EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.1.2017

COM(2017) 42 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

par Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbībspējas nodrošināšanu

1.EIROPAS ROBEŽU UN KRASTA APSARDZE – VIRZĪBA UZ ĀRĒJO ROBEŽU PASTIPRINĀTU AIZSARDZĪBU

Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzība, ko citstarp veic Eiropas Robežu un krasta apsardze, ir viens no galvenajiem balstiem vispusīgajā Eiropas migrācijas politikā, ko Eiropas Savienība īsteno, lai apmierinātu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības, kuras apzinātas Eiropas programmā migrācijas jomā 1 .

Eiropas robežu un krasta apsardzes darbībā tiek ievērota integrētas robežu pārvaldības koncepcija un principi, un kopējas atbildības gaisotnē tā uztur vienotu un stabilu Eiropas Robežu aģentūru, kuras darbā saistībā ar robežkontroles uzdevumiem piedalās dalībvalstu robežsardzes iestādes, tostarp krasta apsardze. Šā mērķa sasniegšanā būtiska ir dalībvalstu galvenā loma un kompetence ārējo robežu kontroles stiprināšanā, balstoties uz saviem pašreizējiem resursiem – vairāk nekā 100 000 robežu un krasta apsardzes darbinieku 2 .

Pateicoties tam, ka janvāra sākumā – tikai trīs mēnešus pēc jaunās regulas 3 stāšanās spēkā – tika sākta Eiropas Robežu un krasta apsardzes un tās instrumentu darbība, var sagaidīt papildu garantijas ES ārējo robežu pārvaldības un drošības stiprināšanā.

Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par trīs mēnešu laikā izvirzītajās prioritārajās jomās gūtajiem panākumiem un izklāstīti nākamie pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesta pilnīgi darbībspējīga un aprīkota Eiropas Robežu un krasta apsardze. Tas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm dos iespēju ātri un iedarbīgi reaģēt uz migrācijas problēmām pie ārējām robežām. Šis ir pirmais no regulārajiem ziņojumiem, ar kuriem tiks veicināta pareizu instrumentu un reaģēšanas mehānismu ieviešana, ar kuriem paredzēts ievērojami uzlabot ārējo robežu aizsardzību.

Ārējo robežu aizsardzība ir priekšnosacījums tam, lai pienācīgi varētu darboties Šengenas zona bez iekšējām robežām. Kopīgie ieguldījumi un iesaistīšanās Eiropas Robežu un krasta apsardzes pēc iespējas ātrāk panāktas pilnīgas darbībspējas nodrošināšanā ir dalībvalstu apņemšanās dalīt atbildību un apliecināt solidaritāti kopējo interešu vārdā praktiska izpausme.

2.PASTĀVĪGI PIEAUGOŠS DARBĪBAS ATBALSTS PRIEKŠPOSTEŅA DALĪBVALSTĪM

Balstoties uz Frontex spējām un resursiem, Eiropas Robežu un krasta apsardze turpina sniegt priekšposteņa dalībvalstīm lūgto atbalstu uz vietas robežu pārvaldības jomā. 4 Tā to dara, veicot regulāras kopīgas operācijas pie dažādiem ES ārējo robežu posmiem (piem., kopīgās operācijas “Triton” Vidusjūras reģiona centrālajā daļā, “Poseidon” Grieķijā un “Flexible Activities” un “Focal Points” saistībā ar Rietumbalkānu maršrutu) un atbalstot atgriešanās nodrošināšanu dalībvalstīs.

Balstoties uz līdz šim pastāvējušajām Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību un tehniskā ekipējuma 5 rezervēm, aģentūra sniedz lielāko darbības atbalstu priekšposteņa dalībvalstīs, kādu tā līdz šim ir sniegusi. Lai stiprinātu atbildīgo valsts robežsardzes spēku sastāvu, pašlaik aģentūra regulārās kopīgās operācijas pie priekšposteņa dalībvalstu ārējām robežām ir izvietojusi vairāk nekā 1550 personu no Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību sastāva. Piemēram, tas nozīmē, ka personas, kuras izvietotas Grieķijā, tiek apvienotas ar apmēram 10 000 amatpersonu no Grieķijas robežu un krasta apsardzes 6 . Šīm vienībām atbalstu sniedz 24 laivas un kuģi, 6 gaisa kuģi un helikopteri, vairāk nekā 80 patruļmašīnu un 13 termiskās attēlveidošanas transportlīdzekļu.

