EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.9.2017
COM(2017) 558 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
par Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.9.2017
COM(2017) 558 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
par Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanu
1. Ievads
Runa par stāvokli Savienībā — 2017. gads: “migrācija paliek mūsu uzmanības lokā”
Pēdējos divos gados Eiropā ieradās lielākais bēgļu un migrantu skaits kopš Otrā pasaules kara beigām. Šo rekordlielo skaitu lielā mērā veicināja krīze Sīrijā, kā arī konflikti, nestabilitāte un nabadzība daudzās pasaules daļās. Migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības sistēmas bija spiestas strādāt milzīga spiediena apstākļos. Savienība un tās dalībvalstis nebija pietiekami sagatavotas efektīvi reaģēt. Krīzes apmērs spēcīgi ietekmēja visu ES. Tas apdraudēja pat kopējās Eiropas patvēruma sistēmas un eiropiešu brīvās pārvietošanās tiesību Šengenas zonā integritāti.
Kopš krīzes sākuma ES ir nerimstoši strādājusi pie ātras, saskaņotas un efektīvas Eiropas atbildes rīcības. Komisija 2015. gada 20. aprīlī nāca klajā ar savu desmit punktu rīcības plānu migrācijas jomā. Pēc ārlietu un iekšlietu ministru atbalsta saņemšanas plāns tika nekavējoties apstiprināts Eiropadomē 1 . Komisija 2015. gada maijā publiskoja visaptverošu Eiropas programmu migrācijas jomā 2 , pievēršoties gan tūlīt risināmām problēmām, gan pašreizējās ES migrācijas un patvēruma politikas strukturālajām nepilnībām.
Kopš tā brīža mūsu pastāvīgie centieni atjaunot migrācijas sistēmas pilnvērtīgu darbību ir nesuši taustāmus rezultātus. Pateicoties pastāvīgai ES un Turcijas paziņojuma īstenošanai, partnerības satvaram un kopīgai rīcībai attiecībā uz Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutu 3 , neatbilstīgo ieceļotāju skaits ir ievērojami samazinājies. ES ārējo robežu pārvaldībā ir sperts ievērojams solis uz priekšu, proti, ir izveidoti karstie punkti, kuros tiek reģistrēti visi ieceļojušie migranti un viņiem tiek noņemti pirkstu nospiedumi, savukārt dalībvalstu vienpusējās darbības ir aizstātas ar saskaņotu Eiropas rīcību. Migrācijas plūsmu sakārtotas pārvaldības atjaunošana tika veikta solidaritātes garā, kā arī izmantojot pārcelšanas shēmas. Migrācijas jautājums ir jauna prioritāte ES attiecībās ar galvenajiem partneriem. Vienlaikus ES ir uzņēmusies globālu uzdevumu nodrošināt patvērumu lielai daļai pasaules bēgļu: 2016. gadā vien ES pārmitināja vai piešķīra patvērumu vairāk nekā 720 000 bēgļu, kas ir trīs reizes vairāk nekā Austrālija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis ir uzņēmušas kopā.
Reizē ar tūlītēju rīcību tika ierosinātas strukturālas izmaiņas, lai uzlabotu migrācijas un patvēruma pārvaldību. Īpaši nozīmīgs bija priekšlikums izveidot Eiropas Robežu un krasta apsardzi, kā arī ierosinājums reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Eiropas Robežu un krasta apsardze jau ir izveidota un darbojas, savukārt par priekšlikumiem attiecībā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformām Eiropas Parlaments un Padome vēl nav vienojušies.
Ir jāturpina darbs pie mūsu visaptverošās pieejas pilnveidošanas un turpmākas īstenošanas. Mums ir jārod vajadzīgie kompromisi, lai izveidotu stingru, reālistisku un taisnīgu ES migrācijas politiku. Tajā ir jāņem vērā uzņēmējvalstu sabiedrības un ES pilsoņu vajadzības, kā arī jāparedz cieša sadarbība ar partneriem visā pasaulē. Mums ir jānodrošina arī turpmāka mūsu saistību izpilde attiecībā uz personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Mums ir jāmeklē risinājumi, lai aizstātu neatbilstīgas un nekontrolētas migrācijas plūsmas ar drošām un labi pārvaldītām iespējām. Mums ir jāpievēršas dziļākajām problēmām, kuras ir neatbilstīgas migrācijas pamatā, proti, tādiem jautājumiem kā ekonomiskā atpalicība, demogrāfija, iespēju trūkums, klimata pārmaiņas un nevienlīdzība. Vienlaikus, lai stiprinātu Šengenas zonu, mums ir jāturpina pastiprināt ārējo robežu pārvaldība un jāuzlabo darbs atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā. Ilgtspējīgus rezultātus iespējams sasniegt tikai ar visaptverošu migrācijas pārvaldību, balstoties uz solidaritātes principiem un taisnīgu kopējās atbildības sadalījumu.
Noturīgais neatbilstīgi ieceļojošo personu skaita samazinājums Vidusjūras reģiona austrumu daļā un nesenais ieceļojošo personu skaita samazinājums Vidusjūras reģiona centrālajā daļā dod iespēju strādāt pie stabilākiem risinājumiem. Mums ir jāuztur pašreizējā darba intensitāte un jābūt gataviem rīkoties jebkāda jauna migrācijas spiediena gadījumā. Tomēr šis brīdis ir arī lieliski piemērots, lai veltītu visus spēkus atlikušo darbu pabeigšanai saistībā ar migrācijas pārvaldības uzlabošanu.
Šis paziņojums ir uzskatāms par vidusposma pārskatu par paveikto saistībā ar Eiropas programmu migrācijas jomā. Tāpat šeit ir izklāstītas Komisijas jaunās iniciatīvas attiecībā uz būtiskākajām jomām, kā arī apzināti aspekti, kuriem nākamajos mēnešos pievērst papildu uzmanību.
2. Eiropas programma migrācijas jomā pēc diviem darba gadiem: paveiktais un gūtās atziņas
Eiropas programmā migrācijas jomā bija ierosināti tūlītēji pasākumi 2015. gada krīzes risināšanai, tostarp darbības, lai nodrošinātu spēkā esošo ES noteikumu pareizu un pilnīgu piemērošanu. Programmā bija ierosināta arī visaptveroša pieeja visiem migrācijas aspektiem, pamatojoties uz šādām četrām jomām: 1) neatbilstīga migrācija, 2) robežu pārvaldība, 3) patvēruma politika un 4) likumīga migrācija, kurām būtu liela nozīme efektīvas un noturīgas ES migrācijas politikas izstrādē, un tajā bija uzskaitīti vairāki būtiski pasākumi, kas jāveic katrā no šīm jomām.
Nākamajā iedaļā ir sniegts pēdējos divos gados paveikto nozīmīgāko darbību apraksts. Novērtējumā ņemta vērā informācija, kas saņemta no daudzām ieinteresētajām personām un ES iestādēm, atbildot uz Komisijas lūgumu sniegt informāciju saistībā ar Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanā paveiktā pārskatīšanu.
2.1. Reaģēšana uz krīzi un atbalsts dalībvalstīm, kuras ir pakļautas ārkārtas migrācijas spiedienam
Rīcībai, reaģējot uz krīzi, bija pozitīvas sekas 4 , un tās ietvaros tika veikti pasākumi, sākot no ārējo robežu pārvaldības uzlabošanas līdz konkrētiem solidaritātes piemēriem gan pašā Savienībā, gan skartajā kaimiņreģionā.
Būtiski tika pastiprinātas operācijas “Triton” un “Poseidon”, lai nekavējoties reaģētu uz problēmām Vidusjūras reģiona centrālajā un austrumu daļā.
Pateicoties saskaņotai visu iesaistīto pušu (dalībvalstu, trešo valstu, ES aģentūru un iestāžu) rīcībai pēc Komisijas 2015. gada oktobrī sasauktās vadītāju sanāksmes, Rietumbalkānu maršrutā haotiskā kustība tika aizstāta ar koordinētiem pasākumiem. Izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, tika sniegts atbalsts Ungārijai, Slovēnijai, Horvātijai un Grieķijai, kā arī Serbijai. Turklāt ES humānās palīdzības ietvaros tika piešķirti gandrīz EUR 23 miljoni, lai palīdzētu bēgļiem un migrantiem Rietumbalkānu reģiona valstīs. Kopš straujā migrantu skaita pieauguma 2015. gada vasarā Rietumbalkānu reģiona valstīm tika piešķirta pirmspievienošanās palīdzība (IPA) EUR 78 miljonu apmērā, lai palīdzētu šā reģiona valstīm pārvaldīt migrācijas plūsmas uz robežām un uzlabotu to migrantu un bēgļu uzņemšanas spējas.
Karsto punktu izveide Grieķijā un Itālijā apliecināja, ka šādi var uzlabot migrācijas plūsmu pārvaldību. Apvienojumā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izveidi šie pasākumi palīdzēja uzlabot ES ārējo robežu pārvaldību un deva iespēju paaugstināt patvēruma un atgriešanas procedūru efektivitāti.
Lai palīdzētu Grieķijai risināt bēgļu jautājumu, tika noslēgti līgumi par kopsummu, kas pārsniedz EUR 430 miljonus, izmantojot līdzekļus no ārkārtas atbalsta instrumenta Eiropas Savienībā. Instruments tika izveidots 2016. gadā ar mērķi nodrošināt palīdzību ārkārtas krīžu vai katastrofu gadījumos ES dalībvalstīs, kuru rezultātā ir radušās smagas humanitārās sekas, un tas tika aktivizēts uz trīs gadu laikposmu, lai reaģētu tieši uz bēgļu humanitārajām vajadzībām ES.
Papildinot ES un Turcijas kopīgo rīcības plānu migrācijas jomā, par ko puses vienojās 2015. gada 29. novembrī, ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumam bija liela nozīme nekontrolēto migrantu plūsmu apturēšanā, kas bija radījušas nesamērīgu humanitāro krīzi. Jau pirmajās nedēļās pēc paziņojuma stāšanās spēkā strauji samazinājās neatbilstīgi ieceļojušo migrantu un bojā gājušo personu skaits, vienlaikus atverot likumīgu pārmitināšanas kanālu, sniedzot reālas iespējas tiem, kuriem nepieciešama aizsardzība. Šis ES un Turcijas kopīgais pasākums radīja alternatīvu bīstamajām migrācijas plūsmām 5 , nodrošinot organizētu, drošu un likumīgu ceļu uz Eiropu 6 personām, kurām ir tiesības uz starptautisko aizsardzību, vienlaikus arī palielinot migrantu atgriešanu atbilstoši ES un starptautiskajām tiesībām, lai gan joprojām ir nepieciešami papildu pasākumi.
