionālo un pilsonisko attīstību; šādas darbības var tikt īstenotas kā norīkojumi, projekti vai tīklu veidošanas darbības, un tās var būt saistītas ar dažādām jomām, piemēram, izglītību un apmācību, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, vidi un dabas aizsardzību, rīcību klimata politikas jomā, katastrofu novēršanu, sagatavotību un seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, radošumu un kultūru, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un drošību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu, teritoriālo sadarbību un kohēziju;

(2)“dalībnieks” ir jaunietis, kas ir reģistrējies Eiropas Solidaritātes korpusa portālā un piedalās solidaritātes darbībā, ko Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvā dalīborganizācija;

(3)“nelabvēlīgā situācijā esoši jaunieši” ir personas, kurām ir vajadzīgs papildu atbalsts invaliditātes, ar izglītības ieguvi saistītu grūtību, ekonomisku šķēršļu, kultūras atšķirību, veselības problēmu, sociālo un ģeogrāfisko šķēršļu dēļ;

(4)“dalīborganizācija” ir jebkura valsts vai privāta struktūra, kurai ir piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme un kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekam piedāvā norīkojumu vai īsteno citas darbības Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros;

(5)“ar solidaritāti saistīts norīkojums” ir brīvprātīgā darbība, stažēšanās vai darbs ar solidaritāti saistītā jomā valstī, kas nav dalībnieka dzīvesvietas valsts (pārrobežu norīkojums), vai dalībnieka dzīvesvietas valstī (iekšzemes norīkojums); norīkojumu organizē dalīborganizācija, un tas sniedz ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā, vienlaikus veicinot norīkotās personas — Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieka — personīgo, sociālo, ar izglītības ieguvi saistīto, profesionālo un pilsonisko attīstību;

(6)“brīvprātīgais darbs” ir pilna laika 32 neapmaksāts brīvprātīgais darbs, ko veic ne ilgāk kā 12 mēnešus un kas jauniešiem nodrošina iespēju sniegt ieguldījumu ar solidaritāti saistītās jomās darbojošos organizāciju ikdienas darbā, sniedzot labumu kopienām, kurās darbības tiek veiktas; brīvprātīgais darbs ietver spēcīgu mācību un prasmju apguves dimensiju, lai sniegtu jaunajam(-iem) brīvprātīgajam(-iem) iespēju iegūt prasmes un kompetenci, kas būs noderīga to personīgajā, ar izglītību saistītajā, sociālajā un profesionālajā attīstībā. Šī pieredze arī palīdzēs uzlabot viņu nodarbināmību;

(7)“brīvprātīgo grupu norīkojumi” ir norīkojumi, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem no dažādām iesaistītajām valstīm sniedz iespēju kopā veikt brīvprātīgo darbu vienota mērķa īstenošanai divas nedēļas līdz divus mēnešus ilgā periodā, veicot fizisku vai intelektuālu darbu vērtīga, uz kopienu vērsta projekta ietvaros;

(8)“stažēšanās” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilgs darba prakses periods, kura laikā organizācija, kas uzņem Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, maksā tam atlīdzību saskaņā ar noslēgtu rakstisku vienošanos; stažēšanās ietver mācību un prasmju apguves komponentu, un tā tiek veikta, lai iegūtu praktisku un profesionālu pieredzi nolūka uzlabot nodarbināmību un atvieglot pāreju uz pastāvīgu nodarbinātību;

(9)“darbs” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilgs darba periods, par kuru dalīborganizācija, kas nodarbina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku, izmaksā tam atlīdzību; šis darbs tiek veikts iesaistītajā valstī, pamatojoties uz darba līgumu, kas ir saskaņā ar iesaistītās valsts tiesisko regulējumu;

(10)“solidaritātes projekts” ir divas nedēļas līdz divpadsmit mēnešus ilga vietēja mēroga iniciatīva, ko sagatavo un īsteno grupas, kurās piedalās vismaz pieci Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki; šo projektu mērķis ir risināt svarīgas dalībnieku vietējās kopienas problēmas, vienlaikus sasaistot tās ar plašāku Eiropas perspektīvu;

(11)“kvalitātes zīme” ir sertifikāts, kas ir piešķirts valsts vai privātai struktūrai vai starptautiskai organizācijai, kura Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas nodrošināt norīkojumus; kvalitātes zīmi piešķir atbilstīgi procedūrai, kuras mērķis ir nodrošināt atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartas principiem un prasībām;

(12)“Eiropas Solidaritātes korpusa harta” ir dokuments, kurā ir izklāstītas attiecīgās tiesības un pienākumi; visām struktūrām, kas vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, ir jāpiekrīt ievērot šīs tiesības un pienākumus;

(13)“Eiropas Solidaritātes korpusa Resursu centrs” apzīmē papildu funkcijas, kuras veic norīkotā valsts aģentūra, lai atbalstītu darbību izstrādi un īstenošanu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, kā arī dalībnieku norīkojumos un projektos iegūto kompetenču noteikšanu;

(14)“Eiropas Solidaritātes korpusa portāls” ir tīmekļa rīks, kas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem un dalīborganizācijām nodrošina svarīgus tiešsaistes pakalpojumus; šajā portālā ir pieejama informācija par Eiropas Solidaritātes korpusu, tajā iespējams veikt dalībnieku reģistrāciju, meklēt dalībniekus norīkojumiem, reklamēt un meklēt norīkojumus, meklēt iespējamus projekta partnerus, pārvaldīt kontaktinformāciju un ar norīkojumiem un projektiem saistītus piedāvājumus, pārvaldīt apmācību, saziņas un tīklu veidošanas darbības, informēt un paziņot par iespējām, kā arī citām svarīgām ar Eiropas Solidaritātes korpusu saistītām norisēm.

3. pants

Vispārējais mērķis

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir veicināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos kvalitatīvās un pieejamās solidaritātes darbībās, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu kohēzijas un solidaritātes stiprināšanā Eiropā, atbalstot kopienas un reaģējot uz neapmierinātajām sabiedrības vajadzībām.

4. pants

Konkrētie mērķi

Eiropas Solidaritātes korpuss tiecas īstenot šādus konkrētos mērķus:

(a)ar dalīborganizāciju atbalstu nodrošināt jauniešiem viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, vienlaikus uzlabojot viņu prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, sekmējot viņu nodarbināmību un atvieglojot pāreju uz darba tirgu, tostarp atbalstot jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti;

(b)nodrošināt, lai Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem piedāvātās solidaritātes darbības sniegtu ieguldījumu konkrētu neapmierinātu sabiedrības vajadzību risināšanā un kopienu stiprināšanā un lai tās būtu kvalitatīvas un pienācīgi atzītas.

5. pants

Savienības rīcības saskaņotība un papildināmība

1.Eiropas Solidaritātes korpusa darbības papildina un ir saskanīgas ar attiecīgajiem politikas virzieniem un programmām, kas ir saistītas ar 2. panta 1. punktā minētajām jomām, kā arī pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kuri attiecas uz Eiropas Solidaritātes korpusa darbībām.

2.Komisija un iesaistītās valstis sadarbojas, lai panāktu efektivitāti un lietderību, nodrošinot saskaņotību starp valsts programmām un shēmām, kas ir saistītas ar solidaritāti, izglītību, arodmācībām, jaunatni no vienas puses, un darbībām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros no otras puses. Šo darbību pamatā būs atbilstīga laba prakse un spēkā esošas programmas.

3.Citas Savienības programmas arī var sekmēt Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanu, atbalstot tā rīcības jomā ietilpstošās darbības. Šo ieguldījumu finansē saskaņā ar attiecīgo programmu atbilstošajiem pamataktiem.

II NODAĻA

EIROPAS SOLIDARITĀTES KORPUSA DARBĪBAS

6. pants

Eiropas Solidaritātes korpusa darbības

Eiropas Solidaritātes fonds īsteno savus mērķus, izmantojot šāda veida darbības:

(a)solidaritātes norīkojumi, projekti un tīklu veidošanas darbības;

(b)kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi.

7. pants

Solidaritātes norīkojumi, projekti un tīklu veidošanas darbības

4.Šī rīcība atbalsta:

(a)solidaritātes norīkojumus brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba veidā, tostarp pārrobežu un iekšzemes norīkojumus, kā arī brīvprātīgo grupu norīkojumus;

(b)solidaritātes projektus, kuru pamatā ir Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku iniciatīva;

(c)Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistīto organizāciju un personu tīklu veidošanas darbības.

