EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.9.2017
COM(2017) 470 draft
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI
Septītais ziņojums par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā gūto progresu
Ievads
Šā septītā ziņojuma 1 pārskata periodā ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumam 2 joprojām bija izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu to, ka migrācijas problēmu Vidusjūras austrumdaļā ES un Turcija varētu atrisināt efektīvi un kopīgi.
Lai gan katru dienu ieceļojošo personu skaits nedaudz palielinājās salīdzinājumā ar laikposmu pirms vasaras, neatbilstīgas šķērsošanas gadījumu skaits ir saglabājies neliels, proti, vidēji 93 gadījumi dienā kopš sestā ziņojuma. Kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir arī ievērojami samazinājies Egejas jūrā noslīkušo skaits. Caur Grieķijas un Turcijas sauszemes robežu ieceļojošo personu skaits arī ir saglabājies zemā līmenī.
Pārmitināšana pastāvīgi ir virzījusies uz priekšu — gandrīz 9 000 sīriešu jau ir pārmitināti no Turcijas uz ES. Turpinājās arī virzība uz priekšu gan projektu apstiprināšanā, gan izmaksāšanā saistībā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā (“mehānisms”). Pašlaik no 2016.–2017. gadam atvēlētajiem EUR 3 miljardiem līgumi ir parakstīti 48 projektiem par kopējo summu EUR 1,664 miljardi (palielinājums no EUR 1,572 miljardiem), un izmaksātā summa ir sasniegusi EUR 838 miljonus (palielinājums no EUR 811 miljoniem).
Tomēr iepriekšējos ziņojumos konstatētās nepilnības joprojām nav novērstas. Jo īpaši atgriešanas no Grieķijas salām uz Turciju temps nav uzlabojies. Atgriezto personu skaits joprojām ir ievērojami mazāks nekā ieceļojošo personu skaits, kas tādējādi arvien palielina spiedienu uz karstajiem punktiem salās.
ES un Turcijas augsta līmeņa politiskā dialoga sanāksmē 2017. gada 25. jūlijā abas puses atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos īstenot ES un Turcijas paziņojumu.
ES joprojām ir apņēmības pilna turpināt pilnīgi un nediskriminējoši īstenot ES un Turcijas paziņojumu visos tā aspektos un attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā to noteikusi Eiropadome savos 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos 3 .
1.Pašreizējā situācija
Kopš sestā ziņojuma kopējais to cilvēku skaits, kas no Turcijas ieceļojuši Grieķijas salās, ir 7 807 (no 2017. gada 9. jūnija līdz 2017. gada 31. augustam) — vidēji 93 personas dienā. Lai gan dienā ieceļojušo personu skaits ir lielāks nekā laikposmā pirms vasaras, tas joprojām ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar skaitu mēnesī pirms paziņojuma pieņemšanas. Kopš ES un Turcijas paziņojuma pieņemšanas sākuma Egejas jūrā ir reģistrēti 113 personu nāves vai pazušanas gadījumi 4 . 1 150 personas gāja bojā vai pazuda gada laikā, pirms tika pieņemts paziņojums.
[Dati attiecas uz laiku līdz 31.8.2017. par 35. nedēļu.]
Turcijas iestāžu prioritāte joprojām bija krietni vairāk par trim miljoniem Sīrijas 5 , Irākas un citu valstu bēgļu izmitināšana, kuru pienācīga uzņemšana un dzīves apstākļu nodrošināšana prasa milzu pūles.
Labāka koordinēšana un sadarbība
ES koordinators turpina cieši sadarboties ar visiem attiecīgajiem partneriem, lai nodrošinātu paziņojuma un kopīgā rīcības plāna saistībā ar ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu 6 izpildes uzraudzību. Kopīgais rīcības plāns balstās uz Grieķijas nepārtrauktiem centieniem ar visu dalībvalstu operatīvu atbalstu nodrošināt tā īstenošanu. Kopš iepriekšējā ziņojuma Komisija ir atbalstījusi Grieķijas iestādes tādās jomās kā drošības un drošuma koordinēšana un pārvaldība uz salām; salu uzņemšanas centru modernizācija un dzīves apstākļu uzlabošana; regulārajā patvēruma procesā iesaistīto migrantu, tostarp neaizsargātu grupu, pārvietošanas uz īpašiem centriem kontinentālajā daļā paātrināšana; vajadzīgo procedūru ieviešana, kas ļauj samazināt neizskatīto otrās instances lietu skaitu patvēruma pieteikumu izskatīšanas procesā, nosakot, ka prioritāte ir to patvēruma meklētāju pieteikumiem, kuri atrodas uz salām; kā arī pirmsizraidīšanas un aizturēšanas spēju palielināšana karsto punktu salās nolūkā palielināt atgriešanas tempu. Īpaša prioritāte joprojām tika noteikta arī pasākumiem, kuri bija vērsti uz neaizsargātāko grupu praktisku aizsardzību, piemēram, atkārtoti norādot uz nepieciešamību iecelt bērnu aizsardzības speciālistus uzņemšanas centros, tostarp visos karstajos punktos, kur dots patvērums bērniem.
Lai efektīvi īstenotu ES un Turcijas paziņojumu, ir nepieciešami visu dalībvalstu pastāvīgi centieni steidzami reaģēt uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un Eiropas Robežu un krasta apsardzes noteiktajām vajadzībām. Pie šādas reakcijas būtu jāmin ekspertu norīkošana uz pietiekami ilgu laiku atbilstoši sniegtajām instrukcijām, jo īpaši attiecībā uz patvēruma ekspertu, tostarp ekspertu, kas var novērtēt personu neaizsargātības līmeni, norīkošanu karsto punktu salās.
Tomēr darbinieku trūkums, uz ko tika norādīts iepriekšējos ziņojumos, joprojām nav pilnībā novērsts.
Līdz 4. septembrim Eiropas Patvēruma atbalsta birojs bija Grieķijā izvietojis 98 tulkus un 96 dalībvalstu ekspertus (visus izvietoja karstajos punktos), no kuriem 84 bija patvēruma lietu izskatītāji. Tas nozīmē, ka pašlaik trūkst 54 ekspertu. Eiropas Robežu un krasta apsardze ir izvietojusi 888 amatpersonas kopīgās operācijas “Poseidon” ietvaros, tostarp 35 amatpersonas atpakaļuzņemšanas procesa atbalstam paziņojuma īstenošanas ietvaros. Atpakaļuzņemšanas mehānismam saistībā ar ES un Turcijas paziņojumu septembrī trūkst 11 ekspertu, bet oktobrī — 13 ekspertu.
Dalībvalstu norīkoto un Eiropola apmācīto amatpersonu rezerves sarakstā ir 278 personas. Šīs amatpersonas tiek izvietotas uz trim mēnešiem rotācijas kārtībā piecos karstajos punktos Grieķijā un četros karstajos punktos Itālijā, kur tās veic sekundārās drošības pārbaudes. 10 pieaicinātās amatpersonas pašlaik ir izvietotas Grieķijas karstajos punktos, un 2 Eiropola amatpersonas ir izvietotas Eiropas reģionālajā darba grupā Pirejā, kur tās veic ar koordināciju saistītus uzdevumus.
