21.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/80

Ziņotājs:

Emilio FATOVIC

1.1.

Saskaņā ar vairākiem iepriekšējiem atzinumiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē dalību PRIMA programmā ar mērķi izstrādāt kopējus inovatīvus risinājumus, ar kuriem ūdensapgādi un pārtikas sistēmas Vidusjūras reģionā padarīt drošākas, efektīvākas, iedarbīgākas un ilgtspējīgās gan vides jomā, gan izmaksu ziņā.

1.2.

EESK uzskata, ka līdzdalība PRIMA programmā radītu pievienoto vērtību visai ES, jo ļautu integrētā veidā pievērsties dažiem pamatcēloņiem, kas ir Vidusjūras reģiona nestabilitātes pamatā un kas veicina masveida migrāciju. Savukārt līgumiska partnerība un divpusējas loģikas aizstāšana ar daudzpusēju un visaptverošu pieeju turpmākajos gados PRIMA programmu varētu padarīt par nozīmīgu modeli.

1.3.

Komiteja uzskata, ka PRIMA programmas panākumu priekšnosacījumi ir patiesi holistiska, daudzlīmeņu un starpnozaru pieeja kopā ar konkrētiem un izmērāmiem mērķiem attiecībā uz ilgtspēju, noturību, dzīves un darba kvalitāti, cilvēktiesībām un demokrātiju.

1.4.

EESK atbalsta priekšlikumu pamatot līdzdalību PRIMA programmā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 185. pantu, lai tādējādi nodrošinātu maksimālo iespējamo zinātnisko, pārvaldības un finanšu integrāciju, pirmo reizi uz vienlīdzīgiem noteikumiem iesaistot dalībvalstis un trešās valstis. Iekļaujoties plašākā Vidusjūras makroreģionālajā stratēģijā, kurā ir ņemtas vērā visas citas politikas jomas (Eiropas kaimiņattiecību politika, EKP), iniciatīvas un partnerības (Savienība Vidusjūrai), kas jau darbojas minētajā reģionā, visas šīs darbības palīdzēs efektīvāk risināt problēmas, kas ir kopīgas ar trešām valstīm, saskaņā ar līdzattīstības un koplēmuma principu.

1.5.

EESK piekrīt principam, ka ES finansējums PRIMA programmai ir vismaz vienāds ar valsts finansējumu, bet, ja iesaistītās valstis nemaksā vai kavējas ar maksājuma veikšanu, Komisijai ir iespēja proporcionāli samazināt ES finanšu ieguldījumu.

1.6.

Komiteja atbalsta PRIMA ĪS izveidi; tā būtu izpildstruktūra, kas atbildētu par PRIMA programmas pārvaldību un kontroli. EESK pauž cerību, ka šai struktūrvienībai būs raksturīga atklāta pārvaldība un tajā būs paredzēti iekļaujoši iestāšanās mehānismi, jo īpaši attiecībā uz jaunu trešo valstu vai dalībvalstu pievienošanos. Turklāt EESK cer sagaidīt visu potenciāli ieinteresēto personu (reģionu, vietējo pašvaldību, augstskolu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju) iesaistīšanos PRIMA ĪS, lai stiprinātu tās pārvaldību un palīdzētu noteikt un kopīgi pārraudzīt programmas ietekmi ekonomikas, nodarbinātības un sociālajā jomā.

1.7.

Saskaņā ar transversalitātes principu ar citiem ES politikas virzieniem EESK iesaka integrēt PRIMA programmu tiesību aktu kopumā par aprites ekonomiku un visās ar to saistītajās iniciatīvās (piemēram, par zemes izmantošanu un mēslošanas līdzekļiem).

1.8.

Komiteja atkārtoti uzsver: lai PRIMA programmas inovācijas un pētniecības pasākumi būtu iespējami mērķtiecīgāki, ir steidzami nepieciešama augsnes pamatdirektīva, kurā būtu ņemtas vērā atšķirības starp dažādām ES valstīm.

1.9.

EESK uzsver: programmā jautājums par ūdeni ir jāskata globāli un atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem, ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus, kā arī visu ūdens aprites ciklu, tostarp arī mākslīgus posmus. Faktiski ir jāizstrādā taisnīgāka pieeja ūdens ieguvei, līdzsvarojot ekonomikas un enerģētikas nozaru prasības un konkurenci, nepieciešamību saglabāt saldūdens ekosistēmas un pienākumu garantēt iedzīvotājiem pamattiesības.

1.10.

