Briselē, 6.12.2017

COM(2017) 823 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

PAR EIROPAS EKONOMIKAS UN FINANŠU MINISTRU


1.IEVADS

Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā un pavadošajā nodomu vēstulē pieminēja iespējamo Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata izveidi 1 . Saskaņā ar viņa teikto “ekonomikas un finanšu lietu komisāram, kas ideālajā gadījumā ir arī priekšsēdētāja vietnieks, būtu jāuzņemas ekonomikas un finanšu ministra loma. Viņam vai viņai būtu arī jāvada Eurogrupa.” Šis paziņojums izriet no minētā paziņojuma. Tā pamatā ir debates, kuras izraisīja pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu 2 , un tajā izstrādāts turpmāks praktisks risinājums. Tajā ņemtas vērā arī piecu priekšsēdētāju ziņojumā 3 iekļautās idejas, ar kurām nāca klajā Eiropas Parlaments 4 , un 2011. gada oktobrī Eurosamitā paustās idejas, kurā valstu vai to valdību vadītāji jau apsprieda iespēju izveidot pilnas slodzes Eurogrupas priekšsēdētāja amatu 5 .

Pašreizējā ekonomiskās un monetārās savienības struktūra pēc būtības ir sarežģīta. Salīdzinājumā ar monetāro politiku, kura ir vienota eurozonas dalībvalstīm un kuru pilsoņi var viegli identificēt, ekonomikas politiku būtībā īsteno atsevišķās dalībvalstis un koordināciju ES un eurozonas līmenī veic daudzi dalībnieki. Attiecīgās iestādes ir radušās pakāpeniski laika gaitā un apvieno ES iestādes un dažas starpvaldību struktūras. Šīm struktūrām ir savi priekšsēdētāji, tās ir izveidojušas savas pārskatatbildības sistēmas un darbojas saskaņā ar dažādu tiesisko regulējumu, kas reizēm pārklājas. Tas ir radījis sarežģītus lēmumu pieņemšanas procesus, kuri bieži vien tika kritizēti par to, ka tie nav pietiekami saprotami un efektīvi. Tas nozīmē arī to, ka jāveic liels darbs, koordinējot ES politiku un instrumentus starp dalībniekiem, lai šo politiku un instrumentus piemērotu pilnīgi saskaņoti.

Kā uzsvērts piecu priekšsēdētāju ziņojumā, efektīva pārvaldība un turpmāka demokrātiskās pārskatatbildības nostiprināšana ir būtiski pasākumi virzībā uz Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu. Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata izveide būtu vēl viens svarīgs solis šajā virzienā. Apvienojot pašreizējās funkcijas ES līmenī un cieši saistītus politikas instrumentus, ministrs palīdzētu radīt jaunas sinerģijas un tādējādi uzlabot ES ekonomikas politikas veidošanas vispārējo saskaņotību un efektivitāti. Rīkojoties ES tiesiskā regulējuma ietvaros, ministrs palīdzētu arī uzlabot ES politikas veidošanas pārredzamību, pārskatatbildību Eiropas Parlamenta priekšā un mijiedarbību ar valstu iestādēm, neskarot valstu kompetenci vai jautājumus, kurus vislabāk var risināt valstu līmenī.

Komisija pēdējos gados pakāpeniski koncentrēja ekonomikas lietu koordināciju kolēģijā. Komisijas priekšsēdētāja Junkera vadībā priekšsēdētāja vietnieku nozīme, tostarp jautājumos, kas saistīti ar euro, ekonomikas politikas koordinācijas Eiropas pusgadu un sociālo dialogu, ir vēl vairāk nostiprināta, lai vēl vairāk ietvertu koordinācijas funkciju. Tas paver visaptverošu redzējumu attiecībā uz plašu tādu jautājumu spektru, kuri saistīti ar vairākām politikas jomām un to attiecīgajiem dienestiem.

Pašreizējā ekonomiskās un monetārās savienības pārvaldība ir sarežģīta.

Avots: Eiropas Komisija.

