EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.2.2017

COM(2017) 53 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

Otrais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli

I.    Ievads

Enerģētikas savienībai 2016. gads bija izpildes gads. Šajā gadā Enerģētikas savienības pamatstratēģijas 1 redzējums tika pārvērsts konkrētās leģislatīvās un neleģislatīvās iniciatīvās, no kurām jaunākā ir 2016. gada 30. novembrī publiskotā pakete “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”. Nākamais solis ir tāds, ka saskaņā ar Komisijas 2017. gada darba programmu konkrētās iniciatīvās pārvērsta tiks mazemisiju mobilitātes stratēģija 2 3 . Svarīgi, lai abi likumdevēji strādātu tam, lai ierosinātās iniciatīvas tiktu pieņemtas bez kavēšanās un saskaņā ar Triju iestāžu kopīgo deklarāciju par ES tiesību aktu prioritātēm 2017. gadam 4 , tādējādi paverot iespēju strauji veikt enerģētikas praktisko pārkārtošanu.

Enerģētikas savienība ir prioritārs Eiropas projekts, kuru Junkera Komisija apzinājusi par vienu no 10 politiskajām prioritātēm 5 un kurā cieši savstarpēji saistās piecas dimensijas: enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticēšanās, pilnīgi integrēts Eiropas enerģijas tirgus, energoefektivitāte, kas palīdz iegrožot pieprasījumu, ekonomikas dekarbonizācija un pētniecība, inovācija un konkurētspēja. Visos nosauktajos aspektos gūti panākumi.

Enerģētikas savienība ietilpst Bratislavas deklarācijā 6 aprakstītajā “Pozitīvajā programmā Eiropas Savienībai” un nav nodalāma no citām svarīgām ES rīcībpolitikām. Tā palīdz īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus 7 un Aprites ekonomikas programmu 8 un balstās uz tuvu mijiedarbību ar Kapitāla tirgu savienību, Digitālo vienoto tirgu, Jaunu prasmju programmu Eiropai, Investīciju plānu Eiropai un Drošības savienību. Pārskatot spēkā esošos tiesību aktus un gādājot, lai tie vienmēr ir derīgi paredzētajam nolūkam, Enerģētikas savienības darba programma atbalsta arī Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT).

Enerģētikas savienība pievēršas ne vien enerģētikas un klimata jautājumiem: tās mērķi ir paātrināt visas Eiropas ekonomikas modernizāciju, to sociāli taisnīgā veidā pārveidojot par energoefektīvu un resursefektīvu mazoglekļa ekonomiku. Enerģētikas savienības galvenais mērķis ir gādāt, lai tās ieguvēji būtu Eiropas patērētāji, darba ņēmēji un uzņēmumi. Eiropas uzņēmumiem vajadzētu būt pirmajiem, kas izdara vajadzīgās investīcijas, jo tas tiem attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un darījumdarbības modeļiem dotu pirmgājēja priekšrocības. Citiem vārdiem sakot, ekonomikas pārkārtošanai uz modernāku mazoglekļa ekonomiku ir spēcīgs ekonomisks pamats.

Tam vajadzīga arī stingra ārēja dimensija. Strauji mainīgā ģeopolitiskā vidē Enerģētikas savienības panākumiem ir izšķirīga nozīme Eiropas un tās pilsoņu ilglaicīgo ekonomisko interešu un labklājības aizsargāšanā 9 . Tāpēc darbs pie iekšējās dienaskārtības ir papildināts ar pastiprinātu enerģētikas diplomātiju, kas izstrādāta tā, lai stiprinātu enerģētisko drošību, paplašinātu Eiropas mazoglekļa tehnoloģisko risinājumu eksportu un veicinātu rūpniecisko konkurētspēju. Vispārīgāk runājot, enerģētikas diplomātijai būtu jāpalielina Eiropas iespējas kopā ar starptautiskajiem partneriem manevrēt nepastāvīgākā pasaulē. Tā ir joma, kur Eiropai ir labas iespējas uzņemties globālu līderību.

Stiprā ārējā dimensijā ietilpst spēcīga klimatdiplomātija, līderība pasaules virzīšanā uz globālu pāreju uz tīru enerģiju un ieguldījums ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, jo īpaši visiem izmantojamas ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanā. Pēc Parīzes nolīguma 10 pieņemšanas 2015. gada decembrī tieši Eiropas Savienības izdarītā ātrā ratifikācija padarīja iespējamu to, ka šī pirmā vispārējā, juridiski saistošā globālā vienošanās stājas spēkā 2016. gada 4. novembrī.

2016. gadā Eiropas Savienība parādīja, ka Parīzes nolīguma īstenošanas priekšgalā tā ir arī pašu mājās. Komisija ir pieņēmusi visus leģislatīvos priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai būtu iespējams izpildīt Eiropas Savienības vērienīgās saistības, kuras uzliek šis nolīgums. Šie priekšlikumi un to veicināšanas pasākumi pašos pamatos daudz iegulda Komisijas vispārējā programmā radīt nodarbinātību, izaugsmi un ar tām saistītas investīcijas.

Turklāt Komisijas priekšlikumiem būtu jānodrošina, ka gan Eiropas pilsoņi, gan uzņēmumi joprojām var atļauties maksāt šīs pārkārtošanās cenu un ka tā rada jaunas darbvietas, prasmes un iespējas, dodot impulsu izaugsmei un nodrošinot augstu dzīves kvalitāti Eiropas Savienībā. To no Eiropas Savienības gaida arī tās jaunieši.

Dēļ nosauktajiem iemesliem tagad galvenā uzmanība tiek veltīta īstenošanai. Būtu jāvienojas ar Eiropas Parlamentu un Padomi par leģislatīvajām iniciatīvām, jāīsteno esošie tiesību akti un stingri jāizpilda Līguma noteikumi par konkurenci un valsts atbalstu. Vienlaikus Savienības, valstu un vietējā līmenī būtu jāturpina un jāpastiprina neleģislatīva rīcība.

II.    Tendences un rīcībpolitiski novērojumi

Kopš 2015. gadā publiskotā pirmā Ziņojuma par Enerģētikas savienības stāvokli 11 vairākas tendences Eiropas Savienības pārejā uz mazoglekļa ekonomiku ir turpinājušās un pat pastiprinājušās 12 . Galvenie konstatējumi par 2016. gada norisēm dalībvalstīs ir apkopoti 2. pielikumā sniegtajos rīcībpolitiskajos konstatējumos. Uz to pamata Komisija 2017. gadā plāno dziļāk analizēt dalībvalstu rīcībpolitikas.