EESK uzskata, ka vispiemērotākais instruments līdzekļu sadalei ir programma “Apvārsnis 2020”, kā arī atbalsta lēmumu, ka lielākā daļa PRIMA programmā paredzēto darbību tiek iekļautas tā dēvētajos “sabiedriskas nozīmes uzdevumos”. Komiteja iesaka it īpaši lauksaimniecības nozarē un pārtikas ražošanas jomā veicināt izmaksu ziņā pieejamus un viegli pārnesamus pētniecības un inovācijas procesus, kuriem būtu liela sociālā ietekme, bet kuros arī paredzēts popularizēt tradicionālās zināšanas, tādējādi vēršoties pret intelektuālā darbaspēka emigrāciju un sekmējot ekonomikas izaugsmi un nodarbināmību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

1.11.

Gadījumā, ja vienu vai vairākus projektus nebūtu iespējams finansēt ar valstu līdzekļiem, jo valstu līdzekļi ir iztērēti, EESK atbalsta minēto projektu finansēšanu ar PRIMA ĪS atbalstu. Šāda veida finansējums, kas nevarēs pārsniegt 20 % no ES kopējā ieguldījuma PRIMA programmā, nodrošinās augstas kvalitātes projektu īstenošanu.

1.12.

EESK atzinīgi vērtē ieinteresēto personu dalību no tām ES valstīm, kuras nav iesaistījušās PRIMA programmā, gadījumā, ja šo personu prasmes nav pieejamas PRIMA programmā iesaistītajās valstīs. Šajā gadījumā to finansējuma daļa nedrīkst pārsniegt 50 % pētniecības un inovāciju darbībās, bet inovācijas darbībās tā būs 35 % un 50 % robežās. Tas ļaus īstenot no ES perspektīvas vērienīgus projektus un atbalstīt valstis, kas vēlas pievienoties PRIMA programmai un tajā ieguldīt.

1.13.

Ņemot vērā lielās grūtības, ar kādām saskaras daudzas trešās valstis, kas jau piedalās programmā “Apvārsnis 2020”, lai ātri un efektīvi nodrošinātu atbilstību programmas formālajām prasībām, Komiteja aicina vienkāršot šīs prasības, kur vien iespējams, un aktīvi atbalstīt spēju veidošanas procesu.

2.1.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem Vidusjūras reģionā dzīvo 180 miljoni cilvēku, kuriem ūdens ir pieejams ierobežotā daudzumā; minētais skaitlis atbilst 50 % pasaules iedzīvotāju, kuriem trūkst ūdens (1). Tas atstāj ļoti smagas sekas uz uzturu, veselību, iztikas līdzekļiem, kā arī dzīves un labklājības līmeni.

2.2.

FAO (Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas) ziņojumā Mediterra 2016 norādīts, ka pēdējos gados šo problēmu vēl vairāk ir saasinājusi politiskā nestabilitāte, klimata pārmaiņas un straujš iedzīvotāju skaita pieaugums. Turklāt šiem faktoriem jāpievieno “trīskārša izšķērdēšana”, kas izpaužas kā dabas resursu nepareiza izmantošana, pārtikas izšķērdēšana un tradicionālo zināšanu lēna izzušana (2).

2.3.

Ūdens resursu nepietiekamības problēmas, kā arī pieejama un ilgtspējīga pārtikas ražošana ir viens no galvenajiem iemesliem migrācijas vilnim, kas skar Eiropu. Ja šīs problēmas netiek risinātas jau paša sākumā, to sekas nebūs iespējams pārvarēt ne īstermiņā, ne ilgtermiņā.

2.4.

Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, ko veic dalībvalstis Vidusjūras reģionā ūdens apgādes un pārtikas ilgtspējīgas ražošanas jomā, nekad nav bijuši atbilstīgi, lai risinātu šo problēmu, un bieži vien aprobežojas ar sadrumstalotu sadarbību, kuru nosaka divpusējie nolīgumi.

2.5.

Ideja par partnerību pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) radās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē par zinātni, tehnoloģiju un inovāciju, kura notika Barselonā 2012. gadā. Tās mērķis ir stiprināt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību pētniecības un inovācijas jomā kā daļu no ES ārpolitikas plašākiem mērķiem attiecībā uz dienvidu kaimiņvalstīm (3).

2.6.

Pēc Konkurētspējas padomes 2014. gada 5. decembra secinājumiem un oficiālā priekšlikuma, ko Vidusjūras reģiona dalībvalstis un trešās valstis iesniedza tā paša gada decembrī (4), Eiropas Komisija ir izstrādājusi detalizētu ietekmes novērtējumu (5) un priekšlikumu (6) par dalību programmā, kurš tiks izskatīts šajā atzinumā.