Šajā paziņojumā Komisija izklāsta, kāda nozīme turpmākajam Eiropas ekonomikas un finanšu ministram varētu būt ekonomiskās un monetārās savienības pārvaldības struktūrā. Paziņojumā sīkāk aplūkotas Eiropas ekonomikas un finanšu ministra pamatfunkcijas, izklāstīta institucionālā struktūra, kurā ministrs darbotos, un norādīts šā jaunā amata izveides iespējamais grafiks. Konkrētāk — paziņojumā aprakstīta pievienotā vērtība, ko iegūtu, pilnībā apvienojot tā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka funkciju, kurš ir atbildīgs par ekonomisko un monetāro savienību, un Eurogrupas priekšsēdētāja funkciju, un tajā uzsvērts, ka to varētu panākt jau saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības Līgumiem.

Eiropas ekonomikas un finanšu ministra iespējamie pienākumi pastāvīgā situācijā

Avots: Eiropas Komisija.

2.EIROPAS EKONOMIKAS UN FINANŠU MINISTRA FUNKCIJAS — SASKAŅOTĪBAS UN EFEKTIVITĀTES NODROŠINĀŠANA

Eiropas ekonomikas un finanšu ministra iespējamās pamatfunkcijas un to galīgā versija ir izklāstīta turpmāk. Šo funkciju apvienošana palīdzētu nostiprināt ES ekonomikas politikas veidošanas vispārējo saskaņotību un efektivitāti.

Īstenot ES un eurozonas ekonomikas vispārējās intereses un pārstāvēt tās pasaules līmenī

Patlaban ES un eurozonas kopējās intereses joprojām nav pietiekami pārstāvētas publiskajās debatēs un lēmumu pieņemšanā visā Eiropā. Monetārā politika ir centralizēta eurozonas līmenī, savukārt budžeta, nodokļu un nozaru politika ir decentralizēta, atspoguļojot valstu kompetenci un apstākļus, bez kopīgo prioritāšu spontāna vai obligāta atspoguļojuma. Izdodot ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku Eiropas pusgada ietvaros, pēdējos gados ir uzlabota eurozonas politikas koordinācija. Tomēr ieteikuma īstenošana ir atkarīga no dalībvalstu kolektīvās gribas un politikas koordinācijai nepieciešama pastāvīga vadība un uzraudzība ES līmenī.

Vienlaikus euro ir kļuvis par vadošo pasaules valūtu, bet tās globālā pārstāvība joprojām ir ļoti sadrumstalota. Kopš ieviešanas euro ir kļuvis par otro visvairāk izmantoto valūtu pasaulē. Tomēr starptautiskajās finanšu iestādēs, piemēram, Starptautiskajā Valūtas fondā, eurozona nav pārstāvēta kā viena struktūra. ES un eurozonas ārējā ekonomiskā pārstāvība patlaban ir sadalīta, un dažādi uzdevumi ir uzticēti Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eurogrupas priekšsēdētājam un ES Padomes prezidentūrai. Šī sadrumstalotā pārstāvība bieži nozīmē, ka eurozona spiesta samierināties ar nozīmi, kas ir krietni mazāka par tās politisko un ekonomisko ietekmi pasaulē.

Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs varētu palīdzēt labāk veicināt Savienības un eurozonas ekonomikas vispārējās intereses gan iekšējā, gan pasaules līmenī. Ar ministra amatu tiktu izveidots ekonomikas, fiskālās un finanšu politikas jomas galvenais sarunu partneris ES līmenī attiecībās ar ES iestādēm un struktūrām, dalībvalstīm un sabiedrību kopumā. Ministrs dabiski uzņemtos arī euro ārējās pārstāvības funkciju 6 .

Stiprināt politikas koordināciju un pārraudzīt ekonomikas, fiskālos un finanšu noteikumus

Pēc ekonomikas un finanšu krīzes ir būtiski nostiprināta ekonomikas politikas koordinācija ES. Eiropas pusgads ir pastāvīgi uzlabots, lai veicinātu reformas un to īstenošanu. Nesen izveidotais Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienests sniedz tehnisku atbalstu dalībvalstīm, lai palīdzētu tām īstenot šīs reformas. To atbalstīja arī ar citām ES līmeņa iniciatīvām, tostarp par jauniešu bezdarba novēršanu un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un nesen — par Eiropas sociālo tiesību pīlāra proklamāciju. ES ir arī veikusi būtiskus pasākumus, kas ir jāturpina, virzībā uz kapitāla tirgu savienību un banku savienības izveides pabeigšanu. Tomēr reformu īstenošana dalībvalstīs joprojām ir nevienmērīga. Ir arī neizmantotas iespējas labāk koordinēt, mācīties citai no citas un ir pastāvīga nepieciešamība saskaņot valstu un ES prioritātes, ņemot vērā mainīgos apstākļus.

Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs varētu palīdzēt vēl vairāk nostiprināt ekonomikas politikas koordināciju un nodrošināt saskaņotību starp politikas jomām, balstoties uz darbu, ko Komisija jau paveikusi kopā ar dalībvalstīm. Strādājot ciešā divpusējā un daudzpusējā dialogā ar valstu iestādēm un Eiropas Parlamentu, ministrs varētu veicināt reformu koordināciju un īstenošanu dalībvalstīs. Tā kā strukturālajām reformām var būt pozitīva plašāka ietekme, ministrs dotu pievienoto vērtību, skatot optimālo reformu programmu ES un eurozonā kopumā 7 .

Paust viedokli par piemērotu fiskālo politiku eurozonā, lai atbalstītu Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku

Līdz ar monetāro politiku fiskālajai politikai ir galvenā nozīme makroekonomikas vides stabilizācijā, un vienlaikus tā palīdz arī sasniegt fiskālās stabilitātes un pārdales plašākos mērķus 8 . Komisija regulāri sniedz ieteikumus Padomei par dalībvalstu fiskālo politiku, ņemot vērā elastīgumu, kas noteikts spēkā esošajos ES fiskālajos noteikumos 9 . Pēdējos gados Komisija un Padome ir arī vairāk uzmanības veltījusi eurozonas kopējai fiskālajai nostājai, ņemot vērā eurozonas vispārējās intereses un kolektīvo atbildību par visu eurozonu 10 . Taču, lai sekmīgi īstenotu atbilstošu kopēju fiskālo nostāju eurozonā, ir nepieciešama dalībvalstu atsevišķā un kolektīvā griba īstenot attiecīgus pasākumus.

Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs varētu palīdzēt noteikt un īstenot piemērotu fiskālo politiku eurozonā kopumā. Kā Komisijas loceklis ministrs koordinētu dalībvalstu fiskālās politikas uzraudzību, nodrošinot fiskālo stabilitāti un izmantojot Stabilitātes un izaugsmes paktu ekonomikas analīzē, kā to paredz noteikumi. Šajā uzdevumā būtu ietverta arī eurozonas fiskālās nostājas atbilstības novērtēšana, šādi veicinot to, ka tiek rasts līdzsvars starp dalībvalstu fiskālajām interesēm un labāko risinājumu eurozonai kopumā. Vēl viens uzdevums būtu veicināt publisko finanšu kvalitāti un labāko struktūru un valstu fiskālo sistēmu darbību, lai maksimāli palielinātu to ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi. To darot, ministrs pamatotos uz Eiropas Fiskālās padomes 11 viedokli un būtu arī valstu fiskālo padomju galvenais sarunu partneris.

Pārraudzīt ES un eurozonas budžeta instrumentu izmantošanu, tostarp tādu instrumentu izmantošanu, lai atbalstītu reformas, makroekonomikas stabilizāciju un konverģenci

ES budžetam un citiem ES un eurozonas budžeta instrumentiem jau ir stratēģiski svarīga nozīme, atbalstot dalībvalstis, lai veicinātu konverģenci, ilgtermiņa izaugsmi, ieguldījumus un finanšu stabilitāti. Izmantojot piecus Eiropas strukturālos un investīciju fondus, aptuveni puse no ES finansējuma patlaban tiek novirzīta konkrētiem projektiem. Saikne starp šiem fondiem un Eiropas pusgada prioritātēm gadu gaitā ir nostiprināta, lai atbalstītu kopīgās prioritātes. No ES budžeta atbalstītās darbības ir papildinātas ar vairākiem Eiropas un eurozonas instrumentiem un struktūrām, piemēram, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Stabilizācijas mehānismu. Tomēr krīze ir parādījusi, ka ES publisko finanšu struktūra un tvērums vēl pilnībā neaptver eurozonas konkrētās vajadzības. Lai gan ES un eurozona pēdējos gados ir palielinājusi aizdevumu apjomu, makroekonomikas stabilizācijas un atbalstošās konverģences potenciāls joprojām ir ierobežots 12 . Raugoties nākotnē, Komisija šodien ierosina virkni jaunu budžeta instrumentu stabilai eurozonai Savienības sistēmā 13 .

Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs koordinētu attiecīgo ES un eurozonas budžeta instrumentu izmantošanu un nodrošinātu to maksimālu ietekmi, lai atbalstītu kopīgās prioritātes. Ciešā sadarbībā ar atbildīgajiem komisāriem un publiskajām iestādēm visos līmeņos ministrs censtos nodrošināt, lai šie instrumenti tiktu izmantoti saskaņoti un efektīvi, un pastāvīgi censtos panākt sinerģijas to īstenošanā. Komisijas darba pie Investīciju plāna Eiropai koordinēšana būtu īpaši svarīgs uzdevums 14 . Kā ministrs tas būtu arī atbildīgs par Komisijas attiecībām ar Eiropas Investīciju banku.

3.INSTITUCIONĀLIE ASPEKTI — DEMOKRĀTISKĀ PĀRSKATATBILDĪBA UN LEĢITIMITĀTE

Jaunais Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amats var veicināt ES pārvaldības sistēmas turpmāku racionalizēšanu un nostiprināt ekonomikas politikas veidošanas Eiropas dimensiju. Faktiski plānotā amatu apvienošana — Komisijas loceklis un Eurogrupas priekšsēdētājs — jau ir iespējama saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem. 14. protokola par Eurogrupu 2. pantā noteikts, ka “to dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir euro, ar šo dalībvalstu vairākumu uz divarpus gadiem ievēl priekšsēdētāju”. 15 Ar ministra amatu netiktu izveidots jauns pārvalstisks birokrātisks slānis un ministrs neskartu valstu kompetenci. Apvienojot pašreizējās funkcijas un pieejamās zināšanas ES līmenī, ministrs palīdzētu radīt sinerģijas un tādējādi veicināt efektīvāku pārvaldības sistēmu.

Ministrs kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Ņemot vērā Komisijas kā vispārējo interešu veicinātājas institucionālo nozīmi, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks varētu uzņemties Eiropas ekonomikas un finanšu ministra pienākumus. Tas ļautu izveidot uzskatāmi pilnvarota un vienota visas ES un eurozonas ekonomisko un fiskālo interešu pārstāvja amatu, kas būs arī galvenais atsauces punkts Komisijas iekšienē un ārpus tās.

Ministrs varētu vadīt un koordinēt vairāku politikas jomu un dienestu darbu Komisijā. Šī persona bez tiesībām balsot pārstāvētu Komisiju Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksmēs, kā tas ir paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 284. panta 1. punktā. Tā būtu atbildīga arī par ES līmeņa sociālo dialogu un mijiedarbību ar galvenajām ieinteresētajām personām. 

Ministrs kā Eurogrupas priekšsēdētājs

Ņemot vērā eurozonas kā kopuma intereses, Eiropas ekonomikas un finanšu ministru varētu ievēlēt par Eurogrupas priekšsēdētāju. Eurogrupas priekšsēdētājs līdz šim bija eurozonas dalībvalsts finanšu ministrs. Kā Eurogrupas priekšsēdētājs ministrs piedāvātu un tiektos pēc vienprātības par vispārējo eurozonas politikas virzienu un kopējo stratēģiju, palīdzot līdzsvarot un saskaņot valstu ministru viedokli ar kopīgajām prioritātēm, kas ir izvirzītas eurozonas un ES līmenī. Ministrs arī nodrošinātu Eurosamita sanāksmju saskaņotu sagatavošanu.

Eurogrupas un tās priekšsēdētāja nozīme laika gaitā

Eurogrupa ir neformāla struktūra, kurā eurozonas dalībvalstu finanšu ministri apspriež jautājumus saskaņā ar to kopīgo atbildību par euro. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt ekonomikas politikas ciešu koordināciju starp eurozonas dalībvalstīm, pilnībā ievērojot pilnvaras, kas Padomei piešķirtas ar LESD 121. pantu.

Eiropadome 1997. gada 13. decembrī atbalstīja Eurogrupas izveidošanu 16 . Rezolūcijā par ekonomikas politikas koordināciju Padome secināja, ka “eurozonas dalībvalstu ministri var tikties neformāli, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar īpašiem kopīgiem pienākumiem attiecībā uz vienoto valūtu”. Eurogrupas pirmā sanāksme notika 1998. gada 4. jūnijā. Pirmajos gados Eurogrupu vadīja rotējošā Padomes prezidentūra, izņemot gadījumu, ja Padomes prezidentūra bija jāuzņemas dalībvalstij, kas nav eurozonas dalībniece; šajā gadījumā vadība tika uzticēta nākamajai eurozonas valstij, kurai būtu jāuzņemas Padomes prezidentūra.

Eurogrupa 2004. gada 10. septembrī nolēma, ka tai nepieciešams pastāvīgs priekšsēdētājs, kuru izraugās uz divu gadu periodu. Neformālā ECOFIN padomes sanāksmē Shēveningenā (Nīderlande) Žans Klods Junkers tika ievēlēts par pirmo pastāvīgo Eurogrupas priekšsēdētāju.

14. protokols par Eurogrupu stājās spēkā ar Lisabonas līgumu 2009. gada 1. decembrī. Tajā paredzēts, ka to dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir euro, tiekas neoficiālās sanāksmēs, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar konkrētiem pienākumiem, kādus tās kopīgi uzņemas saistībā ar vienoto valūtu, un ar vienkāršu balsu vairākumu uz divarpus gadiem ievēl priekšsēdētāju.

Kopš 2008. gada oktobra ir notikušas regulāras eurozonas valstu vai to valdību vadītāju sanāksmes. Sanāksmē 2011. gada 26. oktobrī valstu vai to valdību vadītāji vienojās, ka “tad, kad beigsies pašreizējā priekšsēdētāja pilnvaras, tiks pieņemts lēmums, vai par nākamo [Eurogrupas] priekšsēdētāju būtu jāievēl kāds no Eurogrupas locekļiem, vai arī šai personai vajadzētu būt pilnas slodzes priekšsēdētājam/ai ar mītnes vietu Briselē”. Tika panākta vienošanās, ka Eurogrupas jautājumu darba grupa sagatavos Eurogrupas sanāksmes, izmantojot Komisijas īpašās zināšanas. Turklāt tika precizēts, ka Eurogrupas jautājumu darba grupu vadīs pilnas slodzes priekšsēdētājs ar mītnes vietu Briselē, ko ievēl būtībā vienlaikus ar Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētāju uz divu gadu periodu, ko var pagarināt 17 .

Eurogrupa varētu vienoties ievēlēt ministru par savu priekšsēdētāju uz visu Komisijas pilnvaru laiku. Tas būtu saderīgi ar ministra kā Komisijas locekļa pienākumiem, pārstāvot vispārējās intereses, un nebūtu vajadzīga Līguma pārskatīšana 18 .

Eiropas ministru Eurogrupas sanāksmju sagatavošanā atbalstītu
Ekonomikas un finanšu komitejas / Eurogrupas jautājumu darba grupas pastāvīgais priekšsēdētājs un sekretariāts, pamatojoties uz visām pieejamajām zināšanām, lai nodrošinātu, ka netiek izveidotas vai dublētas papildu struktūras 19 .

Ministrs, kas pārrauga Eiropas Monetārā fonda darbu

Eurogrupas priekšsēdētājs patlaban vada Eiropas Stabilizācijas mehānisma valdi. Šis mehānisms uz starpvaldību pamata tika ieviests krīzes laikā, lai sniegtu atbalstu tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar finansiālām grūtībām. Pamatojoties uz Eiropas Stabilizācijas mehānismu, Komisija šodien ierosina integrēt Eiropas Monetāro fondu Savienības tiesiskajā regulējumā 20 .

Kā Eurogrupas priekšsēdētājs ministrs vadītu arī Eiropas Monetārā fonda valdi. To darot, ministra attieksme būtu neitrāla, līdzsvaroti ņemot vērā Eiropas Monetārā fonda ieinteresēto personu intereses.