Šo centienu ietvaros izveidotais ES Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, kam 2016. un 2017. gadam tika piešķirti līdzekļi EUR 3 miljardu apmērā, apliecināja, ka tas ir piemērots instruments praktiskas palīdzības sniegšanā, sākot no humānās palīdzības sniegšanas līdz atbalstam tādās jomās kā izglītība, migrācijas pārvaldība, veselības aprūpe, pašvaldību infrastruktūra un sociāli ekonomiskā palīdzība bēgļiem un uzņēmējkopienām Turcijā. Līdz šim no 2016.-2017. gadam piešķirtajiem EUR 3 miljardiem ir noslēgti līgumi par aptuveni pusi no šīs summas (proti, par EUR 1,66 miljardiem). Turpinās darbs, lai nodrošinātu, ka līdz 2017. gada beigām tiek noslēgti līgumi par atlikušo summu. Lai ES un Turcijas paziņojums tiktu izpildīts pilnībā un ilgstoši, nepieciešams nepārtraukts darbs un politiskā apņēmība no visām pusēm. ES un Turcijas paziņojumā ir teikts: “Kad šie piešķirtie EUR 3 miljardi būs gandrīz pilnībā izmantoti un ar nosacījumu, ka minētās saistības ir izpildītas, ES mobilizēs papildu finansējumu mehānismam vēl EUR 3 miljardu apmērā līdz 2018. gada beigām.” Arī stāvoklis Grieķijas salās prasa vērienīgu tūlītēju papildu darbu no Grieķijas iestāžu, ES aģentūru un dalībvalstu puses, tostarp ir jāpaātrina temps personu atgriešanai Turcijā, pilnībā ievērojot ES un starptautiskos noteikumus. Būtu jāuztur un jāturpina pašreizējās dalībvalstu saistības pārmitināt sīriešu bēgļus no Turcijas uz Eiropu, kā arī temps, kādā tas notiek. Šis ir arī īstais brīdis, lai aktivizētu brīvprātīgo humanitāras uzņemšanas shēmu (sīkāku informāciju sk. 3.2. iedaļā).
Reaģējot uz bēgļu krīzi Sīrijā, spēcīgās ES palīdzības rīcības centrā esošās ES humānās palīdzības programmas un ES Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā kopš krīzes paša sākuma sniedz atbalstu cilvēkiem Sīrijā, kam nepieciešama palīdzība, un vairāk nekā 2,5 miljoniem sīriešu bēgļu un viņus uzņemošajām kopienām Ēģiptē, Irākā, Jordānijā, Libānā, Turcijā un Rietumbalkānu reģiona valstīs.
Tāpat ES par 70 % 7 palielināja finansējumu, kas pieejams no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF), Iekšējās drošības fonda (ISF), kā arī finansējumu attiecīgajām ES aģentūrām, lai atbalstītu dalībvalstu centienus migrācijas un robežu pārvaldības jomā. Tas deva iespēju sniegt palīdzību 814 000 patvēruma meklētājiem ES, sekmēt 1 915 000 trešo valstu pilsoņu integrāciju un veicināt 83 500 personu atgriešanu 8 . Līdz šim no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ir izmaksāti jau EUR 2,2 miljardi, lai sniegtu atbalstu dalībvalstu rīcībai dažādās ar migrāciju, robežsardzi un drošību saistītās jomās gan ārkārtas situācijās, gan skatoties ilgtermiņā. Arī citas ES programmas ir devušas savu pienesumu. Piemēram, laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam atvēlot EUR 19,2 miljonus, veselības programma sniedza palīdzību dalībvalstīm, cita starpā, medicīniskā personāla apmācībām.
Īstenojot pirmo liela mēroga ES saskaņoto rīcību patvēruma meklētāju pārvietošanai uz citām dalībvalstīm, izdevās mazināt spiedienu uz Grieķijas un Itālijas patvēruma sistēmām. Sākumā progress bija lēns, taču to personu skaits, kas tika pārvietotas shēmu ietvaros, pastāvīgi palielinājās, apliecinot, ka solidaritāte tiešām darbojas. Līdz 2017. gada 20. septembrim tika pārvietotas vairāk nekā 28 500 personas, kas atbilst aptuveni 90 % no to personu skaita, par kurām ir saņemti pārvietošanas lūgumi. Tāpat ar labiem rezultātiem ir darbojusies pirmā ES mēroga pārmitināšanas shēma, kura uzsāka darbību 2015. gada jūlijā 9 . Šīs un ES un Turcijas paziņojuma aizgādībā izveidotās shēmas ietvaros kopš to izveides ir pārmitinātas vairāk nekā 23 000 personas.
Vienlaikus sadarbībā ar starptautiskām organizācijām un dalībvalstīm ir veikti apņēmīgi pasākumi, lai pastiprinātu Lībijas Krasta apsardzes spējas novērst ilgstošu neatbilstīgo migrantu ieceļošanu Itālijā, izmantojot Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutu, kur pēdējo mēnešu laikā pirmo reizi ir konstatēts plūsmas samazinājums. Šā pasākuma norise bija iespējama, pateicoties ciešākai partnerībai ar starptautiskām organizācijām ar mērķi uzlabot humanitāro stāvokli Lībijā un piedāvāt grūtībās nonākušiem migrantiem alternatīvas iespējas.
Tūlītējā reakcija izpaudās kā kopējs un ilgstošs pasākums Savienības līmenī, kur būtiska nozīme bija visu iesaistīto pušu, proti — dalībvalstu, ES iestāžu un aģentūru, starptautisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības individuālajām, bet vienlaikus saskaņotajām darbībām.
2.2. Neatbilstīgas migrācijas stimulu mazināšana
Savienība un dalībvalstis ir turpinājušas strādāt, lai efektīvi novērstu neatbilstīgās migrācijas plūsmas gan ārpus Savienības, gan tās robežās, kā arī lai izstrādātu uzticamu sistēmu personu atgriešanai, ar kuras palīdzību praktiski īstenotu pieņemtos lēmumus.
Pamatcēloņi — atbalsts trešām valstīm
Saistībā ar pamatcēloņu novēršanu ES un tās dalībvalstis joprojām ir lielākie attīstības palīdzības sniedzēji, 2016. gadā atvēlot EUR 75,5 miljardus jeb gandrīz 60 % no visas palīdzības, ko sniedz ESAO dalībvalstis. Šā finansējuma mērķis ir veicināt partnervalstu ekonomikas izaugsmi, lai dotu jauniešiem iespējas veidot savu nākotni, nodrošinātu ar pārtiku un uzturu un piekļuvi energoresursiem, kā arī iedibināt labu pārvaldību un nostiprināt cilvēktiesības, tostarp Āfrikā.
Papildus 2015. gadā uzsāktajām darbībām, piemēram, Valetas procesam, Komisija 2016. gada jūnijā ierosināja jaunu pieeju, kā strādāt ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm. Šai Partnerības satvara pieejai 10 sadarbībai migrācijas jomā ir divējāds mērķis, proti, novērst neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, izmantojot attīstības sadarbību, vienlaikus veicinot ciešāku sadarbību no trešo valstu puses saistībā ar visiem migrācijas aspektiem, tostarp cilvēku kontrabandas apkarošanu un piekrišanu savu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanai. Pieejas īstenošana tika uzsākta 2016. gada jūnijā attiecībās ar piecām prioritārām valstīm, vēlāk to piemērojot vēl lielākai valstu grupai. Tika sasniegti daži nozīmīgi rezultāti, it īpaši saistībā ar pamatcēloņu novēršanu, kontrabandistu tīklu likvidāciju un cilvēku tirdzniecību 11 .
No ES Trasta fonda Āfrikai šo iniciatīvu atbalstam ir piešķirti līdzekļi EUR 3,1 miljarda apmērā, kas paredzēti 26 valstīm Sāhelas reģionā, pie Čadas ezera, Āfrikas ragā un Ziemeļāfrikā, un tikai EUR 227,7 miljoni no šiem līdzekļiem ir piešķirti no ES dalībvalstu budžetiem un saņemti no citiem partneriem. Ir apstiprināti vairāk nekā 117 projekti par kopējo summu gandrīz EUR 2 miljardi. Komisija stingri aicina dalībvalstis piešķirt fondam vēl papildu līdzekļus.
Fondam ir bijusi liela nozīme arī Vidusjūras reģiona centrālajā daļā, piemēram, sniedzot atbalstu Starptautiskās Migrācijas organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos darbam, lai uzlabotu migrantu un bēgļu aizsardzību, kā arī uzlabotu dzīves apstākļus un radītu darba iespējas uzņēmējkopienās. 2017. gada aprīlī tika pieņemta šiem jautājumiem paredzēta EUR 90 miljonus vērta programma. Šo mērķi palīdzēja sasniegt arī ar darbībām, ko veic saskaņā ar reģionālās attīstības un aizsardzības programmām Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā. Turklāt kopš 2016. gada, pateicoties kopīgām pūlēm ar Starptautisko Migrācijas organizāciju, ir izdevies gandrīz trīskāršot to migrantu skaitu, kuri atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās ceļā no Lībijas ir atgriezti uz savām izcelsmes valstīm: 2017. gadā vien no Lībijas uz savām izcelsmes valstīm tika atgrieztas gandrīz 7500 personas un vēl 4000 personas no Nigēras.
Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — starptautiskā sabiedrība 2015. gadā vienojās par inovatīvu programmu attīstības finansēšanai 12 , kura aicina izmantot jaunus, inovatīvākus veidus, kā finansēt attīstību, it īpaši mobilizēt privātos resursus ar mērķi novērst finansējuma deficītu, lai līdz 2030. gadam sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus. Jaunais ārējo investīciju plāns ir daļa no ES ieguldījuma šo saistību izpildē. Plānots, ka līdz 2020. gadam ar plāna palīdzību partnervalstīs Āfrikā un ES kaimiņreģionā tiks ieguldīti vairāk nekā EUR 44 miljardi.
Migrantu kontrabanda
Savienība un dalībvalstis ir turpinājušas efektīvi rīkoties saistībā ar kontrabandistu un cilvēku tirgotāju noziedzīgās darbības novēršanu un apkarošanu visa maršruta garumā, gan tā sākumā, proti, izcelsmes valstīs, gan tranzīta valstīs un visbeidzot — ES teritorijā. Migrantu kontrabanda joprojām ir ļoti ienesīgs noziedzīgā ceļā iegūtu ienākumu avots 13 .
2015. gada maijā pieņemtajā rīcības plānā migrantu kontrabandas jomā 14 bija pausts aicinājums dalībvalstīm, ES aģentūrām un citām attiecīgām organizācijām cieši sadarboties galveno prioritāšu jomās, kā rezultātā tika apzinātas nepilnības un noteikti to risinājumi. Plāna īstenošana joprojām turpinās.
It īpaši Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs, kas uzsāka darbību 2016. gadā Eiropola paspārnē, ir darbojies ar ievērojamu papildu vērtību, sniedzot dalībvalstīm operatīvo atbalstu cīņā ar kontrabandu. Centrs sniedza atbalstu aktīvu, augsta līmeņa izmeklēšanas darbību veikšanā pret noziedzīgiem tīkliem, 2017. gadā līdz šim atbalstot 68 lietas, bet centra pirmajā darbības gadā tas sniedza atbalstu 93 lietās, kas noslēdzās ar 147 personu apcietināšanu 2016. gadā, bet kopumā līdz šim ir apcietinātas vairāk kā 167 personas. Centrs sniedz atbalstu arī kopējām izmeklēšanas grupām (trim 2017. gadā, divām — 2016. gadā), un līdz šim tas ir apzinājis un novērojis 830 peldlīdzekļus, kuri, iespējams, tiek izmantoti migrantu kontrabandā.
Dalībvalstis un ES aģentūras ir veikušas konkrētas darbības saistībā ar migrantu kontrabandas finanšu izmeklēšanām, tostarp pastiprinājušas finanšu izlūkošanas vienību darbu, kā arī to sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm nelikumīgu finanšu plūsmu izsekošanas jomā.
Vienlaikus 2015. gada oktobrī tika izveidota Eiropas Tiesu sadarbības vienības (Eurojust) Nelikumīgas imigrantu kontrabandas jautājumu tematiskā darba grupa, kurai tika noteikts uzdevums apzināt un analizēt problēmas migrantu kontrabandas lietu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. 2017. gadā darbojas 10 kopējās izmeklēšanas grupas, kuras strādā pie 34 Eurojust reģistrētām lietām.