5.Pārrobežu brīvprātīgos norīkojumus, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata par līdzvērtīgiem Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotajiem norīkojumiem, un saistībā ar šiem norīkojumiem Savienības tiesību aktos sniegtās atsauces uz Eiropas Brīvprātīgo dienestu uzskata par atsaucēm arī uz Eiropas Solidaritātes korpusu.

8. pants

Kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi

Šī rīcība atbalsta:

(d)darbības, kuru mērķis ir nodrošināt solidaritātes norīkojumu kvalitāti, tostarp apmācības, valodu atbalstu, administratīvo atbalstu dalībniekiem un dalīborganizācijām, apdrošināšanu, palīdzību pēc norīkojuma beigām, kā arī tāda sertifikāta sagatavošanu, kurā ir noteiktas un dokumentētas norīkojuma laikā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetence;

(e)struktūrām, kas Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros vēlas piedāvāt norīkojumus, paredzētas kvalitātes zīmes izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Solidaritātes korpusa hartā paredzētajiem principiem un prasībām;

(f)Eiropas Solidaritātes korpusa Resursu centra darbības, lai nodrošinātu atbalstu Eiropas Solidaritātes korpusa darbību īstenošanai un uzlabotu to kvalitāti, kā arī sekmētu šo darbību rezultātu atzīšanu;

(g)Eiropas Solidaritātes korpusa portāla un citu atbilstošu tiešsaistes pakalpojumu izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī nepieciešamās IT atbalsta sistēmas un tīmekļa rīkus.

III NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

9. pants

Budžets

6.Kopējais Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanai pieejamais budžets laikposmā no 2918. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 341 500 000 pašreizējās cenās.

7.Šā panta 1. punktā minētā summa ietver finansējumu EUR 294 200 000 33 apmērā pašreizējās cenās, ko papildina iemaksas:

(a)no Eiropas Sociālā fonda — EUR 35 000 000 apmērā pašreizējās cenās;

(b)no Savienības civilās aizsardzības mehānisma — EUR 6 000 000 apmērā pašreizējās cenās;

(c)no programmas LIFE — EUR 4 500 000 apmērā pašreizējās cenās;

(d)no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai — EUR 1 800 000 apmērā pašreizējās cenās.

8.Finanšu atbalsts solidaritātes norīkojumiem un projektiem, kas minēti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ir orientējoši 80 % brīvprātīgajiem norīkojumiem un solidaritātes projektiem un 20 % stažēšanās un darba norīkojumiem.

9.Finanšu piešķīrums var segt arī izdevumus, kas ir saistīti ar sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Eiropas Solidaritātes korpusa pārvaldībai un tā mērķu īstenošanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, sanāksmēm ar ekspertiem, informācijas un komunikācijas pasākumiem, Eiropas Solidaritātes portāla un vajadzīgo IT atbalsta sistēmu izveidi, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī visus pārējos tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas Komisijai rodas saistībā ar Eiropas Solidaritātes korpusa pārvaldību.

10.Vajadzības gadījumā apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai var iekļaut budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nepabeigto darbību pārvaldību.

11.Iesaistītā valsts atbalsta saņēmējiem var darīt pieejamus valsts līdzekļus, kās jāpārvalda saskaņā ar Eiropas Solidaritātes korpusa noteikumiem, un šajā nolūkā izmantot Eiropas Solidaritātes korpusa decentralizētās struktūras, nodrošinot šīm struktūrām proporcionālu papildu finansējumu.

10. pants

Savienības finansējuma formas

12.Eiropas Solidaritātes fonda finansējumu var nodrošināt vienā vai vairākās Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētajās formās, jo īpaši dotāciju, iepirkuma un godalgu veidā.

13.Komisija var izpildīt Eiropas Solidaritātes korpusa budžetu netieši saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

IV NODAĻA

DALĪBA EIROPAS SOLIDARITĀTES KORPUSĀ

11. pants

Iesaistītās valstis

14.Eiropas Solidaritātes korpusā piedalās dalībvalstis.

15.Eiropas Solidaritātes korpuss ir atvērts trešo valstu dalībai, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem. Sadarbības pamatā vajadzības gadījumā ir papildu apropriācijas, kuras dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar attiecīgajām valstīm.

12. pants

Personu dalība

16.Jaunieši vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kuri vēlas piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusā, reģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā. Tomēr norīkojuma vai projekta uzsākšanas brīdī reģistrētais jaunietis ir vismaz 18 gadus vecs un ne vecāks par 30 gadiem.

17.Īstenojot šo regulu, Komisija un iesaistītās valstis nodrošina, ka īpaši centieni tiek veltīti sociālās iekļautības veicināšanai, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu dalībai.

13. pants

Dalīborganizācijas

18.Eiropas Solidaritātes korpusā var iesaisties publiska vai privāta struktūra vai starptautiskas organizācijas ar nosacījumu, ka tās ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi.

19.Pieteikumus, ko atbilstīgās struktūras iesniedz, lai kļūtu par Eiropas Solidaritātes korpusa dalīborganizācijām, novērtē kompetentā Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanas struktūra, lai pārliecinātos, ka tās darbības atbilst Eiropas Solidaritātes korpusa prasībām.

20.Novērtējuma rezultātā struktūrai var piešķirt Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi. Piešķirto kvalitātes zīmi periodiski pārvērtē, un to var atsaukt.

21.Visām struktūrām, kas ir saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, piešķir piekļuvi Eiropas Solidaritātes korpusa portālam un ļauj vērsties pie reģistrētām personām ar solidaritātes darbību piedāvājumiem.

22.Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme automātiski nenodrošina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma piešķiršanu.

23.Dalīborganizāciju piedāvātās solidaritātes darbības un saistītie kvalitātes nodrošināšanas un atbalsta pasākumi var saņemt finansējumu no Eiropas Solidaritātes korpusa vai citas Savienības programmas, kas sniedz autonomu ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanā, vai no citiem finansējuma avotiem, kas nav atkarīgi no Savienības budžeta.

14. pants

Piekļuve Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumam

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai var pieteikties jebkura iesaistītā valstī reģistrēta valsts vai privāta struktūra un starptautiskas organizācijas, kas īsteno solidaritātes darbības. Regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbību gadījumā dalīborganizācija izpilda priekšnosacījumu Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma saņemšanai, proti, iegūst kvalitātes zīmi. Regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto projektu gadījumā Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku neformālas grupas vārdā finansējuma saņemšanai var pieteikties fiziskas personas.

V NODAĻA

SASNIEGUMI, REZULTĀTI UN TO IZPLATĪŠANA

15. pants

Sasniegumu un rezultātu pārraudzība un novērtēšana

24.Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm regulāri pārrauga Eiropas Solidaritātes korpusa darbību virzībā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.

25.Konkrēto mērķu īstenošanas progresu novērtē, izmantojot rādītājus, piemēram:

(a)brīvprātīgo norīkojumu dalībnieku skaits (pārrobežu un iekšzemes norīkojumi);

(b)stažēšanās norīkojumu dalībnieku skaits (pārrobežu un iekšzemes norīkojumi);

(c)darba norīkojumu dalībnieku skaits (pārrobežu un iekšzemes norīkojumi);

(d)solidaritātes projektu dalībnieku skaits;

(e)to organizāciju skaits, kurām ir piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme.

Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija sagatavo detalizētu programmu šīs regulas rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

26.Komisija 2020. gadā publicē ziņojumu, izvērtējot progresu, kas panākts virzībā uz rezultātuu sasniegšanu, tostarp mērķi līdz 2020. gadam Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros piedāvāt iespējas 100 000 jauniešiem (aptverot visus norīkojumus un projektus, kas minēti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā).

27.Četrus gadus pēc šīs regulas piemērošanas datuma Komisija veic šīs regulas neatkarīgu izvērtējumu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei. Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu, kurā izklāstīti galvenie konstatējumi.

16. pants

Saziņa un informācijas izplatīšana

28.Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm nodrošina informācijas izplatīšanu, publicitāti un pēcpārbaudi attiecībā uz visām Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros atbalstītajām darbībām.

29.Šīs regulas 20. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu politiku, lai efektīvā veidā izplatītu un izmantotu to darbību rezultātus, kurus atbalsta to pārvaldīto pasākumu ietvaros, palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Eiropas Solidaritātes korpusu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un to rezultātiem, un informē attiecīgās mērķgrupas par to valstī īstenotajām iniciatīvām.

30.Saziņas pasākumi arī sniedz ieguldījumu korporatīvajā komunikācijā par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi.