Eiropas Savienībai kopumā joprojām bijuši labi panākumi Enerģētikas savienības mērķu īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz enerģētikas un klimata politikas 2020. gada mērķrādītājiem. Tā jau daudz panākusi energopatēriņa mazināšanā. Ja dalībvalstis nepārtrauks centienus, Eiropas Savienība ir gatava sasniegt 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītājus 13 . 

1. attēls. Primārais energopatēriņš un IKP dinamika 14

2015. gadā ES siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis bija par 22 % zemāks nekā 1990. gadā 15 . Lai gan tai pašā 2015. gadā emisijas uz laiku nedaudz paaugstinājās, tām joprojām ir tendence mazināties 16 . ES Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) aptvertajās nozarēs emisijas 2015. gadā joprojām mazinājās 17 . 

ES neatpaliek arī atjaunojamo energoresursu nozarē, kur pēc 2014. gada datiem atjaunojamo energoresursu daļa ES enerģijas bruto galapatēriņā 18 sasniedza 16 %. 2020. gadam tuvojoties, trajektorija kļūst stāvāka un būtu jāiegulda vēl papildu centieni.

2. attēls. Atjaunojamo energoresursu daļa Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu un nacionālo atjaunojamo energoresursu rīcībplānu 19

Vēl viena nozīmīga ES tendence ir tāda, ka valstu ekonomiskā augsme joprojām ir sekmīgi atsaistīta no siltumnīcefekta gāzu emisijām. 1990.–2015. gadā ES kombinētais iekšzemes kopprodukts auga par 50 %, savukārt emisijas par 22 % samazinājās. Pašreizējās tendences un prognozes liecina, ka šī atsaistīšanās turpināsies.

3. attēls. Indeksi, kas atspoguļo vēsturiskās un projicētās pārmaiņas: IKP (reālā izteiksmē), siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ekonomikas SEG emisiju intensitāte (attiecība starp emisijām un IKP) (1990 = 100) 20  

Eiropas Savienībai ir arī izdevies būtiski mazināt SEG emisiju intensitāti ekonomikā. Šobrīd tā ir viena no siltumnīcefekta gāzu ziņā efektīvākajām ekonomikām un ir ceļā uz to, lai, īstenojot 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā, kļūtu par siltumnīcgāzefektīvāko G20 valstu ekonomiku. Tomēr, balstoties uz klimata plāniem, kas izriet no Parīzes nolīguma, SEG emisiju intensitāti mazina arī citi reģioni. Citiem vārdiem sakot, par spīti šīm pozitīvajām tendencēm, Eiropa nevar slīgt pašapmierinātībā, ja joprojām vēlas būt globāla līdere.

4. attēls. SEG emisiju intensitāte (MtCO2 eq/miljardos USD) 21

III.    Panākumu un izaicinājumu novērtējums

Pāreja uz modernu mazoglekļa ekonomiku patiešām notiek

Enerģētikas savienības pamatstratēģija izvirzīja vērienīgo mērķi arvien attālināties no ekonomikas, kas atkarīga no fosilā kurināmā. Eiropas ekonomikas dekarbonizācija ir pavirzījusies diezgan tālu. Abi likumdevēji rekordātri vienojās par Parīzes nolīguma ratificēšanu no Eiropas Savienības puses. Lai īstenotu Eiropas Savienības saistības, rīcībai 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai 22 nepieciešamos priekšlikumus Komisija pieņēma jau 2015. gadā, savukārt nozarēm ārpus Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 23 , pie kurām pieder arī zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF) 24 , nepieciešamos priekšlikumus — 2016. gada jūlijā. Nākamajā solī uzmanība tiks pievērsta tam, lai sagatavotu ES dalību 2018. gada pirmajā “veicinošajā dialogā”, kur pusēm paredzēts pārskatīt kopīgo ieceru vērienu un panākumus Parīzes nolīguma īstenošanā.

2016. gadā Komisija nāca klajā arī ar Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, kam arī ir pavisam skaidrs mērķis: līdz gadsimta vidum siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta vajadzētu būt vismaz par 60 % mazākām nekā 1990. gadā un neatlaidīgi jātuvojas nullei, vienlaikus nodrošinot ar cilvēku un preču mobilitāti saistītās vajadzības un globālu savienotību. Nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas apdraud mūsu veselību. Galvenā uzmanība stratēģijā bija veltīta autotransportam, kas rada vairāk nekā 70 % siltumnīcefekta gāzu emisiju transporta nozarē.

Tūlīt pēc Parīzes nolīguma stāšanās spēkā Komisija pieņēma Tīrās enerģijas paketi, kurā ne vien izklāstīts regulējums laikam pēc 2020. gada, bet arī dots spēcīgs impulss pārejai uz “tīrāku” ekonomiku. Gandrīz tai pašā laikā tika pieņemta pārskatītā Valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju direktīva (NEC) 25 . Noteicot stingrākas emisiju robežvērtības attiecībā uz galvenajiem gaisa piesārņotājiem, Eiropas Savienība palīdz uzlabot savu pilsoņu veselību un nepieļaut priekšlaicīgas nāves gadījumus, vienlaikus sabiedrībai mazinot milzīgās ekonomiskās izmaksas 26 . Modernā ekonomikā pilsoņiem vajadzētu baudīt labumu, ko dod ieguldījumi veselības aizsardzībā.

Virzība uz inovatīvu energoefektīvu un resursefektīvu ekonomiku

Komisija izpildīja solījumu energoefektivitāti uzskatīt par atsevišķu (energoresursu) avotu. Energoefektivizēšanā līdz 2030. gadam Komisija ierosināja juridiski saistošu Eiropas līmeņa mērķrādītāju 30 %. Vairākas energoefektivitātei veltītas līdziniciatīvas nodrošinās, ka mērķrādītāju iespējams sasniegt izmaksefektīvi, attiecīgus tiesību aktus pielāgojot 2030. gada kontekstam un novēršot daudzos šķēršļus, kas kavē investīcijas energoefektivitātē un jo īpaši ēku renovācijā.

Modernai ekonomikai vajadzētu efektīvi izmantot ne vien enerģiju, bet arī resursus visā to aprites ciklā. Enerģētika būtu jāpārkārto, pārejot uz aprites ekonomiku, jo daudz enerģijas var ietaupīt, lielākā mērā nepieļaujot atkritumu rašanos un tos pārstrādājot. Piemēram, nesen pieņemtajā “Paziņojumā par atkritumu pārvēršanas enerģijā lomu” 27 teikts, ka, ievērojot atkritumu hierarhijas principu un, galvenais, enerģijas reģenerēšanā no atkritumiem lietpratīgi ieviešot tādas pārbaudītas tehnoloģijas un palīgpasākumus, lai ar to dotu ieguldījumu Enerģētikas savienības pamatstratēģijas un Parīzes nolīgumā izvirzīto mērķu sasniegšanā, no atkritumiem reģenerētās enerģijas daudzums varētu pieaugt par 29 %. Eiropa ir “zaļo” tehnoloģiju nozares līdere. Vidisko preču un pakalpojumu izlaide uz vienu iekšzemes kopprodukta (IKP) vienību pēdējos desmit gados ir augusi vairāk nekā par 50 %, un ar šo “zaļo ekonomiku” saistīto darbvietu skaits ir palielinājies līdz vairāk nekā 4 miljoniem pilna laika ekvivalentos. Arī šajā jomā ir stingrs ekonomisks pamatojums un pierādīts ekonomiskais potenciāls.