Visos līmeņos ir ievērojami uzlabota informācijas apmaiņa gan ar specializētu ES aģentūru koordinācijas mehānismu palīdzību, gan izveidojot tīklu, kurā apvienoti īpašie kontaktpunkti visās dalībvalstīs. Šobrīd ir jāstrādā arī pie tā, lai mazinātu nozarē darbojošos personu pašizolāciju un mobilizētu visas iesaistītās personas, kuras darbojas trešās valstīs vai sadarbojas ar tām. Cita starpā tas paredz arī tiekties pēc lielākām sinerģijām informācijas apmaiņā starp ES militārajām un civilajām misijām un operācijām un tiesībaizsardzības aģentūrām.
Komisija ir pabeigusi ES migrantu kontrabandas tiesiskā regulējuma detalizēto novērtējumu 15 un sadarbosies ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un ES aģentūrām ar mērķi atbalstīt pastiprinātu apmaiņu ar zināšanām un labo praksi starp pilsonisko sabiedrību, prokuroriem un tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu kriminālatbildības noteikšanu par humānās palīdzības sniegšanu saistībā ar neatbilstīgu migrāciju.
Tomēr dalībvalstīm ir jāuzlabo un papildus jānostiprina savas spējas migrantu kontrabandas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jomā. Šajā nolūkā ir pilnībā jāizmanto to struktūru un resursu potenciāls, kas ir izveidoti kopš Eiropas programmas migrācijas jomā pieņemšanas. Laikus un proaktīvi sniegtai informācijai ir liela nozīme. Valstu izmeklētājiem ir savā starpā jāsazinās un pilnībā jāizmanto resursi, ko nodrošina Eiropola paspārnē esošais Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs (EMKAC), kas darbojas kā informācijas un izlūkdatu centrs. Eiropas jūras spēku operācijas “Sophia” ietvaros nesen sāktā migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības starptautiskā novērošana, kā arī citu dalībnieku, piemēram, Interpola uzsāktās iniciatīvas, ļaus maksimāli palielināt to pievienoto vērtību, pateicoties iegūtās informācijas nodošanai EMKAC.
Kā viens no piemēriem saistībā ar sadarbību ar trešām valstīm, kas būtu piemērojams arī citur, jāmin Nigērā 16 sekmīgi īstenotais kopējo izmeklēšanas grupu sadarbības modelis un spēju veidošana. Tas paredz stiprināt ES un aģentūru sadarbības koordinatoru tīklus, kā arī nodrošināt efektīvu esošo platformu izmantošanu. Būtu jāparedz jaunu ES sadarbības platformu izveide prioritārās trešās valstīs migrantu kontrabandas jomā.
Vienlaikus tika izvērstas kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas 17 , lai apkarotu migrantu kontrabandu plašākā mērogā ar mērķi uzlabot drošību un stabilitāti. Operācijas “Sophia” ietvaros jau ir apcietinātas 117 personas, kuras tiek turētas aizdomās par cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, atklātā jūrā pie Lībijas ir likvidēti 478 kontrabandā izmantoti peldlīdzekļi, savukārt Sāhelas misiju ietvaros ir apmācīti 24 000 civilo un militāro drošības spēku dalībnieku.
Regulas par sadarbības koordinatoriem imigrācijas jomā 18 pārskatīšanas rezultātā tiks izveidots vienots oficiāls regulējums un skaidri definētas pilnvaras trešās valstīs norīkotajam personālam rīkoties, lai apkarotu migrantu kontrabandu; regulas pārskatīto redakciju Komisija iesniegs 2018. gada pirmajā ceturksnī. Tas ļaus arī pilnībā izmantot Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru tīkla potenciālu, ņemot vērā, ka šie koordinatori ir norīkoti 12 prioritārās valstīs, lai uz vietas cieši koordinētu darbu ar dalībvalstīm šajā jomā.
Visbeidzot, daudzi migranti joprojām pienācīgi nenovērtē neatbilstīgas migrācijas riskus un viņiem ir neprecīzs priekšstats par dzīvi pēc ierašanās ES neatbilstīgā veidā. ES jau ir finansējusi informatīvas kampaņas, it īpaši Nigērā, Sudānā un Etiopijā, tomēr vēl ir daudz darāmā, lai sniegtu uzticamu informāciju trešajās valstīs. Šajā sakarā pašreizējām un turpmāk plānotām ES un dalībvalstu izpratnes veidošanas un informatīvajām kampaņām trešās valstīs ir jāizmanto visas plašsaziņas un sociālo mediju sniegtās iespējas — līdzīgi kā tīmekļa vietnes “InfoMigrants” projekts 19 , kuru līdz augusta beigām bija apskatījis ceturtdaļmiljons apmeklētāju. Šajā nolūkā Komisija veic Eiropas imigrācijas portāla 20 atjaunošanu.
Atgriešana un atpakaļuzņemšana
Turpinājās darbs, lai pastiprinātu ES atgriešanas politiku. Proti — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai tika piešķirtas jauna veida vērienīgas pilnvaras atbalstīt dalībvalstis un nodrošināt operatīvo koordināciju visos atgriešanas aspektos. Komisija savā 2017. gada 2. marta Atjauninātajā rīcības plānā par atgriešanu nāca klajā ar konkrētiem ieteikumiem attiecībā uz to, kā padarīt atgriešanu efektīvāku, novēršot nepilnības un mazinot sadrumstalotību, kas joprojām vērojama dalībvalstu atgriešanas politikā. Ievērojot Šengenas izvērtējumu norises ilgo grafiku atgriešanas jomā, Komisija ir radījusi dalībvalstīm sistēmu nepilnību novēršanai, savukārt, pateicoties ES programmām atgriešanas jomā, ir izdevies vairot informācijas apmaiņu un konverģenci, it īpaši attiecībā uz kopēju sistēmu izstrādi un ieviešanu atbalstītas brīvprātīgās atgriešanās un reintegrācijas programmām visā ES.
Un tomēr — saskaņā ar EUROSTAT datiem no aptuveni 1 miljona trešo valstu valstspiederīgo, kuri 2016. gadā nelikumīgi uzturējās ES, tikai puse ir saņēmuši rīkojumu atstāt ES teritoriju, un faktiski ir atgriezts mazāk nekā puse no šīm personām (226 000). Atgriešanas radītāji joprojām ir neapmierinoši neefektīvas pašreizējo ES un valstu līmeņa instrumentu izmantošanas dēļ. Kau arī laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam kopējais atgriezto personu rādītājs 21 palielinājās no 41,8 % līdz 42,5 %, rādītājs, kas raksturo atgriešanas efektivitāti uz trešām valstīm, samazinājās no 36,6 % līdz 36,4 %. Turklāt, ja netiek ņemta vērā atgriešana uz Rietumbalkānu reģiona valstīm, Eiropas Savienības atgriešanas rādītājs samazinās vēl vairāk, proti, līdz 27 %.
Tā cēlonis — nepietiekama esošo instrumentu izmantošana ES un valstu līmenī 22 kopā ar atpakaļuzņemšanas politiku, kas vēl nav līdz galam izstrādāta. Neskatoties uz progresu spēkā esošo atpakaļuzņemšanas nolīgumu izpildē, citu sarunu pabeigšana ir apstājusies, bet 2016. gadā sāktās sarunas nav noritējušas tik raiti, kā cerēts. Tādēļ uzsvars tiek likts uz praktiskās sadarbības uzlabošanu. Praktiskie atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jautājumi ar dažām nozīmīgām izcelsmes valstīm ir pabeigti, bet ar citām sarunas joprojām turpinās.
Šā paziņojuma 3.3. iedaļā ir uzskaitītas konkrētas idejas, kā turpmāk uzlabot atgriešanas procesu.
Neatbilstīgas uzturēšanās stimulu novēršana
Daļa mūsu tautsaimniecības joprojām balstās uz neatbilstīgo migrantu darbaspēku, kas rada pievilkšanas faktoru un apdraud tādas darbinieku mobilitātes politikas attīstību, kuras pamatā ir likumīgas migrācijas shēmas. Ar Direktīvu par sankcijām pret darba devējiem ir kļuvis iespējams pastiprināt sodus par nelikumīgu nodarbināšanu, kā arī uzlabot atklāšanas mehānismus. Saskaņā ar šo direktīvu visās dalībvalstīs ir aizliegts nodarbināt neatbilstīgos migrantus un ir noteikti finansiāli, administratīvi vai kriminālsodi. Neskatoties uz to, iespēja atrast nelikumīgu darbu joprojām ir būtisks stimuls, kas sekmē neatbilstīgu migrāciju uz ES. Lai atrisinātu šo situāciju, būtu pilnībā jāpaveic ES Rīcības plānā cīņā pret migrantu kontrabandu uzskaitītie pasākumi, un dalībvalstīm ir jāpalielina inspekciju skaits darbvietās tajās tautsaimniecības nozarēs, kurās ir augsts šādas nodarbinātības risks. Komisija katru gadu ziņos par veiktajām inspekcijām un nodrošinās stingru direktīvas īstenošanu, vajadzības gadījumā uzsākot pārkāpumu procedūras.
Lai nodrošinātu labāku izpratni par trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības nosacījumiem un samazinātu nelegālo nodarbinātību, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto sadarbības iespējas, ko sniedz nedeklarēta darba platforma 23 . Prioritāri būtu jāpievēršas augsta riska nozarēm ar mērķi iepazīstināt attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, arodbiedrības un darba devēju organizācijas ar valstu labāko pieredzi neatbilstīgo migrantu nodarbinātībā.
Papildus pievilkšanas faktoram, ko rada ēnu ekonomika, mums ES līmenī ir jāuzlabo izpratne par visiem pārējiem faktoriem, kas tieši vai netieši ietekmē migrantu neatbilstīguma stāvokli Eiropas Savienībā. Tādēļ Komisija sāks apspriešanos ar dalībvalstīm un citiem dalībniekiem, lai sagrupētu faktorus, kas veicina neatbilstīgu ieceļošanu un uzturēšanos ES teritorijā, kā arī apzinātu un apkopotu paraugpraksi, kā nestimulēt šādu imigrāciju. Šis process ietvers sadarbības uzlabošanu ar valsts un pašvaldību iestādēm, izņemot tās, kuras ir atbildīgas par migrācijas pārvaldību, piemēram, ar sociālā nodrošinājuma, izglītības, nodokļu, transportlīdzekļu vadīšanas un reģistrācijas iestādēm un citām pakalpojumu iestādēm, kas strādā ar trešo valstu valstspiederīgajiem.
Visbeidzot, šajā kontekstā Komisija kā daļu no vispārējās komunikācijas stratēģijas izstrādās mērķtiecīgas darbības, iesaistot attiecīgās kopienas Eiropas Savienībā, kuras, saglabājot nozīmīgumu savu izcelsmes valstu ekonomiskajā attīstībā, vienlaikus būs iespējams mobilizēt valsts un ES līmenī pieņemtu pasākumu atbalstam, kas vērsti uz to, lai mazinātu migrantu neatbilstīgu uzturēšanos.
2.3. Robežu pārvaldība — dzīvību glābšana un ārējo robežu apsargāšana
Kopēja ārējā robeža nozīmē, ka visām Šengenas zonas valstīm ir jāsadarbojas un tā kopīgi jāpārvalda. Ārējās robežas pārvaldības uzlabošanai veiktie pasākumi ietvēra aicinājumu visām dalībvalstīm būt solidārām un uzņemties atbildību.