VI NODAĻA

PĀRVALDĪBA UN REVĪZIJAS SISTĒMA

17. pants

Īstenošanas iestādes

Šo regulu konsekventi īsteno:

(h)Komisija Savienības līmenī;

(i)valstu aģentūras valsts līmenī iesaistītajās valstīs.

18. pants

Valsts iestāde

Visās valstīs, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, valsts iestādes, kas ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valsts iestādes Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros. Regulas (ES) Nr. 1288/2013 27. panta 1., 3., 5., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktu pēc analoģijas piemēro Eiropas Solidaritātes korpusam. Ja šīs regulas 11. panta 2. punktā minētajās valstīs nav noteikta valsts iestāde, to nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 27. panta 2.–6. punktu un 8.–15. punktu.

19. pants

Neatkarīga revīzijas iestāde

31.Valsts iestāde norīko neatkarīgu revīzijas iestāde. Neatkarīga revīzijas iestāde sniedz revīzijas atzinumu par ikgadējo vadības deklarāciju, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā.

32.Neatkarīgajai revīzijas iestādei:

(a)ir nepieciešamās profesionālās spējas revīzijas veikšanai publiskajā sektorā;

(b)jānodrošina, lai tās revīzijās tiktu ņemti vērā starptautiski pieņemtie revīzijas standarti;

(c)nedrīkst būt interešu konflikts ar juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst 20. pantā minētā valsts aģentūra, un jābūt funkcionāli neatkarīgai attiecībā no juridiskās personas, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra.

33.Neatkarīgā revīzijas iestāde sniedz Komisijai un tās pārstāvjiem, kā arī Revīzijas palātai neierobežotu piekļuvi visiem dokumentiem un ziņojumiem, ar kuriem ir pamatots tās sniegtais revīzijas atzinums par valsts aģentūras vadības ikgadējo deklarāciju.

20. pants

Valsts aģentūra

34.Visās valstīs, kas piedalās Eiropas Solidaritātes korpusa darbā, valstu aģentūras, kas to attiecīgajās valstīs ir norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) Nr. 1288/2013 III nodaļā minētās darbības, darbojas arī kā valstu aģentūras Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros.

Regulas (ES) Nr. 1288/2013 28. panta 1., 2., 5., 6., 7. un 8. punktu pēc analoģijas piemēro Eiropas Solidaritātes korpusam.

35.Neskarot Regulas (ES) Nr. 1288/2013 28. panta 3. punktu, valsts aģentūra arī atbild par visu 24. pantā minētajos īstenošanas aktos uzskaitīto Eiropas Solidaritātes korpusa darbību projektu cikla posmu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) un vi) punktu un saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 34 44. pantu.

36.Ja šīs regulas 11. panta 2. punktā minētajās valstīs nav noteikta valsts aģentūra, to nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 28. panta 2.,5., 6., 7. un 8. punktu.

21. pants

Eiropas Komisija

37.Noteikumus, ko piemēro Komisijas un valsts aģentūras attiecībām, izklāsta rakstiskā dokumentā, kurā:

(d)nosaka valsts aģentūras iekšējās kontroles standartus un noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts aģentūra pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus;

(e)iekļauj valsts aģentūras darba programmu, kurā ir norādīti tie ar pārvaldību saistītie valsts aģentūras uzdevumi, kuru veikšanai ir paredzēts Savienības atbalsts;

(f)konkretizē valsts aģentūras ziņojuma iesniegšanas prasības.

38.Komisija katru gadu valsts aģentūrai dara pieejamus šādus līdzekļus:

(g)līdzekļus, kas nepieciešami dotāciju piešķiršanai attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī to Eiropas Solidaritātes korpusa darbību atbalstam, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai;

(h)finanšu iemaksas, lai atbalstītu valsts aģentūru pārvaldības uzdevumu izpildē, kas definētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 29. panta 4. punkta b) apakšpunktā aprakstītajiem nosacījumiem.

39.Komisija nosaka prasības valsts aģentūras darba programmai. Komisija valsts aģentūrai Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanai paredzētos līdzekļus nedara pieejamus līdz brīdim, kad Komisija oficiāli apstiprina valsts aģentūras darba programmu.

40.Pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1288/2013 27. panta 4. punktā minētajām valstu aģentūru atbilstības prasībām, Komisija pārskata valsts pārvaldības un kontroles sistēmas, valsts aģentūras vadības ikgadējo deklarāciju un neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to, pienācīgi ņemot vērā valsts iestādes iesniegto informāciju par tās īstenotajiem Eiropas Solidaritātes korpusa pārraudzības un uzraudzības pasākumiem.

41.Pēc vadības ikgadējās deklarācijas un neatkarīgas revīzijas iestādes atzinuma par šo deklarāciju izvērtēšanas, Komisija nosūta savu atzinumu un apsvērumus valsts aģentūrai un valsts iestādei.

42.Gadījumā, ja Komisija nevar pieņemt vadības ikgadējo deklarāciju vai neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to, vai gadījumā, ja valsts aģentūra neapmierinoši īsteno Komisijas apsvērumus, Komisija var īstenot jebkādus piesardzības un koriģējošos pasākumus, lai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 4. punktu aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

43.Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošanu visās iesaistītajās valstīs.

VII NODAĻA

KONTROLES SISTĒMA

22. pants

Kontroles sistēmas principi

44.Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus.

45.Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Eiropas Solidaritātes korpusa darbību uzraudzības kontroles veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas iestādes īstenotajām kontrolēm.

46.Valsts aģentūras ir atbildīgas par Eiropas Solidaritātes korpusa darbību, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai, īstenošanai paredzēto dotāciju saņēmēju primāro pārbaužu veikšanu. Minētās pārbaudes sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstoši piemērojamām Savienības normām.

47.Attiecībā uz valstu aģentūrām nodotajiem līdzekļiem Komisija nodrošina pienācīgu tās īstenoto pārbaužu koordinēšanu ar valstu iestādēm un valstu aģentūrām, pamatojoties uz vienotās revīzijas principu un ņemot vērā risku analīzi. Šis noteikums neattiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto izmeklēšanu.

23. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

48.Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīziju attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem, darbuzņēmējiem un citām trešām personām, kas ir saņēmušas Savienības līdzekļus, gan pārbaudot dokumentus, gan veicot pārbaudi uz vietas. Tie drīkst arī veikt revīziju un kontroli attiecībā uz valstu aģentūrām.

49.OLAF var veikt pārbaudes un apskates uz vietas attiecībā uz uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 35 noteikto procedūru, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

50.Neskarot 1. un 2. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas tiek noslēgti, īstenojot šo regulu, skaidri piešķir tiesības Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas.

VIII NODAĻA

ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

24. pants

Eiropas Solidaritātes korpusa īstenošana

51.Lai īstenotu šo regulu, Komisija pieņem darba programmas, izmantojot īstenošanas aktus. Katra darba programmā nodrošina, ka 3. un 4. pantā noteiktie vispārējie un konkrētie mērķi katru gadu tiek konsekventi īstenoti, un norāda paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un tās kopējo summu. Darba programmās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, norādi uz naudas līdzekļu apmēru, kas ir piešķirts katrai darbībai, un uz valstu aģentūru pārvaldītajām darbībām paredzēto līdzekļu sadalījumu starp iesaistītajām valstīm, kā arī aptuveno īstenošanas grafiku.

52.Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.

25. pants

Komiteju procedūra

53.Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1288/2013 36. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

54.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

IX NODAĻA

GROZĪJUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1288/2013

Regulu (ES) Nr. 1288/2013 groza šādi:

55.Regulas (ES) Nr. 1288/2013 13. pantu aizstāj ar šādu:

“1. Programma saistībā ar personu mobilitāti mācību nolūkos atbalsta:

a) neformālās un ikdienējās mācīšanās pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp Programmas valstīm; šī mobilitāte var ietvert jauniešu apmaiņu un brīvprātīgo darbu, kā arī inovatīvus pasākumus, ar kuriem turpina nodrošināt mobilitāti;

b) jaunatnes darbinieku un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu, un jauniešu līderu mobilitāti; šī mobilitāte var izpausties kā apmācības un tīklojuma veidošanas pasākumi.

2. Šis darbības veids atbalsta arī jauniešu mobilitāti, tostarp brīvprātīgo darbu, kā arī jaunatnes darbinieku un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu, un jauniešu līderu mobilitāti uz partnervalstīm un no tām, jo īpaši kaimiņattiecību politikas valstīm.

3. Brīvprātīgā darba darbības, kas minētas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā, uzskata par līdzvērtīgām Eiropas Brīvprātīgo dienesta ietvaros īstenotajām darbībām, un Savienības tiesību aktos sniegtās atsauces uz Eiropas Brīvprātīgo dienestu uzskata par atsaucēm arī uz Eiropas Solidaritātes korpusu.”