Šī apvienotā izvietošana ir uzskatāma par ES dalībvalstu resursu lielāko apvienošanu civilās misijās papildus valstu robežsardzes izvietošanai, ko veic atbildīgā dalībvalsts:

760 amatpersonas izvietotas Grieķijā, tostarp eksperti izvietoti pie Grieķijas un Turcijas sauszemes robežas un Egejas jūras salās, lai palīdzētu robežkontrolē, karsto punktu pieejas un ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā (2016. gadā aģentūra palīdzēja Grieķijai veikt 908 migrantu atpakaļuzņemšanu Turcijā);

600 amatpersonas izvietotas Itālijā un operācijās Vidusjūras reģiona centrālajā daļā, tostarp to izvietotās tehnikas apkalpes locekļi un eksperti, kuri palīdz karsto punktu pieejas īstenošanā;

130 amatpersonas izvietotas Bulgārijā, lai palīdzētu kontrolēt sauszemes robežas, kā arī lai novērstu neatbilstīgas sekundāras kustības;

Apmēram 70 amatpersonas pašlaik tiek izvietotas citās dalībvalstīs, lai palīdzētu robežu pārvaldībā Rietumbalkānu reģionā.

Turklāt kopā ar Grieķiju norit sagatavošanās saistībā ar Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu pie sauszemes robežas ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Albāniju, lai pilnveidotu robežu novērošanu un novērstu neatbilstīgas sekundārās kustības, un vēl vairāk pastiprinātu ES reakciju uz problēmām, kas saistītas ar Rietumbalkānu maršrutu. Ir sagaidāms, ka operācija sāksies februāra sākumā.

Neatkarīgi no minētajiem izvietošanas pasākumiem notiekošās operācijas pastāvīgi saskaras ar cilvēkresursu un tehniskā aprīkojuma iztrūkumu. Lai varētu ievērojami uzlabot ārējo robežu aizsardzību, šie iztrūkumi ir jāaizpilda.

Nākamie pasākumi:

Dalībvalstis

Nodrošina, ka Eiropas Robežu un krasta apsardze vienmēr tiek nodrošināta ar saskaņotajiem resursiem gan noritošajām operācijām, gan obligātajām rezervēm.

Nodrošina šādus resursus, balstoties uz pašlaik apzinātajiem iztrūkumiem:

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Lai nodrošinātu obligāto rezervju raitu un iedarbīgu pārvaldību, ik mēnesi informē dalībvalstis par nepieciešamajiem resursiem, balstoties uz stāvokļa pie ārējām robežām pastāvīgu uzraudzīšanu.

3.PRIORITĀRAJĀS JOMĀS GŪTIE PANĀKUMI

Dalībvalstis 2016. gada aprīlī notikušajā Tieslietu un iekšlietu padomē izvirzīja un atbalstīja piecas prioritārās jomas saistībā ar aģentūras ātru sagatavošanu darbībai:

1.resursu obligātās apvienošanas ieviešana, lai palielinātu aģentūras ātrās reaģēšanas spējas;

2.preventīvu neaizsargātības novērtējumu veikšana, balstoties uz vienotu metodiku;

3.atgriešanās nodrošināšanas pasākumiem paredzētā atbalsta pilnveidošana;

4.sūdzību mehānisma izveide un

5.gatavošanās labākai sadarbībai ar prioritārām trešām valstīm vairākās darbības jomās, ieviešot paraugu statusa nolīgumiem par aģentūras darbības pasākumiem trešās valstīs.

3.1.    Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ātrās reaģēšanas spēju, tai skaitā resursu obligātās apvienošanas, stiprināšana

Viens no galvenajiem Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas sasniegumiem, ar kuru paredzēts dot iespēju ES reaģēt ātri, ir aģentūras ātrās reaģēšanas spēju ievērojama stiprināšana, lai papildus pastāvīgām kopīgām operācijām veiktu arī ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus 7 . Šajā nolūkā tika izveidota cilvēkresursu un tehnisko resursu obligātā apvienošana ar divām speciālām ātrās reaģēšanas rezervēm:

Ātrās reaģēšanas rezerve ir paredzēta kā pastāvīgs 1500 robežsardzes amatpersonu un citu attiecīgu darbinieku sastāvs, kas nodots aģentūras tūlītējā rīcībā un kas dod tai iespēju veikt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus. Šīs rezerves ietvaros robežsargi no katras dalībvalsts tiek izvietoti piecu darbdienu laikā pēc tam, kad izpilddirektors un uzņemošā dalībvalsts vienojas par darbības plānu. Rezerve tiek organizēta, izmantojot 14 specializācijas profilus, un tai citstarp ir jāietver 467 robežu novērošanas amatpersonas, 458 reģistrācijas un pirkstu skenēšanas eksperti, 97 pieredzējuši dokumentu speciālisti un 137 valstspiederības pārbaudes eksperti.