Dzīvību glābšana ir un arī turpmāk paliks mūsu prioritāte
Neskaitāmās traģēdijas galvenajā migrācijas maršrutā, it īpaši tā jūras posmā, liecina, ka migrantu riskantais ceļojums ir bīstams dzīvībai, turklāt lielā mērā arī kontrabandistu bez sirdsapziņas pārmetumiem izmantoto līdzekļu dēļ. Tādēļ robežu aizsardzība ir jāturpina, tai skaitā jāveic glābšanas operācijas. ES ir būtiski pastiprinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras kopīgās operācijas “Triton” un “Poseidon”. Aģentūra izvērsa operācijas arī Vidusjūras reģiona rietumu daļā. Pateicoties šo kopīgo operāciju ietvaros veiktajām darbībām, kas tiek cieši koordinētas un kombinētas ar EUNAVFOR MED “Sophia” dislocētajiem līdzekļiem, kopš 2015. gada ir izglābtas 620 000 cilvēku dzīvības. Ir ievērojami samazinājies Vidusjūras reģiona austrumu daļas maršrutā jūrā bojā gājušo skaits. Kopš ES un Turcijas paziņojuma stāšanās spēkā Egejas jūrā ir apzināti 113 bojāgājušie un pazudušie; salīdzinājumam — gadā pirms paziņojuma stāšanās spēkā aptuveni 1150 cilvēki gāja bojā vai tika izsludināti par pazudušiem. ES sniedz atbalstu arī Turcijas krasta apsardzes dienestam, atvēlot EUR 20 miljonus, lai uzlabotu dienesta spējas veikt meklēšanas un glābšanas operācijas.
Neskatoties uz šīm pūlēm, pat viena zaudēta dzīvība ir milzīgs zaudējums. Šā iemesla dēļ ES un dalībvalstis apmāca un sniedz atbalstu Lībijas krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operācijas savos ūdeņos. 2017. gada jūlijā tika apstiprināts ES un Itālijas kopīgi finansēts EUR 46,3 miljonus vērts projekts, kura mērķis ir pastiprināt Lībijas robežu pārvaldības spējas; projekta īstenošana turpināsies nākamajos gados. Daļēji pateicoties atbalstam, ko ES sniedz Lībijas krasta apsardzes dienestam, bojā gājušo skaits Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā samazinājās no 4581 personas 2016. gadā līdz 2372 personām laikā līdz 2017. gada 21. septembrim 24 .
Eiropas Robežu un krasta apsardze
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izveide 2016. gadā bija nepieredzēts sasniegums, kā rezultātā atbildība par ES ārējo robežu integrēto pārvaldību, kas agrāk bija vienīgi dalībvalstu kompetencē, turpmāk tika sadalīta starp dalībvalstīm un aģentūru. Pirmo reizi — atbilstoši Eiropas programmā migrācijas jomā paustajam lūgumam — aģentūras jaunajās pilnvarās ir iekļautas krasta apsardzes funkcijas, kas jāveic ciešā sadarbībā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, piemēram, kopīgu izlūklidojumu veikšana zivsaimniecības un robežkontroles nolūkā Vidusjūras reģiona centrālajā daļā. Pateicoties aģentūrai piešķirto resursu un aprīkojuma ievērojamajam palielinājumam, ir augusi tās rīcībspēja. Tāpat jauno obligāto ātrās reaģēšanas rezervju izveide paaugstināja aģentūras spējas ātri reaģēt ārkārtas situācijās pie Eiropas ārējām robežām.
Šobrīd dažādos ES ārējās robežas posmos ir norīkoti vairāk nekā 1700 aģentūras robežsargi un cita veida attiecīgs personāls. Drīzumā aģentūra varēs arī norīkot grupas Serbijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorijā, lai palīdzētu šīm valstīm efektīvi kontrolēt savas robežas. Trešo valstu robežu pārvaldības spēju stiprināšana bija vēl viens svarīgs uzdevums, kas izvirzīts Eiropas programmā migrācijas jomā.
Spēcīgākas un viedākas informācijas sistēmas
Turpinājās darbs viedrobežu jautājumā, ņemot vērā priekšlikumus no ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (EES) un ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS). Kad šīs sistēmas sāks darboties, tās dos iespēju labāk noteikt iespējamos migrācijas riskus un pārkāpumus, kā arī vairos sabiedrisko drošību. Komisija 2017. gada jūnijā nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas paredz stiprināt Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) pilnvaras. Komisija iespējami drīz sagatavos priekšlikumus, kā novērst atlikušos konstatētos trūkumus datu pārvaldības jomā, it īpaši uzlabojot šīs jomas ES centrālo informācijas sistēmu sadarbspēju. Tas ļaus uzlabot ES ārējo robežu aizsardzību un veicinās Savienības iekšējo drošību, piemēram, nodrošinot, lai tiešajiem lietotājiem, proti, robežsargiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, imigrācijas amatpersonām un tiesu iestādēm, būtu pieejama ātra un netraucēta piekļuve visai informācijai, kas tiem nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Karstie punkti
Papildus minētajiem centieniem stiprināt ES ārējo robežu aizsardzību karsto punktu izveide Grieķijā un Itālijā ir taustāms operatīvais sasniegums un konkrēts piemērs solidaritātes principu darbībai un pienākumam reaģēt uz spiedienu, ko izjūt abas minētās dalībvalstis.
Šobrīd Grieķijā darbojas 5 karstie punkti, bet Itālijā — 4, Grieķijas karsto punktu kopējais vietu skaits ir vairāk kā 7000, bet Itālijā — vairāk nekā 1500. Aprēķināts, ka laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 15. septembrim karstajos punktos ieradušies vairāk nekā 261 000 migrantu (185 000 Grieķijā un vairāk nekā 76 000 Itālijā). Migrantiem tikusi nodrošināta medicīniskā aprūpe un pārbaude, veikta pienācīga identitātes pārbaude, noņemti pirkstu nospiedumi, veikta pārbaude, reģistrācija, kā arī sniegta informācija par viņu tiesībām, turklāt tas viss ticis darīts vienā vietā, tādējādi nodrošinot, ka migranti tiek nekavējoties novirzīti uz atbilstošo procedūru, kas dod iespēju ātrāk pieņemt lēmumu par viņu turpmāko statusu. 2015. gadā vēl pirms karsto punktu izveides, ierodoties Itālijā, pirkstu nospiedumi tika noņemti tikai 58 % migrantu; šobrīd, pateicoties karstajiem punktiem, šis rādītājs ir gandrīz 100 %. Karstie punkti palīdzēja palielināt arī sekundāro drošības pārbaužu skaitu, ko veic Eiropols un dalībvalstu iestādes, kas palīdz noteikt riska profilu un apkarot kontrabandistu tīklus. Karstie punkti ir kļuvuši arī par vienu no līdzekļiem, kas sekmē pārcelšanas mehānismu īstenošanu Grieķijā un Itālijā, sekmīgi organizējot informācijas sniegšanas procesu un novirzot atbilstošos patvēruma meklētājus uz pārcelšanas procedūru. Tāpat karstie punkti deva iespēju labāk noteikt neaizsargātos migrantus (piemēram, personas, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības, personas ar smagiem veselības traucējumiem un nepavadītus nepilngadīgos) un nosūtīja viņus pie attiecīgiem palīdzības dienestiem.
Pamatojoties uz šiem sasniegumiem — un ar ES aģentūru saskaņotu atbalstu, gan Grieķijai, gan Itālijai vajadzētu pilnībā izmantot arī visu operatīvo potenciālu, ko sniedz šī karsto punktu pieeja. Ņemot vērā tendenču un vajadzību attīstību, abām valstīm ir jābūt gatavām paplašināt un palielināt karsto punktu uzņemšanas spējas un apstākļus, kā arī labāk jārisina neaizsargātāko grupu īpašās vajadzības (standarta neaizsargātības novērtējums, ko veic speciālists, bērnu aizsardzības speciālisti, atsevišķas telpas u. tml.). Tāpat būtu skaidri jānosaka uzdevumi un pienākumi, kā arī jānodrošina efektīvāka koordinācija uz vietas ciešā sadarbībā ar uzņemošajām dalībvalstīm, it īpaši ar ES reģionālo darba grupu starpniecību, kurām būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras.
Karsto punktu pieeja ir apliecinājusi, ka tā ir elastīgs un lietderīgs ES instruments, ko var pielāgot jebkurai dalībvalstij, kura nonāk tādā pašā situācijā. Pamatojoties uz Grieķijā un Itālijā gūto pieredzi, Komisija vēlāk rudenī publiskos pamatnostādnes, kurām būs pievienotas veidnes standarta operāciju procedūrām, kā izveidot karstos punktus un nodrošināt to darbību nesamērīga migrācijas spiediena gadījumā pie jebkuras dalībvalsts ārējās robežas.
2.4. Eiropas pienākums aizsargāt: spēcīga kopējā patvēruma politika un likumīgu ieceļošanas kanālu vairošana Eiropā
Eiropas ārējo robežu nostiprināšanai jāiet roku rokā ar maksimāli efektīvu, taisnīgu un cilvēcisku kopējo patvēruma politiku. Reizē ar apņēmīgu rīcību, lai kopā ar dalībvalstīm mazinātu patvēruma meklētāju radīto spriedzi Grieķijā un Itālijā, Komisija ierosināja arī veikt visaptverošu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu.
Pārcelšana
Saskaroties ar vēl nebijuša mēroga migrantu plūsmu 2015. gada vasarā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, nolēma veikt pirmo ES koordinētu liela mēroga pasākumu ievērojama skaita patvēruma meklētāju pārcelšanai no Grieķijas un Itālijas, kā rezultātā spiediens uz abu valstu patvēruma dienestiem būtiski samazinājās. Saskaņā ar Padomes lēmumiem dalībvalstis vienojās pārcelt 160 000 pieteikuma iesniedzējus, kuriem nepārptotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Attiecībā uz 54 000 no šiem pretendentiem dalībvalstīm tika dota iespēja izpildīt savas pārcelšanas saistības pret Itāliju un Grieķiju, veicot migrantu likumīgu uzņemšanu no Turcijas.
Padomes 2015. gada lēmumi attiecas uz migrantiem, kuriem acīmredzami nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuri ieradušies Itālijas vai Grieķijas teritorijā līdz 2017. gada 26. septembrim. Kā neatliekama prioritāte būtu jānodrošina visu to atlikušo personu ātra pārcelšana no Itālijas un Grieķijas, kuras ir ieradušās šajās valstīs līdz minētajam datumam un atbilst visām Padomes lēmumu prasībām. Plānots, ka šī risinājuma ietvaros kopumā tiks pārcelts ap 37 000 personu. Tādēļ ir svarīgi, lai visas dalībvalstis un it īpaši Polija, Ungārija un Čehijas Republika, kā arī tās, kuras vēl nav uzņēmušas visas tām noteiktās pārceļamās personas, pastiprinātu savus centienus.
Migrācijas spiediens Itālijā un Grieķijā joprojām ir liels, kam par iemeslu ir vēl neapstrādāto lietu skaits saistībā ar 2016. gadā un 2017. gada pirmajā pusē ieceļojušajiem. Tādēļ ES būtu jāturpina solidarizēties ar Itāliju un Grieķiju. Komisija ir gatava sniegt finansiālu atbalstu tām dalībvalstīm, kuras turpinās uzņemt pārceltās personas papildus līdz šim noteiktajam skaitam. Tāpat arī Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un citām ES aģentūrām būtu jāturpina sniegt atbalstu Itālijai un Grieķijai un vajadzības gadījumā tas jāpalielina.