56.Regulas (ES) Nr. 1288/2013 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Finansējums Programmas īstenošanai, sākot no 2014. gada 1. janvāra, ir noteikts EUR 14 576 824 000 apmērā pašreizējās cenās.

2. Šā panta 1. punktā minēto summu, paredzot elastības iespēju, kas nepārsniedz 5 % no katras piešķirtās summas, Programmas darbībām piešķir šādi:

a) izglītībai un apmācībai — vismaz 80,7 %, no kuriem paredzēti šādi minimālie līdzekļu piešķīrumi:

i) 44,3 % augstākajai izglītībai, kas veido 35,7 % no kopējā budžeta;

ii) 21,4 % profesionālajai izglītībai un apmācībai, kas veido 17,3 % no kopējā budžeta;

iii) 14,6 % skolas izglītībai, kas veido 11,8 % no kopējā budžeta;

iv) 4,9 % pieaugušo izglītībai, kas veido 3,9 % no kopējā budžeta;

b) 8,8 % jaunatnei;

c) līdz 1,5 % studentu aizdevumu garantijas instrumentam;

d) 1,9 % Jean Monnet pasākumiem;

e) 1,8 % sportam, no kuriem ne vairāk kā 10 % atvēl 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam pasākumam;

f) 3,5 % šīs summas ir paredzēti darbības dotācijām valstu aģentūrām;

g) 1,8 % šīs summas ir paredzēti administratīvo izdevumu segšanai.

3. No 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem piešķīrumiem vismaz 63 % piešķir personu mobilitātei mācību nolūkos, vismaz 27 % — sadarbībai inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņai un vismaz 4,2 % — politikas reformu atbalstam.”

27. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1293/2013

Regulas (ES) Nr. 1293/2013 4. pantā pievieno šādu daļu:

“3. “Lai finansētu projektus 17. panta 4. punkta nozīmē, ko īsteno Eiropas Solidaritātes korpuss saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX un kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās prioritārajās jomā 9. un 13. panta izpratnē, piešķir ne vairāk kā EUR 3 000 000 pašreizējās cenās no Vides apakšprogrammas, kas atbilst vides pārvaldības un informācijas prioritārajai rīcības jomai, un ne vairāk kā EUR 1 500 000 pašreizējās cenās no Klimata pasākumu apakšprogrammas, kas atbilst vides pārvaldības un informācijas prioritārajai rīcības jomai. Šo piešķīrumu veic tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Regulā (ES) Nr. 1293/2013 noteiktās konkrētās prasības. ”

28. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1303/2013

Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza šādi:

57.Direktīvas 58. panta 1. punktu groza šādi:

a) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pēc Komisijas iniciatīvas ar ESI fondiem var atbalstīt sagatavošanās, uzraudzības, administratīvā un tehniskās palīdzības, novērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, kā arī atbalsta pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, kā minēts trešajā daļā, tiktāl, ciktāl šo darbību mērķis ir ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija.”;

b) trešajai daļai pievieno šādu m) apakšpunktu:

“m) darbības, kuras finansē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX par Eiropas Solidaritātes korpusu, lai veicināt jauniešu personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību, kā arī viņu nodarbinātību un veicinātu viņu pāreju uz darba tirgu.”

58.Regulas 91. panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

“EUR 35 000 000 pašreizējās cenās no summas, kas pēc Komisijas iniciatīvas ir paredzēta tehniskajai palīdzībai, piešķir Eiropas Solidaritātes korpusam tā darbību atbalstīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2017/XXX 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot konkrētu fondu regulās noteiktās īpašās prasības.”

29. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1305/2013

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punktā pēc pirmās daļas pievieno šādu daļu:

“ELFLA saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX ar EUR 1 800 000 pašreizējās cenās var finansēt arī Eiropas Solidaritātes korpusa īstenotās darbības, kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēs lauku attīstības jomā. Šo piešķīrumu īstenoc tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Regulā (ES) Nr. 1305/2013 noteiktās īpašās prasības.”

30. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1306/2013

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 6. pantā pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX īstenotas Eiropas Solidaritātes korpusa darbības, kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēslauksaimniecības un lauku attīstības jomā, un īpaši darbības, kas ir minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 1. punkta otrajā daļā. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot konkrētu fondu regulās noteiktās īpašās prasības.”

31. pants

Grozījums Lēmumā Nr. 1313/2013/ES

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 19. panta 1. punktā pēc otrās daļas pievieno šādu daļu:

“No 3. izdevumu kategorijas “Drošība un pilsoniskums” nodrošināto finansējumu EUR 6 000 000 apmērā pašreizējās cenās piešķir darbībām, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX īsteno Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros un kuras sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās Savienības prioritātēs civilās aizsardzības jomā. Šo piešķīrumu īsteno tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2017/XXX, izslēdzot Lēmumā Nr. 1313/2013/ES noteiktās īpašās prasības.”

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

*1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.3.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

4.3.2.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

5.3.2.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Solidaritātes korpusu

1.2.Attiecīgās politikas jomas

15. sadaļa: Izglītība un kultūra

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

⌧ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 36

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Izglītība un kultūra — nodarbinātība un izaugsme

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

Konkrētais mērķis Nr. 1:

ar dalīborganizāciju atbalstu nodrošināt jauniešiem viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes darbībās, vienlaikus uzlabojot viņu prasmes un kompetenci personīgajai, sociālajai, ar izglītības ieguvi saistītajai, profesionālajai un pilsoniskajai attīstībai, kā arī nodarbināmību un atvieglojot viņu pāreju uz darba tirgu, tostarp atbalstot jauno brīvprātīgo, stažieru un darba ņēmēju mobilitāti.

Konkrētais mērķis Nr. 2:

nodrošināt, lai Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem piedāvātās solidaritātes darbības sniegtu ieguldījumu konkrētu neapmierinātu sabiedrības vajadzību risināšanā un kopienu stiprināšanā, ir kvalitatīvas un pienācīgi atzītas.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Sagaidāms, ka priekšlikums radīs ietekmi dažādos līmeņos:

– Eiropas Solidaritātes korpusā iesaistīto personu līmenī, jo viņiem būs iespēja piedalīties dažādās solidaritātes darbībās, kā arī pievienoties Eiropas mēroga domubiedru kopienai. Tas viņiem sniegs iespēju apliecināt savu solidaritāti, mērķtiecību un motivāciju sniegt ieguldījumu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā. Tajā pašā laikā viņiem būs iespēja iegūt noderīgu pieredzi un iegūt svarīgas prasmes un kompetenci savai personīgajai un profesionālajai attīstībai;

– Eiropas Solidaritātes dalīborganizāciju un kopienu, kurās darbojas Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki, līmenī, jo tās gūs labumu no finansiālā un/vai cita veida Eiropas Solidaritātes korpusa atbalsta, kā arī motivētu jauniešu palīdzību, lai efektīvāk strādātu ar šīm organizācijām un kopienām aktuālajām problēmām;

– sabiedrības līmenī, tā kā solidaritātes darbības ir vērstas uz neapmierinātu sabiedrības vajadzību risināšanu un tādējādi sniedz ieguldījumu neaizsargātu kopienu spēju un izturētspējas stiprināšanā, kā arī kohēzijas un solidaritātes palielināšanā kopienu līmenī.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Uzraudzības procedūru pamatā būs plaša programmas kvantitatīvo rezultātu analīze, izmantojot specializētas IT sistēmas, kas atvieglos vajadzīgās informācijas apkopošanu par īstenotajām darbībām un projektiem. Galvenie rezultātu rādītāji, kas tiks apkopoti cita starpā ietvers:

– brīvprātīgo norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

– stažēšanās norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

– darba norīkojumu dalībnieku skaitu (pārrobežu un iekšzemes)

– solidaritātes projektu dalībnieku skaitu;

– to organizāciju skaitu, kurām ir piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīme.

Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija sagatavo detalizētu programmu šīs regulas rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Izveidot motivētu Eiropas jauniešu korpusu, kuri savā valstī vai ārvalstīs vēlas piedalīties brīvprātīgās darbībās, veikt stažēšanos un strādāt ar solidaritāti saistītās jomās.

Laikposmā līdz 2020. gadam piedāvāt konkrētas iespējas 100 000 Eiropas jauniešu.