Eiropas ekonomikas modernizācija prasa, lai enerģijas tirgos faktiski pastāvētu konkurence un stabils regulējums, kas veicinātu inovāciju un konkurētspēju. Paziņojums “Paātrināt inovāciju tīrās enerģijas jomā” 28 iepazīstina ar Eiropas Savienības stratēģiju, kura Eiropas uzņēmumiem un jauniem uzņēmumiem palīdz izvērst pētniecību un inovāciju attiecībā uz tīrās enerģijas risinājumiem un kurai vajadzētu nodrošināt, ka to rezultāti drīz un sekmīgi nonāk tirgū. Krietni panākumi 29 visās prioritārajās jomās gūti Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā (SET plāns), kura mērķis ir izmaksefektīvas mazoglekļa tehnoloģijas integrēt energosistēmā.

Stingrais atbalsts pētniecībai un inovācijai tīrās enerģijas tehnoloģiju jomā bija arī par iemeslu tam, ka ES pievienojās vispasaules iniciatīvai “Misija: inovācija” 30 . ES ciešā sadarbībā ar investoriem pildīs vadošu lomu, gādājot, ka šīs iniciatīvas rezultāti izpaužas īstos pārveidojumos. Uzlaboti un papildu rādītāji, kas raksturo, piemēram, tīrās enerģijas importu, eksportu un tehnoloģiju tirgus daļas, dos iespēju labāk novērtēt ES vispārējo sniegumu un konkurētspēju šajā jomā un atjaunināt mūsu mērķrādītājus pētniecībā un inovācijā. Komisija ar dalībvalstīm, nozari, pētniecības un inovācijas aprindām un citām galvenajām ieinteresētajām personām ar šādu mērķi sadarbosies Tīrās enerģijas rūpnieciskās konkurētspējas forumā, kuru ciešā koordinācijā ar jau esošiem forumiem plānots sasaukt pirms šā gada beigām.

Lielāka noteikšana patērētājiem

Enerģētikas savienībai būtu jāpiedāvā taustāmas priekšrocības patērētājiem, kuriem enerģētikas pārkārtošanā ir centrāla nozīme. Kā liecina, piemēram, arvien plašākā saules fotoelementu jaudu uzstādīšana privātmājām, arvien jaunu atjaunojamo energoresursu kooperatīvu rašanās vai arvien lielākais piegādātāju maiņas īpatsvars gan elektroenerģijas, gan gāzes tirgū, enerģijas tirgū aktīvu dalību ņem arvien vairāk patērētāju. Tomēr joprojām jārīkojas to daudzo patērētāju atbalstam, kuriem vēl nav līdzdalības iespēju.

Kā liecina ziņojums par enerģijas cenām un izmaksām 31 , par spīti zemākām vairumcenām, mazumtirgū cenas ir cēlušās. Priekšlikumi par elektroenerģijas tirgus modeli 32 un jaunā atjaunojamo energoresursu direktīva 33 patērētājiem dos vēl vairāk iespēju visā pilnībā piedalīties tirgū un ieviesīs papildu pasākumus, kā Eiropas Savienībā aizsargāt mazaizsargātus patērētājus, novērst atslēgšanas un risināt enerģētiskās nabadzības problēmu. Arī stingra konkurences noteikumu izpilde, sniedzot zemākas cenas, plašāku izvēli un inovāciju, palīdzēs vairot patērētāju labklājību.

Komisija 2017. gadā plāno sākt izpratnes vairošanas kampaņu, lai mudinātu vairāk patērētāju piedalīties enerģijas tirgus attīstībā un gūt no tā labumu. Kampaņas mērķis ir arī uzsvērt ieguvumus, ko dod energoefektivitāte un piegādātāja nomaiņa. Tā sāksies vairākās dalībvalstīs kā pilotprojekts un, kad kļūs pieejami pilotprojekta rezultāti, to varētu ieviest citās dalībvalstīs.

Turklāt 2017. gadā sāks darboties Energonabadzības observatorija, palīdzot dalībvalstīm pārraudzīt energonabadzību un izveidot pasākumus, ar kuriem apkarot šo augošo problēmu. Tās mērķis ir izstrādāt energonabadzības statistiku, kalpot par centru, no kura galvenajām ieinteresētajām personām izplatīt labu praksi, un par informācijas avotu sabiedrībai energonabadzības jautājumos.

Pārejai uz tīru enerģiju vajadzētu būt taisnīgai un ņemt vērā tās transformējošo ietekmi uz ieinteresētajām personām, toskait nozarēm un strādniekiem. Tāpēc Komisija izskata, kā, ievērojot konkurences noteikumus, būtu iespējams optimizēt tās atbalstu strukturālajai pārejai reģionos, kur intensīvi izmanto ogles un citu oglekļintensīvu kurināmo. Šajā nolūkā tā plāno strādāt partnerībā ar ieinteresētajām personām no šiem reģioniem, lai varētu labāk orientēt ES atbalstu, rosinot apmaiņu ar labu praksi, toskait diskusijas par rūpniecības ceļvežiem un pārkvalificēšanās vajadzībām, kā arī sinerģiju un sadarbības veicināšanu.

Enerģētikas savienībai — nākotnes prasībām pielāgotu infrastruktūru

Izturētspējīga infrastruktūra ir Enerģētikas savienības pamats. Pagājušajā gadā sākās svarīgu starpsavienojumu projektu ekspluatācija, un tika būtiski pastiprināta reģionālā sadarbība.

Tika sākts darbs pie jauniem starpsavienojumiem, piemēram, pie Adrijas jūras cauruļvada (TAP), kas ir daļa no Dienvidu gāzes koridora; tika parakstīti finansēšanas nolīgumi, piemēram, dotāciju nolīgums, ar kuru saskaņā 187 miljoni EUR no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta tiek investēti Balticconnector, gāzes starpsavienojumā starp Somiju un Igauniju, un dotāciju nolīgums, ar kuru saskaņā 179 miljoni EUR tiek piešķirti BRUA gāzes cauruļvadam caur Bulgāriju, Rumāniju, Ungāriju un Austriju 34 . Kas attiecas uz Grupu Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas gāzes savienojumu jautājumos (CESEC), tās pilnvarojums būtu jāattiecina arī uz elektroenerģiju, atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti.