Kopēja Eiropas patvēruma sistēma
Kaut arī ārkārtas pārcelšanas sistēma deva taustāmus rezultātus, atvieglojot stāvokli Grieķijā un Itālijā, ir skaidrs, ka ad-hoc pasākumi nav ilgtspējīgi. Spiediens, kādu šobrīd izjūt ES patvēruma sistēma, un it īpaši nopietnās nepilnības, kas atklājās Dublinas sistēmā attiecībā uz atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm, ir parādījušas vajadzību pēc tālejošām reformām kopējā Eiropas patvēruma sistēmā. Tādēļ Komisija 2016. gada maijā un jūlijā ierosināja veikt visu galveno kopējās Eiropas patvēruma sistēmas tiesību instrumentu pārveidi ar mērķi nodrošināt saskaņotāku un efektīvāku sistēmu, kurā visās dalībvalstīs nodrošinātu vienādu attieksmi pret patvēruma meklētājiem uzņemšanas apstākļu, procedūru un statusa noteikšanas ziņā, novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un sekundāro kustību, kurā statusu piešķir tikai personām, kam patiešām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un kurā atbildība par patvēruma meklētāju uzņemšanu ir taisnīgi sadalīta visā Savienībā, pamatojoties uz visaptverošu Dublinas sistēmas reformu.
Sarunas par ierosinātajiem septiņu tiesību aktu priekšlikumiem norisinās ar atšķirīgu ātrumu. Tika panākta politiska vienošanās par priekšlikumu izveidot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, kā arī ir sākušās trīspusējās sarunas par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac priekšlikumu. Uz priekšu virzās arī sarunas par Uzņemšanas nosacījumu direktīvu, kvalifikācijas un patvēruma procedūru regulām, kā arī par priekšlikumu Savienības pārmitināšanas sistēmai. Tomēr diskusijas par Dublinas sistēmas reformu joprojām ir būtiski iekavējušās. Lai panāktu būtisku progresu saistībā ar visiem minētajiem dokumentiem un jo īpaši reformēto Dublinas sistēmu, ir jāatjauno apņemšanās. Ierosinājumi, kā to panākt, ir izklāstīti šā paziņojuma 3.1. iedaļā.
Tāpat papildus nepieciešamībai pabeigt sarunas par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis saskaņoti īstenotu piemērojamo ES tiesību aktu kopumu patvēruma jomā, jo cita starpā tas palīdz nodrošināt labu Šengenas brīvās pārvietošanās režīma darbību. Šajā ziņā — un it īpaši, lai nodrošinātu Dublinas regulas saskaņotu piemērošanu, Grieķijai būtu jāturpina savi centieni īstenot Komisijas 2016. gada 8. decembra ieteikumu, lai nodrošinātu, ka Grieķija pakāpeniski atsāk pildīt savas saistības saskaņā ar spēkā esošo Dublinas regulu. Saistību izpildes pakāpenisku atsākšanu vajadzētu sekmēt arī turpmākai migrantu pārcelšanai no Grieķijas. Ungārijai vajadzētu nekavējoties novērst trūkumus, uz kuriem Komisija norādīja savā papildu oficiālā paziņojuma vēstulē, īpaši paturot prātā, ka šo trūkumu dēļ dalībvalstu iestādes ir spiestas apturēt pārsūtīšanu uz Ungāriju atbilstoši Dublinas regulas noteikumiem. Tāpat dalībvalstīm būtu ātrāk jāreaģē uz Itālijas un Grieķijas uzņemšanas pieprasījumiem atbilstoši Dublinas regulai, it īpaši uz tiem pieprasījumiem, kuru pamatā ir ģimenes saites.
Bērni migranti
Mums ir arī jāpastiprina un jākoordinē mūsu centieni īstenot darbības, kas steidzami nepieciešamas, lai pastiprinātu bērnu migrantu aizsardzību, kā teikts 2017. gada 12. aprīļa paziņojumā par bērnu migrantu aizsardzību 25 un atkārtoti uzsvērts Padomes 2017. gada 8. un 9. jūnija sanāksmes secinājumos 26 . Lielais bērnu migrantu skaits, kas ieceļojuši Eiropā pēdējo gadu laikā, ir pārslogojis valstu sistēmas un migrācijas pārvaldes, kā arī atklājis dažādus trūkumus bērnu migrantu aizsardzībā. Šo trūkumu novēršanā jau ir vērojams progress (piemēram, ar ES un tās aģentūru palīdzību atrisinot steidzamas aizsardzības vajadzības dalībvalstīs, kurās vērojams spiediens, vai nodrošinot izglītību ārkārtas situācijās), taču gan ES, gan dalībvalstu līmenī joprojām ir nepieciešamas turpmākas (un labāk koordinētas) pūles attiecībā uz sešām galvenajām Komisijas noteiktajām intervences jomām 27 . ES līmenī ir panākts straujš progress saistībā ar Eiropas Aizbildnības iestāžu tīkla izveidi. Jautājums par aizturēšanas alternatīvu veicināšanu ir arī viens no galvenajiem jautājumiem 2017. gada 6.–8. novembra Eiropas foruma par bērnu tiesībām darba kārtībā.
Pārmitināšana, humanitārā uzņemšana un citi likumīgas uzņemšanas veidi
Lai jau no paša krīzes sākuma aizstātu bīstamās un neatbilstīgās migrācijas plūsmas uz ES ar drošiem un likumīgiem kanāliem, ES strādāja, lai nodrošinātu lielāku skaitu likumīgu ieceļošanas kanālu augošajam pārvietoto personu skaitam, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šajā sakarā pēc Komisijas ieteikuma 2015. gada jūlijā sāka darboties pirmā ES mēroga pārmitināšanas shēma, kā arī pārmitināšanas mehānisms “Viens pret vienu”, kas tika izveidots saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu. Šīs shēmas, kuras ir mūsu visaptverošās rīcības neatņemama sastāvdaļa, var uzskatīt par pozitīvām tendencēm. Laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam dažas dalībvalstis pārmitināšanu veica pirmo reizi, savukārt pieredzējušākas dalībvalstis palielināja savas apņemšanās un pārmitināja lielāku skaitu nekā līdz šim. Rezultātā minētajā laikposmā, izmantojot Eiropas shēmas, ir pārmitināti vairāk nekā 23 000 cilvēku. 2016. gadā vien dalībvalstis pārmitināja vairāk nekā 14 200 bēgļu, izmantojot valstu un daudzpusējās shēmas, kas ir būtisks palielinājums, salīdzinot ar 2015. gadā pārmitinātajiem 8155 bēgļiem, 2014. gadā 6550 pārmitinātajām personām un robežās no 4000 līdz 5000 pārmitinātajām personām gadā laikā laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam. Šis palielinājums apliecina pastiprinātās ES līmeņa sadarbības un koordinācijas, kā arī dalībvalstu pārmitināšanas centienu atbalstam piešķirtā palielinātā ES finansējuma papildu vērtību un potenciālu pārmitināšanas jomā.
2.5. Likumīgā migrācija, vīzas un integrācija
Likumīgā migrācija
Labi pārvaldīta likumīgā migrācija var palīdzēt ES atrisināt problēmas, kas saistītas ar darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos un strukturālo prasmju nepietiekamību Savienības darba tirgū, papildinot esošā darbaspēka prasmju pilnveidi un nodarbinātības centienus. Jau pagājušajā gadā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu efektīvākai Zilās kartes direktīvai un aicina pārējos likumdevējus paātrināt sarunas un panākt vērienīgu un ātru vienošanos par šo svarīgo jautājumu. Eiropas zilās kartes programma ar vērienīgiem mērķiem ir nepieciešama, lai dotu ES iespēju piesaistīt tās tautsaimniecībai nepieciešamo augsti kvalificētu darbaspēku.
Vienlaikus Komisija veikusi spēkā esošā likumīgās migrācijas tiesību aktu kopuma izvērtēšanu 28 , lai konstatētu lielākos trūkumus, problēmjautājumus un neatbilstības, kā arī apsvērtu iespējas vienkāršot un racionalizēt pašreizējo regulējumu. Komisija arī pēta trešo valstu izmantotās “intereses izteikšanas” sistēmas. Tas viss kopā ar labāk īstenotām direktīvām par likumīgo migrāciju, it īpaši attiecībā uz studentiem un pētniekiem, sezonas strādniekiem vai darbiniekiem, kas tiek pārcelti uzņēmumu ietvaros, var palīdzēt uzlabot darbaspēka migrācijas pārvaldību ES līmenī, kā arī piesaistīt konkrētus speciālistus atbilstoši ES dalībvalstu vajadzībām.
Vīzas
ES kopējā vīzu politika ir nozīmīgs instruments tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai, taču pareizi funkcionējoša vīzu politika ir būtisks instruments arī, lai novērstu drošības riskus vai neatbilstīgas migrācijas riskus ES.
Komisija 2014. gada aprīlī nāca klajā ar Vīzu kodeksa pārstrādāto redakciju un apceļošanas vīzas priekšlikumiem ar mērķi veicināt ekonomisko izaugsmi, izmantojot vīzu režīma atvieglojumus, lai veicinātu tūrismu un tirdzniecību. Likumdevēju sarunās par šiem priekšlikumiem nav bijis vērā ņemama progresa. Taču migrācijas un drošības situācija pa šo laiku ir ievērojami mainījusies.
Reaģējot uz pašreizējām migrācijas un drošības problēmām, nesen tika pieņemti daži pasākumi saistībā ar bezvīzu ieceļošanu ES, piemēram, 2017. gada sākumā tika pieņemts pastiprināts apturēšanas mehānisms, kas ES dod tiesības uz laiku apturēt bezvīzu režīmu ar valstīm, kuras var radīt ievērojamu migrācijas vai drošības risku, vai ierosinātā jaunā ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS).
Tomēr kopējo vīzu politiku nepieciešams turpmāk pielāgot pastāvošajām problēmām, ņemot vērā jaunos informācijas tehnoloģiju risinājumus un līdzsvarojot ieguvumus no atvieglota vīzu režīma vai bezvīzu režīma (piemēram, tirdzniecība, tūrisms, cilvēku savstarpēji kontakti) ar uzlabotu migrācijas, drošības un robežu pārvaldību.
Pamatojoties uz apspriedēm ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, Komisija 2018. gada janvārī publiskos savas idejas par to, kā modernizēt ES kopējo vīzu politiku gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Šajā kontekstā Komisija kritiski izvērtēs, vai pašreizējā vīzu politika joprojām atbilst šā brīža un nākotnes problēmām. Galvenie mērķi būs palīdzēt vīzu politikai ātrāk sasniegt jauno robežpārvaldības sistēmu (EES un ETIAS) izstrādes ātrumu, lai labāk izmantotu vīzu politiku mūsu sadarbībā ar trešām valstīm, kā arī lai nodrošinātu labāku līdzsvaru starp bažām migrācijas un drošības jomā, ekonomiskiem apsvērumiem un vispārējām ārējām attiecībām.
Pirmkārt, ir svarīgi pievērsties pašreizējai atšķirīgajai praksei dažādās dalībvalstīs, kas rada konkurenci starp dalībvalstīm vairākkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanā, izstrādājot saskaņotāku vīzu politiku. Vienlaikus būtu jāpārskata daži vīzu izsniegšanas noteikumi (piemēram, kas attiecas uz vīzām ar ilgu derīguma termiņu un vīzas nodevām), lai nodrošinātu, ka šiem noteikumiem ir nozīme mūsu atpakaļuzņemšanas politikā. Komisija 2018. gada janvārī nāks klajā ar attiecīgu priekšlikumu šo jautājumu risināšanai. Turklāt 2018. gada jūnijā Komisija publiskos priekšlikumu pārskatīt vīzu informācijas sistēmas (VIS) tiesisko regulējumu ar mērķi vēl vairāk uzlabot vīzu izsniegšanas procedūras, tostarp attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar datu aizsardzību, un iespējām tiesībaizsardzības iestādēm piekļūt sistēmai, kā arī paplašināt VIS izmantošanu, paredzot jaunas kategorijas un datu izmantošanu, un pilnībā izmantot sadarbspējas instrumentus. Šie divi priekšlikumi ļaus uzlabot migrācijas pārvaldību, stiprināt drošību un uzlabot kontroli uz ārējām robežām.
Integrācija
Kaut arī dalībvalstīm ir noteicošā loma integrācijas stratēģiju un politikas izstrādē, to pieredze un spējas integrācijas jomā ļoti atšķiras. Tādēļ ES ir jāuzņemas svarīga loma, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt un īstenot efektīvas integrācijas stratēģijas, apmainīties ar paraugpraksi un tādā veidā sekmēt līdzvērtīgu apstākļu radīšanu ES līmenī attiecībā uz integrāciju. ES rīcības plāna trešo valstu valstspiederīgo integrācijai īstenošana, kas aizsākās 2016. gadā, ir jau nesusi rezultātus vairākās jomās. Pie šiem rezultātiem jāmin Eiropas Integrācijas tīkla reforma: informācijas apmaiņas un savstarpējās mācīšanās pastiprināšana starp valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par integrāciju, prasmju profila rīka trešo valstu valstspiederīgajiem darbības sākšana, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt migrantu prasmju un kvalifikāciju agrīnu profilēšanu, un vēl nebijuša apmēra finansiālā atbalsta piešķiršana visiem dalībniekiem, kuri ir iesaistīti integrācijā, tai skaitā pilsoniskajai sabiedrībai.
Ar trešo valstu valstspiederīgo integrāciju mūsu sabiedrībā saistītās konkrētās problēmas saglabāsies prioritāras gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un tādēļ Komisija mudina dalībvalstis pievērst šim jautājumam pienācīgu uzmanību.
Komisija 2017. gada maijā nāca klajā ar iniciatīvu “Darba devēji par integrāciju”, lai veicinātu darba devēju centienus, kas vērsti uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju darba tirgū. Komisija turpina darbu arī, lai izveidotu partnerību ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem Eiropas līmenī, lai, pateicoties ciešākai sadarbībai, veicinātu bēgļu ātrāku un efektīvāku integrāciju Eiropas darba tirgū. Konkrēts finansiālais atbalsts sniegs šim procesam papildu atspaidu un veicinās konkrētu pasākumu izpildi dalībvalstīs.
Atzīstot vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu integrācijas procesā, Komisija strādāja arī pie tā, lai uzlabotu sadarbību ar vietējām un reģionālām pašvaldībām un sniegtu tām atbalstu, it īpaši izmantojot pilsētprogrammas partnerību migrantu un bēgļu iekļaušanai. Tas turpināsies, piemēram, pirmo reizi vadot pilsētu mācību programmu integrācijas jomā, kā arī mērķtiecīgi piešķirot finansējumu tādu pilsētu starptautisko tīklu atbalstam, kuri risina integrācijas jautājumus.
3. Nākamās darbības Eiropas programmas migrācijas jomā izpildē
Migrācija būs noteicošais jautājums ES arī nākamajos gados. Būs jāturpina iepriekšējie un pašreizējie centieni dažādajās iepriekš minētajās jomās, tostarp ārējo robežu pārvaldībā, jo migrācijas risks un nepieciešamība glābt dzīvības joprojām pastāv.
Lai Savienība pilnībā īstenotu Eiropas programmu migrācijas jomā, tai papildus un paralēli pilnīgai visu spēkā esošo noteikumu piemērošanai un sniedzot savu ieguldījumu kopīgās rīcībās un finansējumā, tagad ir jāpastiprina centieni šādās četrās prioritārās jomās: atbilstoša tiesiskā regulējuma izstrāde, lai kopējā Eiropas patvēruma sistēma būtu gatava nākotnes pārbaudījumiem, likumīgu ieceļošanas kanālu veicināšana, lai aizstātu neatbilstīgu migrāciju, atgriešanas efektivitātes paaugstināšana, lai novirzītu resursus tām personām, kam tie nepieciešami, un darbs ar prioritārajām valstīm un organizācijām, lai kopīgi labāk pārvaldītu migrāciju.
3.1. Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma
Kaut arī Savienības līdz šim veiktās darbības, reaģējot uz krīzes situāciju, tostarp ārkārtas pārcelšanas mehānisma izveide, ir nesušas taustāmus rezultātus, mēs nedrīkstam turpināt paļauties uz ad-hoc pasākumiem. Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma ir nozīmīga visaptverošas migrācijas stratēģijas sastāvdaļa, pie kuras būs jāturpina strādāt, pievēršoties visiem dažādajiem migrācijas veidiem, ja vēlamies sasniegt rezultātus.
Lai reforma būtu sekmīga, sistēmai ir jābūt noturīgai pret krīzēm. Tas nozīmē, ka neparedzētas situācijas ir jāspēj atrisināt efektīvi, valstu sistēmas ir satuvinātas un dalībvalstu savstarpējā uzticība ir padziļināta, tai skaitā, izmantojot solidaritātes mehānismu, kas paredz taisnīgu atbildības sadalījumu.
Kā priekšsēdētājs Ž. K. Junkers minēja savā 2017. gada uzrunā par stāvokli Savienībā, lai panāktu labu rezultātu saistībā ar kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu, visām pusēm būs jātuvinās viena otrai. Kamēr vien galarezultāts ir piemērots Savienībai un ir taisnīgs pret visām tās dalībvalstīm, Komisija būs atvērta kompromisam.
Kā norādījusi Eiropadome 29 — pastāv vispārēja izpratne, ka reformētajai kopējai Eiropas patvēruma sistēmai ir jānodrošina pareizais līdzsvars starp atbildību un solidaritāti un ka tai ir jāgarantē noturība pret turpmākām krīzēm. Sistēmai ir jābūt efektīvai, jāspēj izturēt migrācijas spiedienu, jālikvidē pievilcējfaktori un sekundārā kustība, ievērojot starptautiskās tiesības, jāapkaro ļaunprātīga izmantošana un jānodrošina pietiekams atbalsts visvairāk skartajām dalībvalstīm. Eiropadome vēl atgriezīsies pie šā jautājuma un tādēļ aicināja Padomi ar aktīvu Komisijas palīdzību turpināt sarunas.
Reformēta Dublinas sistēma ir vienīgais strukturālais risinājums, un tūlītējs progress, kas ļautu panākt politisku vienošanos šajā jautājumā, ir noteicošais faktors, lai pabeigtu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu. Šis ir īstais brīdis turpināt darbu pie atlikušajiem neatrisinātajiem jautājumiem un sasniegt turpmāku progresu, līdz gada beigām definējot vispārējās vienošanās aprises par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.
Paralēli sarunām par Dublinas sistēmas reformu ir jāturpina darbs pie visiem pārējiem priekšlikumiem, proti: priekšlikums pārskatīt uzņemšanas nosacījumus, patvēruma kvalifikācijas un patvēruma procedūru priekšlikumi, kā arī priekšlikums izstrādāt ES pārmitināšanas sistēmu.
Lai gan ir svarīgi, lai visas šīs savstarpēji saistītās iniciatīvas tiktu ātri pieņemtas atbilstoši kopīgai deklarācijai par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā 30 , Komisija atzinīgi vērtē labos panākumus, kas jau gūti saistībā ar priekšlikumiem reformēt Eurodac un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Komisija mudina Eiropas Parlamentu un Padomi panākt vienošanos par šiem svarīgajiem instrumentiem, kas nepieciešami kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidei, apzinoties, ka dažus aspektus var nākties grozīt, ņemot vērā vispārējo vienošanos. Šāda pieeja palīdzētu arī nodrošināt, lai sistēma, par kuru būs panākta vienošanās, varētu sākt darboties pēc iespējas ātrāk.
3.2. Likumīgu ieceļošanas kanālu veicināšana
3.2.1. Pārmitināšana
Pārmitināšana (un līdzīga veida humanitārā uzņemšana) joprojām ir nozīmīgs aizsardzības instruments. Tā ir uzskatāms apliecinājums globālai solidaritātei ar trešām valstīm un kopīgai atbildībai par personām, kam nepieciešama aizsardzība. Komisija atbalsta ANO Augstā komisāra F. Grandi aicinājumu pārmitināt vēl papildu 40 000 bēgļus no Lībijas un apkārtējām valstīm. Pārmitināšanas pasākumi ir arī daļa no mūsu ES patvēruma un migrācijas politikas. Likumīgi ieceļošanas kanāli, kas būtu alternatīva neatbilstīgai un bīstamai ceļošanai, palīdz glābt dzīvības, sekmē neatbilstīgas migrācijas samazināšanos un mazina migrācijas spiedienu uz attiecīgajām dalībvalstīm.
Pamatojoties uz intensīvo darbu pēdējo divu gadu laikā, kā arī ņemot vērā to, ka pārmitināšanas vajadzības pasaulē saglabājas rekordaugstas, proti, pārmitināšanu gaida 1,2 miljoni cilvēku, ES būtu jātiecas līdz 2019. gada oktobrim pārmitināt papildus vēl vismaz 50 000 cilvēku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija patlaban iesaka pārmitināt vismaz 50 000 cilvēku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un šim nolūkam atvēlēs EUR 500 miljonus. Šis ieteikums papildina 2017. gada 4. jūlija pārmitināšanas apņemšanās procesu, kā ietvaros līdz šim dalībvalstis ir apņēmušās pārmitināt 14 000 personu. Ar šo jauno iniciatīvu mums būtu jānodrošina pārmitināšanas turpināšana no Turcijas atbilstoši ES un Turcijas paziņojumam (kā arī lai izveidotu plānoto brīvprātīgās humanitārās uzņemšanas shēmu), no Jordānijas un Libānas, kuras ir uzņēmušas lielu skaitu bēgļu, kā arī no valstīm pie Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršruta Ziemeļāfrikā un pie Āfrikas raga, proti, Lībijas, Ēģiptes, Nigēras, Sudānas, Čadas un Etiopijas. Lielākas uzmanības pievēršana pārmitināšanai no valstīm, kas atrodas pie Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršruta, palīdzēs atbalstīt arī ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos pagaidu mehānismu ārkārtas evakuācijai no Lībijas. Saistības būtu jāuzņemas līdz oktobra beigām.
Tomēr ES ir jāaizstāj ad-hoc shēmas ar stabilu regulējumu. Komisija 2016. gada jūlijā ierosināja izveidot Savienības pārmitināšanas sistēmu ar mērķi radīt stabilu sistēmu drošiem un likumīgiem ieceļošanas kanāliem, lai personām ārpus ES būtu iespējams saņemt starptautisku aizsardzību. Šis priekšlikums būtu jāpieņem pēc iespējas drīzāk, ja vēlamies veidot visaptverošu un ilgtspējīgu ES migrācijas politiku.