Atbalstīt organizācijas, kas īsteno pieejamas un kvalitatīvas solidaritātes darbības, ar kuru palīdzību plānots sniegt ieguldījumu neapmierināto sabiedrības vajadzību risināšanā, vienlaikus sekmējot jauniešu personīgo, ar izglītības ieguvi saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tā var izrietēt no dažādiem faktoriem, piemēram, ar koordinēšanu saistīti ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šajā punktā “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas izriet no Savienības intervences un kas papildina vērtību, kas citādi veidotos, ja dalībvalsts rīkotos atsevišķi.

Eiropas Solidaritātes korpuss stiprinās Eiropas solidaritātes dimensiju. Tas papildinās spēkā esošos valsts un privātā sektora politikas virzienus, programmas un darbības, neradot ar konkurenci un neaizstājot minētos politikas virzienus un programmas. Šāda papildināmība tiks nodrošināta, jo korpuss risinās neapmierinātas sabiedrības vajadzības, t. i., situācijas, kurās darba tirgus, spēkā esošās brīvprātīgā darba vai cita veida solidaritātes programmas, piemēram, resursu trūkuma dēl nav apmierinājušas kopienu vai iedzīvotāju vajadzības.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Saistībā ar brīvprātīgā darba dimensiju Eiropas Solidaritātes korpusa darba pamatā būs Eiropas Brīvprātīgo dienesta veiksmīgais modelis, kas aizvadīto divdesmit gadu laikā ir sniedzis reālu ieguldījumu saistībā ar kompetences attīstīšanu, valodu apguvi, starptautiskas pieejas veicināšanu un Eiropas vērtību popularizēšanu jauniešu vidū. Lai gan Eiropas Solidaritātes korpusa mērogs pārsniegs Eiropas Brīvprātīgo dienesta darbības jomu, atbalstot plašāku darbību loku un īstenojot administratīvus vienkāršojumus, tas saglabās un attīstīs Eiropas Brīvprātīgo dienesta shēmas ietvaros izstrādāto kvalitatīvo satvaru (jauno dalībnieku apmācība, apdrošināšana, konsultēšana, valodu atbalsts, mācību dimensija).

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Eiropas Solidaritātes korpusa darbības papildinās un būs saskanīgas ar dažādiem atbilstīgiem ES politikas virzieniem un programmām, tostarp jo īpaši tādās jomās kā izglītība un apmācība, nodarbinātība, dzimumu līdztiesība, uzņēmējdarbība (jo īpaši sociālā uzņēmējdarbība), pilsonība un demokrātiskā līdzdalība, vides un dabas aizsardzība, rīcība vides politikas jomā, katastrofu novēršana, sagatavotība un seku novēršana, lauksaimniecība un lauku attīstība, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšana, veselība un labjutība, radošums un kultūra, fiziskā izglītība un sports, sociālā palīdzība un drošība, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšana un integrēšana, teritoriālā sadarbība un kohēzija.

Kā aprakstīts šā dokumenta 3. sadaļā, vairākas ES programmas sniegs ieguldījumu Eiropas Solidaritātes korpusa vispārējā budžetā. Eiropas Solidaritātes korpusa mērķu īstenošanu var atbalstīt arī citas programmas un fondi, izmantojot to konkrētos noteikumus un saskaņā ar to attiecīgajiem pamataktiem.

Ilgums un finansiālā ietekme

⌧ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–⌧ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 01.01.2018.–31.12.2020.

–⌧ Finansiālā ietekme no 2018. līdz 2023. gadam (pēc 2020. gada: tikai maksājumu apropriācijas).

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 37

⌧ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–⌧ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–⌧ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

1.7. Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–⌧ publisko tiesību subjektiem;

–⌧ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Eiropas Solidaritātes korpusa galveno darbību pārvaldības pilnvaras tiks nodotas valstu aģentūrām, kas atbild par decentralizēto darbību īstenošanu saskaņā ar programmu “Erasmus+”. Šīs struktūras būs atbildīgas par šādām darbībām: kvalitātes zīme un apmācība; norīkojumi; solidaritātes projekti; tīklu veidošanas pasākumi; Resursu centrs un dalībniekiem paredzēti sertifikāti.

Eiropas Komisija, daļēji arī ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras starpniecību, pārvaldīs darbības, lai nodrošinātu horzinontālus pakalpojumus Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem (t. i., portālu, apmācību tiešsaistē, valodu atbalstu tiešsaistē, apdrošināšanu), kā arī daļu no darbībām, piemēram, kvalitātes zīmi, norīkojumus (attiecībā uz noteiktiem organizāciju un norīkojumu veidiem) un tīklošanas darbības (attiecībā uz Eiropas līmeņa darbībām).

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Mērķis ir pēc iespējas vairāk izmantot programmas “Erasmus+” procedūras, kā arī vienkāršot un mazināt dalībniekiem un dalīborganizācijām radīto administratīvo slogu.

Attiecīgi pārraudzības un ziņošanas noteikumi tiks sistemātiski noteikti, ņemot vērā to efektivitāti un rentabilitāti un cita starpā pamatojoties uz programmas “Erasmus+” īstenošanā gūto pieredzi.

Tiks maksimāli vispārināta vienreizēju maksājumu un vienotas likmes piešķīrumu izmantošana, pamatojoties uz vienības izmaksām. Tādējādi ziņošanā un pārbaudēs galvenā uzmanība būs vērsta uz finansētā pasākuma izpildi un sasniegtajiem rezultātiem, nevis uz radušos izmaksu atbilstību, tādējādi samazinot darba apjomu un kļūdu iespējamību gan programmas dalībniekiem, gan pārvaldības struktūrām.

Programmas atbalsta saņēmēji (organizācijas, kas gūst labumu no shēmas) savos dotāciju pieteikumos un ziņojumos sniedz vajadzīgo informāciju par pārvaldību. Ziņošanas prasības būs samērīgas ar dotācijas apmēru, kā arī atbalstītās darbības ilgumu un sarežģītību. Rādītāji nodrošina stabilu bāzi datu apkopošanai un izmantošanai pārraudzības un ziņošanas nolūkos.

Darbības tiks atbalstītas ar elektroniskām atbalsta saņēmēju pieteikuma un ziņošanas veidnēm. Tādējādi tiks atvieglota datu apkopošana un izmantošana pārraudzības un ziņošanas nolūkos gan valsts, gan Savienības līmenī. Eiropas Komisijas rīcībā ir dažādi īpaši IT risinājumi datu apkopošanas un ziņošanas atvieglošanai.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Ar spēkā esošo programmu īstenošanu saistītie riski galvenokārt ietilpst šādās kategorijās:

– kļūdas, kas izriet no saņēmēju pieredzes trūkuma darbā ar noteikumiem: sagaidāms, ka tādu darbību gadījumā, uz kurām attiecas sarežģītāki finanšu pārvaldības noteikumi, jo īpaši tad, ja dotāciju pamatā ir reālās izmaksas, kļūdu īpatsvars būs lielāks un būs jāveic vairāk finanšu korekciju; to lielā mēra ierobežo, izmantojot vienkāršotas izmaksas (vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas), kā atļauts Finanšu regulā;

– kontroles ķēdes uzticamība un revīzijas izsekojamības nodrošināšana: Eiropas Solidaritātes korpusu pārvaldītu liels skaits starpnieku, valstu aģentūru, revīzijas iestāžu un valsts iestāžu. Kontroles satvars ierobežo šos riskus, un tas tiek plaši izmantots;

– īpaša ieinteresēto personu mērķa grupa: dalībniekiem, jo īpaši brīvprātīgā darba jomā, var nebūt pieejamas vajadzīgās finanšu rezerves un sarežģītas pārvaldības struktūras. Oficiālas struktūras neesamība var ietekmēt viņu finansiālo vai funkcionālo spēju pārvaldīt Savienības līdzekļus. Šo risku ievērojami mazina vienkārši rīcības formāti un vienkāršotas izmaksas.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Iniciatīvas kontroles sistēma tiks izveidota tā, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti un rentabilitāti.

Komisijas uzraudzības un izpildes sistēmas nodrošinās augsta līmeņa pārraudzību un atgriezenisko saiti, lai sniegtu informāciju, kas nepieciešama politiskās pieejas izvēlei;

Eiropas Komisija iekļaus Eiropas Solidaritātes korpusu savā uzraudzības apmeklējumu, finanšu revīziju un pārraudzības un izpildes apmeklējumu programmā, kā arī iesaistīs to informatīvos pasākumos, piemēram, konferencēs, ievirzes sanāksmēs, valstu aģentūru sanāksmēs, apmācību kursos un tīmekļa semināros.

Kā norādīts iepriekš 2.1. punktā, galvenais vienkāršojums, lai samazinātu no sarežģītajiem finanšu noteikumiem izrietošo kļūdu īpatsvaru, būs plašs dotāciju izmantojums vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu veidā, kā tas jau ir veiksmīgi īstenots programmas “Erasmus+” ietvaros.

Paredzamie rezultāti/iekšējās kontroles mērķis

Kontroles mērķi paredzēs šādus uzdevumus:

Kontroles mērķis	Uzdevums
Kontroles efektivitāte attiecībā uz likumību un pareizību	Pārbaudes nodrošina pamatotu ticamību attiecībā uz likumību un pareizību; uzraudzības pārbaudes attiecībā uz pilnvarotajām struktūrām ir efektīvas; Daudzgadu atlikušo kļūdu īpatsvars ar valstu aģentūru un EACEA starpniecību veiktas īstenošanas gadījumā ir mazāks par 2 %;
Efektivitāte un rentabilitāte	Kopumā kontroles izmaksām būtu jābūt zemā diapazonā — no 1 % līdz 5 % — atkarībā no izmantotās darbības atbilstīgi līdzīgām programmām, piemēram, “Erasmus+”. Kontroles izmaksām būtu jābūt samērīgām un rentablām;
Krāpšanas novēršana un atklāšana	Iespējami pārkāpumi vai krāpšana un notiekoša OLAF izmeklēšana, ko papildina Komisijas spēkā esošā stratēģija krāpšanas apkarošanai, neietekmējot uzticamību ziņošanas perioda laikā;
Citi kontroles mērķi: informācijas un aktīvu aizsardzība, ziņošanas uzticamība	·Pienācīgi aizsargāts uzticētais finansējums; ·Uzticama grāmatvedība un ziņojumi; ·Budžeta izpilde atbilst mērķiem.

Kontroles ķēdes uzticamība un revīzijas izsekojamība

Ieviesta stabila kontroles sistēma, lai kontrolētu Savienības līdzekļu izlietošanu valstu aģentūru un EACEA pārvaldītajām darbībām. Šāda sistēma, kas pašlaik tiek īstenota programmas “Erasmus+” ietvaros, tiks piemērota arī Eiropas Solidaritātes korpusam.

Valstu aģentūru īstenotajām darbībām ir paredzēta turpmāk izklāstītā kārtība.

Pārbaudes veic trīs līmeņos — valstu aģentūru, dalībvalstu nozīmēto revīzijas iestāžu līmenī un Komisijas līmenī, turklāt Komisija ņems vērā pārējo iestāžu veiktās pārbaudes, lai nodrošinātu izmaksu rentabilitāti daudzgadu perspektīvā.

Lai gan par primārajām finansējuma saņēmēju pārbaudēm būs atbildīgas valstu aģentūras, to iekšējās kontroles un atbilstības nodrošināšanas sistēmu uzrauga un pārrauga dalībvalstis/valsts iestādes un tās revīziju veic neatkarīga revīzijas iestāde. Komisija nosaka prasības attiecībā pārbaudēm valsts līmenī, lai nodrošinātu konsekvenci un ticamību, un pārrauga pārbaužu īstenošanu dalībvalsts līmenī. Šādu praksi Komisija jau ir pienācīgi izveidojusi un katru gadu izdod “Norādījumus valstu aģentūrām”, kuros ir norādītas obligātās prasības, kontroles mērķi un tehniskie norādījumi valstu aģentūrām attiecībā uz programmas finansējuma saņēmēju primārajām pārbaudēm. Tas pats attiecas arī uz vadlīnijām valstu iestādēm un neatkarīgām revīzijas iestādēm.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pamatojumu ģenerāldirektora ikgadējās ticamības deklarācijas izstrādāšanai, ir izveidota pastāvīga kontroles sistēma, ko veido šādi elementi:

▪ valsts aģentūras vadības sagatavota ticamības deklarācija, kas jāiesniedz līdz 15. februārim N+1;

▪ neatkarīgs revīzijas atzinums, kas jāiesniedz līdz 15. martam N+1;

▪ Komisijas analīze par vadības sagatavoto ticamības deklarāciju un neatkarīgo revīzijas atzinumu un atsauksmes, kas paredzētas valsts aģentūrai un dalībvalstij, tostarp oficiālie novērojumi un ieteikumi valsts aģentūras neatbilstības vai neefektīvas darbības gadījumā;

▪ informācija no dalībvalstīm, kas jāiesniedz līdz katra gada 30. oktobrim, par valsts līmenī īstenotajiem programmas uzraudzības un pārraudzības pasākumiem.

Atkarībā no Komisijas pārbaužu, uzraudzības rezultātu un revīziju rezultātiem tā var noteikt valstu aģentūrām drošības pasākumus (piem., apturēt saistību uzņemšanos vai maksājumu veikšanu), kā arī labošanas pasākumus (jo īpaši finanšu korekciju veikšanu). Abi pasākumu veidi jau tiek izmantoti un ir apliecinājuši efektivitāti, risinot nopietnas neatbilstības un neefektīvas darbības problēmas.

Izpildaģentūras (EACEA) pārvaldītās darbības

EACEA pārvaldīs darbības tiešas centralizētas pārvaldības ietvaros, pamatojoties uz programmas “Erasmus+” īstenošanā gūto pieredzi.

Komisija piemēros nepieciešamos kontroles līdzekļus izpildaģentūrām saskaņā ar Finanšu regulu un Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par izpildaģentūrām. Šo pārraudzību iekļaus atbilstošā ģenerāldirektorāta (ĢD) un izpildaģentūras sadarbības noteikumos un aģentūras semestra pārskatos. kā arī koordinācijas komitejas ceturkšņa sanāksmēs.

Komisija plāno tieši pārvaldīt tikai nelielu skaitu darbību.

Pēc šo vienkāršošanas pasākumu īstenošanas Komisija piekrīt, ka būs jāpieņem lielāks atlikušais risks, ko ietver politiskā izvēle sniegt Savienības atbalstu šāda veida dalībniekiem, ņemot vērā programmas mērķus.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un paredzamā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Attiecībā uz izmaksu rentabilitāti Komisija ir veikusi sākotnējo aplēsi par pārbaužu veikšanai vajadzīgo resursu un ieguldījumu izmaksām un tiktāl, ciktāl tas iespējams, aplēsusi to sniegtos ieguvumus saistībā ar šo pārbaužu palīdzību novērsto, atklāto un koriģēto neatbilstību skaitu, kā arī skaitļos neizsakāmām kļūdām. Ar šādu pieeju tiek uzsvērtas kontroles ķēdes galvenās finanšu un darbības pārbaudes.

Kontroles stratēģijas pamatā ir vienota integrēta kontroles sistēma, lai visā projekta ciklā nodrošinātu pamatotu ticamību. Pārbaužu rentabilitātes novērtēšanai izmantotās pieejas pamatā ir ticamības pamatelementi un vienota integrēta kontroles sistēma. Komisija piemēro atšķirīga biežuma un intensitātes pārbaudes, ņemot vērā tās pašreizējo un turpmāko darījumu atšķirīgos riska profilus, kā arī tās pašreizējo un alternatīvo pārbaužu rentabilitāti, kā izklāstīts valstu aģentūrām paredzētajās norādēs par programmas īstenošanu. Par primāro pārbaužu līmeni vienmēr atbild izpildaģentūras un visas pilnvarotās struktūras, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, savukārt Komisija ir atbildīga par uzraudzības pārbaudēm.

Saskaņā ar Komisijas aplēsi pārvaldītā budžeta kontroles vispārējās izmaksas ir zemas, nepārsniedzot 1 %–5 % diapazonu, atkarībā no izmantotās darbības (izslēdzot izpildaģentūras budžetu). Izmaksas ir samērīgas un rentablas, ņemot vērā iespējamo kļūdu risku gadījumā, ja šādas pārbaudes netiktu veiktas, kā ari prasību nodrošināt, lai kļūdu īpatsvars nepārsniegtu 2 %. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot programmu “Erasmus+” un tās priekšgājējas programmas, kuru kļūdas īpatsvars daudzgadu perspektīvā bija aptuveni 1 %, prognozētais kļūdu risks nesasniedz 2 %.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Pārbaudes, kuru mērķis ir novērst un atklāt krāpšanu, neatšķiras no pārbaudēm, kas ir paredzētas darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai (netīšas kļūdas). Katru gadu Komisija pārskata visus valstu aģentūru ziņojumus par iespējamu krāpšanu un neatbilstībām. Šādi gadījumi galvenokārt tiek kontrolēti valsts līmenī, jo valstu aģentūrām ir tieša piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un iespējām nodot krāpšanas lietas turpmākai izskatīšanai.

Komisijas dienesti sniedz ieguldījumu notiekošās OLAF izmeklēšanās un organizē turpmākus pasākumus pēc OLAF izmeklēšanu noslēguma. Finansiāls kaitējums ES budžetam, kas izriet no krāpšanas, ko saistībā ar programmām, kurām ir līdzīgas ieinteresētās personas un finansējuma noteikumi, OLAF ir konstatējis galīgajos ziņojumos, ir neliels. Lietas tiek atbilstīgi nodotas izskatīšanai OLAF un IDOC, bet gada laikā lielu skaitu lietu pārbauda valstu aģentūras un valsts iestādes, kurām ir tieša piekļuve attiecīgajām tiesu un krāpšanas apkarošanas iestādēm.

Komisijas dienesti, kas īsteno darbību, kopš 2014. gada ir izstrādājuši un īstenojoši savu stratēģiju krāpšanas apkarošanai, pamatojoties uz OLAF nodrošināto metodiku. Šī stratēģija tiek regulāri atjaunināta un vajadzības gadījumā papildināta ar zemāka līmeņa procedūras dokumentiem, kas aptver to, kā lietas tiek nodotas izskatīšanai un pārbaudītas.

Ņemot vērā krāpšanas radītās ietekmes līmeni, kas varētu ietekmēt ierosināto programmu, jo īpaši Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai reģistrēto finansiālo kaitējumu, atlikušais krāpšanas risks nesniedz pamatojumu papildu pasākumu veikšanai. Komisijas dienesti cieši sadarbojas ar OLAF un rūpīgi seko notiekošajām izmeklēšanām. Tāpēc saistībā ar krāpšanas risku iespējams izdarīt pozitīvu secinājumu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
		Dif./Nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
1.A	15 01 04 03 Atbalsta izdevumi Eiropas Solidaritātes korpusam	Nedif.	NĒ*	NĒ*	NĒ*	NĒ
1.A	15 05 01 Eiropas Solidaritātes korpuss	Dif.	NĒ*	NĒ*	NĒ*	NĒ
1.B	04 02 65 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no Eiropas Sociālā fonda (ESF)	Dif.	NĒ*	NĒ*	NĒ*	NĒ
2.	05 04 60 04 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)	Dif.	NĒ*	NĒ*	NĒ*	NĒ
2.	07 02 07 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no LIFE Vides apakšprogrammas	Dif.	NĒ*	NĒ*	NĒ*	NĒ
2.	34 02 05 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no LIFE Klimata pasākumu apakšprogrammas	Dif.	NĒ*	NĒ*	NĒ*	NĒ
3.	23 03 01 03 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no Savienības civilās aizsardzības mehānisma	Dif.	NĒ*	NĒ*	NĒ*	NĒ
* Sākotnējā posmā Eiropas Solidaritātes korpusā varēs piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstis. Vēlāk varētu tikt atļauta arī trešo valstu dalība, pamatojoties uz šā tiesību akta priekšlikuma 11. pantā minētajiem divpusējiem nolīgumiem.

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Eiropas Solidaritātes korpusa finansējuma avoti (miljonos EUR — noapaļoti skaitļi)	2018.	2019.	2020.	KOPĀ
Programma “Erasmus+”, no kuras:	51,9	69,2	76,6	197,7
15 02 01 01 Izcilības un sadarbības veicināšana Eiropas izglītības un apmācības nozarē un šīs nozares atbilstības darba tirgum veicināšana	2,1	2,1	1,8	5,9
15 02 01 02 Izcilības un sadarbības veicināšana Eiropas jauniešu vidū un jauniešu dalības Eiropas demokrātiskajā dzīvē sekmēšana	49,9	67,1	74,8	191,8
Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI), no kuras:	2,5	3,5	4,0	10,0
04 03 02 01 Progress — Savienības nodarbinātības un sociālās politikas un tiesību aktu par darba apstākļiem izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas atbalsts	2,5	3,5	4,0	10,0
Savienības civilās aizsardzības mehānisms, no kura:	2,0	2,0	2,0	6,0
23 03 01 01 Katastrofu novēršana un sagatavotība Savienībā	2,0	2,0	2,0	6,0
programma LIFE, no kuras:	1,5	1,5	1,5	4,5
34 02 03 Labāka klimata pārvaldība un informācija visos līmeņos	0,5	0,5	0,5	1,5
07 02 03 Atbalsts labākai vides pārvaldībai un informācijai visos līmeņos	1,0	1,0	1,0	3,0
Eiropas Sociālais fonds (ESF)*	11,1	12,1	11,8	35,0
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) *	1,8			1,8
Nepiešķirto līdzekļu rezerve 1.a izdevumu kategorijā (ieskaitot vispārējo rezervi saistībām)	18,4	30,5	37,7	86,5
Kopējās iemaksas Eiropas Solidaritātes fondā	89,2	118,7	133,6	341,5
* Iemaksas no ELFLA un ESF ir piešķirtas no kopējā finanšu plānošanā ietvertā finansējuma tehniskajai palīdzībai, kas vēl nav piešķirts.

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

1.A

Eiropas Solidaritātes korpuss

ĢD: EAC			GADS 2018.	GADS 2019.	GADS 2020.	Turpmākie gadi	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
15 05 01 Eiropas Solidaritātes korpuss	Saistības	(1)	68,236	98,596	114,368	0,000	281,200
	Maksājumi	(2)	51,177	97,454	110,484	22,085	281,200
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu finansējuma 38
15 01 04 03 Atbalsta izdevumi Eiropas Solidaritātes korpusam		(3)	4,550	4,550	3,900	0,000	13,000
KOPĀ apropriācijas ĢD EAC	Saistības	=1+1.a +3	72,786	103,146	118,268	0,000	294,200
	Maksājumi	=2+2.a +3	55,727	102,004	114,384	22,085	294,200

• KOPĀ Darbības apropriācijas, 1.A izdevumu kategorija	Saistības	(4)	68,236	98,596	114,368	0,000	281,200
	Maksājumi	(5)	51,177	97,454	110,484	22,085	281,200
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	4,550	4,550	3,900	0,000	13,000
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.A IZDEVUMU KATEGORIJA (Sākotnējā atsauces summa)	Saistības	=4+ 6	72,786	103,146	118,268	0,000	294,200
	Maksājumi	=5+ 6	55,727	102,004	114,384	22,085	294 200

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

1.B

Eiropas Solidaritātes korpuss

ĢD: EAC			GADS 2018.	GADS 2019.	GADS 2020.	Turpmākie gadi	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
04 02 65 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no Eiropas Sociālā fonda (ESF)	Saistības	(1)	11,102	12,078	11,820	0,000	35,000
	Maksājumi	(2)	8,327	12,487	11,810	2,377	35,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu finansējuma 39
		(3)
KOPĀ apropriācijas ĢD EAC	Saistības	=1+1.a +3	11,102	12,078	11,820	0,000	35 000
	Maksājumi	=2+2.a +3	8,327	12,487	11,810	2,377	35,000

• KOPĀ darbības apropriācijas, 1.B izdevumu kategorija	Saistības	(4)	11,102	12,078	11,820	0,000	35,000
	Maksājumi	(5)	8,327	12,487	11,810	2,377	35,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.A IZDEVUMU KATEGORIJAS IETVAROS	Saistības	=4+ 6	11,102	12,078	11,820	0,000	35 000
	Maksājumi	=5+ 6	8,327	12,487	11,810	2,377	35 000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Eiropas Solidaritātes korpuss

ĢD: EAC			GADS 2018.	GADS 2019.	GADS 2020.	Turpmākie gadi	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
05 04 60 04 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)	Saistības	(1)	1,800	0,000	0,000	0,000	1,800
	Maksājumi	(2)	1,350	0,360	0,090	0,000	1,800
07 02 07 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no LIFE Vides apakšprogrammas	Saistības	(1)	1,000	1,000	1,000	0,000	3,000
	Maksājumi	(2)	0,750	1,050	1,000	0,200	3,000
34 02 05 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no LIFE Klimata pasākumu apakšprogrammas	Saistības	(1)	0,500	0,500	0,500	0,000	1,500
	Maksājumi	(2)	0,375	0,525	0,500	0,100	1,500

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu finansējuma 40
		(3)
KOPĀ apropriācijas ĢD EAC	Saistības	=1+1.a +3	3,300	1,500	1,500	0,000	6,300
	Maksājumi	=2+2.a +3	2,475	1,935	1,590	0,300	6,300