Ziemeļjūras valstu sadarbībai enerģētikas jomā tika izveidota jauna augsta līmeņa grupa 35 , kas galveno uzmanību pievērsa labākai atkrastes vēja enerģijas un pastiprinātu starpsavienojumu integrācijai. Atkrastes vēja enerģijas projektu konkursos 2016. gadā tika saņemti piedāvājumi ar rekordzemām cenām, kas liecina, ka rūk arī atkrastes vēja enerģijas cenas un ka saražotā atkrastes vēja enerģija kļūst lētāka 36 .

Pēdējo mēnešu laikā ekspluatācijā nonāca jauni sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi Świnoujście (Polija) 37 , Denkerkā (Francija) un Pori (Somija), ne vien paverot jaunas tirgus iespējas, bet arī dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm uzlabojot gāzes piegādes drošību. Daudzsološs gāzes piegādes avots Eiropas Savienībai ir arī Vidusjūras austrumdaļa. Tas palielina diversifikācijas iespējas un samazina importa atkarību no viena piegādātāja, un tas savukārt ir svarīgs Enerģētikas savienības mērķis.

Tomēr sakarā ar neesošu vai nepietiekami izmantotu infrastruktūru joprojām pastāv šaurās vietas. Lai vēl tālāk integrētu Dienvidrietumeiropas, kā arī Ziemeļeiropas un Austrumeiropas (piem., Vācija, Polija un Čehijas Republika) iekšējo elektroenerģijas tirgu, vēl joprojām ir vajadzīgi starpsavienojumi un attiecīgā gadījumā iekšējas līnijas, turklāt jāuzlabo šo starpsavienojumu apsaimniekošana. Joprojām vajadzētu strādāt pie Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizēšanas ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu. Sasniedzot 2030. gadam izvirzīto mērķvērtību 15 % elektroenerģijas tirgus kopjaudas nodrošināt no starpsavienojumiem, ja vien šī jauda kļūs pieejama tirgū, būtu jārodas drošībai, ka Eiropas Savienība spēj optimāli izmantot savus atjaunojamās enerģijas resursus, nodrošināt piegādes drošību un tirgus integrāciju.

2017. gadā būtu jāpastiprina centieni attiecībā uz infrastruktūru. Trešajā kopīgu interešu projektu (KIP) sarakstā paredzēts apzināt tādus projektus, kuru ieguldījums vissteidzamāk vajadzīgs tirgus integrācijai, ilgtspējībai, piegādes drošībai un konkurencei. Jaunais saraksts būtu jāpapildina ar paziņojumu par enerģētikas infrastruktūru. Lai enerģētikas pārkārtošanā neviena dalībvalsts neatpaliktu, jaunais Enerģētikas savienības stāvokļa apskats atsevišķi pievērsīsies kopīgu interešu projektiem, kuros nav notikusi pietiekama virzība. Turklāt pārvades sistēmu operatoriem vajadzētu līdzšinējo infrastruktūru darīt pilnīgi pieejamu tirgus dalībniekiem un tirgus noteikumiem būtu jāveicina, ka pirms jaunas infrastruktūras izbūves tiek efektīvi izmantota līdzšinējā infrastruktūra.

Tā kā dalībvalstu resursi ir ierobežoti, publiskie resursi būtu jāizmanto gudri un efektīvi. Dalībvalstīm būtu jāraugās, lai atbalsts, ko tās sniedz enerģētikas infrastruktūrai, visplašākajā nozīmē saskanētu ar Enerģētikas savienības principiem. Būtu jāsniedz tikai tāds atbalsts, kas pilnīgi saskan ar Eiropas Savienības ilglaicīgo enerģētikas politiku, un būtu jāvairās no balastaktīviem un “oglekļa slazda” 38 .Vairāk jācenšas nodrošināt tīras enerģijas infrastruktūru transporta jomā.

Kritisko infrastruktūru aizsardzība enerģētikas un transporta nozarē ir tēma, kas neseno teroristu uzbrukumu un citu ģeopolitisku apdraudējumu gaismā kļūst arvien svarīgāka. Jau ir pieņemti tiesību akti, ar kuru palīdzību tiek novērtētas būtiskās vajadzības un uzlabota kritiskās infrastruktūras aizsardzība 39 . Turpmākajā enerģētikas nozares darbā galvenā uzmanība būtu jāpievērš fiziskai iekārtu aizsardzībai, kā arī pasākumiem, ar kuriem var nodrošināt pakalpojumu uzturēšanu. Enerģētikas nozares digitalizācija to vairāk pakļauj kiberuzbrukumiem un diktē stingrus datu aizsardzības noteikumus. Lai varētu īstenotu Tīklu un informācijas drošības (NIS) direktīvu 40 un lai veicinātu sinerģijas starp Enerģētikas savienību un Digitālo vienoto tirgu, ekspertu grupa analizē īpašās kiberdrošības vajadzības enerģētikas nozarē. Tas ir svarīgi arī no patērētāju viedokļa.

Investīciju uzdevums

Lai varētu sasniegt mērķrādītājus, ko Eiropas Savienība 2030. gadam noteikusi klimata un enerģētikas jomā, 2020.–2030. gadā vajadzīgs ik gadu investēt apmēram 379 miljardus EUR 41 . Tāpēc 2017. gadā darbs pie investīcijām noritēs vēl intensīvāk, saskanīgi izmantojot visus pieejamos instrumentus.

Svarīga nozīme šajā darbā joprojām ir Eiropas Stratēģisko investīciju fondam, kurš palīdz piesaistīt privāto finansējumu. Līdz šim ar enerģētikas jomu bija saistīti vairāk nekā 20 % no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstītajiem ieguldījumiem. Turklāt paplašinot fonda darbību, Komisija ierosināja, lai vismaz 40 % no fonda infrastruktūras un inovācijas klases projektiem palīdzētu īstenot Parīzes nolīguma mērķiem atbilstošas darbības klimata, enerģētikas un vides politikā 42 . Eiropas Stratēģisko investīciju fonda saplūdināšana ar citiem Eiropas Savienības fondiem un finansēšanas instrumentiem vēl vairāk palielinās iespēju līdzekļus turpmāk ieguldīt ar augstāku risku 43 .