Eiropas reģionālā darba grupa ir svarīgs koordinācijas forums, kas savieno jūras un sauszemes operācijas un nodrošina informācijas plūsmu starp valstu ieinteresētajām personām un ES aģentūrām. Pēc tam, kad kopš aprīļa tā bija pastiprināti centusies risināt transversālus jautājumus karstajos punktos, Eiropas reģionālā darba grupa sāka aicināt Grieķijas iestādes apmeklēt tās sanāksmes, kas tiek rīkotas reizi divās nedēļās.
Eiropas Robežu un krasta apsardze turpināja sadarbību ar NATO, kā arī ar Grieķijas un Turcijas krasta apsardzes dienestiem. Turcijas krasta apsardzes dienests turpināja aktīvi patrulēt, kā arī liedza nelikumīgi pamest Turcijas teritoriju.
Informatīvie pasākumi
Balstoties uz pašreizējiem projektiem Hijā un Lesbā, jaunizveidotie informācijas kioski Samā un Kosā sākuši informēt migrantus un patvēruma meklētājus par viņu tiesībām, pienākumiem un pieejamajiem risinājumiem, tostarp par patvēruma iegūšanu vai atgriešanos. Komisija, uzsverot šādu informācijas kiosku nepieciešamību, ir mudinājusi Grieķijas Uzņemšanas un identifikācijas dienestu izveidot tos visos karstajos punktos.
|
Galvenie uzdevumi un turpmākie pasākumi ·Dalībvalstis nekavējoties dara pieejamus darbiniekus, kas nepieciešami Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un Eiropas Robežu un krasta apsardzei. ·Būtu jāturpina pūliņi, lai īstenotu pasākumus, kas paredzēti kopīgajā rīcības plānā saistībā ar ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu. |
2.Visu neatbilstīgi jaunieceļojušo migrantu atgriešana no Grieķijas uz Turciju
Paziņojumā ir paredzēts atgriezt visus neatbilstīgi jaunieceļojušos migrantus un patvēruma meklētājus, kuru pieteikumi ir atzīti par nepieņemamiem vai nepamatotiem un kuri Grieķijas salās ir ieradušies no Turcijas pēc 2016. gada 20. marta. Šie pasākumi tiek veikti pilnīgā saskaņā ar prasībām, kas paredzētas ES un starptautiskajās tiesībās, un pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu 7 .
Pašreizējā situācija
Kopš iepriekšējā ziņojuma datuma līdz 2017. gada 4. septembrim saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu ir atgrieztas 97 personas, kas Grieķijā ieceļoja caur Turciju, tostarp 11 sīrieši. Citu tautību pārstāvji bija no šādām valstīm: Alžīrijas (30), Pakistānas (27), Bangladešas (5), Irākas (4), Marokas (3), Kamerūnas (2), Haiti (2), Irānas (2), Nigērijas (2), Senegālas (2), Libānas (1), Afganistānas (1), Ēģiptes (1), Kongo (1), Gambijas (1), Kotdivuāras (1) un Zimbabves (1). Kopš ES un Turcijas paziņojuma datuma uz Turciju kopumā ir atgriezti 1 896 migranti 8 .
No Grieķijas salām uz Turciju atgriezto personu skaits joprojām ir ievērojami mazāks nekā ieradušos personu skaits, kas tādējādi arvien palielina spiedienu uz karstajiem punktiem salās. To izraisa lielais uzkrāto neizskatīto otrās instances lietu skaits patvēruma pieteikumu izskatīšanas procesā Grieķijas salās apvienojumā ar nepietiekamām pirmsatgriešanas un aizturēšanas spējām, jo īpaši Hijā un Samā. Pirmsizraidīšanas aizturēšanas spējas Lesbā un Kosā ir uzlabojušās. Tas, ka trūkst aktuālas informācijas par patvēruma vietu piešķiršanu, apgrūtina to migrantu identificēšanu un aizturēšanu, attiecībā uz kuriem ir izdots negatīvs otrās instances lēmums par patvēruma pieteikuma noraidījumu. Tādēļ steidzami ir nepieciešams reģistrēt migrantus, kas uzturas oficiālajos mitekļos salās, kā arī regulāri jāpārrauga migrantu uzturēšanās un patvēruma pieteikuma statuss.
Kopš iepriekšējā ziņojuma ar Brīvprātīgas atgriešanās atbalstīšanas un reintegrācijas programmas finansiālu un/vai nefinansiālu atbalstu uz savām izcelsmes valstīm no salām brīvprātīgi ir atgriezušies 372 migranti (kā arī 929 no kontinentālās daļas). Attiecīgi kopējais migrantu skaits, kuri ir izmantojuši programmu kopš tās darbības uzsākšanas 2016. gadā, ir sasniedzis aptuveni 10 029. Grieķijai būtu jāveic pasākumi, lai pilnībā izmantotu ES finansētās kopīgās atgriešanas programmas un piedalītos tajās (jo īpaši Eiropas Reintegrācijas tīkla programmā) un lai ar šīs programmas palīdzību veicinātu savas spējas, cieši un aktīvi sadarbojoties ar galvenajām īstenošanas aģentūrām un maksimāli izmantojot pieejamo atbalstu. Starptautiskā Migrācijas organizācija turpināja pastāvīgi darboties piecās karsto punktu salās, iepazīstinot ar Brīvprātīgas atgriešanās atbalstīšanas un reintegrācijas programmu un sniedzot individuālas konsultācijas.
Līdz šim 9 57 atgrieztās personas, kuru izcelsme nav Sīrijā, ir iesniegušas pieteikumus Turcijas iestādēm starptautiskās aizsardzības saņemšanai: 2 personām ir piešķirts bēgļa statuss, 39 personas gaida lēmumu, 9 personas ir saņēmušas negatīvu lēmumu 10 . 831 persona ir atgriezta to izcelsmes valstīs. Līdz šim visiem atgrieztajiem sīriešiem tika veikta iepriekšējā reģistrācija pagaidu aizsardzībai, izņemot 16 no viņiem, kas nolēma brīvprātīgi atgriezties Sīrijā; 19 sīrieši izvēlējās palikt Turcijas iestāžu nodrošinātajās telpās, savukārt 177 no tiem izvēlējās dzīvot ārpus centra.