Ātrās reaģēšanas ekipējuma rezerve sastāvēs no ekipējuma, kas izvietojams 10 darbdienu laikā pēc tam, kad izpilddirektors un uzņemošā dalībvalsts vienojas par darbības plānu, un tā segs sākotnējās vajadzības ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu ietvaros.

Laikā kopš 2016. gada 7. decembra ir izveidotas abas ātrās reaģēšanas rezerves, kā paredzēts Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā. Ātrās reaģēšanas rezerves gadījumā dalībvalstis ir apstiprinājušas vairāk nekā 1500 robežsargu un citu amatpersonu pieejamību, savukārt attiecībā uz lielāko daļu tā ekipējuma veidu, ko paredzēts apsolīt ātrās reaģēšanas ekipējuma rezerves vajadzībām, it īpaši attiecībā uz atkrastes patruļkuģiem un helikopteriem, joprojām pastāv ievērojams iztrūkums, jo tie atpaliek no skaitļiem, par ko lēmusi valde – aģentūras institūcija, kura atbildīga par stratēģisko lēmumu pieņemšanu un kurā papildus Komisijai ir pārstāvēta ikviena dalībvalsts. Lai gan konkrētas vajadzības varētu segt ar aģentūras pašas spējām, ir nepieciešams, ka dalībvalstis steidzami apņemas aizpildīt iztrūkumu, lai nodrošinātu visu ekipējuma veidu nepieciešamo pieejamību.

Nākamie pasākumi:

Dalībvalstis

Steidzami apņemas aizpildīt ātrās reaģēšanas ekipējuma rezerves iztrūkumu, lai līdz februāra beigām nodrošinātu tās pilnīgu darbībspēju visa gada garumā.

3.2.    Preventīvu neaizsargātības novērtējumu sagatavošana, balstoties uz vienotu metodiku

Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā ir noteikts, ka aģentūras rīcībā būs jauns iedarbīgs mehānisms, ar ko var novērtēt neaizsargātību dalībvalstu spēju ziņā un, papildinot Šengenas izvērtēšanas mehānismu, vēl vairāk stiprināt preventīvu Šengenas zonas darbības kvalitātes kontroli. Neaizsargātības novērtēšana ES un tās dalībvalstīm dos iespēju labāk sagatavoties, lai varētu risināt aktuālās un turpmākās problēmas pie ārējām robežām. Konkrētāk, ikgadējais novērtēšanas process nodrošinās kolektīvu sagatavotību migrācijas krīzēm, apzinot un iepriekš risinot dalībvalstu nepilnības attiecībā uz to ekipējumu, personāla sastāvu, IT sistēmu, situatīvo plānošanu un infrastruktūru, kas nepieciešama robežu pārvaldībai, tai skaitā to spēju risināt daudzu personu potenciālu ierašanos to teritorijā, lai šādas atklātās nepilnības neietekmētu Šengenas zonas darbību.

Neaizsargātības novērtēšanas vienotajā metodikā, kas tika pieņemta 2016. gada beigās, ir izklāstīts viens vispārējs novērtēšanas process. Aģentūra, ik gadu veicot pamatnovērtēšanu, izvērtēs visu dalībvalstu spēju risināt aktuālās problēmas pie ārējām robežām, aplūkojot esošās spējas (t. i. ekipējuma, infrastruktūras, personāla, sistēmu un situatīvās plānošanas ziņā) saistībā ar attiecīgajiem apdraudējuma rādītājiem, ņemot vērā vairākus objektīvus kritērijus.

Balstoties uz pamatnovērtēšanu, aģentūra ik gadu veiks arī modelēšanas pasākumus, lai novērtētu pēc metodikas izraudzītu dalībvalstu gatavību reaģēt uz turpmākām problēmām. Turklāt aģentūra izveidos jaunu apdraudējumu apzināšanas mehānismu, kas dos iespēju pastāvīgi pārbaudīt stāvokli pie ārējām robežām un kas varētu iedarbināt konkrēta neaizsargātības novērtējuma veikšanu.

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 13. pantā, nepieciešamības gadījumā pēc aģentūras veikto novērtējumu pabeigšanas aģentūras izpilddirektors, apspriedies ar attiecīgo dalībvalsti, sniedz ieteikumu, kurā norādīti nepieciešamie pasākumi, kas dalībvalstij būtu jāveic, lai konkrētā laikposmā novērstu šādi apzināto neaizsargātību.