Būtisku atbalstu ar daudzveidīgu projektu starpniecību sniedz arī Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIF). No 2014. gada līdz 2020. gadam sniegtā atbalsta kopsumma, ierēķinot nacionālo publisko un privāto līdzfinansējumu, ir apmēram 98 miljardi EUR. Tīrās enerģijas risinājumu izstrādē vienlīdz svarīga nozīme ir caur programmu “Apvārsnis 2020”, toskait caur InnovFin Energy Demo projektu finansiālajiem instrumentiem 44 , izdarītām investīcijām pētniecībā un inovācijā. Pašas modernākās tehnoloģijas atbalstoši pētniecības un inovācijas projekti 2016. gadā jau devuši nozīmīgus rezultātus tādās jomās kā ar fotoelementiem, ūdeņraža kurināmā elementiem un bezemisiju kurināmā elementiem darbināmi autobusi 45 .

Tiks ieviesti vēl kādi finansēšanas instrumenti. Priekšlikumā pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu laikposmam pēc 2020. gada Komisija ierosināja izveidot inovāciju fondu, kas atbalstītu inovācijas enerģētikā un rūpniecībā. Lai varētu pareizi izlemt fonda darbības tvērumu, Komisija plāno 2017. gadā sākt rīkot nozarēm specifiskas ekspertu apaļā galda sanāksmes, kurās piedalītos energointensīvu nozaru pārstāvji, atjaunojamo energoresursu projektu virzītāji, inovatori un investori. Lai atbalstītu energosistēmu modernizāciju dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem, priekšlikums paredz izveidot Modernizācijas fondu.

2017. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta iniciatīvas “Vieds finansējums energoviedām ēkām” 46 īstenošanai sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un dalībvalstīm. Viens no tās elementiem ir izstrādāt elastīgas finansēšanas platformas, lai paātrinātu ēku renovāciju. Vienlīdz svarīgi ir mazināt šķēršļus, kas palēnina renovāciju. Tāpēc Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm analizē publiskā sektora grāmatvedības noteikumu ietekmi uz energoefektivitātes līgumu tirgu. Tā plāno pirms 2017. gada pavasara beigām atjaunināt norādījumus, kā šādas partnerības atspoguļot statistikā.

Finansēšanai vajadzētu būt ilgtspējīgai. Turot prātā šo mērķi, Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma 47 jautājumos plāno 2017. gada gaitā nākt klajā ar rīcībpolitiskiem ieteikumiem Komisijai, kuru mērķis ir atvieglināt publiskā un privātā kapitāla plūsmu ilgtspējīgu investīciju virzienā un līdz minimumam samazināt iespējamos riskus, ko ES finanšu sistēmai rada tās atkarība no aktīviem, kuri saistīti ar lielām oglekļa dioksīda emisijām.

Pēc tās pašas loģikas no publiskiem līdzekļiem nebūtu jāatbalsta tehnoloģijas un resursi, no kuriem pakāpeniski atsakās vai kuri ilglaikā, iespējams, nebūs ilgtspējīgi. Tīrās enerģijas pakete darīja skaidru, ka ES pastiprina centienus pakāpeniski atteikties no subsīdijām fosilajam kurināmajam. Turpmākie Enerģētikas savienības stāvokļa apskati pārraudzīs norises attiecībā uz šo apņemšanos G7 un G20 ietvaros.

Stipras Enerģētikas savienības ārējā dimensija

Mainīgā starptautiskā vide rada jaunas problēmas, taču piedāvā arī jaunas iespējas. Eiropas Savienībai kā enerģijas importētājam ir būtiska interese par labi funkcionējošiem un likumos balstītiem starptautiskajiem enerģijas tirgiem, un tā aktīvi darbojas, lai pastiprinātu pārvaldību tādos daudzpusējos forumos kā G7, G20 un citu starpā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra. Gan enerģijas tirgu darbības, integrācijas un reformu veicināšanā, gan stratēģiski nozīmīgu diversifikācijas projektu veicināšanā Eiropas Savienība strādā arī tādos reģionālos un divpusējos formātos kā, piemēram, Enerģētikas kopienas reformu process vai pastiprināts dialogs ar Alžīriju pirmajā gadījumā un Dienvidu gāzes koridors otrajā gadījumā. Paplašināšanas un kaimiņattiecību politikas aptvertajos Eiropas reģionos Komisija ir sākusi ar starptautiskajām finanšu iestādēm kopīgu iniciatīvu, kurā tiek veicinātas enerģētikas nozares reformas un vērienīgāk investēts sabiedrisko un privāto ēku energoefektivitātē 48 .

Eiropas Savienība turpināja veicināt enerģētikas reformas Ukrainā. Tika gūti jūtami panākumi attiecībā uz gāzes tirgu un pieņemti svarīgi lēmumi energoefektivitātes uzlabošanā. Komisija ar Krieviju un Ukrainu sarīkoja vairākas divpusējas un trīspusējas tikšanās, lai nodrošinātu stabilas piegādes Ukrainas iekšējam tirgum un gāzes tranzītu no Krievijas caur Ukrainu uz Eiropas Savienību. Reformām jāturpinās, arī elektroenerģijas nozarē.

Svarīgs sasniegums bija Eiropas Parlamenta un Padomes politiskā vienošanās attiecībā uz 2016. gada februāra Enerģētiskās drošības paketē ietilpstošo priekšlikumu par starpvaldību nolīgumiem, kuri attiecas uz enerģētiku 49 . Līdz ar šo vienošanos starpvaldību nolīgumi kļūs caurredzamāki un vairāk atbildīs Savienības tiesību aktiem. Virzība notikusi arī attiecībā uz leģislatīvo priekšlikumu par gāzes piegādes drošību 50 : 2016. gada decembra sākumā Eiropas Parlaments attiecībā uz to pieņēma attiecīgu nostāju un Enerģētikas padome vienojās par noteiktu politisku ievirzi.

Jautājumā par pāreju uz tīru enerģiju ir vajadzīga globāla ES līderība. Nepieredzētā mērogā atraisoties globāla tīro tehnoloģiju tirgus iespējām, Eiropas Savienība, izmantodama savu ārpolitisko darbību, pirmām kārtām veidodama spēcīgas partnerības ar valstīm un reģioniem, dalās ar savu pieredzi šajā jomā un maģistralizē pāreju uz globālu mazoglekļa ekonomiku.

Ar Enerģētikas kopienas starpniecību šāda dinamika tiek īstenota ne vien kaimiņvalstīs, bet arī Āfrikā. Šā jautājuma svarīgums tika atzīts arī ES Globālajā stratēģijā 51 , kurā tieši aicināts veidot lielāku diplomātisku sinerģiju enerģētikas politikas un klimata politikas jautājumos. Klimata politikas jomā, piemēram, labi darbojas sadarbība ar Ķīnu emisiju kvotu tirdzniecības jautājumos, un abas puses vienojušās to turpmāk pastiprināt divpusējā projektā, kura mērķis ir atbalstīt, ka Ķīnā īsteno valsts mēroga emisijas kvotu tirdzniecības shēmu, kam būtu jāsāk darboties 2017. gadā.

Klimata politikas jautājumos īstenotās starptautiskās darbības rezultātā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācija (ICAO) 2016. gadā vienojās risināt problēmu attiecībā uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām, kas strauji aug. Saskaņā ar šo vienošanos Komisija paredzējusi nākt klajā ar leģislatīvu priekšlikumu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tvērumu aviācijā. Turklāt starptautiski diplomātiski centieni panāca, ka tiek pieņemts Monreālas protokola Kigali grozījums par pakāpenisku globālu atteikšanos no globālo sasilšanu spēcīgi ietekmējošiem fluorogļūdeņražiem (HFC), savukārt Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā — vienošanās starptautiskajā kuģniecībā virzīties uz emisiju samazināšanas stratēģiju. Šie rezultāti ir savlaicīgi soļi uz priekšu klimata pārmaiņu apkarošanā nozarēs, kurās emisijas strauji aug.

2016. gadā nostiprinājās arī Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu Enerģētikas padome, kas joprojām bija lielisks piemērs augsta līmeņa divpusējai sadarbībai enerģētikas un klimata politikas jautājumos, ieskaitot tādas jomas kā enerģētiskā drošība, enerģētikas politika un energotehnoloģiju izstrāde un ieviešana.

Āfrika ir un arī turpmāk būs priviliģēts Eiropas Savienības partneris. Āfrikā miljoniem cilvēku līdz šim nav bijuši piekļūstami mūsdienīgi enerģijas veidi. Tomēr vispārēja piekļuve ilgtspējīgai enerģijai ir nepieciešama kā atbalsts vajadzīgajam ekonomiskās augsmes tempam un pienācīgas darba vides radīšanai, arī sievietēm un jauniešiem. Satvars abu kontinentu tālākai sadarbībai ir Kopīgā Eiropas Savienības un Āfrikas stratēģiskā partnerība. Āfrikas Atjaunojamo energoresursu iniciatīvu (AREI) 52 , kas ir Āfrikas vadīta iniciatīva ar mērķi palielināt Āfrikas atjaunojamās enerģijas jaudas, Eiropas Savienība stingri atbalsta jau kopš tās izveides 2015. gada Parīzes klimata konferencē (COP 21). Enerģētikai būs izšķirīga nozīme arī investīcijās, kas tiks izdarītas ar topošā Eiropas Ārējo investīciju plāna un citu jau esošu instrumentu starpniecību 53 .

Eiropas Savienības aktīvo klimata un enerģētikas politikas diplomātiju pastiprina visu pasaules pilsētu un reģionu atbalsts darbībai, kas risinās ar Pilsētas mēru globālā pakta starpniecību. Starp ES Pilsētas mēru paktu un Pilsētas mēru nolīgumu (Compact of Mayors) izveidotā alianse visā pilnībā darboties sāks 2017. gadā, savedot kopā vairāk nekā 7100 pilsētu 6 kontinentos. Tāpat arī Eiropas Savienības prioritāte joprojām ir konferencē Habitat III pieņemtā Jaunā pilsētprogramma.

IV.    JAUNA ENERĢĒTIKAS SAVIENĪBAS KĀRTA KĀ NODARBINĀTĪBAS, AUGSMES UN INVESTĪCIJU DZINĒJSPĒKS

Lai dotu impulsu pārejai uz tīru enerģiju un Eiropas ekonomikas modernizēšanai, īstenošana jāsāk jau tagad.  54 Ar šādu mērķi Komisija nāk klajā ar jaunu Enerģētikas savienības kārtu. Tā būs laba iespēja iesaistīt ieinteresētās personas dalībvalstīs un citur un palīdzēt kopīgi pārvarēt šķēršļus. Tāpēc šajā kārtā galvenā uzmanība tiek pievērsta dalībvalstu konkrētajām vajadzībām, piem., atbalstīt pāreju reģionos ar augstu oglekļintensitāti vai enerģētikas pārkārtošanu ieviest salās 55 . Šajā kārtā Enerģētikas savienība tuvināsies Eiropas iedzīvotājiem, visos sabiedrības līmeņos risinot dialogu, jo īpaši ar Eiropas jauniešiem. Eiropa panākumus var gūt, tikai visā pilnībā iesaistot jauno paaudzi, kurai būtu vajadzīgās prasmes un pārliecība, ka jāpiedalās enerģētikas pārkārtošanā.

Šo kārtu īstenos, īpašu uzmanību veltot integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata politikas plāniem un vietēja līmeņa rīcībai.

Pārvaldība un plānošana: kā faktiski ieviest sekmīgu Enerģētikas savienību

Tīrās enerģijas paketē Komisija ierosināja jaunu Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmu 56 , kuras pamatā būtu racionālāka plānošana, ziņošana un tās īstenošanas uzraudzība. Tagad, kad lielākā daļa Enerģētikas savienības priekšlikumu jau ir iesniegti, dalībvalstīm ir visi galvenie elementi, ar kuriem sākt izstrādāt savus integrētos nacionālos enerģētikas un klimata politikas plānus. Šie plāni dalībvalstīm būs izšķirīgi svarīgs instruments, kā nodrošināt noteiktību un paredzamību uzņēmumiem, darbiniekiem un investoriem, kā arī atvieglināt tik ļoti vajadzīgās investīcijas mazoglekļa ekonomikā.

Lielākajā daļā ES dalībvalstu nacionālie plāni vēl tikai jāsāk izstrādāt. Lai īstenotu apņemšanos, ka saskaņā ar Padomes vienošanos 57 plāni būs gatavi krietni pirms 2021. gada, darbs būtu jāpaātrina. Komisija aicina dalībvalstis ar šo plānu projektiem nākt klajā jau līdz 2018. gada 1. janvārim, lai gan tas prasīs pūles. Dalībvalstis joprojām atbalstīs Nacionālo enerģētikas un klimata politikas plānu tehniskā darbgrupa. Lai izveidotu iekļaujošus plānus, to projektiem būtu jābalstās uz konsultācijām ar investoriem, sociālajiem partneriem, vietējām un reģionālām iestādēm, arī iestādēm ar konkrētām vajadzībām, un citām attiecīgām ieinteresētajām personām dalībvalstīs. Plānu izveidē svarīga nozīme ir arī agrīnai reģionālai sadarbībai. Lai nodrošinātu sinerģiju un mazinātu izmaksas, nacionālie enerģētikas un klimata politikas plāni, kur vien iespējams, būtu jāizstrādā līdztekus gaisa piesārņojuma kontroles programmām, jo šo plānu pamatā lielākoties ir līdzīgi pasākumi un darbības.