Juridiskie pasākumi
Attiecībā uz lietu izskatīšanu Grieķijas salās, kopējais Grieķijas Patvēruma dienesta līdz šim pieņemto negatīvo 5 225 pirmās instances lēmumu pārsūdzību skaits 11 saistībā ar pieņemamību un lietas būtību ir 4 160 12 . No minētajām 4 160 pārsūdzības lietām otrās instances lēmums ir pieņemts attiecībā uz 2 398 lietām jeb 58 % lietu. Līdz šim no 556 pārsūdzības lēmumiem par pieņemamību 135 otrās instances pārsūdzības lēmumos ir apstiprināti pirmajā instancē pieņemtie lēmumi par nepieņemamību, savukārt 421 otrās instances pārsūdzības lēmumā tika atcelti pirmajā instancē pieņemtie lēmumi par nepieņemamību 13 . Attiecībā uz 1 590 pārsūdzības lēmumiem par lietas būtību 1 560 otrās instances lēmumos tika apstiprināti pirmās instances negatīvie lēmumi un 17 gadījumos 14 šādi negatīvie lēmumi atcelti. Turklāt 13 gadījumos tika piešķirta alternatīvā aizsardzība. Pārskata periodā 252 pārsūdzības lietas tika izbeigtas, atsaucoties uz citu pamatojumu, nevis uz lēmumu par pārsūdzības būtību, proti, tiešu vai netiešu neanulētu atsaukšanu.
Pārsūdzības komiteju 15 un ziņotāju 16 , kuri palīdz apkopot lietā esošos faktus, pārsūdzības iesniedzēja argumentus un informāciju par viņa izcelsmes valsti, skaits kopš iepriekšējā ziņojuma nav mainījies. Grieķijas Pārsūdzības iestāde turpina uzlabot savu darba organizāciju, piemēram, uzlabojot lietu prioritātes noteikšanu, pamatojoties uz patvēruma vietu sarakstu, ko sniedz Grieķijas Reģistrācijas un identifikācijas dienests salās, vai turpinot ieviest pastāvīgu IT rīku, ar kura palīdzību plāno apmeklējumu laikus un kurš varētu atvieglot iespēju izmantot specializētas komitejas atkarībā no lietā izskatāmās personas izcelsmes valsts. Papildus tam, lai nodrošinātu, ka Pārsūdzības iestāde ir pienācīgi apgādāta (piemēram, ar kancelejas precēm un biroja tehniku), šo nosacījumu īstenošanas mērķis ir uzlabot pārsūdzības komiteju darbu un saīsināt laiku, kas pārsūdzības iesniedzējiem jāgaida salās, lai saņemtu otrās instances lēmumu, proti, piešķirt starptautisko aizsardzību tiem, kam tā nepieciešama, un palīdzēt atsijāt neatbilstīgos migrantus atgriešanai.
Tomēr, neraugoties uz šiem centieniem, pārsūdzības komitejas turpināja pieņemt lēmumus lēni (vidēji 30 lēmumus nedēļā laikā kopš iepriekšējā ziņojuma). Līdz šim tās ir izdevušas tikai 1 699 lēmumus saistībā ar ES un Turcijas paziņojumu, proti — 132 lēmumus par pieņemamību un 1 567 17 pēc būtības. Grieķijas iestādes atzīst, ka ir svarīgi palielināt pārsūdzības komiteju ražīgumu un tas ir jādara steidzami, un izskata iespējamos turpmākos pasākumus.
Grieķijas Valsts padomes plenārsēdē vēl joprojām nav pieņemti lēmumi par divām lietām, kas tika izskatītas 2017. gada 10. martā saistībā ar to, vai Turciju var uzskatīt par drošu trešo valsti, uz kuru atgriezt divus patvēruma meklētājus no Sīrijas, kas bija pārsūdzējuši otrās instances lēmumus, ar kuriem bija apstiprināts pirmās instances lēmums par šo personu nepieņemamību, un minēto lēmumu pieņemšanas datums vēl nav noteikts.
Operatīvie pasākumi
Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju kopējais patlaban salās esošo migrantu skaits ir 13 372 18 . Grieķijas iestāžu oficiālā uzņemšanas spēja karsto punktu salās ir šāda: 5 576 vietas Grieķijas Uzņemšanas un identifikācijas dienesta apsaimniekotajos karstajos punktos, 228 vietas nepavadītiem nepilngadīgajiem Grieķijas Nacionālā sociālās solidaritātes centra apsaimniekotajās telpās, un ES finansētās Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos īres programmas ietvaros ir pieejama 1 031 papildu vieta 19 .
Grieķijas iestādes — arī ar Komisijas atbalstu — turpināja darbu, lai uzlabotu apstākļus karstajos punktos un salās, uzlabojot telpas un ieviešot efektīvākas procedūras.
Grieķijas Uzņemšanas un identifikācijas dienests ir sācis regulāri sagatavot patvēruma vietu sarakstus katrā karsto punktu salā. Ar Komisijas atbalstu ir ieviests process datu par šiem sarakstiem apmaiņai starp Grieķijas Uzņemšanas un identifikācijas dienestu, Grieķijas Patvēruma dienestu un pārsūdzības komitejām, un tas atvieglo centienus samazināt neizskatīto lietu skaitu patvēruma pieteikumu izskatīšanā pirmajā un otrajā instancē. Grieķijas Uzņemšanas un identifikācijas dienestam tagad ir jānodrošina, ka tiek regulāri atjaunināti patvēruma vietu saraksti, tostarp saraksti attiecībā uz komūnu iestāžu apsaimniekotajām nometnēm un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos pārvaldīto īres programmu, kā arī jāturpina šo sarakstu regulāra apmaiņa ar attiecīgajām iestādēm.
Lai pastiprinātu migrantu atgriešanu, Kosas salā augustā tika uzlabots pirmsizraidīšanas centrs, kurā tagad ir pieejamas visas 500 vietas. Ir pabeigts darbs pie pirmsizraidīšanas aizturēšanas zonas Lesbas karstajā punktā, un pirmsizraidīšanas centrā ir pieejamas visas 210 vietas. Attiecībā uz Samu ir parakstīts kopīgs ministriju lēmums par līgumu noslēgšanu saistībā ar pirmsizraidīšanas centru karstajā punktā, taču darbs pie tā vēl nav sācies, jo atvēlētā zona tiek izmantota to migrantu izmitināšanai, kuri ir steidzami jāpārvieto uz citu vietu. Hijā nav panākts progress pirmsizraidīšanas centra celtniecībā, jo īpaši vietējās pretestības dēļ.
Grieķijas policija ir sagatavojusi evakuācijas plānus visiem karstajiem punktiem un izplatījusi tos karsto punktu koordinatoru vidū. Visos karstajos punktos tika organizētas drošības mācību trauksmes, un Hijā, Kosā, Lerā, Samā un Lesbā ir veiksmīgi notikušas evakuācijas pārbaudes praksē.
Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, ar to nav pietiekami, lai uzlabotu stāvokli salās, un tādēļ Grieķijas iestādes ir aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, kas jau ir konstatēti iepriekšējā ziņojumā. Jo īpaši būtu jāsaīsina laiks starp pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu atbilstīgi Patvēruma procedūru direktīvas 6. panta 2. punktam, kas paredz, ka Grieķijas iestādēm personai, kas sagatavo patvēruma pieteikumu, ir jānodrošina reāla iespēja to iespējami drīz iesniegt.
ES finansiālais atbalsts Grieķijai
Ir panākts turpmāks progress attiecībā uz ilgtspējīgāku pieeju migrācijas problēmu risināšanai, no Ārkārtas atbalsta instrumenta ES un ārkārtas palīdzības no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda pakāpeniski pārejot uz finansējumu, ko nodrošina no Grieķijas daudzgadu programmām saistībā ar abiem pēdējiem minētajiem fondiem. Atbilstoši 2017. gada finanšu plānam uzņemšanas centriem Grieķijā Grieķijas iestādes ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu finansējumu no valsts programmām uzņemšanas pakalpojumu sniegšanai salās un patvēruma vietu nepavadītiem nepilngadīgajiem darbībai.
Grieķijas valsts programma saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu 2017. gada 16. augustā tika pārskatīta, lai ar papildu līdzekļiem (EUR 28 miljoni) atbalstītu politikas prioritātes integrācijas un atgriešanas jomā. Tādējādi kopējā summa, kas Grieķijas valsts programmām ir piešķirta saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu un ir pieejama 2014.–2020. gadam, ir EUR 537 miljoni. Turklāt kopš 2015. gada Grieķijai ir sniegta ievērojama ārkārtas palīdzība no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda aptuveni EUR 371,2 miljonu apmērā, lai palīdzētu tai uzlabot savu izmitināšanas infrastruktūru un pastiprināt valsts migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības spējas. Šāda palīdzība ietver divas nesenas dotācijas, kas 2017. gada 6. un 31. jūlijā piešķirtas Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos Grieķijas valdības atbalstam, kas vērsts uz Egejas jūras austrumu salām, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu laikā, kamēr darbību finansēšana tiek mainīta no ārkārtas palīdzības uz Grieķijas valsts programmām saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu.
Līdz 2017. gada 4. septembrim ir noslēgti līgumi par finansējumu no Instrumenta ārkārtas atbalstam ES EUR 410,6 miljonu apmērā ar 15 humānās palīdzības partneriem. Atbilstoši 2017. gada finanšu plānam uzņemšanas centriem Grieķijā Instrumenta ārkārtas atbalstam ES prioritātes pakāpeniski tiek pārvirzītas no nometnēm uz īrētiem mājokļiem (līdz pat 30 000 personu) un uz dažādiem mērķiem paredzēto skaidras naudas programmu, kas ietver arī pārtiku, ja vien apstākļi to ļauj. Attiecībā uz abām minētajām prioritātēm 2017. gada jūlijā tika sākta Programma ārkārtas atbalstam integrācijai un mājokļiem. Tā aptver divus līgumus (attiecīgi EUR 93,5 miljonu un EUR 57,7 miljonu apmērā) ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos, kurš kopā ar partneriem un sadarbībā ar vietējām iestādēm jau veic pasākumus attiecībā uz izīrējamajiem mājokļiem. Papildu vajadzībām līdz gada beigām vēl ir pieejami EUR 34,9 miljoni. Šajā sakarā sarunas ar humānās palīdzības partneriem par jauniem projektiem un papildu piešķīrumiem pašreizējiem projektiem ir beigu stadijā.
|
Galvenie uzdevumi un turpmākie pasākumi ·Steidzami paātrināt patvēruma pieteikumu izskatīšanu un ievērojami palielināt katrā pārsūdzības komitejā pieņemto lēmumu skaitu, par prioritāti noteikt pārsūdzības, kas tiek iesniegtas salās, un paātrināt atgriešanu tempu uz Turciju saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu. ·Nodrošināt nepieciešamās uzņemšanas un pirmsizraidīšanas spējas visās salās. ·Steidzamības kārtā nodrošināt savlaicīgu, efektīvu un iedarbīgu ES finansējuma izmantošanu, kas pieejams Grieķijas valsts programmās. |
3.“Viens pret vienu” shēma pārmitināšanai no Turcijas uz ES
Pašreizējā situācija
Līdz šā gada 4. septembrim saskaņā ar “1:1” shēmu no Turcijas uz ES bija pārmitināti kopumā 8 834 sīrieši. Pārskata laikposmā 2 580 sīrieši bija pārmitināti uz 15 dalībvalstīm (Austriju, Beļģiju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju, Spāniju, Zviedriju un Nīderlandi) 20 . Kopējais apstiprināto un pārmitināšanu gaidošo personu kopējais skaits šobrīd ir 1 831. Kopš augstākā rādītāja 2017. gada maijā ik mēnesi pārmitināto personu skaits ir nedaudz samazinājies; stabilais pārmitināšanas temps arvien ir jāpalielina virs pašreizējā rādītāja, lai parādītu, ka Sīrijas bēgļiem Turcijā joprojām ir atvērts alternatīvs likumīgs ceļš uz ES. Šis stabilais pārmitināšanas temps ir jāuztur tāds, lai tas atbilstu saistībām 25 000 pārmitināto personu 2017. gadā saskaņā ar iepriekš pausto apņemšanos.
Dalībvalstis sekmīgi turpina gatavoties turpmākām pārmitināšanas operācijām, tostarp misijām uz Turciju, lai intervētu iespējamos pārmitināmos. 2017. gadā Turcijas iestādes ir iesniegušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos jaunus nodošanas sarakstus ar gandrīz 23 500 personām.
13 dalībvalstis vēl nav veikušas pārmitināšanu no Turcijas 21 . Taču Malta jūlijā ir veikusi atlases misiju uz Turciju; sagaidāms, ka Kipra turpmākajās nedēļās veiks pārmitināšanas operāciju, un Horvātija no 30 līdz 150 ir palielinājusi to personu skaitu, ko tā apņēmusies pārmitināt, un plāno oktobra sākumā veikt pārbaudes misiju. Slovēnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos ir iesniegusi pieteikumu saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu pārmitināt 60 personas.
Operatīvie pasākumi
Lai samazinātu atkritušo kandidātu skaitu, intervijās ar sīriešu pārmitināšanas kandidātiem drīz būtu jāizmanto anketa, ko ir izstrādājusi ES delegācija sadarbībā ar dalībvalstīm un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos, lai sniegtu sīriešu kandidātiem visaptverošu informāciju par uzņemošajām dalībvalstīm.
|
Galvenie uzdevumi un turpmākie pasākumi ·Nodrošināt pienācīgu pārmitināšanas tempu. |
4.Jaunu neatbilstīgas migrācijas jūras vai sauszemes maršrutu rašanās novēršana
Šobrīd nav pierādījumu, ka migrācijas plūsmas kontroles pasākumi Vidusjūras austrumdaļas maršrutā būtu izraisījuši jaunu maršrutu rašanos no Turcijas. Tomēr laikposmā kopš sestā ziņojuma, neraugoties uz to, ka Turcija turpināja operācijas “Egejas cerība” un “Safe Med” 22 , no 9. jūnija līdz 3. septembrim Itālijā no Turcijas ieradās 23 laivas ar pavisam 1 363 migrantu, bet 2 laivas ieradās Kiprā ar pavisam 228 migrantiem (visi sīrieši) uz klāja.
Šķiet, ka konstatēto Turcijas sauszemes robežas ar Bulgāriju un Grieķiju neatbilstīgas šķērsošanas gadījumu skaits kopumā pēdējo sešu mēnešu laikā ir saglabājies mazs: vidēji dienā tiek reģistrēti 12 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumi Grieķijā un 2 — Bulgārijā. Tomēr pēdējā ceturksnī bija vērojams gar robežu ar Grieķiju konstatēto gadījumu skaita pieaugums, tādēļ šajā laikposmā vidēji dienā reģistrēto gadījumu skaits pieauga līdz 18 un ir jāturpina rūpīga uzraudzība. Uz Bulgārijas un Turcijas sauszemes robežas pašlaik ir izvietotas 87, bet uz Grieķijas un Turcijas sauszemes robežas — 20 Eiropas Robežu un krasta apsardzes amatpersonas.
5.Brīvprātīga humanitārās uzņemšanas shēma
Norisinās sarunas ar iesaistītajām valstīm un Turciju par standarta operāciju procedūrām attiecībā uz brīvprātīgas humanitārās uzņemšanas shēmu, un mērķis ir pēc iespējas drīz panākt vienošanos. Ja izdotos ātri vienoties par standarta operāciju procedūrām un pieņemt lēmumu par to īstenošanu, tas palīdzētu īstenot paziņojumu, nodrošinot sīriešiem drošu un likumīgu alternatīvu neatbilstīgajai migrācijai uz ES.
6.Vīzu režīma liberalizācija
Attiecībā uz vīzu režīma liberalizācijas ceļveža īstenošanu vēl ir jāizpilda septiņi iepriekšējos ziņojumos aprakstīti kritēriji:
·izdot biometriskos ceļošanas dokumentus, kas pilnībā atbilst ES standartiem;
·pieņemt ceļvedī paredzēto pasākumu korupcijas novēršanai;
·noslēgt operatīvās sadarbības nolīgumu ar Eiropolu;
·pārskatīt tiesību aktus un praksi terorisma apkarošanas jomā, pielāgojot tos Eiropas standartiem;
·pielāgot tiesību aktus par personas datu aizsardzību ES standartiem;
·piedāvāt efektīvu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās visām ES dalībvalstīm;
·pilnībā īstenot ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu, tostarp noteikumu par trešo valstu valstspiederīgajiem, kurš stājas spēkā 2017. gada 1. oktobrī.
Komisija pastāvīgi mudina Turciju turpināt centienus pēc iespējas drīzāk pabeigt visu vēl neizpildīto vīzu režīma liberalizācijas ceļveža kritēriju izpildi. Komisija un Turcija ir iesaistījušās dialogā, lai rastu risinājumus, tostarp saistībā ar vajadzīgo tiesību aktu un procesuālo pārmaiņu nodrošināšanu, ņemot vērā visus neizpildītos kritērijus.
7.Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā
Kopš sestā ziņojuma Komisija ir pastiprinājusi centienus apmierināt bēgļu un Turcijā esošo uzņemošo kopienu būtiskākās vajadzības. No piešķirtajiem EUR 2,9 miljardiem līgumi pašlaik ir parakstīti par 48 projektiem par summu EUR 1,664 miljardi (palielinājums no EUR 1,572 miljardiem iepriekšējā ziņojuma sagatavošanas laikā). Kopējā summa, kas izmaksāta humānās un cita veida palīdzības nodrošināšanai, ir sasniegusi EUR 838 miljonus (palielinājums no EUR 811 miljoniem) 23 .
Pēdējā vadības komitejas sanāksmē, kas notika 2017. gada 28. jūnijā, atzina, ka mehānisma koordinētajam finansējumam joprojām bija būtiska tiešā ietekme uz vietas. Vadības komitejai tika prezentēti pirmie secinājumi par uzraudzību mehānisma rezultātu sistēmas ietvaros 24 . Komisija cieši sadarbojas ar Turcijas iestādēm un citiem partneriem, lai nodrošinātu, ka par piešķirtajiem gandrīz EUR 1,4 miljardiem līdz 2017. gada beigām tiks noslēgti līgumi un turpinātos ātra šo līdzekļu īstenošana un izmaksa. Īstenojot mehānismu, īpaša uzmanība tiek pievērsta bēgļu cilvēktiesību stāvoklim kopumā un atbalstītas jo īpaši sievietes, bērni un personas ar invaliditāti.
Lai uzturētu informētību un atbalstošu attieksmi, Komisija turpināja investēt nolūkā uzlabot redzamību visos līmeņos attiecībā uz mehānisma sniegto atbalstu bēgļiem un uzņemošajām kopienām. Svarīgs būs Turcijas ieguldījums šajā sakarā, tostarp ar kopīgu iniciatīvu palīdzību.
Humānā palīdzība
Ir gūti panākumi humānās palīdzības stratēģijas īstenošanā mehānisma ietvaros 25 . Par EUR 593 miljoniem ir noslēgti līgumi ar 19 partneriem 35 humānās palīdzības projektu ietvaros, lai apmierinātu pamatvajadzības, nodrošinātu aizsardzību, izglītību, veselības aprūpi, pārtiku un patvēruma vietas. No šiem EUR 593 miljoniem, par ko ir noslēgti līgumi, līdz šim brīdim ir izmaksāti EUR 463 miljoni.
Neaizsargāto bēgļu skaits, kuri saņem atbalstu no ārkārtas sociālās palīdzības drošības tīkla, strauji palielinājās līdz 860 000 personām 26 . Līdz 2017. gada beigām Komisija plāno ar ārkārtas sociālās palīdzības drošības tīkla palīdzību atbalstīt 1,3 miljonus bēgļu. Lai gan problēmas piekļūt ārkārtas sociālās palīdzības drošības tīklam, ar ko saskaras bēgļi, ir saistītas galvenokārt ar reģistrāciju, ES un Turcija kopīgi meklē risinājumus, lai nodrošinātu, ka var pieteikties visi neaizsargātie bēgļi.
Jūlijā tika veikts otrais maksājums bēgļu ģimenēm ar nosacījumiem pamatotas naudas pārvedumu izglītībai programmas ietvaros (šo maksājumu veic reizi divos mēnešos). Maksājumu tagad saņem vairāk nekā 72 000 saņēmēju, un Komisija paredz, ka pirmajā gadā, kad tiek īstenota Komisijas vēsturē lielākā programma izglītībai ārkārtas situācijās, tiešu labumu gūs 230 000 bērnu.
Kopā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citiem partneriem tiek īstenoti citi humānās palīdzības projekti primārās veselības aprūpes jomās, tostarp fiziskās rehabilitācijas un garīgās veselības, neformālās izglītības un aizsardzības jomā. Aizsardzības pasākumi ir jo īpaši vērsti uz bēgļu atbalstu reģistrācijas procesā un viņu nosūtīšanu attiecīgo pakalpojumu saņemšanai, ko sniedz Turcijas valdība un nevalstiskās organizācijas.
Komisija, koordinējot savu darbību ar Turcijas ministrijām, kopā ar partneriem strādā pie tā, lai pabeigtu līgumus 2017. gada Humānās palīdzības īstenošanas plāna Turcijai ietvaros. Atbalsta EUR 714 miljonu apmērā no mehānisma humānās palīdzības atzara izlietošanā galvenā uzmanība ir vērsta uz nepārtrauktu atbalstu daļai no visneaizsargātākajiem bēgļiem Turcijā un palīdzību tiem sazināties ar valdības dienestiem, izmantojot galvenokārt ārkārtas sociālās palīdzības drošības tīklu 27 . Sagaidāms, ka drīz 2017. gada septembrī tiks parakstīti pirmie līgumi.
Cita veida palīdzība
Mehānisma cita veida palīdzības atzara ietvaros jau ir noslēgti līgumi par EUR 1,071 miljardu un īstenošanas partneriem jau ir izmaksāta summa EUR 375 miljonu apmērā.
2017. gada 15. jūnijā ar Pasaules Banku tika parakstīts EUR 50 miljonu vērts projekts, lai uzlabotu pieeju īstermiņa un ilgtermiņa nodarbinātībai bēgļiem un uzņemošajām kopienām, tostarp finansējumam skaidrā naudā darba programmām, arodapmācībām un valodu apmācībām 15 000 cilvēku desmit provincēs. 2017 gada 1. septembrī ar Vācijas banku KfW tika parakstīta projekta paplašināšana par EUR 45 miljoniem, lai nodrošinātu, ka papildus pastāvīgo skolu ēku būvniecībai, par ko jau noslēgti līgumi, nākamajā mācību gadā tiktu atvērtas vairāk nekā 40 skolas no saliekamajām būvkonstrukcijām.
ES Reģionālā trasta fonda operatīvās valdes sēdē 2017. gada 13. jūnijā tika pieņemti četri rīcības dokumenti par kopējo summu EUR 131,5 miljoni (proti, finansēšanas priekšlikumi no ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā (“ES Reģionālais trasta fonds”)). Trīs priekšlikumu mērķis ir uzlabot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem sīriešu bēgļiem, kā arī sekmēt sīriešu bēgļu un uzņemošo kopienu noturību un dot dzīves pamatprasmes tiem bēgļiem, kuri nav no Sīrijas. Ceturtais priekšlikums ir īpaši paredzēts sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanai un apliecina, cik liela nozīme mehānismā ir piešķirta dzimumu līdztiesībai un cilvēktiesībām kopumā.
2017. gada 20. jūlijā tika pielāgoti divi īpašie pasākumi, lai tie labāk atbilstu bēgļu Turcijā vajadzībām. 2016. gada jūlijā pieņemtais īpašais pasākums par summu EUR 1,415 miljardi tika grozīts, piešķirot tam papildu finansējumu EUR 10 miljonu apmērā un pielāgojot tā mērķus, lai veicinātu līgumu noslēgšanu par atlikušajiem projektiem ar starptautiskām finanšu iestādēm. Pielāgojums sniedz iespēju piešķirt finansējumu jaunai slimnīcu struktūrai Hatajā, ko īstenos Agence française de développement, kā arī iepriekšminētajām skolām no saliekamajām būvkonstrukcijām. Otrs grozījums tika izdarīts EUR 60 miljonu vērtajā īpašajā pasākumā, kas pieņemts 2016. gada aprīlī, proti, Turcijas Migrācijas pārvaldības ģenerāldirektorāts paplašināja atbalsta tvērumu, ko piešķir Turcijas iestādēm, lai stiprinātu to spējas pārvaldīt, uzņemt un izmitināt migrantus, kuri Turcijā tiek atgriezti no ES dalībvalstīm.
Kopš pēdējā ziņojuma sagatavošanas ES ir veikusi vairākus pasākumus, lai palīdzētu mazināt spiedienu uz vietējo infrastruktūru un dienestiem. Piemēram, pirmais migrantu veselības aprūpes centrs Kilisā kopš tā atvēršanas maijā jau ir panācis ievērojamus rezultātus: tajā ir pārbaudīti aptuveni 15 000 sīriešu pacientu, tostarp vairāk nekā 600 grūtnieces 28 . 2017. gada septembrī būtu jāatklāj jauns migrantu veselības aprūpes centrs Ankarā. Patlaban tiek gatavoti papildu projekti veselības aprūpes un municipālās infrastruktūras jomā, kuros galvenā uzmanība vērsta uz ūdensapgādi un sanitāriju un kuri paredzēti krīzes vissmagāk skartajām provincēm.
|
Galvenie uzdevumi un turpmākie pasākumi ·Pēc iespējas drīzāk noslēgt līgumus par visām atlikušajām darbībām saistībā ar īpašajiem pasākumiem un 2017. gada Humānās palīdzības īstenošanas plānu un nodrošināt to efektīvu izpildi atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem. |
8.Muitas savienības modernizēšana
ES un Turcijas augsta līmeņa politiskā dialoga sanāksmē 2017. gada 25. jūlijā abas puses vienojās, ka muitas savienības modernizēšana joprojām ir svarīga prioritāte ES un Turcijas attiecībās. Tādēļ Komisija mudina Padomi pabeigt darbu pie Komisijas priekšlikuma sākt pārrunas ar Turciju par uzlabotu divpusējās tirdzniecības sistēmu 29 . Tas ļaus sākt sarunas par šo nozīmīgo vienošanos, kas, kad to piemēros visām dalībvalstīm, atbrīvotu joprojām apslēpto potenciālu tirdzniecībai starp ES un Turciju, kā arī uzlabotu abu pušu saimnieciskās attiecības.
9.Pievienošanās process
Pievienošanās sarunu gaitā līdz šim ir atvērtas 16 sadaļas, un no tām viena ir provizoriski slēgta. Pārskata periodā sanāksmes nenotika.
ES sagaida, ka Turcija ievēros visaugstākos standartus demokrātijas, tiesiskuma un pamatbrīvību ievērošanas — tostarp vārda brīvības — jomā.
10.Humanitārā situācija Sīrijā
Humanitārā situācija Sīrijā joprojām rada nopietnas bažas, jo valsts teritorijā ir pārvietoti 6,3 miljoni iedzīvotāju, no kuriem daudzi — vairākkārt, bet 13,5 miljoniem cilvēku ir steidzami nepieciešama palīdzība. Apvienoto Nāciju Organizācija 2017. gadā lūdza sniegt palīdzību Sīrijai EUR 3,3 miljardu apmērā, no kuriem šobrīd ir saņemti 35 %.