3.1.

Juridisko pamatu līdzdalībai PRIMA programmā veido LESD 185. pants. Šis instruments ļauj ES, īstenojot daudzgadu pamatprogrammu, piedalīties vairāku dalībvalstu īstenotajās pētniecības un attīstības programmās, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, tostarp iesaistīties šo programmu izpildes vajadzībām izveidotajās struktūrās.

3.2.

Programmu, kas paredzēta uz desmit gadiem, kopīgi uzsāks 14 valstis:

3.2.1.

To trešo valstu līdzdalība, kas nav programmas “Apvārsnis 2020” asociētās valstis, būs atkarīga no starptautiskā nolīguma ar ES, kurš paplašinās PRIMA tiesisko regulējumu.

3.3.

PRIMA mērķis ir izstrādāt kopīgus inovatīvus risinājumus ūdensapgādes un pārtikas sistēmu jomā, kas ir steidzami nepieciešami Vidusjūras reģionam. Šie risinājumi ļaus nodrošināt gan vides, gan izmaksu ziņā drošāku, efektīvāku, iedarbīgāku un ilgtspējīgāku piekļuvi ūdenim un pārtikai.

3.4.

PRIMA programma tiks iekļauta plašākā un vērienīgākā augsta līmeņa pasākumu klāstā un papildinās Eiropas iniciatīvas citās jomās, kas nav saistītas ar pētniecību un inovāciju. To vidū var minēt šādas iniciatīvas:

3.5.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā (7) PRIMA programmā ir izvirzīts mērķis pievērsties migrācijas pamatcēloņiem, līgumiskas partnerības mehānismā izmantojot visus ES politikas virzienus (8).

3.6.

Attiecībā uz subsidiaritāti PRIMA ir strukturēta kā kopīga programma, kuras pamatā ir valstu programmas un darbības, ko īsteno iesaistītās dalībvalstis un asociētās valstis ar ES atbalstu un līdzdalību. Daudzpusēja un daudznozaru pieeja apvienojumā ar nozīmīgu ieguldījumu resursu veidā varētu ļaut sasniegt gan tehniskus, gan politiskus vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, kurus līdz šim atsevišķām dalībvalstīm vienām pašām nav izdevies īstenot.

3.7.

Kas attiecas uz proporcionalitāti, ES līdzdalība PRIMA programmā notiks to kompetenču ietvaros, kuras ir paredzētas LESD, un tā tikai sekmēs un atbalstīs, tostarp finansiāli, PRIMA mērķu izpildi iesaistītajās valstīs. Iesaistītās valstis kopīgi strādās, lai labāk koordinētu, saskaņotu un integrētu attiecīgās valsts programmas vai pasākumus, un, visbeidzot, izstrādās kopīgu ilgtermiņa stratēģiskās pētniecības programmu.

3.8.

ES sniegs finansiālu atbalstu, kas būs līdzvērtīgs valstu ieguldījumiem. Savienības ieguldījuma maksimālā summa būs 200 miljoni euro, ieskaitot Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) iemaksas. Šis ieguldījums būs pieejams, izmantojot pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Šīs saistības aptver septiņu gadu ilgu darbu laikposmā no 2018. līdz 2024. gadam.

3.9.

Maksimālais ES ieguldījums nedrīkst pārsniegt summas, ko piešķīrušas pašas iesaistītās valstis. Turklāt gadījumā, ja iesaistītās valstis nefinansē PRIMA programmu vai finansē to samazinātā apmērā, Komisija var proporcionāli samazināt ES finansiālo ieguldījumu.

3.10.

Komisija paredz, ka, lai īstenotu desmit gadus ilgo programmu, ir nepieciešams sagatavot visaptverošu stratēģisku pētniecības programmu un tā pilnībā jāievieš, izmantojot vairākus starptautiskus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, ko veic vairākas iesaistītās valstis un īsteno specializēta īstenošanas struktūra. ES ieguldījumu pārvaldīs galvenokārt PRIMA īstenošanas struktūra, saukta PRIMA ĪS.

3.11.

Komisija paredz, ka gada darba plāni (GDP) nodrošinās visu PRIMA darbību saskaņotību un koordinēšanu un būs orientēti uz programmā paredzēto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu. GDP, kam nepieciešams Komisijas apstiprinājums, ietvers:

Šīs darbības pirms to iekļaušanas GDP vērtēs Ārējo ekspertu komiteja.