Kāda loma Enerģētikas savienības īstenošanā ir vietējam līmenim

Eiropas ekonomikas dekarbonizācijā svarīga nozīme ir pilsētām un lauku reģioniem. Pilsētu teritorijas ir liels siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, pilsētu energopatēriņam ģenerējot apmēram trīs ceturtdaļas no pasaules oglekļa dioksīda emisijām. Pilsētas un lauku reģioni pret klimata pārmaiņu ietekmi ir īpaši mazaizsargāti. Tai pat laikā lauku reģioni, būdami atjaunojamo resursu piegādātāji bioekonomikai, un pilsētas, būdamas inovācijas un augsmes centri un ekonomiskās attīstības dzinējspēki, arvien vairāk ir arī daļa no risinājuma. Pilsētas saņem ceturto daļu visu publisko izdevumu un gandrīz pusi publisko investīciju 58 . Tajās saražo 68 % Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP), tās pārstāv 62 % darbvietu, spēlē būtisku lomu centienos siltumnīcefekta gāzu emisijas un resursu patēriņu atsaistīt no ekonomiskās augsmes 59 un palīdz valstu ekonomikām vairāk balstīties uz zināšanām un kļūt konkurētspējīgākām. No tā sākama Eiropas ekonomikas modernizācija.

Spēcīgu impulsu rīcībai pilsētās deva pieņemtais Amsterdamas pakts, ar kuru tika izveidots Eiropas Savienības Pilsētvides attīstības plāns, kā arī Bratislavā notikušais Eiropas Reģionu un pilsētu samits un pilsētām paredzētā “vienas pieturas aģentūras” tipa portāla atklāšana. Pilsētvides attīstības plāns tiek īstenots ar partnerībām daudzās dažādās jomās, kas tieši ietekmē Eiropas ekonomiku. Partnerībās ir iesaistīta Komisija, dalībvalstis, pilsētas un attiecīgās ieinteresētās personas.

Visā Eiropas Savienībā tiek atklāti pilsētās bāzēti projekti, kuros tiek meklētas sinerģijas starp tādām jomām kā enerģētika, mobilitāte, digitālās iespējas, ūdens, gaisa un atkritumu apsaimniekošana un aprites ekonomika. Tādi veiksmīgi projekti, kā, piemēram, “Viedās pilsētas” rada ietaupījumus pilsoņiem un rūpniecībai, uzlabo gaisa kvalitāti un vietējā līmenī rada darbvietas. Enerģētikas savienības jaunā kārta ir laikus radīta iespēja uz šādiem projektiem vērst uzmanību, lai būtu iespējams paplašināt to mērogu un tos tālāk ieviest visā Eiropas teritorijā, kā arī vairāk sasaistīt ar Eiropas investīciju programmu.

V.    Secinājumi

Eiropas Komisija ir stingri apņēmusies joprojām strādāt ar projektiem, kas apliecina patiesu Eiropas pievienoto vērtību un Eiropas pilsoņiem dod jūtamu labumu. Šāds projekts ir Eiropas ekonomikas modernizācija, kas arī ir Enerģētikas savienības būtība. Lai Komisijas 2015. un 2016. gadā iesniegtie ar Enerģētikas savienību saistītie leģislatīvie priekšlikumi varētu gūt sekmes, ir steidzami tiem jāpievēršas saskaņā ar Triju iestāžu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadam.

Tas ir svarīgi, lai būtu uzturēta ar Enerģētikas savienību saistīto priekšlikumu vispārējā saskanība un virsmērķis, kā arī Enerģētikas savienības projekta politiskais impulss. Tāpēc panāktais būtu regulāri jāpārskata politiskākā līmenī, arī Eiropadomē. Saskaņā ar Bratislavas deklarāciju Eiropadomei attiecīgā gadījumā jāatgriežas pie enerģētikas un klimata jautājumiem.

Tikpat svarīgi kā virzīties uz priekšu attiecībā uz leģislatīviem dokumentiem ir arī paātrināt Enerģētikas savienības veicināšanas pasākumu īstenošanu un nodrošināt visu spēkā esošo noteikumu izpildi. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jāpastiprina, piemēram, enerģētikas un klimata politikas diplomātijas prioritāšu īstenošana un jānodarbojas ar sinerģijām, kādas starp tām pastāv, kā arī līdz gada beigām jāizveido investīciju platformas, kas atvieglinās energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektu finansēšanu.

Šie un citi pasākumi jāīsteno, lai būtu iespējams jau tagad faktiski pavirzīties uz priekšu, jo tikai tā varēs gūt rezultātus nodarbinātības, augsmes un investīciju izteiksmē. Tikai tad, kad būs notikusi konkrēta faktiska virzība, dalībvalstis, reģioni un vietējās sabiedrības saskatīs daudzos ieguvumus, ko sniedz pāreja uz tīru enerģiju, un tas ir svarīgs priekšnosacījums ilgstošiem Enerģētikas savienības panākumiem.

(1)

COM(2015) 80.

(2)

COM(2016) 501.

(3)

COM(2016) 710.

(4)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52013DC0483R(01)&from=LV.

(5)

  https://ec.europa.eu/priorities/sites/beta-political/files/juncker-political-guidelines-speech_en_0.pdf ; sk. arī Eiropadomes 2014. gada 26.–27. jūnija secinājumu I pielikumu “Savienības stratēģiskā programma pārmaiņu laikā”.

(6)

Deklarācija un ceļvedis, kas izdoti pēc Bratislavas samita, kurā piedalījās 27 dalībvalstis un kurš bija veltīts tam, lai kopīgi apzinātu Eiropas Savienības pašreizējo stāvokli un pārrunātu tās kopīgo nākotni, 2016. gada 16. septembris.

(7)

Paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, COM(2016) 739.

(8)

“Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”, COM(2015) 614.

(9)

Cita starpā saskaņā ar “Joint Framework of Countering Hybrid Threats” (JOIN(2016) 18.

(10)

Sk. http://unfccc.int/files/essential_background/convention/application/pdf/english_paris_agreement.pdf .

(11)

COM(2015) 572.

(12)

Detalizētu informāciju sk. Komisijas dienestu darba dokumentā “Monitoring progress towards the Energy Union objectives – key indicators" (SWD(2017) 32) and the European Environment Agency's "Trends and projections in Europe 2016 – Tracking progress towards Europe's climate and energy targets” (http://www.eea.europa.eu/publications/trends-and-projections-in-europe).

(13)

COM(2017) 56; Eiropas Savienība jau ir sasniegusi 2020. gada galīgo energopatēriņa mērķrādītāju. 2014. gadā tās primārais energopatēriņš primārā energopatēriņa mērķrādītāju 2020. gadam pārsniedza tikai par 1.6 %.

(14)

Balstās uz Eurostat datiem.

(15)

Saskaņā ar 2015. gada tuvināto pārskatu.

(16)

COM(2016) 707.

(17)

COM(2017) 48.

(18)

COM(2017) 57.

(19)

 Öko-Institut ziņojums par atjaunojamiem energoresursiem; publicēts Komisijas tīmekļvietnē (http://ec.europa.eu/energy/en/studies).

(20)

Eiropas Komisija, Eiropas Vides aģentūra.

(21)

Avots: “Emisiju neatbilstības ziņojums” 2016–2030, tendences un mērķi UNEP, 2016. gada novembris. INDC = iecerētais nacionāli noteiktais devums; Lēstais ASV nacionāli noteiktais devums ir par 2025. gadu; visi pārējie INDC ir beznosacījumu INDC, izņemot Indonēzijas, Dienvidāfrikas, Argentīnas, Indijas un Meksikas nacionāli noteikto devumu, kas ir ar nosacījumiem.

(22)

COM(2015) 337.

(23)

COM(2016) 482.

(24)

COM(2016) 479.

(25)

Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu.

(26)

Lēš, ka 2013. gadā dēļ gaisa piesārņojuma Eiropas Savienībā pāragri mira vairāk nekā 450 000 cilvēku. Elpošanas ceļu slimību sakarā zaudēto darbadienu un ražīguma tiešo ekonomisko zaudējumu summa ir līdz pat 15 miljardiem EUR, savukārt veselības aprūpes izmaksas ir 4 miljardi EUR. Sk. Eiropas Vides aģentūras 2016. gada ziņojumu “Air Quality in Europe”: http://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2016

(27)

COM(2017) 34.

(28)

COM(2016) 763.

(29)

Sk.: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/set-plan_progress_2016.pdf.

(30)

“Misija: inovācija” ir globāla 22 valstu valdību iniciatīva, kuras solījušas piecu gadu laikā divkāršot investīcijas publiskajā tīras enerģijas pētniecībā un attīstībā.

(31)

COM(2016) 769.

(32)

Sk. jo īpaši COM(2016) 864 (Elektroenerģijas direktīva) un COM(2016) 861 (Elektroenerģijas regula).

(33)

COM(2016) 767.

(34)

Kopš Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta sākuma 2014. gadā tas finansējis 75 darbības, kopā par 1,2 miljardiem, no tām 12 bijušas darbiem paredzētas dotācijas.

(35)

  https://ec.europa.eu/energy/en/news/north-seas-countries-agree-closer-energy-cooperation .

(36)

Piem., EUR 64 par MWh (Dānija) un EUR 54.50par MWh (Nīderlande).

(37)

Ar EUR 223 miljoniem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

(38)

Par balastaktīviem enerģētikā sk. Eiropas Vides aģentūras ziņojumu Nr. 19/2016 “Transforming the EU power sector: avoiding a carbon lock-in”.

(39)

Padomes Direktīva 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

(40)

Direktīva (ES)2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

(41)

 Impact Assessment for the amendment of the Energy Efficiency Directive, SWD(2016) 405 (skaitļi par investīcijām, izņemot transporta nozari).

(42)

Pašlaik apmēram puse visu apstiprināto infrastruktūras un inovācijas klases darījumu ir enerģētikas un klimata nozarē. “Investīciju plāns Eiropai: pašreizējais stāvoklis”, 2016. gada maijs. Sk. arī paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai”, COM(2016) 359.

(43)

Tas attiecas arī uz februārī izteikto aicinājumu uz apvienošanu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta satvarā, kurai atvēlēts 150 miljonu EUR finansējums.

(44)

http://www.eib.org/products/blending/innovfin/products/energy-demo-projects.htm.

(45)

Attiecībā uz fotoelementu tehnoloģijām projekta R2M-Si spin-off uzņēmums no demonstrējumiem pāriet uz augsti efektīvu fotoelementu moduļu pasūtījumu pieņemšanu un jau arī ražošanu. Publiskā un privātā sektora partnerība “Kurināmā elementi un ūdeņradis” īstenoja Beļģijas pirmo publiski piekļūstamo ūdeņraža uzpildes staciju un pasaules pirmo ar protonu apmaiņas membrānu 2MW aprīkotu kurināmā elementu spēkstaciju, kā arī sāka dažādās Eiropas vietās ieviest apmēram 140 ar bezemisiju kurināmā elementiem darbināmus autobusus.

(46)

COM(2016) 860 1. pielikums.

(47)

Komisijas 2016. gada 28. oktobra Lēmums C(2016)6912.

(48)

https://ec.europa.eu/commission/2014-2019/hahn/announcements/1st-high-level-meeting-enhanced-cooperation-enlargement-and-neighbourhood-regions-europe_en.

(49)

COM(2016) 53.

(50)

COM(2016) 52.

(51)

Paziņojums “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, http://www.eeas.europa.eu/top_stories/pdf/eugs_review_web.pdf

(52)

http://www.arei.org/.

(53)

Paziņojums “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu”, COM(2016) 581.

(54)

COM(2016) 860 1. un 2. pielikums.

(55)

2017. gadā Komisija plāno sākt procesu, kurā tiks pulcinātas Eiropas salas, lai paātrinātu salu un salu reģionu attīstību un tajās sāktu izmantot labākās pieejamās tehnoloģijas.

(56)

COM(2016) 759.

(57)

Padomes secinājumi par Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmu, 2015. gada 26. novembris.

(58)

Ziņojums “The State of European Cities 2016 – Cities leading the way to a better future”, SWD(2016) 325, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/policy/themes/cities-report/state_eu_cities2016_en.pdf .

(59)

Sk. UNEP pilsētas līmeņa ziņojumu par atsaisti, http://www.unep.org/resourcepanel/Publications/City-Leveldecoupling/tabid/106135/Default.aspx .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.2.2017

COM(2017) 53 final

PIELIKUMS

Atjaunināts Enerģētikas savienības ceļvedis

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

Otrais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli

Atjauninātais Enerģētikas savienības ceļvedis —
stāvokļa apskats: 2017. gada 1. februāris

Apzīmējumi. PD: piegādes drošība / IET: iekšējais enerģijas tirgus / EE: energoefektivitāte / SEG: siltumnīcefekta gāzes / PI: pētniecība un inovācija

Šis ceļvedis ir tas pats, kas pievienots kā pielikums Komisijas 2015. gada 25. februārī pieņemtajam paziņojumam "Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku" (COM(2015)80), kas atjaunināts 2015. novembrī kopsakarā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu (COM(2015)572). Jaunā informācija šajā tabulā ir pēdējā sleja, kur sniegtas jaunākās ziņas par iniciatīvām, kas jau ir pieņemtas vai kuru plānotais grafiks ir mainījies. Slejā nav jaunas informācijas par iniciatīvām, ko sākotnēji bija paredzēts īstenot 2017. gadā vai vēlāk.