Valde savā sapulcē, kas notika 2016. gada 23.–24. novembrī, atbalstīja plānu 2017. gadam. Lai gan aģentūras noslogotība datu vākšanas un izvērtēšanas un iespējamās neaizsargātības apzināšanas jomā ir liela, ir būtiski uzturēt spēkā vērienīgos mērķus attiecībā uz novērtēšanas procesa īstenošanu 2017. gadā atbilstīgi saskaņotajai vienotajai metodikai. Ir sagaidāms, ka tiks veikta pamatnovērtēšana par aktuālajām problēmām un attiecīgā gadījumā arī modelēšanas pasākumi, ar kuriem tika izvērtētas visu attiecīgo dalībvalstu spējas risināt turpmākās problēmas. Dalībvalstu pilnīga apņemšanās un dalība, it īpaši attiecībā uz datu vākšanu, būs būtiska.

Lai atbalstītu aģentūru tās centienos izpildīt šo svarīgo uzdevumu un lai nodrošinātu raitu apmaiņu un sadarbību ar dalībvalstīm, tika izveidots neaizsargātības novērtēšanas tīkls, kura sastāvā ietilpst eksperti no dalībvalstīm, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Komisijas. Tā pirmā sapulce notika 2016. gada 12.–13. decembrī Varšavā.

Lai sāktu pamatnovērtēšanu, aģentūra 2017. gada 18. janvārī sāka datu vākšanu par dalībvalstu spējām, kas nepieciešamas robežu pārvaldībai, aptverot apmēram 90 000 datu pozīcijas, kuras sniegs dalībvalstis un izvērtēs aģentūra. Šie savāktie dati tiks izmantoti kā pamats un galvenie atsauces dati neaizsargātības novērtēšanai 2017. gadā un pēc tam. Lai atbalstītu dalībvalstu centienus vākt un laikus sniegt datus, aģentūra pagaidu kārtībā vairākus darbiniekus izvietos izraudzītās dalībvalstīs, lai tās atbalstītu šā sarežģītā pasākuma veikšanā.

Neaizsargātības novērtēšanas procesa kontekstā šā darba sākotnējos rezultātus ir nepieciešams izmantot, prioritārā kārtā risinot vissteidzamākās no apzinātajām neaizsargātības problēmām. Tas nozīmē spēju nākamajos mēnešos reaģēt uz neaizsargātību saistībā ar galvenajām, aktuālajām migrācijas problēmām.

Nākamie pasākumi:

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Nodrošina prioritāru procesu visaktuālāko neaizsargātības problēmu apzināšanai, balstoties uz neaizsargātības novērtēšanas procesa pirmajiem rezultātiem un citu informāciju.

Līdz 2017. gada aprīlim veic pamatnovērtēšanu par visu dalībvalstu aktuālajām problēmām.

No 2017. gada aprīļa līdz oktobrim veic modelēšanas pasākumus par turpmākām problēmām attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā paredzēts metodikā.

Izveido un no 2017. gada aprīļa piemēro jauno apdraudējumu novērtēšanas mehānismu.

Dalībvalstis

Līdz 2017. gada janvāra beigām izveido neaizsargātības novērtēšanas spēju valsts mērogā un ievieš no visām attiecīgajām iestādēm saņemto datu vākšanas sistēmu.

Līdz 2017. gada 17. februārim sniedz aģentūrai visus nepieciešamos, aģentūras pieprasītos datus par esošajām spējām.

Attiecīgā gadījumā aktīvi veicina un pilnīgi sadarbojas ar aģentūru no 2017. gada aprīļa līdz oktobrim visās dalībvalstīs veicamo modelēšanas pasākumu veikšanā, lai novērtētu to attiecīgās spējas risināt turpmākas problēmas.

3.3.    Atbalsts atgriešanās nodrošināšanai

Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā neatbilstīgo migrantu atgriešanās nodrošināšana ir noteikta kā prioritāra aģentūras darbības joma, dodot tai iespēju ievērojami kāpināt atbalstu, ko tā sniedz dalībvalstīm, kuras ir primāri atbildīgas par neatbilstīgo migrantu atgriešanās nodrošināšanu. Tas ietilpst Komisijas vērienīgajos centienos radīt likumdošanas un darbības ietvaru, kas ES atgriešanās nodrošināšanas sistēmu padara iedarbīgāku, un uzlabot sadarbību ar trešām valstīm atpakaļuzņemšanas jomā.