3.12.

PRIMA ĪS gada ziņojums attieksies uz abiem darbības veidiem un ļaus izdarīt grozījumus un izmaiņas, tostarp, ja nepieciešams, attiecībā uz finansiālajām saistībām, pēc Komisijas lēmuma. Turklāt 2022. gadā tiks veikta PRIMA programmas vidusposma novērtēšana un 2028. gadā – galīgā novērtēšana.

4.1.

Tā kā:

EESK atzinīgi vērtē PRIMA programmu ar noteikumu, ka tā tiek izvērsta saskaņā ar patiesi holistisku (15), daudzlīmeņu (16) un starpnozaru (17) pieeju, kas ir priekšnosacījums programmas panākumiem, tostarp konkrētu un izmērāmu standartu sasniegšanai attiecībā uz ilgtspēju (18), noturību, dzīves un darba kvalitāti, cilvēktiesībām un demokrātiju.

4.2.

Komiteja piekrīt Komisijas priekšlikumam, ko atbalsta valstu valdības, reģioni, pašvaldības, augstskolas, organizēta pilsoniskā sabiedrība un visas ieinteresētās personas (19), proti, PRIMA programmu pamatot ar LESD 185. pantu, lai nodrošinātu maksimālo iespējamo zinātnisko, pārvaldības un finanšu integrāciju un iesaistītu dalībvalstis un trešās valstis.

4.3.

Komiteja uzskata, ka PRIMA programma var būt svarīga iniciatīva un lielisks paraugs, jo tā, darbodamās kā plašāka Vidusjūras reģiona makroreģionāla stratēģija  (20), ļautu pārvarēt divpusējas partnerības nolīgumu formātu, kuri līdztekus līdzekļu nepietiekamībai līdz šim nav ļāvuši saskaņoti risināt dažas no galvenajām problēmām, kas skar Vidusjūras reģionu.

4.4.

EESK piekrīt principam, ka ES finansējums PRIMA programmai ir vienāds ar valsts finansējumu, bet ja iesaistītās valstis nemaksā vai kavējas ar maksājuma veikšanu, Komisijai ir iespēja proporcionāli samazināt ES finanšu ieguldījumu.

4.5.

Komiteja uzskata, ka īstenošanas struktūra PRIMA ĪS ir vajadzīga un būtiska, lai pārvaldītu un kontrolētu PRIMA programmu un tai piešķirto ES finansējumu, un tādēļ pauž cerību, ka šai struktūrai būs raksturīga atklāta pārvaldība.

4.6.

EESK uzskata, ka vispiemērotākais instruments finansējuma sadalei ir programma “Apvārsnis 2020”, kā arī atbalsta lēmumu lielāko daļu PRIMA programmā paredzēto darbību iekļaut tā dēvētajos “sabiedriskas nozīmes uzdevumos”, ņemot vērā to globālo un transnacionālo raksturu (21).

4.6.1.

Komiteja norāda, ka līdz šim daudzas trešās valstis, kas jau piedalās programmā “Apvārsnis 2020”, ziņo par lielām grūtībām ātri un efektīvi nodrošināt atbilstību programmas formālajām prasībām. Tāpēc EESK aicina vienkāršot šīs prasības gadījumos, kad tas ir iespējams, lai atvieglotu līdzdalību un sasniegtu labākus rezultātus.

5.1.

Komiteja konstatē, ka ne visas Vidusjūras reģiona valstis ir iesaistītas procesā. Principā, jebkurai citai dalībvalstij vai trešai valstij vajadzētu būt iespējai piedalīties PRIMA iniciatīvā, ar nosacījumu, ka tā sniedz ieguldījumu programmas finansēšanā. Tomēr EESK norāda, ka PRIMA ĪS Ģenerālajai asamblejai, kurā ir pārstāvētas valstu valdības, būs vienprātīgi jāapstiprina jaunu trešo valstu iestāšanās (22). Ņemot vērā trešās valsts, kas ir kandidātvalsts, politiskos un sociālos apstākļus, Komiteja iesaka Eiropas Savienībai piemērot iekļaujošāku pieeju un izvairīties no vienprātīga balsojuma mehānisma, to aizstājot ar kvalificētu balsu vairākumu, jo šis balsojums varētu kļūt par dažu valstu veto tiesībām pret citām. Komiteja arī iesaka saistībā ar programmas īstenošanu veicamajās darbībās paredzēt tehnoloģiskās gatavības līmeņu plašu spektru (Technology Readiness Levels, TRL), lai aptvertu visus zinātniskās ražošanas posmus.