Vienlaikus dalībvalstīm būtu jāturpina pilnībā izmantot citus pieejamos likumīgos ieceļošanas kanālus attiecībā uz personām, kam nepieciešama aizsardzība. Dalībvalstis īpaši tiek mudinātas meklēt risinājumus, kā izveidot no privātiem līdzekļiem uzturētas shēmas, kas nodrošinātu, ka to personu, kam nepieciešama aizsardzība, izmitināšanas un integrācijas atbalstu, tostarp ar to saistītās izmaksas, segtu pilsoniskās sabiedrības organizāciju privātās grupas. Lai veicinātu šos centienus un turpinātu meklēt iespējas, kā pilnveidot šīs shēmas ES, Komisija aicina Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO) koordinēt ar ieinteresētajām dalībvalstīm izmēģinājuma projektu 31 attiecībā uz shēmām, ko finansē no privātiem līdzekļiem, un sadarbībā ar dalībvalstīm iesaistīt dažādas atbilstošas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, starptautiskās organizācijas un potenciālos privātos līdzekļu devējus.
3.2.2. Izmēģinājuma projekti likumīgās migrācijas jomā
Lai būtu iespējams sasniegt konkrētus rezultātus, ņemot vērā mūsu pašreizējās un nākotnes sociāli ekonomiskās vajadzības, likumīgās migrācijas kanālu jautājumam ir jākļūst par daudz svarīgāku sastāvdaļu mūsu sadarbībā ar trešām valstīm. Likumīgā migrācija jau tagad veido ievērojamu daļu no migrācijas plūsmas uz ES. Uzlabota un pielāgota sadarbība ar trešām izcelsmes un migrantu tranzīta valstīm likumīgas migrācijas jomā var palīdzēt mazināt neatbilstīgu migrāciju, sniedzot drošas un likumīgas alternatīvas personām, kuras vēlas migrēt, tā var palīdzēt novērst darba roku trūkumu dažos ES dalībvalstu darba tirgus sektoros, vienlaikus sekmējot sadarbību tādos jautājumos kā neatbilstīgas migrācijas novēršana un neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšana un atgriešana.
Tādēļ, pilnībā ievērojot Līgumos noteiktās dalībvalstu kompetences, Komisija ir gatava 2018. gadā koordinēt izmēģinājuma projektus ar trešām valstīm, kā arī sniegt finansiālu atbalstu gadījumā, ja dalībvalstis apņemtos uzņemt noteiktu skaitu migrantu, kas ierodas, izmantojot likumīgus kanālus, cita starpā, it īpaši ekonomisku apsvērumu vadīti. Sākumā šādus izmēģinājuma projektus varētu īstenot ar dažām atlasītām trešām valstīm atkarībā no partnerattiecību kvalitātes migrācijas pārvaldības jomā, kā arī no konkrētas sadarbības pakāpes neatbilstīgo plūsmu apkarošanas un neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanas jomā. Šajā procesā ir svarīgi sekmēt privātā sektora iesaisti, it īpaši piesaistot ekonomiskās un sociālās ieinteresētās personas. Lai noteiktu ES darba tirgu vajadzības, esošos trūkumus, kā arī izvērtētu, kā migrācija var palīdzēt atrisināt šos trūkumus un nodrošināt efektīvāku integrāciju darba tirgū, būtiska nozīme ir publiskai un privātai partnerībai, kura ļoti efektīvi darbojas integrācijas jomā.
3.3. Efektīvāka atgriešanas politika
Saskaņā ar dalībvalstu sniegtajiem statistikas datiem 2016. gadā Eiropas Savienībā nelikumīgi uzturējās gandrīz 1 miljons trešo valstu valstspiederīgo, no kuriem šajā gadā vien ES bija jāpamet gandrīz 500 000. Ņemot vērā, ka 2015. un 2016. gadā vien tika saņemti 2,6 miljoni lūgumu piešķirt patvērumu un ka 2016. gadā pirmās instances pozitīvu lēmumu rādītājs ir 57 % (2017. gada pirmajā ceturksnī 50 %), tuvākajā nākotnē vairāk nekā 1,5 miljoniem cilvēku var nākties atgriezties.
Tā kā tiek atgriezti tikai 36 % neatbilstīgo migrantu, ir skaidrs, ka mums ir jāstrādā labāk. Tikai ieviešot efektīvu sistēmu tādu personu atgriešanai, kurām nav tiesību palikt, Eiropa varēs apliecināt savu solidaritāti ar bēgļiem, kuriem tiešām ir nepieciešama aizsardzība.
Reāla personu atgriešana arī būtu spēcīgs signāls nemaz nedomāt par bīstamo neatbilstīgo ceļu uz Eiropas Savienību. Spēkā esošajos ES tiesību aktos 32 jau ir paredzēts kopējs noteikumu kopums, kas valstu atgriešanas sistēmām ir jāievēro un jāīsteno.
Ņemot vērā pašreizējo neapmierinošo situāciju, tagad ir svarīgi, lai dalībvalstis un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ar Komisijas atbalstu veiktu papildu pasākumus un nodrošinātu personu praktisku atgriešanu. To nevar sasniegt, nerīkojoties kopīgi un sistemātiski un nepastiprinot sadarbību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka tās pilda savas saistības uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, pamatojoties uz partnerattiecību sistēmu, Valetas procesa turpināšanu un, ja nepieciešams, izmantojot jebkuru citu politisku iespēju.
ES atgriešanas pārvaldības pastiprināšana, pateicoties Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbam
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir pilnvarota organizēt, koordinēt un veikt atgriešanas operācijas un nodrošināt atgriešanu, kā arī sniegt dalībvalstīm nepieciešamo palīdzību šādu operāciju organizēšanā ES līmenī. Lai to paveiktu, aģentūrai ir jāpaātrina pāreja no pieejas, kas balstīta uz pieprasījumiem un paredz, ka aģentūra rīkojas tikai tad, ja to lūdz viena vai vairākas dalībvalstis, uz proaktīvu pieeju atgriešanas pārvaldībai, kas savukārt paredz, ka aģentūra uzņemas vadošo lomu visas ES un tās dalībvalstu interesēs. Lai īstenotu šīs pilnvaras, aģentūras pašreizējā atgriešanas struktūrvienība būtu jāpārveido par specializētu un resursu un personāla ziņā pienācīgi nodrošinātu atgriešanas departamentu aģentūrā. Šādam departamentam ir jāuzņemas vadība attiecībā uz visiem pasākumiem un instrumentiem, kas paredzēti regulā par Eiropas Robežu un krasta apsardzi. Aģentūrai ir jāizstrādā darba plāni, līdz 2018. gada vidum nosakot katrai valstij konkrētus atgriešanas plānus atbilstoši katras valsts atgriešanas vajadzībām un prioritātēm, galveno uzmanību pievēršot tām trešām valstīm, ar kurām ir noslēgtas vienošanās par atpakaļuzņemšanu, lai uzlabotu rezultātus. Vajadzības gadījumā aģentūra var apsvērt operatīvu pārstāvniecību izveidi nozīmīgākajās dalībvalstīs.
Tāpat aģentūrai vajadzētu īstenot izmēģinājuma projektus, lai izstrādātu un pārbaudītu inovatīvus risinājumus kopīgai atgriešanas pārvaldībai, piemēram, izveidojot mehānismu spēju sadalīšanai starp dalībvalstīm (tostarp nodrošināt kopīgu projektu izstrādes vadību un rīkot iepirkumus, kopīgi sadalīt slēdzamos līgumus pa valstīm (arī par komerciālo avioreisu izmantošanu), sadalīt aizturēšanas spējas un kopīgi pārvaldīt aizturēšanas centrus, nodrošināt kopīgu konsulāro atbalstu).
Dalībvalstu rīcība
Jāpiebilst, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbs būs sekmīgs tikai tad, ja to papildinās lielāki centieni no dalībvalstu puses. Dalībvalstīm būtu jāturpina īstenot ieteikumu un Atjaunināto rīcības plānu par atgriešanu, pilnībā piemērojot spēkā esošajos tiesību aktos paredzēto elastību. Tām būtu jāpilnveido savas valsts atgriešanas sistēmas par labu atgriešanas pasākumu operatīvai integrācijai ES līmenī, ko organizē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, it īpaši sniedzot informāciju par valsts atgriešanas operāciju provizoriskiem plāniem, tostarp par atgriežamo personu skaitu un trešām valstīm, kurās personas tiek regulāri atgrieztas.
Ar ES aģentūru koordinētu atbalstu dalībvalstīm, kuras atrodas pie ārējās robežas, būtu arī pilnībā jāīsteno viss operatīvais potenciāls, ko sniedz karsto punktu pieeja, lai nodrošinātu atgriešanas operāciju ātrāku un efektīvāku norisi, it īpaši brīžos, kad neatbilstīgi ieceļojošo personu skaits strauji palielinās. Tas var nozīmēt, ka tiks noteikti tādi pasākumi, kas nepieciešami, lai ātri atsijātu tādas personas, kurām acīmredzami nav nepieciešama aizsardzība vai kuru lūgumi ir nepieņemami, un tos papildinās ar efektīviem līdzekļiem, lai nodrošinātu šādu personu ātru atgriešanu.
2018. gada laikā būtu jāturpina Komisijas vadītās integrētas atgriešanas pārvaldības lietotnes (IRMA) izstrāde un tās integrācija Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un dalībvalstu atgriešanas pārvaldības darba kārtībā.
Izmantojot regulāru ziņošanu, Komisija izvērtēs paveikto. Komisija strādās kopā ar dalībvalstīm, lai sekotu līdzi progresam atgriešanas jomā, dalītos ar informāciju par tendencēm neatbilstīgas migrācijas jomā, kā arī regulāri sniegs atgriezenisko saikni par atgriešanas sistēmu darbības rezultātiem visā ES, izvērtējot gan dalībvalstu, gan Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras paveikto.
Ja sadrumstalotība un galvenais — neapmierinoši atgriešanas rādītāji — turpināsies, var nākties apsvērt dziļāku konverģenci. Tā varētu attiekties uz atgriešanas procesa visu aspektu standartizēšanu, sākot no identifikācijas/aizturēšanas līdz atgriešanas izpildei, noteikumu tuvināšanu par riskiem saistībā ar aizbēgšanu, aizturēšanas iemesliem, kā arī noteikumu tuvināšanu attiecībā uz ieceļošanas lieguma noteikšanu, patvēruma procedūru lielākas saskaņotības apsvēršanu, dalībvalstu atgriešanas lēmumu īstenošanas veicināšanu, lai tie būtu spēkā visā ES, un kopīgas atbildības noteikšanu par to izpildi starp dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru.
3.4. Ārējā dimensija: partnerības satvars migrācijas jomā
Kopš Eiropas programmas migrācijas jomā pieņemšanas ES ir strādājusi pie dažādu visaptverošas ārējās migrācijas politikas elementu izstrādes, papildinot mūsu paplašināto ārējo un attīstības iesaistīšanos. ES un dalībvalstīm būtu jāturpina šis kopīgais darbs un sistemātiski jākoordinē savas darbības, izmantojot partnerības satvara un Valetas procesa nodrošinātās platformas, lai konsolidētu progresu ceļā uz migrācijas plūsmu pārvaldību kopīgi ar izcelsmes un tranzīta valstīm.