Pārskatatbildība Eiropas Parlamenta priekšā

Komisija ir pārskatatbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Komisijas locekļi arī aktīvi sadarbojas ar Eiropas Parlamentu ekonomikas un finanšu jautājumos, jo īpaši izmantojot ekonomikas jautājumu dialogus, kas izklāstīti sešu tiesību aktu kopumā un divu tiesību aktu kopumā 21 . Eurogrupa un Eiropas Stabilizācijas mehānisms brīvprātīgi sadarbojas ar Eiropas Parlamentu.

Ministrs būtu pārskatatbildīgs Eiropas Parlamenta priekšā visos ar tā funkcijām saistītajos jautājumos un būtu arī pieejams dialogiem ar valstu parlamentiem. Kā uz komisāru kolēģijas locekli uz ministru attiektos uzklausīšana Eiropas Parlamentā. Pēc balsojuma par piekrišanu ministrs tiktu izraudzīts kā daļa no Komisijas kolēģijas. Ministram arī turpmāk būtu regulāri dialogi ar Eiropas Parlamentu un ar valstu parlamentiem. Turklāt saskaņā ar pastāvošo procesu eurozonas dalībvalstu budžeta plānu projektu pārbaudei valstu parlamenti var lūgt, lai ministrs iesniedz tiem Komisijas atzinumu par attiecīgo budžeta plāna projektu.

4.SECINĀJUMI

Komisija uzskata, ka Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amats būs svarīgs institucionāls solis, lai nodrošinātu saskaņotāku, efektīvāku un pārskatatbildīgāku ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā.

Tā aicina Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī dalībvalstis pārdomāt paziņojumā paustās idejas, lai izveidotu vienotu izpratni saistībā ar diskusiju par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, kas paredzēta Vadītāju programmā.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem šāda amata izveide varētu notikt secīgi saskaņā ar šādu grafiku.

·Ministra kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka funkciju varētu izveidot nākamās Komisijas iecelšanas ietvaros, sākot no 2019. gada novembra.

·Eurogrupa varētu vienoties ievēlēt ministru par savu priekšsēdētāju uz divu secīgu pilnvaru laiku, šādi vienojoties par tā pilnvaru saskaņošanu ar Komisijas pilnvarām.

(1)

     Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada runa par stāvokli Savienībā, 2017. gada 13. septembris.

(2)

     COM(2017) 291, 2017. gada 31. maijs.

(3)

     Eiropas ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšana, Žana Kloda Junkera ciešā sadarbībā ar Donaldu Tusku, Jerūnu Deiselblūmu, Mario Dragi un Martinu Šulcu sagatavotais ziņojums, 2015. gada 22. jūnijs.

(4)

     2017. gada 16. februāra rezolūcijā par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām Eiropas Parlaments aicināja “[Savienības] izpildvaras funkciju koncentrēt Komisijā, izveidojot ES finanšu ministra amatu”.

(5)

     Eurosamita laikā 2011. gada 26. oktobrī eurozonas valstu vai to valdību vadītāji vienojās par desmit pasākumiem eurozonas pārvaldības uzlabošanai; tika panākta vienošanās, ka “tad, kad beigsies pašreizējā priekšsēdētāja pilnvaras, tiks pieņemts lēmums, vai par nākamo priekšsēdētāju būtu jāievēl kāds no Eurogrupas locekļiem, vai arī šai personai vajadzētu būt pilnas slodzes priekšsēdētājam/ai ar mītnes vietu Briselē”.

(6)

     Sk. arī COM(2015) 602 final, 2015. gada 21. oktobris, “Ceļvedis virzībai uz konsekventāku eurozonas ārējo pārstāvību starptautiskos forumos” un COM(2015) 603 final, 2015. gada 21. oktobris, Komisijas priekšlikums
Padomes lēmumam, ar kuru nosaka pasākumus ar mērķi pakāpeniski iedibināt eurozonas vienotu pārstāvību Starptautiskajā Valūtas fondā.

(7)

   COM(2017) 825 un COM(2017) 826, 2017. gada 6. decembris.