Tiek ziņots, ka kopš karadarbības mazināšanas zonu izveides Sīrijā vardarbība dažos apgabalos ir mazinājusies, taču civiliedzīvotāji daudzās valsts daļās joprojām ir ļoti sarežģītā situācijā humanitārajā un aizsardzības ziņā. Jūlijā Sīrijas ziemeļrietumu daļā notika militāras operācijas un kaujas starp dažādiem bruņotiem grupējumiem, kuru rezultātā gāja bojā civiliedzīvotāji, un dažas humanitārās darbības uz laiku bija jāaptur, kā arī uz laiku tika slēgts svarīgs robežšķērsošanas punkts uz Turcijas robežas. Rakā joprojām ir vērojama iedzīvotāju pārvietošana lielā mērogā 30 , ievērojamas veselības aprūpes vajadzības, kā arī tur trūkst piekļuves drošam ūdenim, pārtikas un nepārtikas precēm. Humanitārā situācija apgabalos, kurus kontrolē nevalstiskie bruņotie grupējumi, joprojām ir ārkārtīgi satraucoša, ņemot vērā lielās vajadzības. Šķiet, ka situācija pasliktinās arī Sīrijas dienvidaustrumu daļā, kur pieaug iekšzemē pārvietoto personu skaits.
Piekļuve aptuveni 4,5 miljoniem cilvēku grūti sasniedzamās zonās, tostarp 540 000 cilvēku aplenktajās zonās, joprojām ir galvenā problēma, lai gan Apvienoto Nāciju Organizācijas humānās palīdzības konvoji jūlijā spēja piekļūt dažām grūti sasniedzamām zonām un aplenktajai pilsētai Nashabiyeh. Līdz šim 2017. gadā ANO palīdzība ir sniegta tikai 13 % no tiem iedzīvotājiem grūti sasniedzamās zonās un 39 % no tiem iedzīvotājiem aplenktajās zonās, kuriem ir nepieciešama palīdzība. Humānās palīdzības sniedzēji ir ziņojuši par daudziem šķēršļiem 31 humānās palīdzības sniegšanai.
Pārrobežu palīdzība joprojām ir īpaši svarīga. Lielākā daļa pārrobežu palīdzības piegāžu notiek no Turcijas un Jordānijas, kuras turpina nodrošināt piekļuvi pa visiem iespējamajiem maršrutiem. ES ar humānās palīdzības partnerorganizāciju starpniecību sniedz atbalstu dzīvību glābšanas pārrobežu operācijām, kas tiek veiktas no Turcijas teritorijas, lai sasniegtu cilvēkus Sīrijas ziemeļos ar mērķi piegādāt pārtiku, ūdeni, nodrošināt pajumti, veselības aprūpi un neaizsargātākās iedzīvotāju daļas aizsardzību. Šķiet, ka starptautisko nevalstisko organizāciju pārreģistrācija un regulatīvā vide, ar ko tās saskaras Turcijā, ir ietekmējusi to spēju veikt palīdzības operācijas Sīrijā.
Ņemot vērā nerimstošo vardarbību un milzīgās humānās vajadzības, ES turpina mudināt visas puses ievērot saistības, kas paredzētas starptautiskajās humanitārajās tiesībās, un kā galveno prioritāti nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību visās iespējamās ieceļošanas vietās, tostarp no Turcijas un Jordānijas. Tas pats attiecas arī uz karadarbības mazināšanas zonām visā Sīrijā. ES pauž gandarījumu par visām pūlēm šajā sakarā, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas starptautiskās humanitārās tiesības.
11. Secinājums
ES un Turcijas paziņojums turpina sniegt konkrētus rezultātus attiecībā uz nelikumīgas un bīstamas robežu šķērsošanas mazināšanu, Egejas jūrā bojā gājušo skaita mazināšanu un — kas ir ne mazāk svarīgi — praktiska atbalsta sniegšanu sīriešu bēgļiem un uzņemošajām kopienām Turcijā Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā ietvaros, tostarp drošā veidā pārmitinot sīriešus no Turcijas uz Eiropu.
Tomēr vēl joprojām pastāv neatbilstīgas migrācijas uz Eiropu dzinējfaktori, un tādēļ ES un Turcijas paziņojumam ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu to, ka migrācijas problēmu Vidusjūras austrumdaļā ES un Turcija varētu atrisināt efektīvi un kopīgi.
Lai nodrošinātu pilnīgu un ilgtspējīgu ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu, ir nepieciešami nepārtraukti centieni un visu pušu pastāvīga politiska apņemšanās.
Lai paātrinātu reāla atbalsta nodrošināšanu sīriešu bēgļiem un viņus uzņemošajām kopienām Turcijā, būtu pastāvīgi jāpaātrina projektu līgumu slēgšana un īstenošana mehānisma ietvaros.
Būtu jāuztur un jāturpina dalībvalstu apņemšanās pārmitināt sīriešu bēgļus no Turcijas uz Eiropu, kā arī šīs pārmitināšanas temps. Tas tiktu vēl vairāk veicināts, ja ātri tiktu panākta vienošanās par brīvprātīgu humanitārās uzņemšanas shēmu un tās aktivizēšanu.
Lai uzlabotu stāvokli Grieķijas salās, ir steidzami nepieciešami ievērojami papildu centieni no Grieķijas iestādēm, ES aģentūrām un dalībvalstīm nolūkā uzlabot Grieķijas iestāžu migrācijas un patvēruma pārvaldības spējas un, pilnībā ievērojot ES un starptautiskos noteikumus, palielināt to uz Turciju atgriezto personu skaitu, kuras nav tiesīgas palikt Grieķijā.
Komisija turpinās veicināt turpmāko darbu un regulāri ziņot par sasniegto progresu.
-
(1)
Pēc COM(2016) 231 final (2016. gada 20. aprīlis), COM(2016) 349 final (2016. gada 15. jūnijs), COM(2016) 634 final (2016. gada 28. septembris), COM(2016) 792 final (2016. gada 8. decembris), COM(2017) 204 final (2017. gada 2. marts) un COM(2017) 323 final (2017. gada 13. jūnijs) (“sestais ziņojums”).
-
(2)
http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/03/18-eu-turkey-statement/.
-
(3)
http://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/european-council/2017/06/22-23-euco-conclusions_pdf/.
-
(4)
Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas pazudušo migrantu datubāzes datiem; laikposms: 2016. gada aprīlis — 2017. gada 4. septembris.
-
(5)
Saskaņā ar oficiāliem Turcijas datiem līdz 2017. gada 27. jūlijam Turcija bija nodrošinājusi pagaidu aizsardzību 3 106 932 sīriešiem.
-
(6)
COM(2016) 792 final, 2016. gada 8. decembris. Kopīgais rīcības plāns tika apstiprināts Eiropadomes 2016. gada decembra sanāksmē: http://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/european-council/2016/12/20161215-euco-conclusions-final_pdf/.
-
(7)
Ikvienam, kurš ir ieradies Grieķijas salās pēc 2016. gada 20. marta, ir tiesības iesniegt patvēruma pieteikumu. Katrs pieteikums tiek izskatīts individuāli, ņemot vērā patvēruma meklētāja īpašos apstākļus, saskaņā ar Patvēruma procedūru direktīvu. Tādējādi tiek izslēgta jebkāda veida kolektīvā izraidīšana. Patvēruma meklētājam ir tiesības iesniegt pārsūdzību un izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz jebkādiem negatīviem spriedumiem viņu patvēruma pieteikumā. Grieķija un Turcija veica un īsteno atbilstošus juridiskos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu ES un starptautisko tiesību ievērošanu.