Ar regulu tiek ievērojami paplašināts aģentūras pilnvarojums, tādējādi dodot tai iespēju sniegt vispārēju palīdzību atgriešanās nodrošināšanas jomā, aptverot gan brīvprātīgu izceļošanu, gan piespiedu atgriešanos, organizējot atgriešanās nodrošināšanas operācijas, sniedzot palīdzību saistībā ar konsulāro sadarbību ar trešām valstīm nolūkā identificēt neatbilstīgos migrantus. Kopš 2017. gada 7. janvāra izmantošanai operācijās ir pieejami trīs jauni rezervju kontingenti, kas sastāv no piespiedu atgriešanās uzraudzības speciālistu, piespiedu atgriešanās pavadīšanas speciālistiem un atgriešanās nodrošināšanas speciālistiem. Tos tagad var mobilizēt, izveidojot Eiropas personu atgriešanās nodrošināšanas vienības. Pēc dalībvalstu pieprasījuma šīs vienības var sniegt darbības atbalstu, lai palielinātu dalībvalstu spējas atgriešanas nodrošināšanas jomā. Šos rezervju kontingentus ir atbalstījušas 22 dalībvalstis 8 , kas nodrošina 395 no nepieciešamajiem 690 ekspertiem. Dalībvalstīm ir jāaizpilda šis iztrūkums un jānodrošina, ka rezervēs ir pienācīgi pārstāvēti visi profili.

Aģentūra ir strauji kāpinājusi savus pasākumus atgriešanās nodrošināšanas jomā: 2016. gadā tā organizēja rekordlielu skaitu – 232 operācijas, kuru ietvaros tika nodrošināta 10 700 neatbilstīgo migrantu atgriešanās, tādējādi sasniedzot četrkāršu palielinājumu salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad 66 operācijās tika nodrošināta 3565 migrantu atgriešanās; kopš regulas stāšanās spēkā līdz 12. janvārim aģentūra organizēja 78 atgriešanās nodrošināšanas operācijas, kas ir vairāk nekā visa 2015. gada laikā, nodrošinot 3421 neatbilstīgā migranta atgriešanos. Aģentūrai ir jāturpina paplašināt savu palīdzību, sniedzot atbalstu atgriešanās nodrošināšanā, kurā tiek izmantoti komerciālie gaisa pārvadājumi, un attīstot speciālus ES mēroga mezglus, kas paredzēti atgriešanās nodrošināšanu operācijām.

Aģentūra ir arī paplašinājusi savu palīdzību dalībvalstīm saistībā ar tā dēvētajiem pirmsatgriešanās pasākumiem. Šajā kontekstā tā organizēja identifikācijas misijas no Mali, Gambijas un Nigērijas uz vairākām dalībvalstīm, kuru nolūks bija apstiprināt neatbilstīgo migrantu identitāti. Aģentūra arī palīdz Grieķijai, veicinot konsulāro sadarbību atgriešanās nodrošināšanas nolūkā un pirms atgriešanās nodrošināšanas operācijām sniedzot izvērtējumu par riskiem.

Ievērojamais to resursu palielinājums, kuri pieejami aģentūrai, ir devis iespēju panākt tās darba kāpināšanu atgriešanas nodrošināšanas jomā. Gan 2016. gadā, gan 2017. gadā tās atgriešanās nodrošināšanas pasākumiem ir piešķirti 66,5 miljoni eiro, kamēr 2016. gadā runa bija tikai par 9,5 miljoniem eiro; 2017. gadā pie pasākumiem, kas saistīti ar atgriešanās nodrošināšanu, strādās 52 darbinieki, un ir sagaidāms, ka līdz 2020. gadam šis skaitlis sasniegs 117.

Viens no galvenajiem Komisijas izsludinātajiem pasākumiem bija integrētas atgriešanās pārvaldības sistēmas izveide, ar ko paredzēts līdzēt radīt darbības sinerģiju starp darbu atgriešanās nodrošināšanas un atpakaļuzņemšanas jomā, ko veic dalībvalstis, Eiropas Robežu un krasta apsardze, Komisija un ES finansētās programmas ERIN (Eiropas Reintegrācijas instrumenta tīkls), EURINT (Eiropas saskaņotā pieeja atgriešanai uz trešām valstīm) un EURLO (Eiropas atgriešanās sadarbības koordinatori). Integrētās atgriešanās pārvaldības sistēmas nolūks ir atvieglot darbības atbalsta sniegšanu dalībvalstīm (piemēram, organizējot identifikācijas misijas) un apmaiņu ar paraugpraksi.

Vispirms, lai atvieglotu atgriešanās nodrošināšanas operāciju plānošanu un palīdzētu dalībvalstīm un aģentūrai vākt un apmainīties ar darbībai nozīmīgu informāciju, Komisija ir izstrādājusi drošu platformu – integrētās atgriešanas pārvaldības lietotni (IRMA). Eiropas atgriešanās sadarbības koordinatoru tīkla programmas ietvaros deviņi Eiropas atgriešanās koordinatori tika izvietoti atpakaļuzņemšanai nozīmīgās valstīs, piemēram, Afganistānā vai Etiopijā, lai sniegtu visām dalībvalstīm atbalstu saistībā ar atpakaļuzņemšanas jautājumiem, un tiek plānoti arī jauni izvietošanas pasākumi. Aģentūra pēc vienošanās ar ES programmām un Komisiju ir arī sākusi pakāpenisku procesu, kura ietvaros aģentūrai tiek nodoti darbības atbalsta pasākumi, kurus pašlaik veic šīs programmas, piemēram, atbalsts dalībvalstīm identifikācijas misiju vai paraugprakses apmaiņas organizēšanā, izmantojot trešo valstu jautājumos specializējušās darba grupas.

Aģentūras centieni kāpināt savu atbalstu atgriešanas nodrošināšanas operācijām dos labumu, un tie būtu jāpalielina ar plašāku diskusiju un darbu palīdzību saistībā ar atgriešanas nodrošināšanas un atpakaļuzņemšanas uzlabošanu Eiropas Savienībā. Ņemot vērā jaunās vajadzības, Komisija nākamajās nedēļās aktualizēs ES Rīcības plānu par atgriešanu, lai ātri nodrošinātu iedarbīgu reakciju. Konkrētāk, Komisija, pamatojoties uz pašreizējiem ES noteikumiem, apzinās, kā var panākt lēmumu par atgriešanas nodrošināšanu izpildes uzlabošanu, izmantojot šiem noteikumiem piemītošo elastību, un šajā ziņā sniegs nepārprotamas vadlīnijas.

Nākamie pasākumi:

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Nodrošina, ka ar atgriešanās nodrošināšanu saistītās rezerves ir pilnīgi ekipētas un darbībspējīgas.

Pilnā apmērā izmanto savu jauno pilnvarojumu, izstrādājot jaunus veidus, kā atbalstīt atgriešanās nodrošināšanu, piemēram, izmantojot komerciālos gaisa pārvadājumus.

Dalībvalstis

Steidzami aizpilda iztrūkumus atgriešanās nodrošināšanas rezervēs.

Vāc precīzu reāllaika informāciju par atgriešanās gadījumiem.

Sniedz aģentūrai visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pilnvarojuma izmantošanai.

Komisija

Nākamajās nedēļās iepazīstina ar pārstrādātu Rīcības plānu par atgriešanu.

3.4.    Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sūdzību mehānisma izveide

Aģentūras izpilddirektors 2016. gada 6. oktobrī, apspriedies ar pamattiesību amatpersonu, izveidoja sūdzības mehānismu pamattiesību ievērošanas uzraudzībai un nodrošināšanai pasākumos, kurus veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra. Aģentūras vietnē internetā tagad ir pieejama sūdzības veidlapa sešās valodās (angļu, franču, arābu, puštu, urdu un tigrinjas valodā), tomēr sūdzību var iesniegt jebkurā no ES oficiālajām valodām. Līdz 2017. gada janvāra vidum aģentūrai bija iesniegta tikai viena sūdzība.

Turklāt aģentūra plāno izveidot to iestāžu tīklu, kurām dalībvalstīs ir pilnvarojums izskatīt sūdzības par dalībvalstu personālu, kuras nosūtījusi aģentūras pamattiesību amatpersona. Šis tīkls ietvers arī valstu institūcijas, kuras atbildīgas par pamattiesībām. Pirmā kontaktu izveides tikšanās ar pamattiesību amatpersonas un šo kontaktpunktu piedalīšanos tika organizēta Briselē 2016. gada decembrī.

Lai atbalstītu sūdzību mehānisma īstenošanu un lai pamattiesības vispārēji integrētu attiecībā uz visiem aģentūras pasākumiem, ES finansējums aģentūrai tika konkrēti palielināts par 500 000 eiro (ik gadu). Turklāt 2017. gadā pamattiesību amatpersona saņems papildu personālu, ar kuru paredzēts atbalstīt viņas uzdevumu veikšanu.

Nākamie pasākumi:

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Līdz 2017. gada marta beigām nosaka prioritātes un uzsāk darbā pieņemšanas procedūru attiecībā uz personālu, kas nepieciešams pamattiesību amatpersonas atbalstīšanai.

3.5.    Ar prioritārām trešām valstīm īstenotās sadarbības uzlabošanas sagatavošana, nosakot statusa nolīguma paraugu

Ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulu ir arī pilnveidotas aģentūras funkcijas saistībā ar sadarbību ar trešām valstīm. Aģentūra iepriekš jau noslēdza divpusējas darba vienošanās robežu pārvaldības un atgriešanās nodrošināšanas jomā ar 18 prioritārām trešām valstīm, piemēram, ar visām Rietumbalkānu valstīm un Turciju. Kopš 2016. gada aprīļa aģentūra Turcijā ir izvietojusi arī sadarbības koordinatoru.

Aģentūra atbilstīgi jaunajam pilnvarojumam pašlaik pārstrādā visas spēkā esošās darba vienošanās. Tika nodrošināts papildu budžets un amata vietas, lai nākamajos gados aģentūrai dotu iespēju papildus līdz pat 10 atgriešanās sadarbības koordinatorus izvietot prioritārās valstīs, sākot ar Nigēru un Serbiju (ir paredzēts, ka pēdējā minētā aptvers visu Rietumbalkānu reģionu).

Tomēr iepriekš aģentūra nebija tiesīga izvietot savas vienības trešo valstu teritorijā. Šis ierobežojums īpaši problemātisks izrādījās 2015. gadā saistībā ar reaģēšanu uz migrācijas plūsmām Rietumbalkānu maršrutā. Pirmoreiz Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā tagad ir paredzēta iespēja, ka aģentūra trešo valstu (kaimiņvalstu) teritorijā veic darbības ar izpildpilnvarām, ja vien Eiropas Savienība un attiecīgā trešā valsts iepriekš par to ir noslēgusi nolīgumu.

Komisija 2016. gada 22. novembrī pieņēma statusa nolīguma paraugu, kas izmantojams kā paraugs šādiem nolīgumiem. Komisija izraudzījās divas prioritāras trešās valstis – Serbiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku – un pašlaik veic izpētes sarunas nolūkā noslēgt šādus nolīgumus. Komisija 2017. gada 25. janvārī pieņēma ieteikumus Padomei apstiprināt sarunu sākšanu ar Serbiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

Nākamie pasākumi:

Padome

Ātri apstiprina sarunu sākšanu ar Serbiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par attiecīgajiem statusa nolīgumiem.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Pabeidz atgriešanās sadarbības koordinatoru pieņemšanu darbā un pēc tam veic viņu izvietošanu Nigērā un Serbijā attiecīgi līdz 2017. gada aprīlim un jūnijam.

3.6.    Mītnes nolīgums

Vairāk nekā vienpadsmit gadus aģentūra ir darbojusies bez mītnes nolīguma ar uzņemošo dalībvalsti. Saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 57. pantu šāds nolīgums ir jānoslēdz līdz 2017. gada 7. aprīlim. Pēc Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas stāšanās spēkā aģentūra un Polija ir atsākušas apspriešanos nolūkā sasniegt šo mērķi. Tehniskās sarunas tika pabeigtas 2017. gada 23. janvārī.

Nākamais pasākums:

Polija un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Līdz 2017. gada 7. aprīlim saskaņā ar attiecīgajām procedūrām noslēdz mītnes nolīgumu.

3.7.    Budžeta un personāla palielināšana

ES finansējums aģentūrai pakāpeniski palielināsies no 250 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 320 miljoniem eiro 2020. gadā, un aģentūras personāls pieaugs no 400 darbiniekiem 2016. gadā līdz 1000 darbiniekiem 2020. gadā.

Sākotnēji attiecībā uz 2017. gadu bija paredzētas gandrīz 240 dažādu veidu papildu amata vietas (pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, norīkotie valsts eksperti) – kā pirmais pasākums, kas veicams, lai galu galā līdz 2020. gadam panāktu, ka aģentūrā strādā 1000 darbinieku. Tomēr nolūkā pēc iespējas ātri piesaistīt aģentūrai nepieciešamo personālu, budžeta lēmējinstitūcija 2016. gada 1. decembrī piekrita grozīt aģentūras 2016. gada štatu sarakstu, kas tai deva iespēju jau 2016. gadā pieņemt darbā 50 pagaidu darbiniekus (no 130 darbiniekiem, kas paredzēti 2017. gadam). Starplaikā aģentūra ir proaktīvi sākusi attiecīgos darbā pieņemšanas procesus saistībā ar 50 amata vietām, kuras pārceltas uz agrāku laikposmu. Tomēr ir nepieciešami intensīvāki centieni steidzami apgūt atvēlētos resursus.

Nākamie pasākumi:

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Līdz 2017. gada marta beigām sāk darbā pieņemšanas procedūras attiecībā uz visām amata vietām, kas paredzētas saskaņotā 2017. gada štatu saraksta ietvaros, piemēram, lai risinātu personāla sastāva vajadzības prioritārajās jomās.