• KOPĀ darbības apropriācijas, 2. izdevumu kategorija	Saistības	(4)	3,300	1,500	1,500	0,000	6,300
	Maksājumi	(5)	2,475	1,935	1,590	0,300	6,300
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS IETVAROS	Saistības	=4+ 6	3,300	1,500	1,500	0,000	6,300
	Maksājumi	=5+ 6	2,475	1,935	1,590	0,300	6,300

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Eiropas Solidaritātes korpuss

ĢD: EAC			GADS 2018.	GADS 2019.	GADS 2020.	Turpmākie gadi	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
23 03 01 03 Eiropas Solidaritātes korpuss — iemaksas no Savienības civilās aizsardzības mehānisma	Saistības	(1)	2,000	2,000	2,000	0,000	6,000
	Maksājumi	(2)	1,500	2,100	2,000	0,400	6,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 41
		(3)
KOPĀ apropriācijas ĢD EAC	Saistības	=1+1.a +3	2,000	2,000	2,000	0,000	6,000
	Maksājumi	=2+2.a +3	1,500	2,100	2,000	0,400	6,000

• KOPĀ darbības apropriācijas, 3. izdevumu kategorija	Saistības	(4)	2,000	2,000	2,000	0,000	6,000
	Maksājumi	(5)	1,500	2,100	2,000	0,400	6,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJA	Saistības	=4+ 6	2,000	2,000	2,000	0,000	6,000
	Maksājumi	=5+ 6	1,500	2,100	2,000	0,400	6,000

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	84,638	114,174	129,688	0,000	328,500
	Maksājumi	(5)	63,479	113,976	125,884	25,162	328,500
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	4,550	4,550	3,900	0,000	13,000
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJA (Sākotnējā atsauces summa plus iemaksas no citām programmām)	Saistības	=4+ 6	89,188	118,724	133,588	0,000	341,500
	Maksājumi	=5+ 6	68,029	118,526	129,784	25,162	341,500

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		GADS 2018.	GADS 2019.	GADS 2020.		KOPĀ
ĢD: EAC
• Cilvēkresursi (līgumdarbinieki)		0,525	0,385	0,350	.	1,260
• Pārējie administratīvie izdevumi
KOPĀ ĢD EAC	Apropriācijas	0,525	0,385	0,350		1,260

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJA

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,525

0,385

0,350

1,260

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

GADS

2018.

GADS

2019.

GADS

2020.

Turpmākie gadi

KOPĀ

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas
1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Saistības

89,713

119,109

133,938

0,000

342,760

Maksājumi

68,554

118,911

130,134

25,162

342,760

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos attiecībā uz “Izmaksas” (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩			GADS 2018.		GADS 2019.		GADS 2020.		KOPĀ
	REZULTĀTI
	Rezultāta veids	Rezultāta vidējās izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Kopējais rezultātu daudzums	Kopējās izmaksas
– Rezultāts	Brīvprātīgo norīkojumu dalībnieki	3 264	12,500	40,790	17,500	57,105	20,000	65,295	50,000	163,190
– Rezultāts	Stažēšanās un darba norīkojumu dalībnieki	2 253	4,500	10,364	6,500	14,509	7,400	16,590	18,400	41,463
– Rezultāts	Solidaritātes projektu dalībnieki	1 203	3,800	4,570	5,400	6,400	6,000	7,312	15,200	18,282
– Rezultāts	Tīklošanas darbību dalībnieki	199	17,500	3,484	24,500	4,876	28,000	5,574	70,000	13,934
– Rezultāts	Dalībnieki, kas piedalās vispārējā apmācībā tiešsaistē	47	21,500	2,400	30,000	1,000	34,500	0,600	86,000	4,000
– Rezultāts	Pārrobežu norīkojumu dalībnieki, kas piedalās specializētā apmācībā	1 000	8,934	8,934	15,635	15,635	20,101	20,101	44,670	44,670
– Rezultāts	Pārrobežu norīkojumu dalībnieki, kas saņem valodu atbalstu	45	13,880	0,625	19,435	0,875	22,215	0,999	55,530	2,499
– Rezultāts	Dalībnieki, kuriem piešķirta Eiropas Solidaritātes korpusa apdrošināšana	250	16,143	4,035	22,600	5,650	25,827	6,458	64,570	16,143
– Rezultāts	Dalībnieki, kas ir saņēmuši sertifikātu	6	17,200	0,100	34,400	0,200	34,400	0,200	86,000	0,500
– Rezultāts	Organizācijas, kas ir ieguvušas kvalitātes zīmi	411	4,000	1,849	4,000	1,437	2,000	0,822	10,000	4,108
– Rezultāts	Eiropas Solidaritātes korpusa portāls	4 000 000	1	2,000	1	1,000	1	1,000	1	4,000
– Rezultāts	Resursu centrs	400 000	1	0,128	1	0,128	1	0,144	1	0,400
– Rezultāts	Valstu aģentūras, kas saņem pārvaldības maksu	546 821	28	5,359	28	5,359	28	4,593	28	15,311
KOPĒJĀS IZMAKSAS				84,638		114,174		129,688		328,500

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

GADS

2018.

GADS

2019.

GADS

2020.

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,525	0,385	0,350	1,260
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,525	0,385	0,350	1,260

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 42 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
KOPĀ	0,525	0,385	0,350	1,260

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		Gads 2018.	Gads 2019.	Gads 2020.	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		30	30	30
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE) 43
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		7,5	5,5	5
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 gg 44	– galvenajā mītnē
	– delegācijās
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		37,5	35,5	35

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Programmas administratīvās izmaksas
Ārštata darbinieki	Programmas administratīvās izmaksas

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–⊠ Priekšlikums atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai, bet var būt vajadzīgs izmantot īpašos instrumentus, kas noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 45 .

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–⊠ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu 46 :

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads 2018.	Gads 2019.	Gads 2020.	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru	p.p.	p.p.	p.p.	p.p.
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas	p.p.	p.p.	p.p.	p.p.

Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 47
		Gads 2018.	Gads 2019.	Gads 2020.
………….. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2017/03/25-rome-declaration/.

(2) Eiropas Komisija (2016), Eiropas Solidaritātes korpuss, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2016) 942 final, 7.12.2016.

(3) Programma “Erasmus+”, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI), programma LIFE, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, Veselības aizsardzības programma, programma “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ar Interreg starpniecību) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.

(4) http://www.consilium.europa.eu/en/meetings/european-council/2016/12/20161215-euco-conclusions-final_pdf/

(5) “Savienība, kas sniedz ātrākus un labākus rezultātus: trīs iestādes paraksta kopīgu deklarāciju par ES tiesību aktu prioritātēm 2017. gadam”, IP/16/4360.

(6) Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki atbilst noteikumiem par dzīvesvietu uzņēmējvalstī atbilstoši ES tiesību aktiem.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50.lpp.).

(8) Komisija savā 2017. gada ziņojumā par ES pilsonību ir piešķīrusi Eiropas Solidaritātes korpusam prioritāti, COM(2017) 30 final/2, 31.1.2017.

(9) Programma “Erasmus+”, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma, Eiropas Sociālais fonds, Savienības civilās aizsardzības mehānisms, programma LIFE, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.

(10) Tostarp Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, programma “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Veselības aizsardzības programma.

(11) http://ec.europa.eu/justice/fundamental-rights/charter/index_en.htm" (2012/C 326/02) (OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.).

(12) Padomes 2002. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV L 011, 16.1.2003., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(15) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(16) Eiropas Parlamenta ... nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes ... Lēmumu (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(17) Stāvoklis Savienībā — 2016. gads: Ceļā uz labāku Eiropu — Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv, IP/16/3042 (http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-4360_lv.htm).

(18) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, COM(2016) 942 final, 7.12.2016.

(19) Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (2013/C 120/01).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(21) Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.).

(22) Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

(24) Personas un kompetentās valsts un/vai privātās struktūras un iestādes no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) var piedalīties programmās saskaņā ar Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu, (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(32) Parasti darbība, kas tiek veikta pastāvīgi — piecas dienas nedēļā, septiņas stundas dienā.

(33) Šis finansējums ir sākotnējā atsauces summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2013/C 373/01) 17. punkta izpratnē.

(34) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(35) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(36) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(37) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(38) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(39) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(40) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(41) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(42) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(43) CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(44) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(45) Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(46) Kā norādīts 3.1. sadaļā, sākotnējā posmā Eiropas Solidaritātes korpusā varēs piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstis. Vēlāk varētu tikt atļauta arī trešo valstu dalība, pamatojoties uz šā tiesību akta priekšlikuma 11. pantā minētajiem divpusējiem nolīgumiem.

(47) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.