Laikposmā kopš partnerības satvara īstenošanas, kas aizsākās vairāk nekā pirms gada, ir gūts apliecinājums tam, ka šāda pieeja ir sekmējusi partnervalstu rīcību sākt savu migrācijas pārvaldības sistēmu reformu un efektīvāk apkarot kontrabandu, savukārt rezultāti saistībā ar sadarbību atgriešanas jomā pagaidām vēl nav līdz galam apmierinoši. Lai to mainītu, jāpieliek papildu ieguldījumi vairākās jomās.
Būtu papildus jāstiprina ES Trasta fonda Āfrikai resursi un jo īpaši tā Ziemeļāfrikas atzaram pieejamie resursi, dalībvalstīm piešķirot papildu finansējumu. Tā kā ES Trasta fonds Āfrikai pārtrauks darboties 2020. gadā, kontekstā ar apspriedēm par nākamo Savienības daudzgadu finanšu shēmu būtu jāapsver piemērotākais risinājums tam, kā nodrošināt efektīvu finansējumu ārējai migrācijas politikai. Tāpat jāturpina sniegt atbalsts KDAP misiju resursiem, tostarp piešķirot nepieciešamos resursus trūkumu novēršanai.
Lai sasniegtu labākus rezultātus atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā, ir sistemātiskāk un efektīvāk jāvēršas pret galveno trešo izcelsmes valstu nevēlēšanos sadarboties, mobilizējot visus pieejamos stimulus un ietekmes līdzekļus gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Tas paredz paplašināt to ES politikas virzienu loku, kas pastiprina šos centienus, piemēram, piedāvājot likumīgus ieceļošanas kanālus likumīgai migrācijai, īstenojot izmēģinājuma projektus ES līmenī vai pastiprinot atbalstu reintegrācijai. Paralēli oficiālajām sarunām Eiropas Savienība turpinās īstenot neoficiālus risinājumus, piemēram, standarta operāciju procedūras. Gadījumos, kad trešās valstis ilgstoši nesadarbojas, kā papildu ietekmes līdzekli var izmantot dalībvalstu vīzu pasākumus, vajadzības gadījumā, ievērojot spēkā esošos vīzu noteikumus, pēc dalībvalstu iniciatīvas tās nolemj saskaņoti reaģēt, veicot vīzu pasākumus.
Rīcība, reaģējot uz pieaugošo migrācijas spiedienu Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā, ir kļuvusi par centrālo jautājumu arī partnerības satvarā. Turpinās darbs, lai nodrošinātu 2017. gada janvāra kopīgajā paziņojumā par migrāciju Vidusjūras centrālās daļas maršrutā izklāstītās stratēģijas efektīvu izpildes uzraudzību un 2017. gada februāra Maltas deklarācijas un Komisijas 2017. gada jūlija rīcības plānā 33 uzskaitīto darbību izpildes kontroli. Pateicoties tādām daudzpusējām iniciatīvām kā Vidusjūras reģiona kontaktgrupa un 28. augusta sanāksme Parīzē, ir izdevies pastiprināt darbu, lai atjaunotu kontroli pār migrācijas plūsmām šajā maršrutā.
Lai nostiprinātu līdz šim sasniegtos rezultātus, ES turpinās pastiprināt visas nepieciešamās iniciatīvas, lai palīdzētu Lībijā nonākušajiem migrantiem, galveno uzmanību pievēršot viņu visneatliekamākajām vajadzībām, īpaši pievēršoties smagajiem apstākļiem migrantu aizturēšanas centros, jo īpaši veicot šādus pasākumus:
·pastiprināt ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja un Starptautiskās Migrācijas organizācijas darbu migrantu aizsardzības un palīdzības sniegšanas jomā; uzlabot dzīves apstākļus personām, kas atrodas aizturēšanas centros; uzlabot visneaizsargātāko migrantu piekļuvi aizsardzībai; veicināt alternatīvas aizturēšanai, tostarp izveidojot speciālas izmitināšanas vietas neaizsargātām personām;
·izstrādāt jaunus projektus ES Trasta fonda Āfrikai darbības ietvaros, kas būtu vērsti uz vietējām pašvaldībām un veicinātu sociāli ekonomiskās iespējas vietējām kopienām;
·pastiprināt darbu, lai pakāpeniski samazinātu to migrantu skaitu, kuri ir nonākuši Lībijā, paātrinot darbu ar Starptautisko Migrācijas organizāciju atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās jomā, kā arī ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju, atbalstot plānus, kas paredz izveidot pagaidu evakuācijas mehānismu;
·stiprināt Lībijas iestāžu spējas kontrolēt valsts dienvidu robežu un pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm.
Šajā kontekstā ES turpinās atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas darbu saistībā ar politiska risinājuma meklēšanu Lībijā, jo tikai stabilitāte un miers var radīt ilgtermiņa nosacījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu migrācijas plūsmu ilgtspējīgu pārvaldību.
Abidžanā drīzumā gaidāmais Āfrikas Savienības un ES samits būs izdevīgs brīdis, lai kopā ar Āfrikas partneriem izvērtētu kopīgās problēmas, tai skaitā migrācijas jomā, kā arī lai stiprinātu mūsu ilggadīgās partnerattiecības neskaitāmās jomās un īpaši pievērstos jautājumam par jauniešiem.
Darbs partnerības satvara kontekstā būs izšķirīgs pienesums sarunām pasaules mērogā, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2016. gada septembrī pieņemto Ņujorkas deklarāciju. ES strādās, cieši saskaņojot savu rīcību ar dalībvalstīm, un liks lietā visu savu politisko un diplomātisko ietekmi, lai panāktu vērienīgu ANO iniciatīvu “Global Compact” attiecībā uz drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un kopā ar izmēģinājuma valstīm izstrādātu iniciatīvu “Global Compact” bēgļiem un visaptverošu rīcības satvaru bēgļu jomā.
4. Nobeigums
Ar 2015. gadā pieņemto Eiropas programmu migrācijas jomā tika radīta sistēma migrācijas pārvaldības uzlabošanai visos tās aspektos. Tā noteica Savienības rīcību krīzes situācijā un nodrošināja stabilu satvaru strukturālām izmaiņām, kas nepieciešamas mūsu migrācijas un patvēruma sistēmās.
Komisija uzskata, ka pastāvīga pārraudzība un ziņošana ir iedarbīgs veids, kā stimulēt rezultātu sasniegšanu. Lai pastiprinātu šo pieeju, Komisija regulāri sagatavos konsolidētu ziņojumu par paveikto, pievēršoties visām dimensijām Eiropas programmas migrācijas jomā.
Ja neizmantosim iespēju, ko sniedz tagad paveiktie stabilizācijas pasākumi, mēs varam apdraudēt līdz šim sasniegto un riskējam iestrēgt pastāvīgā krīzes pārvarēšanas situācijā. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai mēs visi divkāršotu kopīgos centienus nodrošināt stabilāku pamatu nākotnei.
Eiropadomes ārkārtas sanāksme 2015. gada 23. aprīlī.
Eiropas programma migrācijas jomā, COM(2015) 240 final (2015. gada 13. maijs).
Eiropadomes locekļu Maltas deklarācija par migrācijas ārējiem aspektiem: pievērsties Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutam: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-3091_lv.htm .
Komisijas 2016. gada 10. februāra paziņojumā par pašreizējo situāciju saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanu (COM (2016) 85 final) ir uzskaitīti visi nekavējoties veiktie pasākumi, lai atgūtu kontroli.
Laikposmā no 2016. gada 21. marta līdz 2017. gada 17. septembrim neatbilstīgas šķērsošanas gadījumu skaits bija vidēji 78 gadījumi dienā.
Līdz 20. septembrim no Turcijas uz Eiropas Savienību jau ir pārmitināti vairāk nekā 9700 sīriešu.
2014.–2020. gadā.
Skaits, ko dalībvalstis norādījušas savos īstenošanas ziņojumos par 2014.–2016. gadu.
Padomes 2015. gada 20. jūlija sanāksmes dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi; sk. šeit: http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11130-2015-INIT/lv/pdf.
COM(2016) 385 final, 2016 gada 7. jūnijs.
Komisija regulāri ziņo par progresu saistībā ar partnerības satvara pieejas īstenošanu; sk. jaunāko ziņojumu COM (2017) 471 final, 2017. gada 6. septembris.
http://www.un.org/esa/ffd/publications/aaaa-outcome.html.
Kopīgais Eiropola un Interpola ziņojums, 2016. gada maijs. Saskaņā ar aplēsēm 2015. gadā migrantu kontrabandas apgrozījums bija USD 5–6 miljardi, kas to padara par vienu no galvenajām peļņu nesošajām nodarbēm organizētās noziedzības grupām Eiropā.
COM(2015) 285 final, 2015. gada 27. maijs.
SWD(2017) 117 final.
2017. gada pirmajā pusē tika apcietināta un notiesāta 101 persona; tika konfiscēti un nodoti glabāšanā 66 transportlīdzekļi un 8 motocikli; tika apcietinātas 79 personas par noziegumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību.
Operācija “Sophia” un EUBAM Libya, kā arī misijas Sāhelas reģionā: ES KDAP misija Nigērā, ES KDAP misija Mali un EUTM Mali.
Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).
http://www.infomigrants.net/.
Tajā potenciālajiem migrantiem ir pieejama informācija par likumīgiem veidiem, kā doties uz Eiropu, kā arī par riskiem un sekām, ieceļojot ES vai uzturoties tajā neatbilstīgi: http://ec.europa.eu/immigration/.
Rādītājs ietver atgriešanu uz trešām valstīm, kā arī neatbilstīgo migrantu atpakaļnosūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu, pamatojoties uz divpusējiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem saskaņā ar 6. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
Sk. paziņojumu par efektīvāku atgriešanas politiku ES — Atjaunināts rīcības plāns; COM(2017) 200 final, 2017. gada 2. marts.
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) Nr. 2016/344 (2016. gada 9. marts) par Eiropas platformas izveidi sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu (OV L 65, 11.3.2016., 12. lpp.).
Starptautiskās Migrācijas organizācijas dati, http://missingmigrants.iom.int/region/mediterranean.
COM(2017)211 final, 2017. gada 12. aprīlis.
http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10085-2017-INIT/en/pdf.
1) migrācijas pamatcēloņu novēršana (ES ārējā darbība); 2) ātra un visaptveroša identifikācija un reģistrācija; 3) atbilstošas uzņemšanas nodrošināšana ES; 4) ātras un efektīvas piekļuves statusa noteikšanas procedūrām nodrošināšana un procesuālo garantiju īstenošana; 5) ilgtspējīgu risinājumu nodrošināšana un 6) transversālas darbības (bērna interešu ievērošana, kā arī datu, pētniecības, apmācības un finansējuma efektīvāka izmantošana).
Likumīgās migrācijas atbilstības pārbaude, sk.:
http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/docs/2016_home_199_fitnesscheck_legal_migration_en.pdf
.
Eiropadomes 2017. gada 22.-23. jūnija sanāksmes secinājumi: http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/06/23-euco-conclusions/.
Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas Kopīgā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā: https://ec.europa.eu/commission/publications/joint-declaration-eus-legislative-priorities-2017_lv .
Tas tiks īstenots paralēli Komisijas nesen sāktajam pētījumam par sponsorēšanas shēmu — kā iespējama droša ieceļošanas kanāla uzņemšanai ES — realizējamību un to papildu vērtību.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
SEC(2017), 2017. gada 4. jūlijs.