Nodrošina papildu finansiālo resursu iedarbīgu apgūšanu atbilstīgi budžeta lēmējinstitūcijas atbalstītajām prioritātēm.

4.SECINĀJUMI

Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulā paredzēto pasākumu un instrumentu ieviešanas pirmie trīs mēneši liecina, ka visas ieinteresētās personas strādā, lai nodrošinātu stiprinātas spējas aizsargāt ārējās robežas. Konkrētāk, sākotnējie pasākumi ir paveikti, izveidojot jaunās obligātās rezerves.

Ir uzsākts preventīvā mehānisma process dalībvalstu neaizsargātības problēmu atklāšanai un risināšanai, kas veido būtisku daļu no šīs jaunās pieejas daudz labākai robežu aizsardzībai. Šā darba sākotnējos rezultātus ir nepieciešams izmantot, prioritārā kārtā risinot vissteidzamākās, apzinātās neaizsargātības problēmas. Tas nozīmē spēju nākamajos mēnešos reaģēt uz neaizsargātību saistībā ar galvenajām, aktuālajām migrācijas problēmām.

Rezultatīva neatbilstīgo migrantu atgriešanās nodrošināšana – tai skaitā kā līdzeklis, lai atturētu un turpinātu mazināt neatbilstīgo migrāciju – ir vēl viena prioritāte, saistībā ar kuru aģentūrai ir ievērojami jāpilnveido tās atbalsts papildus kāpinātiem centieniem no dalībvalstu puses. Balstoties uz jau sasniegtajiem, labajiem rezultātiem, tai ir jāizstrādā jauni instrumenti intensīvāka atbalsta sniegšanai atgriešanās nodrošināšanas jomā. Savukārt Komisija nākamajās nedēļās nāks klajā ar pārstrādātu Rīcības plānu par atgriešanu.

Komisija par ārējo robežu stiprināšanā gūtajiem panākumiem atkārtoti ziņos 2017. gada 1. martā.

(1)

     COM(2015) 240 final.

(2)

     Šī aplēse ir balstīta uz datiem par 2014. gadu, kuri apkopoti priekšizpētē par Eiropas robežsardzes sistēmas izveidi. Nākamajos mēnešos aģentūra šādus precīzus datus turpinās vākt un papildināt neaizsargātības novērtējumu ietvaros.

(3)

     Eiropas Robežu un krasta apsardze tika izveidota rekordīsā laikā. 2015. gada 15. decembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ar tiesību akta priekšlikumu. 2016. gada 22. jūnijā tika panākta politiska vienošanās, savukārt 2016. gada 14. septembrī – tikai deviņus mēnešus pēc priekšlikuma – galīgajā lasījumā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Eiropas Robežu un krasta apsardzi. Regula par Eiropas Robežu un krasta apsardzi stājās spēkā 2016. gada 6. oktobrī, un ātrās reaģēšanas un atgriešanās nodrošināšanu rezervju darbība sākās attiecīgi 2016. gada 7. decembrī un 2017. gada 7. janvārī.

(4)

     Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saistībā ar krasta apsardzes funkcijām ir pilnveidojusi sadarbību arī ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru.

(5)

     Atšķirībā no jaunajām ātrās reaģēšanas rezervēm pastāvošās rezerves bija izmantojamas jau aģentūras iepriekšējā pilnvarojuma (par kopīgu operāciju veikšanu) ietvaros. Rezervju papildināšanu nodrošina dalībvalstis, un par izvietošanu iepriekš vienojas aģentūra un dalībvalstis. Nesenākais atbalsts tika noteikts 2016. gada decembrī, lai segtu aģentūras neparedzētās darbības vajadzības 2017. gadā.

(6)

     Šis skaitlis ir balstīts uz 2014. gada priekšizpēti par Eiropas robežsardzes sistēmu. 

(7)

     Pretstatā kopīgajām operācijām, kas ik gadu tiek iepriekš saplānotas, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu mehānisms ir paredzēts tam, lai reaģētu uz negaidītām problēmām pie ārējām robežām. Saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 20. panta 5. punktu aģentūras izpilddirektoram pēc dalībvalsts, kas saskaras ar šādām problēmām, lūguma divu darbdienu laikā ir jāizlemj par ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu sākšanu un trīs darbdienu laikā pēc šā lēmuma ar uzņemošo dalībvalsti jāvienojas par izvietošanas darbības plānu. Turklāt, lai dotu iespēju segt izvietošanas sākotnējās finansiālās vajadzības saistībā ar šādiem ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai ir arī pienākums katru gadu sava darbības budžeta ietvaros atlikt 4 % lielu rezerves summu.

(8)

     Stāvoklis 2017. gada 12. janvārī.