-
(8)
Kopš 2016. gada 20. marta Turcijā ir atgrieztas 1 307 personas saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu un 589 personas saskaņā ar Grieķijas un Turcijas divpusējo protokolu. Atgrieztās personas bija vai nu saņēmušas patvēruma pieteikuma noraidījumu (tai skaitā negatīvus otrās instances lēmumus), atsaukušas savus starptautiskās aizsardzības pieteikumus vai arī vispār nebija pieteikušās patvēruma saņemšanai.
-
(9)
Saskaņā ar Turcijas iestāžu sniegtajām ziņām.
-
(10)
Papildus tam septiņi pieteikumi ir klasificēti kā “citi” (atsaukti utt.).
-
(11)
Saskaņā ar 2017. gada 27. augusta datiem kopš paziņojuma Grieķijas salās ir iesniegti pavisam 25 364 patvēruma pieteikumi. No šiem 25 364 pieteikumiem Grieķijas Patvēruma dienests kopš 2016. gada 20. marta ir pieņēmis 24 048 lēmumus par procedūru uz salām, tostarp 17 992 lēmumus par pieņemamību un 7 372 lēmumus pēc būtības.
-
(12)
2017. gada 27. augusta dati.
-
(13)
Šis kopējais skaits ietver otrās instances lēmumus, ar ko atceļ pirmās instances lēmumus par nepieņemamību un piešķir bēgļa statusu.
-
(14)
Šajā kopējā skaitā neietilpst otrās instances lēmumi, ar ko tika piešķirts bēgļu statuss, kā arī atcelti pirmās instances lēmumi par nepieņemamību.
-
(15)
Patlaban darbojas 12 pārsūdzības komitejas; tās pieņem lēmumus saistībā ar Grieķijas Patvēruma dienesta pirmās instances lēmumu pārsūdzībām. Turklāt viena pārsūdzības komiteja aizstāj citas komitejas gadījumā, ja tās nav darboties spējīgas, proti, ja kāda iemesla dēļ tajās nav iespējams nodrošināt locekļu vairākumu.
-
(16)
10 ziņotāji, kuri strādā Pārsūdzības iestādē, un 12 ziņotāji, kurus darbam Pārsūdzības iestādē ir norīkojis Eiropas Patvēruma atbalsta birojs.
-
(17)
Pirmās instances negatīvie lēmumi ir apstiprināti 1 538 lietās, savukārt atcelti — 17 lietās, un 12 lietās ir piešķirta alternatīvā aizsardzība.
-
(18)
2017. gada 3. septembra dati. Ņemot vērā, ka dažos ziņojumos šie skaitļi tiek apšaubīti, Komisija aicina Grieķijas iestādes precizēt salās un karstajos punktos esošo migrantu skaitu. Šāda skaidrība palīdzētu plānot un strādāt.
-
(19)
Šos datus ir sniedzis Grieķijas Nacionālais koordinācijas centrs robežu, migrācijas un patvēruma jautājumos, kurš attiecībā uz uzņemšanu salās ir pārņēmis datu sniegšanas uzdevumu no Grieķijas policijas. Nacionālā koordinācijas centra robežu, migrācijas un patvēruma jautājumos sniegtajos ziņojumos nav ņemta vērā uzņemšanas spēja komūnu apsaimniekotajās nometnēs (kas iepriekš tika iekļauta Grieķijas policijas ziņojumos), taču šajos ziņojumos ir ietverta informācija par nepavadītiem nepilngadīgajiem paredzēto vietu skaitu Nacionālā sociālās solidaritātes centra apsaimniekotajās telpās.
-
(20)
Papildus jāpiemin, ka kopš 2016. gada 4. aprīļa Norvēģija no Turcijas ir pārmitinājusi 629 sīriešus.
-
(21)
Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Īrija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija un Apvienotā Karaliste.
-
(22)
Minētajās operācijās ir iesaistītas 2 500 amatpersonas, 65 krasta apsardzes kuģi, 2 glābšanas kuģi, 10 helikopteri un 3 lidmašīnas. Saskaņā ar Turcijas iestāžu sniegto informāciju līdz šim 2017. gadā operācijas “Egejas cerība” ietvaros tika aizturēts 9 531 neatbilstīgs migrants, un operācijas “Safe Med” ietvaros — 1 406 neatbilstīgi migranti.
-
(23)
Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem līdzekļi tiks pilnībā izmaksāti tikai tad, kad projekti būs pabeigti (maksājot pa daļām). Mehānisma redzamības uzlabošanas pasākumu ietvaros izveidotā interaktīvā karte ļauj tiešā veidā vizualizēt dažādu projektu īstenošanas vietu un sagaidāmos rezultātus: http://ec.europa.eu/enlargement/news_corner/migration/index_en.htm.
-
(24)
Piemēram, līdz 2017. gada 30. aprīlim (termiņš pirmajam ceturkšņa ziņošanas ciklam rezultātu sistēmas ietvaros) 19 897 sīriešu bēgļu skolēniem tika nodrošināti transporta pakalpojumi skolas apmeklēšanai un tika sniegtas 580 156 primārās veselības aprūpes konsultācijas. Ir iesniegts arī otrais ceturkšņa uzraudzības datu pieprasījums.
-
(25)
Humānās palīdzības sniegšana atbalsta mehānisma ietvaros arī turpmāk notiks saskaņā ar ES tiesību aktiem humānās palīdzības jomā un principiem, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību.
-
(26)
Jūnijā ir ieviesta jauna pārskaitījuma summa un plašāki atbilstības kritēriji, proti, atbilstošās ģimenes tagad saņem 120 Turcijas liras mēnesī uz vienu personu un papildu piemaksu reizi ceturksnī.
-
(27)
Stratēģijas pamatā ir trīs pīlāri: līdzekļi pamatvajadzību apmierināšanai; veselības pakalpojumi; izglītības atbalsts. Papildus šiem pīlāriem teikt veikti pārnozaru aizsardzības pasākumi.
-
(28)
No 2017. gada maija līdz 2017. gada jūlijam.
-
(29)
Komisija pieņēma savu priekšlikumu par sarunu norādēm 2016. gada decembrī.
-
(30)
Kopš 1. jūlija ir pārvietoti vairāk nekā 30 000 personu, un kopš 1. aprīļa — vairāk nekā 200 000 personu (ANO Drošības padomes ārkārtas palīdzības koordinatora vietnieka informatīvs paziņojums (https://www.un.org/press/en/2017/sc12932.doc.htm)).
-
(31)
To starpā ir arī administratīvo apstiprinājumu un atbalsta dokumentu trūkums, nedrošība un kaujas, bruņoto grupējumu patvaļīgi ierobežojumi, ANO Drošības padomes sarakstos iekļautas teroristu grupas un pašieceltas vietējās iestādes.