(8)

   Arī G20 valstu vadītāju 2017. gada 8. jūlija deklarācijā uzsvērta vajadzība atsevišķi un kolektīvi izmantot fiskālo politiku — līdzās monetārajai un strukturālajai politikai —, lai sasniegtu mērķi, proti, stabilu, ilgtspējīgu, līdzsvarotu un integrējošu izaugsmi, vienlaikus stiprinot ekonomisko un finansiālo noturību.

(9)

     COM(2015) 12 final, 2015. gada 13. janvāris.

(10)

     Ar jēdzienu “fiskālā nostāja” parasti saprot fiskālās politikas ievirzi, ko veido ar valdības diskrecionāriem lēmumiem attiecībā uz nodokļiem un izdevumiem. Tā nosaka nozīmi, kāda fiskālajai politikai piešķirta ekonomikas ciklā. Ja tā ir labi izstrādāta, īpaši apvienojumā ar reformām un atbalstu ieguldījumiem, kā arī kā turpmākās fiskālās stabilizācijas funkcijas balsts, aktīvāka fiskālā politika var sekmēt ātrāku bezdarba mazināšanu īstermiņā, kā arī palielināt vidēja termiņa (potenciālo) izaugsmi eurozonā. Sk. arī COM(2016) 727 final, 2016. gada 16. novembris.

(11)

     Padome ir neatkarīga Komisijas padomdevēja struktūra fiskālajās lietās ar mērķi nodrošināt sabiedrības debates, kuras pamatojas uz plašāku informāciju, un valstu fiskālās politikas labāku koordināciju.

(12)

     Sk. arī Komisijas pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni, COM(2017) 358, 2017. gada 28. jūnijs.

(13)

     COM(2017) 822, 2017. gada 6. decembris.

(14)

     Lai stimulētu privātos ieguldījumus ES ekonomikā un novērstu šķēršļus ieguldījumiem, Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku ierosināja Investīciju plānu Eiropai, un pirmie būtiskie rezultāti ir sasniegti ar līdz šim mobilizētajiem ieguldījumiem EUR 251 miljarda apmērā.

(15)

     Eurogrupas ministriem būtu vienīgi jāmaina savas darba metodes, par ko vienošanās tiek panākta neformāli
ar vienkāršu balsu vairākumu. Šajās darba metodēs patlaban paredzēts, ka priekšsēdētāja amata kandidātam ir jābūt valsts finanšu ministram.

(16)

     Eiropadome, prezidentvalsts secinājumi, Luksemburga, 1997. gada 12. un 13. decembris. 

(17)

     2013. gada maijā Francija un Vācija arī iesniedza savu kopīgo dokumentu “Kopīga virzība uz spēcīgāku Eiropu, kurā valda stabilitāte un izaugsme”. Tajā tika ierosināts nostiprināt eurozonas pārvaldību “pēc nākamajām Eiropas vēlēšanām. […] Tas varētu ietvert:[…] pilnas slodzes priekšsēdētāju Eurogrupai”.

(18)

Komisija piedalās Eurogrupas darbā, kā paredzēts Līgumu 14. protokolā. LES 17. panta 1. punktā izklāstīta Komisijas misija sekmēt Savienības kopējās intereses, ko tā dara visās savās darbībās. Tādējādi tie ir Savienības primārie tiesību akti, kas skaidri parāda, ka nav nesaderības starp Komisijas locekļa uzdevumiem un iesaisti Eurogrupas darbā.

(19)

 Eurogrupas darbu sagatavo Eurogrupas jautājumu darba grupa (EWG). EWG un Ekonomikas un finanšu komiteju (EFK) kopš 2012. gada vada pastāvīgs priekšsēdētājs. EFK/EWG priekšsēdētājam, kas darbojas Padomes paspārnē, palīdz sekretariāts, kura darbiniekus galvenokārt nodrošina Komisija un kuri izvietoti Komisijā. Šī organizācija ļauj rasties sinerģijām un ir izrādījusies efektīva. Ar Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata izveidi to varētu attīstīt vēl vairāk.

(20)

     COM(2017) 827, 2017. gada 6. decembris.

(21)

     Regula (ES) Nr. 1173/2011, Nr. 1174/2011, Nr. 1175/2011, Nr. 1176/2011, Nr. 1177/2011, Nr. 472/2013 un Nr. 473/2013.