5.2.

EESK iesaka: lai stiprinātu programmas ietekmes spējas, tai jābūt patiesi transversālai attiecībā pret citām ES politikas jomām un iniciatīvām, kas jau ir ieviestas vai vēl jāīsteno. Komiteja jo īpaši atzīst, ka ir konsekventi jāturpina darbs pie aprites ekonomikas dokumentu kopuma (23). Šim faktoram būs izšķiroša nozīme ūdens ilgtspējīgas izmantošanas un pārtikas un lauksaimniecības produktu ilgtspējīgas ražošanas jomā (piemēram, zemes izmantošana un mēslošanas līdzekļi (24)).

5.2.1.

Komiteja uzskata: PRIMA iniciatīva ir vēl viens atgādinājums, ka ir steidzami nepieciešama augsnes pamatdirektīva  (25), kurā būtu ņemtas vērā atšķirības starp dažādām ES valstīm; šāda direktīva ir vajadzīga, lai efektīvāk noteiktu un ievirzītu inovācijas un pētniecības darbības.

5.3.

Komiteja iesaka daudzlīmeņu pieeju, kas paredz aktīvu organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Šai līdzdalībai varētu būt būtiska nozīme, lai sasniegtu un izplatītu ne tikai konkrētus mērķus, bet arī plašākus mērķus saistībā ar demokratizāciju un cilvēktiesību aizsardzības stiprināšanu vairākās trešās valstīs (26). Tāpēc EESK cer sagaidīt organizētas pilsoniskās sabiedrības tiešu līdzdalību konsultatīvās komitejas formātā, tostarp iesaistoties PRIMA ĪS, lai stiprinātu tās pārvaldību un palīdzētu noteikt un kopīgi pārraudzīt programmas ietekmi ekonomikas un sociālajā jomā (27).

5.4.

Gadījumā, ja vienu vai vairākus projektus nebūtu iespējams finansēt no valstu līdzekļiem ar valstu finansēšanas aģentūru starpniecību, jo valstu piešķirtie līdzekļi ir iztērēti, Komiteja ierosina šos projektus finansēt ar PRIMA ĪS atbalstu. Šāds ES finansējums nedrīkstēs pārsniegt 20 % no kopējā ES ieguldījuma; ja papildu līdzekļi izrādās nepietiekami, tiks atlasīts pēc kārtas nākamais projekts. Šāda rīcība būs svarīga, lai saglabātu īstenoto projektu augstu kvalitāti.

5.5.

EESK atzinīgi vērtē iespēju, ka saņemt finansējumu ir tiesīgas ieinteresētās personas no tām ES valstīm, kuras nav iesaistījušās PRIMA programmā, gadījumos, ja šo personu prasmes nav pieejamas PRIMA programmā iesaistītajās valstīs. Šajā gadījumā to finansējuma daļai nevajadzētu pārsniegt 50 % no attaisnotajām izmaksām pētniecības un inovāciju darbībām un būt robežās no 35 % līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām inovācijas darbībām. Tas ļautu saglabāt augstu līmeni projektiem, kas īstenoti ES perspektīvā, un atbalstīt valstis, kas vēlas pievienoties PRIMA programmai un to finansēt.

5.6.

EESK uzsver nepieciešamību jautājumu par ūdeni skatīt globāli un atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem, ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus, kā arī visu ūdens aprites ciklu, tostarp arī mākslīgus posmus, kas ir iespējami, pateicoties jaunajām tehnoloģijām. Ir jāparedz taisnīgāka pieeja ūdens ieguvei, ievērojot ekonomikas un enerģētikas nozaru prasības un konkurenci, nepieciešamību saglabāt saldūdens ekosistēmas un prasību garantēt iedzīvotājiem pamattiesības (28).

5.7.

EESK atgādina, ka Vidusjūras reģionā, īpaši Āfrikas daļā, viena no lielākajām problēmām ir tradicionālās ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas metožu izzušana, kas saistīta ar intelektuālā darbaspēka emigrāciju (galvenokārt jauniešu). Komiteja iesaka analīzēs un pētījumos ar augstu pievienoto vērtību, kuri veikti programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, paredzēt izmaksu ziņā pieejamus un viegli pārnesamus procesus ar izteiktu sociālo ietekmi, lai tādējādi izmantotu šīs zināšanas un veicinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbināmību.